Zinātnes Vēstnesis
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
2000. gada 25. septembris: 15 (202) ISSN 1407-6748
________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts_____________________________________________________________________________________
sēde
"Latvijas elektronikas rūpniecības inovatīvās attīstības problēmas un iespējas"
notika š. g. 22. septembrī. Par a/s ALFA ražošanas problēmām un perspektīvām ziņoja a/s ALFA prezidents A. Kuzņecovs, par elektroniskajām tehnoloģijām un inteliģentajām sistēmām kā Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatu (stāvokli un iespējām) referēja Dr. phys. A. Lūsis, kurš pārstāvēja Latvijas Elektrotehniskās un elektroniskās rūpniecības asociāciju, bet par izglītības, zinātnisko pētījumu un ražošanas integrācijas iespējām un ceļiem Latvijā akad. I. Tāle no Latvijas Universitātes. Ar radioelektronikas studiju programmu Rīgas Tehniskajā universitātē iepazīstināja prof. I. Slaidiņš.
Ziņojumiem sekoja debates.
Satura rādītājsBALTIJA GADSIMTU MIJĀ
29.30.09.2000Piektdiena, 29. septembris:
Sēdi vada Dr. habil. Benedikts Kalnačs
10.0010.30 Nijole Laurinkiene (Viļņa)
Kalvis Saules veidotājs baltu mitoloģijā
10.3011.00 Rūta Muktupāvela (Rīga)
Lielā Pirmmāte un 21. gadsimts
11.0011.30 Janīna Kursīte (Rīga).
Tukšie pilnie laiki folklorā un literatūrā gadsimteņu mijās
Pārtraukums 15 minūtes
Sēdi vada Dr. habil. philol. Janīna Kursīte
11.4512.15 Daiga Lapāne (Rīga)
Anakreontiskās vērtības arhaiskajā un mūs dienu pasaulē
12.1512.45 Māra Zirnīte (Rīga)
Kultūridentitātes dzīvesstāsti
12.4513.15 Pāvels Klubkovs (Sankt-Pēterburga)
Pribalt (baltietis): vārds un tēls
Pusdienu pārtraukums 1,5 stundu
Sēdi vada Dr. habil. philol. Vera Vāvere
14.4515.15 Māra Grudule (Rīga)
Trīs jātnieku interpretācija 17.18. gs. mijas latviešu literatūrā
15.1515.45 Fjodors Fjodorovs (Daugavpils)
E. T. A. Hofmanis Eiropas kultūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
15.4516.15 Benedikts Kalnačs (Rīga).
H. Ibsens Baltijas 19. gs. un 20. gs. sākuma kultūrā
16.1516.45 Jana Vērdiņa (Rīga)
J. Steika dadaisms un sirreālisms Eiropas poētisko eksperimentu kontekstā
Diskusija
Sestdiena, 30. septembris:
Sēdi vada Dr. habil. philol. Fjodors Fjodorovs
09.3010.00 Irīna Belobrovceva (Tallina)
Metropole un province: modernisma iespējas Igaunijas literatūrā 19. un 20. gs. mijā
10.0011.00 Vera Vāvere, Ludmila Sproģe (Rīga)
Latviešu rakstnieki Krievijas modernisma periodā 20. gs. sākumā
Pārtraukums 15 minūtes
Sēdi vada Dr. philol. Ludmila Sproģe
11.1511.45 Marija Zadencka (Stokholma, Čikāga)
Nacionālā identitāte un Eiropas literatūras
11.4512.15 Aleksandrs Belousovs (Sankt-Pēterburga)
Starp Eiropu un Krieviju: Ļ. Dobičina Dvinska
12.1512.45 Eduards Mekšs (Daugavpils)
I. Zavolokas poētiskie mēģinājumi vecticībnieku laikrakstā Rodnaja Starina
Pusdienu pārtraukums 1 stundu
Sēdi vada Dr. habil. philol. Dace Markus
13.4516.30 Informatīva sēde Baltistika pasaulē:
Lalita Muižniece (Kalamazū) Baltistikas studijas ASV: pagātne un tagadne
Jana Tesaržova (Bratislava) Slovakijā, Pāvels Štolls (Prāga) Čehijā, Ušangs Sahlthucišvili (Tbilisi) Gruzijā, Alvīds Butkus (Kauņa) Lietuvā, Guntars Godiņš (Tallina, Rīga) Igaunijā, Laimute Balode (Helsinki, Rīga) Somijā, Pēteris Vanags (Stokholma, Rīga) Zviedrijā
Konferences organizācijas komiteja:
A. Belousovs (Sankt-Pēterburga)
A. Butkus (Kauņa)
J. Kalnačs (Rīga)
J. Kursīte (Rīga)
V. Muktupāvels (Rīga)
L. Sproģe (Rīga)
J. Tesaršova (Bratislava)
Konferenci atbalsta:
Latvijas Kultūrkapitāla fonds
Latvijas Universitāte
Akadēmiķe Vija Kluša saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Atzinības rakstu un ziedus
Hidroarheoloģijas aizsācēja jubileja
(Dr. hist., Dr. hist. h. c. Jānim Apalam 70)
Strādājot par skolotāju, J. Apals sāka apmeklēt nodarbības profesionālo ūdenslīdēju vadītajos kursos, lai uzsāktu hidroarheoloģisko pieminekļu meklējumus Latvijā. Ierosinājumu tam deva Eiropas, īpaši franča Ž. Ī. Kusto u. c. zemūdens pētnieku sensacionālie atklājumi.
Iepazīstoties ar latviešu vēsturiskajām teikām, J. Apala uzmanību saistīja tas folkloras materiāls, kas vēstīja par ezeros nogrimušām mājām, pilīm, baznīcām u. c. būvēm. Lietojot akvalangu, varēja ūdenī ienirt uz ilgāku laiku, un liekot lietā labo peldēšana prasmi, radās iespēja pašam pārliecināties par tautas teikās sniegto informāciju. Ar šādu stingru apņemšanos noskaidrot vēsturisko īstenību J. Apals 1958. gadā uzsāka hidroarheoloģisko pieminekļu apzināšanu Latvijā. Viņa vadītā LZA Vēstures institūta hidroarheoloģiskā ekspedīcija vēlāk 15 gadu laikā (19591973) pār meklēja vairāk nekā 100 ezeru, 15 purvus, arī virkni upju, galveno vērību pievēršot senu dzīvesvietu konstatācijai.
Rūpīgas apzināšanas rezultātā J. Apala vadītā ekspedīcija atrada deviņu I g. t. 2. puses ezerpiļu paliekas Vidzemē un vēlreiz guva apstiprinājumu par tādas senmītnes esamību Āraišu ezerā.
Atsedzot piecas apbūves kārtas, noskaidroja, ka Āraišos bijusi 9.10. gs. latgaļu apdzīvota ezerpils. Laukumus līdz pamatzemei varēja izpētīt tikai ar Gaujas meliorācijas sistēmu pārvaldes atbalstu, kas par saviem līdzekļiem Āraišu ezera līmeni pazemināja par 1 m. Tomēr kultūras slāņa izpētē vajadzēja strādāt poldera apstākļos, kad ap izrakumu laukumiem no caurskatītās zemes uzbēra garus aizsargdambjus. Viss šis ar Āraišu ezerpils izrakumiem saistītais pasākumu komplekss no J. Apala prasīja daudz laika un organi zatoriskā darba. Taču šo lielo piepūli atsvēra izrakumos iegūtie unikālie atradumi. Patei coties organiskās izcelsmes materiālam labvēlīgajiem apstākļiem, Āraišu ezerpils kultūras slānī zem ūdens bija labi saglabājušās koka celtņu paliekas, kā arī no organiskas izcelsmes materiāliem darinātas senlietas. Āraišu ezerpils kļuva par pirmo plašāk pētīto šīs kategorijas arheoloģijas pieminekli ne tikai Latvijā, bet visā Ziemeļaustrumeiropā ar izcilu zinātnisku un kultūrvēsturisku nozīmi. Ņemot vērā koka celtņu labo saglabāšanās pakāpi, J. Apalam jau 60. gados dzima ideja par šīs ezerpils rekonstrukcijas celtniecību, ko izdevās realizēt tikai 90. gados. J. Apala autoruzraudzībā strādāja ar seno darbarīku (šaurasmens cirvju, koka ķīļu u. c.) kopijām, visus darbus veicot ar 9.10. gs. celtniecības tehnoloģijai tuviem paņēmieniem. Šai ziņā J. Apalam ir lieli nopelni kā eksperimentālās arheoloģijas aizsācējam Latvijā.
Nepieciešamo pieredzi J. Apals ieguvis, studējot etnogrāfisko celtņu īpatnības Baltijas reģionā un Rietumeiropā (Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā), kur iepazinies ar brīvdabas arheoloģisko un etnogrā fisko muzeju iekārtojumu un praktisko izmantošanu.
Ilggadīgais arheologa darbs, konkrētā materiāla studijas Latvijā un ārpus tās robežām fokusējās J. Apala doktora disertācijā Āraišu ezerpils izpēte un rekonstrukcija (1993), kurā rezumēts trijos gadu desmitos zinātniskajā izpētē ieguldītais darbs. Autora svarīgākais nopelns, kā to atzīmēja oponenti, bija ezerpils plašā izpēte, atsegto ēku konstruktīvo īpatnību atšifrēšana un rekonstrukcijas izstrāde, atbilstoši tām prasībām, kādas ir jāievēro starptautiskajā praksē. Disertācijā svarīgs bija ezerpils iedzīvotāju dzīvesveida un kultūras raksturojums, unikālu atradumu ar kultūrvēsturisku nozīmi (cietās zirgu sakas, vēršu jūgs, dzeinis, ragavu sliece u. c.) skaidrojums un analoģijas.
90. gados J. Apals ar referātiem daudz uzstājies ne tikai dzimtenē, bet arī aiz tās robežām (ASV, Kanāda, Lielbritānija, Lietuva, Vācija, Zviedrija), kur iespiestas viņa publikācijas par Āraišu ezerpili un kapulauku materiālu no Cēsu novada (kopā ar dzīvesbiedri Zigridu Apalu). Par Āraišiem ir parādījušās populāras brošūras, enciklopēdiski raksti latviešu, vācu un angļu valodā.
90. gadu otrajā pusē J. Apals ir saņēmis pašaizliedzīgā un grūtā darbā nopelnītos apbalvojumus par darbu Āraišu ezerpils izpētē un rekonstrukcijā Latvijas Kultūras fonds viņam piešķīra Spīdolas balvu (1995). Pēc LU Latvijas vēstures institūta ierosinājuma LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa viņu nominēja par LZA goda doktoru (1997), bet Latvijas Kultūrkapitāla fonds viņam piešķīra mūža stipendiju (1999).
Suminot darbabiedru jubilejā, LU Latvijas vēstures institūta kolektīvs š. g. 19. septembrī Jānim Apalam novēlēja labu veselību, vienmēr možu garastāvokli un veiksmi savu radošo ieceru īstenošanā.
Ēvalds Mugurēvičs
Satura rādītājs17. oktobrī plkst. 15 notiks LZS Valdes un Padomes apvienotā sēde.
Dienas kārtībā:
1. LZS aktualitātes
2. Par II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšanu
3. Dažādi jautājumi
J. Štrauhmanis
LZS Valdes pr-js
Vēsturnieki no visas pasaules pulcējās Norvēģijā
Lielākās vēsturnieku sanāksmes pasaules mērogā notiek starptautiskajos vēstures zinātņu kongresos, kas simts gadu laikā sasaukti 19 reizes (I kongress Parīzē, 1900).
XIX kongress notika Oslo 2000. gadā no 6. līdz 13. augustam un bija pulcinājis ap 2000 dalībnieku no 75 valstīm. No šīm valstīm 56 vēsturnieku nacionālās komitejas (t. s. Latvijas) ir uzņemtas Vēstures zinātņu starptautiskajā komitejā (Comité International des Sciences Historiques CISH), kas ir kongresu galvenā organizētāja.
Atklāšanas ceremonijā kongresa dalībniekus sveica Norvēģijas parlamenta prezidents, Oslo pilsētas mērs, Oslo universitātes rektors un Norvēģijas vēsturnieku asociācijas prezidents. Pēc tam vēsturnieki no CIHS vadības prezidents I. Bērends (ASV), ģenerālsekretārs F. Bedarida (Francija) u. c. diskutēja par to, kā 20. gs. ar saviem dramatiskajiem notikumiem ir iespaidojis vēsturnieku pētījumus.
Kongresa darbība notika pēc iepriekš apstiprinātām tēmām, ko izskatīja trijās plenārsēdēs, 20 sekciju un 25 apaļā galda sēdēs. Svarīgāko referātu un ziņojumu tēzes publicētas atsevišķā grāmatā. Ņemot vērā daudzo sēžu vienlaicīgumu, referātu lielo skaitu, īsā informācijā nav iespējams dot pat referātu nosaukumus, tāpēc te tiks skartas tikai tās tēmas, kas attiecas uz Baltijas reģionu.
Sēdē, kur aplūkoja Eiropas kristianizācijas gaitu ap 1000. gadu, tika raksturota kristīgās ticības izplatība, ko veicinājusi valdnieku un misionāru aktivitāte. Ar kristīgās ticības pieņemšanu valdnieki centušies nostiprināt savu monarha varu. Kādas valsts iedzīvotāju kristietības reālā pieņemšana atspoguļojoties apbedījumu tradīciju izmaiņās.
Vistiešāk ar mūsu zemi bija saistīti sēdē Baltijas reģions vēstures gaitā nolasītie referāti. Tēmas koordinātors H. Sārinens (Somija) atzīmēja, ka beidzamajā gadu desmitā Baltijas austrumu daļā ir notikušas nopietnas politiskas izmaiņas, kas veicinājušas arī vēstures notikumu objektīvu izpēti. M. Norts (Vācija) referēja par reģionālajām īpatnībām ģermāņu, slāvu, baltu un Baltijas somu zemēs, kā arī par tām internacionālajām parādībām, kuras viduslaikos un jaunajos laikos ienesa vācu un holandiešu kultūra. Diskusijā referentam tika aizrādīts par zviedru kultūras iespaida nenovērtēšanu. H. Samsonoviča (Polija) referāts bija veltīts Hanzas tirdznieciskās aktivitātes raksturojumam Baltijas reģionā. Tai laikā ap 5 milj. km2 lielā teritorijā par saziņas līdzekli kalpojusi viduslejasvācu valoda. Īpašs referāts bija veltīts Somu jūras līča ģeostratēģiskās lomas raksturojumam, tuvāk pakavējoties pie Zviedrijas (17. gs.) un Krievijas (18. gs.) impēriskās politikas analīzes. I. Feldmaņa (Latvija) referāta tēzes par Baltijas valstu sadarbību starpkaru periodā bija iespiestas, taču pats autors kongresā nebija varējis ierasties.
Kongresā aktīvu dalību ņēma LZA ārzemju loceklis A. Plakans (ASV), kas vēsturiskās demogrāfijas komisijas sēdēs referēja par iedzīvotāju migrāciju Baltijas guberņās 19. gs. un ģimeņu dzīvesveidu laukos.
Kongresa plenārsēdēs tika uzsvērts, ka vienīgi faktu salīdzinošā metode varot nodrošināt, lai vēsture kļūtu par zinātni, tādējādi atsvabinoties no sentimentāliem priekšstatiem par savas tautas pagātni. Izmaiņas vēstures pētniecībā esot notikušas vairākos virzienos. Esot cēlies vēsturnieku profesionālisms, ko veicinājusi stingra balstīšanās uz kritiski izvērtētiem vēstures avotiem. Pieaugusi vēsturnieku sociālo funkciju atbildība. Notikumi liecinot, ka nevis likumsakarības, bet dažādas nejaušības esot ietekmējušas vēstures gaitu, tāpēc lielāka vērība pievēršama faktu analīzei un izklāstam. Ievērojami paplašinājusies pētāmo notikumu vēstures skala gan senatnes virzienā, pateicoties sekmīgajiem arheoloģiskajiem pētījumiem, gan mūsdienu virzienā sakarā ar sociālo zinātņu attīstību, arhīvu atvēršanu un interneta izmantošanu. Tā rezultātā vēsture esot globalizējusies, veicinot pasaules vēsturnieku kopību, tāpēc esot jāvēršas pret nacionālo noslēgtību. Notiekot strauja dažādu metodisko līdzekļu ieviešana, jaunās vēsturnieku paaudzes un sieviešu-vēsturnieču lomas palielināšanās.
Plaša bija kongresa dalībniekiem veltītā grāmatu izstāde, kurā piedalījās desmitiem izdevniecību. Iepazīšanos ar jaunākajām publikācijām vēstures jomā atviegloja dalībniekiem piedāvātie šo izdevniecību grāmatu katalogi. Baltijas valstu vēsturniekus īpaši varēja saistīt Skandināvijas (Oslo un Kopenhagenas universitāšu) un Vācijas (Matthiesen un Monu menta Germaniae historica) izdevniecību publikācijas. Plaši bija pārstāvēta Lielbritānijas Ashgate Publishing izdevniecība, kas specializējusies Tuvo Austrumu, Bizantijas un Romas katoļu baznīcas vēstures pētījumu izdošanā.
Kongresa dalībnieki varēja noskatīties speciāli sagatavotas populārzinātniskas filmas par Norvēģijas vēsturi un kultūru pēdējās tūkstošgades laikā. Atzīmējams, ka šogad norvēģi sāk svinēt savas galvaspilsētas 1000 gadu jubileju, kas atspoguļojas muzeju ekspozīcijās. Kongresa dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Oslo muzejus, no kuriem lielu iespaidu atstāj vikingu kuģu muzejs ar unikālajiem 9. gs. Ūzebergas un Goksta des kuģiem un tajos atrasto inventāru (rati, ragavas u. c.) Brīvā dabā varēja vērot slavenā norvēģu mākslinieka Vīgelāna skulptūras un pasaulē lielāko ziemas sporta tramplīnu Holmenhollā ar tam blakus esošo muzeju.
Divās Ģenerālās asamblejas sēdēs, kur piedalījās CISH ietilpstošo valstu pārstāvji, izlēma jautājumus, kas attiecas uz šīs starptautiskās vēsturnieku organizācijas tālāko darbību. Dalībnieki noklausījās CISH ģenerālsekretāra un mantziņa atskaites par darbu 1995.2000. gadā un pašreizējo finansu stāvokli. Notika jaunu biedru, resp. atsevišķu valstu nacionālo komiteju uzņemšana CISH. Tika ievēlēta jaunā CISH vadība prezidents J. Kocka (Vācija), viceprezidentes E. Osterberga (Zviedrija) un R. Tapare (Indija), ģenerālsekretārs Dz. Roberts (Kanāda), mantzinis P. Djukrejs (Šveice). CISH birojā vēl ievēlēja pa vienam pārstāvim no ASV, Francijas, Izraēlas, Japānas, Krievijas un Spānijas. Par nākošā 20. starptautiskā CISH kongresa vietu 2005. gadā tika izraudzīta Sidneja, atsaucoties uz Austrālijas vēsturnieku asociācijas, Jaundienvidvelsas štata valdības un Jaundienvidvelsas universitātes Sidnejā ielūgumu.
Informācijas autors izsaka pateicību Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Kultūlrkapitāla fondam par sniegto finansiālo atbalstu, kas deva iespēju piedalīties šajā kongresā.
Ēvalds Mugurēvičs,
Latvijas vēstures zinātņu Nacionālās
komitejas prezidents
Arheoloģija un termoluminescence
Jaunas atziņas arheologiem atnesa LU Cietvielu fizikas institūta rīkotā 4. Eirokonference Luminescences detektori un jonizētās radiācijas transformatori, kura notika šī gada 14.17. augustā Lielupes Zinību namā. Šīs konferences organizēšanai atbalstu bija devusi kā Eiropas komisijas augsta līmeņa zinātnisko konferenču humānā potenciālā programma, tā arī Latvijas Zinātnes padome. Šajā konferencē, kuru vadīja profesors Ivars Tāle, būdams arī Starptautiskās zinātniskās komitejas vadītājs, izskanēja skaudra nepieciešamība arī Latvijas arheoloģijas zinātnei iesaistīties luminescences datēšanas lietošanā. Šīs konferences 8. sesijas vadītāja Gaļina Hutta (Igaunijas Tehniskās universitātes Ģeoloģijas institūts) bija veltījusi savu referātu termoluminescences datēšanas pilnveidošanas pasākumiem pēdējos gados. Optiski stimulētā luminiscence (OSL), lietojot kvarca un alkālija laukšpata OSL stimulētos spektrus kā paleodozimetrus, tiek pielietota ģeoloģiskajos un arheoloģiskajos pētījumos Igaunijā, tāpat kā citās aizrobežu valstīs. Pirmā grāmata par šīs metodes pielietojumu arheoloģijā izdota 1985. gadā, un tās autors ir Oksfordas profesors Martins Aitkens.
Igaunijas kolēģi šajā jomā ir tikai ieguvēji, jo kā ģeologu, tā arī arheologu vajadzībām ir pieejama pašiem sava laboratorija. Šīs pašas Eirokonferences sesijas ietvaros H. Y. Goesku (Staru aizsardzības institūts Neuherbergā, Vācijā) referēja par no māla ķieģeļiem atdalīta kvarca 210 grādu pīka lietošanu retrospektīvajā dozimetrijā, uzsverot šīs metodes lietošanas nozīmi arheoloģijā. Savukārt norādītā referente sadarbībā ar Pīteru Švenku (Schwnk) (Bavārijas zemes pieminekļu aizsardzības inspekcija, Minhene) demonstrēja stenda referātu par vienu no visvecāka vācu klostera terrazzo grīdas komponentu izmantošanu termoluminiscences datē jumiem. Šis objekts Tagernsee klosteris, kurā notika restaurācijas darbi un ar tiem saistītie arheoloģiskie izrakumi dažus gadus atpakaļ, ir dibināts 746. gadā. Šī terrazzo grīda saturēja sīku ķieģeļu gabaliņu komponentu javas masā, kas atļāva to datēšanai izmantot tieši šo metodi. Var arī piezīmēt, ka šajā gadījumā TL datējumam tika lietots labu datētu ķieģeļu 210 grādu C kvarca pīks, kuru izmantoja kā kritēriju mērījumu un tehnikas akurātības pārbaudē. Terrazzo grīdas javā esošo ķieģeļu drumslu TL vecumu noteica, izmantojot 280 grādu C pīku.
Termoluminiscences datēšana tiek plaši lietota ne tikai celtniecības palieku datējumam. Tā īpaši ērta seno arheoloģisko kultūru keramikas datējumiem, kuras māla masai pie jaukts sasmalcināts kvarcs vai granīts. Līdz šim Latvijas teritorijā ar termoluminiscences palīdzību nav datēts neviens no arheoloģiskajiem paraugiem, lai gan arheologu fondi ir pārpilni ar šāda tipa keramikas fragmentiem, kuri ir iegūti stabili fiksētos seno apmetņu un pilskalnu kultūras slāņos arheoloģisko izrakumu laikā.
Pasaules prakse rāda, cik izdevīgi ir izmantot šī datēšanas metodes priekšrocības salīdzinājumā ar radioaktīvā oglekļa metodi, kas strādā tikai ar organiku. Nevar šajā sakarībā nepiezīmēt, ka šī gada maija vidū notikušajā Arheometrijas (zinātņu kopa, kura nodarbojas ar arheoloģijas rīcībā esošo faktu analīzi un interpretāciju atbilstoši šo zinātņu rīcībā esošajām mūsdienu metodēm) 32. internacionālā simpozija laikā Mehiko pilsētā, Meksikā tika ziņots par termoluminiscences lietošanu arheometalurģisko šlagu datēšanā (TU Freibergas Kalna akadēmijas Neorganiskās ķīmijas, kā arī Arheometalurģijas institūts, Saksijas ZA Kvartārģeoloģijas sekcija, Vācija). Tas liecina par lielām šīs metodes potenciālām iespējām tuvākā nākotnē, jo senās metalurģijas pirmsākumu un attīstības gaitas hronoloģija nebūt nav vienmēr viegli no sakāma. Tiek pilnveidota arī lauku špata IRradioluminiscence, kurai atšķirībā no termiski un optiski stimulētās luminiscences ir savas lielākas priekšrocības arī arheoloģisko paraugu datēšanā. Ir konstruēts radioluminiscences lasītājs, kurš dod IR radioluminiscences emisijas sevišķi augstas precizitātes rezultātus (Heidelbergas ZA Kodolfizikas institūta Arheometrijas dienests, Vācija). Šī metode pasaules arheoloģijā tiek pielietota jau sākot ar paleolīta jeb vissenāko akmens laikmeta paraugu datēšanu, par ko bija runa arī augšminētajā arheometrijas simpozijā Mehiko pilsētā Meksikā, par kura goda prezidentu joprojām bija ievēlēts tieši Oksfordas universitātes profesors, jau iepriekš pieminētais profesors Martins Aitkens par tā lielajiem nopelniem termoluminescences ieviešanā arheoloģijas jomā.
Termoluminiscences datējumu intervāls ir visai plašs līdz pat miljona gadu viena ceturkšņa diapazonam. To lieto cilvēka sākotnējās aizvēstures un paleovides rekonstrukcijā Āfrikā un citos kontinentos, kā norāda Cilvēka paleonto loģijas un cilvēka bioloģijas dubultkongresā Sansitijā, Dienvidāfrikā 1998. gadā demonstrētie materiāli. TL datēšanas metodi uzskata pat par daudz efektīvāku salīdzinājumā ar viena kristāla 40/A 39/Ar datēšanas tehniku (Oksfordas universitātes Ģeogrāfiskās skolas arheoloģiskās pētniecības laboratorija). Šī datēšanas metode savu revolucionāro ienākšanu arheoloģijā uzsāka 1980. gados, kad tika ieviestas optiskās datēšanas tehnikas, kuras joprojām tiek pilnveidotas.
Ņemot vērā faktu, ka termoluminiscences jautājumi, tajā skaitā arī jautājumi par TL datēšanas metožu pilnveidošanu ir tik aktuāli Baltijas valstīs, kā arī to faktu, ka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta rīcībā atrodas vajadzīgā aparatūra TL laboratorijas noorganizēšanai, kā arī to faktu, ka arheologiem, kā senās keramikas, tā arī viduslaiku mūra piļu pētniekiem, kuri savākuši savos fondos īstas nacionālās bagātības, ir īpaša nepieciešamība izmantot šīs metodes priekšrocības hronoloģijas izstrādē, ir jāvaicā, vai nebūtu iespējams LU un LZP padomāt par šīs starpnozaru laboratorijas organizēšanas priekšdarbiem kā administratīvajā, tā arī tīri finansiālajā plāksnē.
Ilze Loze,
LZA korespondētājlocekle
Pielikums
LZP ZSKK 2000. gada 24. augusta lēmumam
N. p.k. | Organizācija | Projekta nosaukums, izpildītāji | Finansējums, Ls pieprasītais / piešķirtais |
1. Dalības maksas starptautiskās organizācijās
1. | Latvijas Lauksaimniecības universitāte | LLU biedra maksa ASAE (American society for engineering in agricultural, food and biological systems) par 2000. g. G. Moskvins | 65 | 65 |
2. | Latvijas Lauksaimniecības universitāte | LLU biedra maksa IAELPS (International academy of ecology and life protection sciences) par 2000. g. G. Moskvins | 35 | 35 |
3. | RTU Būvniecības fakultāte | Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības dalības maksa Eiropas Materiālu biedrību Federācijā par 2000. g. K. Rocēns | 202 EUR | 115 |
2. Starptautisko konferenču organizēšana
1. | LU Cietvielu fizikas institūts | 5. Eiropas konference par polāro dielektriķu pielietojumiem (27.30.08.2000., Jūrmala). A. Krūmiņš | 500 | 300 |
3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs
1. | AML Pediatrijas katedra | 13. Starptautiskais Cistiskās fibrozes kongress (04.08.06.2000., Zviedrija). V. Švābe | 250 | 250 |
2. | RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte | 4. EUROMECH cietvielu mehānikas konference(26.30.06.2000., Francija). S. Polukoško | 125 EUR | 70 |
3. | LU Cietvielu fizikas institūts | Eiropas Vasaras skola Photosensitivity in optical waveguides and glasses POWAG 2000 (08.15.07.2000., Francija). A. Truhins | 200 | 170 |
4. | LU Matemātikas un informātikas institūts | 3. Starptautiskais kongress par nelineāro analīzi (19.26.07.2000., Itālija). V. Gudkovs | 348 USD | 210 |
5. | LU Cietvielu fizikas institūts | XV Starptautiskā Fizikas studentu konference (04.11.08.2000., Horvātija). J. Sils | 75 | 75 |
6. | VBZU Priekuļu selekcijas stacija | 3. Starptautiskais Augkopības kongress (17.22.08.2000., Vācija). L. Zariņa | 375 EUR | atteikt (divreiz jau finansēta 2000. gadā) |
7. | LU Cietvielu fizikas institūts | Starptautiska konference Elektrochromism IME-4 (20.24.08.2000., Zviedrija). J. Purāns | 3500 SEK | 230 |
8. | LLU Zinātnes centrs Sigra | Eiropas Lopkopības asociācijas 51. konference EAAP-2000 (21.24.08.2000., Nīderlande). A. Jemeļjanovs | 275 | atteikt (divreiz jau finansēts 2000. gadā) |
9. | Latvijas Kardioloģijas institūts | Amerikas Fiziologu biedrības konference Baroreceptoru un kardiopulmonālo receptoru refleksi (22.-27.08.2000., ASV). D. Klincāne | 360 USD | 185 |
10. | Latvijas Kardioloģijas institūts | Amerikas Fiziologu biedrības konferenceBaroreceptoru un kardiopulmonālo receptoru refleksi (23.27.08.2000., ASV). D. Voita | 310 USD | 185 |
11. | RTU Neorganiskās ķīmijas institūts | Eiropas XIX Kristalogrāfu kongress ECM 19 (25.31.08.2000., Francija). I. Zviedre | 265 | 180 |
12. | Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts | Starptautiskās kvartāra pētījumu asociācijas apledojumu komisijas Baltijas grupas rīkots Kvartāra ģeoloģijas lauka simpozijs (29.08.03.09.2000., Dānija). D. Ozols | 2500 DKK | 185 |
13. | AML Anatomijas un antropoloģijas institūts | IX Starptautiskais Auksologu kongress (03.06.09.2000., Itālija). I. Kokare | 220 | 220 |
14. | RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte | Pasaules biotehnoloģijas kongress Biotechnology 2000 (03.08.09.2000., Vācija). J. Lemba | 430 EUR | 240 |
15. | RTU Būvniecības fakultāte | 3. Starptautiskais simpozijs Wood structure, properties and quality 2000 (11.14.09.2000., Krievija). K. Rocēns | 200 USD | 115 |
15. | RTU Neorganiskās ķīmijas institūts | Eiropas Metalogrāfijas konference EURO MET 2000 (13.15.09.2000., Vācija). Ņ. Zaporina | 330 EUR | 185 |
17. | LU Biomedicīnas studiju un pētījumu centrs | Pastēra institūta organizēta konference The molecular biology of Hepatitis B viruses (17.21.09.2000., Francija). I. Sominska | 1900 FRF | 150 |
18. | RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte | 8. Starptautiskā ferrītu konference (18.21.09.2000., Japāna). V. Jurševičs | 110 | 110 |
19. | LU Fizikas institūts | 4. Starptautiska konference MHD at Dawn of 3rd Millenium (18.22.09.2000., Francija). J. Freibergs | 2800 FRF | 140 |
20. | LU Fizikas institūts | 4. Starptautiska konference MHD at Dawn of 3rd Millenium (18.22.09.2000., Francija). E. Platacis | 2800 FRF | 140 |
21. | LU Fizikas institūts | 4. Starptautiska konference MHD at Dawn of 3rd Millenium (18.22.09.2000., Francija). A. Mežulis | 2800 FRF | 140 |
22. | LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts | 9. Starptautiskā konference Changing school autonomy developing educational managers (21.24.09.2000., Nīderlande). Z. Grinpauks | 160 USD | 100 |
23. | Latvijas Zinātņu akadēmija | Starptautisks kongress un forums par terminoloģijas centru veidošanu un sadarbību (23.09.2000., Polija). V. Skujiņa | 80 USD | 50 |
24. | RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte | 12th European Simulation symposium ESS2000 (28.30.09.2000., Vācija). A. Ļevčenkovs | 450 EUR | 230 |
25. | LU Filoloģijas fakultāte | Eiropas feminisma teorētiķu 4. konference Body, gender, subjectivity: crossing borders of disciplines and institutions (28.09.01.10.2000., Itālija). A. Cimdiņa | 472 EUR | 265 |
26. | LM Medicīniski bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centrs | 7. Starptautiskais forums Jaunās tehnoloģijas rehabilitācijas medicīnā un kūrortoloģijā (30.09.07.10.2000., Turcija). N. Gromiko | 250 USD | 150 |
27. | RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte | 14. Bratislavas starptautiskā konference par modificētiem polimēriem (01.04.10.2000., Slovākija). V. Tupureina | 220 EUR | 125 |
28. | LU Filozofijas un socioloģijas institūts | IX Starptautiskais Sieviešu filozofiju simpozijs (11.14.10.2000., Šveice). E. Buceniece | 100 | 100 |
29. | LU Filozofijas un socioloģijas institūts | IX Starptautiskais Sieviešu-filozofu simpozijs (11.14.10.2000., Šveice). V. Vēvere | 100 | 100 |
30. | LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte | Starptautiska konference The prospects of probiotics in prevention and therapy of diseases of young (11.14.10.2000., Slovākija). D. Kārkliņa | 250 USD | 150 |
31. | Nacionālais botāniskais dārzs | 1. Eiropas Botānisko dārzu kongress (13.17.10.2000., Lielbritānija). K. Buivids | 180 GBP | 165 |
32. | LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte | Starptautiska konference Food packaging ensuring the safety and quality of food (08.10.11.2000., Austrija). L. Dukaļska | 500 EUR | 270 |
33. | LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte | Starptautiska konference Food packaging ensuring the safety and quality of food (08.10.11.2000., Austrija). L. Skudra | 500 EUR | 270 |
34. | RTU Būvniecības fakultāte | Starptautiska konference Powder metallurgy-2000 (12.16.11.2000., Japāna), V. Mironovs | 400 | 300 |
35. | RTU Būvniecības fakultāte | 1. Starptautiskais seminārs Surrogate modelling and space mapping for engineering optimization (16.20.11.2000., Dānija). R. Rikards 2000. gadā) | 135 | atteikt (divreiz jau finansēts) |
36. | Latvijas Lauksaimniecības universitāte | XIV Memorial CIGR World congress 2000 (28.11.01.12.2000., Japāna). G. Moskvins | 40 000 JPY | 225 |
37. | Latvijas Kardioloģijas institūts | 7. Starptautiskais simpozijs Hypertension in the community: screen ing, investigation and therapy (03.06.12.2000., Izraēla). J. Pahomova | 450 USD | 250 |
Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs
Lappuse Latvijas lauksaimniecības vēsturei
Latvijas lauksaimniecības kolektivizācija. 1944-1956
Jānis Labsvīrs. Ph. d. The Sovietization of the Baltic States: Collectivization of Latvian Agriculture. 1944 1956. Izdevniecība Zinātne, Rīga, 2000, 215 lpp.
Jānis Labsvīrs, LZA Dr. h. c. hist., zinātnieks, tautsaimnieks, sabiedriskais darbinieks, zinātnes mecenāts, devis nozīmīgu pētījumu Latvijas lauksaimniecības vēsturē. Piecdesmitajos gados ASV aizstāvēto doktora disertāciju tulkojušas U. Maizīte un A. Dūmiņa, rediģējis Dr. I. Dūmiņš.
Autors aplūko situāciju lauksaimniecībā laika posmā starp abiem pasaules kariem, pirmās padomju okupācijas laikā, bet visplašāk notikumus pēc Otrā pasaules kara, kolektivizācijas sagatavošanu un vienlaidu kolektivizācijas sekas.
Ikviens vēsturnieka darbs ir tieši atkarīgs no izmantotās avotu bāzes. Tēmas risinājums uz karstām pēdām (doktora grāds aizstāvēts Indianas universitātē 1959. g.), tolaik pieejamās avotu bāzes godprātīgs izmantojums, tautsaimnieka pieredzes diktēta analīze, uz tās balstītās prognozes, plašā bibliogrāfija, 27 tabulās ietver tais statistikas materiāls tas ir fundamentāls darbs, ne no droša attāluma labklājības zemē raugoties uz padomju eksperimentu izmocīto Latvijas lauksaimniecību un nabadzībā slīkstošo tautu, bet zinoša un dziļi ieinteresēta pētnieka devums.
Sadalot grāmatu 6 nodaļās, autors panācis tēmas vispusīgu atklāsmi. To aizsāk Īss pārskats par Latviju pirms kolektivizācijas (I daļa). II daļa Latvijas lauksaimniecības pārejas periods un vispārējā kolektivizācija, sadalās apakšnodaļās Pārejas periods 1944-1948, Kolektivizācijas norise. Trešā daļa Paplašinātā atražošana LPSR lauksaimniecībā dod ieskatu jautājumos: Investīciju virzieni, ražošanas plānošana un mehanizācija un Kolhozu ienākumi, to sadale un kolhoznieku ienākumi. Par pēdējo runājot, atzīts, ka relatīvi lielās finansu investīcijas lauksaimniecībā bija iespējamas tikai, ierobežojot ražošanā iesaistīto cilvēku ienākumus un to patēriņu un pat pēc piektās piecgades beigām (t. i. 1956. g.) lopu skaits un kopējā sējumu platība joprojām bija mazāka nekā pirmskara Latvijā. IV daļa ar tēmas Ražīguma paaugstināšanas līdzekļi analīzi lūko saskatīt dažādus faktorus, t. i., Mēģinājumi palielināt cilvēku un pārējo faktoru ieguldījumu ražīguma kāpināšanā un Nodokļu un cenu politika. V daļa, pretstatot kolektīvo un privāto saimniekošanu, atzīst, ka visi eksperimenti skaidri atklāj, ka kolhozi ne tikai nav atrisinājuši ražošanas pamatproblēmas, bet joprojām paši atrodas pārmaiņu stāvoklī. Nobeiguma daļa Neapmierinošas ražošanas cēloņi kolhozos un padomju lauksaimniecības nākotne, atzīstot kolhozu sistēmas neefektivitāti, stāvokļa uzlabošanu saskata vienīgi tās iznīcināšanā vai arī valdības politikas maiņā. Raugoties turpmāko 20 gadu perspektīvā, autors neredz iespēju atgriezties pie privātās saimniekošanas. Tur viņam bija taisnība bija jāsagaida Trešā Atmoda.
Ikviens no mums, kurš sociālistiskās lauksaimniecības uzvaras gājienu izbaudījis savas ģimenes un savā liktenī vai tas būtu 1949. gada 25. marts, lopu vagonu ešeloni Latvijas stacijās, dzelzceļa uzbērumu malās izsviestie papīra gabaliņi ar aizvesto lūgumiem un sveicieniem, vai arī mūžīgais vaicājums rindā stāvošajiem pārtikas veikalā ko šodien dod?, ir kolektivizācijas seku eksperts.
Zinātniekam jāzina un jāliek lietā iespējami plašāka avotu bāze. Mūsu rokās nu ir pētījums, kuru savās bibliogrāfijās nevarēja ierakstīt pēckara lauksaimniecības vēstures pētnieki. Gluži kā profesionāli izveidota mozaīkas detaļa, kura piesakās uz savu paliekošo vietu kopīgā, dažādu paaudžu pētnieku uzrakstītā Latvijas lauksaimniecības vēsturē.
Dr. hist. I. Tālberga
TERRA, bet ne INCOGNITA
Tikko iznācis jauna populārzinātniska žurnāla TERRA pirmais numurs, kura galvenais redaktors ir pazīstamais debesu speciālists Ilgonis Vilks. Savā uzrunā pirmā numura lasītājiem viņš raksta:
Cienījamais lasītāj!
Tavās rokās ir žurnāla Terra pirmais numurs. Terra tā ir planēta Zeme, kas mūsdienās kļuvusi globāli pieejama un pārskatāma. Tehnoloģiju attīstība mums devusi plašas iespējas sākot ar lidojumiem kosmosā un beidzot ar lietām, kas palielina mājas komfortu. Šobrīd cilvēks dzīvo gan dabasvidē, gan tehnovidē ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām un problēmām. Ko jaunu šajā ziņā atnesīs 21. gadsimts? Vai tas būs informācijas, ģenētikas vai ekoloģisku katastrofu gadsimts? Tūkstošgades slieksnis ir piemērots laiks šo jautājumu uzdošanai un atbilžu meklēšanai. Nāc un piedalies šajā piedzīvojumā arī tu, lasītāj!
Mēs plānojam publicēt materiālus, kas būtu interesanti ne tikai jauniešiem, bet arī viņu vecākiem un skolotājiem, vārdu sakot, žurnāls Terra domāts dažādām paaudzēm. Žurnāla lappusēs centīsimies atspoguļot jaunākos zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus, analizēt to ietekmi uz dabu un sabiedrību. Izmantojot Latvijas vadošo speciālistu un ārvalstu populārzinātnisko izdevumu viedokli, sniegsim pārskatu par dabaszinātnēs un tehnikā paveikto, kā arī analizēsim attīstības tendences. Regulāri rakstīsim par augstā kās izglītības iegūšanas iespējām Latvijā un citur. Pārcelt zinātni ikdienā palīdzēs rubrika Mājas laboratorija, bet atrast interesantus Internet tīkla portālus rubrika Terranet. Lai nekļūtu pārāk nopietni, publicēsim arī pa kādam jokam un kuriozam faktam.
Mums ir ļoti svarīgas tavas domas, cienījamais lasītāj, tāpēc gaidīsim vēstules ar jautājumiem un ieteikumiem.
Uz tikšanos žurnāla lappusēs!
Ilgonis Vilks
Žurnāla redkolēģijā sastopami tādi pazīstami vārdi kā prof., Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Dr. phys. Vitolds Grabovskis, prof. Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš, prof., Dr. habil. biol. Indriķis Muiž nieks.
Pirmajā numurā var lasīt gan par Marsa bāzi Kanādas Arktikā, genoma tūkstošgades sākumu, Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursu, varavīksnes rašanos un citām interesantām parādībām.
Nākamais žurnāla TERRA numurs gaidāms jau oktobrī. Un tā katru mēnesi. Pagaidām to pirksim Preses apvienības kioskos, RIMI un J. Rozes grāmatnīcās. Par iespējām žurnālu pasūtīt var interesēties E-pastā: terra@lielvards.lv
Satura rādītājsLU Cietvielu fizikas institūts
izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem šādās nozarēs:
Radiācijas fizikā |
vadošais pētnieks pētnieks |
5 vietas 2 vietas |
Pusvadītāju materiālu fizikā | vadošais pētnieks | 1,5 vietas |
Cietvielu fizikā |
vadošais pētnieks pētnieks |
6 vietas 1 vieta |
Segnetoelektriķu fizikā | vadošais pētnieks | 6 vietas |
Optiskā ieraksta fizikā | vadošais pētnieks | 2 vietas |
Supravadītāju fizikā | vadošais pētnieks | 1 vieta |
Fizikas metodes un instrumenti | vadošais pētnieks | 1 vieta |
Fizikālā informātikā | vadošais pētnieks | 0,5 vietas |
Redzes zinātnē | vadošais pētnieks | 0,5 vietas |
Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publi cēšanas brīža Rīgā, Ķengaraga ielā 8, 338. istabā.
Tālrunis uzziņām 7-260556.
Pieteikumā jānorāda nozare, kurā vēlas pretendēt.
Pieteikumam pievienot:
1. Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas,
2. CV,
3. Publicēto darbu sarakstu,
4. Citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).
Par A. Danosa kunga raksta publicēšanu laikrakstā
Zinātnes Vēstnesis
Pils Arpads Danoss (dzīv. Meldru ielā 58402, Rīgā, LV1015), vairākkārt vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā un citās institūcijās ar lūgumu popularizēt viņa sagatavoto informāciju par alkohola iedarbības dažādiem aspektiem. šāda publikācija varētu veicināt Latvijai aktuālas sociālās problēmas risinājumu.
Lūdzam veicināt A. Danosa k-ga sagatavotā materiāla (pēc tā iesniegšanas redakcijā) publicēšanu Jūsu laikraksta attiecīgā rubrikā, vai arī publicēt šīs vēstules pielikumā pievienoto īso informāciju.
Pielikumā: Īsa informācija, ar kuru attiecīgais
atklājums tiktu fiksēts Latvijai uz 1 lp.
Direktora p. i. | A. Melnis |
Īsa publikācija,
ar kuru attiecīgais atklājums
tiktu fiksēts Latvijai
Ierindnieka adrese speciālistiem
Konstatēts, ka viena daļa ķermenī uzņemta alkohola pārvēršas CO2+H2O un ka otrā daļa nepārveidota atstāj ķermeni ar elpu.
Nepārveidota ķīmiski, bet fizikāli palielinājusies sava apjomā apmēram 1:1000 kura ekspansija notiek orga nisma ietvaros, kurš apstāklis līdz šim nav ņemts vērā.
Tiek likts priekšā Rīgas speciālistiem šo parādību zinātniski izpētīt.
Atbilde uz "Z. V." 11. septembra jautājumu
Who is who?
Its US!
bet bez ironijas tie ir:
BO VU Privatizējamā
valsts zinātniskā |
BO SIA Zinātņu
akadēmijas Ekonomikas Ar cieņu |
Redakcijas piezīme. Vai tagad skaidrs? Institūti ir divi. Bet cik akadēmiju? Latvijas Zinātņu akadēmija un vienkārši Zinātņu akadēmija?
2000. gada 9. oktobrī plkst. 15.00 LU Elektronikas un datorzinātņu institūtā (Dzērbenes ielā 14, Auditorijā A) notiks LU Datorzinātņu promocijas padomes PP-10-2-2 atklātā sēde, kurā
Modris Greitānsaizstāvēs promocijas darbu par tematu Neregulāri diskretizētu signālu rekonstrukcija datorzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. sc. ing. G. Strautmanis, Dr. sc. ing. E. Beķeris, Dr. sc. ing. A. Krauze.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Elektronikas un datorzinātņu institūta bibliotēkā.
* * *
2000. gada 12. oktobrī RTU padomē ar promocijas tiesībām zinātņu nozarē Ķīmija atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14, 271. telpā promocijas darbus ķīmijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs:
plkst. 14.30
Dans MUSELSpar tēmu: Cefalosporīna un penicilīna strukturālā transformācija.
Recenzenti: prof. O. Neilands, Dr. h. ķīm. L. Ignatoviča, Dr. ķīm. V. Dirnēns;
Nora GRIGANEpar tēmu: Sintētiskie cefalosporīni elastāzes inhibītori.
Recenzenti: prof. F. Avotiņš, Dr. h. ķīm. L. Leitis, Dr. ķīm. M. Katkevičs;
Maksims VORONApar tēmu: 7-Alkilidēncefēmu un 6-alkilidēnpenāmu sintēze un to bioloģiskās īpašības.
Recenzenti: prof. Ē. Gudriniece, Dr. h. ķīm. L. Ignatoviča, Dr. ķīm. M. Katkevičs.
* * *
2000. g. 24. oktobrī pulksten 12.00 Akadēmijas laukumā 1, Akadēmijas sēžu zālē LU Filozofijas nozares promocijas padomes atklātajā sēdē
Valdis TĒRAUDKALNSaizstāvēs disertāciju par tēmu Vasarsvētku kustība Latvijā: reliģijpētnieciska analīze filozofijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. phil. J. Vējš, Dr. habil. phil. V. Klīve, asoc. prof. J. Cālītis.
Ar disertāciju var iepazīties Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10.
Ar darbiem var iepazīties RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes bibliotēkā Āzenes ielā 14.
Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 9. oktobrī
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
Pēdējās izmaiņas: 2000.gada 22. septembrī