Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2000. gada  21. februāris: 4 (191)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Ir aizvadīts gads, kopš Latvijas zinātnieku saime ir kļuvusi par Eiropas Savienības 5. Zinātnes un tehnoloģiju attīstības Ietvara programmas dalībnieci ar pilnām tiesībām, iespējām un atbildību. Šī radikālā pārmaiņa noteica to, ka šis aizvadītais gads bija ļoti rosinošs daudziem zinātniekiem un zinātnieku kolektīviem. Tas atnesa cerības, vilšanos un arī panākumus. Kopumā Latvijas zinātnieku aktivitātes var vērtēt kā pietiekoši sekmīgas, jo iestāšanās dalībmaksa 1999. gadā no valsts budžeta bija apmēram 600 000 eiro, bet kopējais ieguvums no panākumiem projektu konkursos patreiz vērtējams ar aptuveni 1 600 000–1 700 000 eiro. Kopējais pieteikumu skaits dažādos 5. Ietvara programmas konkursos bija gandrīz 100. Sākums ir labs, bet tālāko panākumu pamatā būs stratēģija, ko izvēlēsies katrs zinātnieks, zinātnieku grupas, institūti, augstskolas un Valdība.

Ir pietiekoši skaidra Eiropas Savienības (ES) nostāja – Austrumeiropas valstu zinātnieku saimes asociēšana ES paātrina attiecīgo valstu iekļaušanos Eiropas zinātniskajā un tehnoloģiskajā kopienā. Tā ir ES Komisijas izstrādātās pirmspievienošanās stratēģijas sastāvdaļa. Kā tādai tai jāsniedz šīm valstīm nozīmīgs atbalsts to nosprausto politisko un ekonomisko pārveidojumu realizācijas procesā. Paplašināšanās uzdevums ir tuvināt šīs valstis ES līmenim. Tas nozīmē vienlaicīgi atjaunot infrastruktūru, modernizēt rūpniecību, padarīt produkciju un pakalpojumus konkurētspējīgākus pasaules tirgū un cīnīties ar vides degradāciju, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Nevienu no šiem uzdevumiem nav iespējams izpildīt, vispirms nenostiprinot zinātniskās un tehnolģiskās iespējas.

Tas ir skaidrs vēstījums katram no Latvijas zinātnieku saimes, ka darbs zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā ir neapstrīdami svarīgs un atzīts Eiropas un Eiropas Savienības līmenī. Tas dod mums pamatu plānot savu zinātnisko darbību ne tikai viena gada 5. Ietvara programmas konkursam, bet tālredzīgi skatīties nākotnē un domāt par laiku līdz pat 2002. gadam, kad beidzas 5. Ietvara programma, sākas 6. Ietvara programma un tiks sākts darbs pie 7. Ietvara programmas veidošanas. Tātad, katram zinātniekam vai zinātnieku kolektīvam un savu virzienu patriotiem ir pamats realizēt stratēģiju tālākam darbam un attīstībai, balstoties uz to, ka beidzot esam atkal vienotas Eiropas zinātnieku saimes locekļi. Līdz ar to mums konkursa kārtībā ir pieejami visdažādākie Eiropas līmeņa resursi zinātniskai darbībai (zinātniskiem projektiem; vizītēm, kontaktiem ar kolēģiem Eiropā un konferencēm; studijām, treniņiem un augsta līmeņa eksperimentālo iekārtu izmantošanai; jauno zinātnieku, doktorantu un doktoru treniņiem un stipendijām; sadarbībai ar zinātniekiem visā pasaulē; zinātnisko rezultātu izmantošanai tautsaimniecībā), un turklāt beidzot ir iespējas saņemt atalgojumu, kurš ir ekvivalents darbam zinātnē Eiropā.

Tas nozīmē, ka ir parādījusies alternatīva, kura dod iespēju Latvijas zinātnei vēl kādu laiku pastāvēt arī apstākļos, kad nauda, ko valsts ieliek zinātnes un tehnoloģiju attīstībā, ir relatīvi gandrīz 10 reizes mazāka (0.21% no nacionālā kopprodukta) nekā vidēji Eiropas Savienībā (2% no nacionālā kopprodukta, Zviedrijā un Somijā 3,5–4,0%). Kā visiem labi zināms, tad absolūtās naudas izteiksmē uz vienu zinātnieku šī atšķirība sasniedz pat 100 reizes. Protams, ir skaidrs, jo mazāks nacionālais ieguldījums, jo mazāka ir Latvijas zinātnieku saimes konkurētspēja Eiropas līmeņa konkursos. Tomēr “dzelzs priekškara” krišana dod mums vismaz divas iespējas:

• gaidīt patreizējo “politiķu” apskaidrību un pētīt, kad pūcei aste ziedēs,
• uzvesties kā brīviem un sevi cienošiem Eiropas zinātnieku saimes locekļiem un darīt to, ko mums saka priekšā Eiropas Savienībā – apzināties savu profesionālo atbildību par sabiedrības un nācijas nākotni zinātnes un tehnoloģiju attīstības laukā un savu pilsonisko atbildību, veicinot demokrātijas attīstību, lai, pieminot politiku un politiķus Latvijas kontekstā, tēlaini runājot, nebūtu jālieto pēdiņas.

Pēdējais nav viegls uzdevums, jo prasa no mums lielu pilsonisko drosmi un pašaizliedzību. Vienlaicīgi tas ir arī uzdevums mūsu (t.i. zinātnieku) vēlētiem politiķiem – gan Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem, kurus mēs visi vēlējām pagājušā gada nogalē, gan visu veidu senātu, domju un padomju cilvēkiem augstskolās un institūtos. Ejot uz vēlētu amatu, ir labi jāapzinās, ka tas ir liels gods un vienlaicīgi arī smags pienākums pašaizliedzīgi, godprātīgi un profesionāli kalpot sabiedrībai un visos politiskos līmeņos rūpēties par Latvijas zinātnieku iespējām un arī aizstāvēt to tiesības uz radošu darbu vienotā Eiropas darba tirgū zinātnē un tehnoloģiju attīstībā.

Dr. phys. Arnolds Ūbelis
ES 5. Ietvara programmas
Nacionālais kontaktpunkts

Semināru sēriju par šādu tematu rīko FEMIRC-LATVIA, LR Patentu valde un Latvijas Zinātņu akadēmija. Semināri notika 10. un 17. februārī un vēl notiks 2. martā (ceturtdienās) no plkst. 14.00 līdz 17.00 LZA sēžu zālē, Akadēmijas laukumā 1.

Semināros dalība ir bez maksas un bez iepriekšējas pie teikšanās.

Pirmais seminārs 10. februārī bija veltīts vispārējai informācijai par aizsargājamā intelektuālā īpašuma objektiem – izgudrojumiem, dizainparaugiem, preču zīmēm. Seminārā varēja uzzināt jaunāko likumdošanā un normatīvajos aktos. Par Latvijas izgudrotāju interneta mājas lapu informēja J. Kristapsons.

Otrajā seminārā 17. februārī tika aplūkoti praktiski jautājumi – procedūra, cenas, dienesti.

Trešajā seminārā 2. martā runās par tirdzniecību ar intelektuālo īpašumu, par patentu realizācijas pieredzi, kā arī analizēs strīdus gadījumus.

Tuvāku informāciju par semināru gaitu, referentiem u.c. jautājumiem var atrast FEMIRC-LATVIA Informatīvajā izdevumā nr. 35, 2000. gada janvārī – http://www.innovation.lv, kā arī pa tālruņiem: FEMIRC-LATVIA (Dz. Lukjanskis, I. Portnova) – 7540703 un LZA (Ē. Tjuņina) – 7223633.

Š. g. 8. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika šiem semināriem veltīta preses konference, kurā kuplā skaitā klātesošos žurnālistus “apgaismoja” jautājumos, kāpēc šobrīd intelektuālā īpašuma aizsardzība ir tik aktuāla, kas šajās lietās ir vai nav nokārtots juridiski, kādu attieksmi un tai sekojošu rīcību zinātnes, tehnikas un rūpniecības pārstāvji gaida no valsts valdības.

Kāda praktiska nozīme ir patentu, licenču tirdzniecībai, liecina ģeniālais, nenovecojošais Japānas piemērs. Kara laikā Japānas rūpniecība darbojās militārām vajadzībām. Karš beidzās ar Japānas un tās rūpniecības sagrāvi. Ko darīja japāņi? Nevis atlocītām piedurknēm braši metās izgudrot velosipēdu, bet pirka pasaulē labāko rūpniecisko izgudrojumu licences, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt ražot augstas klases konkurētspējīgu produkciju, un izmantoja citu valstu augstākos sasniegumus kā tramplīnu to tālākai attīstīšanai. Tagad Japāna licenču realizācijā, ne vairs pirkšanā, ir pasaulē pirmajā trijniekā.

Pašlaik pie mums izpratne par intelektuālā īpašuma aizsardzību aprobežojas ar tiem jaunajiem cilvēkiem, kas nāk klāt uz ielas un piedāvā pirkt audiokasetes un kompaktdiskus akcijas “Roks – pret piratismu” ietvaros. Taču tā ir pārāk niecīga daļa, “lai valsts uz savu tehnisko risinājumu bāzes varētu būvēt iekšējo un ārējo politiku”, teica LR Patentu valdes direktors Z. Aumeisters. Nepieciešams, lai jebkurš izgudrojums tiktu savlaicīgi pieteikts ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Kā visuzskatāmāko piemēru es kā žurnāliste no savas puses varu piesaukt “ķibeles” ar Brūkas jauno izgudrojumu lina auduma apstrādei no mājsaimnieču tik iemīļotā “Hameleonu” seriāla. Ja Foresteru nams būtu rīkojies profesionāli un to tūdaļ pieteicis kā izgudrojumu, nebūtu nekādu uztraukumu un nervu bendēšanas par prioritāti. Tiesa, filmai nebūtu arī intriģējoša sižeta pavērsiena.

Vidēji katru gadu pasaulē patenti tiek realizēti par aptuveni 5 miljardiem dolāru. Gandrīz visa importa produkcija Latvijā ir aiz sargāta ar patentiem, preču zīmēm. Katram rūpniecības vai lauksaimniecības izstrādājumam, kuru grasāmies tirgot ārzemēs, jābūt aiz sargātam ar preču zīmi, arī tā noformējumam. Kā teica akad. A. Siliņš, intelektuālais īpašums ir visizdevīgākā eksportprece. Pārdodam ideju, to nezaudēdami. Tās valstis, kas nokārto sava intelektuālā īpašuma dokumentus, pelna naudu, netērējot valsts resursus.

Preses konferencē tika runāts par ES 5. Ietvarprogrammu, par inovācijām. Jautāts, kā lai vienā vārdā izsaka, kas ir inovācija, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors prof. J. Stabulnieks teica: “Vie nā vārdā inovācija ir – inovācija”, bet, ja bez jokiem, tad tas skaidrojums iznāk tāds – inovācija ir process, kurā ideja tiek pār vērsta tirgū pieprasītā produktā. Inovācija ir domāšanas veids, sabiedrības attieksme pret procesiem, kas notiek. Somi, piemēram, ir deklarējuši, ka veidos uz zināšanām balstītu sabiedrību. Inovatīvu sabiedrību. To rāda straujais zinātnes finansējuma kāpums Somijas valsts budžetā. (Tad nav brīnums, ka mēs varam tikai vārgi dvest: “Kur ir mūsu “Nokia”?”) Kā teica akad. U. Viesturs, galvenā problēma ir mūsu finansu sistēmā. “No nekā nekas nerodas nekur, arī intelektuālā īpašuma servisa tirgū.”

Vispirms ir jāiegulda naudas līdzekļi, ko pēc tam atgūst atpakaļ. Amerikā riska kapitāla fondi dod 30–40% lielu peļņu. Latvijā baiļu šermuļus uzdzen jau pats vārds “risks”, bet, kā zināms, simtprocentu garantiju vairs nedod pat apdrošināšanas polise.

Cerēsim, ka semināri sasniegs gaidīto, un tā dalībnieki iegūs gan praktiskās zināšanas, gan iemaņas neizdāļāt savu intelektuālo īpašumu “par pliku velti”, pašam paliekot kā tam tur – uz mūrīša. Starp citu, tas ļoti svarīgi ir arī dažādās starptautiskās kop programmās un projektos.

Z. Kipere

Latvijas Zinātnieku savienības kongresam gatavojoties

Sakarā ar gaidāmo Latvijas Zinātnieku savienības kongresu, LZS valde aicina līdz š. g. 21. martam samaksāt biedra naudu. Atgādinām, ka Latvijas Zinātnieku savienības statūtu III punkta 9. apakšpunktā teikts, ka LZS biedrs var tikt izslēgts no savienības “par biedra naudas nemaksāšanu gada laikā”.

LZS biedra naudu no koordinatoriem un individuāli pieņem pirmdienās no plkst. 14.00 līdz 17.00 Latvijas Zinātnieku savienības Informācijas un koordinācijas centrā LZA Augstceltnē Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 611.a telpā. Tālrunis 7212706.

Šādu aicinājumu savienības biedriem pieņēma Latvijas Zināt nieku savienības valdes sēdē š. g. 7. februārī, lai precizētu reālo LZS biedru skaitu, kāds tas ir šobrīd. Tikšanās ar LZS biedriem Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē parādīja, ka biedru aktivitātē nav liela, ko var izskaidrot ar to, ka arī pati savienības valde un padome ir strādājusi no gadījuma uz gadījumu, kampaņveidīgi.

Kā valdes sēdē teica A. Blinkena, arī Rīgas Latviešu biedrībā bija daudz “mirušo dvēseļu”, kas nemaksāja biedra naudu un nepiedalījās biedrības darbā. Pagājušajā gadā pirms kopsapulces biedri tika aicināti mēneša laikā samaksāt biedra maksu un tos, kuri bez attaisnojoša iemesla to neizdarīja, svītroja no biedru rindām. Biedrība saruka par 200 cilvēkiem, bet tas atļāva noturēt pilntiesīgu konferenci un aktīvi strādāt tālāk.

Arī H. Zenkevičs atbalstīja “rindu tīrīšanu”, jo daļa savienības biedru ir zaudējuši aktivitāti un interesi arī tādēļ, ka dažādu iemeslu dēļ ir aizgājuši no zinātnes un darbojas citās sfērās. Arī viens otrs padomes un valdes vīrs vai sieva ir paguruši, kļuvuši inerti, viņu vietā jānāk svaigiem spēkiem.

E. Gudriniece teica, ka pasivitāte bija arī tādēļ, ka Zinātnieku savienībai nebija nopietnas idejas, kura varētu vienot un rosināt darboties.

A. Blinkena uzskatīja, ka viens no Zinātnieku savienības uzdevumiem varētu būt savu biedru sociālā aprūpe, sākumā vismaz apzināšanas līmenī. Mēs nezinām, kā klājas gados vecākiem biedriem, vai par viņiem kāds rūpējas.

U. Raitums, kurš uz valdes sēdi bija ieradies tiešā ceļā no Valmieras, kur tikās ar skolēniem, domāja, ka viens no Zinātnieku savienības uzdevumiem ir regulāri un neatlaidīgi “potēt” sabiedrībā domu par zināt nes nepieciešamību. Tas jādara jau skolās, veicinot imunitātes attīstīšanos pret parazinātnēm un dažādiem māņiem, ko tik bagātīgās devās piedāvā masu saziņas līdzekļi.

Arī J. R. Kalniņš LZS uzdevumu redz izglītības un zinātnes ciešākā sasaistē, kur jau ir un vēl var rasties problēmas sakarā ar daudzu augstskolu pasniedzēju aiziešanu pensijā.

Par LZS kongresa sasaukšanas laiku tika izraudzīts š. g. aprīlis. Ar šo priekšlikumu LZS valde griezīsies LZS padomē, kuras sēde paredzēta š. g. 16. februārī.

Baiba Rivža

Vēlreiz atļaušos atgādināt mūsu akadēmijas galvenos uzdevumus:

• Koordinēt zinātnisko darbību,
• Veicināt starpdisciplināros pētījumus,
• Popularizēt zinātniskās atziņas sabiedrībā,
• Sekmēt jaunās zinātnieku paaudzes veidošanu.

Arvien ciešāka ir mūsu Akadēmijas sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), t.i. palielinājies mūsu nodaļu kopīgo sēžu skaits, mūsu akadēmijas locekļi ir ievēlēti par LZA īstenajiem locekļiem un korespondētājlocekļiem, abu akadēmiju kopīgās P. Lejiņa balvas laureātiem ar šo gadu pievienosies arī izcilā ķīmiķa un koksnes pētnieka Arvīda Kalniņa balvas laureāts.

Mūsu akadēmijas kolēģi aktīvi piedalījās arī Sēlijas pirmā kongresa darbā. Tas ir tuvinājis abas akadēmijas zinātnisko problēmu risināšanā.

Otrs pluss ir starpdisciplināro problēmu konferenču un semināru palielināšanās, par tādu nepieciešamību īpaši tika runāts arī pagājušā gada janvāra, t.i. 12. kopsapulcē. Te varētu minēt tādas diskutētās problēmas kā “Veselīgs uzturs”, “Vecauce – lauksaimniecības studijām un zinātnei”, “Nodarbinātības jaunā struktūra laukos”, “Alternatīvā enerģija Latvijā”, “Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā”.

Trešais pluss būtu izbraukuma sēdes. Daudzas nozīmīgas atziņas gūtas gan izbraukuma sēdē uzņēmumā “Staburadze”, kuras norisē lielu darbu ieguldījis mūsu akadēmijas goda loceklis Ivars Rudzītis, gan sēdēs, kas notika Zivsaimniecības pētniecības institūtā, gan Jelgavā – Par Latvijas ūdens resursiem, spriežot, kā novērst plūdus Daugavā, gan arī Kuldīgas rajona Padures pagasta saimniecībās “Upeskalni” (saim nieki Arvis un Elmārs Mikāli) un “Rūmnieki” (saimnieks Edmunds Svilpis).

Mūsu konferenču un semināru, diskusiju, zinātnisko publikāciju pamatā ir intensīvs zinātniskais darbs valsts nozīmes programmā “Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā”, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pētījumu programmās “Koksnes un augu valsts izejvielu materiāli” un “Daudzfunkciju ekoloģiskās mežsaimniecības teorētiskie modeļi”, “Latvijas ūdens resursi” un daudzajos grantos.

Kā pašaizliedzīga darba rezultāti jāmin grāmatas, kas pagājušajā gadā iznāca īpaši ražīgi. Tā, piemēram, V. Strīķa un K. Špoģa vadībā 81 autora sagatavoto monogrāfiju “Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati”, profesora Edvīna Bērziņa vadībā sagatavoto monogrāfiju “Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā (1862–1999)”; “Graudi: daudzums, izmaksas, cenas” A. Boruka vadībā, Mežzinātnes zinātnisko rakstu krājums (atbildīgais redaktors P. Zālītis) un citas.

Pamatojoties uz pagājušā gada janvāra, t.i. 12. kopsapulces lēmumu, LLMZ akadēmijas prezidija darba grupa ir izstrādājusi perspektīvos prioritāros pētniecības virzienus:

• Augu un dzīvnieku genofonds un selekcija,
• Veterinārmedicīna,
• Latvijas augsnes un ūdeņi,
• Latvijas meži un purvi,
• Pārtikas izejvielu un produktu kvalitātes formēšana,
• Atjaunojamie enerģijas avoti un izejvielu resursi,
• Agrārā ekonomika un lauku attīstība.

Starptautiskā sadarbība

Pirms gada notikušajā kopsapulcē mēs īpaši uzsvērām nepieciešamību iesaistīties Eiropas Savienības (ES) Zinātnes un tehnoloģijas attīstības 5. ietvarprogrammā. Un šodien mēs varam mūsu akadēmijas locekļiem ziņot, ka Zemkopības, Ekonomikas un agrārinformācijas, Pārtikas tehnoloģijas, Ūdenssaimniecības, Mežkopības un mežmateriālu nodaļas ir realizējušas šo uzdevumu. Kopā ar ārvalstu kolēģiem ir pie teikti gan projekti, gan mūsu kolēģi ir ievēlēti konkursa kārtībā par ekspertiem, kas arī ir liels panākums, jo konkurss dažādās nozaru grupās bija 1:20, 1:30.

Starptautiski projekti mums ir arī Ziemeļvalstu – Baltijas valstu programmas NOVABA ietvaros, sadarbībā ar Ziemeļu valstu Ministru Padomi, piemēram mikrokredīta attīstības projekts Baltijas valstu lauku sievietēm, kā arī TEMPUS programmas ietvaros.

Īpaši atzīmējams ir Latvijas–Norvēģijas starpvalstu sadarbības projekts, kur daudz veikuši Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļas kolēģi profesori V. Strīķis un V. Kozlinskis.

Mūsu starptautiskā sadarbība notiek vēl vairākos virzienos:

1. Piedaloties starptautiskās konferencēs, kur ļoti aktīvi bija Lopkopības un veterinārmedicīnas nodaļa (vadītājs profesors Jāzeps Sprūžs), Pārtikas tehnoloģijas (vadītājs Uldis Viesturs), Mežkopības un mežmateriālu nodaļas (vadītāji profesori Pēteris Zālītis un Henno Tuherms);

2. Piedaloties citu valstu akadēmiju darbā, visciešākā sadarbība mums ir ar Zviedrijas Karalisko lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmiju. Tikko šīs akadēmijas ārzemju locekļiem piepulcējās vēl viens mūsu kolēģis profesors Henno Tuherms. Sadarbojamies arī ar Zviedrijas Karalisko Inženierzinātņu akadēmiju (pārstāv A. Treimanis), Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmiju (B. Rivža, V. Strīķis) un Eiropas zinātņu un mākslas akadēmiju (U. Viesturs). Tikko esam saņēmuši sadarbības aicinājumu no Vācijas Reģionālo pētījumu un reģionālās plānošanas akadēmijas;

3. Citu valstu tradīciju elpu mūsu vidū ienes arī mūsu akadēmijas ārzemju locekļi no Kanādas, ASV, Igaunijas, Čehijas un Zviedrijas;

4. Apsveicami ir kolēģu centieni izdot starptautiskus rakstu krājumus un žurnālus, piemēram, starptautiskā meža zinātņu žurnāla “Baltic For est ry” pieredze, mūsu universitātes starptautisko konferenču krājumi.

Zinātnieku atjaunošanas process zinātnes un izglītības attīstības jaunās paradigmas gaismā

Lai gan gada laikā izdarīts daudz, ir dzīvots saspringti uz pagātnes pēdējo rezervju rēķina. Pašreizējais valsts zinātnes finansējums nespēj aizkavēt Latvijas zinātnes sabrukšanu un apdraud arī augstākās izglītības kvalitāti. Lielā mērā ir nojaukts dabiskais zinātnieku atražošanas process un arī augstskolu pasniedzēju paaudžu nomaiņas process. Aktīvo zinātnieku skaits (ar zinātnisko grādu) ir tiktāl samazinājies, ka pārsniedzis kritisko robežu, kas ir 1 zinātnieks uz 1000 iedzīvotājiem. Mums ir tikai 0,6 zinātnieki uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam ES valstīs – 8,5, ASV – 11 zinātnieki uz 1000 iedzī votājiem.

Ir pētījumi, kas liecina, ka pārsniedzot kritisko robežu, intelekts valstī vairs nespēj attīstīties pietiekoši, kas var izsaukt negatīvas sociālekonomiskas sekas nākotnē.

Zinātnē ir maz jaunu cilvēku vecumā no 28–40 gadiem. Šādu situāciju rada zinātnieku, tai skaitā doktorantu, zemais materiālais nodrošinājums, sevišķi salīdzinājumā ar citiem strādājošiem absolventiem. Arī nākotnes perspektīva no atalgojuma viedokļa (saņemt Ls 100 pēc vairāku gadu pūlēm, ieskaitot doktora disertācijas uzrakstīšanu un aizstāvēšanu) augstskolas pasniedzējam vai zinātniekam ir bēdīga. Vienīgi sasniedzot profesora amatu, atalgojums ir kaut cik konkurēt spējīgs.

Šāda situācija ir pilnīgā pretrunā ar pamatnostādnēm, kas izskanēja UNESCO pasaules kongresā, kurš bija veltīts zinātnei un notika 1999. gada jūnija beigās Budapeštā. Kongresā tika vēlreiz uzsvērta zinātnes pozitīvā loma sabiedrības attīstībā, īpaši to zinātņu nozaru, kas saistītas ar cilvēku – piemēram, pārtika, veselība, bet līdz ar to arī lauksaimniecības, kas ražo pārtikas izejvielas, attīstībā.

Arī ANO arvien plašāk tiek atbalstīta jaunā attīstības paradigma, kuras centrā ir cilvēks, un attīstība notiek, no vienas puses, investējot cilvēkā un, no otras puses, sekmējot cilvēka spēju izmantošanu. Tieši investīcijas cilvēkkapitālā (vairāk nekā ieguldījumi fiziskajā kapitālā) sekmē darba ražīguma pieaugumu. Tās ne tikai paaugstina konkrētā indivīda darba ražīgumu, bet ietekmē arī pārējos cilvēkus, jo sāk darboties ārējie efekti. Izglītība un zinātne ir galvenās investīcijas cilvēkā.

Lai sekmētu problēmas risinājumu, profesora Jura Gunāra Pommera, Akadēmiskās izglītības un zinātnes personāla nodaļas vadītāja, kā arī Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas viceprezidenta, vadībā sagatavota Latvijas augstskolu profesūras attīstības mērķprogramma, kas izskatīta un atbalstīta Rektoru un Augstākās izglītības pa domēs un nosūtīta Izglītības un zinātnes ministrijai. Arī Izglītības un zināt nes ministrija ir sagatavojusi akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas valsts programmu, lai gan ar pieticīgākiem skaitļiem, kas varbūt spēj apturēt augstākās izglītības un zinātnes nodrošinošo faktoru tālāko iznīkumu, bet nenodrošina nepieciešamās attīstības tempus un apjomus.

Kādi ir mūsu šī gada galvenie uzdevumi?

1. Jāturpina starpdisciplinārie pētījumi, izbraukuma sēdes, sadarbība ar mūsu partneriem.

2. Jāpaplašina jauno zinātnieku darbības atbalsts, piemēram, jauno zinātnieku darbu konkursu šogad mēs organizējām sadarbībā ar Zemkopības ministriju. “Sējēja” konkursā pirmo reizi apbalvojām 5 jaunos zinātniekus: Ritvaru Heniņu, Modrīti Pelši, Elvu Kamoliņu, Gati Baškevicu, Lieni Folkmani, kas tika apsveikti skaistā pasākumā Nacio nālajā teātrī kopā ar atzītajiem un pieredzējušajiem LLU Zinātnes Centra “Sigra” zinātniekiem un sekmīgākajiem zemniekiem. Pateicība par piedalīšanos konkursā izteikta vēl 3 jaunajiem zinātniekiem – Ligitai Bitei, Skaidrītei Būmanei, Inesei Buiķei. Jau otro gadu mūsu jaunie zinātnieki ar labiem panākumiem piedalās akciju sabiedrības “Grindeks” balvu konkursā. Arī šodien mēs apbalvosim labākos topošos zinātniekus – mūsu doktorantus Artu Kronbergu, Sanitu Suti, Dainu Saktiņu un Jurģi Jansonu.

Pašreiz mums ir 168 klātienes un neklātienes doktoranti (pagājušajā gadā bija 155). Līdz šim Latvijas Lauksaimniecības universitātē augstskolu vidū bija visaugstākais doktorantūras intensitātes koefients, t.i. visvairāk aizstāvēts disertāciju, rēķinot uz studējošo skaitu. Un tomēr doktorantu skaits vēl ir jāpalielina. Saviem doktorantiem varam palīdzēt arī tādējādi, ka LZP ekspertu komisijas virza pārskata nozaru žurnālus, LLU sakārto Universitātes Rakstu redkolēģijas atbilstoši Zinātnes padomes izvirzītajām prasībām recenzējamiem izdevumiem. Tādējādi mēs palielinām mūsu doktorantu iespējas publicēt savus pētījumu rezultātus. Jāsekmē arī maģistrantu un doktorantu studijas ārzemēs “Socratus-Erasmus” programmas ietvaros.

3. Mums aktīvāk jāiesaistās procesos, kas ir saistīti ar Latvijas ceļu uz ES, piemēram, priekšiestāšanās fondu SAPARD skaidrojumā, projektu izstrādēs, konsultācijās. SAPARD galvenās prioritātes: investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana, ekonomikas dažādošana laukos, sekmējot alternatīvās nodarbinātības veidus, lauku infrastruktūras uzlabošana, vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstība.

4. Šī gada rudenī būs zinātnisko grantu konkurss nākamajam periodam. Mūsu darba rezultāti parādīs, kādas finanses mēs iegūsim savām nozarēm no zinātnes budžeta, kā pratīsim izstrādāt pamatojumu savu nozaru attīstībai, kā strādāsim ar grantu pieteikumiem.

5. Kopā ar LLU jāstrādā pie papildus finansējuma pamatojuma tieši doktorantūras materiāli tehniskās bāzes attīstībai un pie akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas programmas.

Kopumā izvērtējot padarīto, jaunajā gadā LLMZA ir iegājusi atvērta dialogam un sadarbībai gan ar Latvijas, gan pasaules zinātniekiem.

“Par Strēlnieku laukuma

un Rātslaukuma apbūves

Tajā referēja Juris POGA, Juris DAMBIS, Ivars STRAUTMANIS, Jānis KRASTIŅŠ.

Kopsēde pieņēma rezolūciju, kurā teikts:

Kopsēdes dalībnieki – pazīstami ekonomisti, vēsturnieki un citu nozaru zinātnieki – atzīmē tagadējā Okupācijas muzeja ēkas ievērojamo vēsturisko vērtību un novērtē to kā izcilu sava laikmeta pieminekli un kā neatņemamu Latvijas tēla un Vecrīgas arhitektūras ansambļa sastāvdaļu. Tā iznīcināšana no zīmētu noārdīt nozīmīgu nācijas kultūras un vēstures slāni. Tas neatbilst viselementārākajai pilsētbūvnieciskajai disciplīnai, jo joprojām spēkā esošajā Vecrīgas reģenerācijas projektā arī nav paredzēta muzeja ēkas nojaukšana. Saskaņā ar Teritoriālplānošanas noteikumiem šī projekta ievērošana ir obligāta. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā ir apkopota statistika par plašas sabiedrības un speciālistu publicētajiem viedokļiem par muzeja ēku. 123 no tiem ir par ēkas saglabāšanu, bet tikai 17 – pret. Jāņem vērā, ka visa Vecrīga atrodas Pasaules kultūrmantojuma vietas zonā, kurā par apbūves saglabāšanu atbild valsts.

Ļoti svarīgs un aktuāls ir arī jautājums par atjaunojamā Rātsnama vizuālo tēlu. Pasūtītājs – Rīgas dome – administratīvu priekšrakstu veidā uzspiež projektētājiem prasību uz jaunās ēkas fasādes aplicēt pirms gandrīz pusgadsimta iznīcinātās ēkas fasādes imitāciju. Tas neatbilst ne vairuma arhitektu viedoklim, ne starptautiski vispārpieņemtām nostādnēm kultūras mantojuma jautājumos.

Ņemot vērā visus kopsapulcē izteikto viedokļus un vērtējumus, tās dalībnieki nolemj:

1. Pieprasīt Rīgas Domei:

1.1. publicēt arhitektoniski, pilsētbūvnieciski, vēsturiski un ekonomiski pamatotus argumentus, kuri attaisnotu Okupācijas muzeja ēkas nojaukšanas nepieciešamību;

1.2. veikt Okupācijas muzeja ēkas arhitektoniski māksliniecisko, vēsturisko un tehniski ekonomisko novērtējumu;

1.3. izsludināt starptautisku arhitektūras projektu konkursu Baltijas valstu mērogā par Strēlnieku laukuma un Rātslaukuma apbūves priekšlikumiem;

1.4. veikt projektu konkursa rezultātu publisku apspriešanu un profesionālu izvērtēšanu;

1.5. neveikt jaunu ēku celtniecību vai esošo celtņu nojaukšanu Strēlnieku un Rātslaukuma rajonā, iekams nav izstrādāta galīgā apbūves koncepcija;

1.6. atcelt administratīvā kārtībā izdotos priekš rakstus par atjaunojamā Rātsnama arhitektoniski māksliniecisko veidolu.

2. Lūgt Latvijas Arhitektu savienību:

2.1. turpināt aktivitātes plašu sabiedrības slāņu informēšanā un izglītošanā par aktuāliem arhitektūras un pilsētbūvniecības jautājumiem;

2.2. uzņemties iniciatīvu ar Strēlnieku laukuma un Rātslaukuma apbūves problēmām saistīto jautā jumu koordinēšanā.

3. Pieprasīt Latvijas Republikas valdībai:

3.1. atsavināt Rīgas domei Okupācijas muzeja ēku;

3.2. aizliegt nojaukt Okupācijas muzeja ēku;

3.3. noteikt, ka atbildīgā institūcija par jebkurām izmaiņām esošajā apbūvē Pasaules kultūrmantojuma vietas zonā ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

4. Šo rezolūciju publicēt presē un citos masu saziņas līdzekļos.

Iznācis “LZA Vēstu” B daļas (dabaszinātnes, angļu valodā) 1999. gada 5. numurs

LZA korespondētājloceklis LU profesors Henriks Zenkevičs kopā ar kolēģēm Viju Vosi un Ausmu Būcenu rakstā par natīvo subvienību aizvietošanu stores gonadotropīnā parāda, ka, rekombinējot zivs un cūkas sugas specifiskuma ziņā atšķirīgās gonadotropā hormona alfa un beta subvienības, šīs subvienības spēj veidot stabilas hibrīddimērmolekulas, kuru hormonālo īpašību specifiskumu nosaka galvenokārt beta subvienības sugas piederība.

LU Bioloģijas institūta līdzstrādnieces Mudīte Vaļiniece, Svetlana Vasiļjeva un Nadežda Bērziņa divos rakstos ziņo par saviem pētījumiem, kas saistīti ar smagā metāla kadmija jonu iedarbību putnu (cāļu) organismos.

Medicīnisko preparātu fizioloģiskās iedarbības pētījumu rezultāti atspoguļoti divos rakstos. Juris Aivars un Aleksandrs Uļjanovs (LU Bioloģijas fakultāte) apraksta un skaidro sintētisko dzimumsteroīdu – noretisterona un etinilestradiola – modulējošo ietekmi uz zīdītājdzīvnieku asinsvadu gludās muskulatūras reaktivitāti. Nora Švinka (Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts) pētījusi un salīdzinājusi piecu dihidropiridīnu – riodipīna, cerebrokrasta, IOS-2069, glutapirona un diflurona – ietekmi uz kālija izraisītām kontraktūrām zīdītājdzīvnieku asinsvadu gludajā muskulatūrā.

Lietišķu pētījumu veikušas Latvijas Medicīnas akadēmijas līdzstrādnieces Inese Remeza un Ludmila Šamsutdinova (tagad dzīvo ASV) sadarbībā ar Satiksmes ministrijas Autotransporta departamentu. Rakstā “Autotransporta līdzekļu vadītāju atlasē pielietojamie psihofizioloģiskie un imunoloģiskie rādītāji” autores parāda, kā autovadītāju veselību ietekmē kaitīgie darba vides faktori – indīgās gāzes, troksnis, vibrācijas, stress – saistībā ar katra indivīda nostrādāto gadu skaitu, CNS reaģētspējām (ko raksturo pieci rādītāji) un imūnsistēmas stāvokli (seši rādītāji).

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta līdzstrādnieces Svetlana Gonta, Aerna Karsakeviča un Ilmāra Vīna savā rakstā ziņo par fruktozes polimēra levāna oksidāciju ar kālija perjodātu, kas veikta kā daļa no lielāka, farmakoloģiski ievirzīta pētījuma par levāna imūnmodulējošās darbības mehānismu.

Žurnāla beigu sadaļā “Zinātnes dzīve” līdztekus kārtējam pārskatam par LZA darbību, kurā atspoguļota LZA sēžu gaita un sniegta informācija par svarīgākajiem LZA Senāta lēmumiem, publicēti divi raksti, kas veltīti LZA īstenā locekļa, Fizikālās enerģētikas institūta līdzstrādnieka ar pasaules slavu, fizikas profesora Edgara Imanta Siliņa (1927–1998) populārzinātniskajai grāmatai zinātnes filozofijā – “Lielo patiesību meklējumi”, ko laidis klajā apgāds “Jumava”. Grāmatas zinātniskais redaktors fizikas un ķīmijas doktors profesors Jāzeps Eiduss sniedz tās satura vispārinātu kopsavilkumu, skaidri iezīmējot autora principiālo pieeju galvenajiem mūsdienu dabaszinātņu filozofiskajiem jautājumiem, kurā par noteicošo kļūst Nīlsa Bora formulētais pretstatu savstarpējas papildināmības (jeb komplementaritātes) princips. Latvijas Lauksaimniecības universitātes docētājs filozofijas doktors Kārlis Lūsis savā rakstā “Ieguldījums 20. gadsimta zinātnes filozofijas interpretācijā” vērtējis E. I. Siliņa grāmatu kā šā gadsimta teorētiskās fizikas koncepciju kritisku analīzi kontekstā ar fundamentālajām Visuma un dzīvības izcelšanās zinātniskajām hipotēzēm. Viņš arī uzsver, ka autors ir centies veidot lasītājos mūsdienu sapratni par 20. gadsimta zinātniskā pasauluzskata pamatiem.

Lēmums Nr. 2-1 (par LZP komisiju apstiprināšanu)

Ar profesoru Ying-sien Pi tika saskaņots mans darba plāns Taipejā, ko akceptēja Nacionālā Zinātnes padome. Tajā tika izraudzīti 4 darba virzieni: 1) iepazīšanās ar Taivanas izglītības sistēmu, īpaši ar augstāko izglītību, tās organizāciju, 2) Rietumeiropas un īpaši Francijas starpkaru vēstures studijas uz Taipejas bibliotēkās esošo avotu un pētījumu pa mata, 3) lekciju lasīšana studentiem par Baltijas tautu un valstu attiecībām ar Krieviju, 4) iepazīšanās ar Taivanas ievērojamākajām vietām, vēstures un dabas pieminekļiem.

Pētniecības darba vizītes laikā iepazinos ar Taipejas vadošo publisko bibliotēku – Nacionālo Centrālo bibliotēku un vairāku universitāšu bibliotēkām un to grāmatu kolekcijām par Rietum- un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēsturi, kā arī par izglītības problēmām Taivanā. Vairāk strādāju Ķīniešu Kultūra universitātes bibliotekā, kura atradās universitātes pilsētiņā. Bibliotēku fondi nav pārāk plaši, jo tās ir samērā jaunas. Izņēmums ir Nacionālā Centrālā bibliotēka, kurā ir 1,7 milj. sējumu, t. sk. 180 000 reto grāmatu, kas savulaik tika izvestas no kontinentālās Ķīnas. Bibliotēku fondi tiek komplektēti ļoti mērķtiecīgi un pat šauri pragmatiski, galveno uz manību veltījot ķīniešu literatūrai, literatūrai citās valodās par Ķīnu un īpaši par Taivanu, kā arī par dabas zinātnēm un sociālajām zinātnēm. Visai plašs ir periodikas klāsts. Visas bibliotēkas ir labi apgādātas ar tehniskajiem līdzekļiem, tām ir plaši sakari ar bibliotēkām pasaulē; katalogi kompjuterizēti.

Diemžēl par Rietumeiropas vēsturi literatūras klāsts ir ļoti pie ticīgs, bet avoti, īpaši diplomātisko dokumentu publikācijas, tur nav atrodamas. Tāpēc nācās aprobežoties ar pētījumu un atsevišķu memuāru literatūras eksemplāru studijām. Toties literatūra par izglītības problēmām, t. s. arī angļu valodā, bija plašāk pieejama.

Vizītes laikā tikos ar Ķīnas republikas Nacionālās Zinātnes pa domes Starptautisko programmu nodaļas ģenerāldirektoru Dr. ph. Charlie T. C. Hsu un programmu direktori Grace H. W. Lī, Izglītības ministrijas Starptautisko kultūras un izglītības sakaru biroja ģenerāldirektoru Dr. ph. Chen-Ching Li un biroja administrācijas ierēdni Annu S. J. Jangu, Ārlietu ministrijas Eiropas lietu departamenta ģenerāldirektoru Hsiang-Pu Liu un depertamenta darbinieci Annu J. C. Ho un Valdības Informācijas biroja ģenerāldirektoru C. J. Chenu. Sarunās bez vispārējās informācijas un iepazīšanās tika skarti, tiesa gan vispārējā formā, arī savstarpējās sadarbības jautājumi. Tika pārrunāta iespējamā sadarbība, galvenokārt informācijas apmaiņas un vizīšu formā.

Bez tam bija daudzas tikšanās ar augstskolu profesoriem, pētniecisko institūtu darbiniekiem, kurās tika pārrunātas gan izglītības problēmas, gan arī Taivanai un Latvijai aktuāli starptautisko attiecību jautājumi. Tādas tikšanās bija Ķīniešu Kultūras universitātē, Nacio nālajā Chengchi universitātē un pie tās esošajā Starptautisko attiecību institūtā, Nanhua universitātē, Tamkangas universitātē, kā arī Fu Hsing Kang koledžā.

Vizītes laikā tika lasītas lekcijas studentiem un maģistrantiem, galvenokārt Ķīniešu Kultūras universitātē, kā arī Fu Hsin Kang koledžā. Diemžēl, sākotnēji saskaņotais lekciju apjoms par Baltijas valstu un Krievijas attiecībām tika stipri reducēts sakarā ar zemes trīces izsaukto mācību procesa pārtraukumu. Tāpēc galvenokārt tika lasītas pārskata lekcijas, akcentējot 90. gadu notikumus. Tika sagatavoti lekciju konspekti krievu un angļu valodās, ko Fu Hsin Kang koledža solījās izdot kā mācību līdzekli. Pavisam notika 12 nodarbības ar studentiem un maģistrantiem.

Tika sagatavots zinātnisks raksts par Latvijas drošības problēmām 20. gadu sākumā un nodots publicēšanai Chengchi universitātes Starptautisko attiecību institūtā zinātnisko rakstu krājumā.

Brīvais laiks tika veltīts muzeju, kultūras un dabas pieminekļu ap meklēšanai, kā arī ekskursijām pa vairākām pilsētām un nacionālajiem parkiem.

No redzētā, kā arī no sarunās un literatūrā iegūtās informācijas var secināt, ka Taivana jeb oficiāli Ķīnas republika ir augsti attīstīta, plaukstoša un veselīgas sabiedrības valsts, no kuras pieredzes un sasniegumiem Latvijai vajadzētu daudz ko mācīties. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kurā Latvijai būtu jāizmanto Taivanas pieredze un kurš Latvijā faktiski ir atstāts pašplūsmei, cerot ka šis jautājums atrisināsies pats no sevis, ir valsts ekonomiskās attīstības virzienu noteikšana un mērķtiecīgs darbs to nostiprināšanā un attīstībā. Taivanieši, kuru valsts ekonomiskais potenciāls 60. gadu sākumā nebija augstāks kā Latvijai 90. gadu sākumā, spēja veiksmīgi, balstoties uz esošo bāzi un to negraujot, atrast tos ekonomiskos virzienus, kas Taivanai nodrošināja panākumus ekonomiska jā dzīvē, dzīves līmeņa celšanos, kultūras un izglītības attīstību. Sākumā tā bija lauksaimniecība, rotaļlietu ražošana, tekstilrūpniecība, tālāk – smagā un ķīmiskā rūpniecība un beidzot datortehnikas ražošana, kuras jomā šobrīd Taivana ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Netika ignorētas arī citas tautsaimniecības nozares, kā, piemēram, kuģniecība, zvejniecība un citas nozares, taču iepriekšminētajām bija noteiktas prioritātes, kas nodrošināja valstij plašas eksportiespējas. Jāatzīmē, ka Latvijai tāpat kā Taivanai nav svarīgu izejvielu, tās ir jāimportē, īpaši enerģētiskās, daļēji ķīmiskās rūpniecības izejmateriāli, metāli u.c. Tāpēc Taivanā ļoti liela uzmanība tika un tiek veltīta eksporta veicināšanai, nodrošinot ar valsts palīdzību labvēlīgus apstākļus tam, realizējot cita starpā arī attiecīgu monitāro politiku, līdzīgu Japānas politikai. Valstī ir nodrošināts ļoti augsts nodarbinātības līmenis (bezdarbs nepārsniedz 2,7% no darba spējīgo iedzīvotāju skaita), dzimstība vairāk nekā 2 reizes pārsniedz mirstību, vidējā mēnešalga ir 1286 ASV dolāri (1998. g.), minimālā mēnešalga – 600 ASV dolāri utt.) Ne mazākus sasniegumus var minēt arī izglītības un kultūras jomā, nerunājot par sasniegumiem ražošanā un ārējā tirdzniecībā, kas ir nodrošinājusi Taivanai ap 100 miljr. ASV dolāru lielus valūtas uzkrājumus.

Secinājumi: 1) uzskatu, ka šāda veida vizītes, kuras realizētu dažādu zinātņu pārstāvji, ir ļoti vajadzīgas Latvijas pusei. Tas dotu iespēju iepazīties ar pozitīvu, lai arī varbūt zināmā mērā specifisku pieredze, kā teritoriāli maza valsts (36 kv. km platība, ap 6 milj. 1950. g., tagad ap 22 milj. iedzīvotāju) relatīvi īsā laikā gūst izcilus panākumus visās dzīves jomās; 2) organizējot braucienus, būtu vēlams savlaicīgi saskaņot braucienu laikus, darba programmu, uzdevumus, lai brauciena laiks tiktu izmantots maksimāli lietderīgi; 3) vēlams braucējiem uz Taivanu dot arī kādus konkrētus uzdevumus no Latvijas ZA puses vai arī pilnvarot viņus izteikt kādus konkrētus sadarbības priekšlikumus. Manuprāt, perspektīva varētu būt datorzinātņu pārstāvju, matemātiķu, ķīmiķu un zināmā mērā arī izglītības darbinieku sūtīšana uz Taivanu attiecīgās vizītēs, kā arī taivaniešu uzaicināšana uz Latviju šajās nozarēs; 4) iespējama būtu atsevišķu Taivanas augstskolu krievu valodas nodaļu studentu vasaras prakse Latvijā, ko varētu “apkalpot” Latvijas Universitātes attiecīgo katedru pasniedzēji; 5) būtu popularizējami un vismaz morāli atbalstāmi arī biznesa aprindu braucieni uz Taivānu.

Uzmanību doktoranti!

Nebijušas iespējas visās zinātņu disciplīnās!

Steidzieties izmantot!

ES 5. Ietvara programmā ir noslēdzies doktorantu treniņvietu konkurss un tiks atvērtas aptuveni 2300 studiju vietas. Cilvēkiem, kuri strādā pie doktora disertācijas, tagad ir iespēja atrast savam disertācijas tematam piemērotu treniņvietu un strādāt kopā ar šajā virzienā vadošu zinātnieku grupu.

ES 5. Ietvara programmas Nacionālajā kontaktpunktā Vecrīgā, Šķūņu ielā 4 interesenti var iepazīties ar sākotnējo informāciju par treniņvietām ES universitātēs un zinātniskos institūtos un atrast sev piemērotāko tālākiem kontaktiem.

Veiksmīgu sarunu rezultātā doktorants saņem stipendiju 1200 eiro studijām līdz 6 mēnešiem.

Kontaktinformācija pa telefonu 7229727, vai e-pastu: dinab@latnet.lv; arnolds@latnet.lv

Jūsu
Dr. Arnolds Ūbelis
Nacionālā kontaktpunkta vadītājs

Konkursi

LU Elektronikas un datorzinātņu institūts

izsludina konkursu uz vakanto pētnieka vietu datorzinātnēs.

Dokumenti iesniedzami Rīgā, Dzērbenes ielā, 14, 23. istabā viena mēneša laikā kopš konkursa izsludināšanas dienas.

Uzziņu tālrunis: 7558244.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija

izsludina konkursu uz šādām vakantajām locekļu vietām:

1. Zemkopības nodaļā – 2 vietas

2. Lopkopības un veterinārmedicīnas nodaļā – 2 vietas

3. Ekonomikas un agrārinformācijas nodaļā – 2 vietas

4. Pārtikas tehnoloģijas nodaļā – 1 vieta

5. Mehanizācijas un enerģētikas nodaļā – 2 vietas

6. Mežkopības nodaļā – 1 vieta

7. Mežmateriālu nodaļā – 1 vieta

8. Ūdenssaimniecības nodaļā – 1 vieta

Dokumenti 1 eksemplārā (iesniegums LLMZA prezidijam, Curriculum vitae, pēdējos 3 gados publicēto zinātnisko darbu saraksts, zinātnisko grādu apliecinoša dokumenta kopija) iesniedzami līdz 20. martam Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā, Republikas laukumā 2 (17. stāvā 26. kabinetā), Rīgā, LV-1981. Uzziņas pa tālruni 7027343.

Ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija locekļu vēlēšanu nolikumu var iepazīties LLMZA prezidijā 17. stāvā 25. kabinetā.

VALODA ZINĀTNĒ

LU Latviešu valodas institūts rīko akadēmiķa Jāņa Endzelīna 127. dzimšanas dienas atceres starptautisko konferenci “Valoda zinātnē un izglītībā” 2000. gada 22. februārī, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 LZA Prezidija sēžu zālē (2. stāvā)

9.30–10.00
Reģistrācija

10.00–10.10
Latviešu valodas institūta direktora Jāņa Valdmaņa ievadvārdi

10.10–10.30 Anita Aizsila (Jelgava)
Valoda – kultūras sastāvdaļa

10.30–10.50 Diāna Laiveniece (Liepāja)
Dzimtās valodas kā mācību priekšmeta misija mūsdienu latviešu skolā

10.50–11.10 Vineta Ernstsone (Rīga)
Latviešu valodas kā otrās valodas apguves motivācija dažādās iedzīvotāju grupās

11.10–11.30 Daiga Baltaiskalna (Rīga)
Izglītības ietekme uz lingvistiskās attieksmes veidošanos

11.30–11.50 Gunta Ločmele (Rīga)
Valoda izglītībā: uzziņu literatūra bērniem

11.50–12.10 Māris Baltiņš (Rīga)
Starptautisko statistisko klasifikāciju tulkojumi un to izraisītās terminoloģijas problēmas

12.10–12.30 Dzintra Bonda (Ohaijo), Dace Markus (Jelgava)
Optimalitātes teorija un tās iespējas latviešu fonoloģijā

12.30–12.50 Vītauts Rimša (Kauņa)
Par dažiem vārdiem

12.50–13.10 Pārtraukums

13.10–13.30 Maija Baltiņa (Ventspils)
Mūsdienu valoda – ilūzija un realitāte

13.30–13.50 Inese Ēdelmane (Rīga)
Latviešu valodas terminoloģiskie augu nosaukumi 20. gadsimtā

13.50–14.10 Inguna Greitāne (Rīga)
Latviešu valoda interneta laikmetā

14.10–14.30 Andrejs Vasiļjevs, Raivis Skadiņš (Rīga)
Informācijas tehnoloģijas – iespējas un izaicinājums latviešu valodai

14.30–14.50 Ilze Liepiņa (Jelgava)
Jēdziena ievirze nozīme un lietojums

14.50–15.10 Valentīna Skujiņa (Rīga, Liepāja)
Pārmaiņas izglītības sistēmā un pedagoģijas terminoloģija

Debates

Vadlīnijas runātājiem

Ieteikumi laba snieguma sagatavošanai, ieskaitot uzskates materiālus

Konkrēts laika posms.

Jūsu rīcībā būs iepriekš noteikts un ierobežots laika posms, lai pieejamo laiku varētu godīgi sadalīt visu runātāju vidū un vēl atlicināt laiku diskusijām par referātos dzirdēto. Laika limiti tiks ļoti stingri ievēroti, un priekšsēdētājs jūs brīdinās, kad tuvosies piešķirtā laika beigas.

Uzrunas drukātā versija.

Uzstāšanās īssavilkumu vēlams izdalīt visiem konferences dalībniekiem, bet referāta pilnā teksta kopijas varētu būt pieejamas telpā, kur notiks sēde. Obligāta prasība – runātājs nelasa sagatavoto tekstu.

Publika.

Varat pieņemt, ka klausītāji būs augsti zinoši speciālisti un viņiem nebūs nepieciešams sniegt pamatskaidrojumus. Publika konferencēs mēdz būt ļoti prasīga, taču tajā pat laikā cilvēki saprot sarežģījumus, kuri saistās ar šāda veida uzstāšanos sagatavošanu. Katrs sanāksmes dalībnieks pats to ir darījis. Īpaši grūti tas ir mazpieredzējušiem zinātniekiem, un klausītāji to labi zina.

Referāta vai runas struktūra.

Materiālu izvēle.

Uzsveriet tieši jaunus rezultātus, metodes vai interpretācijas. Konferencēs ļoti bieži runātāji stāsta par darbu, kas turpinās, vai arī par nesen pabeigtu liela apjoma darbu (piem., pētniecības darbs, kurš nepieciešams doktora grāda iegūšanai). Runātājam jāizvēlas savas tēmas galvenie elementi (iespējams, ka rakstiskais variants tapis jau pirms daudziem mēnešiem) un par tiem jāstāsta tā, lai publika gūtu ieskatu paša pētnieka interpretācijā par minētajiem faktiem. Iespējams, ka būs nepieciešams uzsvērt tikai vienu daļu no savāktajiem datiem vai arī kādu īpašu jautājumu, kas saistās ar iegūtajiem rezultātiem. Pie tam, iespējams, būs nepieciešams papildināt rakstītajā materiālā iekļautos materiālus tā, lai publika varētu dzirdēt par pašiem jaunākajiem rezultātiem vai interpretācijām.

Nosaukums.

Pārliecinieties, ka uzstāšanās nosaukums patiesi atbilst tās saturam.

Struktūra.

Vai referāta saturs ir labi organizēts? Vai ir loģiska saite starp ievadu un nobeigumu, vai materiāli ir sakārtoti loģiskā veidā? Ja lietosiet diapozitīvus, vai tie ir viegli salasāmi un saprotami, vai tie ir sakarīgi izvietoti runas laikā? Loģiska materiāla organizācija ir pats svarīgākais elements veiksmīgā runā.

Sāciet ar “Ceļa karti”:

• Kāpēc bija vajadzīgs šis pētījums?
• Kas tika darīts?
• Ko jūs uzzinājāt?
• Ko tas nozīmē?

Jums nebūs daudz laika. Pārliecinieties, ka katrs vārds ir būtisks. Izplānojiet runu ļoti rūpīgi. Izvairieties no vispārinājumiem un bez nozīmes secinājumiem (piem., “Mums šis jautājums ir jāpēta vēl tālāk”).

Saturā uzsveriet galveno.

Runājiet tikai par vissvarīgākajiem jautājumiem, kurus vēlaties izklāstīt klausītājiem. Izvēlieties tikai dažus svarīgākos jautājumus (piem., tos, kuri ir neviennozīmīgi, kurus parasti neviens neievēro, kuri atspoguļo pašus jaunākos rezultātus šajā jomā) un runājiet par tiem. Izvēlieties jaunākos jautājumus un aktuālākos rezultātus. Ja, piemēram, jūsu rīcībā ir 16 dažādu jautājumu, šogad runājiet par astoņiem no tiem un pasakiet publikai, ka par pārējiem runāsiet nākamreiz (vai arī, ka viņi var ar jums sazināties individuāli, lai uzzinātu par pārējo).

Nenovirzieties no tēmas.

Atsakieties no materiāliem, kuriem nav sakara ar galvenajiem elementiem. Turpiniet publikai atgādināt, kādā veidā teiktais saistās ar galveno informācijas problēmu vai pētījuma mērķi. Tas palīdzēs runāt pamatoti.

Pulkstenis.

Publikas rīcībā būs konferences dokumenti, un cilvēki nevēlēsies, lai jūs savu sagatavoto tekstu nolasītu vārds vārdā. Tā kā tā tas nebūtu iespējams laika posmā, kas būs jūsu rīcībā. Nekādā gadījumā nevar 20 minūšu laikā nolasīt 5000 vārdus tā, lai kāds saprastu, ko esat pateicis.

Vizuālie materiāli.

Pārdomājiet ļoti rūpīgi, kādi grafiki un citi vizuālie materiāli ir nepieciešami. Ilustrācijām nav nekādas vērtības, ja tās nav labas kvalitātes un salasāmas.

Mēģinājumi un plānošana.

Plānošana.

Būtu nepieciešams sākt gatavošanos jau krietni pirms brīža, kad paredzēta uzstāšanās. Pirmie teksta varianti, ja tos pārbauda, gandrīz vienmēr izrādās par garu. Lai par to pārliecinātos, izmēģiniet runu vidē, kura pēc iespējas ir līdzīga tai, kurā notiks uzstāšanās. Nākamais solis – saīsināt tekstu, izslēdzot tos materiālus, kuri nav nepieciešami. Mērķis ir saīsināt runu tik tālu, lai tā iekļautos paredzētajā laikā.

Nežēlojiet nepieciešamo laiku, lai varētu uzrakstīt visu tekstu – tas būs gandrīz vai scenārijs tam, ko vēlaties runas laikā pateikt. Tomēr neplānojiet “lasīt” runu, izņemot gadījumu, ja būs nepieciešams sinhronais tulkojums. Taču arī tādā gadījumā vēlams vingrināties runas pasniegšanā, lai vēlāk tā izklausītos dabiski un spontāni.

Kad būsiet izvēlējies nepieciešamo daudzumu materiāla, runa jāpamēģina, lai izvairītos no pārāk garas (tas notiek visbiežāk) vai pārāk īsas uzstāšanās.

Vingrinieties mutiski.

Norunājiet visu tekstu, kad sagatavotas visas piezīmes. Tas ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai, lai varētu iepazīties ar teksta secību, bet arī, lai pārbaudītu, vai runa atbilst prasībām. Pamēģiniet runu ierakstīt kasetē un tad pārstrādāt informāciju tā, lai tā iekļautos paredzētajā laikā. Tas ir visefektīvākais runāšanas veids.

Nemēģiniet runu iemācīties no galvas, taču iepazīstieties ar to pietiekami labi, lai varētu turpināt, ja gaismas ir par maz, lai varētu salasīt piezīmes; ja podests vai mikrofons neatbilst jūsu prasībām; ja pazaudēsiet piezīmes u.tml.

Sagatavojiet īpašas piezīmes runas vajadzībām. Tekstam jābūt ļoti viegli salasāmam – rakstiet ar dubultu vai trīskāršu atstarpi un skaidri iezīmējiet tās vietas, kur izmantosiet vizuālos materiālus.

Galvenās kļūdas.

Jebkurš cilvēks ar pieredzi runāšanā (vai arī runu uzklausīšanā) var tūlīt nosaukt galvenās kļūdas, kuras pieļauj pārāk daudz runātāju:

• Daudzi lasa, nevis runā;
• Daudzi runā pārāk ātri;
• Daudzi mēģina pārāk īsā laika posmā iekļaut pārāk daudz materiāla;
• Daudzi lieto žargonu, kuru publika nesaprot;
• Daudzi izmanto sarežģītus argumentus, kurus citi nesaprot;
• Daudzi lieto ilustrācijas, kuras uz datora varbūt izskatās labi, bet lielākā telpā nav salasāmas.

Vizuālie materiāli.

Veiksmīgā runā ir savienoti vārdi un ilustrācijas, kam kopumā jāsniedz pilnīgs priekšstats. Lietojiet diapozitīvus un citus vizuālos materiālus, kuri padara runāto tekstu skaidrāku, nevis atkārto to.

Diapozitīviem jābūt spilgtiem un vienkāršiem, tiem jāsatur idejas. Izvairieties no diapozitīviem, kuros ir vārdi. Vienalga, kādus attēlu veidus vēlaties izmantot, lietojiet izdomu, bet nepārspīlējiet dizainu. Labiem diapozitīviem nepieciešama standartizācija. Ja lietosiet šos ieteikumus, diapozitīvi būs ļoti lasāmi un ne pārāk pārblīvēti ar materiāliem. Sliktas kvalitātes diapozitīvus mēs redzam ļoti bieži, un tie var pilnīgi izjaukt citādi labu uzstāšanos.

Starp citu, nav slikti, dodoties uz tālāku konferenci, ņemt līdzi vizuālos materiālus divās kopijās – vienu lidmašīnā līdzņemamajā somā, bet otru – bagāžā nodotajā somā. Tādā gadījumā nebūs problēmu, ja materiāli tiks pazaudēti vai sabojāti.

Svarīga viela pārdomām.

Cik grafiku, tabulu, fotogrāfiju vai video elementu būtu jāiekļauj, lai tos visus varētu pienācīgi aplūkot tajā laika posmā, kurš jums ir atvēlēts? Nelietojiet materiālus, ja tie nav būtiski svarīgi runai.

Grafiki un tabulas nedrīkst būt pārāk sarežģīti. Izvēlieties vissvarīgākos ciparus vai aprēķinus, lai varētu ilustrēt to, kas sakāms. Lietojiet vienkāršas, ne sarežģītas diagrammas.

Rādiet informāciju gabalu pa gabalam, ar laiku nonākot pie pēdējām detaļām. Rādiet papildu detaļas kopējā diagrammā, atsaucoties uz nepieciešamajām detaļām atsevišķi. Lietojiet divus projektorus vai citu tehniku, ja nepieciešams rādīt gan kopējo grafiku, gan arī kādu tās detaļu. Ja kaut kas grafikā nav skaidri saprotams, parunājiet par to.

Padomājiet par to, cik ilustrācijas būs salasāmas vidē, kurā notiks runa. Ļoti detalizēti grafika ar daudz datiem, iespējams, būs lietojami mazā telpā, taču ne telpā, kurā var sasēsties 1000 cilvēki. Atcerieties, ka diapozitīvus un citādi projicētus materiālus parasti skatās tumšās vai pilnīgi tumšās telpās, bet skatītājs parasti ir 5–30 metrus prom no ekrāna.

Dažāda veida vizuālie materiāli.

Visbiežāk tiek lietoti šādi materiāli:

• 35 mm diapozitīvi,
• kodoskops,
• datorā veidoti materiāli (pārbaudiet vai konferences vietā būs nepieciešamā tehnika).

Nepieciešams, lai arī tie, kas sēž zāles pēdējās rindās, varētu salasīt vizuālos materiālus. Tas nozīmē, ka burti uz A4 lapas, kura ir fotografēta diapozitīvam, nedrīkst būt mazāki par 18 punktiem. Ja varat izlasīt diapozitīvu, kuru turat no sevis atstatu un apgaismojiet ar spožu gaismu, to droši vien viegli salasīs arī publika.

Dažāda veida ilustrācijas.

Līknes.

Lietojiet līknes, lai rādītu pārmaiņas laikā. Efektīvā līniju grafikā ir maz vārdu, to var viegli saprast. Norādiet daudzumus, lai skaitļos nebūtu par daudz ciparu.

Stabiņu diagramma.

Šādu grafiku lietojiet, ja nepieciešams salīdzināt lielumus. Ar stabiņiem to ir viegli izdarīt. Lietojiet dažādus toņus vai krāsas, lai apvienotu radnieciskās idejas.

Apļa diagramma.

Šādi visvieglāk var ilustrēt kāda daudzuma dažādās sastāvdaļas. Labi izplānota apļa diagramma kalpos jūsu interesēm divos veidos – tā rādīs visu lielumu un parādīs proporcijas starp dažādām tā daļām.

Shēmas un zīmējumi.

Šādos attēlos parādiet tikai nepieciešamās daļas un detaļas. Galvenās līnijas zīmējiet tumšas, lai uzsvērtu būtiskāko.

Tabulas.

Tabulām jābūt skaidrām un attiecinātām uz materiālu. Tās nedrīkst būt pārāk sarežģītas, izvairieties no nevajadzīgu datu parādīšanas. Pārliecinieties, ka visa tabula ir salasāma. Lietojiet īsus virsrakstus un noapaļotus skaitļus. Lietojiet vieglas līnijas, ja tas atvieglo salasāmību.

Tematiski diapozitīvi.

Visos diapozitīvos lietojiet līdzīgu valodu. Nenumurējiet diapozitīvus, ja nav nepieciešams minēt numurus.

Lamatas.

Visbiežākās ir šādas lamatas:

Nesalasāmība.

Pārliecinieties, ka druka uz katra diapozitīva ir pietiekami tumša un liela, lai to varētu salasīt no jebkuras vietas telpā. Salasāmība būs labāka, ja diapozitīvā būs spožuma vai toņa atšķirības starp ilustrācijām un fonu. Lietojiet krāsu kombinācijas, kuras veicina lasāmību – balts uz zila, melns uz dzeltena. Nekad nelietojiet melnu krāsu uz tumša fona vai sarkanu krāsu kopā ar zaļo.

Par daudz teksta.

Nemēģiniet vienā diapozitīvā izmantot par daudz datu. Diapozitīviem jābūt vienkāršiem, ar daudz brīvas vietas. Svarīgi, lai diapozitīvs neizskatītos pieblīvēts. Nelietojiet nevajadzīgus datus.

Sarežģītība.

Diapozitīvs nebūs saprotams, ja jūs to nesakārtosiet tā, lai grafiku un tabulas var uztvert ātri. Vienā diapozitīvā ne vairāk kā septiņas rindiņas teksta. Tabulām jābūt vienkāršām – ne vairāk kā 3–4 slejas un 5–6 rindas.

Nepareizais materiāls.

Nelietojiet tabulu, ja pietiktu ar vienkāršu grafiku.

Par daudz diapozitīvu.

Uzsveriet vissvarīgāko informāciju. Katru diapozitīvu rādiet vismaz vienu minūti. Ja saturs nav pietiekami svarīgs, lai vienu minūti runātu par to, droši vien tas ir jāatmet vai arī jāiekļauj citā diapozitīvā. Atcerieties, ka plēves nomainīšana prasa vairāk laika nekā diapozitīva, un tas var traucēt runas plūdumu.

Konferencē.

Tikšanās pirms sēdes.

Pirms uzstāšanās jātiekas ar sēdes vadītāju, lai precizētu uzstāšanās laiku, runātāju secību u.tml.