Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  19. marts: 6 (214)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

E pasts: kongress@latnet.lv

Gidonam Krēmeram pasniegts

LZA goda locekļa diploms

š. g. 6. martā Latvijas Filharmonijas zālē “Lielā ģilde” notika Baltijas jauniešu kamerorķestra KREMERata Baltica koncerts. Programā bija Šūberta un Lista romantiskie skaņdarbi, igauņu komponista Arvo Perta un gruzīnu skaņraža Gias Kančeli mūzika, kā arī Sanktpēterburgas komponista Leonīda Desjatņikova opuss “Krievu gadalaiki”.

Pēc koncerta “Lielās ģildes” Minsteres zālē notika svinīga pieņemšana. Izcilo mūziķi un viņa audzēkņus sveica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis. Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš profesoram Gidonam Krēmeram pasniedza akadēmijas goda locekļa diplomu un novēlēja arī turpmāk ar savu izcilo meistarību stiprināt Baltijas valstu un pasaules kultūras vienotības saikni.

Atgādinām, ka Gidons Krēmers par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli ievēlēts 1999. gada 26. novembrī. Izcilais vijolnieks, kamerorķestra KREMERata Baltica izveidotājs un vadītājs dzimis Rīgā 1947. gada 27. februārī, beidzis E. Dārziņa mūzikas vidusskolu (1965), Maskavas konservatorijas D. Oistraha vijoles klasi (1970). Ir prestižu starptautisko konkursu uzvarētājs, Baltijas asamblejas balvas (1998) un Latvijas Lielās mūzikas balvas (1998) laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

KREMERATA Baltica koncerti Rīgā un Cēsīs, atklātais mēģinājums Mūzikas akadēmijā un, kā īpašs notikums, – KREMERATA Baltica jaunās, pastāvīgās mājvietas atklāšana Vāgnera ielā, vēsturiskajā Rīgas vācu teātra ēkā, kur atrodas Vāgnera koncertzāle.

“Latvijas iedzīvotāju genoma programma”

2001. gada 23. martā plkst. 14.00
LZA konferenču zālē
(Rīga, Akadēmijas laukums 1)

Darba kārtībā

LZA prezidenta Jāņa Stradiņa ievadvārdi

Cilvēka genoma programma – 21. gs. izaicinājums pa saulei un Latvijai
LR Ministru kabineta 2000. gada balvas zinātnē laureāts akadēmiķis Elmārs Grēns

Genoma pētījumi un medicīna
Dr. habil. biol. Astrīda Krūmiņa

Nepieciešamā likumdošanas bāze genoma programmas īstenošanai
LR Saeimas deputāts Dr. med. Romualds Ražuks

Valsts konkurētspēja: zinātne, budžets un iespējas
LR Saeimas deputāts Andris Šķēle

Diskusija

Latvijas Zinātnieku savienībā

Latvijas Zinātnieku savienības padomes sēde notiks š.g. 22. martā plkst. 15.00 LZA Augstceltnē 2. stāvā sēžu zālē. Padomes locekļiem būs jāizvērtē gada pārskats par mūsu organizācijas darbu, tiks apspriesta II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sagatavošanas gaita, jāuzņem jauni biedri, kurus rekomendēja valde – RTU Neorganiskās Ķīmijas institūta speciālistus Elgu Siliņu, Jausmu Cīruli un Ināru Zariņu. Tas nenoliedzami ir lieliski, ka LZS sāk augt. Padomei būs jālemj arī par dažām izmaiņām LZS Statūtos.

J. Štrauhmanis

Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās pēdējos gados ir izskanējuši daudzi pretrunīgi zinātnes stāvokļa vērtējumi, no kuriem gribētu minēt tikai divus ekstremālos:

1. Izglītība un zinātne – Latvijas nacionālā bagātība (1999. g. novembra Latvijas Inteliģences apvienības un LZA sēde);

2. Pašreizējā valsts zinātnes politika nespēj aizkavēt Latvijas zinātnes sabrukumu un tam sekojošo augstākās izglītības kvalitātes strauju krišanos, kā arī liedz reālu iespēju zinātnei ietekmēt Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstības virzību (LZA sēdes secinājums 2001. gada februārī, apspriežot ilgtspējīgas attīstības koncepciju “Latvija: no vīzijas uz darbību”).

Patiesība, kā parasti, ir kaut kur vidū starp šiem galējiem apgalvojumiem, jo zinātnieku iespējas mainīt akcentus savos pētījumos ir praktiski izsmeltas pašreizējās valsts zinātnes politikas ietvaros. Šī pati politika būtiski (gan birokrātiski, gan organizatoriski) ierobežo zinātnes iespējas piesaistīt ievērojamākus ārvalstu un galvenokārt ES līdzekļus.

Vispirms par tradicionālo valsts budžeta zinātnei sadali. Neiedziļinoties absolūtos budžeta skaitļos, var uzskatīt, ka uzskatāmāki ir salīdzinājumi. Tā nesen LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš, analizējot šā gada Latvijas valsts budžetu, konstatēja, ka LR Saeimas budžets naudas izteiksmē ir tuvs (85%) Latvijas zinātnes budžetam. Viegli izvērtēt naudas līdzekļus, ar kuriem var operēt viens no 100 Saeimas deputātiem vai viens no 2000 aktīviem Latvijas zinātniekiem. Deputātiem šie līdzekļi 2001. gadā ir 17 reizes lielāki kā aktīvam zinātniekam. Tātad, kā mums bieži iesaka ierēdņi, zinātnieka finansiālās iespējas itkā var palielināt, tikai samazinot to skaitu. Tomēr ceru, ka Latvijā nekad nevienādosim deputātu un zinātnieku skaitu.

Šie valsts budžeta līdzekļi zinātnei tiek paredzēti četriem zinātniskās darbības nodrošināšanas veidiem:

1. Latvijas līdzdalības maksa ES 5. Ietvarprogrammā (5,3% apjomā no visa finansējuma). Šī ir vienīgā finansējuma daļa, kurai nodrošināts ikgadējs valsts finansējuma pieaugums (to prasa ES noteikumi, un tie valstij jāpilda) un kurai Latvijas zinātnieki stabili papildus piesaista turpat divas reizes vairāk līdzekļu kā iemaksā Latvijas puse (līdzekļus piesaistot, protams, no ES budžeta fondiem). Šeit Latvijas zinātnieki startē sīvā Eiropas kolēģu konkurencē un startē ļoti labi.

2. Valsts institūciju pasūtītie pētījumi, tie ir līdzekļi, kurus sadala ministrijām to lokālo zinātnisko problēmu risināšanai (6,9% no visa valsts zinātnes budžeta). Šo darbu tematika ilgus gadus bija nezināma zinātniskai sabiedrībai, līdz beidzot pagājušajā gadā ar Sorosa fonda Latvija finansiālu atbalstu tika veikts šo pētījumu apkopojums un neliela to analīze. Cik noprotams, tad šeit papildus līdzekļi valsts finansējumam netiek piesaistīti.

3. Tirgus pieprasītie pētījumi (10,6% no valsts zinātnes budžeta), kuru uzdevums ir stimulēt mazo zinātņu ietilpīgo uzņēmējdarbību, gan daļēji līdzfinansējot konkrētus pilotprojektus, gan veicinot tehnoloģisko centru un parku darbību. Šī finansēšanas forma veicina zinātnieku iesaisti augsto tehnoloģiju attīstībā Latvijā, piesaistot lietišķai zinātnei kā papildus līdzekļus privāto kapitālu. Šobrīd šajā jomā jau ir pietiekama pieredze, lai konstatētu, ka šie līdzekļi dod būtisku šādi stimulētu firmu nodokļu samaksas pieaugumu (2–5 reizes) valsts kasē. Tomēr jāatzīmē, ka zinātnes finansēšanas izmaiņas šī nodokļu pieauguma daļa nedod, jo firmu izstrādņu līdzfinansēšana notiek no zinātnes valsts budžeta, bet nodokļu pieauguma daļu ieskaita valsts kopējā budžetā, nesaistot to ar zinātnes finansēšanas iespējamu pieaugumu.

4. Zinātniskās darbības nodrošināšana ir lielākā zinātnes valsts budžeta daļa (77,2% no kopējā zinātnes finansējuma), kurai jānodrošina gan akadēmiskie un lietišķie pētījumi, gan ar tiem saistītā infrastruktūra. Neskatoties uz to, ka šai finansējuma daļai ir vismazākās iespējas piesaistīt ārpusbudžeta finansējumu, no valsts puses tā visvairāk tiek kontrolēta. Tā, piemēram, 2000. gada 26. septembra LR MK noteikumi Nr. 342 visus zinātniskos projektus pārvērta par valsts pasūtījumiem ar visām no tā izrietošām juridiskām sekām. Pie tam no šā gada papildus vēl tika ieviestas speciālas visu projektu katra ceturkšņa, kā arī gada atskaites.

Tā rezultātā mūsu LR Izglītības un zinātnes ministrija droši vien pat vēl nenojauš, ka saskaņā ar šiem LR MK noteikumiem Latvijas Zinātnes padomē jau ir sagatavots pirmais atskaišu komplekts par 695 projektiem, un ministrijai analīzei tiks iesniegta atskaite 3000 lappušu apjomā. Tā tas notiks katru ceturksni, un ministrijai droši vien būs jāpieņem darbā papildus ierēdņi. Jo vairāk tādēļ, ka jāgatavo šīs atskaites kopsavilkums, lai to tālāk nosūtītu LR Finansu ministrijai. Tā kā redzams, cik daudz rūpes zinātnieki sagādā ierēdņiem (gan pēc pēdējo pašu izdotiem noteikumiem).

Tajā pat laikā labi zināms, ka relatīvais budžeta finansējums zinātnei, salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu (IKP), ir nepārtraukti samazinājies. Šāda valsts politika vienmēr izsauc neizpratni mūsu rietumu kolēģu, tai skaita ES ekspertu vidū. Vienīgais, ko varam paskaidrot, ir tas, ka absolūtais finansējums ir nedaudz audzis (par 7% 2001. gadā), jo saskaņā ar LR un ES vienošanos par šo summu jāpieaug līdzdalības iemaksas ES 5. Ietvarprogrammā. Tāpēc jāsecina, ka IKP pieaugums Latvijā mūs priecē kā LR iedzīvotājus, bet nekādi nav saistīts ar zinātnes finansēšanas pozitīvām izmaiņām.

Protams, būtiska ir šo zinātniskās darbības nodrošināšanas līdzekļu sadale pa prioritārām zinātnes nozarēm. Šeit ilggadīga pieredze ir Latvijas Zinātnes padomei (LZP), kurai pagājušajā vasarā sabiedrībai nepamanīta pagāja 10 gadu darba jubileja.

LZP eksperti tradicionāli Latvijas zinātni iedala piecās nozarēs (blokos), kurām no zinātniskās darbības nodrošinājuma līdzekļiem konkursa kārtībā tiek sadalīts sekojošs finansējums:

Protams, var prasīt, vai šādam finansu sadalījumam ir pamatojums un attiecīgas kvalifikācijas darbaspēka nodrošinājums?

Pēc jaunākās informācijas, kas ir LZP rīcībā, Latvijas zinātnē ir apmēram 2000 aktīvi strādājošu zinātnieku, t.i. saskaņā ar LR likuma “Par zinātnisko darbību” 5. punktu – tās ir fiziskās personas, kuras veic zinātnisko darbību un kurām ir likuma noteiktā kārtībā iegūta kvalifikācija – zinātņu doktors. Šo speciālistu skaita sadale pa zinātņu blokiem precīzi atbilst finansējuma sadalījumam (tab. 1.).

Tabula 1.

LZP konkursa kārtībā finansē divus dažādus projektu veidus: nelielus projektus (grantus), kuru izpildē vidēji iesaistīti 3–5 zinātnieki, un lielus sadarbības projektus (programmas), kuri apvieno vairāku augstskolu un zinātnisko iestāžu zinātnieku grupas. Dažādi ir arī šo projektu uzdevumi. Mazie projekti lielā mērā tiek pildīti augstskolu katedrās un fakultātēs kā akadēmiskie pētījumi, iesaistot studentus. Lielie projekti ir ar izteiktu tautsaimniecisku aktualitāti, to izpildē un finansēšanā bieži tiek piesaistītas valsts un pašvaldību struktūras un uzņēmumi. Tomēr arī šajā darbā jārēķinās tikai ar to Latvijas zinātnisko potenciālu (2000 zinātnieku), kuru var piesaistīt šim darbam. Šīs iespējas rāda arī finansējuma sadalījums projektos un sadarbības projektos (tab. 1.).

Sīkāka analīze rāda, ka bloku ietvaros LZP noteiktās 14 zinātnes nozarēs šie dažu zinātnieku mikrokolektīvi veic pētījumus vidēji par 4000–6000 Ls/gadā (tab. 2.). Ar apbrīnojamu precizitāti šāds vidējais finansējuma apjoms ir vērojams visās Latvijas zinātņu nozarēs, kas būtībā nozīmē, ka līdzekļi tiek lietoti tikai minimālai darba apmaksai un kārtējiem infrastruktūras izdevumiem. Tas nozīmē, ka attīstībai, t. sk. zinātniskās aparatūras iegādei nekādus valsts līdzekļus nav iespējams piesaistīt.

Tabula 2.

Šāda situācija vērojama jau gadiem ilgi, kad projektu (grantu) skaits un finansējums nozarēs praktiski nemainās (tab. 3). Protams, var uzskatīt, ka zinātnes potenciāls un finansēšana Latvijā ir līdzsvaroti un zinātnieku skaita pieaugums valsts attīstībai nav vajadzīgs.

Tabula 3.

Tomēr, ja izvērtējam situāciju par zinātnieku skaitu uz 10 000 strādājošo ne tikai ES valstīs, bet mums tuvākās ES kandidātvalstīs, tad Latvijas zinātnes stāvoklis ir traģisks (tab. 4.): šobrīd uz 10 000 iedzīvotājiem Latvijā ir 1,9 reizes mazāk zinātnieku kā Igaunijā, 1,3 reizes mazāk kā Lietuvā, 2,6 reizes mazāk kā vidēji ES utt. Tas nozīmē – lai Latvijas zinātne varētu dot līdzvērtīgu ieguldījumu savas valsts tautsaimniecībā, mums zinātnieku skaits jau rīt jāpalielina 1,5–2,5 reizes. tajā pat laikā vismaz tuvāko divu gadu laikā doktorantu skaita pieaugums valsts budžetā netiek plānots, lai gan 2000. gadā Latvijā iegūti tikai 22 zinātņu doktora grādi (nepieciešamo 200–300 vietā katru gadu).

Tabula 4.

Avots: Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Statistikas gadagrāmatas; OECD (1998)

Šis katastrofālais augstākās kvalifikācijas zinātnieku trūkums bremzē ne tikai augstskolu pasniedzēju kadru atjaunošanu, bet neļauj izvērst tādu zinātniski tehnoloģisku projektu izstrādi, kuri nepieciešami forsētai Latvijas tautsaimniecības inovatīvai attīstībai (tās IKP pieaugumam) un ārvalstu finansējuma piesaistei.

Secinājumi:

1. Latvijas pašreizējais zinātniskais potenciāls ir nepietiekams, lai nodrošinātu augošo pieprasījumu augstākās izglītības kvalitātei un nodrošinātu augstākās kvalifikācijas darbaspēku iespējamos zinātniskos un tehnoloģiskos, t. sk. starptautiskos projektos. Latvijas zinātnē produktīvi turpina strādāt ap 2000 zinātnieku (uz 10 000 iedzīvotājiem 1,9 reizes mazāk kā Igaunijā, 1,3 reizes mazāk kā Lietuvā, 2,6 reizes mazāk kā vidēji ES). Aktuāla ir Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas programmas izstrāde un realizācija.

2. Valsts budžeta nepietiekamais finansējums un investīciju trūkums Latvijas zinātnes infrastruktūru ir novedis līdz kritiskai robežai, aiz kuras jau vērojama neatgriezeniska daudzu zinātnes nozaru degradācija un speciālistu aizplūde. Jau šobrīd ārzemēs strādā ap 1000 zinātnieku no Latvijas (zaudējums ap 100 milj. USD). Aktuāla ir Augstākās izglītības un zinātnes attīstības nacionālās koncepcijas izstrāde un realizācija.

3. Latvijas zinātnei ir ievērojama pieredze ārpusbudžeta līdzekļu piesaistei no ES un citiem avotiem, izmantojot valsts budžeta līdzfinansējumu. Šobrīd Latvijas zinātnieki, piedaloties ES 5. IeP zinātnē un tehnoloģiskā attīstībā, atgūst gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā valsts dalības maksa programmā; virknei zinātnisko iestāžu nodokļos nomaksātie līdzekļi pārsniedz valsts zinātnes budžeta finansējumu, u.c., t.i. daudzas zinātnes nozares var būt valstij rentablas pie atbilstošas valsts inovatīvas darbības stratēģijas.

LZA Uzraudzības padomes ziņojums

LZA pilnsapulcei par LZA darbību 2000. gadā

Uzraudzības padome darbojās un šo ziņojumu sastādīja šādā sastāvā: akadēmiķi Emīlija Gudriniece, Imants Matīss, Rihards Kondratovičs, Marģers Līdaka, Gundaris Teters, Edvīns Vanags un priekšsēdētājs Kalvis Torgāns.

Mūsu pamatuzdevums ir sekot, lai Akadēmijas darbība atbilstu LZA Hartai un Statūtiem. Tam pakārtoti arī citi jautājumi: konkursu un vēlēšanu atbilstība likumu un citu normatīvo aktu prasībām, Akadēmijas institūciju lēmumu izpilde, sadarbība ar valsts institūcijām, augstskolām, citām zinātniskajām organizācijām, kā arī finansiālā darbība un īpašumu pārvaldīšana.

Nav viegli dot vērtējumu tam, kā Akadēmija pilda Hartā un Statūtos formu lētos uzdevumus. Var jau pateikt īsi: pilda, cik jau nu spēki ļauj. Tādas novirzes, kuras varētu juridiski kvalificēt kā Statūtu pārkārtojumus, neesam konstatējuši. Mūs priecē, ka ļoti daudzos ne tikai tīri zinātniskos, bet arī vispārizglītojošos, kultūras un pat sabiedriski politiskos pasākumos izskan Zinātņu akadēmijas kā līdzorganizatora vai dalībnieces vārds. Es un citi padomes locekļi pat apbrīnojam Akadēmijas prezidenta, viceprezidentu, ģenerālsekretāra aktivitāti. Tas prasa spēkus un laiku, ko varbūt varētu izmantot produktīvāk, lai uzrakstītu rakstu vai grāmatu, veiktu pētījumu. Bet mēs arī saprotam, cik svarīgi ir reprezentēt Akadēmiju sabiedrībā, un paldies akadēmijas vadītājiem par to. Tas, protams, ceļ Akadēmijas prestižu un demonstrē, ka Akadēmija ir kompetenta un līdzdarbojas daudzos virzienos.

Taču mēs saprotam, ka Uzraudzības padome nav veidota, lai galvenokārt dalītu pateicības un uzslavas. No šīs sava veida Vecāko padomes tiek gaidīta nemierīga urdīšana, norādot, ko vēl var darīt, kuras iespējas nav izsmeltas.

Šai sakarā pievērsīsimies dažiem Hartā noteiktiem uzdevumiem:

4. pantā ierakstīts Akadēmijas pienākums aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos;

2. pantā kā viens no darbības pamatvirzieniem ir Latvijas attīstības procesu prognozēšana, tautas un valdības operatīva iepazīstināšana ar prognozēm par dažādu tautsaimniecisku, kultūras un sociālo norišu vēlamām un nevēlamām sekām.

Uzraudzības padome vēlas izteikt šaubas, vai Akadēmija savā pašreizējā statusā maz spēj efektīvi šos uzdevumus veikt.

Akadēmija ir ieguvusi patstāvību, tādu statusu, kurā valsts nekomandē, nedod uzdevumus, atskaites pieprasa tikai minimāli sakarā ar budžeta asignējumu izlietošanu. Bet Akadēmijas rokās nav galvenās sviras, proti, naudas dalīšanas funkcijas, ar kuras palīdzību aktīvi ietekmēt zinātnes politiku vai organizēt nopietnu prognožu izstrādi par sociāli ekonomisko norišu nevēlamām sekām.

Uzraudzības padomei ir zināms, ka Akadēmijas vadībai ir bijušas tikšanās ar Valsts prezidenti, premjerministru, deputātiem un tur ir cilāti nozīmīgi zinātnes jautājumi. Mēs varam priecāties, ka esam uzklausīti, bet nevaram teikt, ka uzklausīšana ir devusi ievērojamus rezultātus. Viens no tādiem jautājumiem ir zinātnes finansēšana, ko Latvijā nekādi nevar atzīt par atbilstīgu Eiropas valstu līmenim.

Bet atgriezīsimies pie svirām. Tad, kad Saeima un Valdība nav saklausījusi Akadēmijas un citu zinātni pārstāvošu institūciju argumentus, iedalītais trūcīgais finansējums nenonāk Akadēmijas kontrolē vai ietekmē, lai kā arī mēs nepierādītu, ka Akadēmijas ir autoratīvākais zinātnes centrs.

Nē, šo līdzekļu likteni izlemj Latvijas Zinātnes padome. Savs vārds sakāms arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Šīs institūcijas faktiski nosaka zinātnes politiku, un tas ierakstīts arī likumā “Par zinātnisko darbību”.

Ņemsim vēl vienu Akadēmijas pienākumu no Hartas 4. panta: rūpes par jaunu pētnieku paaudžu iesaisti zinātnē. Kādas sviras ir Akadēmijai: “Ļoti labas” – iespēja stāstīt un rādīt, cik zinātnieki ir pašaizliedzīgi, cik viņi ir intelektuāli bagāti un interesanti, un aicināt nedomāt par naudu. Un te jāsaka, ka Zinātnes padomes un citu valstisku institūciju ziņā ir ne tikai nauda doktorantūrai, bet arī izlemšana, kādi būs noteikumi, lai jauno zinātnieku laistu pie promocijas darba aizstāvēšanas, cik starptautisko publikāciju un konferenču viņam vajag, kādas publikācijas atzīt par zinātniskām. Šogad vajadzētu izdiskutēt, vai mācību grāmata var būt zinātniska publikācija. Ja sociālajās zinātnēs līdz šim bija nostādne, ka nevar būt mācību grāmata bez zinātnes, tad tagad nākas autorus brīdināt: “Nerakstiet titullapā, ka grāmata domāta studentiem, citādi profesora titulu jums neredzēt”.

Šeit zālē sēdošie varbūt iebildīs, ka tajā Zinātnes padomē taču pārsvarā ir mūsu pašu Akadēmijas locekļi. Jā ir, bet citā statusā. Kādā no Akadēmijas vadītāju un citu Akadēmijas locekļu sanāksmēm tā puspajokam izskanēja doma, ka Akadēmija saaug ar valsts varu (gandrīz kā pretstats valsts varas saaugšanai ar mafiju – tas tā teorētiskā līmenī, nekonstatējot saaugšanu ar mafiju). Gandrīz visi LZP priekšsēdētāji (izņemot vienu) ir bijuši LZA pārstāvji. Bet mēs nevaram teikt, ka LZA vada LZP, tāpat kā nevar teikt, ka LZA vada universitātes, kuru rektori ir akadēmiķi.

Bet Hartā, ko apstiprinājusi Saeima 23.01.97., ir teikts, ka Saeima vai Ministru kabinets var noteikt LZA īpašas pilnvaras zinātnes jomā. Un tas nav noticis.

Ir liels jautājums, vai Akadēmija grib un spēj pašlaik pretendēt uz jaunām īpašām pilnvarām zinātnes jomā. Var jau būt, ka savu pārstāvju deleģēšana uz LZP paplašina lemšanas procesā iesaistīto personu loku, no ņem slodzi Akadēmijas Senātam vai prezidijam. Taču būsim reālisti un atzīsim, ka apskatītos uzdevumus Akadēmija veic, tikai deleģējot pārstāvjus citās lemjošās institūcijās, tātad samērā vāji (un kā attaisnojumu piesauksim to, ka sviras ir citu veidojumu rokās). Vai iespējams tomēr arī pie pašreizējā izkārtojuma veikt vairāk? Jā! Uzraudzības padome uzskata, ka ir dažas iespējas.

1. Līdzdarboties paveiktā izvērtēšanā un caurskatāmības palielināšanā, publicitātē par zinātnes līdzekļu izlietojumu iepriekšējos periodos un piešķiršanu nākotnei. Uzraudzības padome neņemas vērtēt – labi vai slikti, daudz vai maz, bet atzīmē, ka pat par tādiem lieliem sadarbības projektiem, kuru finansējums 2001. gadam pārsniedz 100 tūkstošus latu, sabiedrība, un it īpaši Akadēmija varētu dzirdēt plašāk un biežāk. No šādiem projektiem plaša informācija tiek sniegta par letoniku un informātiku. Bet, piemēram, projektam: Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā apstiprināti 177 tūkstoši Ls, projektam Veselība un apkārtējā vide – infekciozie un citi vides riska faktori – 105 tūkstoši Ls. Temati neapšaubāmi svarīgi. Tiek pētīti kopš 1997. gada. Interesanti būtu zināt, kādi ir jau sasniegtie rezultāti. Ceram, ka tie nav slepeni. Bet nekādu informāciju neatrodam arī LZP mājas lapā.

2. Uzskatām, ka šādu sadarbības projektu rezultāti vai izpildes gaita varētu tikt izskatīti kā ziņojumi LZA Senāta sēdēs, ar attiecīgu informāciju presē un TV.

3. Attiecībā uz sadarbību ar valsts institūcijām ierosinām LZA Senātam, turpinot konsultatīvās sarunas un tikšanās, lemt arī par kādu zinātnei vissvarīgāko jautājumu izskatīšanas ierosināšanu, iekļaujot to Ministru kabineta darba kārtībā, tāpat arī Izglītības un zinātnes ministrijas darba kārtībā. Kā šodien dzirdējām, piemēram, par akadēmisko personālu atjaunināšanu.

4. Lemjot par Statūtu grozījumiem, apsvērt blakus citiem arī jautājumu par LZA mērķiem un pienākumiem.

Ļoti pozitīvu vērtējumu Uzraudzības padomes locekļi izsaka par šāda Hartas 4. pantā ierakstīta uzdevuma pildīšanu: rūpes par pensionēto, t. sk. emeritēto zinātnieku sociālo aizstāvību.

Patlaban valsts emeritētā zinātnieka nosaukums jau piešķirts 144 zinātniekiem. Un viņi saņem mūža grantu, ko gan nesauksim par lielu – Ls 66 mēnesī. Aizvadītajos gados profesoru vidējā alga ir pieaugusi no Ls 115 līdz aptuveni Ls 200 mēnesī. Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu emeritētā zinātnieka pabalstam šodien būtu jābūt ap Ls 120. Kultūras darbinieki, piemēram, saņem Ls 100 mēnesī.

Bez šī jautājuma jārisina vēl divi:

1) Ir jāpanāk, lai emeritēto zinātnieku mūža pabalsti (granti) tiktu maksāti nevis no zinātnei paredzētajiem līdzekļiem, bet gan sociālā budžeta, citādi emeritēto zinātnieku pabalstiem izmaksātā nauda tiek atņemta aktīvajiem, strādājošajiem zinātniekiem.

2) Jāpalielina līdzekļi valsts emeritēto zinātnieku pabalstiem, lai ik gadus no jauna varētu piešķirt šo nosaukumu 40–50 izcilākajiem zināt niekiem.

Tālāk par nodaļu darbu un publicitāti. Akadēmijas sastāvs ir gadu no gada audzis, tātad arī kopējais potenciāls. Tā rezultātā esam nonākuši situācijā, kad to, kuri būtu gatavi dalīties ar savu uzkrājumu, ziņot un referēt, skaits ir tik liels, ka klausītāju auditorija nereti ir nesamērīgi maza. Gaisā virmo prasība, it kā adresēta vadībai – dodiet auditoriju, paplašiniet publicēšanās iespējas, iedarbojieties uz avīzēm, kas, izņemot vienīgi Latvijas Vēstnesi, ir stipri neuzņēmīgas pret zinātnes jaunumiem un Akadēmijas norisēm.

Šai sakarā Uzraudzības padome grib atkārtot būtībā jau zināmu tēzi: tirgus attiecību veidošanās skar arī zinātni. Arī zinātniekiem vairāk jāmācās pasniegt savu preci – zinātnisko produkciju tā, lai avīzes justu tās vērtību vismaz tādā līmenī, ka publicēšana pozitīvi ietekmēs avīzes prestižu un varbūt pat cels tirāžu. Apelēšana pie sirdsapziņas vai tautas izglītošanas misijas maz dod sadarbībā ar presi tirgus apstākļos. Protams, ir arī tādi “brēcoši” jautājumi, kurus avīzes labprāt atbalstītu, ja tos iniciētu Akadēmija, bet te savukārt Akadēmija ir atturīga, vairās sanaidoties ar valsts institūcijām. Taču varētu būt temati, par kuriem ne tikai gaužamies, bet ar izvērstāku argumentāciju parādam negatīvās sekas, piemēram, nepietiek kā galveno argumentu piesaukt zinātnes finansējuma procentu salīdzinājumā ar citām valstīm. Droši vien, ka var vēl papildus parādīt, kā konkrēti “aizplūst smadzenes”, kā brūk atsevišķas zinātnes nozares, apraujas perspektīvi pētījumi. Un nemetīsim akmeņus tikai citos dārziņos. Domājam, ka nivelēšana līdzekļu sadalījumā arī, diemžēl, pastāv un jādomā, kā gudrāk un taisnīgāk sadalīt esošo mazumiņu.

Tālāk īsi par saimnieciskajām lietām. Pagājušā gada pozitīvs jaunums ir tas, ka zemes gabals ap un zem Augstceltnes 11 681 m² platībā ir nostiprināts zemesgrāmatā Latvijas valstij LZA personā.

LZA objektu apsaimniekošanu veic LZA Lietu pārvalde. Tās saimniecisko darbību 2000. gadā raksturo šādi dati:

– ieņēmumi no saimnieciskās darbības – 458054 Ls

– izdevumi – 455342 Ls

– debitoru parādi uz 01.01.2001. g. – 47250 Ls

– kreditoru parādi uz 01.01.2001. g. – 37420 Ls

Lietu pārvaldes ieņēmumus veido ieņēmumi no telpu izīrēšanas, viesnīcas pakalpojumi, transporta un autostāvvietu izīrēšana. 80% no ieņēmumiem dod Augstceltne un garāža, 20% – Zinātnes nams, bet ir arī izdevumi.

Zinātnes nama saimnieciskā darbība 2000. gadā ir nesusi LZA zaudējumus 32 610 LS apjomā. Zaudējumi tika segti no Augstceltnes un garāžas saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Salīdzinot ar 1999. gadu, zaudējumi samazinājušies par 35%, jo tika veikta zināma darbība klientu piesaistē. Jāatzīmē, ka Lietu pārvaldes darbinieku vidējā alga ir Ls 80.

Auditorfirma “BDO Invest-Rīga” 2000. gadā veica Zinātnes nama kompleksa apsaimniekošanas efektivitātes analīzi. Tās secinājums bija, ka, saglabājot pašreizējo īpašuma izmantošanas veidu, zaudējumu novēršana nav prognozējama. Auditorfirma uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā optimālākais Zinātnes nama izmantošanas veids būtu tā pārbūve par dzīvojamo kompleksu.

Savukārt B/O SIA “LU Fonds”, ar kuru arī tika veiktas konsultācijas, uzskata, ka Zinātnes nama viesnīca pagaidām ir jāsaglabā. Lietu pārvalde ir devusi piedāvājumus 36 organizācijām, 4 sīkāk pēta stāvokli. Atzīstam, ka jautājumu nevar ātri atrisināt.

LZA Lietu pārvalde, balstoties uz Zinātnes nama 2001. gadā “pasūtījumu portfeli” un situāciju viesnīcu pakalpojumu tirgū, paredz, ka 2001. gadā Zinātnes nams “labvēlīgā prognozē” beigs saimniecisko darbību bez zaudējumiem, bet “pesimistiskā prognozē” zaudējumi varētu sastādīt ne vairāk kā 10 tūkst. Ls.

Zvērinātā revidente ir veikusi LZA 2000. gada pārskata revīziju saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem. Kā trūkumu revidente atzīmē, ka LZA bilancē nav izvērtēti un atspoguļoti ilgtermiņa ieguldījumi. Pamatlīdzekļu (attiecīgi kapitālfonda) vērtība bilancē ir atspoguļota neatbilstoša pašreizējai vērtībai, jo nav ņemts vērā to ilgstošais ekspluatācijas laiks un nolietojums.

Revidente uzsver, ka:

• pārējā daļā LZA 2000. gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar pastāvošajiem grāmatvedības principiem Latvijas Republikā, visos būtiskākajos aspektos sniedz skaidru priekšstatu par tās līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī par 2000. gada budžeta līdzekļu izlietojumu;
• LZA 2000. gada pārskats visumā atbilst LR likumiem “Par grāmatvedību” un “Par budžetu un finansu vadību”.

Pozitīvi, ka LZA grāmatvedības uzskaite notiek galvenokārt ar datora palīdzību, bet pagaidām tā paralēli vēl tiek kārtota ar roku. Uzraudzības padome atbalsta zvērinātās revidentes ieteikumu atteikties no paralēlās uzskaites ar roku.

Noslēdzot vēl 2 priekšlikumi, kas, cerams, atspoguļo arī klātesošo izjūtas:

1) turpmāk ZA pilnsapulcēs pārskata ziņojumu veidot, paturot vērā, ka faktu materiālu operatīvi publicē LZA gada grāmatā, tāpēc samazināt faktu uzskaitījumus, bet palielināt darba un perspektīvu analīzi;

2) nodaļām aktīvāk virzīt jaunos par korespondētājlocekļiem un sekmēt viņu izaugsmi par akadēmiķiem.

Visbeidzot! Es pateicos visiem Uzraudzības padomes locekļiem, it sevišķi tiem, kas pēc Statūtiem nevar tikt atkārtoti ievēlēti (M. Līdaka, I. Matīss, E. Gudriniece).

Paldies par uzmanību!

Pielikums
LZP ZSKK 2001. gada 23. februāra lēmumam

4. Starptautiskā sadarbība

Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludina doktorantūras grantu projektu konkursu 2001. gadam saskaņā ar LZP doktorantūras grantu piešķiršanas Noteikumiem (LZP lēmums Nr. 4-1-1, 2000. g. 25. aprīlī).

1. Doktorantūras granta pretendentam jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1.1. Doktoranta iesniegums, kurā jānorāda promocijas darba nosaukums, vadītājs, izpildes vieta (organizācijas nosaukums, adrese, telefons, fakss, e-pasts)

1.2. Darba anotācija (ar pretendenta un vadītāja parakstu), kurā jānorāda:

– zinātnes nozare, apakšnozare, kurā promocijas darbs tiek izstrādāts;
– tēmas aktualitātes un nozīmības pamatojums;
– pieejamā materiālā un informatīvā bāze darba izstrādei;
– iestrāde promocijas darba jomā (publikāciju saraksts un to kopijas).

1.3. Rekomendācija ar pretendenta īpašību raksturojumu no augstskolas, zinātniskās iestādes vai citas darbavietas.

1.4. Pretendenta un darba vadītāja Curriculum vitae.

2. LZP doktorantūras granti:

2.1. Paredzēti līdz doktorantūras beigšanai, bet ne ilgāk par 3 gadiem.

2.2. Granta apmērs 2001. gadā ir Ls 1425 gadā, t. sk.:

2.3. 2001. gadā LZP piešķir 40 jaunus doktoraktūras grantus.

3. Pieteikumi 2 eks. jāiesniedz LZP sekretariātā (Rīgā, Akadēmijas laukums 1, 334. ist.) līdz 2001. g. 30. aprīlim. Informāciju var saņemt: tel./fakss: 7223211; e-pasts: putnina@lza.lv

LZP Doktorantūras komisijas priekšsēdētāja, profesore E. Birģele

P. S. Pieteikumi, kuri būs iesniegti pēc 2001. g. 30. aprīļa, netiks izskatīti.

Rīgā, 2000. g. 25. aprīlī

Latvijas Zinātnes padome (LZP), piešķirot doktorantūras grantus, vadās pēc principa, ka finansiālais atbalsts zinātniskā darba veikšanai ir prioritāri piešķirams visperspektīvākajiem jaunajiem zinātniekiem vecumā līdz 35 gadiem, kuri jau apliecinājuši savas spējas zinātnē.

Galvenie kritēriji LZP doktorantūras granta piešķiršanai:

1. Pretendentam ir jābūt pilna laika (klātienes) doktorantam kādā no augstskolās vai valsts zinātniskajos centros apstiprinātajām studiju programmām doktorantūrā.

2. Pretendentam ir jābūt zinātniskām publikācijām par doktorantūras darba tematiku.

3. Doktorantūras darbam tematiski jābūt saistītam ar Latvijai aktuālu, nozīmīgu zinātnisku tēmu risināšanu.

4. Priekšroka dodama darba tēmai, kas iekļaujas valsts finansētā pētījumu projektā, pētniecības sadarbības projektā, valsts pētījumu programmā vai kādā starptautiskā programmā.

5. Doktorantūras darba vadītājam jābūt atzītam zinātniekam promocijas darba tematikā.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis E. Grēns

* * *

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

1. Izsludināt sadarbības projektu ideju pieteikumus šādos zinātņu blokos:

– dabas zinātnēs;
– inženierzinātnēs;
– lauksaimniecības un meža zinātnēs;
– bioloģijas un medicīnas zinātnes;
– humanitārās un sociālās zinātnēs.

2. Pieteikumā uzrādīt:

– projekta nosaukumu;
– vadītāju un galvenos izpildītājus, projektā iesaistītās institūcijas;
– projekta īsu aprakstu, kurā jāformulē:
– galvenie mērķi un uzdevumi;
– sadarbība – starp izpildītāju institūcijām, t. sk. ar industriāliem partneriem, ar augstskolām studiju programmu (t. sk. doktorantūras) nodrošināšanai;
– projekta izpildei nepieciešamais finansējums;
– projekta izpildes termiņi.

Pieteikuma apjoms nepārsniedz 2. lpp.

3. Projektu ideju pieteikumus iesniegt LZP līdz 2001. g. 17. aprīlim.

DMITRIJS SERDJUKS

aizstāvēs promocijas darbu “Sedlveida vanšu pārseguma kompozītkonstrukcija” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing. J. Jansons, Dr. habil. sc. ing. E. Bervalds, Dr. habil. sc. ing. V. Kasjanovs.

Konkurss

vides ķīmiķis – asistents – 1 vieta

bioģeoķīmija – pētnieks – 1 vieta

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Salaspilī, Miera ielā 3, 225. kab. Tālrunis uzziņām 2945405.

Pieteikumam pievienot:

1. Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas.
2. CV.
3. Publicēto darbu sarakstu.
4. Citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).