Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  23. aprīlis: 8 (216)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

2001. gada 26. aprīlī plkst. 14.00
Rīgas Latviešu biedrības
Zelta zālē
(Rīgā, Merķeļa ielā 13)

DARBA KĀRTĪBA:

Atklāšanas vārdi

LZA prezidents Jānis Stradiņš

RLB priekšsēdētājs Jānis Streičs

LZA Lielās medaļas pasniegšana

Rīga zem Rīgas.
30 gadu arheoloģiskie pētījumi

LZA Lielās medaļas 2001. gada laureāta
LZA īst. loc. Andra Caunes akadēmiskā lekcija

Jauni dati par pilsētas pirmo aizsargmūri

LZA kor. loc. Ieva Ose

LZA prezidijs

Lai veicinātu attīstību kosmisko informāciju tehnoloģijās, aeronavigācijas inženierzinātnēs un aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā, novērtētu ievērojamu Latvijas zinātnieku un praktiķu devumu šajās nozarēs, kā arī vēloties iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar jaunākajiem sasniegumiem minētajā jomā un izsakot pārliecību, ka Latvija ieiet XXI gadsimtā kā attīstīta eiropeiska kultūras un tehnoloģiju valsts, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” (LGS) un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” vienojas par šādu sadarbību:

1. LZA, Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” un LIF mērķprogramma IZK, sākot ar 2001. gadu iedibina 2 gada balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu kosmisko informāciju tehnoloģijā, inženierizstrādēs aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā. Balvas tiek piešķirtas reizi divos gados.

2. Jebkuram zinātniekam un praktiķim LZA, LGS un LIF mērķprogramma IZK balvu piešķir tikai vienu reizi mūžā.

3. Gada balvām tiek izgatavota un pasniegta speciāla piemiņas medaļa, diploms un stipendija Ls 1000,- (bez nodokļiem).

4. Līdzekļus balvām finansiāli nodrošina LGS. Stipendiju izmaksāšanu nodrošina LIF mērķprogramma IZK.

Balvas piešķir LZA, LGS un LIF mērķprogrammas IZK ekspertu komisija, kura sastāv no 7 locekļiem. Ekspertu komisijas līdzpriekšsēdētāji ir LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas (FTZN) priekš sēdētājs un LGS prezidents. Pārējie ekspertu komisijas locekļi ir divi LZA akadēmiķi, kuru kandidatūras izvirza FTZN un apstiprina LZA Prezidijs, divi LGS pārstāvji, kurus apstiprina prezidents, un LIF mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” padomes priekš sēdētājs.

5. Pieteikto pretendentu kandidatūras balvu saņemšanai izvērtē ekspertu komisija un savu lēmumu pieņem aizklāti balsojot. Ko mi sijas līdzpriekšsēdētājiem ir veto tiesības pretendentu apstiprināšanā.

6. Pretendentus balvu saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu Padomes, LGS, universitāšu un augstskolu Senāti, fakultāšu Domes ne vēlāk kā 1 mēnesi pirms balvas pie šķiršanas. Paziņojums par balvas izsludināšanu tiek publicēts presē.

7. Izvirzot kandidātus LZA–LGS balvai, divos eksemplāros iesniedzami šādi dokumenti:

7.1. Motivēts izvirzītāja iesniegums;

7.2. Ziņas par kandidātu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi;

7.3. Izvirzītāja vai kandidāta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);

7.4. Izvirzītais darbs (darbu kopa).

8. Balvas tiek pasniegtas svinīgā ceremonijā LZA, LGS un LIF mērķprogrammas IZK pārstāvju klātbūtnē. Balvas pasniedz LZA prezidents un LGS prezidents. Balvas pasniegšanas vietu un laiku nosaka pēc abu pušu vienošanās.

9. Apbalvoto zinātnisko darbs viens eksemplārs tiek nodots glabāšanā Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

LZA prezidents Jānis Stradiņš
Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” prezidents Edijs Kizenbahs
LIF mērķprogrammas IZK Padomes priekšsēdētājs Imants Meirovics

Rīgā, 2001. gada 5. aprīlī

Kā atrast naudu inovatīvai zinātnei

Godātie akadēmijas locekļi! Dāmas un kungi!

Tas ir liels gods runāt zinātnieku publikas priekšā Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē, kas vienmēr un visos laikos ir bijusi zināma kā vienlaikus visprogresīvākā un viskonservatīvākā sabiedrības daļa. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka progress un attīstība ir cieši saistīta ar konservatīvismu, – tā ir pilsoniskā stāja, morāle, valsts un tautas tradīciju uzturēšana. Un es zinu, ka savas valsts uzplaukumu mēs nepanāksim, ja nespēsim šīs divas lietas – progresīvo un konservatīvo – savienot. Savā ziņā arī genoma izpētes jautājums ir tāds, kas atrodas visprogresīvāko tehnoloģiju un viskonservatīvāko bioloģisko procesu saskares punktā. Miljoniem gadu ilga vēsture – mantojums, kas šodien var tikt aprakstīts un izmantots tā kā nekad cilvēces vēsturē tas nav bijis iespējams. Taču nebiju vēlējies šodien runāt par šo jautājumu. Manu attieksmi pret genoma programmas svarīgumu Latvijai visi zina, tā nav mainījusies un es to turpināšu aizstāvēt visaugstākajā politiskajā līmenī. Es gribēju šodien runāt par kaut ko citu. Un lai cik tas banāli neizklausītos, es vēlējos runāt par brīvo tirgu. Precīzāk – par Latvijas zinātnes vietu Latvijas tirgū un pasaules tirgū.

Brīvā tirgus ekonomikas klasiķi, aprakstot tā vienkāršos un nežēlīgos likumus, nereti nonākuši pie triviāliem secinājumiem. Rikardo, viens no pamatlicējiem, šķiet, ir rakstījis, ka vienīgā iespēja nosargāt savu tirgu ir ražot lētākas preces nekā to spēj citi. Situācijā, kādā atrodas Latvija, mēs savu tirgu varam nosargāt tad, ja pārdodam citiem to, kas mums ir lētāks nekā viņiem un pērkam no viņiem to, kas ir lētāks nekā mums. Protams, vienādas kvalitātes. Jā, tā ir sīva konkurence, kas prasa izturību, enerģiju, uzņēmību, taču mēs nedrīkstam aizmirst, kā vārdā tas mums ir vajadzīgs – tas ir vajadzīgs Latvijas valsts attīstībai, galu galā – labākai dzīvei.

Latvijā nav iespējama konkurētspējīga zinātne, ja pati valsts nav spējīga konkurēt Baltijas reģionā, Eiropā, pasaulē. Jā, atsevišķi talanti, kas paši izlauž sev ceļu, vienmēr būs. Es ceru, arī Latvijā. Taču nekad tā nav zinātne kopumā. Mums var būt viens vai divi olimpiskie čempioni individuālās disciplīnās, taču, lai panāktu valsts izlases uzvaru basketbolā vai futbolā, vajadzīga komanda, kas strādā visas valsts mērogā, vajadzīga pamatīga sporta bāze visā Latvijā. Tieši tas pats ir zinātnē. Latvija ir pazīstama ar izciliem speciālistiem šaurās nozarēs, šaurās disciplīnās, taču zinātnes kopējais līmenis vienmēr būs atkarīgs no valsts politikas kopumā, t. sk. zinātnes finansējuma jautājuma.

Kur meklēt papildus finansējuma iespējas? Kā nodrošināt taisnīgu un attīstību veicinošu finansējuma sadali? Kā izkļūt no tradicionālā valsts budžeta sadales, precīzāk, nepārdales gads gadā, lamatām?

Tautas partija, kuru es pārstāvu, vienmēr ir bijusi pārliecināta, ka jebkura finansiāla problēma valstī ir jārisina, skatoties no viena redzes punkta – kā šis risinājums ietekmēs nākotni. Ja īslaicīgs ieguvums bremzē attīstību, tas nav pieņemams.

Tautas partija kā labēja partija konsekventi aizstāv ideju par nodokļu samazināšanu ražošanā. Šī ideja ir vienkārša un neprasa garus paskaidrojumus. Jo mazāk nodokļu jāmaksā ražotājam, jo lielākas ir viņa attīstības iespējas, jo lētāka un daudzveidīgāka ir viņa saražotā prece, jo konkurētspējīgāka šī prece ir ne tikai Latvijā, bet arī plašākā tirgū. Savukārt to nodokļu apjoms, kas tiek iekasēts no patēriņa, pieaug. Nodokļu pārdale caur patēriņu ir daudz taisnīgāka un precīzāka, šādā gadījumā katrs pircējs, katrs pakalpojuma ņēmējs ar savu izvēli ietekmē, kuru akcīzes nodokli, kurai precei pievienotās vērtības nodokli viņš vēlas maksāt. Viņiem tas iznāk daudz precīzāk nekā politiķiem, kuru spējas pēdējā laikā ir pieņemts apšaubīt.

Mēs bieži skatāmies uz kaimiņiem, atzīmējot, ka Igaunija spēj virzīties uz priekšu daudz ātrāk un precīzāk par mums. Viens no šī izslavētā igauņu pārākuma iemesliem ir skaidras labējas finansu politikas konsekventa īstenošana.

Ne pārāk sen Tautas partijas rīkotā ekonomikas konferencē es izvirzīju tēzi, ka vietējo ražotāju atbalstam un vietējās ekonomikas attīstībai mums vispār būtu jāatsakās no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Jā, tas dos fiskālus zaudējumus pirmajos divos gados, taču ievērojami atmaksāsies vēlāk. Es esmu pārliecināts un gatavs šo pozīciju aizstāvēt tieši tāpat, kā savulaik aizstāvēt bezdeficīta budžetu.

Taču ir vēl kāds nosacījums, bez kura vietējā ražošana tā arī paliks mīņājoties uz vietas. Tā ir vietējā, tā ir mūsu, Latvijas, pielietojamā zinātne. Jaunu, progresīvu, tūlīt pat un uz vietas nepieciešamu tehnoloģiju izstrāde. Nozare, kura nav iespējama bez stabilas, akadēmiskas zinātnes bāzes. Nozare, kas ir absolūti neiespējama bez normāla finansējuma. Šī iemesla dēļ es gribētu koriģēt savu šo iepriekš izteikto priekšlikumu: atsakoties no uzņēmuma ienākuma nodokļa, tomēr saglabāt uzņēmuma ienākuma nodokli pavisam nelielā, varbūt 3–7% apmērā, taču visu šo naudu precīzi novirzīt papildus finansējumam zinātnei, it īpaši inovatīvajām pielietojamās zinātnes jomām. Bet ar vienu atrunu – ļaujot par šīs naudas sadalījumu līdzi lemt arī tautsaimniekiem. Tas noņemtu jebkādus spriedelējumus, ka zinātne pēta to, kas nevienam nav vajadzīgs. Tādā gadījumā nevienam pat prātā neienāks vēl arvien nodarboties ar ūdeņraža oksīda transportēšanas problēmu perforētā tarā, kā zinātnieki jokojot dēvē ūdens nešanu sietā.

Situācijā, kad Latvijas ražotāji daļu sevis nopelnītās naudas novirzīs inovatīvai zinātnei, turklāt viņiem kopā ar zinātniekiem tiks dota iespēja piedalīties lemšanā par to, kā šī nauda labāk izlietojama, viņi arī būs atbildīgāki par rezultātu. Viņi būs reāli ieinteresēti šajā rezultātā, jo augstāks tehnoloģiju līmenis Latvijā vairos arī viņu, ražotāju, konkurētspēju. Šobrīd princips, kas zinātnes finansēšanai tiek izmantots, ja nemaldos, jau gan drīz kopš 1992. gada un rada tikai iekšējus strīdus par šī mazā naudas gabaliņa sadalīšanu, manuprāt, neveicina attīstību.

Tas finansējuma apjoms, kas šobrīd valsts budžetā tiek novirzīts zinātnei, protams, ir jāatstāj. Iespēju robežās jāpalielina. Es neaicinu eksperimentēt ar šo summu, bet gan ieviest jaunu, papildus finansējuma piesaistīšanas principu. Atkarībā no tā, cik lielā mērā Latvijas zinātne ir veicinājusi vai var veicināt Latvijas uzņēmēju peļņu, proporcionāli pieaug arī šis finansējums gadu no gada caur daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa tieša mērķtiecīga pārdalījuma. Šādā veidā mēs radīsim iespēju efektīvi finansēt pašus aktuālākos projektus, kuru atdeve Latvijas tautsaimniecībai ir prognozējama un ātra.

Protams, Latvijai ir nepieciešama gan fundamentāla zinātne, gan pielietojamā zinātne. Es pieļauju, ka tā otrā nemaz nevar rasties vietā, kur nav akadēmiskas skolas, tradīciju, fundamentālu pētījumu. Taču es uzskatu, ka ir nepieciešams nodalīt šo divu zinātnes daļu finansējuma mehānismus, lai būtu nauda gan Dainu skapja sakārtošanai, gan genoma programmai, gan “Minoksa” efekta atkārtošanai.

Akadēmiķes
Lidijas Liepiņas
110 gadu dzimšanas dienas lasījumi

“Lidija Liepiņa bija personība ar savu stilu, izturēšanos, ieskatiem. Viņa dzīvi sekoja visam. “Nē, es nākšu ciemos vēlāk, kad būšu labi iemācījusies latviešu valodu.” Viņai bija stipra griba, valodu viņa iemācījās. Viņa nezināja to, ka varēja neiemācīties” – tā savas ģimenes piederīgo, fizikālķīmiķi ar pasaules vārdu, pirmo sievieti – akadēmiķi Latvijas zinātnē raksturoja LZA goda locekle gleznotāja Džemma Skulme. Bet augstāk minētajos, bijības un cieņas pilnajos izteikumos ir studentu un kolēģu caur gadu desmitiem saglabātais atmiņu siltums.

Latvijas Zinātņu akadēmijā 3. aprīļa pēcpusdienā RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa, Latvijas Ķīmijas biedrība un Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs pulcējās akadēmiķes Lidijas Liepiņas piemiņas lasījumos, lai atcerētos pirmo sievieti – akadēmiķi, aktīvu pētnieci, pasaules slavu un atzinību iemantojušu zinātnieci, jauna virziena aizsācēju Latvijas zinātnē viņas 110. dzimšanas dienā un 50. gadadienā kopš akadēmiķes nosaukuma iegūšanas.

Pēc akadēmiķa B. Puriņa ievadvārdiem referātu “Lidija Liepiņa zinātnē un dzīvē” nolasīja LZA prezidents J. Stradiņš.

Dzimusi 1891. g. 3. aprīlī Pēterburgā, augstāko izglītību ieguvusi Augstākajos sieviešu kursos, bijusi gan Maskavas Augstākās tehniskās skolas docētāja, gan katedras vadītāja Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā un citās Maskavas augstskolās, L. Liepiņa 1946. g. ieradās Rīgā. Sekoja katedras vadītājas darbs LU, pēc tam atjaunotajā RPI, un LZA Neorganiskās ķīmijas institūtā. Kara laikā L. Liepiņas pētījumi bija saistīti ar gāzu sorbcijas likumsakarību izpēti filtrējošās iekārtās, arī gāzmaskās. Kaujas apstākļos tika organizētas pārvietojamās laboratorijas, darba rezultātus publicēja pēc desmit gadiem. Sekoja pētījumi par virsmas ķīmijas problēmām tika pierādīta virsmas savienojumu pakļaušanās aktīvo masu likumam. Latvijā sākās aktuālie metālu korozijas pētījumi. Bija saņemti tolaik augstākie valsts apbalvojumi – gan Sociālistiskā darba varoņa zvaigzne (bezpartijiskai zinātniecei), gan Latvijas valsts prēmija. Vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju, izaudzinātie 25 zinātņu kandidāti, studentu simti, sabiedriskā aktivitāte, kuras rezultātā slēdza superfosfāta rūpnīcu. Daudz vienas sievietes mūžam.

Par L. Liepiņas zinātnisko un pedagoģisko darbību Neorganiskās ķīmijas institūtā un Ķīmijas fakultātē runāja Dr. habil. chem. O. Kukurs un Dr. habil. chem. A. Ruplis.

Atmiņās dalījās J. Polis, Dž. Skulme, O. Vēveris, V. Cera. Kā uzsvēra akadēmiķis R. Valters, “Ķīmiķu paaudze, kura fakultāti absolvēja 50.–60. g., bija ļoti laimīga. Un ne tikai tāpēc, ka tad ķīmija kā zinātne attīstījās ļoti strauji, pa augšupejošu līkni, līdzīgi kā šodien strauji attīstās molekulārā bioloģija un informācijas tehnoloģijas, bet arī tāpēc, ka mums bija izcili, lieliski skolotāji – L. Liepiņa, G. Vanags, A. Ieviņš, A. Ķešāns. Ir jauki, ka šos izcilos cilvēkus mēs atceramies, kaut ar piemiņas lasī jumiem”.

Klātesošo vērtējumam tika nodots U. Zemzara gleznots L. Liepiņas portrets. Un L. Liepiņas skolnieks fizikālķīmijā LZA prezidents Jānis Stradiņš saņēma L. Liepiņas piemiņas medaļu.

I. Tālberga

Diskusijā, ko vadīja Grindeļa Brālības un LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš un kurā savu viedokli par farmaceitisko izglītību Latvijā pauda Grindeļa Brālības viceprezidents, Aptiekāru asociācijas prezidents Dr. Guntis Belēvičs, uzstājās arī Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors profesors Jānis Vētra un Farmācijas fakultātes mācību spēki. Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks, LU Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmas direktore Dr. habil. biol. Ruta Muceniece un LU Medicīnas fakultātes mācību spēki, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks akadēmiķis Ivars Kalviņš, akadēmiķes Vija Kluša un Emīlija Gudriniece, Rīgas 1. Medicīnas skolas direktore Inese Bunga, docente Ilze Bārene, kā arī Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents Aigars Eniņš, LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters, Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktora vietniece Daina Biseniece un Grindeļa Brālības biedri – vadošie Latvijas farmaceiti, zinātnieki šajā nozarē un farmaceitiskās rūpniecības darbinieki, pavisam 43 speciālisti.

Diskusijas mērķis bija izanalizēt stāvokli Latvijas farmācijas zinātnē un praksē, lai atzinumus tālāk varētu izvirzīt šī gada jūnijā Aptiekāru asociācijas organizētajās Aptiekāru dienās, kur viens no programmas jautājumiem ir aptiekāru izglītošanas iespējas. Bija arī doma izveidot komisiju, kas izstrādātu priekšlikumus farmaceitiskās izglītības kvalitātes uzlabošanai Latvijā. Kā svarīgākie diskusijas jautājumi tika izvirzīti – izvērtēt, kādas augstākās farmaceitiskās izglītības iespējas patlaban piedāvā Latvijas universitātes, kā arī novērtēt farmaceitisko izglītību vairākos aspektos – cik Latvijas aptiekas patlaban vada farmaceiti ar augstāko farmaceitisko izglītību, cik ar vidējo farmaceitisko izglītību; cik lielā mērā augstākajā farmaceitiskajā izglītībā būtu jāakcentē profesionālo un akadēmisko zināšanu apguve; kādi papildu mācību priekšmeti būtu jāiekļauj farmaceitiskās izglītības programmā; kādas ir farmaceitiskās izglītības iegūšanas iespējas medicīnas skolās. Vienlaicīgi tika izvērtēts, vai farmaceitiskā izglītība apmierina Latvijas zāļu ražotāju un tirgotāju prasības un veicina medikamentu ražošanas attīstību. Tāpat pasākuma gaitā izvērtās aktīva diskusija par MK 27.02.2001. Noteikumu Nr. 88 “Zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas noteikumi” pantiem 73. un 74.1 par zāļu izsniegšanas kārtību pret receptēm Latvijas aptiekās – vai Latvijas sabiedrība, farmaceiti un ārsti minētā lēmuma īstenošanai ir gatavi, vai tas neradīs papildu spriedzi ārstu, farmaceitu un pacientu attiecībās.

Kā pasākuma uzrunā uzsvēra akadēmiķis Jānis Stradiņš, pirmais latviešu dabas pētnieks Dāvids Hieronīms Grindelis, kura vārdā nosaukta brālība, bija ķīmiķis, farmaceits, diplomēts mediķis, žurnālists, tādēļ arī 2000. gadā dibinātās Grindeļa Brālības pirmais organizētais pasākums tika veltīts diskusijai par farmaceitisko izglītību Latvijā, izvērtējot tās esošo situāciju un attīstības iespējas nākotnē. Farmaceitam jābūt ļoti vispusīgam, ar zināšanām ķīmijā, medicīnā, ekonomikā un uzņēmuma vadībā. Jāpārdomā, kā veicināt specializāciju un, it īpaši – kā papildināt šīs zināšanas.

Pārdomātā priekšlasījumā par farmaceitisko izglītību Latvijā Aptiekāru asociācijas prezidents Dr. Guntis Belēvičs pauda atziņu, ka situācijā, kad jaunus medikamentus ražo gandrīz tikai lielās farmaceitiskās firmas un aizvien straujāk pieaug sabiedrības informētība par medikamentiem un to iedarbību, mainās arī farmaceita funkcija. Farmaceits no zāļu gatavotāja kļuvis par gatavo zāļu tirgotāju. Bet šobrīd farmaceita kompetenci papildinājusi jauna funkcija – klienta un arī ārsta konsultēšana. Farmaceitam jāizvērtē, vai pacienta pieprasītos bezrecepšu medikamentus klientam var izsniegt, vai arī klients jānosūta konsultācijai pie ārsta. Jaunā funkcija farmaceitam prasa papildu zināšanas medicīnas un veselības aprūpes jomā. Vienlaicīgi tiek sagaidīta farmaceitiskā aprūpe jaunā kvalitātē, taču joprojām nav definēts farmaceitiskās aprūpes jēdziens, nav noteikta ārsta, farmaceita un pacienta atbildība un sadarbība dzīves kvalitātes uzlabošanā. G. Belēvičs arī uzsvēra, ka Latvijā, strauji ienākot ārvalstu medikamentu kompānijām, farmaceitiskajā nozarē pieaug konkurence, tādēļ svarīgi sagatavot vietējos speciālistus, farmaceitus, kuriem būtu plašākas zināšanas medikamentu reģistrācijas, izpētes, izstrādes un ražošanas jomā, kā arī ekonomiskās zināšanas aptiekas kā uzņēmuma vadīšanā. Tāpat jāveicina ciešāka sadarbība ārstu un farmaceitu starpā, ko varētu panākt, ja noteiktas pamatdisciplīnas mācību procesā vienlaikus tiktu apgūtas abās fakultātēs, tas ir, noteiktus lekcijas kursus studenti farmaceiti noklausītos kopā ar studentiem mediķiem.

Saistībā ar pieņemtajām izmaiņām likumdošanā, kas nosaka, ka no 2005. gada 1. janvāra par aptieku vadītājiem varēs strādāt tikai farmaceiti ar augstāko izglītību, diskusijas gaitā izvirzījās jautājums, vai Latvijas universitātes nākotnē spēs nodrošināt nozarei nepieciešamo farmaceitu skaitu. Tāpat neskaidras joprojām ir funkcijas, kādas aptiekā varēs veikt farmaceits ar augstāko un kādas farmaceits ar vidējo speciālo izglītību.

Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktora vietniece Daina Biseniece uzsvēra, ka šobrīd no aptuveni 850 Latvijas aptiekām 160 aptieku vadītāji ir ar vidējo speciālo izglītību. Situācija varētu mainīties 2003. gadā, kad Latvija būs gatava iestāties Eiropas Savienībā, un prasīto normu izpilde farmaceitiskajā nozarē varētu kļūt par iemeslu, kas radīs aptieku skaita samazināšanos. Tāpat, lai palielinātu speciālistu skaitu ar augstāko farmaceitisko izglītību. Latvijas Medicīnas akadēmijā izveidota farmaceitu tālmācības programma. Ņemot vērā Latvijas Medicīnas akadēmijā un Latvijas Universitātē patlaban sagatavoto farmācijas nozares studentu skaitu, var prognozēt, ka astoņos gados varētu tikt aizpildīts farmaceitu ar augstāko izglītību deficīts aptiekās. Pēc optimistiskās prognozes šajā laikā plānots sagatavot aptuveni 160 farmaceitus ar augstāko izglītību, taču reāli tas varētu notikt 12–15 gadu laikā. Savukārt akadēmiķis Ivars Kalviņš uzsvēra, ka speciālisti ar augstāko farmaceitisko izglītību vitāli nepieciešami ne tikai darbam aptiekās, bet arī zāļu izpētes, izstrādes un ražošanas jomā pētnieciskajos institūtos un firmās, kā arī darbam medikamentu reģistrācijā un izplatīšanā. Tas nozīmē, ka Latvijas augstskolās faktiskais sagatavojamo farmaceitu skaits būs krietni vien nepietiekams.

Tāpat diskusijā tika apspriests jautājums par profesionālās un akadēmiskās farmaceitu izglītības samēriem. Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors profesors Jānis Vētra pauda, ka Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultātes farmaceita grāds, ko students iegūst piecos gados, pielīdzināms maģistra grādam un apvieno gan akadēmisko, gan profesionālo izglītību. Pēc studiju beigšanas jaunais speciālists var kļūt par sertificētu farmaceitu un var turpināt izglītību doktorantūrā. Pozitīvais – tas dod noteiktas tiesības darba tirgū. Savukārt LU zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka nākotnes aptieku darbība vienlaicīgi būs saistīta gan ar profesionālo darbību, gan pētniecības darbu, tādēļ farmaceitam vienlaikus jābūt ne tikai profesionālim savā amatā, bet arī lietpratējam, jaunāko zinātnisko pētījumu atbalstītājam. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību atjaunot iespēju Latvijā iegūt doktora grādu farmācijā, kas celtu farmaceitiskās izglītības līmeni.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka farmaceitiem jānodrošina arī iespējami plašāka profila izglītība. Kā uzskata akadēmiķe Vija Kluša: “Medicīnā aizvien straujāk parādās jauna izpratne par slimībām, zāļu iedarbību un īpašībām. Fundamentāla farmaceitiskā izglītība jaunajam speciālistam dos iespēju izvēlēties nākamo profesionālās darbības jomu, taču, lai saglabātu augstu profesionālo līmeni, augstskolā gūtās zināšanas nepārtraukti jāpapildina. To nodrošina farmaceitu sertifikācija.” Kā savā runā minēja Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents Aigars Eniņš, gada laikā Latvijā ir sertificēti 800 farmaceiti, kas ir labs rādītājs un apliecinājums farmaceitiskās izglītības augstajai kvalitātei Latvijā.

Diskusijas noslēgumā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas Valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons izteica domu, ka darba devējs būs tas, kurš darbam savā uzņēmumā izvēlēsies jauno speciālistu, tādēļ arī viņam jādod iespēja veidot pasūtījumu, piedalīties mācību programmu izveidē. Tāpat farmācijas fakultātes studentiem jādod iespēja jau universitātes laikā gūt praksi esošajos sertificētajos farmācijas nozares ražošanas uzņēmumos. “Farmācijas nozarē pastāv piecas sabiedriskas organizācijas, kā arī Darba devēju konfederācija un Profesionālās izglītības padome, kurām kopīgiem spēkiem arī jārisina farmaceitiskās izglītības jautājums. Ja paši būsim aktīvi, būs arī jaunie speciālisti,” pauda V. Jākobsons.

Pasākumu noslēdzot, Grindeļa brālība izveidoja komisiju, kas izanalizēs pašreizējo stāvokli un izstrādās priekšlikumus farmaceitiskās izglītības kvalitātes uzlabošanai Latvijā. Tāpat vienbalsīgi tika nobalsots pieņemt lēmumu vēstules formā aicināt LR Ministru Kabinetu mainīt MK 27.02.2001. Noteikumu Nr. 88 (par zāļu izsniegšanas kārtību pret receptēm Latvijas aptiekās) pantus 73. un 74.1, atzīstot tos par sasteigtiem, un lūgt valdību atlikt to ieviešanu vismaz līdz 01.01.2002., saskaņā ar Farmācijas likumu nodrošinot lēmuma īstenošanai nepieciešamos organizatoriskos, medicīniskos, juridiskos un sociālos priekšnoteikumus. Diskusijā pieņemtie atzinumi vēstulē nosūtīti Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, to parakstījis LZA prezidents Jānis Stradiņš.

A/s Grindeks Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste

Solvita Cerecka

Diskusijā, ko organizēja Latvijas zinātņu akadēmija un Grindeļa Brālība un kura notika šā gada 5. aprīlī, Grindeļa Brālības un Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā tika pieņemti divi ieteikumi:

1. Izveidot komisiju par farmaceitisko izglītību Latvijā pārskata un ieteikumu iegūšanai šādā sastāvā: G. Belēvičs (priekšsēdētājs), V. Eniņa, R. Muceniece, I. Bunga, I. Kalviņš, V. Jākobsons (locekļi).

2. Sagatavot vēstuli MK ar aicinājumu mainīt MK 27.02.2001 Noteikumu Nr. 88 (par zāļu izsniegšanas kārtību pret receptēm Latvijas aptiekās) pantus 73. un 74.1., atzīstot tos par sasteigtiem un lūgt valdību atlikt to ieviešanu vismaz līdz 01.01.2002., saskaņā ar Farmācijas likumu nodrošinot lēmuma īstenošanai nepieciešamos organizatoriskos, medicīniskos, juridiskos un sociālos priekšnoteikumus.

LZA 2001. gada balvu
laureātu īsas biogrāfijas

Turpinājums no nr 5.

Agris Gailītis, Dr. phys. – Edgara Siliņa balva kā darba “MHD Dinamo eksperiments Salaspilī” galvenajam autoram.

A. Gailītis dzimis 18.11.1935. g. Valmierā. Beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti (ar izcilību 1958), P. Ļebedeva Fizikas institūta (FIAN, Maskava) aspirantūru (1964). Fizikas doktors (1964).

Strādā Fizikas institūtā kopš 1958. gada – inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, teorētiskās fizikas laboratorijas vadītājs, 1998.–2000. g. – institūta direktors. Ap 100 zinātnisko publikāciju autors.

Galvenais zinātniskās darbības virziens – teorētiskā fizika, galvenokārt – magnētiskā hidrodinamika (MHD): dinamo problēma, magnētiskā lauka hidrodinamiskās ģenerācijas teorija un eksperiments; MHD plūsmas kanālos, robežslāņos un aptekot ķermeņus; MHD parādības uz šķidra metāla un ferrošķidruma virsmām. Ir publikācijas plazmas fizikā, atomfizikā un debess ķermeņu mehānikā. Būdams fiziķis-teorētiķis, A. Gailītis pats aprēķināja, izprojektēja un viņa vadībā izveidoja MHD dinamo modeļa eksperimentālo iekārtu, kas pirmo reizi pasaulē eksperimentāli demonstrēja, ka intensīvi maisot lielu tilpumu šķidra elektrovadītāja (eksperimentā tas bija izkausēts nātrijs), tas magnetizējas. Pēc pastāvošiem priekšstatiem, tā rodas gandrīz visi apkārtējā dabā esošie magnētiskie lauki, tai skaitā Zemes magnētiskais lauks, citu planētu, Saules, citu zvaigžņu un pat galaktiku lauki. Tomēr cilvēka rokām radīta eksperimentā tas novērots vēl nebija. Šis eksperiments tika veikts 1999. g. 11. novembrī LU Fizikas institūtā Salaspilī un demonstrēja pāreju no vienkāršas elektrovadoša šķidruma kustības, kas ne ar ko neatšķiras no nevadošu šķidrumu plūsmas, uz magnetoaktīvu kustību, kad kustība sāk radīt un uzturēt magnētisko lauku. Šis eksperiments ir guvis plašu rezonansi pasaules zinātniskajā un periodiskajā presē.

Pēteris Prokofjevs – LZA īst. loc., (Kodolpētniecības centrs)

– Edgara Siliņa balva (diploms un medaļa) par mūža ieguldījumu zinātnē un darbu kopumu “Kodolu struktūras pētījumi kodolreakcijās”.

P. Prokofjevs (01.08.1925–01.12.2000) bija Latvijas kodolfizikas vispāratzītais vadītājs. Pēc Latvijas valsts universitātes beigšanas 1950. gadā sākās viņa zinātniskā darbība LZA Fizikas institūtā. Pirmo pieredzi kodolfizikas virzienā P. Prokofjevs ieguva aspirantūrā Ļeņingradā. Tālākais P. Prokofjeva darba ceļš kopš 1958. gada saistīts ar Salaspils kodolreaktora celtniecības organizāciju un Kodolreakciju laboratorijas izveidošanu un vadīšanu. P. Prokofjeva tiešā vadībā tika radīta unikāla eksperimentālā iekārta – beta spektrogrāfs, un ar tās palīdzību kodolreaktorā veiktie pētījumi ieguva plašu atzinību. 1971. gadā Pēteris Prokofjevs ieguva zinātņu doktora grādu kodolfizikā. 70. gadu vidū plaši izvērsās viņa ļoti auglīgā zinātniskā sadarbība ar kodolpētniecības centriem Francijā un Vācijas Federatīvajā Republikā, kas tā laika apstākļos ir jāvērtē kā ievērojams Latvijas kodolfiziķu darba starptautiskās atzinības apliecinājums. P. Prokofjeva vadībā izveidojās Latvijas eksperimentālās kodolfizikas skola, tika aizstāvētas 8 zinātņu doktora (kandidāta) disertācijas un 5 Kodolreakciju laboratorijas līdzstrādnieki ir ieguvuši Latvijas habilitētā zinātņu doktora grādu. Paralēli tiešajam zinātniskajam darbam P. Prokofjevs ir bijis LZA Fizikas institūta direktora vietnieks – kodolreaktora priekšnieks (1983–1989) un LZA Kodolpētniecības centra Kodolreakciju laboratorijas vadītājs (1992–1997), LZA korespondētājloceklis (1978–1992) un kopš 1992. g. – LZA īstenais loceklis.

Austra Āboliņa – Dr. biol. – Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece, – Heinricha Skujas balva par vienotas tematikas zinātnisko darbu kopumu “Latvijas sūnas (flora, ekoloģija, aizsardzība)”.

A. Āboliņa (dz. 01.11.1932) jau kopš 1953. gada visu aktīvo zināt nieka mūžu veltījusi Latvijas sūnu izpētei. Viņa ir vadošā zinātniece-bioloģe, kas apkopojusi datus par Latvijas sūnu floras pētīšanas vēsturi, apkopojusi un izanalizējusi savāktos sūnu materiālus, kā rezultātā uzrakstīta monogrāfija par Latvijas sūnām, veikusi pētījumus par sūnu ģeogrāfisko izplatību Latvijā, arī daudzās aiz sargājamās teritorijās – Teiču rezervātā, Moricsalā, Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos un vairākos liegumos. Pētījumu gaitā ievākts herbārijs ar ~21 000 paraugiem, sastādīta kartotēka pa sugām, kas uzskatāma par Latvijas sūnu datu bāzes pirmsākumu. No 508 Latvijā konstatētajām sugām 130 ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, 54 sūnu sugas Latvijā konstatētas pirmo reizi.

Publicējusi 159 zinātniskus darbus, t. sk. 4 monogrāfijas, kopā ar ārzemju autoriem izdoti darbi par reto sūnu izplatību Ziemeļeiropā.

Valentīna Skujiņa – LZA īst. loc., profesore,

– Jāņa Endzelīna balva par veikto darbu latviešu valodas terminoloģijā un tās izstrādes principu pētniecībā.

V. Skujiņas (dz. 02.10.1937) zinātniskā darbība kopš 1961. gada saistīta ar valodas kopšanu un terminoloģijas izstrādi. Tām veltīta zinātņu kandidāta disertācija “Tehnisko zinātņu terminoloģijas veidošana latviešu valodā” (1969) un doktora disertācija “Latviešu terminoloģijas izstrādes principi” (1993). Pēdējā, savulaik par novitāti uzskatītā, tagad īpaši noderīga valodas praksē, kad jautājumi par valodas izkopšanu un latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanu aktualizējas. Te ieguldījumu devusi arī LZA Terminoloģijas komisija, kuras līdzpriekšsēdētāja (kopš 1994. g.) un priekšsēdētāja (no 1999. g.) ir V. Skujiņa. Pētī jumu ciešā saistība ar valodas praksi, jaunvārdu darinājumi (“tirgzinība”, “programmatūra”, “tiešraide”) atbilst J. Endzelīna darbības principiem. V. Skujiņas publikācijas (~600), darbība Valodas prakses dienu konferenču, Valodas nedēļu organizācijā, APP Valsts valodas komisijā, pedagoģiskais darbs LU, LPA, LLU, DPU, kā arī starptautiskās aktivitātes liecina par J. Endzelīna kā valodas kopēja pārmantotību.

Juris Gelfgats – profesors, Dr. habil. phys.

2001. gada 8. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmija un a/s RD ALFA pie šķīra profesoram Jurijam Gelfgatam gada balvu fizikā un tās inženierpielietojumos – par būtiskiem izgudrojumiem un izciliem sasniegumiem lietišķajā magnetohidrodinamikā un materiālzinātnē.

J. Gelfgats (dz. 30.11.1936) beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas fakultāti (1959). Habilitētais fizikas doktors (1984). Strādā Fizikas institūtā kopš 1964. gada (aspirants, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, no 1986. gada – laboratorijas vadītājs, profesors).

J. Gelfgats personīgi un viņa vadībā Fizikas institūtā veica teorētiskus un eksperimentālus pētījumus teorētiskajā un lietišķajā magnetohidrodinamikā (MHD). Zinātnisko pētījumu rezultāti hidrodinamikā, siltuma un masas pārneses jomā, vienkomponentu un daudzkomponentu šķidrās elektrovadošās vidēs, ja uz tām iedarbojas ar dažāda veida elektromagnētiskiem laukiem, ieguva starptautisku atzinību.

J. Gelfgats ir trīs jaunu zinātnisku virzienu autors lietišķajā magnetohidrodinamikā:

– šķidru metālu plūsmu vadīšanas un droselēšanas MHD metodes;

– kosmisko tehnoloģiju modelēšana un realizēšanas MHD metodes uz Zemes (kvazibezsvara apstākļu realizēšana uz Zemes);

– MHD metodes pusvadītāju monokristālu audzēšanas procesa vadīšanai.

J. Gelfgata zinātniski pētnieciskie rezultāti atspoguļoti 3 monogrāfijās, 235 zinātniskās publikācijās, vairāk nekā 100 patentos. Par sekmīgu zinātnisko darbību J. Gelfgatam piešķirts “Latvijas nopelniem bagātā izgudrotāja” nosaukums (1988), LZA Fridriha Candera balva (1991), piecas LZA prezidija prēmijas un Latvijas un PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes zeltas medaļas un diplomi.

Pēdējos 10 gados J. Gelfgats vadīja un vada vairāk nekā 15 starp tautiskas programmas un projektus. J. Gelfgata vadībā izstrādātas un aizstāvētas desmit doktora disertācijas. Viņa skolnieki strādā Latvijā, Vācijā, ASV, Krievijā.

Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāze

Projekta mērķis

Projekta uzdevumi

1. Pakāpeniski uzkrāt un apkopot datus par Latvijas iedzīvotāju genoma struktūru, tā izveidojot genoma datu bāzi.

2. Identificēt patoloģiju izraisītājas mutācijas medicīniski nozīmīgos gēnos (DNS diagnostika).

3. Analizēt individuālās atšķirības genoma struktūrā (DNS polimorfisms), kas izmantojamas klīniskajā medicīnā, tiesu medicīnā un personas identifikācijā.

4. Genoma analīzes rezultātus salīdzināt ar slimnieku klīniskajiem un klīniskās ģenētikas datiem, vides un indivīda dzīves veida faktoriem, tā iegūstot informāciju par nozīmīgākajiem slimības izpausmi ietekmējošiem faktoriem Latvijā un radot iespēju izstrādāt pacientiem individuālu terapiju un profilakses pasākumus.

5. Analizēt genoma struktūru un gēnu ekspresiju (kDNS analīze), lai atklātu jaunus slimību izraisītājus gēnus vai to ekspresiju modificējošus faktorus, kā arī lai veiktu Latvijas iedzīvotāju populācijas ģenētiskos pētījumus.

Projekta darbības jomas

Veselības aprūpes pasākumu organizēšana. Projekta īstenošana dos iespēju informēt veselības aprūpes organizētājus Latvijā par to slimnieku vai slimības riskam pakļauto indivīdu skaitu, kuru slimības iemesls ir izmaiņas genomā. Tas dos iespēju efektīvāk plānot šo slimību diagnostiskos, terapeitiskos un preventīvos pasākumus valsts mērogā.

Slimību diagnostika. DNS izmeklējumi, atšķirībā no tradicionālajām diagnostikas metodēm, ļaus atklāt slimību izraisošās mutācijas ne tikai pēc slimības klīniskās manifestēšanās, bet arī slimības presimptomatiskajā stadijā un arī pirms dzimšanas.

Slimību ārstēšana. Pavērsies iespēja agrāk uzsākt slimnieka ārstēšanu, novērst vai ierobežot slimības pazīmju izpausmi, saglabājot cilvēku darbaspējas un ietaupot līdzekļus, kas būtu nepie ciešami ārstēšanai un sociāliem pabalstiem. DNS izmeklējumi būs nepieciešami visu monogēno un multifaktoriālo slimību gadījumos (biežums starp jaundzimušajiem attiecīgi 5% un 25%).

Ģenētiskā konsultēšana. Ģenētiskā konsultēšana būs nepie ciešama vidēji 4 cilvēkiem uz katru ar genoma izmaiņām atklāto slimnieku.

Populācijas skrīnings. Pilnveidojoties DNS izmeklējumu tehnoloģijai (daudzu gēnu vienlaicīga analīze lielam indivīdu skaitam), paaugstinoties sabiedrības zināšanu līmenim ģenētikā, kļūs iespējama visu indivīdu brīvprātīga DNS analīze. Tas ļaus savlaicīgi atklāt tos indivīdus, kuriem vai kuru pēcnācējiem ir augsts kādas ģenētiskas (monogēnas vai multifaktoriālas) slimības rašanās risks.

Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir molekulārās ģenētikas pētījumu centrs Latvijā, kurā genoma pētījumi, tai skaitā DNS izmeklējumi, rod pielietojumu ne tikai molekulārās bioloģijas, bet arī medicīnas problēmu risināšanā. Iz strādāta BRCA 1 gēna mutāciju noteikšanas metode krūts vēža iedzimto formu diagnosticēšanai, BCR/ABL translokāciju noteikšanas metode hroniskās mieloleikozes diferencētai diagnosticēšanai. Notiek jaunu onkogēnu meklējumi dažādu onkoloģisku saslimšanu gadījumos. Veikta vairāku infekcijas slimību izraisītāju – HBV, HCV, M. tuberculosis genotipēšana ar nozīmi klīniskajā praksē u. c.

Latvijas Medicīnas akadēmijā (AML) veiktie cilvēka molekulāri ģenētiskie pētījumi ir vērsti galvenokārt uz Latvijas pamatiedzīvotāju DNS polimorfisma analīzi, kas palīdz spriest par latviešu radnieciskajiem sakariem ar citām populācijām. Tiek analizēti gēni, mutācijas kuros izraisa Ziemeļeiropā biežākās autosomāli recesīvās slimības mukoviscidozi, primāro hemohromatozi un a₁-antitripsīna nepietiekamību. HLA lokusa polimorfisma pētījumi Latvijā ļauj spriest par ģenētisko marķieru reģionālo izplatību un to saistību ar konkrētām saslimšanām.

Valsts medicīniskās ģenētikas centra (VMĢC) darbībā galvenā nozīme ir ģenētisko slimību klīniskajai, bioķīmiskajai un citoģenētiskai diagnostikai, prenatālajai diagnostikai, prenatālajam un postnatālajam skrīningam, slimnieku un viņu ģimenes locekļu medicīniski ģenētiskai konsultēšanai. Radīts iedzimto anomāliju Valsts reģistrs. Tiek veikta fenilketonūrijas un citu slimību DNS diagnostika.

P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (SKUS) pēta proteīnkināzes C gēna polimorfismu saistībā ar 2. tipa cukura diabēta saslimstības risku. Endokrinoloģijas centrā tiek pētītas HLA DR, DQ predisponējošo un protektīvo gēnu alletes Greivsa slimības (auto imūnas tireotoksikozes) pacientiem un to radiniekiem Latvijā.

Ķirurģijas klīnika piedalās multicentriskā projektā par genotipa-fenotipa korelāciju MEN-1 un HNPCC (Hereditāra nepolipoza kolorektāla vēža) sindromiem.

P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā ietilpstošais Latvijas Kardioloģijas centrs (LKC) veic pētījumus par angiotenzīna konvertējošā enzīma polimorfismu kā vienu no miokarda infarkta riska faktoriem.

Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC) pētnieciskās programmas “Ļaundabīgie audzēji” ietvaros, sadarbībā galvenokārt ar BMC, strādā pie krūts vēža, melanomas, papilomas vīrusa izraisīto neoplāziju un citu ļaundabīgo audzēju agrīnās DNS diagnostikas prob lēmām.

Valsts Hematoloģijas centrs (VHC) apzinājis Latvijas slimniekus ar iedzimtu hematoloģisku patoloģiju – hemofīliju A un B. Nodibināta hemofīlijas slimnieku asociācija.

Projekta etapi

Darbs plānots 10 gadiem un tiks organizēts pa etapiem. Pirmajā etapā (2000.–2003. g.) paredzēts veikt galvenokārt sagatavošanās darbus Latvijas iedzīvotāju genoma plašai analīzei. Turpmākajos etapos paralēli rutīnas darbam, radot, pilnveidojot un izmantojot Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāzi (GenDB), tiks veikta genoma polimorfirms un ģenētiski vēl mazizpētīto slimību plaša analīze.

1. Pirmais etaps (2000.–2003. g.) – sagatavošanās darbs Latvijas iedzīvotāju genoma plašai analīzei. Ar atsevišķām slimībām saistīto gēnu analīze diagnostiskiem un prognostiskiem mērķiem.

2. Otrais etaps (2004.–2006. g.) – Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošana un izmantošana konkrētiem medicīniskiem un citiem mērķiem. Genoma polimorfisma analīze un datu izmantošana iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtējumam un individuālās terapijas izvēlei.

Projekta nerealizēšanas negatīvās sekas

Plašākai informācijai:
http://bmc.biomed.lu.lv/gene/

Juris Voicehovičs ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ūdens un zemes zinātniskā institūta vadošais inženieris, LLU Lauku inženieru fakultātē lasa kursu “Vides inženierija”, 2000. gadā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s “Aldaris” balvu jaunajiem zinātniekiem par darbu “Jēkabpils pretplūdu aizsardzības problēmas izpēte un konstruktīvo risinājumu zinātnisks pamatojums” (vad. Dr. habil. sc. ing. prof. Hilelis Segals).

– Klāt pavasaris, kas kārtējo reizi liek satrūkties Jēkabpils iedzīvotājiem. Šogad sniega nav bijis daudz, nav arī stipru salu un biezas ledus kārtas, bet tomēr…

– Plūdu briesmas Jēkabpili un tās apkārtni apdraud galvenokārt pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidošanas, kad pilnībā mainījās Daugavas hidrauliskais režīms. Agrāk Daugavas posms starp Jēkab pili un Pļaviņām bija stipri krāčains (tagad saglabājušās tikai Pirkažu krāces), neaizsalstošs. Rudenī un ziemā no augšteces plūstošie vižņi un ledus krācēm drāzās pāri ar lielu ātrumu, neuzkrājoties, tādēļ pavasara plūdu laikā ledus sastrēgumi praktiski netika novēroti. Izņēmums bija 1951. gada pavasaris, kad pēc bargas ziemas izveidojās sastrēgums Pirkažu krācēs Sakas salas rajonā un ūdens līmenis pie Jēkabpils paaugstinājās līdz 82,46 m augstuma atzīmei. Salīdzinot ar vasaras vidējo ūdens līmeni 77,8 m, tas ir par vairāk nekā 4,5 metriem. Taču pēc Pļaviņu HES uzcelšanas ledus un vižņu masas uzkrāšanās pie Pļaviņām, Sakas salas un Jēkabpils jau kļuvusi par parastu parādību. 1981. gada lielajos plūdos ūdens līmenis pie hidrometriskā posteņa “Jēkabpils” sasniedza 83,52 m atzīmi, zem ūdens bija Ābeļsala, pilsētā applūda namu pagrabi, pirmie stāvi, Jēkabpils ģimnāzijas šautuve. Lieli plūdi bija arī 1998. gadā, kad applūda Sakas sala un radās lieli zudumi lauksaimniecībai. Šie ekstremālie gadi parādīja, ka pret blīvo ledus un vižņu masu nevar cīnīties ar parastām metodēm – ledlaužiem, spridzināšanu. Pret piedāvājumu iekrāsot ledus sablīvējumus ar tumšu krāsu, lai saule tos ātrāk izkausētu, iebilda vides aizsardzības iestādes.

– Kādi būtu varianti?

– Vienkāršie – Pirkažu krāču likvidēšana, Sakas attekas padziļināšana, autotilta uz Sakas salu pārbūve, palielinot tilta laidumu, Mazās Daugavas gultnes tīrīšana. Šie pasākumi palielinātu Daugavas caurplūdumu. Drošākais līdzeklis būtu izveidot ūdenskrātuvi augšpus Jēkabpils, to apvienojot ar zemspiediena elektrostaciju, kas darbotos tajos laikos, kad to atļautu hidroloģiskā situācija. Taču šim projektam ir savi mīnusi. Vispirms jau dārgās izmaksas – ap 100 miljoni latu. Jēkabpils rajonā Daugavas gultni veido plaisainie dolomīti ar filtrācijas koeficentu līdz 100 m diennaktī, tas nozīmē, ka ūdens uzstādinājums augšbjefā izraisīs lielu zemju platību ap plūšanu. Būtu jābūvē spēcīga drenāžas sistēma ar sūkņu stacijām, kas palielinātu ekspluatācijas izmaksas. Hidromezgla lejasbjefa augstas turbulences zonā, kur ūdens neaizsalst pat visbargākajā ziemā, atkal veidotos vižņi. Tie sāks koncentrēties arī pie Daugavas ieplūdes jaunajā ūdens krātuvē, tādējādi plūdi tiktu “pāradresēti” augšup pa Daugavu, nevis likvidēti.

No hidrotehniskā viedokļa labāks būtu LLU profesora Anša Zīverta priekšlikums izbūvēt 2–3 ūdenskrātuves ar nelielu uzstādinājumu. Taču tas būtu nāves spriedums dabas parkam “Daugavas loki” un draudētu arī ar starpvaldību konfliktu, jo tad vižņi blīvētos un teritorijas applūstu kaimiņos.

– Vai tiešām nav neviena pieņemama risinājuma?

– Profesors H. Segals piedāvā Sakas upes slūžu variantu. Tā izmaksas nepārsniegtu 10 miljonus latu. Slūžu būtība ir šāda – pa rasti tajā laikā, kad pie Jēkabpils veidojas vižņu un ledus sastrēgumi, Sakas atteka ir pilnībā piepildīta ar ledus masu un nelaiž cauri ūdeni. Ja Sakas atteka ir brīva no ledus un vižņiem, tā spēj izvadīt aptuveni 17,5% no kopējā Daugavas caurplūduma. Tas jau ievērojami mazinātu plūdu briesmas. Lai varētu Saku turēt brīvu, esam paredzējuši Sakas attekas augšgalā izbūvēt slūžas, kas būtu apvienotas ar autotiltu uz Sakas salu. Vēlā rudenī, kad sākas vižņu veidošanās, slūžas tiktu aizvērtas. Straume plūstu pa Daugavas galveno gultni, palielinātos straumes ātrums, kas vižņus ātrāk nonestu pa straumi uz leju, uz Pļaviņu ūdenskrātuvi. Pavasarī, ja arī vižņu un ledus sablīvējums izveidotos un Daugavas galvenā gultne netiktu galā ar pieplūstošo ūdens apjomu, slūžas atvērtu un ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminātos. Pie tam šāds hidrauliska trieciens, ko izraisītu straujā ūdens masu plūšana pa Saku, izkustinātu ledus masas salas lejasdaļā, kur visbiežāk veidojas ledus un vižņu sastrēgumi.

Šo priekšlikumu varētu apvienot ar “Meliorprojekta” ieteiktajiem Sakas gultnes tīrīšanas darbiem. Vēl lētāks variants – slūžu vietā izbūvēt peldošas straumvirzes būves, kā, piemēram, pie Ķeguma spēkstacijas Jaunjelgavas pusē. “Meliorprojekts” vēl tikai ir iecerējis izmodelēt šādu risinājumu, tādēļ šobrīd pāragri atbildēt, vai tāds vispār ir iespējams.

Pēdējais, bet no enerģētiķu viedokļa acīmredzot visnepieņemamākais risinājums būtu Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa pazemināšana vižņu veidošanās laikā. Ideāls būtu variants, ja ūdens līmeni varētu pazemināt līdz tādam, kāds tas bija pirms hidroelektrostacijas uzbūvēšanas, jo tādā gadījumā vižņu sastrēgumi pilnībā būtu izslēgti – pirms Pļaviņu HES uzcelšanas vižņi pie Jēkabpils taču nesakrājās! Saprotams, ka šodien tik kardināli pazemināt ūdens līmeni nav iespējams, tomēr arī tā daļēja pazemināšana dotu lielu efektu, jo vižņi tiktu aiznesti un sakrātos ūdens krātuves dziļākajā daļā.

Ar J. Voicehoviču runāja Z. Kipere

Pakalpojumus skaistumkopšanā pieprasa darba tirgus

Kultūrvide vienmēr bija ciešā saskarsmē ar skaistumkopšanu un medicīnu. Priekšstatu par skaisto veidoja populāras personības, kuru teiktais sabiedrībā plaši izplatījās. H. Heine teicis, ka viņš cilvēkā saskata tikai vienu skaistumu – veselību. Ārsts un rakstnieks A. Čehovs norādīja, ka cilvēkā visam jābūt skaistam – uzvedībai, apģērbam un ārējam izskatam. (Vai A. Čehovs kaut ko neteica arī par domām? – Red.) Sabiedrības garīgās pasaules veidotāji, cits citu papildinot, rada priekšstatus par harmoniju, skaistuma standartiem, uzvedības kultūru un eleganci, kas daudzus vainagoja ar uzvarām pie darba devēja.

Darba tirgus Latvijā pieprasa pakalpojumus skaistumkopšanā un smukumības aprūpēšanā (Roberta Mūka ieteiktais termins. Latgalē biežāk lieto vārdus smukumeyba, smuks un nesmuks). Skaistumkopšanā strādā kosmētiķi (speciālisti ar vidējo izglītību). Viņus apmāca Rīgas kosmētikas skolā. Tā ir Nellijas Janaus privātskola. Kosmetologi studē LU atjaunotajā Medicīnas fakultātē. Abas izglītības programmas akreditēja LR Izglītības un zinātnes ministrija. LU kosmetologa specialitāti ir guvuši Latvijas un Lietuvas ārsti.

Izmantojot docētāja māku, skaistumu izprast un aprūpēt Latvijā sāka dermatovenerologs Ernests Apse-Apsītis (1898–1980, miris Rīgā). Viņš LU studēja teoloģijas un medicīnas fakultātēs. Vecākā paaudze vēl atceras Dzirnavu ielā daktera Apses kabinetu, kurā ārsts un kosmetologs aprūpēja klientus un pacientus līdz pat savai 80. dzimšanas dienai, kad pensionējās. Šodien šajā kabinetā skaistumu aprūpē Ārstu kosmetologu asociācijas prezidente Ināra Stepanova. Saglabājot sava skolotāja, populārā profesora un ģenerāļa, dermatovenerologa P. Sniķera tradīcijas, E. Apse (padomju varas laikā viņš pazīstams ar šo uzvārdu) vadīja LU Ādas un venērisko slimību katedru. Piekāpjoties LVU funkcionāru spiedienam, no docētāja darba bija atstādināts, un viņa vietā stājās PSRS pazīstamais leprologs A. Šteins.

Darbus ādas un matu kopšanā 1970. un 1971. gadā E. Apse publicēja izdevniecībā “Zinātne”.

Skaistumkopšanu latvieši praktizēja un zinātniski risināja mītnes zemēs. E. Pērkona apkopoja savu pieredzi skaistumkopšanā Vācijā un Kanādā, kur izdeva grāmatu “Skaistuma noslēpumi” (Toronto, 1956), maģistre V. Ūdre publicēja darbu “Skaistumkopšana latvju folklorā” (Universitas, 1985). Minētie darbi Latvijā un ārpus tās latviešu valodā veidoja latviskā skaistuma izpratni, kas saskanēja ar eiropeisko. Darbi par skaisto un tā aprūpēšanu radās saistībā ar darba tirgu. Ārpus Latvijas darba iegūšanai elegancei bija noteicošā loma.

Priekšstati par skaisto un veselību, tāpat kā par varu, slavu, bagātību, nabadzību un nesmukumu, kā arī citām cilvēka dzīves izpratnēm ir atkarīgi no laikaposma, kurā dzīvojam, un kultūrvēsturiskā konteksta. Visos laikos austrumu un rietumu kultūrās skaistuma noslēpumi iet rokrokā ar veselību. Skaistu cilvēku kultūras un veselības vērtību apzinātāji augstu vērtēja visos laikmetos. Kas uzskatāms par smuku un nesmuku, veselu un slimu cilvēku, lielā mērā ir atkarīgs no priekšstatu sistēmām un eiropeiskās domāšanas, kas balstās uz duālismiem. Skaistā un daiļā jeb smukā izpratne saistīta ar atsevišķās valstīs dzīvojošo nacionālo grupējumu mentalitāti, kas savijas ar priekšstatiem, mītiem un reliģijām (jo reliģija ir kultūras substance).

LU kosmetologi studijās ielūkojas ētikas, estētikas un ekonomikas jautājumos, kas palīdz saprast skaisto. nepieciešams ielūkoties medicīnas un humanitāro disciplīnu vispārējās un speciālās tēmās, piemēram, medicīniskās ētikas pamatprincipos: Hipokrāta zvērestā, Pasaules Medicīnas asociācijas skartajos jautājumos – Ženēvas deklarācijā (1948), starptautiskajā Medicīnas ētikas kodeksā (1949), Pacientu tiesību nolikumā (1973), Helsinku deklarācijā (1975), Lisabonas deklarācijā (1995) un Latvijas ārstu ētikas kodeksā (1995).

Starptautiskie eksperti 2000. gadā, akreditējot LU profesionālo kosmetologu studiju programmu, centās apzināt skaistumkopšanu kā medicīnas un veselības aprūpes sastāvdaļu, kurā varētu specializēties gan ārsti, gan medicīnas māsas ar augstāko izglītību. Tartu universitātes profesors Lembits Allimets uzskatīja, ka specializācija kosmetoloģijā pēc ārsta diploma saņemšanas ir pilnīgi jauna medicīnas specialitāte (LR ārsta kosmetologa profesija ir iekļauta ārstu speciālistu un apmācīt tiesīgo ārstniecības personu sarakstos). Zviedrijas Karolinskas slimnīcas un institūta profesore Ingrīda Torella-Ekstranda secināja: Latvijā patiešām nepieciešama izglītība profesionālajā kosmetoloģijā; šī ir jauna pieeja – dot augstāko izglītību nozarē, ko parasti sauc par kosmētiku. Šāda pieeja paplašina izpratni par veselību.

Darba tirgus ir dzinulis akadēmiskās un praktiskās kosmetoloģijas dinamiskai attīstībai, kas cieši savijas ar kosmetologu izglītošanu.

Alfrēds Miltiņš,
LU Kosmetologu studiju programmas direktors,
LZA korespondētājloceklis, profesors

Paziņojums

INSTITUTE OF PHYSICS
BALTIC DOWSER’S ASSOCIATION

This is to invite participate in the International Seminar on Earth’s Fields and their Influence on Organisms, which will be held in the vicinity of Riga (Engure) on June 29–July 1 2001. The seminar will focus on the study of biolocation effect, periodic structure of biophysical anomalies, biosensoric, geophysical fields, development of mathematical models of dowser’s response and the influence of Earth’s Fields on Organisms, including human health problems. It is anticipated that all participants will arrive at Riga on June 28, and be ready to leave at 16.00 by bus from the building of the Latvian Academy of sciences.

Riga can reached by air from the International airports of Stockholm, Frankfurt, Hamburg, Copenhagen, Amsterdam, Moscow, St. Peterburg and several others cities; by train from Warsaw or by bus from several towns of Germany via Poland and Denmark.

Registration of participants will take place on June 28 at the building of the Latvian Academy of Sciences.

Costs. The cost of full board will be in the region of 100 USD, plus a registration fee 40 USD. For the members of the Baltic Dowser’s Association the fee will be 20 USD.

Outline of the program

A provisional program of the Seminar is as follows:

June 28. Arrival at Riga. Departure from Riga (at 16.00). Opening of the Seminar 20.00

June 29. Full-day seminar according to the received applications.

June 30. Full-day seminar according to the received applications.

July 1. Excursion to the Radio Observatory (“Zvaigznite”) and Sightseeing.

July 2. Half-day seminar according to the received applications. Departure to Riga.

Sightseeing in the City.

July 3. Departure from Riga to homeland.

The language of the Seminar is English or Russian.

ABSTRACTS. The camera – ready abstracts will be published in a special Abstract volume. All authors are fully responsible for the scientific and linguistic level of the manuscript. If possible, please send your texts by E-mail to jvaldman@sal.lv and one hard copy to the Head of the Organizing no later than May 15, 2001.

Visa information. The visa is necessary to enter Latvia. Visa is not necessary to citizens of the following countries: Estonia, Lithuania, Po land, Hungary, Great Britain, Chech Republic, Slovak Republic. The citizens of European Community and Scandinavian countries, USA, Japan, New Zealand, Canada, Switzerland can receive the visas on re quest in the Latvian consulates abroad for $10,- payment (also upon arrival at the airport Riga – for $20,-).

The citizens of other countries should receive an official invitation from the conference organizers. From this purpose the addition al in formation in the Reply Form should be to the Organizing Committee.

Those, expecting to attend the Seminar are requested to complete and return the attached form no later than April 1, 2001 to the following address:

notiks 2001. gada 24. aprīlī
Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
LZA Augstceltnes Prezidija sēžu zālē
Sākums plkst. 9.00

DARBA GAITĀ

9.00–11.50. Sēdi vada A. Rožkalne.
9.00 LFMI direktora Benedikta Kalnača uzruna.
9.10–9.30 V. Vāvere. Rakstnieku vēstules Viktoram Eglītim.
9.30–9.50 I. Kalniņa. J. Sudrabkalna dzejoļu cikla “Klodijai” intertekstualitāte.
9.50–10.10 V. Vecgrāvis. Bioloģiskā un garīgā opozicionārisms J. Poruka prozā.
10.10–10.30 E. Lāms. Saulgriežu motīvs J. Akuratera prozā.
10.30–10.50 B. Gudriķe. Tirzas Dzelzskalnu dzimta. (Tirdzmalietei – 125.)
10.50–11.10 M. Grudule. K. Fīrekera “Dziesmas” gadsimtu vējos.
11.10–11.30 B. Kalnačs. Vācu drāmas interpretācija latviešu kultūrā 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā.
11.30–11.50 B. Tabūns. Modernisma jēdziens literatūrā.

Starpbrīdis

1.00–15.40. Sēdi vada B. Kalnačs.
13.00–13.20 D. Lāce. Jaunatklāts J. D. Felsko projekts.
13.20–13.40 A. Jundze. L. Stepiņš un norvēģu literatūra Latvijā.
13.40–14.00 J. Vērdiņa. Ekspresionisma dzeja: mākslinieku un dzejnieku pieejas salīdzinājums.
14.00–14.20 K. Ābele. Jāņa Valtera dzīves un daiļrades liecības Nānsenu ģimenes kolekcijā,
14.20–14.40 B. Kalna. Totalitārisma mākslas modeļu transformācija teātrī.
14.40–15.00 I. Daukste-Silasproģe. Starp cerībām un spītu. Literāras norises Vācijā pēc lielās izceļošanas (1950–1960).
15.00–15.20. Z. Ramma. Austrumu filozofisko mācību motīvi I. Ziediņa daiļradē.
15.20–15.40 A. Kuduma. Leldes Stumbres agrīnā dramaturģija.

Starpbrīdis

16.00–17.20. Sēdi vada D. Bula.
16.00–16.20 A. Pūtelis. Pauls Einhorns, Jēkabs Lautenbahs un latviešu mitoloģija.
16.20–16.40 M. Vīksna. Atšķirības A. Lerha-Puškaiša un P. Šmita F. Brīvzemnieka pasaku krājuma tulkojumos.
16.40–17.00 J. Upeniece. Putnu kāzu mīts latviešu tautas dziesmās.
17.00–17.20 U. Smilgaine. šūpuļdziesmas latviešu tradīcijās.
17.20–17.40 G. Pantele. Maija dievkalpojumu tradīcija Ziemeļaustrumlatvijā.

Referāta garums līdz 15 minūtēm. Diskusija līdz 5 minūtēm.

Konkurss

MHD tehnoloģijas laboratorijas vadītājs – 1 vieta;

vadošais pētnieks – 1 vieta (specialitāte – “teorētiskā fizika”)

pētnieks – 1 vieta (specialitāte – “siltuma un masas pārnese”)

asistents – bez vietu skaita ierobežojuma (specialitātes – “šķidrumu un gāzu mehānika” un “siltuma un masas pārnese”)

Lai piedalītos konkursā, ir jāiesniedz:

• institūta direktoram adresēts pieteikums par piedalīšanos konkursā,
• dokumentu noraksti, kas apliecina zinātniskos grādus,
• dzīves un darba gājums (curriculum vitae),
• publicēto darbu saraksts,
• citi dokumenti, ko pretendents vēlas pievienot pieteikumam, lai pilnīgāk raksturotu savu kvalifikāciju.

Dokumenti konkursam iesniedzami LU Fizikas institūta Perso nāla daļā (Salaspilī, Miera ielā 32, tālrunis uzziņām 2944700).

Dokumentu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis no sludi nājuma publicēšanas dienas.

Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav.

* * *

LU juridiskās zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2001. gada 6. aprīlī JĀNIS LAZDIŅŠ aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Privāttiesību ģenēze un evolūcija Latvijā (X–XX gs.)” un viņam tika piešķirts tiesību doktora zinātniskais grāds tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē.