Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2000. gada  10. janvāris: 1 (188)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

1999. gada 21. decembrī notika jaunievēlētās Latvijas Zinātnes padomes pirmā sēde, kuru atklāja vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja akad. Emīlija Gudriniece. Par Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju ievēlēts akadēmiķis Elmārs Grēns, par priekšsēdētāja vietnieku prof. Juris Jansons. LZP Valdē bez tam ievēlēti prof. Edīte Birģele, Dr. sc. ing. Valdis Egle, akad. Juris Ekmanis, akad. Janīna Kursīte-Pakule, prof. Iveta Ozolanta, akad. Jānis Stradiņš.

Latvijas Zinātnes padome nolēma veidot ekspertu grupu no bijušajiem LZP priekšsēdētājiem, kas piedalītos Valdes sēdēs. Ekspertu grupā ietilpst akad. Ivars Knēts, akad. Tālis Millers, akad. Andrejs Siliņš, Dr. soc. Aivars Tabuns, akad. Pēteris Zvidriņš.

Neglābjama optimista Jaunais gads

– Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa, LZA un a/s “Grindeks” balva, 1. jūlijā kļuvāt arī par valsts emeritēto zinātnieku. Kur vēl tālāk doties? Taču nevienam gan neienāks prātā doma, ka nu jūs saliksiet savus diplomus rindiņā un laimīgi uz tiem tik noskatīsieties. Tieši otrādi – Oļģerts Lielausis ir atlēts, kas paceltajam svaru stienim katrreiz vēl pieskrūvē jaunu smagumu klāt. Jūsu spožajā akadēmiskajā runā, Lielo medaļu saņemot, kura tehniskas kļūmes dēļ netika ierakstīta magnetofona lentē un gājusi secen tiem, kuri nepiedalījās akadēmijas pilnsapulcē, jūs vērsāties pret vaimanātājiem un Latvijas zinātnes sabrukuma sludinātājiem, ar piemēriem no tikai vienas nozares – magnētiskās hidrodinamikas – parādot, ka Latvijas zinātniekiem ir ko teikt gan pasaules, gan savas valsts kopsakarībās. Pats sevi jūs nosaucāt par neglābjamu optimistu.

– Bet es jau neesmu galīgs kretīns, kas neredz visu pārējo. Mani vienkārši kaitina nemitīgā gaušanās, tādēļ tai jāliek pretī tas, ko mēs esam izdarījuši un ko mēs varam izdarīt. Kā tad mēs to jauno maiņu sev dabūsim? Sakot “Vai, vai, cik slikti!” un tūdaļ jautājot “Kādēļ tu negribi nākt strādāt zinātnē?” Kā pa drupačai jālasa kopā pozitīvais, ko esam sasnieguši, un jāliek svaru kausā pretī tam melnajam, negatīvajam. Vēl jau abi kausi nelīdzsvarojas, vēl jau ne, bet baltajā kausā ir ielikts diezgan daudz. Fizikā, matemātikā, astronomijā, informātikā ir ko likt gaišajā svaru kausā. Mēs ielikām savu dinamoeksperimentu. Nupat apmēram mēnesi pavadīju Francijā un pēc turienes zinātnieku reakcijas gan Parīzē, gan Grenoblē redzēju, ka mums ir izdevies viens fundamentāls eksperiments fizikā.

– Vai jūs varētu mazliet vairāk pastāstīt par šo eksperimentu, kas Fizikas institūtā notika 11. novembrī, Lāčplēša dienā?

– Mēs dzīvojam uz Zemes, kur ir pierasts, ka šķidrums un gāze kustas kā ūdens un gaiss. Leonardo da Vinči savos zīmējumos pir mais parādīja turbulentās kustības izpratni, papildinot ar to zināšanas par lamināro kustību. Tas tā ir uz mūsu planētas, bet citur visumā nav ne gaisa, ne ūdens, tātad nedarbojas likumi, ar kuriem mēs operējam, tie jāpiemēro citām vidēm. Parastās hidro mehānikas vietā stājas magnētiskā hidromehānika par elektrību vadošas vides kustībām. Ja šīs kustības ir pietiekami intensīvas, tās neizbēgami sāk ģenerēt elektrisko lauku. Taču šo pāreju, kad kustība sāk ģenerēt lauku, līdz šim pazina tikai hipotētiski, uz Zemes to nebija izdevies demonstrēt. Tas, ko izdarījām mēs, bija pāreja no vienkāršas kustības uz magnētisko kustību, dinamokustību. Mums pirmiem izdevās šo fenomenu demonstrēt. Tas ļauj pārbaudīt mūsu aprēķinu metodes, kas savukārt noder Zemes magnētiskā lauka izcelsmes pētījumos.

Kausā ar plus zīmi es noteikti gribu likt Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pirmos lieliskos panākumus, piedaloties globālajā zinātniskajā eksperimentā. Šo fantastisko mūsu zinātnieku sasniegumu var novērtēt tikai tas, kurš redzējis antenu pēc krievu armijas aiziešanas. Tālāk – NATO konferences Cietvielu fizikas institūtā. Runājot par Fizikas institūta darbu magnētisko škidrumu fizikā, nevar nepieminēt sadarbību ar Franciju jaunu zinātņu doktoru sagatavošanā – beidzot doktorantūru, viņi iegūst dubultdiplomu – Latvijas un Francijas. Decembrī es vienā tādā aizstāvēšanā Parīzē piedalījos kā oponents no Latvijas puses. Man prieks, ka izdevās “iekārtot” vēl divus puišus – tie ir mūsu doktoranti, kuri Grenobles Politehniskajā institūtā pavadīs 1 gadu un pēc aizstāvēšanas saņems Francijas doktora diplomu.

– Zinot, kāda Francijā ir attieksme pret savu valodu, acīmredzot šiem jaunajiem cilvēkiem ir vai jau jāprot franču valoda vai jābūt gataviem to ļoti īsā laikā apgūt.

– Kas tad citādi tur ar viņiem runās.

– Un jums ir tādi cilvēki, ko sūtīt?

– Protams. Jauniešos atkal radusies interese par fiziku un iespējām, ko tā paver. Šajā mācību gadā Universitātē fiziku sāka mācīties 60 jauni studenti. Arī to var ielikt gaišajā svaru kausā. Gada laikā – vairāk nekā 100 publikāciju starptautiski atzītos žurnālos. Tas ir fakts – Latvija zinātnē noskan. Vai es neesmu neglābjams optimists pēc dabas? Tādēļ līdzsvaram tagad jārunā par tumšo pusi. Fizikas institūts Salaspilī – ar kādu briesmīgu netaisnību nāk visi rezultāti! Ēkas un iekārtas ir milzīgi neracionālas, lielā puse no institūta nopelnītā aiziet skurstenī. Burtiski. Par apkuri. Ziemā mēs neviens nenovelkam to apģērba gabalu, ko sauc par “pufaiku”. Tālāk – pensijas likums. Daudzi manas paaudzes zinātnieki jau sasnieguši vai teju teju sasniegs 65 gadu robežu, kas viņiem liedz ieņemt vadošus amatus. Kas mācīs jaunos? Kas strādās Salaspilī, ja dzelzceļa biļešu cenas tā pieaug, ka noēd pusi algas? Jārod iespēja zinātniekiem strādāt Rīgā.

– Nesen man bija saruna ar Tālivaldi Kalniņu, un viņš tieši tā pateica – eju prom no institūta pensijā, jo nespēju samaksāt ceļu no Garkalnes caur Rīgu uz Salaspili.

– Nu, lūk. Tālāk – Latvija ir jūras valsts, tai ir gan lielas gan mazas upes. Ostas, transports, hidroenerģija, tranzīts, arī naftas un gāzes vadi un gāzes krātuves. Meliorācija. Jūras krastu līnija, abrāzija. Visapkārt, kur vien skaties, viss ir viena vienīga hidromehānika. Jau Krišjānis Valdemārs zināja, kas jādara. “Latvji, brauciet jūriņā, zeltu krājiet pūriņā.” Ar galvu jābrauc jūrā, ar smadzenēm. Dibināja jūrskolas. Kāpēc viss, ko es nosaucu iepriekš, visa mūsu bagātība šobrīd nav nosegta ar zinātni? Pat apmācības līmenī nav. Latvija – jūras valsts, bet nav kas ar ūdeni strādā. Kas plānos, vadīs un koordinēs šīs dažādās nozares, kas tās savāks kopā? Kur šodien Krišjānis Valdemārs, kas zinātu, kā valstij no ūdens naudu taisīt? Mēs, zinātnieki, sīcam un sīcam kā apnicīgas mušas, kuras aizgaiņā, jo traucē mierīgo snaudu. Valstiskās nozīmes pētniecības programma “Latvijas krasta zonas un pazemes hidrodinamisko procesu modelēšana” tagad ir pārtapusi par paplašinātiem apvienotiem grantiem. Tas vien jau liecina par valstiskās intereses transformēšanos. Mēs, zinātnieki, meklējam dažādas iespējas. Piemēram, Grenobles Politehniskais institūts ir viens no pasaulē atzītākiem hidromehānikas nozarē. Tā Hidraulikas skolas direktors ir bijis arī Rīgā. Ir uzrakstīta vēstule, kurā mēs lūdzam palīdzību hidromehānikas augstākā līmeņa apmācības iedibināšanā. Ja, piemēram, mums izdotos Lauksaimniecības universitātes stendus apaudzēt ar modernu aparatūru, daudz kas jau būtu paveikts. Būtu iespējams apmācīt studentus ne tikai no Lauksaimniecības universitātes, bet arī no Jūras akadēmijas. Un tas atkal būtu liekams svaru gaišajā kausā.

Jaunā gada priekšvakarā O. Lielausi uzklausīja Z. Kipere

Satura rādītājs

Frīdriha Candera balva astronomijā – Dr. phys. Mārim ĀBELEM par darbu kopu “Astrometrisko instrumentu konstruēšana un automatizācija”.

Paula Stradiņa balva medicīnas zinātnē – LZA ārz. loc. Jānim KĻAVIŅAM par nozīmīgiem pētījumiem onkoloģijā un ieguldījumu Latvijas medicīnas attīstībā.

Arvīda Kalniņa balva mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē (kopā ar LLMZA) – Dr. habil. chem. Pēterim ERIŅAM par darbu kopumu “Koksnes vielas ultrastruktūras modelis”.

Gustava Vanaga balva ķīmijas zinātnē – LZA īst. loc. Mārtiņam KALNIŅAM par pētījumiem polimēru kompozītmateriālu ķīmijā un tehnoloģijā.

Arveda Švābes balva Latvijas vēsturē – LZA ārz. loc. Indriķim ŠTERNAM par monogrāfiju “Latvijas vēsture 1290–1500”, Rīga, Daugava, 1997.

Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē – Dr. habil. philol. Benediktam KALNAČAM par monogrāfiju “Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā”.

Ludviga un Māra Jansonu balva – Artūram KUĻŠAM – LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta maģistram – par darbu “Īsu elektrisku impulsu un Ridberga atoma mijiedarbības teorija” (vad. LZA kor. loc. I. Bērsons).

M. Straumaņa–A. Ieviņa balva – Tatjanai IVANOVAI – RTU Ķīmijas fakultātes doktorantei – par darbu “Radiācijas modificētu termonosēdmateriālu izveide” (vad. Dr. chem. J. Zicāns).

Maratam GOLOVKINAM – LU Matemātikas un informātikas institūta doktorantam – par darbu “Kvantu automāti” (informātikā) (vad. LZA īst. loc. M. R. Freivalds).

Vitai RUTKAI – LU Fizikas un matemātikas institūta maģistrantei – par darbu “Eliptiska tipa vienādojumu risināšana apgabalos ar stūra punktiem” (matemātikā) (vad. LZA īst. loc. A. Buiķis).

Solvitai KAMPUSEI – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes doktorantei – par darbu “Dažādu aveņu šķirņu piemērotība saldēšanai” (vad. Dr. habil. sc. ing. I. Skrupskis).

Lanai SKOPANEI – Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes maģistrantei – par darbu “N-kvaternizēto piridīnija atvasināju mu iegū šana un īpašības” (vad. M. Sc. A. Plotniece, LZA īst. loc. G. Duburs).

Denisam HANOVAM – Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantam – par darbu “Latviešu vidusšķiras politiskās kultūras sākumi. Rīgas latviešu biedrība un eiropeiskā tradīcija” (vad. Dr. phil. Ulrike fon Hiršhauzena).

Aigai KOTĻAROVAI – Latvijas Universitātes maģistrantei – par darbu “Sinkrētisms un sintakses vienību interpretācija J. Jaunsudrabiņa romānā “Aija”” (vad. Dr. habil. philol. I. Freimane).

Dainai LĀCEI – Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrei, – par darbu “Rīgas pilsētas galvenā arhitekta J. D. Felsko neogotisko baznīcu arhitektūra” (vad. Dr. art. E. Grosmane).

Atzīmējot konkursam iesniegto darbu labo zinātnisko līmeni, izteikt atzinību šādiem jaunajiem zinātniekiem:

Līgai PAURAI – Dr. agr., Latvijas Lauksaimniecības universitātes docentei – par darbu “Latvijas apstākļiem piemērotu buļļu ciltsvērtēšanas modeļa izstrādāšana” (vad. Dr. agr. doc. Z. Grīslis).

Ilzei BĒRZIŅAI – Rīgas Tehniskās universitātes doktorantei – par darbu “Bioaktīvas un bioinertas keramikas biosaderības un bioaktivitātes novērtējums” (vad. Dr. sc. ing. R. Cimdiņš).

Unigundei SAUSSERDEI – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes maģistrei – par darbu “Skābā krējuma ar šķiedrvielām sensoro un reoloģisko īpašību izvērtējums” (vad. Dr. sc. ing. L. Ozola).

Agnesei DŽERIŅAI – LLU Ekonomikas fakultātes maģistrei – par darbu “Sabiedrības līdzdalība tautas attīstībā” (Vad. Dr. habil. oec. B. Rivža).

“Zinātnes Vēstnesis” – internetā

Saruna ar LZA Datoru centra vadītāju Elmāru Langi

E. L. – Varu pateikt pilnīgi precīzi: kopš 1998. gada 25. maija, tātad – tā gada 10. numura “Zinātnes Vēstnesi” var atrast Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapas latviskajā daļā.

“Z. V.” – Un tur tiek ievietots pilnīgi viss? Ieskaitot disertāciju aizstāvēšanu un starptautisko pasākumu finansējumu?

E. L. – Disertāciju aizstāvēšanu – noteikti. Latvijas Zinātnes padomes dokumentiem, to skaitā arī finansējumiem, mēs dodam norādi uz Latvijas Zinātnes padomes mājas lapu, kur tie lasāmi gan latviešu, gan angļu valodā un operatīvāk nekā avīzē, kas tomēr iznāk tikai divas reizes mēnesī.

“Z. V.” – Avīzes tā saucamajā “pasē” ceturtās lappuses pašā apakšā visu laiku tiek drukāta mūsu interneta adrese, par avīzes nokļūšanu internetā mēs arī savlaicīgi ziņojām, taču es pilnīgi pieļauju, ka ļoti daudzi lasītāji to nav pamanījuši. Akadēmiķis I. Lazovskis par to pirmo reizi uzzināja LZA Senāta sēdē, patiesi izbrīnījās un nopriecājās par iespēju lasīt avīzi internetā, negaidot, ka to saņems “uz papīra”. Tā kā “Zinātnes Vēstnesis” finansiālu apstākļu dēļ nav pasūtāms pa pastu un iegādāties to var tikai izdevniecības “Zinātne” grāmatnīcā Akadēmijas laukumā 1 (Latvijas Zinātnieku savienības biedri to saņem savās augstskolās vai institūtos), daudziem ir izdevīgi divas reizes mēnesī pirmdienās internetā ieraudzīt pašu jaunāko “Zinātnes Vēstneša” numuru.

E. L. – Varu jūs iepriecināt, ka daudzi izmanto iespēju internetā lasīt ne tikai jaunāko numuru, bet pēc vajadzības ielūkoties arī vecākos numuros. Gatavodamies šai sarunai, es izdrukāju, cik reižu “Zinātnes Vēstnesis” internetā ir “lasīts” decembra pirmajā pusē.

“Z. V.” – Vai tiešām to var uzzināt?

E. L. – Ņemsim kaut vai 1. decembri. Pirmais “lasītājs” avīzi ir “atvēris” pēc pusčetriem naktī – plkst. 3:41:49. Domājams, ka tas ir kāds ārzemnieks no Amerikas kontinenta, kur tajā laikā ir vēl tikai vakars. Viņu, tāpat kā nākamo lasītāju plkst. 4:37:51, interesējis 1998. gada 10. numurs. Tad nu paskatieties paši, kas tur tāds interesants bijis. Parasti jau gan lasa jaunākus numurus.

“Z. V.” – Paskatīsimies, kurā dienā bijis visvairāk lasītāju. 7. decembrī, otrdienā “Zinātnes Vēstnesis” ir “uzšķirts” 270 reižu! Pirmais lasītājs ķēries pie darba jau pusnaktī – plkst. 0:06:52. Nākamais – plkst. 2:59:43. Un šoreiz atkal 1998. gada 10. numurs! Nevarētu teikt, ka visas diennakts garumā – pēdējā atzīme sarakstā ir plkst. 23:16:06, būtu lasījuši tikai jaunāko, 20.numuru, kaut arī tādu netrūkst. Tātad, interneta liela priekšrocība ir tā, ka nav jāglabā papīru kaudzes un jārakņājas pa tām, lai atrastu vajadzīgo informāciju. Taču pietiks runāt par pagātni. Sākas jaunais “millenniums”, jāveras nākotnē. Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē “Zinātnes Vēstneša” redkolēģijas loceklis LZA viceprezidents Juris Ekmanis ziņoja par iecerēm, kā ar līdzšinējo finansējumu, kas neļauj avīzei izvērsties uz papīra, padarīt to interesantāku un, ja tā varētu teikt, arī skatāmāku tieši internetā.

E. L. – Mēs jau kopīgi šo darbu esam uzsākuši, vai ne tā? Pēdējie “Zinātnes Vēstneša” numuri internetā jau ir ilustrēti ar krāsainiem fotoattēliem, kā, piemēram, LZA jauno locekļu diplomu pasniegšana, Francijas vēstnieces Luizes Avonas vizīte u. c. Šādu ilustrāciju varētu būt krietni vairāk, lieciet pie sirds saviem autoriem. Otra iespēja – ja kādu lielāku rakstu iecerēts publicēt ar turpinājumiem, internetā to var ielikt jau uzreiz pilnībā, nesaskaldot pa daļām un neapgrūtinot tā meklēšanu. Treškārt – ir gadījumi, kad no liela raksta jāizraisa mazāks vienkārši tādēļ, ka avīzē tik lielu nav iespējams vai arī nav lietderīgi ievietot. Tādā gadījumā avīzē var dot īso variantu ar norādi, ka internetā tas ir izlasāms pilnībā. Protams, abos pēdējos gadījumos šie materiāli autoriem redakcijai ir jāiesniedz jau disketē.

“Z. V.” – Brīnišķīgi, mēs tūdaļ šo iespēju izmantosim un jau šajā avīzes numurā publicēsim Dr. phys. Andreja Lūša rakstu “Mikro elektronikas rūpniecības inovatīvā un ražojošā potenciāla atjaunošana” īsajā variantā ar norādi pilno tekstu lasīt internetā. Tikai no savas puses gribu brīdināt autorus, ka šādos gadījumos pareizrakstība un datorsalikuma kļūdas ir pilnībā uz viņu sirdsapziņas atšķirībā no rediģētā avīzes varianta.

Mikroelektronikas rūpniecības inovatīvā
un ražojošā potenciāla atjaunošana

Pasaules attīstītās valstis (t. sk. ES) elektroniskās rūpniecības nozari ierindo stratēģiski svarīgāko nozaru grupā kā ekonomiskās izaugsmes tehnoloģisko bāzi, informācijas sabiedrības bāzi un visbeidzot nākotnes intelektuālas sabiedrības bāzi.

Tā kā elektronika tiek izmantota gan visās tautsaimniecības nozarēs, gan sociālajā sfērā, tādēļ tautsaimniecības spēja, t. i. valsts attīstības potenciāls ir atkarīgs no elektronikas nozares stāvokļa. Elektronisko tehnoloģiju produkti ir ar augstu pievienoto vērtību un līdz ar to dod lielu ieguldījumu nacionālajā kopproduktā pie maza fizisko resursu patēriņa, bet ar augstu intelektuālā darba ieguldījumu.

Elektronikas rūpniecībai elementu bāzi dod mikroelektronikas rūpniecība un tās produkti – mikroierīces un multifunkcionālas mikro sistēmas. Mikroelektronika ir augstas tehnoloģijas nozare. Tās produkti nodrošina bāzi visa veida elektronikai, t. sk. sadzīves, sakaru, transporta, medicīnas, informātikas, procesu kontroles un vadības, mērīšanas, drošības, aizsardzības utt., t. i. mikroelektronikas produkti ir bāze elektroniskajām tehnoloģijām (t. sk. informātikas un telekomunikāciju) un bāze inovācijām. Šodien mikroierīču un multifunkcionālo mikro sistēmu tehnoloģiju produkti nosaka attīstības līmeni jaunajās nozarēs kā gēnu inženērija un pilnīgi pārveido farmācijas tehnoloģiskās attīstības bāzi. Tas kopumā arī nosaka mikroelektronikas attīstīšanu kā nacionālu nepieciešamību (attīstības prioritāti) katrai augsta dzīves un kultūras līmeņa valstij. Tieši šajā jomā notiek vissīvākā konkurences cīņa starp ASV un Japānu, bet ES politiskā nostādne ir kļūt par trešo līdzvērtīgo konkurentu šajā sacensībā, kā to paredz ES attīstības programmas (t. sk. 5. ietvarprogramma un Ziemeļu dimensija).

Gan elektronisko tehnoloģiju sekmīgu un efektīvu pielietošanu valstī kopumā (t. sk. jaunu produktu izstrādē un ražošanā), gan investīciju piesaisti nosaka speciālistu (inženieru) kvalifikācija un inovatīvā vide. Tas kopumā ir komplekss, kuru veido, no vienas puses, zinātne, pētniecība, skolas, tehnoloģiskie un biznesa inovāciju centri un parki un, no otras puses, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un rūpnīcas.

Mikroelektronikas nozare balstās uz augsta līmeņa eksakto zinātņu speciālistiem (fiziķiem, ķīmiķiem, elektroniķiem, matemātiķiem, konstruktoriem, tehnologiem, ekonomistiem, menedžeriem) un uz augsti kvalificētu darba spēku.

Tautsaimniecības spēju konkurēt (t. sk. pievienotās vērtības lielumu) nosaka spēja produktīvi un kvalitatīvi ražot, kā arī tehnoloģiskais līmenis un personāla kvalifikācija. Tas arī kopumā nosaka ekonomikas attīstības tempu atkarību no izglītības un zinātnes, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības līmeņa, ražošanas potenciāla, t. i. no inovatīvās vides. Inovatīvās vides attīstību un tās atražošanu nosaka trīstūris: Izglītība – Zinātne – Ekonomika.

EP ar 1999. gada 31. maija lēmumu par Ziemeļu dimensiju nosaka sadarbības vadlīnijas arī šajā jomā (izglītība, zinātne, cilvēku resursu attīstība)

Šodien Latvijā rūpniecības ražošanas tehnoloģiskais līmenis ir nepietiekošs, lai tās ražotie produkti kopumā būtu pietiekami konkurēt spējīgi ārējā tirgū.

Tādēļ ir jānosaka skaidras politiskas nostādnes sagaidāmajos tirgus ekonomikas apstākļos un jāpieņem attiecīgi lēmumi par prioritātēm, kas tiktu noteiktas, vadoties no tā, ka valsts tautsaimniecība ir viens vesels, ar skaidri definētu nozaru valsts nacionālo struktūrpolitiku un ilglaicīgas attīstības sektorpolitiku. Tas nepieciešams, lai sekmīgi un apsteidzošiem tempiem atrisinātu nacionālu problēmu: tautsaimniecības (rūpniecības) spēju izturēt tirgus spiedienu un konkurēt ārējos tirgos.

Jāveido reģionālā PTA (pētniecība, tehnologija, attīstība) programma, kuras uzdevums būtu izlīdzināt nacionālos PTA potenciālus, lai būtu vienāda līmeņa inovatīvās vides, t i., vienādas iespējas attīstīt elektro tehnikas, elektronikas, informātikas un telekomunikāciju nozares rūp niecību, spējīgu konkurēt ārējos tirgos.

ZD ietvaros jāizveido vismaz viens starpvalstu mikrotehnoloģiju centrs Baltijā, lai līdzsvarotu mikroelektronikas PTA (RTD: research, technology, development) potenciālu Baltijā pretstatā daudzajiem nozares RTD centriem Ziemeļu valstīs.

Pasākumi Baltijā un reģionā kopumā jāorganizē ar konkrētu valsts institūciju, zinātnes, PTA centru un akademiskās un profesionālās izglītības iestādēm, no vienas puses, un rūpniecības firmām un to associācijām, no otras puses.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) un LR EM Elektronikas, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju nozares ekspertu padome izvirza projektu, kura realizācijai jāizmanto ZD, lai radītu līdzvērtīgus apstākļus elektroniskās rūpniecības attīstībai Latvijā un Baltijā kopumā pretstatā Ziemeļvalstīm mikro elektronikas jomā.

Nacionālā līmeņa uzdevumi pirmam posmam jānosaka tādi, kas sakārto nozares inovatīvo vidi, jo to kā nacionāla valsts mēroga infrastruktūru bez valsts finansiāla atbalsta nav iespējams ne sakārtot, ne atjaunot, nemaz nerunājot par tās attīstīšanu. Baltijas valstīs konkurēt spējīgas inovatīvās vides savlaicīga attīstība jārealizē ar ZD atbalstu un ES līdzekļu piesaisti. Šo uzdevumu izpildes projekti jāizstrādā valsts institūcijām kopā ar nevalstiskām organizācijām (zinātnieku savienībām un to profesionālajām biedrībām, rūpniecības nozaru un MVU asociācijām).

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) un LR EM Elektronikas, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju nozares ekspertu padome izvirza tehnisko projektu, kā arī sekojošus pirmā posma nacionālā līmeņa uzdevumus:

1) nozares inovatīvās (inovāciju) vides un tās atražošanas infrastruktūras atjaunošana,

2) mikroelektronikas rūpniecības inovatīvā un ražojošā potenciāla atjaunošana,

3) investīciju piesaisti veicinošie atbalsta pasākumi – speciālistu (produktu izstrādātāju, inženieru, ražotāju) sagatavošana sadarbībā ar informātikas un telekomunikāciju speciālistu sagatavošanu.

Šo uzdevumu un tehniskā projekta mērķis ir atjaunot mikro elektronikas infrastruktūru un radīt darba vietas projektu izstrādei un tirgus nišas sakārtošanai, lai otrajā posmā izvērstu projektēšanu un ražošanu.

Tehnisko projektu realizē esošās firmas (“Alfa”, “RD Alfa”, “Alfa Invertors”, “Alfa Pro”, “Bipolārs”, Mikroelektronika”, “SenTehS”) un 2–3 jaundibinātas mazās firmas.

Viens no Latvijas augstas tehnoloģijas produktu veidiem būtu sensorās mikrosistēmas ar mākslīgo intelektu (ISMS) – interfeisi starp cilvēku un apkārtējo fizisko, informatīvo un telekomunikāciju vidi. ISMS veidos informācijas sabiedrības instrumentālo bāzi “on site” tehnoloģijai. ISMS – augstas tehnoloģijas produkti ar lielu intelektuālā darba ieguldījumu.

Līdzīgi darba uzdevumi un tehniskie projekti būtu jāveido arī Igaunijā un Lietuvā.

Dr. phys. Andrejs Lūsis,
LU CFI nodaļas vadītājs,
LEtERA Valdes loceklis,
LU pilnvarots pārstāvis LEBIC,
EM NEP loceklis (elektronikas, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju nozare),
ES MST Ekselences tīkla NEXUS Padomes loceklis.

Pateicība

Latvijas Zinātnes padomes Valdes vārdā izsaku sirsnīgu pateicību LZP vēlēšanu komisijai un sevišķi tās priekšsēdētājai akadēmiķei E. Gudriniecei. Sākot no 1999. gada 27. septembra vēlēšanu komisija veica ļoti nozīmīgu darbu, apzinot Latvijā aktīvi strādājošos zinātniekus, kuri veidoja LZP nozaru ekspertu komisiju vēlēšanu elektorātu, kā arī izveidojot kandidātu sarakstu jaunajām nozaru ekspertu komisijām, kurā bija pārstāvēti praktiski visi Latvijas vadošie zinātnieki. Lielu paldies izsaku arī LZP nozaru ekspertu ko mi siju vēlēšanu darba grupu pārstāvjiem, kuri konkrētās zinātniskās institūcijās veica nozīmīgu organizatorisko darbu un precīzi strādāja LZA nozaru ekspertu komisiju vēlēšanu dienās 7., 8. un 9. decembrī. Rezultātā tika sasniegta augstākā vēlēšanu aktivitāte (84%), salīdzinot ar visām iepriekšējām LZP NEK vēlēšanām. Vēlēšanu komisijas darba grupu pārstāvju vadībā ir ievēlēti jauno nozaru ekspertu komisiju priekšsēdētāji, viņu vietnieki, kā arī izvirzīti pārstāvji jaunajai Latvijas Zinātnes padomei.

LZP priekšsēdētājs, prof. A. Siliņš

Lielbritānijas vēstnieks S. Nešs Latvijas Zinātņu akadēmijā

Vizītē no britu puses piedalījās arī Britu Padomes direktora vietniece K. Stīda (C. Stead) un vēstnieka sekretāre Lelde Pfaforde. Vēstnieks vēlējās uzzināt, kādi būtu Latvijas zinātnes prioritārie virzieni sadarbībā ar Lielbritāniju, kam būtu praktiska ievirze un kas varētu piesaistīt ārzemju investīcijas. Akad. J. Stradiņš informēja, ka Latvijas zinātnes prioritārās jomas ir orgsintēze, biotehnoloģija un farmācija, informācijas tehnoloģijas, mežzinātne un koksnes tehnoloģijas, materiālu zinātnes un Letonika, kuras tādas varētu būt arī sadarbībā ar Lielbritāniju. Britu vēstnieks informēja, ka 2001. gada maijā Rīgā tiks organizēta Britu nedēļa, kurā plānots atainot Apvienotās Karalistes sakarus ar Latviju, sākot ar 17. gs. Akad. I. Stradiņš ieteica, ka palīdzību varētu sniegt Lat vi jas vēsturnieki (piem., V. Bērziņš – par latviešu strēlniekiem, A. Zunda – par tirdzniecības un kultūras sakariem, V. Hausmanis – par Raini) un ka Britu nedēļu arī varētu iekļaut prioritārās sadarbības jomās.

KONKURSS

VALSTS EMERITĒTO ZINĀTNIEKU PADOME IZSLUDINA KONKURSU 2000. GADA VAKANCĒM VALSTS EMERITĒTĀ ZINĀTNIEKA NOSAUKUMA IEGŪŠANAI.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam vai institūcijai, kas viņu ieteikusi, jāiesniedz padomei šādi dokumenti 2 eksemplāros:

• Attiecīgās institūcijas lēmums
• Pretendenta biogrāfija (Curriculum vitae)
• Doktora diploma kopija
• Pretendenta zinātnisko darbu saraksts, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas, zinātniskās publikācijas, konferenču tēzes, autorapliecības un patenti. Šo sarakstu var aizstāt publicēta biobibliogrāfija, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu.
• Publicēto pretendenta izstrādāto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu saraksts
• Pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru saraksts
• To starptautisko organizāciju saraksts, kuru darbā pretendents piedalījies vai piedalās, citas aktivitātes.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendenta atbilstību vērtē pēc šādiem kritērijiem:

• Zinātņu doktors vai habilitēts zinātņu doktors
• Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādnes
• Zinātniskā skola, kuru pārstāv pretendenta sagatavoti zinātņu doktori
• Patenti un pārdotas licences
• Augsts citējamības indekss
• Sarakstītās monogrāfijas un/vai mācību grāmatas
• Publikācijas starptautiskos žurnālos
• Ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).

Dokumenti jāiesniedz 2 mēnešu laikā no paziņojuma publicēšana dienas.

Dokumentus pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijā. Akadēmijas laukumā 1, 235. kab.
pirmdienās 15.00–18.00, trešdienās 9.00–11.00.

Padomes sekretāre Baiba Ādamsone (tālr.: 7220725).

RTU Neorganiskās ķīmijas institūts

izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem vadošais pētnieks, pētnieks, asistents neorganiskās, analītiskās, fizikālās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakšnozarēs.

Dokumenti iesniedzami Salaspilī, Miera ielā 34, 304. istabā viena mēneša laikā kopš izsludināšanas dienas (tālr. 944757).

Satura rādītājs

LATVIJAS ZINĀTNES PADOMĒ

Latvijas Zinātnes padomē

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

Juris EKMANIS – LZA īst. loc., Fizikālās enerģētikas institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents – Alfrēda Vītola balva par mūža devumu enerģētikā.

Zigurds KRIŠĀNS – LZA Fizikālās enerģētikas institūta Energosistēmas matemātiskās modelēšanas laboratorijas vadītājs – par mūža devumu enerģētikā.

Gatis BAŽBAUERS – Dr. inž., SIA “Vatenfall Latvia” projektu direktors – par darbu “Enerģētisko iekārtu efektivitātes palielināšana un kaitīgas ietekmes uz vidi samazināšana”.

Aldis KOZLOVSKIS – Dr. inž., Latvenergo filiāles Mācību un energopētniecības centra vadošais metodiķis – par darbu “Atjaunošanās sprieguma metodes pielietošana augstsprieguma izolācijas diagnostikā”.

Viktorija NEIMANE – Dr. inž., Latvenergo Attīstības stratēģijas daļas inženiere – par darbu “Energouzņēmumu dinamiskā optimizācija nemitīgi mainīgos apstākļos”.

Irina OĻEIŅIKOVA – LZA Fizikālās enerģē tikas institūta asistente, Rīgas Tehniskās universitātes doktorante – par darbu “Elektroenerģijas sadales uzņēmumu zemsprieguma tīkla ekonomiskās efektivitātes palielināšanas tehno loģija”.

Ivars PELŠS – LLU Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta asistents, LLU doktorants – par darbu “Deggāzu iegūšana un izmantošana lauksaimniecībā”.

_{Latvijas Zinātnes padomē}

Papildinājums

Latvijas Zinātnes padome nolemj papildināt vispāratzīto zinātnisko izdevumu saraksta 2. daļu, apstiprinātu 29.06.1999. g. LZP sēdē (protokols Nr. 5), iekļaujot tajā žurnālu “Revue Baltique” ISSN 1392–141X. Izd. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Zinātnieku savienības, Viļņa, Lietuva.

(LZP sēde 21.12.1999. g., protokols Nr. 10).