Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  21. maijs: 10 (218)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa
Organizācijas komitejā

14.00–18.00 Reģistrācija – Latvijas Zinātņu akadēmija, Akadēmijas lauk. 1.
18.30–21.00 Iepazīšanās vakars – Latvijas Zinātņu akadēmija, Akadēmijas lauk. 1.

Otrdiena, 2001. gada 14. augusts

8.30–10.00 Reģistrācija – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa 13, Vestibils
10.00–11.00 Kongresa atklāšana – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa 13, Lielā zāle
10.00–10.05 Ievadvārdi – Juris Ekmanis, Kongresa Programmas komitejas priekšsēdētājs un Organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs
10.05–10.10 Latvijas Republikas himna – izpilda koris
10.10–10.25 Kongresa atklāšana un uzruna – Vaira Vīķe-Freiberga, Kongresa patronese, Latvijas Republikas Valsts prezidente
10.25–10.30 Latvijas Zinātņu akadēmijas apsveikums – Jānis Stradiņš, LZA prezidents
10.30–10.40 Ministra uzruna – Kārlis Greiškalns, LR izglītības un zinātnes ministrs
10.40–10.45 Kongresa mājastēva uzruna – Jānis Streičs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs
10.45–10.50 Kongresa īpašā atbalstītāja pārstāvja uzruna – Andris Palejs, Latviešu inženieru apvienības prezidents
10.50–11.00 Gaudeamus – izpilda koris
11.00–11.30 Pārtraukums. Kafijas pauze
11.30–13.30 Plenārsēde – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa 13, Lielā zāle
11.30–11.50 Latvijas zinātne pēdējos 10 gados – Juris Ekmanis, Kongresa Programmas komitejas priekšsēdētājs un Jānis Kristapsons, LZA prezidenta padomnieks
11.50–12.05 Zinātne Rīgā 800 gados – Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
12.05–12.25 Latvijas augstākā izglītība – Baiba Rivža, LR Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja
12.25–12.45 Vispasaules latviešu zinātņu kongresa nozīme 1991. gadā – Andris Padegs, Vispasaules latviešu zinātņu kongresa ārzemju rīcības komitejas priekšsēdētājs
12.45–13.00 Latvijas zinātnes iespējas starptautiskajā sadarbībā – Roberts Zīle, LR Speciālo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām (pagaidām nav saskaņots)
13.00–15.00 Pārtraukums
15.00–19.00 Zinātņu bloku plenārsēdes, apaļie galdi, sekciju sēdes – Latvijas Universitāte (Raiņa bulv. 19, Aspazijas bulv. 5)
19.30–23.00 Iespējams pasākums

Trešdiena, 2001. gada 15. augusts

9.00–16.00 Sekciju sēdes – Latvijas Universitāte (Raiņa bulv. 19, Aspazijas bulv. 5)
17.00–18.00 LZA Lielās medaļas pasniegšana Jurim Hartmanim – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa 13, Lielā zāle
18.00–18.30 Pārtraukums. Kafijas pauze
18.30–19.20 Kongresa noslēgums – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa 13, Lielā zāle
18.30–18.40 Uzruna – (uzaicināts LR Ministru prezidents Andris Bērziņš)
18.40–18.50 Latvijas Universitātes rektora uzruna – Ivars Lācis, Latvijas Universitātes rektors
18.50–19.00 Kongresa Organizācijas komitejas pārskats – Juris Ekmanis, Imants Freibergs, Uldis Raitums, Kongresa Organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētāji – īsi komentāri par sagatavotajiem rakstiskiem un izdalītiem pārskatiem
19.00–19.25 Koncerts – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa 13, Lielā zāle
19.30–23.00 Kongresa noslēguma balle – Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa 13, Zelta zāle, Baltā zāle, Līgo zāle

II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa Organizācijas komiteja š. g. 11. maijā uzklausīja informāciju par kongresa sagatavošanas gaitu. Organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājs U. Raitums iepazīstināja ar nu jau detalizētāk izstrādāto kongresa programmas projektu. Tam klātesošie, tā sakot, izgāja cauri pa punktiem, precizējot un papildinot. Tā, piemēram, pirmajā darba dienā 14. augustā kafijas pauzē starp kongresa atklāšanu un plenārsēdi notiks žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” 50. numura atklāšana, bet pārtraukumā, kas notiks starp plenārsēdi un zinātņu bloku plenārsēdēm, “Grindeks” aicina zinātniekus piedalīties Vilhelma Ostvalda pieminekļa atklāšanā Vērmaņdārzā iepretī Benjamiņu namam, ko vēl atceramies kā Rakstnieku savienību. Kā zināms, pieminekli izcilajam ķīmiķim, vienīgajam Nobela prēmijas laureātam Baltijā Vilhelmam Ostvaldam par saviem līdzekļiem Rīgas jubilejā dāvina firma “Grindeks”, tā autors ir tēlnieks A. Vārpa.

Vēl nav īstas skaidrības par pirmās darba dienas vakaru – vai jaunais Rīgas mērs vēlēsies tikties ar zinātniekiem neformālā atmosfērā vai ne. Tā kā internetā esot parādījušies diezgan kritiski izteikumi par kādu citu Rīgas domes finansētu izpriecas pasākumu, tad tika izteiktas šaubas, vai dome vēlēsies sev krāt ogles uz galvas zinātnieku dēļ.

Klātesošie ierosināja otrajā darba dienā noteikt vienotu reglamentu sekciju sēdēm, lai interesenti, ja viņi vēlas, starpbrīžos varētu pāriet no sekcijas uz sekciju. Tika pieņemts strādāt no plkst. 9.00 līdz 10.30, tad atvēlēt pusstundu kafijas pauzei, atsākt darbu plkst. 11.00 un pusdienas pārtraukumu rīkot no plkst. 12.30 līdz 13.30.

Tika atšifrēts arī pasākums, kas 15. augustā programmā bija nosaukts par Latvijas Zinātņu akadēmijas atklāto sēdi. Pirmkārt, akadēmijā atklātas ir visas sēdes, otrkārt, 2001. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts datorzinātnieks, LZA ārzemju loceklis Juris Hartmanis (ASV), kurš pēc diploma un medaļas saņemšanas nolasīs savu akadēmisko lekciju, ir pārāk ievērojams zinātnieks, lai viņu programmā noslēptu zem nosaukuma “atklātā sēde”. (Tuvāk par Juri Hartmani rakstīts “Z. V.” nr. 4 2001. gada 19. februārī.)

Programmā vēl ir dažas baltas vietas, kā piem. LR Speciālo uzdevumu ministra R. Zīles uzstāšanās, par kuru vēl nav skaidrības. Var gadīties arī citi precizējumi.

Tālākā gaitā tika apspriesta referātu tēžu izdošana. Tās tiks izdotas A-4 formātā, sagrupētas pa kongresa blokiem. Katram referātam tiek veltīta 1 lappuse, un pavisam ir 607 referāti. Katras lappuses galviņā ir norādītas autora vai autoru darba vietas un adreses, ieskaitot E-pasta adresi.

Sekciju vadītājiem tiek lūgts pieteikt, kāda demonstrējumu tehnika referentiem būs nepieciešama, kā arī maksimāli izmantot iekšējos resursus – savu darba vietu kodoskopus vai datorus.

Par dalības maksu. Piesakoties līdz š. g. 1. maijam, tā bija Ls 30 vai 50 USD, pēc 1. maija – Ls 35 vai 60 USD. Ārzemniekiem ir iespēja samaksāt, ierodoties uz kongresu, tikai nepieciešams apstiprināt savu piedalīšanos. Tie kongresa dalībnieki no Latvijas, kas līdz 12.III bija iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus līdz ar iesniegumu samazināt dalības maksu un ir saņēmuši apstiprinājumu, ka maksa viņiem ir samazināta, iemaksā bankā par piedalīšanos kongresā Ls 5 un vēl Ls 5 ar piedalīšanos noslēguma ballē, ja viņi, protams, to vēlas. Kas savus iesniegumus kongresam adresējuši pēc 12.III, var saņemt tikai dalības maksas atlaidi, bet par balli viņiem jāmaksā Ls 15. Ja nu ļoti gribas naudiņu nodot no rokas rokā, tad tas jādara Latvijas Zinātņu akadēmijas grāmatvedībā Akadēmijas laukumā 3. stāvā, vēlams pēcpusdienā.

Atsevišķs jautājums ir par pavadošajām personām. Ārzemju zinātniekiem, iespējams, līdzi atbrauks sieva, dēls vai meita. Viņi var apmeklēt jebkuru sēdi, tiesa, nesaņemot referātu tēzes un citus kongresa materiālus, toties par piedalīšanos ballē viņiem jāmaksā Ls 20. Starp citu, ballē par deju mūziku rūpēsies salonorķestris “Optimisti”, bet kongresa dalībniekiem un viesiem koncertēs Dita Krenberga un Ingus Pētersons.

“Zinātnes Vēstnesis” turpinās informēt par II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sagatavošanas gaitu arī nākamajā, 11. numurā, bet precīzu darba programmu līdz ar sekciju adresēm un referātu nosaukumiem publicēsim augusta sākumā, pēc vasaras pārtraukuma.

Atgādinām kongresa Informācijas centra adresi:

Anita Draveniece
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukumā 1
LV-1524 Rīga, Latvija
Tel. 371 7225361 vai 7227391, Fax: 371 7821153
E-pasts: kongress@latnet.lv
Kongresa mājas lapa http://www.lvzs.lv

II Pasaules latviešu zinātnieku
kongresa sekcijas

Socioloģija un demogrāfija
Ekonomika
Vadības zinātnes
Tiesību zinātnes
Psiholoģija un politikas zinātnes

Dabas zinātnes

Ķīmija
Ķīmijas tehnoloģija
Bioloģija
Fizika
Vides zinātnes
Matemātika
Astronomija

Lauksaimniecība un mežzinātnes

Zemes izmantošana un lauksaimniecības augu audzēšanas tehnoloģija
Pārtikas tehnoloģija
Mežkopība

Humanitārās zinātnes

Valodniecība
Pedagoģija
Folklora
Latvijas novadi
Bibliotēku zinātnes
Austrumi un Latvija
Māksla

Informātika un datorzinātnes
Inženierzinātnes

Arhitektūra un mākslas zinātnes
Būvniecība un ēku enerģētika
Enerģija, transports un dabas aizsardzība
Mehānika, mašīnbūve, rūpniecības nozares

Dzīvības zinātnes

Infektoloģija
Stomatoloģija
Morfoloģija
Aktuālās medicīnas problēmas

Starpbloku sekcijas un apaļie galdi

2001. g. 3. maijā

Latvijas Zinātnieku savienība atbalsta studentu prasības un aicina Ministru kabinetu pieņemt:

Augstākās izglītības un zinātnes koncepciju  un
Akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas valsts programmu.

PĀRTIKAS DROŠĪBA:

PROBLĒMAS EIROPAI UN LATVIJAI

Indriķis Muižnieks

Biotehnoloģijā izmantojamie ĢMO papildus tūkstošiem savu mantoto gēnu satur: a) vienu vai nedaudzus papildus gēnus, kuru darbībā ir ieinteresēti organisma veidotāji, bet kuri nevar nokļūt vajadzīgajā organismā ar parastajām selekcijas metodēm; b) vienu marķiergēnu, kura klātbūtne atvieglo modificētu un nemodificētu šūnu atšķiršanu; c) gēnu pārnesei un aktivitātei nepieciešamās DNS secības. Baktērijās ap 10% genoma var veidoties ģenētiskās modifikācijas (ĢM) rezultātā, dzīvniekiem un augiem ĢM skar ne vairāk kā genoma vienu desmittūkstošo daļu.

Nesenie skandāli un diskusijas sakarā ar ĢMO izmantošanu pārtikā attiecas vispirms uz ģenētiski modificētu (ĢM) augu izmantošanu lauksaimniecībā. Tomēr pārtikas ražošanā turpat jau divus desmitus gadu izmanto arī ĢM dzīvniekiem. Ģenētiskās modifikācijas principi visās organismu grupās ir vienādi, atšķiras metodiku detaļas, konkrētie tehnoloģiskie uzdevumi, kurus cenšas atrisināt ĢMO radītāji.

Lauksaimniecībā izmantojamo ĢM augu konstruēšanas īpatnības ir: a) plašas iespējas virzīt vajadzīgo gēnu darbību uz noteiktām auga daļām vai šūnas organellām; b) neliels praktiski izmantojamo gēnu aktivitātes regulācijas secību klāsts; c) īpatnas ģenētisko konstrukciju nogādāšanas metodes augu šūnās. Veidojot ĢM augu šķirnes, selekcionāri parasti cenšas: a) vienkāršot laukkopības tehnoloģiju, piem., dodot augiem izturību pret kaitēkļiem, herbicīdiem, vides stresa faktoriem; b) atvieglot pārstrādes vai uzglabāšanas tehnoloģiju, piem,. ienesot pupu lektīnu gēnus kartupeļos, klonējot fermentu sintēzi modificējošas nukleotīdu secības; c) palielināt produkcijas uzturvērtību, piem., sekmējot vitamīnu sintēzi.

Arguments pret ĢM augu lietošanu lauksaimniecībā var sadalīt vairākās grupās: a) iespējami neprognozējams kaitējums patērētāja veselībai; b) iespējami neprognozējams kaitējums videi; c) ekonomiska, sociāla un ētiska rakstura iebildumi. Līdzšinējā ĢMO izmantošanas pieredze liecina, ka pamatoti varētu būt trešās grupas argumenti.

Viesturs BAUMANIS

Andris ZICMANIS

Olafs STRENGREVICS

Par Latvijas zinātni franču valodā

Latvijas Zinātņu akadēmijā 3. maijā notika izdevuma “Recherche et Developpement en Lettonie” un kompaktdiska angļu valodā prezentācija. Tajos ietverta pati vispārīgākā un kodolīgākā informācija par Latviju un zinātni Latvijā. Informatīvā izdevuma franču valodā sagatavošanu atbalstīja Francijas Republikas vēstniecība Latvijā. Pasākumā piedalījās LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji.

LZA viceprezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka jēdzienos “Research & Development” šodien ietverams viss, kas saistīts ar zinātni. Šodien aplūkojamo sekmīgo darba rezultātu var saistīt ar 1994. gadā Parīzē noslēgto Francijas un Latvijas Zinātņu akadēmiju sadarbības līgumu. Tā izpildē aktīvi iesaistījās Francijas Republikas vēstniecība, it īpaši kultūras un zinātnes atašejs Žans Bodrī (Jean Boudry). Rezultātā ir īstenoti trīs projekti – akadēmijā darbojas Latvijas un Francijas zinātniskās informācijas centrs, top franču–latviešu valodas vārdnīca un no angļu valodas tulkotā informācija dos ieskatu par zinātni Latvijā tajās zemēs, kur runā franču valodā.

Dr. Valdis Egle, IZM Zinātnes departamenta direktors, daloties izdevuma sagatavošanas pieredzē, pamatoja tā aktualitāti un sūtību – “tas ir tilts uz jauniem projektiem, uz zinātnieku mobilitāti”.

Žans Bodrī, Francijas vēstniecības Latvijā Kultūras un zinātnes departamenta vadītājs, iepazīstinājis klātesošos ar sevi kā ar “praktisku cilvēku, kurš darbojas zinātnes un tehnikas jomā”, atklāja informatīvā izdevuma sagatavošanas jēgu – Francija, kura ir viena no zinātniskās sadarbības virzītājspēkiem ES, ir ieinteresēta parādīt, kāds darbs ir veicams tādā valstī kā Latvija. Kaut gan šodien trīs ceturtdaļas pasaules zinātnieku savā starpā sazinās angļu valodā, ES ir jāiepazīstina ar Latvijas zinātnes potenciālu arī franču valodā. Eiropas pieredze balstās uz katras valsts zinātniskajām tradīcijām, bet, runājot par jaunajām tehnoloģijām, nav jēgas katrai valstij radīt atsevišķus zinātnes centrus katrā jomā. Valstīm ir jāsaslēdzas kopējā tīklā, papildinot savu finansējumu ar Eiropas finansējumu. Šādi zinātnes centri tiek veidoti Eiropā, un tieši tā mēs redzam Francijas un Latvijas zinātnieku sadarbību.

Jaunievēlētie valsts emeritētie zinātnieki

Latvijas Zinātņu akadēmijas, LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts emeritēto zinātnieku padomes 7. maija sēdē pasniedza 23 valsts emeritēto zinātnieku diplomus un skaistas, LZA goda locekļa medaļu mākslinieka Jāņa Strupuļa izstrādātas nozīmītes. Svinīgajā ceremonijā piedalījās LR izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, LZA prezidents Jānis Stradiņš un Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Beķers.

1995. gada 7. novembra LR Ministru kabineta Noteikumos Nr. 328, kuri izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma ““Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” ir teikts: “Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu piešķir izciliem, starptautiski atzītiem Latvijas zinātniekiem pēc aiziešanas pensijā”; “valsts emeritētajam zinātniekam tiek piešķirts mūža grants, kas netiek aplikts ar nodokļiem”.

Tā ir atzinība par mūža darbu un reizē izcilības statusa apliecinājums, kura saņemšanu nosaka ļoti stingras kvotas un piešķiršanas procedūra. Valsts emeritēto zinātnieku padome aizklātā balsošanā vērtē vadošo zinātnisko un mācību iestāžu senātu, padomju vai domju aizklātās balsošanas rezultātus, izvirzot pretendenta kandidatūru. Ņem vērā pretendenta zinātnisko kvalifikāciju, publicētās monogrāfijas, mācību grāmatas, aktivitāti starptautisko organizāciju darbā un daudz citu faktoru.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam ir jābūt zinātņu doktoram, viņam ir jābūt Latvijā ieviestām nozīmīgām izstrādēm, zinātniskajai skolai, kuru pārstāv viņa vadībā sagatavoti zinātņu doktori, ir jāuzrāda patenti un pārdotās licences, jābūt augstam citējamības indeksam (starptautiski atzīts!), arī zinātnieku kolektīva ilgstoša un sekmīga vadīšana dod savu “plusu” šajā vērtēšanas sistēmā.

Valsts emeritētos zinātniekus vārda tiešā nozīmē var nosaukt par valsts zinātnes eliti, kura savā darba mūžā pratusi apvienot augstu profesionālismu ar teicamu zinātniski pedagoģiskās darbības organizāciju, ar personības šarmu. Pašlaik Latvijā ir 164 valsts emeritētie zinātnieki.

7. maijā šo augsto atzinību saņēma: Kārlis Ārons (medicīnas vēsture), Jānis Baltkājs (farmakoloģija), Juris Bērziņš (medicīna), Jānis Drēģeris (ķīmija), Linda Dumpe (etnogrāfija, vēsture), Pēteris Eriņš (ķīmija), Moisejs Goldins (muzikologs, komponists), Mūza Indulēna (bioloģija), Osvalds Kukurs (inženierzinātnes, ķīmija), Haralds Lapsiņš (inženierzinātnes), Artūrs Miķelsons (inženierzinātnes, fizika), Tālis Millers (ķīmija), Alfrēds Miltiņš (medicīna), Augusts Milts (filozofija, ētika), Ēvalds Mugurēvičs (arheoloģija, vēsture), Anita Ozoliņa (medicīna), Jānis Ozols (inženierzinātnes), Alfons Piterāns (bioloģija, botānika), Gunārs Raņķis (fizika, tehnikas vēsture), Zigurds Saliņš (mežzinātnes), Ābrams Temkins (inženierzinātnes), Jānis Vētra (veterinārā medicīna), Arvīds Vilde (inženierzinātnes).

Atgriežoties Šefīldas universitātē

Pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas un Londonas Karaliskās biedrības zinātniskās apmaiņas programmai, man šī gada februārī–martā bija atkārtota izdevība 6 nedēļas viesoties profesora Roberta Pūla (Poole) laboratorijā Šefildas Universitātes Molekulārās bioloģijas un Biotehnoloģijas departamentā. Manas vizītes mērķis bija turpināt etanolproducējošās baktērijas Zymomonas mobilis elpošanas metabolisma pētījumus. Šī baktērija, kurai membrānās funkcionē aktīva elpošanas ķēde, skābekļa klātbūtnē aug nesalīdzināmi sliktāk nekā vairums mikroorganismu. Līdz šim nav izprasti šī fenomena cēloņi un fizioloģiskā jēga.

Profesora Pūla laboratorija ir ideāla vieta baktēriju elpošanas ķēdes pētījumiem. Profesors ir pasaulē pazīstama autoritāte elpošanas ķēdes spektroskopijā, slavenā fizikoķīmiķa un bioķīmiķa Britona Čānsa (Britton Chance) skolnieks. Līdzās aparatūrai un metodikām, kuras pieejamas jebkurā attīstīto valstu universitāšu mikrobioloģijas laboratorijā, šeit atrodas tādas specializētas iekārtas, kā, piemēram, spektrofotometrs, kas īpaši piemērots citohromu (elpošanas ķēdes komponentu) absorbcijas spektru reģistrācijai biezās šūnu un membrānu vezikulu suspensijās, kuras stipri izkliedē gaismu. Un, protams, nenovērtējama ir tā milzu pieredze (“expertise”), kas pieejama šajā laboratorijā baktēriju respiratorā metabolisma jautājumos.

Šajā reizē ieguvām interesantus rezultātus par Zymomonas mobilis alkoholdehidrogenāzes izofermentu ekspresijas regulāciju, kā arī par elpošanas regulācijas īpatnībām alkoholdehidrogenāzes-negatīvajos mutantos. Patlaban tiek gatavota ceturtā mūsu kopīgā publik ācija.

Vairāku gadu gaitā atkārtoti apmeklējot Šefildas Universitāti, ar labdabīgu skaudību varu vērot, kā mainās un attīstās profesora laboratorija. Tai piemīt stabila izaugsmes tendence. Tā piesaista doktorantus un “postdokus” no visas pasaules, bet finansējums (kurš vismaz 20 reizes pārsniedz analoģiskas laboratorijas finansējumu Latvijā) nāk praktiski tikai no britu avotiem. Starp citu, angļu viedoklis par Briseles 5. Ietvara “Eiropas dimensiju” un tur plaukstošo birokrātisko garu ir, sacīsim tā, anglisks. Fascinē tā intensitāte ar kādu viņi taisa savu zinātni. Ar tehnoloģiskiem, tīri praktiskiem pielietojumiem profesora Pūla pētījumi ir saistīti ļoti netieši. Šeit, Latvijā, pieņemtajā terminoloģijā izsakoties, viņa darbs mikroorganismu fizioloģijā attiecināms uz “fundamentālo zinātni”. Taču viņam un viņa kolēģiem nenākas masu mēdijos skaidrot, kādu labumu viņu zinātniskā darbība dod angļu tautai. Tur augsta līmeņa zinātniskās pētniecības vērtība gadsimtu gaitā sabiedrībai ir kļuvusi pašsaprotama.

Esmu pateicīgs mūsu Zinātņu akadēmijai un Londonas Karaliskajai biedrībai par iespēju strādāt profesora Pūla laboratorijā.

Dr. biol. Uldis Kalnenieks

Visas pasaules zinātnieki
runāja latviski

Par aizvadīto Vispasaules latviešu zinātņu kongresu – tā Programmas
komitejas priekšsēdētājs

LIELAIS Latvijas Zinātnieku savienības rīkotais pasākums, plašākais pēc Dziesmu svētkiem, notika 1991. gada 12.–17. jūlijā, kad skolās un universitātēs jau bija brīvdienas. Zinātnieki no ārzemēm ieradās kopā ar ģimenēm, jo kongresa dienās un pēc tā bija iespējams ne tikai piedalīties folkloras festivālā “Baltica’91”, doties uz izglītības darbinieku konferenci “Minstere-II” Cēsīs un tālāk uz 3x3 nometni Kaucmindē (Saulainē), bet arī pirmo reizi bez īpašām okupācijas iestāžu atļaujām apmeklēt pašu vai vecāku pirms pusgadsimta atstātās vietas, brīvi aizbraukt pie radiniekiem laukos. Tuvās brīvības izjūtu vairs nespēja aizēnot sīkie sarūgtinājumi: vēl Preses nams bija militāristu ieņemts un VLZK materiālus vajadzēja drukāt Daugavpilī un Valmierā, vēl vienīgā piemērotā 1200-vietīgā konferenču zāle bijušajā “Politizglītības namā” bija komunistu rokās un atklāšanas ceremoniju un plenārsēdes nācās noturēt Dailes teātrī, vēl Maskavas iestādes atteica iebraukšanas vīzas diviem kongresa dalībniekiem, politologiem Mārim Graudiņam (ASV) un Egilam Levitam (Vācija).

Kongress iesākās it kā pamazām. Jau nedēļu pirms tā atklāšanas Latvijā sākās zinātniska rosība. Vecaucē sanāca Latviešu agronomu kongress, Rīgā un Cēsīs notika Baltijas Arheoastronomijas III simpozijs, Jūrmalā arhitekti un pilsētu plānošanas speciālisti pulcējās Andra Rozes (Kanāda) vadītā internacionālā plenērā “Veselīga pilsēta 2020”, bet Rīgā Sigurds Grava (ASV) kopā ar Latvijas un ārzemju lietpratējiem sprieda par galvaspilsētas ģenerālo plānu. Dienu pirms VLZK sākuma Ķīmijas vēstures muzejā Kronvalda bulvārī 4 svinīgi atklāja Ilgara Grosvalda izveidoto fotogrāfiju un dokumentu izstādi par Latvijas zinātniekiem pasaulē; tajā bija iekļautas Latviešu inženieru apvienības (Kanāda) dāvinātās fotomontāžas un daudz citu unikālu latviešu zinātnes vēstures liecību.

Kongresu atklāja Latvijas Republikas premjerministrs Ivars Godmanis, un tūlīt pēc viņa uzstājās Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Gunārs Meijerovics. Izskanēja mūsu valsts himna, un tad uz Dailes teātra skatuves ar uzrunām nāca kongresa rīkotāji Elmārs Grēns (Latvijas Zinātnieku savienība), Andris Palejs (Latviešu inženieru apvienība), Jānis Gaigulis (Baltijas studiju veicināšanas asociācija AABS), Aleksis Dreimanis (Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība), Imants Gronskis, Egons Lavendelis un Juris Zaķis no Latvijas augstskolām, Andris Teikmanis no Rīgas pilsētas. Tika nolasīts Imanta Ziedoņa (Latvijas Kultūras fonds) vēstījums kongresam. Visi kopā noklausījās piecas plenārlekcijas – Jāņa Stradiņa “Zinātne Latvijā un latvieši zinātnē”, Vairas Vīķes-Freibergas “Scientia et sapientia”, Elmāra Grēna “Latvijas akadēmiskā zinātne pārmaiņu gaidās”, Gundara Ķeniņa-Kinga “Akadēmiskās apmaiņas” un Valtera Nollendorfa “Izglītības reforma Latvijā”.

Pirmās kongresa dienas noslēgumā dalībnieki ar ziediem devās svinīgā gājienā uz Brīvības pieminekli. Priekšgalā bija 14 studentu korporāciju karogi, aiz tiem ārzemju un Latvijas zinātnieki korporanti krāsu lentēs un deķeļos. Šajā gājienā pirmo reizi pēckara Rīgā parādījās arī akadēmisko vienību “Austrums” un “Līdums” karogi.

Tālākā VLZK darbība risinājās 24 zinātnes nozaru sekcijās, kur pavisam nolasīja 780 referātus, visus latviski, un arī diskusijas visās nozarēs konsekventi notika latviešu valodā. Referenti bija no ASV (144), Kanādas (53), Austrālijas un Zviedrijas (pa 13), Vācijas (11), Anglijas un Krievijas (7), Venecuēlas (4), Brazīlijas un Šveices (pa 3), Beļģijas, Francijas, Izraēlas un Vatikāna (pa vienam). Pārējie, divas trešdaļas no referentiem, bija no Latvijas.

Pamatdarbu VLZK organizēšanā – referātu apzināšanu, rediģēšanu, atsevišķos gadījumos arī tulkošanu, sekciju telpu izvēli un sagatavošanu, dalībnieku uzņemšanu un izklaidējošu programmu veidošanu – veica Latvijas Zinātnieku savienības 1989. gada sākumā izveidotā Programmas komiteja, kas divus gadus darbojās ciešā kontaktā ar kolēģiem ASV, Kanādā un citās latviešu mītnes zemēs. Kā uzrādīts drukātajā VLZK programmā, šajā komitejā pavisam darbojušies 100 ievērojami zinātnieki no dažādām nozarēm. Sevišķi nopelni šajā milzu darbā bija Andrim Padegam, kurš no sava telefona Pokipsijā (Ņujorkas pavalstī) un ar firmas IBM elektronisko pastu, ko Rīgā nodrošināja Andrejs Spektors, uz Latviju un visām citām valstīm operatīvi deva ziņas par referentiem, referātu nosaukumus un tēzes, vīzu kārtošanai vajadzīgos datus.

VLZK programmā uz 100 lappusēm varēja atrast ziņas par vairāk nekā 1000 personām, kas piedalījās kongresā kā referenti, rīkotāji vai sponsori – zinātnes labvēļi. Referātu tēzes bija nodrukātas 9 sējumos, kuros var atrast arī katra referenta īsbiogrāfiju, adresi un telefona numurus. Filozofijas un teoloģijas sekcija izdeva rakstu krājumu ar pilnīgiem referātu tekstiem. VLZK dalībnieki varēja arī iegūt kongresam veltītu periodiku: Kanādā izdoto “Technikas Apskatu” Nr. 117/118, “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” 1991. g. Nr. 6 ar pārskata referātiem 15 zinātnes nozarēs, biļetena “Zinātnes Vēstnesis” piecus speciālizlaidumus Nr. 6 (20) – 10 (24), avīzes “Izglītība” specnumurus 12. un 19. jūlijā, jauno žurnālu “Atklājums” un “Latvijas Vēsture” pirmos numurus. Latvijas Enciklopēdiju izdevniecība piedāvāja tikko kopā ar igauņu un lietuviešu enciklopēdistiem izdoto “The Baltic States: A reference book”, kurā cita starpā var atrast Latvijas zinātņu centru raksturojumus, zinātnieku biogrāfijas, adreses un telefona numurus. Pārdošanā bija 1940. gadā NKVD konfiscētā Baltijas valstu sadarbības žurnāla “Revue Baltique” faksimilizdevumi un daudz kas cits, grāmatu izstādes un pārdošana notika gandrīz visās sekcijās.

Sīku pārskatu par katru sekciju sniegt ir grūti. Par daudziem Latvijas un ārzemju zinātniekiem, kas piedalījās kongresā, varēja lasīt avīzēs “Diena”, “Elpa”, “Latvijas Jaunatne”, “Literatūra un Māksla”, “Neatkarīgā Cīņa”, “Rīgas Balss”, “Tēvzemes Avīze” u. c., Latvijas TV parādīja īsas informācijas un arī speciālu 30 minūšu raidījumu (E. Meškuns u. c.), Dokumentālo filmu studiju šo notikumu atspoguļoja “Latvijas Hronikā” Nr. 26, bet Gunārs Bandenieks un Zigurds Vidiņš ir uzņēmuši lielākas videofilmas.

Kongresa noslēgums notika Nacionālajā teātrī ar sekciju vadītāju pārdomām, divu bijušo Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēžu Ilgvara Spilnera un Ulda Gravas uzrunām, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieka Andreja Krastiņa galavārdu un kora “Gaudeamus” koncertu.

Kongresa atklāšanas un noslēguma ceremonija, tāpat transports, viesu ēdināšana un izmitināšana bija labi, varētu pat teikt, mūsu apstākļos bagātīgi organizēta. Par to jāpateicas Rīcības komitejai, ko Latvijas Zinātnieku savienības uzdevumā 1990. gada beigās izveidoja un kopš šā brīža vadīja Aivars Kreituss, zinātniskās ražošanas firmas “Latvijas koks” priekšsēdētājs.

1991. g. 9. septembrī

Andris Krēsliņš
(populārzinātnisks mēnešraksts “Atklājums”,
nr. 2, 1991. g. septembris)

Noslēdzies Rietumlatvijas vēstures izpētes zinātnisko grantu konkurss

2. maijā Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Rietumlatvijas vēstures izpētes komisijas sēde, kurā tika rezumēti Rietumlatvijas vēstures pētniecības grantu konkursa rezultāti un lemts par šī konkursa uzvarētājiem.

Konkurss ir plašā Ventspils pilsētas domes finansētā “Rietumlatvijas vēstures izpētes projekta” viena no sastāvdaļām, tā mērķis ir veicināt reģiona vēstures akadēmisku izpēti, finansiāli atbalstot zinātnisku pētījumu veikšanu un tādu publikāciju tapšanu, kuras saistītas ar Rietumlatvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju. Kā projekta koordinējoša institūcija darbojas Rietumlatvijas vēstures izpētes komisija, kurā iesaistīti pazīstami Latvijas vēsturnieki, mākslas vēsturnieki un muzeju darbinieki, tās priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr. hist. h. c. Jānis Stradiņš.

Šajā gadā, izsludinot konkursu, tika noteikti īpaši tā hronoloģiskie un tematiskie ietvari – iesniegtajiem projektiem, kuri pretendēja uz granta saņemšanu, vajadzēja būt saistītiem ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Šādu izvēli noteica gan hercogistes vēstures šī brīža aktualitāte – 2001.–2002. gadā aprit 440 gadu kopš tās izveidošanas, gan arī 2000. gadā Ventspilī notikušās konferences “Kurzemes un Zemgales hercogiste – pētniecībā sasniegtais un perspektīvas” rezultāti, kas ļauj izvērst tālāku interesantu un rezultatīvu hercogistes vēstures pētniecību. Zinātnisko grantu konkurss projekta ietvaros sekoja kā turpinājums studentu un doktorantu stipendiju konkursam martā, kas līdzīgi bija organizēts ar mērķi veicināt Rietumlatvijas vēstures pētniecību un veidot potenciāli daudzsološu jaunu zinātnieku paaudzi.

Konkursā tika iesniegti negaidīti daudz projektu – komisijas sēdes gaitā tika izskatīti 8 visām nolikuma prasībām atbilstoši pieteikumi. To tematika aptvēra gan saimniecības un politisko vēsturi, gan mākslas vēsturi, etnisko jautājumu izpēti un pat ar arheoloģiju un antoloģiju saistītus projektus. Grantu pretendenti bija jau pazīstami Latvijas vēsturnieki un arī jaunie zinātnieki, kuri šajā konkursā iesniedza savus pirmos projektus. Visplašāk konkursā bija pārstāvēti LU Latvijas vēstures institūta un Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātnieki.

Rūpīgi izvērtējot katru pieteikumu, komisija, pēc ilgstošām diskusijām balsojot nolēma atbalstīt divus no iesniegtajiem projektiem: Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālistes Valdas Kvaskovas projektu “Ventspils rātes un tirgotāju ģildes sēžu 18. gadsimta protokolu grāmata”, kas paredz šī unikālā vēstures avota tulkošanu, komentēšanu un publicēšanu, un otras arhīva vēsturnieces Dr. hist. Pārslas Pētersones projektu “Tranzīts un komunikācijas Kurzemes hercogistē”. Atbalstam tika izvirzīts arī interesantais LU Latvijas vēstures institūta pētnieces Mārītes Jakovļevas pieteikums “Kuģubūve un Kurzemes hercogu flote Ketleru dinastijas laikā”, rosinot meklēt finansējumu šim projektam citos fondos un institūcijās.

Abu atbalstīto projektu iesniedzējas turpmāk 12 mēnešu laikā saņems ikmēneša grantu savu izvēlēto tēmu izstrādei.

Jāpiezīmē, ka komisijai izvērtēt konkursa uzvarētājus bija grūti iesniegto projektu kvalitātes dēļ – interesi izraisoši un nozīmīgi gan reģiona, gan visas Latvijas vēstures izpētē bija lielākā daļa no tiem. No citiem projektiem atzīmējami kaut vai ar fiziskās antropoloģijas nozari saistītais G. Gerharda un G. Zariņas projekts “Rietumlatvijas 14.–18. gs. iedzīvotāju dzīves apstākļi pēc antropoloģijas datiem” un līdz šim plašāk nepētītā brīvo latviešu zemturu vēsture hercogistē (Mag. hist. A. Dzenis), kā arī šogad paredzētā Jelgavas pils arheoloģiskās izpētes rezultātu apkopošana (Dr. hist. G. Zemītis) un Kurzemes lībiešu vēsturei 18. gs. veltīts projekts (Dr. habil. hist. S. Cimermanis).

Veiksmīgi noslēdzies konkurss apliecina šādu reģionālās vēstures izpētei veltīto projektu nozīmi nopietnas zinātniskas pētniecības attīstībai un ļauj gaidīt interesantus atbalstīto projektu rezultātus.

Dr. hist. Armands Vijups,
RLVIK zinātniskais sekretārs

Katra grāmata – 1 latu!

Izdevniecības “Zinātne” grāmatnīcā Akadēmijas laukumā 1 visu maija mēnesi notiek akcija – grāmata par vienu latu. Par šo summu var nopirkt vērtīgu grāmatu, kura citkārt maksā daudzkārt vairāk. Tāda ir, piemēram, Ojāra Spārīšu “Usmas baznīca” – bagātīgi ilustrēta grāmata par unikālā Kurzemes arhitektūras pieminekļa vēsturi, pārvietošanu uz Brīvdabas muzeju, kā arī par tajā aplūkojamajām mākslas vērtībām saistībā ar Kurzemi un attiecīgo laikmetu.

Pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona, Academia Petrina dibinātāja, smalka mākslu pazinēja un ne tik smalka diplomāta un valdnieka mūža pēdējās ceturtdaļas sievietes – skaistule Doroteja un četras meitas, kuras katra savā veidā ietekmēja Eiropas likteņus un likteņu lēmējus – par to stāsta Helēnas Sobkovas grāmata “Sagānas Katrīna”, kurā iezīmēta plaša Viduseiropas notikumu panorāma, kurā darbojas tādas figūras kā Napoleons, Krievijas cars Aleksandrs I, Austrijas kanclers Meternihs un kurā sievietes piedalījās Eiropas politiskajos notikumos ne mazāk, ja ne vairāk kā tagadējā emancipētā laikmetā.

Katra kulturāla cilvēka grāmatplauktam darītu godu atmiņas par Jāzepu Vītolu vai profesoru Kristapu Rudzīti, Māra Branča grāmata “Jānis Roberts Tillbergs” – tās ir grāmatas par dižiem latviešiem, kuriem nekad nav ienācis prātā lauzīt galvu par to, vai mēs saviem uz Eiropu braucamajiem ratiem zirgu esam piejūguši priekšā vai aizmugurē. Viņi ir izglītojušies Pēterpilī, strādājuši Latvijā un Latvijai un parādījuši, ka nedz zinātne, nedz māksla, nedz kultūra nav iesprostojama kādas politiskas sistēmas rāmjos, lai arī kaut desmit latviešu padomju enciklopēdijas vienu apsaukātu par padomju terapeitu (vai var būt vēl kas idiotiskāks?) un otru – par padomju gleznotāju, grafiķi un tēlnieku. Vienīgi Jāzepam Vītolam liktenis šajā ziņā ir bijis žēlīgs, bet par to viņš samaksāja ar traģisko trimdinieka ceļu un 45 gadiem zem svešām velēnām.

Arī tiem, kuri grāmatnīcām pēdējā laikā bijīgi met līkumu, varam teikt – tas lats jūs nepadarīs ne nabagāku, ne bagātāku, bet bagātība, ko dod vērtīga grāmata, ar sirdi rakstīta un ar patiesu ieinteresētību izdota, ir nenovērtējama. Pie tam kāda praktiska sieviete teica: “Man taču dāvinot nevienam nav jāsaka, cik es par to grāmatu esmu īstenībā samaksājusi, jo jebkurā citā veikalā tai taču ir pavisam cita cena!"

Jūsu rīcībā ir tikai septiņas darba dienas. Pasteidzieties!

2001. gada 7. jūnijā plkst. 10.00 LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā Rātsupītes ielā 1 notiks LU Promocijas padomes bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozarē atklāta sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Mozaikālu vīrusveidīgu daļiņu konstruēšana un struktūra”.

Recenzenti: Dr. habil. biol., prof. Kestutis Sasnauskas, Dr. habil. biol., prof. Indriķis Muižnieks, Dr. med. Valentīna Sondore.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

* * *

2001. gada 12. jūnijā plkst. 15.00 RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes sēžu zālē Rīgā, Āzenes ielā 14/24 promocijas padomes atklātajā sēdē

aizstāvēs disertāciju pār tēmu “Ķieģeļu mūru korozijas izpēte un restaurācija” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: asoc. prof., Dr. h. ķīm. Gaida Sedmale, asoc. prof. Dr. inž. Mārcis Dzenis, Dr. inž. Uldis Cielēns.

Ar disertāciju var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā.

* * *

14. jūnijā LU Ķīmijas fakultātes 21. auditorijā Kr. Valdemāra ielā 48, plkst. 14.00 notiks LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

par tēmu “Silīciju un germāniju saturošo piridīna atvasinājumu iegūšana starpfāžu katalīzes apstākļos”.

Recenzenti: Dr. habil. chem. G. Veinbergs, Dr. habil. chem. G. Duburs un Dr. chem. M. Utināns.