Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  10. septembris: 14 (222)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Š. g. 3. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība kārtējo reizi tikās ar preses, radio un TV žurnālistiem, lai tencinātu par operatīvo un apjomīgo darbu II Pasaules latviešu zinātnieku kongresā un tā atspoguļošanā, kā arī iepazīstināja ar tuvākā mēneša aktualitātēm. LZA viceprezidents, viens no kongresa organizācijas komitejas līdzpriekšsēdētājiem  Juris Ekmanis parādīja mapi, kurā sakopotas publikācijas par šo lielo notikumu, un tā nebija plāna. Kur tad vēl radio un TV raidījumi un sižeti, kuri pat ne visi ir jau izskanējuši. MILLENIUM, Rīgas jubileja, nākamais, 2002. gads, kurš no abām pusēm lasāms vienādi… Kā teica LZA prezidents Jānis Stradiņš, ir cerība, ka pēc tam beidzot sāksies normāla dzīve. Tikai – ko uzskatīt par normālu? Vai ir cerība, ka dzīve varētu kļūt mazāk saspringta, mazāk notikumiem bagāta un līdz ar to – vienmuļāka? Vismaz tuvākajos mēnešos par vienmuļību vēl nebūs jāsūdzas.

Jau 4. septembra LZA Senāta sēdē ar sevi iepazīstināt sāks jaunie LZA īsteno locekļu kandidāti.

14. septembrī pirmo reizi pasniegs Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Eiropas–Latvijas (Feliksa) balvas. Lielo Feliksa balvu pasniegs Latvijas Valsts prezidentei akadēmiķei Vairai Vīķei-Freibergai, ar “mazajiem Feliksiem” godinās arheoloģi Ievu Osi un filozofu Igoru Šuvajevu.

17. septembrī pirmo reizi Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar gāzes kompāniju “ITERA Latvija” apbalvos zinātniekus, kuri strādā vides saglabāšanas un sakopšanas jomā. Varbūt, ka izdosies šo kompāniju piesaistīt piemiņas zīmes uzlikšanai Paulam Valdenam, kurš pirmais pamatoja naftas atradnes Latvijā.

No 11. līdz 16. septembrim notiks liela starptautiska vēsturnieku konference “Rīgas loma Baltijas reģionā” – par Rīgu Baltijas jūras valstu, ne tikai triju Baltijas valstu, kontekstā.

Mēneša beigās 11 valstu zinātnieki Rīgā pulcēsies P. Valdena 2. simpozijā.

Turpināsies vērienīgie kultūras pasākumi, atzīmējot Ukrainas neatkarības desmitgadi. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Lielvārdes ielā Ukrainas pēdējās desmitgades zinātniskās literatūras izstāde pierāda, ka Ukraina joprojām ir zinātnes lielvalsts. Īpaši daudz no Ukrainas varam mācīties dabas zinātnēs. Plašs zinātnisko žurnālu klāsts. J. Stradiņš silti ieteica šo izstādi apmeklēt.

Vēsturnieku skati 7. septembrī būs vērsti uz Ventspils pusi, kur svinīgi tiks atklāta restaurētā viduslaiku pils – vērienīgs zinātnes un kultūras centrs, kurā mājvieta būs arī Rietumlatvijas vēstures komitejai.

11. septembrī uz valdes sēdi pulcēsies akadēmiķa Elmāra Grēna vadītais jaunais Genoma pētīšanas fonds. Acīmredzot tiks runāts arī par gaidāmo pirmo genoma pētīšanas konferenci Tartu.

Par 14. un 15. septembra lielo konferenci “Baltijas dinamika 2001” un izstādi Ķīpsalas izstāžu kompleksā informēja LZA viceprezidents Juris Ekmanis. Šī ir skaita ziņā jau ceturtā konference un uz to pieteikušies vairāk nekā 300 dalībnieku no visām Eiropas Savienības valstīm un ASV. Gaidāmi arī pārstāvji no Silikona ielejas, kuri meklēs kontaktus ar Latviju augsto tehnoloģiju jomā. Izstāde būs sava veida “saošņāšanās”, kur savas iespējas rādīs mūsu uzņēmumi un firmas, bet Vācijas un Skandināvijas firmas – savus piedāvājumus.

LZA viceprezidents Andrejs Siliņš runāja par to, ka saikne starp zinātni un sabiedrību rada problēmas visā pasaulē. Līdz ar zinātnes specializēšanos un ieurbšanos dziļākos zemes garozas iežos, sabiedrība it kā attālinās, atsvešinās no zinātnes. Tādēļ Eiropas Savienības nākošajā ietvarprogrammā ir paredzēta īpaša apakšprogramma par zinātnes un sabiedrības kontaktu veidošanu. Tā tiks atvērta 2002. gadā un uz to var pieteikties ne tikai zinātnieki, bet arī masu informācijas līdzekļu pārstāvji, saņemt normālu finansējumu un risināt šo problēmu. Interesanta un diezgan noslēpumaina bija ziņa par 70 akadēmiju starpnozaru zinātnisko padomi, kura sabiedrības izpratnes palielināšanai veltīs konferenci Tobago. Kāpēc noslēpumaina? Tādēļ, ka no klātesošajiem divi pretendēs uz līdzdalību šajā konferencē, bet dalībnieku skaits ir ierobežots.

LZA Starptautiskās daļas vadītāja Dr. D. Šveica informēja par 20.–22. septembrī gaidāmo Latvijas nacionālās UNESCO komitejas desmitgades atzīmēšanu.

Kā tikšanās noslēgumā teica “Neatkarīgās Rīta Avīzes” komentētājs V. Hermanis, politiskas novitātes avīžu lapaspusēs vienmēr atbīdīs malā notikumus zinātnes pasaulē. Taču, ja žurnālists nav varējis par tiem pavēstīt uz karstām pēdām, tas nenozīmē, ka tie ir aizgājuši nebūtībā. Viss uzkrājas un tādā vai citādā veidā nonāk atklātībā. Kopējā atziņa bija optimistiska – sabiedrības interesē par zinātni ledus pamazām sāk kust.

Z. Kipere

Godina MINOX izgudrotāju Valteru Capu

Ne pārāk bieži izdodas sastapties ar dzīvu leģendu, bet tie, kuri 3. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija zālē tikās ar LZA inženierzinātņu goda doktoru Valteru Capu, bija brīnuma aculiecinieki. Pie tam – vairāku brīnumu. Brīnums ir 1938. gadā sensāciju izraisošais pasaulē mazākais fotoaparātrs VEF MINOX ar fantastiskiem parametriem: izmēri 15x27x80 mm, svars – 25 g, minimālais attālums fotografēšanai – 20 cm, ekspozīcijas ilgums – no ½ līdz tūkstošdaļai sekundes, fokusa bezgalība jau pēc 2 m, filmai 50 kadri (kadra izmēri 8x10 mm), filmas kaseti var nomainīt pie dienas gaismas, gaismas spēja – 1:3,5. Tas stingrā slepenībā bija tapis VEF astoņpadsmit mēnešu laikā, jo izrādījās, ka VEF direktors Teodors Vītols vienīgais noticēja tolaik Igaunijā dzīvojošā, bet Rīgā dzimušā vācu tautības izgudrotāja fantastiskajai idejai, un VEF speciālisti un tehniskais aprīkojums bija tāds, ka šo novatorisko ideju varēja realizēt. Brīnums ir pats Valters Capa kungs, kurš Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora diplomu saņēma dienu pirms savas 96. jubilejas. Nākamajā dienā, 4. septembrī, Igaunijas Valsts prezidents Tallinā viņam pasniegs dzimšanas dienas dāvanu – valsts ordeni. Brīnums bija Valtera Capa teiktie apsveicināšanās un pateicības vārdi latviešu valodā, kuru viņš nebija runājis sešdesmit gadu. Plašākai sarunai gan tika lietota vācu mēle, bet tas brīnumu nemazināja. Brīnums bija agrākās VEF darbnīcas, kurā tika izgatavoti 17 tūkstoši fotoaparātu, pārbūvē 1993. gadā zem grīdas atrastās noslēptās detaļas, kas tagad eksponētas VEF muzejā un kopā ar no tām samontēto VEF MINOX aparātu bija aplūkojamas godināšanā klātesošajiem. Brīnums bija arī sirmie kungi – VEF vecveterāni, kuri bija rūpnīcā strādājuši pirms Otrā pasaules kara un kuri Valteram Capam pasniedza vecveterānu kluba “MINOX” biedra karti, kas ļauj viņam katra mēneša otrajā ceturtdienā apmeklēt kluba biedru pulcēšanos. Galu galā brīnums bija arī mazais VEF MINOX fotoaparātiņš, kas savulaik piederējis Zinātņu akadēmijas prezidenta tēvam, leģendārajam dakterim Paulam Stradiņam un ar kuru tagad Japānā fotogrāfē Jāņa Stradiņa dēls Pauls. Jā, MINOX fanu klubi ir gan Vācijā, gan Japānā. Par Valteru Capu un MINOX grāmatas izdotas Vācijā un ASV. Tāda top arī Latvijā un tās autors ir pazīstamais fotovēsturnieks Pēteris Korsaks, kurš pirms divdesmit gadiem pēc ilgiem pūliņiem atrada Valteru Capu Šveicē un uzņēma ar viņu sakarus. Uzruna atbildes vēstulē “Godātais P. Korsaka kungs!” lika bailēs notrīsēt. Bija 1981. gada augusts.

Vēl viens slavens Latvijas dēls ir atguvis savu dzimteni, un labi, ka tas notiek vēl dzīves laikā. Valters Caps Latviju apmeklēja jau pagājšgad, atkal ir šeit pēc gada, un, kā apgalvo viņa dēls, tad visai ģimenei Latvija ir tā iepatikusies, ka viņi grasās braukt vēl un vēl (Valteru Capu pavadīja dēls, vedekla un mazmeita).

Vilhelms Ostvalds, kura piemiņu godināja Rīgas jubilejas dienās, atklājot viņam piemiņas zīmi, un Valters Caps savā nozarē ir lielākās augstās tehnoloģijas virsotnes, kuras pasaulē joprojām nav pārspētas. Un tas patiesi ir brīnums.

Z. Kipere

Latvijas Zinātņu akadēmija un britu Royal
Society atbalsta starptautisku sadarbību IT jomā

Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūta darbības lauks ir informācijas tehnoloģijas (IT). Šis lauks ir tik plašs, ka acīmredzot nepieciešama specializācija. Tā tas arī tiek darīts. IT apakšnozare, kuras ietvaros institūtā galvenokārt veic zinātniskos pētījumus un izstrādes, saucas par diskreto signālapstrādi. Un viss, kas institūtā tiek darīts, faktiski ir fokusēts uz jaunu, intelektuāli būtiski bagātinātu, konkurētspējīgu IT produktu radīšanu, jo institūts par savas darbības pamatmērķi uzskata šādas produkcijas ražošanas attīstības veicināšanu Latvijā. Šajā kontekstā skatāma arī ilglaicīgā institūta sadarbība ar Vestminsteres universitāti Londonā. Veicinot šo sadarbību, LZA un britu Royal Society šogad kārtējo reizi finansiāli atbalstīja manu nesen notikušo darba vizīti uz šo universitāti, kā arī Dr. A. Tarczynsky atbildes vizīti, kura ir ieplānota septembrī. Lai paskaidrotu minētās sadarbības būtību, īpatnības un mērķtiecīgumu, ir tomēr drusku vairāk jāpasaka par kopēji veicamajiem darbiem.

Kas tad īsti ir IT produkti? Ir iesakņojies ne visai pareizs, aprobežots priekšstats par šo jautājumu. Tiek pieņemts kā pats par sevi saprotams, ka IT ir viss tas, kas saistīts ar internetu un datorpielietošanu birojos, bankās, skolās, bibliotēkās, administratīvās pārvaldes aparātā un daudzās citās tamlīdzīgās vietās. Kaut arī šis IT pielietojumu apgabals ir ārkārtīgi svarīgs, ir vērts atcerēties, ka IT faktiski aptver daudz plašāku sabiedrības darbības sfēru. Pasaulē ir milzīgs pieprasījums arī pēc principiāli atšķirīgiem IT produktiem, par kuriem Latvijā maz ko runā vispār.

IT specifika ir būtiski atkarīga no tā, kur rodas un kādā veidā datoros nonāk apstrādājamā informācija. Iepriekš minētajā datorpielietojumu apgabalā (nosauksim to nosacīti par biroju IT) primāro, tālāk apstrādājamo informāciju datoros ievada no to klaviatūras, no teksta skeneriem, pa sakaru kanāliem un tamlīdzīgi. Būtiski, ka šī informācija datoros tiek ievadīta ciparu un simbolu formātā, tas ir, veidā, kas saskan ar to darbības principiem.

Otrajā datorpielietojumu apgabalā, nosauksim to par signālapstrādes IT, primārā informācija rodas, visādiem procesiem attīstoties reālās pasaules dzīvajos un tehnikas objektos. Veids, kādā šī informācija sākotnēji ir dota, ir datoriem pavisam nesaprotams, jo šo informāciju pārnes vai reprezentē dažāda veida signāli. Tādējādi ir plaisa starp informācijas avotiem un datoriem, kuri jālieto, lai kontrolētu un vadītu minētos objektus. Šo plaisu aizpilda diskrētās signālapstrādes IT produkti, kuri veic signālu priekšapstrādi un attiecīgās informācijas ievadīšanu datoros.

Lai ilustrētu signālapstrādes IT produktu pielietošanu, atcerēsimies tādus spilgtus piemērus kā datoru tomogrāfiju, visdažādākā veida satelītu un mobilo sakaru, telekomunikāciju, navigācijas, radārās, rūpnieciskās automatizācijas, attēlu apstrādes un daudzas citas uz signālapstrādi balstītās sistēmas.

Iesaistoties starptautiskajā IT produktu radīšanas procesā, krasi paceļas jautājums par Latvijā radītās produkcijas konkurētspēju. Ir bezjēdzīgi ieguldīt līdzekļus tādu produktu radīšanā un ražošanā, kuri nevar sekmīgi konkurēt augsti attīstīto valstu tirgū. Rodas jautājums: vai tas ir iespējams, vai vispār spējam ielauzties blīvajā informātikas tirgū?

Par laimi, jau šobrīd ir vērā ņemami fakti, kas liecina par šī piegājiena realitāti. Var pieminēt kaut vai sekmīgu kontraktu un balvu iegūšanu Eiropas Savienības rīkotajos konkursos visai asas konkurences apstākļos. Latvijā radītā IT produkcija var būt konkurētspējīga kādā specifiskā tirgus sektorā, ja tā ir oriģināla, balstās uz augsta līmeņa Rietumvalstīs atzinību guvušiem teorētisko un pielietojamo zinātnisko pētījumu būtiskiem rezultātiem vai arī tā spēj veikt funkcijas, kuras ir vai nu pilnīgi jaunas, vai arī tiek veiktas ekonomiski ievērojami izdevīgākā veidā.

Diskrēta signālapstrāde turpina pasaulē izvērsties par ļoti nozīmīgu zinātnes un tehnikas nozari ar strauji pieaugošu tirgu. Tajā pat laikā šīs IT pielietojumu apgabals ir arī būtiski ierobežots, jo klasiskā signālapstrāde ir pielietojama tikai līdz frekvencēm, kas nepārsniedz pusi no diskretizācijas frekvences. Šis apstāklis dod iespēju radīt signālapstrādes produktus, kuri ir pielietojami daudz plašākā frekvenču diapazonā. Plašas starptautiskas sadarbības apstākļos Latvijā radītā diskrētā signālapstrāde mikroviļņu un ra dio frekvenču diapazonā ir jauna un oriģināla, uz ilggadīgu zinātnisku pētījumu pamata izstrādātā IT. Tā jau šobrīd ir samērā plaši pazīstama kā Digital Aliasfree Signal Processing (DASP). Tai ir lielas priekšrocības, jo tā dod iespēju daudzos gadījumos aizstāt līdz šim visur lietoto augstfrekvento signālu analogo apstrādi ar daudz efektīvāku un datoros plaši izmantoto diskrēto. Tas savukārt ļauj radīt principiāli jaunas, modernas un konkurētspējīgas visdažādākā veida ar datoriem integrētas sistēmas ar plašu pielietojumu tajās jomās, kur tradicionālā signālapstrāde nav lietojama. Svarīgi, ka šī tehnoloģija ir intelektuāli ievērojami bagātināta un sistēmas, radītas uz tās bāzes, var ražot ar minimālu enerģijas un metālu patēriņu.

Acīmredzot darbs šajā virzienā var būt sekmīgs tikai pie nosacījuma, ka tas tiek veikts kopā ar kolēģiem Eiropā. Tā tas arī notiek. Minētās zinātnieku apmaiņas vizītes Londonā un Rīgā ir šāda kopēja darba epizode. Tā rezultātā turpināsies DASP teorijas tālāka attīstība, kas veicinās šīs tehnoloģijas plašāku pielietošanu.

 I. Biļinskis,
LZA akadēmiķis

Visām ES kandidātvalstīm problēmas zinātnē līdzīgas

No š. g. 18. līdz 23. maijam LZA viceprezidents A. Siliņš uzturējās Zviedrijā LZA un Karaliskās Zviedrijas ZA sadarbības līguma ietvaros. Prof. Siliņš tikās ar Zviedrijas ZA pirmo viceprezidentu profesoru Uno Lindbergu. Šo tikšanos organizēja un tajā piedalījās Karaliskās Zviedrijas ZA Zinātniskās sadarbības daļas vadītāja Saša Lamm Edblade. Tika apspriesta abu akadēmiju sadarbība, kuru abas puses atzina par veiksmīgu, un zviedru puse īpaši uzsvēra šīs sadarbības labās attīstības iespējas. Tikšanās reizē klāt bija arī Polijas ZA Starptautiskās sadarbības daļas direktors Dr. V. Brosts un šīs daļas darbiniece K. Kaminska.

Vizītes laikā viceprezidents A. Siliņš piedalījās Zviedrijas Zinātnes padomes organizētajā starptautiskajā konferencē “ES kandidātvalstu loma – zinātne” (The Role of the Candidate Coun tries in EU – Research) ar ziņojumu, kurā sniedz analīzi par 5 ietvarprogrammas norises gaitu Latvijā, kas kopumā vērtējama kā veiksmīga, jo lielākā daļa kandidātvalstu – 8 no 11 – atpelna dalības maksu.

Kā nopietns secinājums izskan fakts, ka praktiski visas kandidātvalstis izjūt augstas klases intelektuālā potenciāla trūkumu un zinātniskās infrastruktūras atjaunināšanas nepieciešamību.

Konferencē piedalījās 120 pārstāvju no Eiropas Komisijas, ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

LZA Starptautiskā daļa

Britu bibliotēka Londonā šodien ir viena no lielākajām bibliotēkām pasaulē. Tās fondos glabājas vairāk nekā 15 miljoni eksemplāru manuskriptu un iespiesto grāmatu, mūzikas materiālu, karšu, avīžu un citu dokumentu. Iespieddarbi latviešu valodā kopā ar citu Baltijas valstu literatūru veido nozīmīgu Britu bibliotēkas Slāvu un Austrumeiropas kolekcijas daļu.

Baltijas valstu literatūras kolekcija Britu bibliotēkā ir viena no vismazāk pētītajām fonda daļām. 1996. gadā tika analizēti Britu bibliotēkā esošie agrīnie iespieddarbi lietuviešu valodā – skaidrota šīs kolekcijas vēsture, katra izdevuma vērtība un loma Lietuvas kultūrvēsturē. Latviešu iespieddarbu izpētei bija vairāki pamatmotīvi: noskaidrot, cik latviešu iespieddarbu vispār ir Britu bibliotēkas fondos, kā šie latviešu izdevumi Londonā nonākuši; papildināt gan latviešu literatūras vēstures, gan retrospektīvās bibliogrāfijas izdevumus ar jauniem faktiem. Pētījums būtu iespēja pievērst britu un citu lielu Eiropas tautu bibliotekārās un literārās sabiedrības uzmanību latviešu literatūrai, kas atrodama Britu bibliotēkā.

Pētnieciskajam darbam šajā kolekcijā tika izvirzīti vairāki mērķi: atlasīt pēc Britu bibliotēkas elektroniskā un iespiestā kataloga grāmatas latviešu valodā (vai arī vairākās valodās, no kurām viena ir latviešu valoda) par laiku no 16. gas. līdz 1919. gadam; analizēt atrastās grāmatas de visu, raksturojot konkrēto eksemplāru īpatnības (zīmogi u. c. pazīmes); noskaidrot šīs kolekcijas vēsturi, pētot ierakstus Britu bibliotēkas arhīva dokumentos par grāmatu iegādi, apmaiņu, dāvinājumiem u. tml.; veidot atrasto izdevumu sarakstu – bibliogrāfiju, papildinot elektroniskajā katalogā iekļautās ziņas ar izpētes gaitā konstatētajiem faktiem.

Izpēte tika veikta atvēlētā laika robežās, strādājot Slāvu un Austrumeiropas kolekciju departamentā ar Britu bibliotēkas elektronisko katalogu. Pēc vairāk nekā 140 atslēgvārdiem tika atlasīti un izskatīti 8013 elektroniskie ieraksti. Apkopotas 155 tēmai un noteiktajai hronoloģijai atbilstošas latviešu grāmatas. Lielākā daļa no tām (īpaši līdz 1855. gadam izdotās) pētītas de visu, salīdzinātas ar ziņām kopkatalogā “Seniespiedumi latviešu valodā, 1525–1855” (Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1999), atzīmētas ziņas par šo izdevumu komplektēšanas vēsturi, izveidota bibliogrāfija.

Izpētes gaitā noskaidrotas vairākas pamatproblēmu grupas:

1) nepilnības elektroniskā ieraksta struktūrā. Kataloga daļā, kas reģistrē literatūru līdz 1975. gadam, ierakstiem nav valodas vai valsts koda, tādējādi nav iespējams no vairāk nekā 6 miljoniem nosaukumu atlasīti tikai latviešu vai Latvijas izdevumus;

2) nepilnības elektroniskajos ierakstos – gan latviešu valodas (īpaši 17. gs. valodas īpatnību), gan gotu burtu nepareizas atveidošanas dēļ. Konstatētās neprecizitātes nav prognozējamas vai sistematizējamas. To dēļ ārpus atlases pēc konkrēta autora, izdevēja, iespiedēja vai izdošanas vietas atslēgvārda, iespējams, palika ieraksti, kuros minētie atslēgvārdi atveidoti nepareizi;

3) piezīmes par daudzvalodību trūkums elektroniskajos ierakstos tām grāmatām latviešu valodā, kuru titullapas ir vāciski. Tas īpaši attiecināms uz senākajām (17., 18. gs.) latviešu grāmatām, kā arī izdevumiem vairākās valodās, no kurām viena ir latviešu. Šo izdevumu apraksti saplūst ar ziņām par, piemēram, Rīgā izdotām vācu grāmatām.

Izpētes galvenie rezultāti ir nozīmīgi gan Britu bibliotēkai, gan Latvijas grāmatniecības vēsturei. Ar izveidotā bibliogrāfiskā rādītāja palīdzību Britu bibliotēkas elektroniskajā katalogā iespējams izlabot konkrēto ierakstu latviešu valodas fonētikas un morfoloģijas kļūdas, pievienot valodas un valsts indeksus, raksturot šīs kolekcijas kultūrvēsturisko nozīmi citu Austrumeiropas kolekciju kontekstā.

Pētījuma nozīmi Latvijas grāmatniecības vēsturē raksturo sekojoši aspekti:

1) ar ziņām par konkrētiem Britu bibliotēkas fonda eksemplāriem iespējams papildināt kopkatalogu “Seniespiedumi latviešu valodā, 1525–1885”;

2) atrasts unikāls izdevums, kura oriģināla nav nevienā Latvijas bibliotēkā: “Unterschiedliche Kirchen = Gebete wie selbige bey denen Unteutschen Gemeinden in und ausser der Stadt zu gebrauchen verordnet. Riga: bey Georg Matthias Noller, 1696”. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas šī izdevuma mikrofilma, pēc kuras sastādīts kopkataloga apraksts Nr. 92;

3) noskaidrots, ka 2 latviešu izdevumi Britu bibliotēkā atrodas īpašā atsevišķā krājumā – karaļa Džordža III (1738–1820) bibliotēkā, kurā ir vairāk nekā 65 000 vērtīgu izdevumu un 400 manuskriptu un kuru karalis Džordžs IV 1823. gadā atvēlēja publiskai lietošanai. Abos izdevumos (“Rohkas Grahmata kurrā sarakstihts irr, us kahdu wihsi tai Deewa-kalposchanai…”, 1708; “Ta Jauna Derriba muhsu Kunga Jesus Kristus jeb Deewa swehti wahrdi…”, 1816) atrodami karaļa bibliotēkas zīmogi.

Izvērtējot pētījuma skaitliskos rezultātus, jāsecina, ka atrastais grāmatu skaits un sastādītais bibliogrāfiskais rādītājs nav pilnīgs. Jāņa Misiņa “Latviešu rakstniecības rādītājā, [1585–1925]”, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izdevumā “Latviešu rakstniecības rādītājs: papildinājumi un turpinājums, 1585–1919” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopkatalogā “Seniespiedumi latviešu valodā, 1525–1855” ietverts vairāk nekā 10 000 grāmatu latviešu valodā, kas izdotas no 16. gs. līdz 1919. gadam. Hipotētiski var pieņemt, ka arī Britu bibliotēkas fondos šo izdevumu ir vairāk nekā 155. Pētījumam atvēlētajā laika periodā atlasei izmantotie atslēgvārdi ir tikai visbiežāk lietotie un tikai neliela daļa no bibliogrāfiju palīgrādītājos reģistrētajiem personu vārdiem (autoriem, izdevējiem, iespiedējiem), publicēšanas vietu nosaukumiem un grāmatu nosaukumos visbiežāk minētajiem sugas vārdiem.

Darbs pie kataloga veidošanas iespēju robežās tiks turpināts, apmainoties savstarpējām konsultācijām. Projekta rezultāti tika publicēti Britu bibliotekārajā periodikā.

Vēlos izteikt pateicību Latvijas Zinātņu akadēmijai un Britu akadēmijai par sniegto atbalstu un ieinteresētību.

Līga Krūmiņa,
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka

Starpakadēmiju zinātniskās apmaiņas brauciens uz Poliju

Jānis Kļaviņš, Dr. fiz., LU FMF Atomfizikas un spektroskopijas institūta vad. pētn.

Marta beigās un aprīļa sākumā es strādāju Polijas ZA Fizikas institūtā, izmantojot Polijas un Latvijas akadēmiju zinātnieku apmaiņas līguma dotās iespējas. Sadarbība ar poļu kolēģiem Dr. h., doc. Malgorzata Glodz vadībā veiksmīgi turpinās jau vairākus gadus kopīga pētniecības projekta “Lāzera ierosināto atomu un molekulu sadursmes, 1999–1002” ietvaros. Šī brauciena laikā tika veikti eksperimenti ar kālija atomiem, tos ierosinot ar impulsu krāsvielu lāzeru divfotonu pārejā uz augstiem t. s. Ridberga līmeņiem K (n²D). Sekojošās atomu sadursmēs ierosmes enerģija tiek pārnesta uz citiem līmeņiem, tai skaitā uz n²F – līmeņiem, kuri līdz šim ir pavisam maz pētīti. Lāzeru inducētās fluorescences kinētikas mērījumi ļāva sekot līmeņu apdzīvotības evolūcijai nanosekunžu laika skalā un iegūt jaunus atomu radiācijas un sadursmju raksturlielumus. Rezultāti pēc to apstrādes un analīzes būs pamatā jauniem rakstiem, kas papildinās kopīgo publikāciju sarakstu. Tas savukārt tiek vērtēts Polijas zinātni finansējošā institūcijā – KBN. Bija patīkami dzirdēt, ka mūsu līdzšinējās sadarbības rezultāti ir pozitīvi novērtēti un iespējams turpmākās sadarbības finansējuma pieaugums no Polijas puses.

Vairāku gadu garumā salīdzinot zinātnes un zinātnieku situāciju Latvijā un Polijā, diemžēl arvien skaidrāk kļūst redzama mūsu atpalicība. Poļu kolēģi var atļauties KBN grantus izmantot pamatā nepieciešamās eksperimentu aparatūras pirkšanai, jo infrastruktūra un darba algas tiek finansētas centralizēti, kaut arī nepietiekamā apmērā, salīdzinot ar bagātākām Eiropas valstīm. Pie vidējā bezdarba līmeņa 15% un daudz augstākas inflācijas nekā Latvijā poļu zinātnieki teic, ka viņu politiķi nevar atļauties samazināt atbalstu poļu kultūrai, izglītībai un zinātnei! Vai arī mēs Latvijā kādreiz sagaidīsim pozitīvas pārmaiņas šajās “bezpeļņas nozarēs”?

Nobeidzot, gribu aicināt izmantot iespējas, ko var dot sadarbība ar kolēģiem tuvās kaimiņzemēs, jo droši vien daudziem nav pieņemama ilgstoša prombūtne. Pēc manām domām, Latvijas–Polijas starpakadēmiju pētnieku apmaiņu programma darbojas nevainojami, bez liekām blakus problēmām. Par to jāpateicas abu akadēmiju starptautisko sakaru nodaļu saskaņotai, lietišķai un ātrai rīcībai.

Līdzdalība ES ietvara programmās –
iespējas jaunas zinātnieku paaudzes izaugsmei Latvijā

Šo rindu autoram bija pienākums 2000. gadā strādāt kā nacionālajam ekspertam Eiropas Komisijas Zinātnes ģenerāldirektorātā (DG RESEARCH) un būt par aculiecinieku Eiropas Savienības (ES) zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas veidošanas un realizācijas procesam. Norises ES politikā šajās jomās vistiešākā veidā iespaidos pašreizējo skolnieku un studentu nākotni, norises Latvijas zinātnē un tautsaimniecībā.

Šī raksta mērķis ir aicināt pašreizējo pieredzējušo zinātnieku paaudzi radikāli pārvērtēt savu attieksmi pret iespējām un perspektīvām, kuras atver Latvijas līdzdalība ES piektajā ietvara programmā un sola topošā vienotā pētniecības, inovāciju un augstākās izglītības telpa Eiropā.

Kā jau daudziem zināms, ES kopā ar kandidātvalstīm izjūt vajadzību pēc skaitliski lielāka un kvalificēta darbaspēka zinātnē un tehnoloģiju attīstības laukā. Tiek plānots radikāli palielināt resursus, lai palielinātu zinātniskā darba kā profesijas pievilcību un vienlaicīgi veicinātu studiju pievilcību dabas zinātnēs, inženierzinātnēs un citos ar zinātni saistītos virzienos. Tas acīmredzami palielinās Latvijas talantīgo jauno cilvēku iespējas veiksmīgi strādāt zinātnē un tehnoloģiju attīstības jomās un saņemt Eiropas līmeņa atalgojumu, pateicoties tam, ka mēs jau esam vienotās Eiropas zinātnieku saimes locekļi un Latvija tuvākos piecos gados būs ES dalībvalsts. Lielāka ieguvēja būs tā kandidātvalsts, kura pirmā spēs mobilizēties kā nācija līdzvērtīgai partnerībai Eiropas zināšanu sabiedrībā.

Pašreizējā skepse un piesardzība pret norisēm zinātnē un zinātnes politikā ES ir nevietā. Ar to mēs atbalstām partiju un valdības naidīgo attieksmi pret jebkurām intelektuālām izpausmēm.

2000. gadā studentu kopskaits Latvijā bija 101 310. 18 480 (18,2%) studentu mācījās par skolotājiem un studēja izglītības zinātnes, 6931 (6,8%) – humanitārās zinātnes, 51 247 (50,6%) – sociālās zinātnes, 3091 (3,1%) – veselības aprūpi un 3130 (3,1%) studentu apguva servisa jomu. Tikai 6325 (6,2%) studentu studēja dabaszinātnes, 10 311 (10,2%) – inženierzinātnes un 1795 (1,8%) – lauksaimniecību. (Avots: Reseaech and Development in, the Republic of Latvija, CD Rom eddition, 2001. Ed. J. Stradiņš)

Salīdzinājumam: ES vidēji dabas zinātnes, inženierzinātnes un matemātiku studē katrs trešais students. Tiek uzskatīts, ka tas ir par maz. Vācijas federālā statistikas dienesta (http://www.statistik-bund.de/) dati rāda, ka pie kopējā studentu skaita 1 777 794 1999/2000 mācību gadā inženierzinātnes studēja 297 115 (16,7%) studentu, matemātiku un dabas zinātnes – 272 119 (15,3%) studentu, valodas un kultūrzinātnes studēja 400 957 (22,6%) studentu, tiesības, tautsaimniecību un sociālās zinātnes – 561 804 (31,6%) studentu.

Skaitļi rāda, ka Latvijā stāvoklis ir katastrofāls – studentu skaits dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās un citos tehniskos virzienos jau vairākus gadus ir mazāks par vienu piektdaļu no kopskaita, un tas nozīmē, ka jau tagad, un nākotnē vēl vairāk, pieprasījums pēc kvalificētām darba rokām pārsniegs piedāvājumu.

Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka lietai ir arī gaišā un pozitīvā puse. Salīdzinošie pētījumi par vidusskolēnu spējām un prasmēm Eiropā (EC DGI for Education and Culture – European report on Quality of School Education Sixteen Quality indicators, May 2000.) rāda, ka Latvijas skolēnu līmenis pagaidām pat nedaudz pārsniedz Eiropas valstu vidējo līmeni dabaszinātņu priekšmetos un matemātika. Tas vēstī, ka mums ir potenciāls, un skolotāju veiksmīgam darbam jārod turpinājums augstskolās.

Latvijas zinātnes nākotne ir mūsu rokās

Kopumā uzdrošinos konstatēt, ka Latvijas zinātnes nākotne ir pašreizējās zinātnieku paaudzes rokās, un ja Latvijas zinātne turpinās nīkuļot, tad tā lielā mērā būs mūsu vaina. Ir pienācis laiks atcerēties pirmos 20 gadus pēc otra pasaules kara, kad daudzi tagadējie zinātnes līderi varēja iesākt savu zinātnisko karjeru, pateicoties saujiņai zinātnieku, kurus karš bija pasaudzējis. Viņu pašaizliedzība un darbs ar jaunatni radīja pamatus zinātnes atdzimšanai Latvijā.

Tagad situācija un problēmas ir citas. Mums ir vairāki tūkstoši pieredzējušu zinātnieku ar doktora grādiem un zinātnisko kapacitāti. ES resursi piedāvā labas iespējas. Pašreizējā problēma ir nācijas mobilizācijas problēma, kuras risinājumam pieredzējušiem zinātniekiem ir morāls pienākums dot savu ieguldījumu. Katram ir jāmeklē papildus iespējas strādāt ar studentiem – sākot ar bakalauriem, maģistriem un beidzot ar doktorantiem, jo jauno cilvēku pirmais jautājums ir: “Kas mani var ievadīt zinātnē?”.

Ja pragmātiski izvērtē visas ES piektās ietvara programmas (www.cordis.lu/fp5) un topošās ES sestās ietvara programmas iespējas, tad nākamie soļi ir skaidri. Ir lielas iespējas jaunā zinātnieka pilnvērtīgam treniņam par spīti valdības demonstratīvi noliedzošai attieksmei. Pieredzējuša zinātnieka vadīts, jaunais zinātnieks tūlīt pēc augstskolas beigšanas var izvēlēties:

l Pieteikties uz kādu no tūkstošiem doktorantu treniņvietu Eiropā uz 3–6 mēnešiem (stipendija 1200 eiro mēnesī) un veikt labu iestrādi savā disertācijas tēmā – www.cordis.lu/improving/src/hp  rtn.htm ;

l Pieteikties darbā uz laiku līdz vienam gadam (alga 1200 eiro un vairāk)  kādā no pastāvošiem un topošiem attiecīgā virziena pētniecības treniņtīkliem un šī darba laikā paveikt lielāko daļu no sava disertācijas eksperimentālā darba – www.cordis.lu/im prov ing/src/hp_rtn.htm;

l Meklēt stipendijas līdzdalībai Eiropas konferencēs – www.cordic.lu/improving ;

Aktīvi meklēt iespējas līdzdalībai dažādos ietvara programmu pētniecības projektos.

Visos šajos mēģinājumos jaunā cilvēka sekmes stipri vien noteiks atsauces uz sava zinātniskā vadītāja autoritāti un zinātniskā darba rezultātiem. Ieguvums būs abpusējs, jo arī vadītājs var gūt iespējas aktivizēt savu zinātnisko darbību un izmantot savu pieredzi jaunos zinātniskos kontaktos audzēkņu treniņvietās.

Nākotnes pamatos jāliek jaunatnes azarts un sirmo galvu prāts!

Par ES zinātnes lietām katrs var iegūt informāciju internetā www.cordis.lu, bet vairāk par ES kopumā var atrast pēc adreses www.europa.eu.int

Dr. phys. Arnolds Ūbelis,
LU Fiz.-mat. fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts, e-pasts: arnolds@latnet.lv,
ES piektās ietvara programmas zinātnē un tehnoloģiju attīstībā Nacionālā kontaktpunkta vadītājs (www.zinatne-5.lv),
ES piektā ietvara programma – www.cordis.lu/fp5

Pielikums
LZP ZSKK 2001. gada 25. jūlija lēmumam

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

SIA “SVK+” (bijusī Latvijas Zinātņu akadēmijas Svešvalodu katedra) organizē angļu valodas kursus grupās un individuāli dažādos zināšanu līmeņos. Mācību procesā izmanto audio ierakstus, nodrošina ar metodiskajiem materiāliem.

Mācību sākums š. g. 17. septembrī.

Konkurss

EIŽENA OSVALDA

vārdiskai balvai mežzinātnē.

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva – vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt “Apbalvots ar Eižena Osvalda balvu”.

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Eižena Osvalda vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā iela 2, Jelgava, LV-3001, tālrunis 3005685, līdz 2001. gada 12. oktobrim, pievienojot:

– izvirzītāja ieteikumu,
– izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu,
– autora Curriculum vitae,
– autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Pāvels ARSENJANS

par tēmu “Germilizoksazolīni: sintēze, struktūra un bioloģiskā aktivitāte”.

Recenzenti: Dr. habil. chem. Ļ. Ignatoviča, Dr. habil. chem. A. Strakovs un Dr. habil. chem. G. Veinbergs.

***

Š. g. 4. oktobrī notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde Rīgā, Kronvalda bulv. 4, 252. aud., kurā promocijas darbus pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

plkst.12

Rudīte ANDERSONE

par tematu “Mācību darba formas kā līdzeklis pusaudžu sociālo prasmju apguvē”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. Ausma Špona, Dr.paed., RPIVA asoc. prof. Inese Jurgena, Dr.paed., LPA asoc. prof. Alīda Samusēviča;

plkst. 14.00

Anita VIZIŅA-NĪLSENA

par tematu “Kokle un kokles spēles apguves pedagoģiskie pamati”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. Irina Maslo, Dr.paed., RPIVA doc. Māra Marnauza, Dr.paed., DPU doc. Skaidrīte Ērliha.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

Š. g. 18. oktobrī notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulv. 4, 252. aud., kurā promocijas darbus pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

plkst. 12.00

Raina VĪRA

par tematu “Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas izpēte augstskolā”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. Rasma Garleja, Dr.paed., RSEBAA prof. Ilgvars Forands, Dr.oec., LU asoc. prof. Biruta Sloka;

plkst. 14.00

Diāna PAUNA

par tematu “Vadīšanas profesionālās kompetences veidošanās studentiem Rīgas Ekonomikas augstskolā”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU asoc. prof. Tatjana Koķe, Dr.paed., Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis, Dr.paed., RPIVA rektors Juris Stabiņš.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

Ķīmijas nozares promocijas padome RTU P-01 2001. gada 29. jūnija sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) organiskās ķīmijas apakšnozarē Jeļenai SULOJEVAI par promocijas darbu “Fluoru saturošo 2,3 – dihridrogēnimidazo [1,2-a] piridīnu sintēze un īpašības”.

Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, atturas – nav.

***

Ķīmijas nozares promocijas padome RTU P-01 2001. gada 29. jūnija sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) organiskās ķīmijas apakšnozarē Antonam ĻEBEDEVAM par promocijas darbu “1,4 – butandiola pārvērtības heterogēno katalizatoru klātbūtnē”.

Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, atturas – nav.

***