Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2000. gada  22. maijs: 10 (197)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


. Latvijas Zinātnieku savienības

IV kongress

Pārskata ziņojums Latvijas Zinātnieku savienības  IV kongresā

2000. gada 5. maijā

Godātie kongresa viesi un delegāti!

Latvijas Zinātnieku savienība, kuras izveidošana un darbība cieši saistīta ar Latvijas Trešās Atmodas un neatkarības centieniem, ir pirmā tik plaša Latvijas radošo zinātnieku organizācija, kuras mērķis ir apvienot visas Latvijas zinātnieku saimi, lai kopīgi risinātu plašai sabiedrībai un zinātniekiem svarīgus jautājumus. Šie svarīgie uzdevumi piesaistīja daudzu Latvijas zinātnieku interesi, un savienība sākotnēji bija viena no lielākajām radošajām savienībām*. Pamazām gan biedru skaits saruka, un patlaban LZS ir 346 biedri, kuri aktīvi darbojas un ir nomaksājuši biedru naudas. Jāatzīmē gan, ka viens cits skaitlis ir palicis nemainīgs – LZS biedru skaita attiecība pret kopējo zinātnieku skaitu Latvijā. Šis skaitlis ir 1 pret 5.

LZS skaita sarukšanai bijuši vairāki objektīvi iemesli. Pēcatmodas gados uz zinātnieku pleciem gūlās arvien lielāka zinātniskā un psiho loģiskā slodze. Bija pieaudzis risināmo problēmu skaits un sarežģītība, bet valsts atbalsts un finansējums pastāvīgi samazinājās, un patlaban zinātne ir kļuvusi par vienu no viszemāk finansētajām nozarēm. Šādos apstākļos spēja izturēt tikai paši spēcīgākie, nodrošinot savu stāvokli ar ārkārtīgi intensīvu darbu – bieži vien vairākās darba vietās un pat ārpus Latvijas. Tad sabiedriskajām aktivitātēm laika paliek visai maz. Aktīvos cilvēkus no LZS atsijāja Sestās Saeimas un pašvaldību vēlēšanas, jo daļa aktīvo zinātnieku iesaistījās un palika politikā. Turklāt šodien zinātnes un jo īpaši augstākās izglītības jomā strādājošiem, lai paliktu augstā profesionālā līmenī, jāveltī daudz vairāk laika un pūļu savu zināšanu papildināšanai nekā tas bija PSRS laikā, kad mēs dzīvojām ierobežotā informācijas telpā. Uz mūsu, nu jau vairs netik jaunu un skaitliski nedaudzo zinātnieku pleciem gulstas arvien pieaugošo studentu skaita mācīšana ar jaunām metodēm.

Tomēr LZS darbību arī laikposmā no 3. līdz 4. kongresam raksturo virkne pasākumu, kas veicinājuši Latvijas zinātnes attīstību, zinātnieku sadarbību.

Galvenais aktīvo LZS biedru uzdevums bija cīņa, un nav jākautrējas lietot šo vārdu, cīņa par zinātnes un augstākās izglītības finansējuma palielināšanu. Cīņa kopā ar Latvijas Zinātnes padomi, Zinātņu akadēmiju un Augstākās izglītības padomi. Tika veidotas koncepcijas, organizētas darba grupas, tikšanās ar valdības locekļiem, piemēram, tikšanās ar tālaika premjeru A. Šķēli, gan paplašinātās LZS padomes sēdēs, gan šaurākā lokā (A. Buiķis, E. Grēns, I. Knēts, J. R. Kalniņš, U. Raitums, B. Rivža, A. Siliņš, J. Stradiņš). Latvijas Zinātnes padomē kā LZS pārstāvji darbojās E. Grēns, J. R. Kalniņš, H. Zenkevičs. Ļoti atbildīgs te bijis H. Zenkeviča darbs, vadot zinātnieku kvalifikācijas vērtēšanas komisiju un cenšoties noturēt augstu mūsu zinātnisko darbu līmeni, kaut tas arī izraisījis dažkārt nepatiku no atsevišķu zinātnieku puses. No zīmīgs bijis U. Raituma darbs un E. Gudrinieces prasmīgais darbs LZP vēlēšanu organizēšanā. LZP arī sekmēja Latvijas zinātnieku piedalīšanos ES 5. Ietvara programmas izcīņā. Ļoti aktīvi šo darbu veica E. Grēns, bez viņa līdzdalības diezin vai mēs būtu šīs programmas dalībnieki. Tas bija darbs visos līmeņos – ministrijas, Saeimas, Ministru kabineta, ES. Mums gan neizdevās panākt finansējuma palielināšanu zinātnei, kaut arī šai jomā LZS, LZP, ZA un AIP darbojās kopīgiem spēkiem. Tie, kas piedalījās koncepcijas aizstāvēšanā, varēja vērot ministru attieksmi pret zinātni un augstāko izglītību Latvijā 21. gadsimta sākumā. Kāda tā būs turpmāk?

Nozīmīgas pārskata periodā bijušas arī citas LZS aktivitātes. LZS bija viena no aktīvākajām Latvijas Inteliģences apvienības rosinātājām; šī apvienība joprojām rīko nozīmīgas konferences, kurās aplūko valstiski visaktuālākos jautājumus. (Pēdējā no tām 3. maijā atcerējās un vērtēja Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas nozīmi). LZS biedri aktīvi darbojās arī Rīgas Latviešu biedrībā.

LZS ir Latvijas Radošo savienību padomes locekle, kur mūs pārstāv R. Bebre, A. Blinkena, J. R. Kalniņš. Esam ar saviem priekšlikumiem piedalījušies LRSP Plēnumā 1999. gadā.

LZS organizējusi arī vairākas paplašinātas LZS padomes sēdes un konferences un seminārus. Īpaši piemināms A. Blinkenas darbs Latvijas Valsts valodas likuma veidošanā un apspriešanā. Notika LZS konference “Valoda, izglītība un zinātnes un sabiedrības integrācija” 1999. gada jūnijā. Valsts valodas likuma sakarā LZS delegācija tikās ar EDSO pārstāvjiem. LZS rīkoja semināru ar Izglītības un zinātnes arodbiedrības vadošo darbinieku piedalīšanos par izmaiņām pensiju likumā un izteica savu nostāju pieņemtajā deklarācijā. Diemžēl likumdevēji mūsu domas neuzklausīja, kaut arī šodien tās izrādījušās pareizas. Šis darbs mums jātur pina un jāaktivizē darbība pret aizliegumu pensionāriem saņemt pensiju un algu.

Vairāku LZS biedru darbība bijusi nozīmīga jaunu zinātniski oganizatorisku veidojumu radīšanā. Kā piemēru var minēt R. Bebres un J. R. Kalniņa izveidoto “Kreativitātes centru”, E. Meļķiša dibināto žurnālu “Likums un tiesības”, V. Ivbuļa organizēto periodisko izdevumu “Humanities and Social Science Latvia”, ka arī “Revue Baltique”, ko aprūpē U. Sūna. Ļoti liela nozīme bijusi LZS dibinātajam laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”, ko teicami veido redaktore Z. Kipere un redkolēģija: M. Beķers, J. Ekmanis, J. Graudonis, Z. Goša, J. Štrauhmanis, E. Mugurēviča vadībā. Šis izdevums informē par Latvijas zinātnes aktualitātēm un palīdz vienot zinātniekus. Izdevuma izplatīšanā un sagādē aktīvi piedalījās I. Kupčs un I. Kupča.

Pēdējos gados pavājinājusies koordinātoro darbība, daži padomes locekļi faktiski nepiedalījās LZSP darbā, LZS biedru iniciatīva varētu būt lielāka. Jāatzīst, ka vienu laiku LZS vadībā valdīja diezgan liela neziņa par to, kā veidot darbu nākotnē, dažas pesimistiskas atziņas varam izlasīt “Zinātnes Vēstnesī”. Līdzīga situācija ir arī mūsu kaimiņu zināt nieku savienībās. Jautājumā par LZS darba virzību tika rīkotas tikšanās ar LZS biedriem gan RTU (E. Gudriniece, U. Raitums), gan Lauksaimniecības universitātē (I. Gronskis, U. Raitums) u. c., diskusiju par LZS vietu, domājams, aizskarsim arī šodien.

Ja mēs atskatāmies pagātnē un vērtējam, kas tad ir bijis galvenais LZS darbā, tad jāsaka: LZS vajadzīgā brīdī ir iestājusies par visai sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Tā tas bija savā laikā ar “Lattelekom” līgumu, pret ko krasi protestēja LZS eksperti. Šo aktivitāšu rezultātā tika izveidota Valdības komisija, kuras sastāvā bija LZS biedri E. Beķeris un J. Bārzdiņš. Zinātnieku protesti pienācīgi netika uzklausīti. Tagad pierādījies, cik miljonu zaudējumu ir nesis šis līgums, un Satversmes tiesa ir to atbilstoši novērtējusi. Taču punkts te vēl nav liekams. Pirms vairākiem gadiem LZS uzrakstītais (M. Rikmanis) likuma projekts “Par obligāto valsts ekspertīzi” tā arī neieraudzīja dienas gaismu, jo tur tika runāts par īstu, profesionālu ekspertīzi. Vai kāds var aprēķināt zaudē jumus? Ar šī likuma projektu mēs apgādājām 5. un 6. Saeimas deputātus. Atbilde – klusums. Apspriežot “Radio un TV likumu”, LZS pieņēma rezolūciju, kurā starp citu bija teikts “LZS Padome pieprasa atlikt šī likuma izskatīšanu Saeimā līdz tā apspriešanai plašās sabiedrības masās”. Šos piemērus varētu turpināt. Šodien šī problēma, varas nevēlēšanās apspriest visai sabiedrībai svarīgākos jautājumus, klaja sabiedrības ignorēšana, turpinās. Tālredzīgākie politiķi gan sākuši par to šodien runāt. Bet kā būs ar “Latvenergo” privatizāciju, ar referendumu?

Ar šiem piemēriem mēs gribam uzsvērt, ka LZS arī turpmāk ir jā darbojās līdzīgi. Jārunā par to un tur, kur to nevar izdarīt citi. Tas ir LZS uzdevums.

Varbūt nepietiekami esam darbojušies zinātnieku sociālās aizsardzības jomā, taču domāju, ka mums nav jākļūst par zinātnieku arodbiedrību, jo vairāk tāpēc, ka mums tāda ir un mēs atbalstam tās pasākumus un sadarbojamies ar A. Harbacēviču. Viņa arī ir mūsu referentu vidū šodien. Pieminēšu, ka ar LZS ierosinājumu un atbalstu Kultūrkapitāla fonda mūža stipendijas saņēmuši J. Rudzītis un H. Strods.

Par vienu no tuvākajiem mērķiem mēs uzlūkojam ZA ierosināto ideju par II Pasaules latviešu zinātnieku kongresu – šoreiz ar citu ievirzi un noskaņu: tajā mēģināsim apzināt un iepazīt tos jaunos zinātniekus, kuri šodien strādā ārpus Latvijas.

Apzinoties to, ka šodien gan LZS padome, gan valde noliek pilnvaras, izsaku lielu pateicību valdes un padomes vārdā visiem tiem, kuri daudz darījuši Latvijas Zinātnieku savienības un līdz ar to zinātnieku labā – gan tiem, kurus es pieminēju, gan tiem, kurus es nenosaucu. Jūs šodien vēlēsiet jauno padomi un valdi, un gribētos, lai jūs ievēlētu tos zinātniekus, kuri ir pierādījuši, ka viņi ir arī pilsoniski drosmīgi un kam ir “pulveris mucā”. Paldies visiem!

Latvijas Zinātnieku savienības valdes un padomes vārdā,
valdes priekšsēdētājs J. R. Kalniņš

* LZS II kongresā 1991. gada 30. novembrī nosaukti 1477 biedri, LZS III kongresā 1995. gada 2. aprīlī – 655 biedri.

Satura rādītājs


AICINĀJUMS

LR Saeimai un valdībai

Mūsdienu informacionālajā sabiedrībā zinātne iegūst arvien nozīmīgāku lomu:

– zinātne kā cilvēces kultūras neatņemama sastāvdaļa ir galvenais sabiedrības materiālās un garīgās attīstības virzītājspēks;

– zinātniskais potenciāls ir nacionāla bagātība un viens no valsts neatkarības priekšnoteikumiem.

Pastāv sakarība – jo attīstītāka zinātne, jo augstāks valsts labklājības līmenis.

Pēcatmodas gadu valdības politika nenovērtē zinātnes lomu. Zinātnes pastāvēšana Latvijas valstī ir apdraudēta. Ir mazinājusies Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja pasaulē, un Latvija pārvērtusies par importētājvalsti; samazinājusies mūsu eksportpreču intelektuālā vērtība, un par to Latviju pamatoti kritizē Eiropas Savienība. Katastrofāli samazinājies zinātnieku skaits, un palikušo darba alga krietni atpaliek no vidējās darba algas valstī. Tas notiek mūs dienu tehnoloģiskās sabiedrības apstākļos, kad pa saulē pieaug starptautiskā konkurence, kurā Latvija var sekmīgi piedalīties tikai ar jauniem oriģināliem risinājumiem.

Lai novērstu zinātnes lejupslīdi, nodrošinātu zinātnes pēctecību un turpmāko attīstību, kā arī zinātniskā potenciāla saglabāšanas un zināt nes normālas funkcionēšanas interesēs Latvijas Zinātnieku savienības 4. kongress aicina LR Saeimu un valdību:

1) zinātnes finansēšanai ar īpašu likumu nekavējoties atvēlēt vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai Latvijas zinātni izvestu no dziļas krīzes situācijas, bet nākošo piecu gadu laikā paredzēt zinātnes finansējuma pieaugumu vismaz līdz 2% no IKP. (Igaunijā zinātnei un tehnoloģijai veltītā daļa Igaunijas valsts budžetā ir vismaz divas reizes lielāka nekā Latvijā, bet 2002. gadā Igaunija paredz palielināt šo daļu līdz 2,2–2,4%, no kuras aptuveni 1% varētu nonākt tiešajai pētnieciskajai darbībai. Latvijā šī daļa patlaban ir 0,22%);

2) tā kā ilgstošā nevērība pret jauno zinātnieku un docētāju sagatavošanu radījusi augstākās kvalifikācijas speciālistu trūkumu, lai kaut daļēji likvidētu šādas rīcības sekas, ar 2000. gada 1. septembri atcelt:

a) vecuma ierobežojumu vēlētos akadēmiskos amatos, ja amatu ieņem atklāta konkursa kārtībā, aizklāti balsojot; te kritērijam jābūt pretendenta kvalifikācijai un individuālajām darba spējām;

b) ierobežojumu darba algas un pensijas saņemšanai strādājošiem.

3) nodrošināt tādu zinātniskās pētniecības finansējumu, lai zinātniskos projektos darba samaksa būtu atbilstoša tajos nepieciešamajai kvalifikācijai (ne zemākai par valstī vidējo darba algu) un veicinātu talantīgāko jauno speciālistu palikšanu Latvijā;

4) palielināt valsts finansēto doktorantu skaitu un noteikt stipendiju, kas nav zemāka par asistenta minimālo algu; veicināt graduēto jauno speciālistu iesaistīšanu augstskolu pedagoģiskajā darbā;

5) nepieņemt noteikumus par studējošo skaita ierobežošanu (250) katrā studiju virzienā;

6) mācību kvalitātes saglabāšanai nepalielināt normu studentu skaitam uz vienu docētāju, resp. skolotāju;

7) būtiski samazināt pie vienotās vērtības nodokli zinātniskās pētniecības projektiem, kas tiek veikti par firmu un uzņēmumu līdzekļiem, kā arī firmām, kas finansē šos projektus.

Tikai ar zinātnieku neatlaidīgu darbu un pastāvīgu valsts morālo un materiālo atbalstu Latvijas zinātne atkal var kļūt par Latvijas valsts neatkarības stiprinātāju un tautas labklājības veicinātāju.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības padome, ievēlēta
2000. gada  5. maijā, LZS IV kongresā

 1. Aivars Āboltiņš

 2. Arturs Balklavs–Grīnhofs

 3. Māris Baltiņš

 4. Rita Bebre

 5. Aina Blinkena

 6. Ināra Bondare

 7. Jānis Graudonis

 8. Uldis Grāvītis

 9. Elmārs Grēns

10. Imants Gronskis

11. Emīlija Gudriniece

12. Jānis Kaktiņš

13. Juris Roberts Kalniņš

14. Sarma Kļaviņa

15. Oļģerts Krastiņš

16. Jānis Kristapsons

17. Ivars Kupčs

18. Andrejs Lūsis

19. Juris Pommers

20. Uldis Raitums

21. Vera Rudzīte

22. Jānis Rudzītis

23. Andrejs Spektors

24. Jāzeps Sprūžs

25. Anna Stafecka

26. Jānis Stradiņš

27. Ivars Šmelds

28. Jānis Štrauhmanis

29. Agris Timuška

30. Vilnis Zariņš

31. Henriks Zenkevičs

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības revīzijas komisija,
ievēlēta 2000. gada 5. maijā, LZS IV kongresā

1. Linards Laucenieks

2. Valts Loža

3. Andris Morozovs

4. Tālivaldis Purītis

5. Baiba Rivža

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības valde, ievēlēta
2000. gada 10. maijā, LZS padomes sēdē

1. Aivars Āboltiņš

2. Aina Blinkena

3. Uldis Grāvītis

4. Imants Gronskis

5. Emīlija Gudriniece

6. Juris Roberts Kalniņš

7. Jānis Kristapsons

8. Uldis Raitums – priekšsēdētāja vietnieks

9. Jānis Štrauhmanis – priekšsēdētājs

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības IV kongress

2000. gada 5. maijā

Šķiet, taisnība tiem, kuri teica – ja Zinātnieku savienības kongress būtu noticis pirms gada, varbūt ka šobrīd mums vairs nebūtu Latvijas Zinātnieku savienības, tāpat kā vairs nav Tautas frontes. Pacēlusies uz tautas nacionālās atmodas viļņa, uzbangojusi visā krāšņumā, tūkstošbiedrīgā Zinātnieku savienība jutās spēka un enerģijas pilna. Darbojās komisijas, darba grupas, domas sprēgāja, idejas virmoja, dzīve mutuļoja. Bija sakari ar kaimiņu lietuvju un igauņu biedrībām, cita pie citas tās brauca uz konferencēm. Notika Pirmais pasaules latviešu zinātnieku kongress. Skaisti! Tad entuziasms arvien vairāk noplaka. Katrs savā personīgajā karjerā risināja smagus “būt vai nebūt” jautājumus, zinātniskie institūti atdalījās (pareizāk sakot – tika atdalīti) no Zinātņu akadēmijas un stipri reducētā veidā nonāca augstskolās. No savienības ar troksni aizgāja vairāki plaši pazīstami aktīvi zinātnieki, uzskatīdami to par pārāk inertu, jaunām vēsmām neatvērtu. Pārējie apvainojās, bet saglabāja lepnu stāju. Un tad kā čūskulēni sāka lodāt tādi teicieni kā – kam gan tā savienība vajadzīga, neko taču, viena alga, tā nespēj ietekmēt. Nu, uztaisīja “Lattelekom” ekspertīzi, izsūtīja savu negatīvo nostāju Saeimai, valdībai. Vai kāds to ņēma galvā? Pašmāju pravieši taču nevienam nav vajadzīgi…

Grūti pateikt, no kura brīža centrbēdzes spēks mazpamazām sāka pārtapt par centrtieces spēku. Kad tika izsludināta Zinātnieku savienības biedru pārreģistrācija, kas izpaudās biedru naudas nomaksā, un ar piecīti rokā nāca cilvēki, kas jau piecus gadus nebija sevi vairs uzskatījuši par savienības biedriem (gan turpinot saņemt “Zinātnes Vēstnesi”, kas visus šos gadus īstenībā bija gandrīz vai vienīgais savienības biedru kopāsaturētājs, jo, kā zināms, katrs LZS biedrs to saņem bez maksas), radās cerība, ka ir cilvēki, kas gribēs un spēs darboties. Šie 357 biedri (precizētais skaitlis), kas ir šodien, kā savā referātā asprātīgi bija aprēķinājis LZS valdes priekšsēdētājs Juris Roberts Kalniņš, attiecībā pret kopīgo zinātnē strādājošo skaitu ir procentuāli pat vairāk nekā kādreizējais pusotrs tūkstotis.

“Neatkarīgās Rīta Avīzes” korespondente kongresa zālē bija ievērojusi vecākus ļaudis. Ko lai dara, vidējais zinātnieku vecums arvien palielinās. Taču es cerīgi redzēju arī jaunus, paguruma nenomāktus cilvēkus un simptomātisks bija uzdotais jautājums – kas pēc statutiem var kļūt par Latvijas Zinātnieku savienības biedru? Vai jaunam zināt niekam, iekams viņš nav ieguvis doktora grādu, ceļš uz savienību ir liegts? Tūdaļ tika atvērti statuti un nolasīts – arī tad, ja ar savu darbību esi apliecinājis vēlmi būt zinātnē.

Nacionālā botāniskā dārza brīnišķīgie ziedi (paldies Inārai Bondarei) piedeva citkārt necilajai LZA kinozālei svētku noskaņu, arī 216 kongresa delegāti bija ieradusies uz svētkiem. Priecīgi, pacilāti. Jā, tika runāts arī par bēdīgām lietām, jo abi apspriežamie jautājumi – kā par augstākās izglītības un zinātnes stāvokli valstī, tā par zinātnieku sociālo aizsardzību (jeb neaizsardzību) paši par sevi nevieš optimismu, taču par tiem tika runāts lietišķi, ar skatienu nākotnē, bez mazākās vaimaņu pieskaņas. Tas atspoguļojās arī pieņemtajās rezolūcijās. Tā, piemēram, J. Danoss ierosināja strādāt pie jautājuma par Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu tās pilnajā sākotnējā variantā – kad sabiedriskām organizācijām, arī Latvijas Zinātnieku savienībai, būtu iespēja nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, iesniegt likumu projektus. U. Raitums, informējot par 2001. gada 14.–15. augustā paredzēto Otro pasaules latviešu zinātnieku kongresu, aicināja aktīvi piedalīties tā sagatavošanas darbā. I. Šmelds ierosināja pasludināto izglītības prioritāti pārfrazēt kā izglītības un zinātnes prioritāti, jo bez zinātnes nav iespējams nodrošināt izglītību, sevišķi augstāko. V. Lapsa oponēja referentam par to, ka darbību pārtraukusi jauno zinātnieku sekcija. Tas nav vienkāršs pārtraukums, bet paaudžu pārrāvums zinātnē. Tāds jau bija 1945. gadā, kad liela zinātnieku daļa bija emigrējusi un studentiem bija jāklausās no savienības iebraukušu pasniedzēju lekcijas krievu valodā. Toreiz ar saviem kadriem “palīdzēja” PSRS. Kura valsts tagad palīdzēs? Ķīna? Āfrika? Kas aizpildīs paaudžu pārrāvumu? Šie jautājumi jāliek pie sirds jaunajam Ministru kabinetam. Kā teica J. Graudonis, jāiet un jāprasa, citādi zinātnieku balsis neviens nedzirdēs. A. Āboltiņš aicināja iestāties Zinātnieku savienībā jaunos zinātņu doktorus, ar kuru zinātnisko grādu aizstāvēšanas paziņojumiem tik pilnas “Zinātnes Vēstneša” lappuses.

J. Prikulis aicināja Zinātnieku savienību īpaši pievērsties t. s. informācijas sabiedrības veidošanai Latvijā, lai mūsu valsts spētu sekmīgāk konkurēt ar saviem ražojumiem un pakalpojumiem pasaules tirgū mūsdienu globalizācijas apstākļos.

Ar ārkārtīgu uzmanību tika uztverts Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājas B. Rivžas referāts par augstākās izglītības problēmām. Atcerējusies skaisto laiku mūsu dzīvē, kad tika dibināta Latvijas Zināt nieku savienība – kā nekā šajās dienās mēs visi dzīvojam 4. maija Deklarācijas pieņemšanas atmiņu jutoņā, B. Rivža raksturoja gan to, ko esam sasnieguši, korelējot mūsu augstāko izglītību ar UNESCO dokumentiem un Baltijas valstu vienoto telpu, gan mūsu īpatnības. Pozitīvi vērtējot reģionālo augstskolu izveidošanos, kas paver ceļu uz augstāko izglītību lauku rajonu jauniešiem, referente atzīmēja, ka studentu skaita pieaugums Latvijā diemžēl notiek uz ģimenes bāzes, nevis ar valsts atbalstu.

Tālāk B. Rivža analizēja, cik tad studentu pēc bakalaura grāda sasniegšanas tālāk studē maģistratūrā un doktorantūrā. Maģistratūrā pārsvars ir pedagoģijai un sociālajām zinātnēm. Savukārt doktorantūrā virsroku gūst dabaszinātnes un inženierzinātnes. Somijā, piemēram, līdzās inženierzinātnēm augsts doktorantu skaits ir veselības zinātnēs. Atzīstot, ka tikai doktorantūra ir ceļš, kā atjaunināt zinātnieku vidējo vecumu, B. Rivža aicināja sabalansēt iekšējās un starptautiskās vajadzības.

Izglītības un zinātnes ministrijai ir vairāki priekšlikumi, kā 2001.–2003. gadā uzlabot stāvokli augstākajā izglītībā un zinātnē. Pēc prioritāšu principa sagrupēts gan emeritēto zinātnieku skaita pieaugums, gan zinātnieku reemigrācija, gan doktorantu papildināšanās ārzemēs. Tālāk sekotu bibliotēku fondu atjaunināšana, modernizācija, valsts pārvaldes pasūtītie pētījumi, ES 5. Ietvarprogramma, studentu transporta izdevumu segšana utt.

E. Grēns, runājot par stāvokli zinātnē, bez mums jau zināmiem faktiem par zinātnei atvēlētajiem mizerablajiem 0,24–0,22% no iekšzemes kopprodukta, vērsa vērību uz to, ka jau pieminētajos uzlabošanas projektos zinātniskās aparatūras atjaunināšana nobīdīta tālajā galā (III prioritāte), tātad – bez īpašām cerībām, bet tieši novecojusī aparatūra gan pētniecības darbu, gan studentu apmācību padara par konkurētnespējīgām. Darbu Latvijas Zinātnes padomei apgrūtina arī tas, ka no jauna jāpārliecina katra nākamā Latvijas valdība. Tikko tiek panākta kāda vienošanās, tā valdības mainās un viss jāsāk no gala. Apšaubīdams zinātnes lietderību Izglītības un zinātnes ministrijas sastāvā (pašu ministriju jau parasti sauc tikai par Izglītibas ministriju), E. Grēns par cerīgu uzskatīja ieceri izveidot Zinātnes attīstības un inovāciju stratēģisko komisiju pie premjera. Tagad drīzak izskatās, ka tā varētu būt Informācijas sabiedrības nacionālā padome, kurai 1.VI būtu jāsāk strādāt premjera vadībā. Vai sāks? Taču skaidrs ir arī tas, ka šobrīd nedrīkst atraut zinātni no augstākās izglītības, jo tās viena otru uztur. Runājot par jauno zinātnes budžetu, E. Grēns teica, ka tas paliek pašreizējā līmenī, bet papildus klāt nāk 2 faktori – zinātnes un augstākās izglītības darbinieku atjaunināšanas valsts programma, kas ietver doktorantūras studijas, pēcdoktorantūras grantu piešķiršanu un reemigrācijas programmu. 5. Ietvarprogrammā mūsu zinātnieki šobrīd ir atpelnījuši vairāk nekā iemaksāts, bet ar katru turpmāko gadu mūsu dalībmaksa pieaugs – no līdzšinējiem 40% uz 60%, 80% un 100%. Mēs atpelnām ne tik daudz, cik gribētu jauniem zinātniskiem projektiem, aparatūras iegādei, infrastruktūras izdevumu segšanai. Pie tam 5. Ietvarprogramma neaptver visas fundamentālās zinātnes, tātad diez vai to varētu uzskatīt par īpaši lielu ieguldījumu zinātnē, turklāt naudu, ko iegūstam par tās zinātnisko projektu izpildi, nedrīkst izmantot infrastruktūrai un aparatūrai. Tā jānodrošina katrai nacionālajai valstij. Tas mūsu valstī prasītu papildus klāt pašreizējam zinātnes budžetam 2 miljonus latu. Tāds ir projekts.

Par zinātnieku sociālo aizsardzību ziņoja LIZDA pārstāve A. Harbaceviča un O. Krastiņš. Abi atzina, ka, lai cik tas nebūtu dīvaini, nav statistikas datu par zinātnē strādājošajiem. A. Harbaceviča atzina, ka darba aizsardzības jautājumus apgrūtina tas, ka zinātnieki saņem naudu tikai uz granta izpildes laiku, tātad iespējami tikai īstermiņa darba līgumi – uz laiku, kad ir garantēts finansējums. Tāpat, sadalot trūcīgo finansējumu nepieciešamākām vajadzībām, darba aizsardzība paliek maliņā, taču darba aizsardzības iespējas sāktas pētīt un risināt Fizikas institūtā, un tas ļauj cerēt, ka ar laiku būs iespējams atgriezties ne nu gluži pie tā darba aizsardzības līmeņa, kāds bija pirms 15 gadiem, bet vismaz kaut ko darīt. Runājot par pensijām, A. Harbaceviča teica, ka no valdības ir solīts atcelt pensijas ierobežojumus strādājošajiem, taču nebūtu par ļaunu pieņemtajos dokumentos un rezolūcijās to valdībai visu laiku atgādināt. Ierobežojumu atcelšanai ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Negatīvās ir tās, ka nebūs iespējama pirmstermiņa pensionēšanās un pensijas vecums pieaugs līdz 65 gadiem.

O. Krastiņš pieminēja emeritēto zinātnieku loka paplašināšanas nepieciešamību un īpaši atbalstu tiem zinātniekiem, kas pensionējušies pirms 1965. gada un nav saņēmuši jauno pensiju. Šādas prasības Zinātnieku savienības padome varētu izstrādāt un iesniegt Pensionāru federācijai, kur darba grupa strādā pie pensiju reformas.

Debatēs interesantu viedokli izteica P. Guļāns – jaunās celulozes rūpnīcas celtniecība būtiski neuzlabos Latvijas ekonomiku, tikai noplicinās mežus un, iespējams, tomēr piesārņos Daugavu, kaut arī tās autori solās ievērot visas modernās vides aizsardzības normas. Mūsu izpratne par to, ka izdevīgāk ir eksportēt produktu nevis izejvielas, bazējas uz pirmskara ekonomiku. Šodien jāskatās, kam pieder ražotājs – pašu valstij vai ārzemēm. P. Guļāns ierosināja Zinātnieku savienībai nestāvēt malā, kad valstī tiek risināts jautājums par celulozes rūpnīcas celtniecību.

J. Dzelme, pārstāvot jauniešus, aicināja maksimāli savienot augstāko izglītību ar zinātni. Studenti, strādājot un “piemācoties” (nevis mācoties un piestrādājot), nav spējīgi sagatavoties darbam ar pasaules labākajiem speciālistiem, nav konkurētspējīgi. J. Dzelme neprasīja izglītību uzdāvināt, bet ātrāk radīt kredītu piešķiršanas un dzēšanas sistēmu, kas ļautu pilnvērtīgi iegūt izglītību. Tāpat valstij ir jābūt skaidrībā, kādus speciālistus mums vajag. Jauniešu viļņveidīga mešanās uz sociālajām zinātnēm pēc kāda laika var radīt nevajadzīgu speciālistu pārprodukciju. Daudzi dabaszinātņu speciālisti ir kļuvuši par speciālistiem citās nozarēs, bet otrādi nav. Eksaktās metodes un matemātika kā valoda ir lietojama ļoti daudzās vietās, ar šiem “darba rīkiem” var strādāt gandrīz jebkurā nozarē, tādēļ galvenā uzmanība jāpievērš dabaszinātņu nozarēm, kas dod iespēju orientēties mainīgajā pasaulē. Tāpat viņš izteicās par to, ka mums visās zinātnes nozarēs jābūt saviem ekspertiem, kas dotu pamatotu slēdzienu jebkuram valdības izvirzītam projektam vai pasākumam.

Z. Kipere

Satura rādītājs


Pētījumi par tiesību, integrācijas un drošības stratēģiju

Rudenī būs septiņi gadi, kopš darbojas Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs. Šajās maija dienās centra darba rezultāti iemiesojušies atkal jaunā grāmatā “4. maijs”, kas uzskatāma par visas Zinātņu akadēmijas velti Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 10. gadadienai. Sākotnēji centra pētījumu objekts bija tikai drošības politika un aizsardzības stratēģija. Gadiem ejot, esam pārliecinājušies, ka mūsdienu pasaulē drošība vairs nav mērāma tikai militārās kategorijās. Arvien lielāku nozīmi šajā jēdzienā spēlē politiskie, ekonomiskie, sociālie, kriminogēnie un citi faktori. Svarīgu vietu drošības politikā ieņem arī tiesību sistēmas sakārtošana un integrācijas procesi, kuriem tāpat esam pievērsuši atbilstošu uzmanību centra veiktajos pētījumos vismaz jau kopš 1995. gada. Šī raksta mērķis nav sniegt vispusīgu pārskatu par paveikto, bet gan dot nelielu ieskatu Baltijas stratēģisko pētījumu centra darbības galvenajos virzienos un aktivitātēs, lai aicinātu arī citas līdzīgas ievirzes zinātniski pētnieciskās struktūras uz sadarbību.

Tiesību politikas pētījumi

Latvijas ceļu uz pilnīgu neatkarību un atgriešanos Eiropā, no kuras tā savulaik vardarbīgi tika izspiesta, kā arī visaptverošu padomju tiesību sistēmas nomaiņu aizsāka Atmodas procesi un tiem sekojošā Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šī Neatkarības deklarācija un procesi, kas ar to saistās, pievērsa pētnieku uzmanību un atspoguļojas gandrīz 800 lappušu biezajā, dokumentiem un ilustrācijām bagātajā krājumā “4. maijs”. Zinātniski analītiskus rakstus šajā grāmatā papildina atmiņas par šo laiku. Autoru vidū lielākoties sabiedrībā pazīstami cilvēki – Dītrihs Andrejs Lēbers, Egils Levits, Romāns Apsītis, Jānis Freimanis, Juris Bojārs, Jānis Peters, Eduards Berklavs, Mavriks Vulfsons u. c. – kopumā vairāk nekā 30 rakstu un atmiņu autori. Krājuma priekšvārdu un ievadu sarakstījuši akadēmiķi Jānis Stradiņš un Maija Kūle.

Daudzi krājumā publicētie dokumenti atgādina jau piemirstus faktus un brīdina būt modrākiem, vērtējot šodienas norises un domājot par nākotni. No starptautiskā viedokļa krājums uzskatāms par mācību grāmatu, kā atgūt neatkarību nevardarbīgā un demokrātiskā ceļā. No šī aspekta vērā ņemami būtu priekšlikumi par krājuma saīsināta varianta tulkošanu un izdošanu angļu valodā.

Krājums “4. maijs” ir organisks turpinājums jau agrāk (1998. gadā) izdotajai grāmatai “Latvijas valsts atjaunošana”, kuras izdevēju vidū arī bija Baltijas stratēģisko pētījumu centrs. Šī grāmata deva plašu ieskatu par laika periodu no 1986. līdz 1993. godam un uzskatāma par pirmo vispusīgāko un dziļāko Atmodas laika un neatkarības atjaunošanas perioda pētījumu. Interesenti abas grāmatas var iegādāties mūsu centrā. Jau tuvākā mēneša laikā minētajām divām grāmatām pievienosies vēl viena apjomīga grāmata “Latvijas tiesību vēsture”, kuras autoru vidū būs arī Baltijas stratēģisko pētījumu centra pārstāvji kopā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem. Tā iecerēta kā mācību grāmata augstskolu juridisko fakultāšu (programmu) studentiem un hronoloģiski aptver visu nu jau aizvadīto XX gadsimtu, ieskatoties arī šī gadsimta sākuma tiesību attīstības perspektīvēs.

Integrācijas procesu analīze

Teorija apgalvo un prakse pierāda, ka mazo valstu izdzīvošana un attīstība grūti iedomājama bez iekļaušanās plašākās starptautiskās struktūrās vai piesliešanās kādai no lielvalstīm. Latvija tāpat kā pārējās Baltijas valstis par savu prioritāti izvirzījusi uzdevumu integrēties Eiropas Savienībā un NATO. Ceļā uz šiem mērķiem svarīgi stiprināt arī pašu Baltijas valstu vienotību un attīstīt sadarbību ar Skandināvijas valstīm pazīstamās formulas “3+5” ietvaros, kas veicinātu reģionālo stabilitāti un drošību.

Integrācijas problemātikai veltīts mūsu centra sagatavotais rakstu krājums “Baltijas valstis likteņgriežos”, kas iznāca 1998. gadā par godu senatora Augusta Lēhera piemiņai un sakarā ar profesora Ditriha Andreja Lēbera 75. gadu jubileju. Šajā apjomīgajā vairāk nekā 700 lappušu biezajā krājumā pirmoreiz tik dziļi un vispusīgi analizētas Baltijas valstu politiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa. Šis krājums var lepoties ar plašo un augsti kvalificēto autoru loku, kas pārstāv Latviju, Lietuvu, Igauniju, ASV, Austrāliju, Izraēlu, Lielbritāniju, Krieviju, Somiju, Vāciju un Zviedriju. Īpašu ievērību guva krājuma izdevums angļu valodā, par kuru esam saņēmuši daudz pateicības vārdu un lūgumus to izdot atkārtoti, jo visa tirāža tika izpirkta īsā laikā. Ņemot to vērā, esam jau uzsākuši darbu pie krājuma jaunas pārstrādātas un papildinātas redakcijas sagatavošanas un tā jauno angļu versiju lasītājiem piedāvāsim šī gada rudenī.

Latvijas integrācijas centieniem Eiropas Savienībā būtu grūti atrast alternatīvu, raugoties no Latvijas ekonomiskās attīstības, stabilitātes un drošības viedokļa. Tomēr skeptiķu skaits mūsu sabiedrībā pieaug un integrācijas procesu vērtējums prasa arvien dziļāku analīzi un jaunus argumentus. Šajā ziņā Baltijas stratēģisko pētījumu centrs devis savu ieguldījumu. Esam sagatavojuši izdošanai un publicējuši Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora Eduarda Bruno Dekšņa grāmatu “Eiropas Savienība: mīti un īstenība” (1995. g.) un šī paša autora sarakstīto pirmo apjomīgāko darbu latviešu valodā par šo tēmu “Eiropas integrācija un suverenitāte” (1998. g.). Turpinot sadarbību ar šo un citiem autoriem, izskatam iespējas sagatavot izdošanai mācību grāmatu augstskolu studentiem “Eiropas Savienības tiesības”, kā arī plānojam sarīkot starptautisku konferenci par tēmu: “Globalizācija, integrācija un reģionalizācija”.

Līdzdalība drošības stratēģijas pilnveidošanā

Pārējo Baltijas valstu vidū Latvija aizvadītajos neatkarības gados nav varējusi lepoties ar atbilstošu militāro budžetu, taču tā vienmēr bijusi priekšgalā drošības stratēģijas formulēšanā un tās tiesisko pamatu nodrošināšanā. Savu ieguldījumu šajos procesos kopš 1993. gada centies dot arī Baltijas stratēģisko pētījumu centrs. Mēs esam vienīgie šajā reģionā, kas pētījuši mazo valstu drošības specifiku, balstoties uz teorētiskiem atzinumiem un izmantojot visu trīs Baltijas valstu pieredzi. Mēs esam veikuši vienu no pilnīgākajām drošības risku analīzēm, balstoties uz pašu izstrādātu metodiku, kuru pēc tam izmantojuši arī citi pētnieki ārzemēs. Pētījumu rezultāti izmantoti gan pašu mājās pie ņem tajās koncepcijās, likumos un lēmumos, gan darīti zināmi starptautiskajās konferencēs, kuru skaits jau sniedzas pāri piecdesmit. Iepriecinošs un gribētos ticēt – simbolisks ir fakts, ka mūsu centrā sagatavotā monogrāfija “Latvijas drošība un aizsardzība” kā vienīgā no Baltijas valstīm izlikta apskatei kopā ar citu valstu pētnieku svarīgākajām publikācijām NATO ģenerālštāba vestibilā Briselē. Tagad turpinās darbs pie jaunas monogrāfijas “Mazo valstu drošība: teorija un Baltijas valstu pieredze”, kuru paredzēts publicēt angļu valodā ar NATO Aizsardzības koledžas atbalstu Romā.

Drošība ir īpaši jūtīga pret globalizācijas procesiem. To svarīgi ņemt vērā arī organizējot zinātniski pētniecisko darbu. Pēc ASV iniciatīvas pāris gadus atpakaļ izveidots drošības pētījumu institūtu un nacionālo aizsardzības akadēmiju starptautisks konsorcijs, kas jau apvieno gandrīz 50 Eiropas un Āzijas valstis. Arī mēs esam aktīvi šī starptautiskā foruma dalībnieki un esam iekļāvušies vienotas datu bāzes izveidošanā, kas kalpotu drošības politikas pētījumiem, ko veic konsorcijā iesaistītās valstis. Esam iesaistījušies arī citos starptautiskās sadarbības projektos un turpinām sadarbību ar radnieciskām struktūrām Lietuvā un Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā, kā arī Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā un Šveicē. Mūsu sadarbības partneri ir ASV, Kanādā un Ķīnā. Ar zināmām grūtībām izdevies nodibināt kontaktus arī ar Krievijas pētniekiem un viņu publikācijas jau izmantotas mūsu izdotajos krājumos.

Desmit aizvadīto gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas arī Latvijā vairāki zinātnieki un praktiķi dažādās valsts struktūrās, zinātniskajās un mācību iestādēs pievērsušies drošības politikas pētījumiem, piedalījušies konferencēs un publicējuši rakstus par šo tematiku. Lai arī vairāk vai mazāk visi šie cilvēki ir zināmi un atsevišķos projektos esam sadarbojušies, tomēr svarīgi būtu panākt lielāku vienotību, pētī jumu koordināciju, vienotas datubāzes izveidošanu un sistemātisku informācijas apmaiņu. Šajā ziņā zināms darbs uzsākts kopā ar Aizsardzības ministriju, un tā rezultātā varētu rasties jau minētā starp tautiskā drošības pētījumu institūciju konsorcija Latvijas nacionālais centrs.

Tālavs Jundzis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas
Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2000. gada 27. aprīļa lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2000. gadā (5. pielikums)

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls
pieprasītais  /  piešķirtais

1. Dalības maksas starptautiskās organizācijās

1. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte DPI biedra maksa UNESCO-ACEID par2000. g. I. Salīte 320 USD atteikt
 2. RTU MLĶF Tehniskās fizikas institūts RTU biedra maksa Starptautiskajā Lietišķās optikas biedrībā par 2000. g. A. Medvids 70 70
 3. LV Koksnes ķīmijas institūts KĶI biedra maksa ASV Celulozes un papīra nozares asociācijā TAPPI par 2000. g. A. Treimanis 150 USD 90
4. LZA Ekonomikas institūts LZA EI biedra maksa Eiropas iedzīvotāju izpētes apvienībā par 2000. g. P. Eglīte 20 EUR 15
 5. LV Koksnes ķīmijas institūts KĶI biedra maksa Starptautiskajā meža zinātnes organizāciju apvienībā par 2000. g. G. Teliševa 290 EUR 165

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. Rēzeknes augstskolas Pedagoģijas fakultāte Seminārs “Patērētāju ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās zinības izglītībā” (01.–02.06.2000., Rēzekne). V. Ļubkina 820 150
 2. LU Filozofijas un socioģijas institūts Starptautiska Baltijas valstu konference “Antīkā filozofija tradīcijā un perspektīvā” (08.–10.06.2000., Rīga). Ž. Narkēviča 494 170
 3. LU Filozofijas un socioloģijas institūts Starptautiska konference “Jaunā reliģiozitāte 21. gadsimtā” (29.–31.08.2000., Rīga). M. Kūle 2760 300
 4. LU Latviešu valodas institūts Starptautiskais baltistu kongress BALTISTICA IX (03.–06.10.2000., Rīga). J. Valdmanis 1450 400
 5. Latvijas Universitāte VI Starptautiska konference “Ziemeļvalstu – Baltijas jūras reģions 21. gadsimta priekšvakarā” (04.–07.10.2000., Rīga). J. Krūmiņš 3600 500
 6. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte IV Starptautiskā Baltijas psiholoģijas konference (06.–09.10.2000., Rīga). S. Miezīte 1000 300

 

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

  1. LU Filoloģijas fakultāte Eiropas Komisijas rīkotais kongress “Women and Science” (03.–04.04.2000., Beļģija). A. Cimdiņa 120 120
 2. Nacionālais botāniskais dārzs   2. Eiropas Botānisko dārzu kongress (10.–15.04.2000.) K. Buivids 210 210
 3. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 3. Starptautiskais LLinE organizētais seminārs (13.–15.04.2000., Somija). A. Pipere 100 USD 60
 4. LU Filoloģijas fakultāte Viskrievijas zinātniskā konference, veltīta Pēterburgas Klasiskās ģimnāzijas 10 gadu darbības atcerei (22.–24.04.2000., Krievija). I. Ķemere 30 30
 5. RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte 10. Eiropas – Japānas konference “Informācijas modelēšana un zināšanu bāzes” (08.–11.05.2000., Somija). M. Kirikova 2500 FIM 240
 6. RTU Būvniecības fakultāte Starptautiska konference “Powder Technology” (10.–11.05.2000., Zviedrija). V. Mironovs 300 190
 7. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference “Powder Technology” (10.–11.05.2000., Zviedrija). F. Muktupāvela 3250 SEK 190
 8. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautisks simpozijs “Spin waves” (16.–19.05.2000., Krievija). A. Petrovs 100 USD 60
 9. LU Filozofijas un socioloģijas institūts 15. Starptautiskais fenomenoloģijas kongress (20.–22.05.2000., Meksika). R. Kūlis 200 200
10. LU Polimēru mehānikas institūts XX Starptautiskais reoloģijas simpozijs (22.–27.05.2000., Krievija). Ļ. Faitelsons 200 USD 120
11. Latvijas Kardioloģijas institūts 14. Eiropas Imitācijas multikonference (23.–26.05.2000., Beļģija). I. Markoviča 545 EUR 300
12. Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts 10. Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas un infekcijas slimību kongress (28.–31.05.2000., Zviedrija). M. Murovska 202 200
13. LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Starptautisks simpozijs “Dairy nutrition for a healthy future” (29.–31.05.2000., Īrija). I. Ciproviča 255 255
14. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts Starptautiskā atomfizikas konference (04.–09.06.2000., Itālija). A. Kuļšs 279 145
15. Fizikālās enerģētikas institūts 1. Pasaules konference “Biomass for energy and industry” (05.–09.06.2000., Spānija). P. Šipkovs 580 EUR 300
16. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs Starptautiska skola “Solid state astrochemistry” (05.–16.06.2000., Itālija). L. Začs 300 200 (daļējs finansējums)
17. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference “Northern Optics 2000” (06.–08.06.2000., Zviedrija). J. Teteris 300 EUR 150
18. RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte VI Starptautiskā konference “Mūsdienu elektronikas problēmas – 2000” (06.–08.06.2000., Ukraina), V. Čuvičins 20 USD 12
19. LU Filozofijas un socioloģijas institūts Starptautiska zinātniska konference “Vērtību izglītība un pilsoņa izglītība jaunajā gadsimtā” (09.–11.06.2000., Honkonga). S. Lasmane 80 USD 50
20. LLU Zinātnes centrs “Sigra” Simpozijs par atgremotāju piena dziedzeru imunoloģijas jautājumiem (11.–14.06.2000., Itālija). A. Jemeļjanovs 180 175
21. RTU MLĶF Tehniskās fizikas institūts 2. Eiropas konference “Fizikas mācīšana inženieru izglītībā” (14.–17.06.2000., Ungārija). I. Klincāre 330 DEM atteikt (lūgt RTU apmaksāt)
22. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiskā kodolfizikas konference “Clustering phenomena in nuclear physics” (14.–17.06.2000., Krievija). J. Tambergs 250 USD 150
23. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiskā kodolfizikas konference “Clustering phenomena in nuclear physics” (14.–17.06.2000., Krievija). P. Prokofjevs 250 USD 150
24. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 13. Starptautiskā Organiskās sintēzes konference ICOS–13 (01.–05.07.2000., Polija). Ļ. Golomba 270 250
25. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 13. Starptautiskā Organiskās sintēzes konference ICOS–13 (01.–05.07.2000., Polija). M. Vorona 500 USD 250
26. LU Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts XVII FECTS kongress (01.–05.07.2000., Grieķija). M. Pilmane   250 EUR 145
27. LLU Informātikas katedra 31. ikgadējā starptautiskā konference “ISAGA 2000” (01.–07.07.2000., Igaunija). I. Ruža 300 EUR 145
28. LLU Ekonomikas katedra 31. ikgadējā starptautiskā konference “ISAGA 2000” (01.–07.07.2000., Igaunija). A. Eglīte 475 EUR 255
29. LV Koksnes ķīmijas institūts Starptautiska konference “Agricultural engineering into the third millenium” (02.–07.07.2000., Lielbritānija). G. Šuļga 430 GBP 300
30. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts Eiropas Fizikas biedrības Eirofizikas konference (04.–07.07.2000., Lietuva). M. Tamanis 230 EUR 110
31. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Starptautisks simpozijs “Kristalizācija stiklos un kausējumos” (09.–12.07.2000., Lihtenšteina). G. Sedmale 450 USD 250
32. LU Bioloģijas fakultāte 12. Eiropas Elektronu mikroskopijas kongress (09. 14.07.2000., Čehija). T. Selga 350 USD 210
33. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte 15. Starptautiskā konference “Multiple criteria decision making” (10.–14.07.2000., Turcija). A. Ļevčenkovs 220 USD 130
34. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 18. Starptautiskā konference “New aspects of organic chemistry” (11.–15.07.2000., Japāna). Ļ. Ignatoviča 60 000 JPY 255
35. RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte IFAC starptautiskais simpozijs “Manufacturing, modeling, management and control” (12.–14.07.2000., Grieķija). G. Merkurjeva 400 USD 240
36. LMedA Medicīnas vēstures institūts Leipcigas universitātes Herdera institūta organizētais kvalifikācijas un pieredzes apmaiņas seminārs (17.07.–05.08.2000., Vācija). S. Pijola 860 DEM 150
37. RTU Arhitektūras fakultāte XIV AESOP kongress (18.–23.07.2000., Čehija). J. Trušiņš 165 155
38. Latvijas Kardioloģijas institūts Eiropas Sporta zinātnes kolēģijas 5. kongress (19.–23.07.2000., Somija). J. Gailāns 250 EUR 145
39. Latvijas Organiskās sintēzes institūts XIX Eiropas kolokvijs heterocikliskajā ķīmijā (19.–22.07.2000., Portugāle). I. Jovele 230 EUR 130
40. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts 3. Starptautiskais simpozijs “Environmental as pects of pesticide microbiology” (22.–27.07.2000., Vācija). D. Zariņa 900 DEM 215
41. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte XXVII Starptautiskais psihologu kongress (23.–28.07.2000., Zviedrija). M. Raščevska 195 180
42. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress (24.–29.07.2000., Polija). O. Bušs 107 USD 50
43. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistukongress (24.–29.07.2000., Polija). B. Bušmane 107 USD 50
44. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress (24.–29.07.2000., Polija). A. Stafecka 107 USD 50
45. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress (24.–29.07.2000., Polija). R. Kvašīte 107 USD 50
46. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress (24.–29.07.2000., Polija). A. Timuška 107 USD 50
47. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress (24.–29.07.2000., Polija). I. Kurzemniece 107 USD 50
48. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress (24.–29.07.2000., Polija). A. Baņģiere 107 USD 50
49. LU Latviešu valodas institūts 3. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress (24.–29.07.2000., Polija). B. Laumane 107 USD 50
50. LU Latvijas vēstures institūts 19. Starptautiskais vēstures zinātņu kongress (06.–13.08.2000., Norvēģija). Ē. Mugurēvičs 250 250
51. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts 9. Somugristu kongress (07.–13.08.2000., Igaunija). A. Pūtelis 300 USD 120
52. LU Latviešu valodas institūts 9. Somugristu kongress (07.–13.08.2000., Igaunija). E. Kagaine 200 USD 80
53. LU Latviešu valodas institūts 9. Somugristu kongress (07.–13.08.2000., Igaunija). A. Breidaks 200 USD 80
54. LU Latviešu valodas institūts 9. Somugristu kongress (07.–13.08.2000., Igaunija). O. Bušs 200 USD 80
55. LU Latviešu valodas institūts 9. Somugristu kongress (07.–13.08.2000., Igaunija). B. Bušmane 200 USD 80
56. LU Latviešu valodas institūts 9. Somugristu kongress (07.–13.08.2000., Igaunija). B. Laumane 200 USD 80
57. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts IV Staptautiskais fruktānu simpozijs “Fructan 2000” (16.–20.08.2000., Šveice). I. Vīna 250 222
58. LLU Lauksaimniecības fakultāte 3. Starptautiskais augkopības zinātnes kongress (17.–22.08.2000., Vācija). A. Kārkliņš 355 EUR 200
59. VBZU Skrīveru zinātnes centrs 3. Starptautiskais augkopības zinātnes kongress (17.–22.08.2000., Vācija). K. Borovko 375 EUR 200
60. LV Koksnes ķīmijas institūts VI European Workshop on Lignocellulosics and Pulp (03.–06.09.2000., Francija). M. Laka 380 EUR 215
61. LU Bioloģijas fakultāte 12. Eiropas Augu fiziologu biedrību federacijas kongress (21.–25.08.2000., Ungārija). M. Basmanovs 420 USD 210
62. LLU Augkopības katedra 12. Eiropas Augu fiziologu biedrību federācijas kongress (21. 25.08.2000., Ungārija). D. Oboļeviča 100 USD 60
63. LLU Augkopības katedra 12. Eiropas Augu fiziologu biedrību federācijas kongress (21.–25.08.2000., Ungārija). I. Karele 100 USD 60
64. LU Bioloģijas fakultāte 12. Eiropas Augu fiziologu biedrību federācijas kongress (21.–25.08.2000., Ungārija). T. Selga 300 USD 180
65. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte NKF 15. kongress “Conservation without limit” (23.–26.08.2000., Somija). D. Bajāre 1000 FIM 95
66. LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte 14. Starptautiskais kongress “Chemical and process engineering” (27.–31.08.2000., Čehija). A. Morozovs 151 150
67. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts 10. Starptautiskais raugu simpozijs “The rising power of yeasts in science and industry” (27.08.–01.09.2000., Nīderlande). A. Rapoports 555 EUR 285
68. LU Fizikas institūts 20. Starptautiskais teorētiskās un lietišķās mehānikas kongress (27.08.–02.09.2000., ASV). A. Cēbers 270 265
69. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes 20. Starptautiskais ogļhidrātu simpozijs (27.08.–01.09.2000., Vācija). M. Turks 218 150
70. LU Bioloģijas institūts 10. graudaugu rūsas un miltrasas konference (28.08.–01.09.2000., Ungārija). Ī. Rašals 350 USD 185
71. LU Bioloģijas institūts 10. graudaugu rūsas un miltrasas konference (28.08.–01.09.2000., Ungārija). I. Arāja 200 USD 105
72. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte INQUA Apledojuma komisijas un Peribaltijas darba grupas rīkotais kvartāra ģeoloģijas lauku simpozijs (29.08.–03.09.2000., Dānija). V. Zelčs 2500 DKK 190
73. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte INQUA Apledojuma komisijas un Peribaltijas darba grupas rīkotais kvartāra ģeoloģijas lauku simpozijs (29.08.–03.09.2000., Dānija) I. Strautnieks 2500 DKK 190
74. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Starptautisks simpozijs “ACE 2000 – Advances in chromatography and electrophoresis” (30.08.–01.09.2000., Ungārija). H. Kažoka 200 USD 100
75. LU Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts Pasaules kongress par veselām plaušām (30.08.–03.09.2000., Itālija). M. Pilmane 460 CHF 165
76. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Starptautiska konference “Innovation in higher education 2000” (30.08.–02.09.2000., Somija). M. Urdziņa 180 EUR 80
77. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte 2. Starptautiskā konference “Industrial Engineering – Activities Targeted to SME” (27.–29.04.2000., Igaunija). A. Šulcs 100 EUR 60
78. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Starptautiska konference “Polish Ceramics 2000” (29.–31.05.2000., Polija). R. Cimdiņš 400 EUR 225
79. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference “The Third International Seminar on Relaxor on Relaxor Ferroelectrics (ISRF–II)” (14.–17.06.2000., Krievija). Ē. Klotiņš 400 USD 190
80. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte Starptautiska konference “Fibrous Products in Medical and Health Care. Fiber Med 2000” (12.–14.06.2000., Somija). I. Ļašenko 1500 FIM 150
81. Latvijas Organiskās sintēzes institūts Starptautiska konference “Advanced Optical Materials and Devices (ADOM – 2)” (16.–19.08.2000., Lietuva). E. Markava 150 USD 90
82. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Starptautiska konference “BOS 2000” (26.–29.06.2000., Lietuva). A. Strakovs 100 USD 60
83. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Starptautiska konference “BOS 2000” (26.–29.06.2000., Lietuva). M. Petrova 100 USD 60
84. Latvijas Lauksaimniecības universitāte Starptautisks simpozijs “Perspektīvās informācijas tehnoloģijas” (1.–3.06.2000., Krievija). G. Moskvins 150 150
85. Latvijas Lauksaimniecības Universitāte “27th International Millenium Congress on Arts and Communications” 2.–9.07.2000., ASV. G. Moskvins 2250 USD atteikt
86. LU Vēstures un filozofijas fakultāte Vispasaules XIX vēstures zinātņu kongress (6.–13.08.2000., Norvēģija). I. Zelmene 1598 NOK 110
87. LLU Tehniskā fakultāte Lauksaimniecības Tehnikas inst. Starptautisks simpozijs “Robotic Milking” (17.–19.08.2000., Nīderlande). A. Lauris 210 190
88. LU Cietvielu fizikas institūts Simpozijs “Reference Materials for Technologies in the New Millenium” (22.–23.05.2000., Vācija). D. Riekstiņa 530 DM 140
89. RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte Starptautiska konference “Physics Teaching in Engineering Education (PTEE 2000)” (14.–17.06.2000., Ungārija). J. Blūms 330 DM 95
90. LV Koksnes ķīmijas institūts VI European Workshop on Lignocellulosics and Pulp (03.–06.09.2000., Francija). T. Bikova 380 EUR 215
91. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference “Solid State Chemistry 2000” (03.–08.09.2000., Čehija). A. Vītiņš 50 USD 30
92. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Starptautiska konference “Solid State Chemistry 2000” (03.–08.09.2000., Čehija). J. Sētiņa 250 250
93. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 22. IUPAC simpozijs “Chemistry of Natural Products” (04.–08.09.2000., Brazīlija). A. Zablocka 240 240
94. LU Matemātikas un informātikas institūts Eiropas kongress “Computational methods in applied sciences and engineering” (11.–14.09.2000., Spānija). J. Rimšāns 400 EUR 225
95. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 26. Eiropas Peptīdu simpozijs (11.–15.09.2000., Francija). I. Vosekalna 290 290

Akad. I. Knēts

Satura rādītājs


In memoriam

Atvadu vārdi rakstniekam
Gunaram Janovskim

(1916.8.II–2000.27.IV)

Latviešu trimdas rakstniecības olimpu sešdesmitajos gados veidoja jau pirmskara Latvijā plaši atzītu literātu spēcīga komanda. Pēkšņi ar sprieguma uzlādētu romānu “Sōla” (kas tā par dīvainu gramatiku!) parādījās nedzirdēts iesācējs no Vidusanglijas lauku nostūra. Kritika rakstīja tik neierasti, ka dažs labs pat apmulsa – vai sacītais nav jāuztver kā ironija: “Veiksmīgs, slavējams sasniegums mūsu nacionālajā prozā”, “jauna zvaigzne zvaigznāja” utt. Nē, slēdziens izrādījās precīzi tēmēts. Gunars Janovskis jau ar pirmajiem darbiem izvirzījās priekšplānā un tur arī palika.

Kad 1989. gada oktobrī žurnāls “Karogs” publicēja Janovska ro mānu “Uz neatgriešanos”, atšķirtības siena sagruva un lasītāji arī Latvijā satikās ar plaši atzītu un mīlētu latviešu rakstniecības meistaru, kura vārdu pārstāvēja jau vairāki desmiti grāmatu.

G. Janovska darbiem piemīt vārdos grūti formulējama pievilcība. Viņš piesaista ar stāstījuma tembru, viņš prot negaidīti kārtot sakarības un radīt gaisotni – ar trijiem vārdiem pateikt vairāk, nekā dažs labs ar trijām lappusēm. Kā cilvēks viņš likās iznācis no Re marka romānu lappusēm. Varētu sacīt – nesa sevī neatkarības gadu studentu un “zelta jaunatnes” labākās īpašības: vīrišķīgu iznesību, draudzības, goda, solidaritātes un humora izjūtu. Janovskis bija patiesi inteliģents cilvēks, labi sagatavots rakstnieka darbam: klasiskā ģimnāzija, Latvijas Universitātes filoloģijas fakultāte, studijas Bonnas universitātē. Viņa latviešu valodas sakņaino mīlestību balstīja svešvalodu zināšanas – angļu, vācu, krievu, latīņu, grieķu.

Janovska devuma kopumu raksturo pamatīpašības, kas mūsu pašreizējā situācijā, manuprāt, vērtējamas kā sevišķi nozīmīgas. Viņa darbiem līdzība ar pulētu tēraudu. Bez vieliskā apveida tiem vēl piemīt spoguļojums, vīdoši netverams, zemtekstā nojaušams, taču pastāvīgi jūtams – latviešu tautas milzīgā traģēdija gadsimtā, kura slieksni nule atstājam. Un līdzās jūtu plūsmas, kas literatūrā pēdējā laikā kļuvušas par retumu – gaiša cilvēcība, ētiska pasaules uztvere, mīlestības imperatīvs. Viņa rakstītais apziņā nesaber gružus, viņa rakstītais sniedz garīgu atbalstu un stiprina. Nav šaubu, te arī meklējams viens no Janovska darbu popularitātes galvenajiem nosacījumiem.

Ir kāds zīmīgs fakts, kas stāv pretī skumjajai vēstij par rakstnieka, Latvijas ZA goda locekļa, nāvi – viņa Kopotie raksti turpina iznākt. Daudziem rakstnieks Gunars Janovskis šobrīd un, jādomā, arī turpmākajos gados vēl tikai piedzims.

Zigmunds Skujiņš

Satura rādītājs


NATO ģenerālsekretāra vietnieks Ivs Sijārs apciemo Rīgu un LZA

9. maija vakarā no Viļņas Rīga ieradās NATO ģenerālsekretāra vietnieks zinātnē un vides aizsardzībā Ivs Sijārs (Yves Sillard). Daži vārdi jāpasaka par NATO struktūru. Mums visiem pazīstama kā militāra organizācija, NATO īstenībā ir ļoti daudzpusīga. Trīs virzienus tā atzīst par vienādi svarīgiem – 1) politisku vienošanos par starptautisku atbalstu, 2) militāru atbalstu – palīdzību agresijas gadījumā, 3) zinātni un vides aizsardzību. Ivs Sijārs visaugstākajā līmenī pārstāv trešo virzienu.

Kā zināms, iestāšanās ES un NATO notiek pakāpeniski, politiskā līmenī Latvija vēl tikai iet pa šo ceļu, bet zinātnē mēs jau esam gan Eiropas Savienībā (kā 5. Ietvarprogrammas dalībvalsts), gan NATO – kā partnervalsts zinātniskajos projektos. Šis stāvoklis mums pat ir izdevīgāks nekā dalībvalstīm, jo par partnerību nav jāmaksā dalībmaksa.

NATO zinātniskie projekti, atšķirībā no 5. Ietvarprogrammas, ir daudzpusīgāki, aptver praktiski visas zinātnes jomas un nozares – tehniskās, dabaszinātnes, humanitārās un sociālās zinātnes, taču konkurence ir ārkārtīgi liela un atbalstu var iegūt tikai aptuveni katrs 10 projekts no iesniegtajiem. Šobrīd Latvijas zinātnieki piedalās 4 NATO projektos, Lietuvas – 5, Igaunijas – 1 projektā. Latvijas zinātnieki prof. O. Neilands (RTU), Dr. habil. chem. A. Zablotska (OSI) un Dr. habil. chem. I. Liepiņa (OSI) šajos projektos sadarbojas ar Francijas, ASV, Vācijas un Polijas zinātniekiem (projektā obligāti jāpiedalās ne tikai partnervalsts, bet arī dalībvalsts zinātniekiem). Dr. habil. phys. L. Skuja (LU Cietvielu fizikas institūts) ir š. g. aprīlī Itālijā organizētās NATO zinātniskās konferences līdzdirektors, bet LU profesors M. Auziņš kopš 2000. gada piedalās NATO Fizikas un inženierzinātnes paneļa projektu izvērtēšanas darbā. Vides aizsardzības programmās, kur gan netiek piešķirta nauda, bet kuru dalībniekiem ir nodrošināta līdzdalība starptautiskās konferencēs, piedalās Dr. I. Druvietis no LU Bioloģijas institūta (pilotu pētījums “Nitrātu piejaukumu klātbūtnes modelēšana un ietekmēs konstatēšana upēs un to ietekās jūrā”, projektu vada ASV un Lietuvas zināt nieki), LR Satiksmes ministrija (pilotu pētījums “Civiliedzīvotāju aizsardzība no toksisko vielu noplūdes militāro produktu pārvietošanas laikā”, projektu vada Kanādas zinātnieki), piesārņojumu novērošanas seminārā piedalījās pārstāvji no LR Aizsardzības un Vides un reģionālās attīstības ministrijām.

10. maijā Ivs Sijārs ar kundzi apmeklēja Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tikās ar Latvijas Translantiskās organizācijas (LATO) pārstāvjiem, iepazīstināja interesentus ar jauniem NATO zinātniskiem projektiem. Nākamajā dienā I. Sijāra kungs ap meklēja vairākas ministrijas un LU Cietvielu fizikas institūtu.

Z. K.

Satura rādītājs


Īsumā

zv197-1.jpg (15831 bytes)

LZA prezidents Jānis Stradiņš ar jauno izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu

zv197-2.jpg (30201 bytes)

Nule "iesvētītie" valsts emeritētie zinātnieki. Pirmajā rindā pa kreisi - Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētaja vietniece B.Rivža, centrā - LZA prezidents J.Stradiņš un izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

zv197-3.jpg (27405 bytes)

LZA goda loceklim, izcilajam latviešu arhitektam Gunāram Birkertam (pa kreisi) Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu pasniedz un siltus vārdus saka LZA prezidents Jānis Stradiņš

Satura rādītājs


Informacionālie pakalpojumi

Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā

Elektronisko tehnoloģiju ieviešana Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (LAB) kardināli izmainīja iespējas nodrošināt lasītāju informacionālo apkalpošanu.

Bibliotēkas informatīvo materiālu klāstā būtisku vietu ieņem lasāmatmiņas kompaktdisku (CD-ROM) un tiešsaistes (on-line) bibliogrāfiskās, faktogrāfiskās un pilno tekstu datu bāzes. Bioloģijas un medicinas disciplīnās bibliotēka piedāvā plašu datu bāzu skaitu. Tās ir liela apjoma informācijas krātuves, kurās meklēto materialu var atrast dažu sekunžu laikā, to var lasīt datora ekrānā, saglabāt disketē vai arī izdrukāt.

LAB piedāvā saviem lietotājiem izmantot “Universālās darba vietas” – datorus ar INTERNET pieslēgumu un ieinstalētu MS OF FICE programmatūru. Izmantojot šīs darba vietas, lietotājiem tiek dota iespēja neierobežoti lietot INTERNET (izmantot WWW pārlūkprogrammas, piekļūt pasaules lielāko bibliotēku on-line katalogiem, publiski pieejamām datu bāzēm, arhīviem u. c.), izmantot CD-ROM datu bāzes, strādāt ar lokālajiem bibliotēkas informācijas avotiem (LAB veidotās un uzturētās datu bāzes http://www.acadlib.lv/database/on-line/savas.htm) vai arī izmantot datora programmatūru (MS WORD, MS EXCEL).

1. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamās CD-ROM datu bāzes

2000. gada maijā Latvijas Akadēmiskā bibliotēka piedāvāja saviem lietotājiem 37 dažādu nosaukumu CD-ROM datu bāzes. Kā nozīmīgākās CD-ROM datu bāzes varētu minēt:

2. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamās on-line datu bāzes

Nozīmīgs un ērts pakalpojums ir LAB CD-ROM servera izmantošana, kas dod iespēju pieslēgties un izmantot daudzās CD-ROM datu bāzes attālinātā (on-line) režīmā caur INTERNET tieši no lietotāju darba vietām. Minētais pakalpojums ir bezmaksas un ir pieejams jebkuram Latvijas zinātniekam.

Sadarbībā ar Vācijas grāmatizdevniecības firmu “Lange & Springer” lietotājiem ir iespējams pieslēgties attālinātā režīmā Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas on-line serverim, kurā ir pieejamas datu bāzes par medicīnas un bioloģijas tēmām – MEDLINE, AIDSLINE, CANCERLIT, EMBASE Alert, COHRANE LIBRARY.

Skat.: http://www.acadlib.lv/various forms/kh user/kh user info. htm

No 1993. gada LAB noslēdza lietotāju līgumu ar zinātnisko datu bāzu sistēmu STN International. Rūpniecības ielā 10 lasītājiem ir pieejama šī nozīmīgā pasaules zinātniskā informācija, kas ir apkopota 200 dažādās datu bāzēs. Ar pilnu STN International datu bāzu sarakstu var iepazīties: http://www.fiz-karlsruhe.de/stn.html

No 2000. gada ar “Sorosa fonda Latvija” finansiālu atbalstu pieejama arī EBSCO Online datu bāze, kur atrodami arī žurnālu rakstu pilni teksti. Viena no šīm bāzu sadaļām EBSCO med sniedz plašu informāciju medicīnā, ko sevišķi vērtīgu padara pieejamie rakstu pilnie teksti, kurus tūlīt var izdrukāt, ierakstīt disketē vai arī pa elektronisko pastu aizsūtīt uz savu darbavietu.

Arī Latvijas Akadēmiskā bibliotēka veido savas lokālās datu bāzes. Jebkuram zinātnē aktīvi strādājošajam noderīga var būt on-line datu bāze “Ārzemju periodiskie izdevumi Latvijas bibliotēkās”, kas ir kopkataloga elektroniskais variants. Lielu interesi izpelnījusi Latvijas “pelēkās literatūras” datu bāze, kas ir veidota tiešā sadarbībā ar “Sorosa fondu – Latvija” un sastāv no disertāciju, programmu, atskaišu pilnajiem tekstiem dažādās nozarēs. LAB mājas lapā var iepazīties ar visām piedāvātajām datu bāzēm:

http://www.acadlib.lv/database/on-line/savas.htm

3. Dokumentu kopiju piegādes pakalpojumi

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir noslēgusi līgumus ar 3 pasaulē atzītiem dokumentu kopiju (periodisko izdevumu rakstu, konferenču materiālu) piegādes centriem. Tas dod iespēju LAB lietotājiem saņemt praktiski visu pasaulē izdoto periodisko izdevumu rakstu kopijas (praktiski tiek izpildīti 98% no veiktajiem pieprasījumiem). Kopijas tiek piegādātas 1–10 dienu laikā. Iespējams pasūtījumu veikt tieši no lietotāja personīgās INTERNET darba vietas (mājās, darbā).

4. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas informacionālie (uzziņu) pakalpojumi.

LAB uzziņu nodaļā ir apkopota plaša informācija par internetā pieejamiem materiāliem medicīnas un bioloģijas nozarēs. Nodaļas darbi nieki vienmēr ir gatavi sniegt Jums vajadzīgās konsultācijas. Tālāk uzskaitīti daži populārākie informācijas avoti internetā par attiecīgajām nozarēm. Vairākās adresēs tiek pieprasīta reģistrācija, bet tā ir bez maksas:

Bieži zinātniskos darbiniekus interesē instruktīvi materiāli par žurnālu prasībām rakstu iesūtīšanā. Par jaunākajiem noteikumiem autoriem rakstu iesūtīšanā bioloģijas un medicīnas žurnālos var meklēt: Uniform requirements for manuscripts submitted to biomedical journals:

LAB lietotāju rīcībā ir interaktīvās bibliotēkas pakalpojumi. Izmantojot šo servisu, lietotājs no savas INTERNET darba vietas var iegūt dažādas uzziņas, pasūtīt rakstu kopijas no savas INTERNET darba vietas.

Uzziņu un SBA nodaļas vadītāja Inta Šmitiņa,

tel.: 7106289, e-pasts: ismitina@lib.acadlib.lv

Elektronisko informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Ivars Indāns tel.: 7106213, e-pasts: iindans@lib.acadlib.lv

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

Š. g. 14. jūnijā plkst. 14.15 LU Bioloģijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2. aud. aizstāvēs promocijas darbu bioloģijas doktora grāda iegūšanai

Jānis Ozoliņš

par tēmu “Ūdrs Lutra lutra (L., 1758) saldūdeņu un to piekrastes ekosistēmās Latvijā”.

Recenzenti: Dr. h. biol., prof. P. Cimdiņš, Dr. h. biol. T. Zorenko, Dr. biol. O. Opermanis.

Ar promocijas darbu var iepazīties Akademiskajā bibliotēkā Rūp niecības ielā 10 un LU Bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

Š. g. 19. jūnijā, plkst. 16.15 RTU Mašīnu zinātnes nozares Mēraparātu un metroloģijas apakšnozarē promocijas padomes P-16 atklātā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6–408 promocijas darbu aizstāvēs:

Rahmeh Haytham

par tēmu “Virsmas raupjuma parametru precizitāte”.

Recenzenti: prof. Dr. lng. J. Tarnopoļskis, Dr. lng. E. Tjuņina, Dr. lng. R. Dorošenko.

Ar darbu var iepazīties RTU bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2000. gada 27. jūnijā plkst. 14 LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (LU BMC), Rātsupītes ielā 1 notiks LU promocijas padomes atklāta sēde bioloģijas zinātņu nozarē, kurā promocijas darbus aizstāvēs:

1. Līga Jankevica (LU Bioloģijas fakultāte)

“Bakulovīrusu un augu kaitēkļu populāciju ekoloģiskā mijiedarbība un loma bioloģiskajā kontrolē”.

Recenzenti: prof. Pauls Pumpēns (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīga), prof. Aleksandrs Rapoports (LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, Rīga), Dr. biol Ināra Rituma (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava);

2. Anna Lece (Latvijas Medicīnas akadēmija)

“Izmainītās asins antioksidatīvās sistēmas loma anēmijas izraisīšanā hemoblastožu slimniekiem, antioksidantu lietošanas perspektivitāte”.

Recenzenti: Dr. biol. Viesturs Baumanis (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Rīga), Dr. med. Vera Bondare (Latvijas Medicīnas akadēmija, Rīga), Dr. biol. Dace Tirzīte (Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Rīga).

* * *

Latvijas Universitātes Bioloģijas zinātņu nozares 1. promocijas padome 2000. g. 12. aprīļa sēdē piešķīra bioloģijas doktora (Dr. biol.) zinātnisko grādu LU Hidroekoloģijas institūta pētniecei Maijai Balodei bioloģijas nozares botānikas apakšnozarē par promocijas darbu “Fitoplanktons kā Rīgas līča vides kvalitātes rādītājs”.

Balsošanas rezultāti: par – 13, pret – 1, atturas – nav.

* * *

Latvijas Universitātes Bioloģijas zinātņu nozares 1. promocijas padome 2000. g. 12. aprīļa sēdē piešķīra bioloģijas doktora (Dr. biol.) zinātnisko grādu Latvijas valsts Teiču rezervāta vadošajam pētniekam Uģim Bergmanim bioloģijas nozares zooloģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Mazā ērgļa Aquila pomorina C. L. Brehm taksonomija, izplatība, skaits un ekoloģija Latvijā”.

Balsošanas rezultāti: par – 15, pret – nav, atturas – nav.

Satura rādītājs


Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 5. jūnijā

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2000.gada 22. maijā