Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2000. gada  23. oktobris: 17 (204)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina radikāli mainīt Latvijas Republikas attīstības politiku un pievērst īpašu uzmanību valsts intelektuālā potenciāla saglabāšanai un attīstībai. Pašreizējā situācija un pēdējos gados vērojamās tendences šajā jomā nopietni ietekmē Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību. Īpaši kritiskā stāvoklī ir zinātne un augstākā izglītība, par ko nopietni runāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga š. g. 28. septembrī Latvijas Universitātes Senāta svinīgajā sēdē. Diemžēl, masu informācijas līdzekļos šī valstij ļoti nozīmīgā runa nav guvusi gaidīto atsaucību. Tādēļ uzskatām par nepieciešamu pie vērst Latvijas valdības un sabiedrības uzmanību šīm problēmām.

Ikvienas valsts ekonomisko līmeni vislabāk raksturo iekš zemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Latvijā 1999. gadā šis rādītājs ir 1464 LVL uz vienu iedzīvotāju. Tas ir nedaudz mazāks nekā Lietuvā un gandrīz 1,5 reizes mazāks nekā Igaunijā, nerunājot nemaz par citām Centrāleiropas kandidātvalstīm Eiropas Savienības paplašināšanai, kurās šis rādītājs ir vairākas reizes lielāks.

Kāpēc esam nonākuši šādā situācijā? Eiropas Savienības un citu attīstīto pasaules valstu pieredze viennozīmīgi pierāda, ka jebkuras valsts sekmīgu ekonomisko un sociālo attīstību nosaka tās intelektuālais potenciāls, kura svarīga sastāvdaļa ir vietējā zinātne. Valsts attieksmi pret intelektuālo potenciālu raksturo valsts budžeta finansiālais atbalsts šim potenciālam, skaitot uz vienu iedzīvotāju. Diemžēl Latvijas zinātnei valsts finansu atbalsta rādītājs 2000. gadā ir tikai 2,6 LVL uz vienu iedzīvotāju. Eiropas Savienības dalībvalstīs šis rādītājs ir vidēji 100 LVL, t. i. gandrīz 40 reižu lielāks. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir 10,5 LVL, kas ir 4 reizes vairāk nekā Latvijā. Pamācoši ir tas, ka Igaunija spēj ievērojami labāk atbalstīt savu intelektuālo potenciālu, lai gan tās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 1,5 reizes lielāks nekā Latvijā. Tas arī ļauj Igaunijai daudz efektīvāk iesaistīt vietējo intelektuālo potenciālu kardinālu valsts ekonomikas, pārvaldes un nākotnes problēmu risinājumā. Šajā sakarā piebildīsim, ka saskaņā ar Pasaules Bankas veikto sabiedriskās domas izvērtējumu izpildvaras un likumdošanas varas korumpētības līmenis Latvijā vi dēji ir vairāk nekā 4 reizes augstāks nekā Igaunijā, kas uzkrītoši korelē ar apstākli, ka valsts atbalsts zinātnei Latvijā ir 4 reizes zemāks, salīdzinot ar Igauniju.

Mēs uzskatām, ka nepieciešams vistuvākajā laikā no vērst šo situāciju, kas nopietni apdraud Latvijas ekonomisko attīstību un demokrātijas nostiprināšanu mūsu valstī. Zinātņu akadēmija aicina LR valdību nepieņemt un Saeimas deputātus neakceptēt Finansu ministrijas sagatavotos 2000. gada valsts budžeta grozījumus, kas paredz ievērojamu finansēšanas samazināšanu zinātnei un skolu datorizēšanai tā vietā, lai rūpētos par valsts budžeta ienākumu palielināšanu. Aicinām sabiedriskās saziņas līdzekļus plašāk apspriest Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runas pamattēzes Latvijas Universitātes Senāta svinīgajā sēdē š. g. 28. septembrī.

Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš

Rīgā, 2000. gada 2. oktobrī

2000. gada 6. oktobrī

Nr. 2691

LZP priekšsēdētājam prof. E. Grēnam
LZA prezidentam prof. J. Stradiņam

Cienījamie kungi,

savā Valsts prezidentei adresētajā vēstulē Jūs viņu aicinājāt sniegt atbalstu atkārtotai LZP priekšlikumu izskatīšanai, lai novērstu finansējuma zinātnei samazināšanu. Zinātnes budžets bija viena no tēmām Valsts prezidentes sarunā ar Ministru prezidentu 27. septembrī. Domāju, ka, vēlāk Ministru kabinetam lemjot par zinātnes finansējumu, šai sarunai bija sava nozīme.

Savā akadēmiskajā runā LU goda doktora nosaukuma saņemšanas ceremonijā š. g. 28. septembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka zinātnes un augstākās izglītības attīstībai izlietotie līdzekļi uzskatāmi par ieguldījumu, un ka šajā sektorā neadekvāts ieguldījums valstij nozīmē nostāšanos uz neglābjamas atpalicības ceļa. Vienlaikus viņa norādīja, ka pašiem zinātnes pārstāvjiem būtu jābūt daudz aktīvākiem sava viedokļa skaidrošanā sabiedrībā, tostarp arī politiķu vidū.

Ar cieņu,

Oļģerts Tipāns,
Valsts prezidentes padomnieks

Latvijas Zinātnieku savienībā

LZS padomes un valdes vārdā A. Blinkena un U. Raitums sveica LZS biedra kartes nr. 1 īpašnieku un pirmo priekšsēdētāju E. Grēnu ar tikko nosvinēto 65 gadu jubileju.

LZS valdes priekšsēdētājs J. Štrauhmanis iepazīstināja klātesošos ar valdes darbību kopš pēdējās padomes sēdes š. g. maijā. Viņš ziņoja par piedalīšanos simpozijā “Zinātne privātajās augstskolās”. Plašāk par šo jautājumu runāja Biznesa augstskolas “Turība” rektors A. Baumanis.

Tika izteiktas domas par dažu Latvijas Zinātnieku savienības Statūtu normu grozījumiem, kā piemēram, par jaunu biedru uzņemšanu, bet tie vēl ir diskutējami jautājumi, pie kuriem nolemts atgriezties.

U. Raitums iepazīstināja ar 2. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa darba grupas sastāvu un pirmā paziņojuma teksta uzmetumu. Padomes locekļi (J. Kristapsons, J. Grāvītis, E. Grēns, R. Bebre, J. R. Kalniņš) izteica savu vērtējumu un ierosinājumus.

A.D.

Š.g. 9. oktobrī, Dāvida Hieronīma Grindeļa dzimšanas dienā, notika gadskārtējie a/s “Grindeks” svētki. “Grindeks” padomes priekšsēdētāja Valda Jākobsona ievadvārdiem sekoja D. H. Grindeļa medaļu pasniegšana un viena no medaļas laureātiem, Rīgas Stradiņa universitātes/Latvijas Medicīnas akadēmijas rektora Jāņa Vētras priekšlasījums “Implantējamo materiālu biosaderība – tendences un perspektīvas”. D. H. Grindeļa medaļas vēl saņēma Tallinas Farmaceitiskās rūpnīcas Valdes priekšsēdētāja, bijusī atbildīga “Grindeks” darbiniece Jeļena Borcova – par ieguldījumu publiskās a/s “Grindeks” attīstībā, Farmācijas muzeja vadītājs Agris Briedis – par ieguldījumu Latvijas farmācijas vēstures izpētē, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes docents Andris Felsbergs – par ieguldījumu farmaceitiskajā izglītībā Latvijā, SIA “Ķeguma aptieka” vadītāja Dace Ķikute – par ieguldījumu farmācijas attīstībā Latvijā.

Svinīgās sēdes dalībnieki nolika ziedus pie Grindeļa dzimtas kapličas Mārtiņa kapos.

Izrādās, ka 9. oktobrī dzimis vēl viens izcils Latvijas zinību vīrs – uz 65 dzīves gadiem atskatījās LZA akadēmiķis Elmārs Grēns, LU profesors, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, Latvijas Zinātnes padomes pašreizējais priekšsēdētājs. LZA vārdā Grindeļa dzimšanas dienas pasākumā E. Grēnu sveica LZA prezidents un “puķu meitene”, kā sevi nosauca ziedu sniedzēja, akadēmiķe Vija Kluša.

10. oktobrī mīļā un neformālā atmosfērā, kur bija vieta kalamburiem un asprātībām, E. Grēna jubileju atzīmēja LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Apsveicēju vidū bija LU rektors I. Lācis un zinātņu prorektors I. Muižnieks, LZA  ĶBMZN priekšsēdētājs R. Valters, OSI vadība – akadēmiķis E. Lukevics un akadēmiķis G. Duburs, citu institūtu pārstāvji, kolēģi un draugi.

13. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora diplomu pasniedza Čikagas universitātes emeritētajam profesoram, pazīstamam meteorītu pētniekam Edvardam Andersam, kura pašreizējās aktivitātes saistītas ar holokausta pētījumiem Latvijā. LZA goda doktora grādu LZA Senāts viņam piešķīra š.g. 18. aprīlī.

LZA goda doktors
Edvards Anderss (dzimis Eduards Alperovičs)

Izcilais ASV astroķīmiķis un ģeoķīmiķis, Hortona goda profesors Čikāgas universitātē Edvards Anderss dzimis Liepājā 1926. gada 21. jūnijā, tur beidzis Valsts tehnikumu. Tālāko izglītību ieguvis Munišas un Kolumbijas universitātēs ASV. 60. gados E. Anderss pirmais atklāja organiskus savienojumus (nukleīnskābju fragmentus) meteorītos.

Prof. E. Anderss pašlaik vada starptautisku projektu par ebreju iznīcināšanu Liepājā, bet joprojām ir aktīvs arī zinātnē, ir daudz izcilu balvu (arī Goldšmita medaļas) ieguvējs, ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas loceklis. Profesoram ir vairāk nekā 260 zinātnisko publikāciju.

16. oktobrī ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu sākās divu dienu ilga starptautiskā konference “Holokausta izpētes problēmas Latvijā”. Tajā ar ziņojumiem uzstājās gan Latvijas zinātnieki (A. Stranga, L. Dribins, M. Vestermanis, R. Vīksne), gan ārzemju zināt nieki (N. Neimarks – ASV, E. Anderss – ASV, R. G. Vaits – ASV, P. Kleins – Vācija, D. Cesarani – Lielbritānija, A. Čubarjans – Krievija, I. Veisaite – Lietuva, P. A. Levine – Zviedrija, T. Harviainens – Somija, K. Reihelte – ASV), gan ārzemēs dzīvojošie latviešu zinātnieki (A. Ezergailis – ASV, K. Kangeris – Zviedrija).

Konferenci rīkoja Latvijas vēstures komisija, LU Latvijas vēstures institūts, LU Jūdaikas studiju centrs, Dokumentācijas centrs un muzejs “Ebreji Latvijā”.

17. oktobrī LZA Senāts piešķīra LZA Goda mecenāta nosaukumu LZA ārzemju loceklim Dītriham Andrejam Lēberam (VFR), Zviedrijā dzīvojošajam Jānim Sadovskim, kurš sponsorē grāmatu par Latvijas zinātņu vēsturi un ikgadējas stipendijas 5 studentiem, kā arī LZA goda loceklim, a/s “Grindeks” padomes priekšsēdētājam Valdim Jākobsonam.

19. oktobrī Jelgavā notika Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotā zinātniskā konference “Academia Petrina-225”. Tika nolasīti šādi ziņojumi: “Academia Petrina – pirmā zinātniskā institūcija Latvijā” (Dr. hist. h. c. LZA prezidents J. Stradiņš), “Hercogs Pēteris un viņa interese par zinātni un kultūru” (Dr. art. h. c., LZA goda loc. I. Lancmanis), “Hercoga Pētera muižu likteņi 18. gs. b. – 19. gs. s. (Dr. habil. hist. LZA goda loc. H. Strods), “Teodora Grothusa divi skatījumi uz mikropasauli” (prof. J. Krikštopaitis, Lietuvas Vēstures un filozofijas zinātnes asociācijas prez.), “Academia Petrina un medicīna” (Dr. h. c., LZA kor. loc. A. Vīksna), “Academia Petrina zvaigžņu lūkotava (JVMM speciāliste A. Ungure), “Academia Petrina – tilts starp Latviju un Poliju (J. Radziņa, Jelgavas Poļu biedrības dibin.), Jelgavas 1. ģimnāzija – Academia Petrina mantiniece (Jelgavas 1. ģimn. direktors E. Sakne), “Humanitārās zinātnes Latvijā uz 21. gadsimta sliekšņa (Dr. habil. philol., LZA akad. V. Hausmanis).

Būtu prieks un gods

sadarboties ar akadēmiskām aprindām Grieķijā

Jūsu Ekselence Prezidenta kungs, Jūsu Magnificences, Latvijas un Atēnu universitāšu rektori, dāmas un kungi! Man ir patiesi liels gods un prieks sveikt Grieķijas valsts prezidentu arī Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā.

Mūsu Latvijas Zinātņu akadēmija, saprotams, ir jaunāka par Platona akadēmiju un arī par 1926. gadā dibināto Atēnu akadēmiju, taču Latvijā tā pilda līdzīgu misiju – apvieno dažādu nozaru izcilus zinātniekus pētījumiem, diskusijām, pārstāv Latviju internacionālajā zinātnes pasaulē. Mūsu akadēmijas sastāvā ir 90 īstenie locekļi, 55 goda locekļi – Latvijas kultūras elites pārstāvji un 88 ārzemju locekļi 22 valstīs un arī Aizjūras nodaļa Ņujorkā, ko veido Latvijas diasporas zinātnieki ASV un Kanādā (1944. gadā 70% LU profesoru devās emigrācijā, komunistiskajai okupācijai sākoties). Mūsu ZA sastāvā vairs nav pētniecisku institūtu, kā Atēnu akadēmijā, bet ar bijušajiem institūtiem ir saglabājušās ciešas saites. Latvijas zinātnē gribu atzīmēt šādas pētījumu jomas – fizika (cietvielu fizika un magnetohidrodinamika), organiskā ķīmija (heterociklu un medicīniskā ķīmija), kompozīto materiālu mehānika un biomehānika, molekulārbioloģija un gēnu inženierija, informātika, tāpat letonika – humanitāro nozaru kopums, kas pētī mūsu valodu, vēsturi, kultūras mantojumu, etnogrāfiju, arheoloģiju, antropoloģiju, mākslas un literatūras zinātni. Atrodoties kādreizējās PSRS sastāvā, Latvijā iznāca 5 šīs lielvalsts vadoši zinātniski žurnāli, kurus izdeva krievu valodā un angļu tulkojumā from cover to cover arī ASV, Pergamon Press. Tie turpina iznākt arī šodien ar ASV materiālu atbalstu. Nupat Nobela prēmiju fizikā saņēma akadēmiķis Žoress Alfjorovs Pēterburgā, ar kuru Latvijas cietvielu fiziķiem un ķīmiķiem ir bijusi laba sadarbība. Daudzi Latvijas zinātnieku darbi arī ir pietiekami pazīstami speciālistu aprindās pasaulē, attiecīgajās nozarēs, kaut arī transformācijas laikmetā zinātņu finansējums ir reducēts. Latvija ir kļuvusi par ES zinātniskās telpas (European research area) pilntiesīgu locekli, aktīvi piedalās ALLEA, ICSU, Eiropas zinātniskajās programmās.

LZA noslēgusi sadarbības līgumu ar 25 valstu zinātniskām institūcijām, nupat noslēdzām līgumu ar Itālijas Nacionālo ZA (Academia Nazzionale dei Lincei). Diemžēl pagaidām nav līguma ar Atēnu akadēmiju, kaut arī sarunas par tādu ievadītas jau 1995. g., kad prof. Manousakis bija Atēnu ZA prezidents.

Hellēņu kultūra Latvijā ir augstā cieņā jau kopš 16.–17. g.s., kopš renesanses un Rīgas humānistu laikiem. Ernsts Gliks tulkoja Jauno derību no grieķu valodas, Rīgas licejā 17. g.s. bija grieķu studijas. Diemžēl Latvijas neatkarības laikā bija par maz laika, lai izvērstu pētījumus par antīko kultūru, kaut gan atzīmēsim prof. Pētera Ķiķaukas darbus (ierosināts uzstādīt viņam piemiņas akmeni pie Jēkabpils). Antīkās literatūras tulkošanā no grieķu valodas daudz darīja LZA goda doktors Ābrams Feldhūns, priecājamies par šodien deklarēto LU Hellēnistikas centra dibināšanu.

Tagad vajadzētu kopā ar Atēnu akadēmiju identificēt jomas, kurās varētu būt potenciāla sadarbība. Tādas, mūsuprāt, varētu būt:

1) senās Hellādas kultūras mantojuma, filozofijas, antīkās medicīnas popularizēšana Latvijā, jo hellēņu kultūrā ir arī mūsu kultūras saknes, mēs tomēr esam eiropieši arī pēc gara;

2) Baltijas jūras un Vidusjūras teritoriju salīdzinoši pētījumi – ekoloģijā, hidroloģijā, ģeopolitikā, vēsturē, ekonomi kā, tāpat seno dzintara ceļu izpēte ģeogrāfijā kopš Herodota laika, pēc Ptolemaja kartēm (galu galā grieķu vārds “elektron” ir apzīmējis Baltijas dzintaru un tagad apzīmē gan elektrību, gan elektronu);

3) baltu tautu (lietuvju un latviešu) etnoģenēzes noskaidrošana ar lingvistikas, arheoloģijas, antropoloģijas, arī gēnu identifikācijas metodēm (nupat Baltistikas kongresā par baltiem runāja kā par illiriskām tautām, mēs tātad senatnē varbūt esam bijuši patuvi kaimiņi);

4) salīdzinoši abu tautu folkloras un etnogrāfijas pētījumi, jo latviešiem ir viens no bagātākajiem folkloras krājumiem Eiropā;

5) sadarbība terminoloģijā, piemēram, medicīnas terminoloģijā. Rīgā ir viens no trim lielākiem medicīnas vēstures muzejiem pasaulē, kur drīz iecerēts atjaunot hellēniskās medicīnas ekspozīciju, mūsu medicīnas vēsturniekiem ir sadarbība ar Tesaloniku universitāti. Medicīnas vēstures muzeja direktors LZA goda doktors Dr. K. Arons, Dr. J. Salaks piedalījās nesen Hipokrāta kongresā Kosas salā, atgriezās iejūsmināti, arī ar eksponātiem. Sadarbībā ar Berlīnes Brīvo universitāti viņi pētī grieķisko medicīnas terminoloģiju un uzskata, ka Latvijas jaunajiem mediķiem vajadzētu mācīt grieķu valodu, jo visas parādības normālā medicīnā apzīmē ar latīņu, bet patoloģijā – ar grieķu terminiem;

6) mūsdienu Grieķijas problēmas, integrējoties ES, īpaši lauksaimniecībā, pašmāju ražošanas attīstīšanā, tūrisma industrijā;

7) kopēju interešu loka identifikācija, lai pieteiktu kopējus pētnieciskus projektus ES, NATO.

Mēs ceram, Prezidenta kungs, ka Jūsu vizīte veicinās arī akadēmisko kontaktu attīstību. Mēs būtu gatavi uzaicināt Atēnu akadēmijas prezidentu un viņa kolēģus uz LZA vai nosūtīt uz Atēnām nelielu Latvijas Zinātņu akadēmijas delegāciju kopēju saskares punktu identifikācijai un, iespējams, abu akadēmiju sadarbības līguma parakstīšanai. Gan Latvijai, gan Grieķijai jāiekļaujas kopējā Eiropas zinātnes telpā – tāda nevar iet tikai caur Briseli vai Strasbūru, nepieciešamas cross-links, krusteniskas saites. No savas puses mēs mēģinātu tādas veicināt.

Domāju, ka līdzās fiziskai kultūrai, kas raksturoja it īpaši Spartu, būtu veicināma arī intelektuālā kultūra, kuras simbols ir bijušas Atēnas. Varbūt kādus gadus pirms lielās Atēnu sporta olimpiādes 2004. gadā varētu veidot kultūras olimpiādes – akademiādi vai ateniādi senās Hellādas un mūsdienu Austrumeiropas kultūras un zinātnes īpatnību aplūkojumam un labākai izpratnei laikmetu gaitā. Katrā ziņā mūsu akadēmiskajām aprindām būtu liels prieks un gods sadarboties ar akadēmiskajām aprindām Grieķijā, lai celtu godā intelektuālās vērtības, lai pareizāk saprastu to intelektuālo bāzi, uz kuras balstās Eiropa un modernā zinātne, seno grieķu domātāju un zinātnieku atbalsīs fundēta.

Sargāsim savas

Termopilas!

Jūsu Ekselence Grieķijas Republikas Prezidenta kungs,
godātais Latvijas Universitātes rektora kungs,
godātais Atēnu Universitātes rektora kungs,
dāmas un kungi,
dārgie kolēģi!

Atļaujiet man izteikt patiesu prieku par to, ka Latvijas senākās un lielākās universitātes Senāta zālē pirmo reizi atskan Eiropas senākā valoda – grieķu valoda un ka mums ir iespēja šai valodā uzrunāt Grieķijas valsts un grieķu tautas augstākos pārstāvjus. Lai gan mūsdienu pasaulē pastāv dažādi faktori, kuri veido tautu un kultūru tuvināšanos, nevar neatzīt, ka tieši valoda ir visbūtiskākā atslēga veiksmīgai un sirsnīgai savstarpējai saskarsmei un sapratnei starp tautām. Šī atslēga ir jo sevišķi vērtīga, ja varam uzrunāt cilvēkus viņu dzimtajā valodā, viņu zemes, viņu tautas valodā. Īpašas vērtības zīme piederas grieķu valodai, jo tā savulaik izteikusi un veidojusi Eiropas kultūrvērtību kopumu, gājusi cauri tūkstošgadēm un grūtiem savas pastāvēšanas posmiem, tā arī šodien pārstāv Hellādu – divdesmit pirmā gadsimta Hellādu.

Sengrieķu valodas un literatūras studijas Latvijas Universitāte piedāvājusi jau kopš pirmajiem savas pastāvēšanas gadiem. Pēc padomju laikiem klasiskās filoloģijas studiju virziens mūsu universitātē tiek atjaunots 90. gadu sākumā; zināms, ka šāda studiju virziena iespēja raksturo klasiskā tipa, tradīcijām bagātas universitātes visā pasaulē. Kopš 1996. gada esam izlēmuši piedāvāt (pagaidām gan pašu spēkiem) arī jaungrieķu valodas kursu, pagaidām gan tikai kā izvēles kursu klasiskās filoloģijas studentiem. Šo dažu gadu pieredze rādījusi, ka interese par jaungrieķu valodu aug; tā tika nolemts veidot arī literatūras kursu – 20. gadsimta slavenāko grieķu dzejnieku lasījumus oriģinālvalodā, interpretācijas un pārrunas, tulkošanu. Šobrīd var teikt, ka patiesi interesantie un auglīgie semināri jau kļuvuši par tradīciju. Katru gadu studenti tos noslēdz ar sava darba rezultātu “skati”: grieķu dzejas latviskojumu. Šādas pēcpusdienas pulcē gan universitātes, gan plašāku publiku. 1998. gadā tāds bija veltījums dzejniekam K. Kavafim, pagājušā gadā, sakarā ar dzejnieka, Nobela prēmija literatūrā laureāta simtgadi – G. Seferim, šogad lasīsim Odiseju Eliti.

Studenti vienbalsīgi atzīst: literatūras templī nav lielākas baudas kā lasīt darbus oriģinālvalodā. Tomēr tā ir arī liela uzdrošināšanās, atbildība un saviļņojums, mēģinot tos iedzīvināt savas dzimtās valodas vidē, dalīties savos pārdzīvojumos ar latviešu lasītāju, kurš nelasa grieķu dzeju oriģinālvalodā.

No dižā Homēra līdz savdabīgajam K. Kavafim ir gandrīz trīsdesmit gadsimtus plaša, bet tai pat laikā arī daudzējādā ziņā nepārtraukta kultūrtelpa. Tieši šis uzskats bija pamatā mūsu iniciatīvai dibināt Latvijas Universitātē Hellēnistikas centru, ko ar savu balsojumu jau apstiprinājusi Filoloģijas fakultātes Dome pavisam nesen – 11. septembrī. Centra darbības mērķi: 1) nostiprināt un attīstīt pētniecisko bāzi grieķu valodas, literatūras un kultūras studijām Latvijā, veicinot kā senās, tā arī mūsdienu grieķu valodas, literatūras un kultūras pētījumus; 2) sekmēt hellēnisko kultūrvērtību plašāku, daudzveidīgāku un mūsdienīgāku apguvi Latvijas kultūrvidē.

Nobeigumā atļaušos izmantot kādu līdzību no K. Kavafa pasaulslavenā dzejoļa “Termopilas”: sargāsim savas Termopilas – mūsu valodas (kuras nepieder pie tā saucamajām “lielajām, spēcīgajām” pasaules valodām), kultūrvērtības. Protams, šīs ir citādas Termopilas kā tās, pirms 25 gadsimtiem, tomēr arī sargājamas no sirds, kā to reiz darījis Spartas Leonīds. Šīs ir citas, tās jābalsta kopīgiem pūliņiem, savstarpēji apmainoties ar vērtībām, tās apgūstot abpusējas ieinteresētības gaisotnē. Patiesībā šīs arī ir miera un tautu sapratnes Termopilas.

Un jebkura veida Efialti – ko tie iespēs pret šādu savienību!

Pateicos par uzmanību!

Ilze Rūmniece,
LU asocieta profesore

Dr. habil. philol. Elzai Kokarei – 80

Jaukā un sirsnīgā gaisotnē š. g. 13. oktobra pēcpusdienā LZA sēžu zālē tika atzīmēta Elzas Kokares 80. dzimšanas diena. Izcilā zinātniece saņēma daudzus izjustus apsveikumus un laba vēlējumus gan no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, gan no ZA prezidenta Jāņa Stradiņa gan no Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja akadēmiķa Viktora Hausmaņa, gan no Valodas institūta, gan no Literatūras, folkloras un mākslas institūta bijušajiem un esošajiem darbi niekiem un draugiem, gan no izdevniecības “Zinātne” un Latvijas Universitātes topošajiem pedagogiem.

Vadot Latviešu folkloras krātuvi (1953.–1985.), kuras vēstu riskais nosaukums gan atjaunots tikai 90. gados, Elza Kokare uzņēmās nepateicīgo kolektīva organizatora lomu, jo bija jāpārrauga ne tikai visas folkloristikas pētniecības jomas (teksti, tautas mūzika, horeogrāfija), bet arī jāuzņemas pilna rūpe un atbildība par jauno zinātnieku uzņemšanu kolektīvā, viņu lietpratīgu ievirzīšanu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma sagatavošanas darbos un nemitīgā zinātniskā izaugsmē. Ne vienmēr viss ritējis gludi, bet tomēr tika paveikts pats būtiskākais – noturēta folkloristikas zinātnes nozare Latvijā blakus citām humanitārajām un eksaktajām nozarēm.

Tagad, pārmaiņu laikā, kad izskan nemitīgi aicinājumi pie vienoties Eiropai, ar gandarījumu varam atzīmēt, ka cienījamās jubilāres pētnieciskā ievirze, risinot latviešu folkloras vēstures un teorijas jautājumus, vienmēr bijusi aktuāla un nacionāli prioritāra visā Eiropas kontekstā. Izsvērtība un objektivitāte piemīt salīdzinošās folkloristikas pētījumam “Internacionālais un nacionālais latviešu sakāmvārdos un parunās” (1978.), kurā novērtēta katra varianta savdabība un izplatība, tā dzīve laikā un telpā. Elzas Kokares daudzajām monogrāfijām un rakstiem piemīt pamatīgums un nopietna darba ieguldījums.

Paveiktajam pēdējos gados pievienojama grāmata “Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē (1999.), kurā autore sakoncentrējusi garajos darba gados gūtās pārdomas un atziņas par vēl līdz šim nepateikto latviešu mitoloģijas pētniecībā – par mūsu pseidoolimpu; par dievību pamatsistēmu; par dabas kosmiskajām dievībām; pašu Dievu; likteņa un ģenerācijas dievībām (Laimu, Dēklu, Kārtu, Māru) u. c.

Folkloras interesenti jau iepazinušies ar Elzas Kokares sakārtoto tautasdziesmu izlasi “Nāc, Dieviņi, līdz ar mani” (1995.) un krājumu “Gudram pieder pasaule” (1998.), kurā tematiski iekļautas tautasdziesmas, pasakas, anekdotes, sakām vārdi un ticējumi. Tagad gaidīsim rosīgās jubilāres nākamo grāmatu, kurā būs tautas anekdotes.

Novēlēsim laimīgu izdošanos un darba sparu turpmākajam dzīves cēlienam un radošajām iecerēm, bet paši padomāsim, ko īsti nozīmē sievietes–zinātnieces ceļš cauri dažādiem un ļoti atšķirīgiem gadu desmitiem, nacionālās identitātes un tautas pašapziņas viedo avotu – folkloru – pašaizliedzīgi izraugoties par savu dzīvesveidu…

Latviešu folkloras krātuve

Latvijas Zinātnes padomes informācija par zinātniski pētniecisko darbu konkursu

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000. gada noteikumiem Nr. 342 “Fundamentālo un lietišķo projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība” un Latvijas Zinātnes padomes 29.09.2000. g. lēmumu Nr. 7-1-1, izsludina atklātu projektu konkursu zinātniski pētniecisko darbu veikšanai sekojošās 14 zinātnes nozarēs:

– informātika;

– mehānika, mašīnbūve, enerģētika;

– fizika, matemātika un astronomija;

– ķīmija;

– tehnoloģijas zinātniskie pamati: materiālu, ķīmijas, farmācijas;

– bioloģija, vides un zemes zinātnes;

– molekulārā bioloģija, mikrobioloģija, biotehnoloģija;

– medicīnas zinātnes;

– lauksaimniecības zinātnes;

– vēsture (tai skaitā kultūras vēsture);

– valodniecība, literatūrzinātne, mākslas zinātnes;

– filozofija, socioloģija, psiholoģija, pedagoģija;

– ekonomikas zinātnes, juridiskās zinātnes;

– meža zinātnes.

Projektu izpildes sākuma termiņš – 2001. gada 1. janvāris, to izpildes laiks nedrīkst pārsniegt 4 gadus. Pieteikumu un pārskatu izdrukas jāiesniedz divos eksemplāros, kā arī elektroniskā veidā līdz š. g. 7. novembrim plkst. 14.00 Latvijas Zinātnes padomes sekretariātā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 334. ist. Kontaktpersonas: Dr. chem. I. Solomenikova, M. Putniņa, tel./fakss: 7223211. Informācija elektroniskā veidā jānosūta pa E-pastu: putnina@lza.lv MS Word formātā (pielikuma attachment veidā) pirms izdruku iesniegšanas vai arī jāiesniedz diskete kopā ar izdrukām. Latvijas Zinātnes padomes 29.09.2000. g. Lēmums Nr. 7-1-1 publicēts šajā laikrakstā.

Lēmums Nr. 7-1-1

2000. g. 29. septembrī

1. Pamatojoties uz LR Ministru kabineta 2000. g. noteikumiem Nr. 342 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība”, atcelt Latvijas Zinātnes padomes 2000. g. 27. jūnijā pieņemtos lēmumus Nr. 6-1-1 un Nr. 6-1-2.

2. Atbilstoši MK noteikumiem, turpmāk LZP pētījumu programmas atsevišķi izdalītas netiek un ir uzskatāmas par projektiem (zinātniskās sadarbības projekti). Pieteikumu un atskaišu formas visiem LZP projektiem vienādas.

3. Līdz š. g. 7. novembrim LZP sekretariātā iesniedzami sekojoši dokumenti:

3.1. jaunu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu pieteikumi 2001. gadam pēc MK noteikumu 1. formas (1. pielikums), klāt pievienojot projekta aprakstu. Apraksts ietver problēmas stāvokli pasaulē, Latvijā un projekta satura izklāstu (kopā līdz 2 lpp.) un pētījumu plānu 2001. gadam (līdz 1 lpp.)

3.2. jau apstiprināto pētījumu projektu finansējuma pieteikums 2001. gadam pēc MK noteikumu 1. formas (1. pielikums) un gada pārskats par 2000. gadu – MK noteikumu 4. pielikums.

4. Piešķirt visām LZP nozaru ekspertu komisijām tiesības pieņemt lēmumus par zinātnisko projektu, kuru izpildes termiņš beidzas 2000. gadā, pagarināšanu par 1–2 gadiem. Kopējais pagarināmo zinātnisko projektu finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 20% no nozares finansējuma. Pagarināmo projektu vadītājiem jāiesniedz Latvijas Zinātnes padomei projektu pieteikums 2001. gadam pēc MK noteikumu 1. formas (1. pielikums) un projektu noslēguma pārskats, izmantojot 4. formu (4. pielikums).

5. LZP nozaru ekspertu komisijām (NEK) jāizvērtē projektu pieteikumi, nododot tos izskatīšanai pēc 2. formas (2. pielikums) vismaz diviem komisijas nozīmētiem LZP ekspertiem, kas nepārstāv projekta pieteicēja institūciju. Ekspertiem jāveic pieteikumu zinātniskā ekspertīze 2 nedēļu laikā. NEK nākošo 2 nedēļu laikā jāsagatavo lēmuma projekts par finansējamiem projektiem 2001. gadā, izsakot katra projekta finansējuma apmēru procentos pret nozares kopējo finansējumu pēc MK 3. formas (3. pielikums). LZP nedēļas laikā pieņem lēmumu par finansējamiem projektiem 2001. gadā.

6. Projekta pieteicējam 1. formā (sadaļā “Projekta nosaukums”) jānorāda, kādai no projektu grupām pieteikums atbilst:

6.1. Vispārējie projekti, tai skaitā ar jauno zinātnieku piedalīšanos;

6.2. Pēcdoktorantūras projekti;

6.3. Sadarbības projekti (LZP programmas).

7. Prioritāri tiek finansēti:

7.1. Projekti ar jauno zinātnieku piedalīšanos (projektos ne mazāk kā 20% no tajā iesaistītiem zinātniskiem darbiniekiem ir dzimuši pēc 01.11.1965. g. un saņem ne mazāku kā pusslodzes atalgojumu no granta līdzekļiem);

7.2. Pēcdoktorantūras projekti (projektus piesaka zinātņu doktori, kuri dzimuši pēc 01.11.1965. g. un piesaka jaunu pētījumu tēmu). Finansējumu šādiem zinātniskiem projektiem piešķir vismaz 5% apjomā no nozares kopējā finansējuma.

8. Līdz 2000. g. 7. novembrim projektu vadītājiem, kuru projektu izpildes termiņš beidzas 2000. gadā, jāiesniedz Latvijas Zinātnes padomei noslēguma pārskats par visu izpildes laiku, izmantojot MK noteikumu 4. formu (4. pielikums). Formas 2. punktā uzrādāms tikai 2000. gada finansējums.

9. Pieteikumu un pārskatu (atskaišu) izdrukas jāiesniedz LZP sekretariātā divos eksemplāros. Papildus tam visa informācija elektroniskā veidā LZP datu bāzes vajadzībām jānosūta pa E-pastu: putnina@lza.lv MS Word formātā (pielikuma attachment veidā) vai arī jāiesniedz disketē kopā ar izdrukām.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks
J. Jansons

Darīt bagātāku savu valsti

– Nacionālā enerģētikas konfederācija (NEK), kuras prezidents ir Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis, ir sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijas energoražotājus, transportētājus un patērētājus, tādēļ tajā ietilpst gan asociācijas (tādas kā Energoresursu piegādātāju asociācija, Latvijas Kūdras ražotāju asociācija, Siltumapgādes uzņēmumu asociācija, Stividorkompāniju asociācija), gan sabied rības (a/s “Latvenergo”, a/s “Latvijas gāze”), gan biedrības (Latvijas Elektroenerģētiķu biedrība), fonds (Latvijas Mazās enerģētikas fonds) un arī savienība (Latvijas Pašvaldību savienība). Vajadzēja atrast vienojošu vārdu. Tā radās konfederācija. Savukārt vārds “nacionālā” nebūt nenozīmē norobežošanos no pasaules, bet to, ka visa darbība enerģētikas jomā, visi lielie projekti jāvērtē un jāmēra ar mērauklu – kā tie atbilst Latvijas interesēm. Nav noslēpums, ka pieaicinātiem ārzemju ekspertiem šis kritērijs var nešķist galvenais, viņi bieži vien pat negribot lobē kādas korporatīvas vai reģionālas intereses. Tas, ko vēlamies mēs, ir palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP), padarīt savu valsti un katru tās iedzīvotāju pārticīgāku. Latvijā iekšzemes kopprodukts ir ārkārtīgi zems ne tikai salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, bet arī Austrumeiropas valstīm, tādēļ mums klīniski pietrūkst naudas medicīnai, izglītībai, zinātnei...

– Policijai, aizsardzībai, pensijām... Uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Vai no jūsu teiktā var secināt, ka Latvijā būtu iespējams enerģētiku pārvērst par ražojošu nozari?

– Tieši tā. No infrastruktūras, tautsaimniecību apkalpojošas nozares par ražojošu nozari, kas, racionāli izmantojot vietējos un ievestos energoresursus, ražo iekšzemes kopproduktu. Pirkt enerģiju un notērēt sadzīves vajadzībām, neko neražojot, ir netālredzīga stratēģija.

– Gāzes vadi, naftas vadi, elektropārvades līnijas Latvijā kā milzu artērijas saista Latviju ar citām valstīm un bieži kalpo politiķiem kā sabiedrības iebiedēšanas līdzeklis. Cik nav dzirdēti draudi par “krānu aizgriešanu” no kaimiņvalstu puses, ja netiks ievērotas tās vai citas politiskās prasības. Vai vispār ir iespējams nodrošināt Latvijas interešu prioritāti dažādos starptautiskos projektos un līgumos?

– Jau vairākus gadus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zinātņu akadēmijas ierosina izstrādāt Baltijas energotirgus teorētiskos pamatus. Tādi tirgi pastāv Skandināvijā, Centrāleiropā. Amerikā ir elektroenerģijas birža, kur katrs enerģijas ražotājs piedāvā savu preci. Latvija ir iesaistīta starptautiskos projektos, tādos kā Ziemeļu dimensija, Baltijas gāzes loks, taču nevar teikt, ka Latvijas dalība tajos būtu ideāli atrisināta. Mēs, piemēram, varētu ļoti labi pelnīt ar savām pazemes gāzes krātuvēm, jo tās darbojas kā sistēmas stabilizatores un ir nepieciešamas visām valstīm. Taču iniciatīvai ir jānāk no mums. Nevis gaidīt, ko citi atmetīs, bet dot savus priekšlikumus un tos argumentēti aizstāvēt. Pareizi nesen teica premjers Andris Bērziņš, šķiet, “Latvenergo” privatizācijas sakarā – valdībai jāskaidro sabiedrībai savi mērķi un metodes. Bet ko tad lai skaidro? Kur ir tie projekti? To vienkārši nav. Mēs esam gatavi strādāt pie enerģētikas stratēģijas, vēl vairāk – ir jau izstrādāts NEK programmas projekts “Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnes”, kur detalizēti tiktu definētas Latvijas nacionālās prioritātes starptautiskajos reģionālajos projektos “Baltijas loks”, “Baltijas gāzes loks”, “Ziemeļu dimensija”, kā arī mūsu pašu elektroenerģijas attīstības, gāzes apgādes, naftas un naftas produktu apgādes sistēmas, siltumapgādes attīstības, atjaunojamo energoresursu energoefektivitātes paaugstināšanas un energoresursu taupības projektos. Katrai nosauktajai nozarei jau ir izstrādāta sava stratēģija turpmākajiem 10–15 gadiem, informācija bieži vien ir konfidenciāla, taču ir jārada teorētiskā bāze, kā šī prognozes “savilkt kopā”. Lieliem enerģētikas uzņēmumiem būtu vērts ieguldīt pētījumos 100–200 tūkstoš latu šodien, lai nezaudētu daudzus miljonus pēc gadiem, jo metodiski pareizi risinātā kopējā attīstības stratēģijā vislabāk var redzēt, kur ko var zaudēt, bet kur savukārt iegūt.

– Vai tas nozīmē, ka Nacionālā enerģētikas konfederācija grasās dublēt Ekonomikas ministriju? Cik zināms, Latvijas enerģētikas programma jau ir izstrādāta.

– Ir tāds nolikums, ka enerģētikas programmu var izstrādāt tikai ministrija. Taču valsts enerģētikas programma, tāpat kā Rīga, nedrīkst būt gatava, pie tās jāstrādā nepārtraukti, jo arī enerģētikas komplekss attīstās nepārtraukti. Kā jau teicu, mēs neizstrādājam pašu programmu, bet tās teorētiskos pamatus. Tādēļ jau mūsu priekšlikums saucas pamatnostādnes.

Ar V. Zēbergu runāja Z. Kipere

50. gadu beigās, sākoties pirmo Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) novērojumiem, Latvijas Valsts universitātes (LVU) Astronomiskajā observatorijā (AO) Māra Ābeles vadībā (piedaloties arī Kazimiram Lapuškam) tika veikts aktīvs un ļoti sekmīgs darbs astrometriskajā aparātbūvē: tika radītas pirmās PSRS satelītnovērošanas fotokameras UFISZ-25 un UFISZ-50. 60. gados tika izstrādāta principiāli jauna un tajā laikā pasaulē vismodernākā ZMP fotokamera TAFO-AL-75 ar agrāk nekad nepielietotu ātruma kompensācijas mehānismu. Konstrukcija izrādījās tik veiksmīga, ka PSRS ZA Astronomijas padome (prof. A. Maseviča) bez grūtībām pārliecināja PSRS militāri kosmiskās sistēmas vadītājus uzticēt LVU AO izstrādāt šī astrometriskā instrumenta rūpniecisko modeli. Tas tika paveikts, un fototeleskops AFU-75 tika ražots sērijā, izgatavojot vairāk nekā 100 tā eksemplāru. Tādējādi LVU AO konstruētais ZMP fototeleskops AFU-75 kopā ar ASV radīto analogu “Backer Nunn” kļuva par vienu no diviem pasaulē izplatītākajiem instrumentiem ZMP astrometrisko novērojumu veikšanai 60.–70. gados. To lietoja PSRS, Francijas, Bolīvijas, Čadas, Mali, Mozambikas, Indijas, Japānas, Ekvadoras, Somālijas, Ēģiptes, Kubas, Mongolijas un daudzu citu valstu astronomiskajās observatorijās. Tajā pat laikā tika izstrādāti arī tādi lielu ievērību guvuši astrometriski instrumenti kā ZMP fototeleskopi AFU-70 un FAS-3A, kas arī tika rūpnieciski ražoti nelielās sēri jās, satelītteodolīts TA-1 un vairāki citi. M. Ābeles vadītā astronomiskās aparātbūves grupa izstrādāja arī pilnīgi automatizētu foto elektrisku zenītteleskopu Zemes rotācijas nevienmērību noteikšanai, jaunas paaudzes digitālo satelītteleskopu PST-1 u. c. astrometriskus instrumentus.

70. gadu sākumā M. Ābeles grupai kopā ar kolēģiem no Polijas, Čehoslovākijas un Ungārijas tika uzticēts darbs pie Austrumeiropas valstīs pirmā satelītu lāzerteleskopa izstrādes. Darbs notika Rīgā LVU Botāniskā dārza bāzē, un pirmie PSRS un Austrumeiropas valstu kopīgie ZMP lāzernovērojumi tika veikti no šīs bāzes 1970.–71. gadā. Pēc tam šis eksperimentālais lāzerteleskops tika pārvietots uz Heluānas observatoriju Ēģiptē, kur aptuveni 10 gadus regulārus un veiksmīgus novēro jumus ar to veica čehu un ēģiptiešu kolēģi. M. Ābeles grupa pa to laiku izstrādāja pirmos PSRS rūpnieciskos lāzerteleskopus LD-1 un LD-2, kuri tika pieņemti ražošanā un plaši lietoti gan PSRS, gan ārvalstu observatorijās (Indija, Bolīvija u. c.). Kopumā 50.–70. gados tika izstrādāts vairāk nekā 20 dažādu astrometrisku instrumentu, trešā daļa no kuriem tika atzīta par ļoti veiksmīgiem, ieviesti ražošanā un plaši izmantoti daudzviet pasaulē.

Sākoties t. s. “zvaigžņu kara” programmām, LVU AO astronomiskās aparātbūves grupai tika piedāvāti jauni lieli, ļoti interesanti projekti, tiesa, ar slepenības piedevu. Pirmais lielais projekts bija kopīgi ar PSRS ZA Fizikas institūtu (FIAN) izstrādāt nebijuši lielu lāzerteleskopu (spoguļa diametrs 105 cm) ZMP un, iespējams, arī Mēness lāzerlokācijai. Darbs tika paveikts 80. gadu sākumā kā izstrādne TPL ar segvārdu “Krima”. Pirmo reizi PSRS un Austrumeiropā bija radīts ar datoru vadāms lāzerteleskops, kas ar augstu precizitāti spēja sekot gan satelītiem, gan startējošām kosmiskajām raķetēm. Izstrādne tika atzīta par ļoti veiksmīgu un pieņemta ražošanā kā teleskops LS-105. Pirmie divi eksemplāri tika uzstādīti Krimā (FIAN eksperimentālajā bāzē Kaciveli) un Rīgā. Nākošie eksemplāri tika PSRS ZA Galvenajai astronomiskajai observatorijai (GAO) Pulkovā, PSRS ZA Astronomijas padomes bāzei Simeizā, Ukrainas ZA GAO un virknei citu ievērojamu observatoriju. 90. gadu sākumā divus teleskopus no Latvijas Universitātes (LU) AO iegādājās Potsdamas Ģeofizikālo pētījumu centrs Vācijā (http://www.gfz-potsdam.de/pbl/SLR/slr.htm) un Helsinku Ģeodēzijas institūts Somijā. Vēl 90. gadu pirmajā pusē šis satelītu lāzerteleskops tika uzskatīts par vienu no labākajiem pasaulē.

80. gadu vidū kopā ar Bulgārijas ZA Kosmisko pētījumu institūtu tika izstrādāts jaunas paaudzes lāzerteleskops ULIS-630 ar principiāli citādu teleskopisko montāžu un datorvadības koncepciju. Teleskops bija eksperimentāls un tika izgatavots trīs eksemplāros, viens no tiem praktiski darba kārtībā atrodas LU Astronomijas institūta bāzē Rīgā, Kandavas ielā. Arī šī izstrādne tika atzīta par ļoti veiksmīgu un turpināmu. Rūpniecisko teleskopa variantu izstrādāt tika uzdots speciālam konstruktoru birojam OKB MEI (tai pašai organizācijai, kas būvēja Ventspils antenas RT-32 un RT-16), un tas tika pieņemts ražošanā ar nosaukumu JUKON. Šie teleskopi veiksmīgi strādā Krievijas, Ķīnas un citu valstu observatorijās.

1994.–1997. g. M. Ābele ir piedalījies arī Austrālijas projekta PSLR teleskopa konstruēšanā un izgatavošanā. Teleskops pārbaudīts Jarogadī observatorijā Austrālijā un Rīgā.

Viss iepriekš izklāstītais attiecas uz realizētām izstrādnēm, kuras tapušas M. Ābeles vadībā un ar viņa tiešu līdzdalību, taču var atzīmēt arī to, ka M. Ābeles grupai kopā ar bulgāru kolēģiem tika uzticēts izstrādāt jaunu, militāriem mērķiem paredzētu superteleskopu (projekts ULIS-2TIM) ar 1.25 m optisko sistēmu, adaptīvās optikas moduļiem un speciāliem konstruktīviem risinājumiem, kas pieļautu lāzerieroču pievienošanu. Šis projekts palika nenobeigts sakarā ar “zvaigžņu kara” beigām, bet publikācijas atklātā presē par šiem darbiem bija stingri noliegtas.

Savas darbības laikā 60.–90. gados M. Ābeles vadītā grupa ir izstrādājusi ap 30 astrometrisko teleskopu u. c. instrumentu, noformējusi vairāk nekā 30 patentu (autorapliecību) PSRS, Vācijā, Bulgārijā u. c. Publicēts vairāk par 30 zinātniskiem darbiem; publikāciju samazinājums 80.–90. gados saistīts ar aizliegumu publicēt “aukstā kara” laikā veiktos ar “zvaigžņu karu” tehnoloģiju izstrādāšanu saistītos pētījumus.

Dr. phys. M. Ābeles intelektuālais potenciāls un darba pieredze ir ļoti lieli, īpaši ņemot vērā to faktu, ka LU AO astronomiskās aparātbūves grupas izstrādātie un izgatavotie instrumenti ir ievērojami lētāki, nekā analogas kvalitātes iekārtas, ko iespējams iegādāties pasaules tirgū. Pašlaik M. Ābeles grupa pabeidz Ventspils radioteleskopu RT-32 un RT-16 datorvadības sistēmas izstrādi (šis darbs arī nebūtu iedomājams bez viņa) un strādā pie lādiņa saites matricas izmantošanas Baldones Riekstukalna Šmita sistēmas teleskopā, kas ļautu izmantot šīs lielas gaismas spējas fotokameras kā augstas precīzijas elektrofotometriskus instrumentus, tā ievērojami paplašinot to lietošanas iespējas.

LU Astronomijas institūts, ievērojot Dr. phys. Māra Ābeles lielo un starptautiski atzīto ieguldījumu vismodernāko kosmisko tehnoloģiju attīstībā, ir izvirzījis viņa kandidatūru Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļu vēlēšanām astronomijā 2000. gadā.

Konkurss

izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem
šādās nozarēs:

mikrobioloģija (kukaiņu patoloģija) – pētnieks – 1 vieta,
augu ģenētika – asistents – 1 vieta,
augu fizioloģija – asistents – 1 vieta.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Salaspilī, Miera ielā 3, kancelejā. Tālrunis uzziņām 2944988.

Pieteikumam pievienot:

1. Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas,
2. CV,
3. Publicēto darbu sarakstu,
4. Citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Valdis Gavars

R. Zinātne, 2000

2000. g. 26. septembrī, Latvijas kodolreaktora IRT 39. gada dienā, reaktora telpās Salaspilī notika Valda Gavara, reaktora ilggadīgā galvenā inženiera, grāmatas “Blakus dalītam kodolam” prezentācija. Sanākuši bija ne tikai SIA “REAKTORS” un LU CFI Radiācijas fizikas laboratorijas darbinieki, bet arī daudzi reaktora bijušie darbi nieki. Valdis Gavars pastāstīja, ka grāmatā aprakstīta kā reaktora celtniecības gaita, tā arī tā izmantošanas problēmas. Sevišķu interesi var radīt reaktora dienestu un speciālistu darbība, lai novērstu Černobiļas AES avārijas sekas Latvijā. Dotas arī atziņas par kodolenerģētikas attīstības perspektīvām.

Vairāku stundu pārrunās, kurās piedalījās arī LZA īstenie locekļi Pēteris Prokofjevs Juris Tīliks un kor. loc. Jānis Bērziņš, sanāksmes dalībnieki atcerējās auglīgo reaktora darbības laiku un pieminēja neskaidro nākotni, saistītu ar reaktora likvidāciju.

V. Gavara grāmata “Blakus dalītam kodolam” ir skaisti noformēta ar daudzām ilustrācijām un pašlaik tā ir vienīgā, kas stāsta par šo lielo notikumu Latvijas zinātnes un tehnikas vēsturē. Tās publicēšanā lielu palīdzību sniedza arī LZA vadība. Par vislētāko cenu (Ls 2,60) to var iegādāties LZA grāmatnīcā.

Uldis Ulmanis,
Valsts emer. zin.

Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas eksperti šogad Nobela prēmiju medicīnā piešķīra trim atsevišķi strādājošiem zinātniekiem, kas pēta smadzeņu darbību. Ņujorkā E. Kendels (70) jau kopš 60. gadiem cenšas izprast, kādas izmaiņas notiek smadzeņu šūnās, kad veidojas atmiņas. Procesus molekulārā līmenī pētījuši arī divi citi prēmijas laureāti – ņujorkietis Pols Grīngārds (74) un Arvids Karlsons (77) no Gēteborgas. Zviedrs atzinību guvis par darbu 50. gadu beigās, kad viņš saprata, ka viela dopamīns ir galvenais ziņnesis starp smadzeņu šūnām. Savukārt P. Grīngārds izpētījis, kā smadzeņu šūnas reaģē uz dopamīnu un citām ķīmiskajām vielām.

Pusi no šāgada Nobela prēmijas fizikā savā starpā dalīs Žoress Alferovs no Sanktpēterburgas un Herberts Kroemers no Santa bar baras Kalifornijā. Prēmijas otra puse piešķirta teksasietim Džekam Kilbijam, kas izgudrojis un attīstījis integrālshēmu – mikroshēmas priekšgājēju. Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas loceklis Hermans Grimmeiss aģentūrai Associated Press skaidrojis, ka visi trīs laureāti bijuši neaizstājami moderno informācijas tehnoloģiju (IT) attīstības pirmsākumos. “Bez Kilbija mums neizdotos uzbūvēt personālo datoru, bez Alferova mēs nespētu raidīt informāciju no pavadoņiem un pilsētās ierīkot milzīgi daudz tālruņu līniju.” Ž. Alferovs (70) un H. Kroemers (70) tiek uzskatīti par līderiem pusvadītāju izpētes pirmsākumos. Tagad pusvadītājus lieto mobilajos tālruņos un pavadoņu sakaros. Tāda pati tehnoloģija izmantota, veidojot lāzera diodes, kas vada informācijas plūsmu internetā un tiek izmantotas arī kompaktdisku atskaņotājos, svītru koda nolasītājos un citās ierīcēs. Savukārt Dž. Kilbijs (76) palīdzējis, citējot Nobela prēmijas piešķirējus, “attīstīt mikroshēmu, kas ļāvis mūsu vidi piepludināt ar mazām elektroniskām ierīcēm: no elektroniskajiem pulksteņiem līdz pat minikalkulatoriem un personālājiem datoriem”.

Arī Nobela prēmiju ķīmijā šogad dala trīs zinātnieki. Par vadīt spējīgo polimēru atklāšanu pagodināts Alans Hīgers no Santabarbaras Kalifornijā, Alans Makdiarmids Filadelfijā un Hideki Širakava no Tokijas. “Mums tika mācīts, ka plastmasa, pretēji metāliem, nevada elektrību. Tālab kā tiek izmantota kā izolācijas materiāls elektriskajos kabeļos. Tomēr šā gada laureāti ir apbalvoti par to, ka viņi veica revolucionāru atklājumu, pierādot, ka plastmasa, veicot tās modifikāciju, spēj būt vadītspējīga,” teikts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā presei. “Vadītspējīgā plastmasa tiek izmantota fotofilmās, datora ekrānu aizsargos pret elektromagnētisko starojumu un “gudrajos” logos (tādi, kas spēj atstarot saules starus). Turklāt nesen polimēri pusvadītāji piemēroti gaismu izstaro jo šām diodēm, saules baterijām, mobilo tālruņu displejos un miniformāta televizoru ekrānos.

“N.R.A.”

Japānas vadošā Koksnes pētniecības institūta direktora profesora Kuvaharas vizīte

Š. g. 27.–29. septembrī Rīgā īsā darba vizītē ieradās Kioto universitātes, vienlaicīgi arī Japānas vadošā Koksnes pētniecības institūta (Wood Research Institute, WRI, Kyoto University) direktors profesors Masaaki Kuvahara (Kuwahara). Notikums bija neordinārs. Ne jau katru dienu brauc Japānas institūta direktors. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā (KĶI) viņam bija īsa tikšanās ar KĶI ZP priekšsēdētāju Dr. chem. Bruno Andersonu, direktoru Dr. sc. ing. Aivaru Žuriņu, kā arī divu stundu domu apmaiņa ar ZP locekļiem. Diemžēl parakstīt sadarbības memorandu starp institūtiem vēl neizdevās. Tas ir tikai laika un procedūras jautājums. Japāņiem tas autentiski jāpārtulko japāņu valodā. Īpaši nozīmīgas bija diskusijas ar vadošajiem KĶI zinātniekiem, ar kuru pētījumiem vēlējās iepazīties Kuvahara. Tika rādītas arī laboratorijas (kas nu vēl kaut cik ir rādāms!).

WRI ir elitārs institūts, kas caur Kioto universitāti sevi pilnībā nodrošina ar valdības finansējumu. Protams, tas neliedz izmantot citus finansu avotus. WRI ir fantastiska visas pasaules koku koksnes paraugu kolekcija (Xylarium), kas iekļauj aptuveni 15 000 eksponātus. Drīzumā nosūtīsim arī Latvijas kokšņu paraugus. Studentu šai institūtā nav. Ir tikai topošie doktoranti, kuri vienlaikus ir arī augsti kvalificēts darbaspēks.

Diemžēl, WRI kā finansējuma avots var būt tikai kaimiņu Āzijas vājajām zemēm. Tas nozīmē, ka mums sadarbībai būs jāmeklē līdzekļi Eiropas Savienības fondos. Japānas institūtā ir viena maza un trīs lielas nodaļas. Pirmā, mazā, ir Koksnes-vides zinātne. Tā paredzēta tikai viesprofesoriem. Koksnes biozinātņu nodaļa, ietver Gēnu laboratoriju, Bioķīmiskās kontroles laboratoriju un Šūnu struktūras un funkciju laboratoriju. Koksnes biomasas zinātņu nodaļa ietver sekojošas laboratorijas: Biomasas konversijas (vada profesors Kuvahara), Augsti funkcionālu polimēru, Koksnes īpašību uzlabošanas laboratorija. Trešā lielā nodaļa ir Koksnes materiālu zinātņu nodaļa ar laboratorijām: Koksnes kompozītmateriāli, Koksnes īpašību pasliktināšanās kontrole un Strukturālo funkciju laboratorija.

Ar profesoru Kuvaharu iepazinos pirms pieciem gadiem Somijā Turku Eiropas koksnes ķīmiskās pārstrādes JUNESCO ekspertu simpozijā. Tas raksturo viņu kā labi pazīstamu zinātnieku ne vien Japānā, bet arī Eiropā un Amerikā. Kuvahara koordinē vairākas starptautiskas programmas. Četrus gadus strādādams kā viesprofesors Prioritāro pētījumu institūtā Tokijā, ar Kuvaharu tikos daudzas reizes gan starptautiskos simpozijos, gan arī kā vieslektors Kioto universitātes WRI. Mūsu kopīgās zinātniskās intereses ir biomasas konversija, it īpaši tvaika sprādziens, kā arī industriju un tehnoloģiju saslēgšana, lai nodrošinātu nulles izmešus (Zero Emissions).

Profesors Kuvahara ir tipisks augstas kultūras japānis. Braucot no Turaidas, viņš ilgi pētīja bukletu, kur tautas jostā bija attēlots ugunskrusts, kas ir arī budistu simbols. Kad izstāstīju, cik mums ir tautasdziesmu, profesors nekavējoties palūdza sagādāt dziesmu disku. Atgriezies Japānā, viņš e-pastā rakstīja: “Tagad klausos jūsu dziesmas”. Tas bija disks “Pagānu gadalaiki”.

Profesors, Dr. habil. chem. Jānis Grāvītis

Š. g. 13. novembrī plkst. 14.30 RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē (Meža ielā 1/4, 435. telpā) notiks RTU Promocijas padomes P-07 sēde, kurā

KLĀRA SAVČENKO

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Uz ietekmju diagrammām balstītās lēmumu pieņemšanas sistēmas” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. inž., prof. J. Grundspeņķis, Dr. inž., doc. O. Užga-Rebrovs, dr. h. inž., prof. P. Rivza.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU zinātniskajā bibliotēkā.