Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  24. septembris: 15 (223)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

14. septembrī Gutenberga viesnīcas konferenču zālē pirmo reizi Latvijā tika pasniegtas Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas balvas. Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija (Academia Scientiarum et Artium Europaea) dibināta 1990. gadā Zalcburgā, Austrijā, tās dibinātāji bija profesors Fēlikss Ungers – izcils kardioķirurgs, sirds pārstādīšanas pionieris Eiropā, Austrijas kardināls Francs Kēnigs un profesors Nikolajs Lobkovičs.

1991. gada aprīlī, profesora F. Ungera vizītes laikā Rīgā tika parakstīta Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) un Latvijas Zinātņu akadēmijas vienošanās par nodomu dibināt Rīgā Eiropas–Latvijas institūtu kultūras un zinātnes apmaiņai “Eurolat”. Profesora F. Ungera interesi par Latviju un Latvijas Zinātņu akadēmiju daļēji var izskaidrot ar to, ka viņa dzimta ir saistīta ar Baltiju, viņš nāk no Līvenu un Ungernu-Šternbergu dzimtām, tādēļ EZMA ģērbonī ir gan Līvenu ģērboņu lilijas, gan Ungernu–Šternbergu ģērboņa zvaigznes.

Institūts “Eurolat” tika nodibināts 1993. gada 5. aprīlī un līdzās EZMA un LZA tā dibinātāji ir arī Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

“Eurolat” darbības mērķi:

• veicināt Latvijas kultūras un zinātnes ciešākus sakarus ar Eiropas kultūru un zinātni, aptverot humanitārās zinātnes, medicīnu, mākslu, lauksaimniecību, meža un veterinārās zinātnes, dabas zināt nes, sociālās zinātnes, jurisprudenci un teoloģiju;
• izkopt savstarpēju izpratni, atbalstu un veicināt attīstību;
• veidot Latvijas sabiedrībā harmoniskus priekšstatus par pa sauli kā vienotu veselumu, kurā nav pretstata starp zināšanām un ticību;
• sekmēt eiropeiskas kultūrvides veidošanu Latvijā un Rīgā.

“Eurolat” ir noorganizējis vairākus plašus simpozijus: “Kristīgā un laicīgā dialogs” (1995), “Nacionālā identitāte un Eiropas vīzija” (1998). Šo simpoziju materiāli tika publicēti Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas rakstos, un tiem ir nodrošināta ļoti plaša publicitāte, jo tie tiek izsūtīti ne vien Academia Scientiarum et Artium Europaea locekļiem, bet arī daudzām augstām amatpersonām Eiropā.

1998. gadā savas viesošanās laikā Rīgā profesors F. Ungers piedāvāja iedibināt Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas balvu, kuru piešķirtu reizi trijos gados, sākot ar 2001. gadu. Latvijas puse izstrādāja balvas nolikumu un tās neoficiālais nosaukums ir Fēliksa balva.

Bez Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas balvas (Fēliksa balvas) ik gadus tiks piešķirtas divas mazās balvas gados jaunākiem pētniekiem.

Saskaņā ar balvas nolikumu kandidātus ir tiesīgi izvirzīt Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekļi un Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts. (Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekļi Latvijā ir akadēmiķi Elmārs Blūms, Rihards Kondratovičs, Maija Kūle, Tālis Millers, Jānis Lielpēters, Jānis Stradiņš, Uldis Viesturs, Jānis Volkolākovs, Andris Caune un Ivars Knēts.) Pretendentus vērtē speciāli izveidota ekspertu komisija.

2001. gadā šī balva tiek piešķirta pirmoreiz.

Par izcilu devumu Latvijas identitātes stiprināšanā, tolerantas un intelektuālas sabiedrības veidošanā, par Latvijas progresa veicināšanu ceļā uz Eiropas kultūras kopību Lielo Feliksa balvu pasniedza Latvijas Valsts prezidentei akadēmiķei Vairai Vīķei-Freibergai, Feliksa balvas – LZA korespondētājloceklei arheo loģei Ievai Osei un LZA korespondētājloceklim filozofam Igoram Šuvajevam.

Profesore V. Vīķe-Freiberga ir devusi izcilu ieguldījumu psiholoģijā un folkloristikā, veicinājusi gan nacionālās identitātes, gan jauno Eiropas dimensiju apzināšanos Latvijā un Baltijā, ar savu dziļi analītisko un argumentēto uzstāšanos cēlusi Latvijas autoritāti pasaules valstu vadītāju un zinātnieku vidū. LU Latvijas vēstures institūta arheoloģijas nodaļas vadītāja Dr. hist. Ieva Ose devusi nozīmīgu ieguldījumu viduslaiku vēstures pētniecībā, Latvijas un Rīgas arheoloģijā, saistot Latviju un Rietumeiropu. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. phil. Igors Šuvajevs, filozofijas kā dzīves mākslas pētnieks, atzīstot, ka “filozofija ir zinātnes nozare, kas māca toleranci”, ir ļoti daudz darījis, pētot kultūras semiotiku, psihoanalīzi, tulkojot un popularizējot filozofijas klasiķu darbus, kā arī vadot pētniecības projektu par 20. gs. filozofiju un “Eiropas ideju” Latvijā.

Feliksa balvas tika pasniegtas sēru dienā, kad visa Eiropa, arī šīs ceremonijas dalībnieki, ar klusuma brīdi izteica savu līdzjūtību Amerikas Savienotajām Valstīm un to iedzīvotājiem par bezjēdzīgā terora aktā bojā gājušajiem cilvēkiem, tādēļ arī F. Ungera runa lielā mērā bija veltīta tolerancei – starp rasēm, tautām, ticībām, uzskatiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā atbildes runā pateicās Latvijas Zinātņu akadēmijai, kuras Senāts viņu izvirzīja šai balvai. Viņa atzīmēja, ka Latvijas zinātne vienmēr bijusi starptautiska, tai nav eksistējušas robežas. Tā kā mācību valoda savos pirmsākumos bija latīņu, kurā, starp citu, rakstīti arī Feliksa balvas diplomi, tad nebija šķēršļu profesoru un studentu ceļojumiem pa Eiropas universitātēm. Tagad mēs atjaunojam šo tradīciju. Valsts prezidente savu balvu novēlēja fondam, kas veicinātu jaunu Latvijas zinātnieku Eiropas studijas.

2003. gadā EZMA pilnsapulce, kā arī kārtējais Eiropas kardioķirurgu kongress notiks Rīgā.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas

Preambula

Cilvēka dzīve ir pakļauta nemitīgām pārmaiņām. Mūsu laikmeta īpatnība ir milzīgais ātrums un pamatīgs pārmaiņu apmērs. Tas izraisa orientācijas krīzes, kuru sekas vērojamas dažādos intolenrances fenomenos. Tam pretī jānostāda tolerances kultūra.

Tolerances pamatlikuma noteikšana mums šķiet neatliekama nepieciešamība. Pieaugošā individualizācija daudzus vedina atteikties no rūpēm par citiem un absolutizēt savu dzīves pasauli. Ir apdraudēta tādu cilvēktiesību atzīšana, kas katram piešķir viņa pašvērtību, jo viņš ir cilvēks, neatkarīgi no sasniegumiem un derīguma. Ir apdraudēta ģimene, kura kā stabils cilvēku kopības kodols arvien mazāk spēj veikt savu uzdevumu. Visu dzīves jomu ekonomizēšana noved pie cilvēka nozīmības noteikšanas pēc viņa pirktspējas, iegrūž viņu patērēšanas virpulī un apdraud ilgstošu attīstību.

Norisinoties globālai cilvēku, viņu tradīciju un pasaules uzskatu saplūsmei, rodas nepieciešamība arvien no jauna pārliecināties par savu kultūridentitāti. Katram cilvēkam jārespektē citu cilvēku citādība un jābūt gatavam pieņemt to kā vērtību. Tas izdosies, ja visi būs vienprātīgi tolerances pamatkonsensā. Tur, kur nevar atrast konsensu, jānodrošina vismaz saticīgu līdzāspastāvēšanu.

Brīvas sabiedrības konsolidēšanās un mierīgas nākotnes interesēs mēs aicinām ikvienu savā darbības laukā saturiski pie pildīt un īstenot tolerances ideju. Visiem sabiedriskās dzīves pārstāvjiem mēs atgādinām viņu pienākumu īstenot toleranci kā kopēju vērtību.

Tolerance

(Kopdzīves tikums)

1. Tolerance ir individuālā gatavība iestāties par jebkura cilvēka godu.

2. Tolerance izpaužas cilvēkcieņu atzīstošā vērtību kārtībā.

3. Tolerance paredz cilvēka spēju saprast citus un respektēt viņus to citādībā.

4. Tolerances priekšnosacījums ir droša pārliecība.

5. Tolerance aizsargā ikviena cilvēka cieņu un brīvību viņa kultūrvidē.

6. Tolerances nodrošināšana un attīstīšana ir vispārējs pienākums un katras audzināšanas pamatelements.

Minhenē, 2001., g. 6. janvārī

“ITERA Latvija” balvas saņem
Aija Melluma un Gunārs Andrušaitis

17. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā pirmo reizi tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas, uzņēmējsabiedrības “ITERA Latvija” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” kopīgās balvas un stipendijas diviem izciliem, es pat teiktu – visizcilākajiem, ja rēķina pēc viņu darba sabiedriskā nozīmīguma, vides zinātniekiem – LZA korespondētājlocekļiem Dr. h. ģeogr. profesorei Aijai Mellumai un Dr. biol. profesoram Gunāram Andrušaitim. Balvas pasniedza LZA prezidents Jānis Stradiņš, “ITERA Latvija” prezidents Juris Savickis un Latvijas Izglītības fonda priekšsēdētājs profesors Imants Meirovics.

Vispirms dažus vārdus par to, kas ir “ITERA Latvijā” un kāda ir šīs privātās komercstruktūras interese par Latvijas vidi. “ITERA Latvija” piegādā valstij apmēram ceturto daļu no nepieciešamā dabas gāzes daudzuma, kā arī veicina mūsdienīgas, ar dabas gāzi saistītas tehnoloģijas ieviešanu enerģētikas nozarēs un ražošanā. Jau pašā nosaukumā dabas gāze ir vārds daba. To iegūst dabā, transportē pa cauruļvadiem, glabā gāzes krātuvēs un sadedzina kurtuvēs, izpūš dūmus dabā. Tas neizbēgami lielākā vai mazākā mērā traumē vidi, tādēļ gudri saimnieki ne tikai ņem, bet arī dod. Jau vairākus gadus “ITERA Latvija” ir iesaistījusies Izglītības fonda mērķprogrammā un atbalsta ainavu arhitektūras studijas, piešķirot stipendijas. Kļūstot par Latvijas Zinātņu akadēmijas sadarbības partneri – ar Zinātņu akadēmiju parakstīts ilgtermiņa sadarbības līgums –, nebija grūti izvēlēties, kādu nozaru zinātnieki varētu pretendēt uz kopējo balvu. Tās būtu vides un zemes zinātnes, un pirmie apbalvojamie tika izraudzīti un akceptēti vienbalsīgi.

Lai cik garš būtu katra apbalvotā zinātnisko rakstu, dažādos laikos ieņemto amatu un pienākumu uzskaitījums, Latvijā katram no viņiem ir sava noteikta, uz laiku laikiem tautas piešķirta “kvalitātes zīme”. Aijai Mellumai tajā ir ierakstīts Gaujas nacionālais parks, “Lībiešu krasts”, “Daugavas loki” un arī Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss, tagadējais biosfēras rezervāts. Gunāram Andrušaitim tā ir Latvijas Sarkanā grāmata – monumentāls darbs par mūsu valsts aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem. Par šī sešsējumu izdevuma pirmajiem iznākušajiem sējumiem (1., 4. un 6. sējumu) sīkāk var izlasīt “Dabas un vēstures kalendāra” jaunajā, 2002. gadam veltītajā gadagrāmatā, kas jau nopērkama “Zinātnes” grāmatnīcā un, cerams, arī citās vietās.

Aija Melluma saņēma piemiņas medaļu un stipendiju par nozīmīgu ieguldījumu vides aizsardzībā un ainavu zinātnē, bet Gunārs Andrušaitis – piemiņas medaļu un stipendiju par mūža devumu vides un dabas aizsardzībā. Taču ne “nozīmīgais ieguldījums”, ne “mūža devums” klātesošajiem apsveicējiem nebūt neasociējās ar kaut ko nobeigtu un plauktā noliekamu. Tieši otrādi. Gunāru Andrušaiti aicināja ātrāk pabeigt savu “kāju remontu”, lai varētu atkal celt plecos mugursomu un doties dabā, bet Aiju Mellumu cildināja tik neparastos vārdos kā “izcilu feministiskās ģeogrāfijas eksponātu”, tā uzsverot viņas taktu, iejūtību un prāta eleganci gan attiecībās ar kolēģiem, gan ar studentiem. Oskars Gerts teicās uz brīdi nolikt savas “Latvijas Vēstneša” galvenā redaktora un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa “činas” un runāt kā cilvēks, kuram “visa dabas sajēga sākusies ar Aiju Mellumu”.

Taču izrādījās, ka ir vēl kāds sumināmais, un tas bija “ITERA Latvija” prezidents Juris Savickis, kuram todien bija dzīves jubileja jeb, vienkārši sakot, dzimšanas diena. Ar siltiem vārdiem, gan neaiz mirstot piesaukt iecerēto piemiņas zīmi “gandrīz Nobela prēmijas laureātam” Paulam Valdenam, Juri Savicki sveica LZA prezidents Jānis Stradiņš un pasniedza divus monumentālus J. K. Broces “Monumente…” sējumus. Latvijas Izglītības mērķprogrammas vārdā atzinības rakstu pasniedza prof. Imants Meirovics.

Z. Kipere

Š. g. 19. septembrī notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas sēde, kurā par saviem pētījumiem informēja LZA īsteno locekļu kandidāti Dr. phys. Agris Gailītis un LZA korespon dētājlocekļi Ju ris Jansons, Andris Krūmiņš un Uldis Raitums.

*

Š. g. 21. septembrī Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdē tika uzklausīti LZA īsteno locekļu kandidātu Ara Lāča (medicīna), Īzaka Rašala (bioloģija), Arņa Vīksnes (medicīnas vēsture) un LZA korespondētājlocekļu kandidātu medicīnā Agra Martinsona, Rutas Mucinieces, Valda Pīrāga un Ludmilas Vīksnas zinātniskie ziņojumi.

*

Š. g. 5. oktobrī plkst. 14.00 notiks LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēde, kurā ar zinātniskajiem ziņojumiem uzstāsies LZA korespondētājlocekļu kandidāti Ģederts Ieviņš un Viesturs Melecis (bioloģija), Bruno Andersons, Valdis Kaļķis un Henns Tuherms (materiālzinātne).

Latvijas zinātniekiem – Francijas apbalvojumi

Š. g. 27. un 28. jūlijā Latviju apciemoja Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks. Kā nesen informēja Francijas vēstniecība, par nopelniem Francijas labā apbalvojumus saņēmuši daudzi Latvijas valsts, sabiedriskie, kultūras un zinātnes darbinieki. Ar Goda leģiona Lielo krustu apbalvota Latvijas Valsts prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Vaira Vīķe-Freiberga. Ar dažādām Goda leģiona ordeņa pakāpēm citu starpā apbalvoti Imants Freibergs, Ivars Lācis, Jānis Stradiņš, Andrejs Bankavs, ar nacionālā ordeņa “Par nopelniem” dažādām pakāpēm – Imants Lancmanis un Daina Šveica. Kopā apbalvoti 37 cilvēki.

No šā gada 15. līdz 28. jūlijam Ventspils augstskolā un Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VIRAC) Irbenē notika Ziemeļvalstu Padziļināto studiju institūta (NoRFA) finansētā vasaras skola to Visuma izpētes zinātnisko disciplīnu jomā, kuru eksperimentālās (novērojumu) daļas informācijas nesēji ir radioviļņi. Šīs skolas idejas autors un galvenais realizētājs bija VIRAC Starptautiskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Lundas universitātes (Zviedrija) profesors Dainis Draviņš.

Skolā piedalījās 28 topošie zinātnieki – universitāšu vecāko kursu studenti, maģistranti un doktoranti no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas (Sanktpēterburgas), Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas. Uz 30 skolas dalībnieku vietām tika saņemti gandrīz 60 pieteikumu. Tas bija orgkomitejai pirmais patīkamākais pārsteigums, jo skolas organizēšanas pirmsākumos viens no neatbildāmiem jautājumiem bija – vai vispār būs kāds gribētājs divas nedēļas pavadīt svešajā Baltijas jūras austrumu krastā.

Lekcijas lasīja pazīstami Eiropas (un arī Baltijas) valstu radioastronomi un ar to saistīto disciplīnu zinātnieki, to skaitā viena no interesantākiem un noslēpumainākiem Visuma radiostarojuma avotiem – pulsāru atklājēja Džoslina Bella-Bērnela (Anglija). Turpretī Saules radiostarojuma novērojumu programmas sastādīšana un realizēšana ar Ziemeļeiropas lielāko 32 metrīgo radioteleskopu, tāpat kā teleskopa un uztverošās aparatūras darbības un informācijas pieraksta tehniskais nodrošinājums pilnībā bija VIRAC zinātnieku un speciālistu ziņā. Tāpēc jo lielāks bija mūsu gandarījums, ka šķiršanās rītā veiktajā anonīmajā aptaujā uz jautājumu, kas skolā, bijis visvērtīgākais un patīkamākais, atbildes bija viennozīmīgas – novērojumi ar Irbenes radioteleskopu, ieskaitot iespēju tūlīt pēc novērojumu seansa saņemt disketi ar novērojumu datiem, atgriezties Ventspils augstskolas datoru klasē un ķerties pie informācijas pirmapstrādes, rezultātu interpretācijas un, ja ir patika, tās izplatīšanas internetā. Ir pilnīgs pamats secināt, ka šāda pietiekoši augsta starptautiska līmeņa kompleksas programmas (teorija kopā ar eksperimentu) vasaras skola fizikāli tehnisko disciplīnu jomā bija pirmā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Diezin vai kādā citā vietā pasaulē topošiem Visuma pētniekiem tiek dota iespēja tik tieši kontaktēties ar tāda kalibra radioteleskopu kā Irbenē, redzēt un sajust, ja ne sataustīt novērojumu procesu “no iekšienes”.

Vasaras skolas atklāšanas dienā rīkotajā preses konferencē tika uzdots jautājums – vai VIRAC ir kādi savtīgi mērķi, organizējot šo skolu? Biju spiests atbildēt apstiprinoši – jā. Tagadējie “skolnieki” pēc gadiem kļūs doktori un profesori. Mēs pa to laiku būsim saveduši pilnīgā kārtībā infrastruktūru Irbenē un modernizējuši novērošanas kompleksu. Pēc sekmīgi aizvadītās vasaras skolas ar vēl lielāku pārliecību var teikt, ka vismaz daži no tās ārzemju dalībniekiem atgriezīsies, lai ar Irbenes radioteleskopa veiktajiem novērojumiem rastu apstiprinājumu (vai noliegumu) savām idejām un hipotēzēm.

Bet kā būs ar Latvijas “gaišo galvu” līdzdalību tajā zinātnieku un speciālistu komandā, kura strādās ar Irbenes antenām nākotnē, ja no sešiem, kuri bija pieteikušies skolā, piedalījās tikai trīs? Pie tam atteikumi tika saņemti pēdējā brīdī, kad nebija vairs iespēju viņus aizvietot. 32 metrīgās bijušās militārās antenas konversijā par radioteleskopu mēs esam saņēmuši lielu atbalstu no Ziemeļvalstīm, jo sevišķi Zviedrijas. Vai tiešām nākotnē arī zinātniskais un tehniskais personāls RT-32 ekspluatācijai būs jāieved no ārzemēm?

Viena no vasaras skolas īpatnībām ir tā, ka svarīgi ir ne tikai nodrošināt pilnvērtīgu un interesantu mācību procesu, bet arī iespēju vispusīgai brīvā laika pavadīšanai. Iespēja brīvi, nepiespiesti kontaktēties neformālā gaisotnē un interesantā vidē katram pēc saviem uzskatiem – tā ir viena no galvenajām vērtībām, kas piesaista dalībniekus vasaras skolām. Labiekārtotā Ventspils augstskola, tās darbinieku un studentu atsaucība, pilsētas sakārtotā infrastruktūra, tuvā pludmale un brīnišķīgais laiks visā skolas garumā to nodrošināja. “Ventspils reiss” aizvizināja arī skolas dalībniekus līdz Kolkas ragam pa Līvu krastu, viņi pabija Sabiles vīna kalnā, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā un pie Ventas rumbas Kuldīgā, paēda kopīgās atvadu vakariņas Ventspils Brīvdabas muzejā un izvizinājās ar “mazo bānīti”.

Bet tā vien liekas, ka labu sākuma akcentu pirmās zinātnieku vasaras skolas Kurzemē sekmīgai norisei uzlika profesors Rojs Būss, Onsalas (Zviedrija) kosmiskās observatorijas direktors un galvenā radioastronomijas “lokomotīve” ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī Latvijā, skolas atklāšanas pasākumā Ventas pilī salutējot no Livonijas laika lielgabala.

Tekstuālu un vizuālu materiālu par vasaras skolu "Radiovisums 2001" atradīsies interneta mājas lapā http://www.astro.lu.se (radio 2001).

Humanitārie pētījumi pasaules zinātņu akadēmijās

Latvijas Zinātņu akadēmija savu līdzdalību UAI pieteica 1996. gadā ar mērķi iekļauties starptautisko humanitāro, vēsturisko, filosofisko un kultūras programmu koordinācijas darbā. Kopš 1919. gada UAI biedru – zinātņu akadēmiju – skaits ir ļoti izaudzis, un patlaban tajā ir ap 50 biedru, bet katru gadu tiek uzņemti vēl ap 3–4 jauni biedri. UAI darbībā aktīvi ir iekļāvusies Igaunijas Zinātņu akadēmija, taču Lietuvas ZA vilcinās ar līdzdalības pieteikšanu. Tas savā ziņā kavē Latvijas ZA plaša mēroga humanitāro pētījumu izvēršanas iespējas UAI, jo šī akadēmiju asociācija, kā tas pasaulē pierasts, vēlas redzēt visas trijas Baltijas valstis kopā.

Sākotnēji statūtos bija paredzēta tikai viena veida līdzdalība – UAI pilntiesīgie biedri, taču pirms pāris gadiem notika statūtu labojumi, kuros ieviesa tā saucamo UAI korespondētājlocekļa statusu attiecībā uz to valstu akadēmijām, kuras nevar samaksāt biedru naudu vai kurās zinātniskie pētījumi ir tikai izvēršanas stadijā, kā, piemēram, daudzās Āfrikas valstīs. Jāatzīmē, ka Latvijas ZA uzreiz tika uzņemta par pilntiesīgu biedru (tāpat arī Igaunijas ZA), taču, piemēram, Krievijas ZA piešķīra tikai korespondētājlocekļa statusu. Manuprāt, zinātnisko pētījumu daudzveidības un fundamentalitātes ziņā Krievijas ZA diezin vai būtu pelnījusi “otrās šķiras” statusu, jo mums Latvijā ir labi zināms daudzu Krievijas zinātnieku pasaulnozīmīgais pētījumu līmenis, taču ar finansiālo situāciju Krievijas ZA patiešām ir bēdīgi. Līdz ar to pēdējā laika UAI ģenerālajās asamblejās par aktualitāti ir kļuvusi Krievijas ZA pārstāvju cīņa par pilntiesīga statusa iegūšanu.

UAI rīcībā nav lieli naudas līdzekļi, jo tie rodas tikai no biedru naudām, no sponsoru, Beļģijas valsts neliela atbalsta, kā arī UAI publicēto enciklopēdiju, grāmatu pārdošanas. Tāpēc līdzdalība šajā organizācijā pirmām kārtām saistās nevis ar cerību iegūt lielus papildus līdzekļus Latvijas humanitārajām zinātnēm, bet gan ar darba savstarpējo koordināciju, atbalstu projektu veidošanā, recenzēšanā un tās prestižās kvalitātes zīmes iegūšanu, ko Eiropai nozīmē ieraksts zinātniskajos izdevumos – projekts publicēts UAI aizgādniecībā. Nevarētu teikt, ka šajā organizācijā pavisam nav iespējams iegūt finansiālu atbalstu, taču tā lielums nav salīdzināms ar to, ko var sniegt, piemēram, ES fondi un ietvara programmas zinātnē. Tā, piemēram, 2000. gadā finansiālu atbalstu un iespējas izmantot UAI savu izdevumu izplatīšanai un popularizēšanai saņēma Slovākijas ZA, kura bija pieteikusi kolektīvu projektu “Moravia Magna”. Arī Krievijas ZA izmantoja iespēju prasīt palīdzību un to saņēma Ermitāžas mākslas zinātnieku izdevumam par sengrieķu kultūru un īpaši vāzēm, kas atrodas Ermitāžā.

Latvijas Zinātņu akadēmijai, manuprāt, arī ir jāizmanto šī iespēja – ar UAI palīdzību celt Latvijas humanitāro pētījumu prestižu un popularitāti pasaulē, iegūt tā saucamo “pazīstamības jeb atpazīstamības” statusu. Līdz šim projektu izvirzīšanā neesam bijuši pietiekoši uzņēmīgi. Pastāv līgums starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ZA par vienotu zinātnisko pētījumu programmu “Baltistika”, taču, cik man zināms, pētījumi šajā jomā norit ļoti gausi, nestabili un nepārliecinoši, tā kā šis it kā UAI ļoti piemērotais kopprojekts tomēr nebūtu reprezentējams šajā organizācijā.

Igaunijas ZA pārstāvi ierosināja, ka, neskatoties uz Lietuvas ZA atturību, vajag meklēt kopīgas, modernas, saistošas idejas, ar ko Baltija varētu sevi parādīt pasaules priekšā. It īpaši jāņem vērā, ka patlaban tendence UAI ir censties akceptēt uz mūsdienām, moderno metodoloģiju un aktuālo tematiku orientētus pētījumus, piemēram, gadu no gada UAI prezidente Dr. M. Kavinesa (Caviness) uzsver, ka arī ZA jāpievēršas mūsdienu civilizācijas attīstības likteņu, feminisma, cilvēktiesību tēmām un nav jāaprobežojas ar arheoloģiskiem pētījumiem un viduslaiku latīņu tekstu interpretācijām. Pašā UAI tas sastop zināmu pretestību, taču pamazām kļūst redzams, kā šajā organizācijā parādās jaunas nostādnes un vērtības. Iespējams, ka tendenci modernizācijas virzienā turpinās profesors Šeikeds (Shaked) no Izraēlas ZA, kuru patlaban ievēlēja par UAI prezidentu.

2001. gadā UAI ģenerālā asambleja notika Pekinā, Ķīnas TR. To organizēja Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmija, kurā ietilpst arī daudzi humanitārie institūti, tajā skaitā Filosofijas, Vēstures, Literatūras, Pasaules reliģiju institūti un citi. Jāatzīst, ka ĶSZA pēc savas uzbūves vēl ļoti atgādina padomju stila zinātņu akadēmijas, kurā ir daudzi institūti, zinātniskie darbinieki, kuru pamatdarbs ir zinātne, nevis mācībspēku darbs augstskolās, un līdz ar to tiek izdots ļoti apjomīgs pētījumu, monogrāfiju, žurnālu klāsts. Man radās iespaids, ka Ķīnas humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir notikusi paaudžu maiņa (droši vien ne visur), tagad vadītāju un profesoru amatos varēja sastapt Rietumos un ASV izcili izglītotus jaunus cilvēkus, kuri ļoti labi runā angliski, pārzina visus jaunākos strāvojumus un savā domāšanā ir brīvi un relatīvi neatkarīgi. Viņi ir arī kritiski pret savu valsti, saskata problēmas, publicējas, taču, šķiet, viņu nostādnēm nav liela iespaida uz valsts politisko dzīvi un ekonomisko virzību.

Ķīna nepārprotami uzplaukst, Pekina līdzinās Vašingtonai, un Šanhaja, pat varētu teikt, pārsniedz Ņujorku sava vēriena ziņā, taču lauku provinces joprojām ir ļoti nabadzīgas. Kad mēs jautājām, kāda filosofiskā doktrīna patlaban ir Ķīnas attīstības pamatā, filosofijas profesori atbildēja – sociālisms ar Ķīnas seju uz konfuciānisma pamatiem. Konfuciānisms kā senā reliģija un filosofija ir vajadzīgs morāles stiprināšanai, kopības veidošanai, cilvēka cēlumam un pieticībai, bet sociālisms ir labākais veids, kā savienot taisnīgumu ar ekonomikas attīstību. Filosofijas institūtā joprojām pastāv departaments, kura galvenais uzdevums ir Mao ideju un filosofijas interpretācijas un šī klasiķa darbu slavināšana, taču man radās iespaids, ka šī departamenta pārstāvji nav paši populārākie (viņi visās diskusijās klusēja), bet Ķīnas sociālie zinātnieki ar lielu aizrautību runāja, piemēram, par bioētiku un fenomenoloģijas studijām. Ķīnas humanitārie zinātnieki ir arī iesaistīti interpretācijās par Tibetas vēsturi, kultūru un pievienošanos ĶTR, un kā viņiem klājas šajā sfērā, to mēs varam labi iedomāties, atceroties padomju laika Latvijas vēsturnieku interpretācijas par Latvijas brīvprātīgo iekļaušanos PSRS.

Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmija izrādīja apskaužamu ieinteresētību “ieiet Eiropā”, sekot Eiropas pētījumiem, viņi bija pat tik toleranti un saprotoši, ka iedziļinājās mazās Latvijas humanitāro zinātņu problēmās. Taču šajā pasākumā varēja sajust, ka nekad lielais nebūs tas pats, kas mazais. Nobeigumā izstāstīšu vienu fragmentu no kopējām diskusijām. Oslo universitātes filosofijas profesore C. Serk-Hanssena ķīniešu zināt niekiem stāstīja, ka Norvēģijā, lūk, esot problēmas, jo 4 miljonus lielā tauta kļūst arvien amorālāka, nekulturālāka utt., un zinātniekiem ir ļoti daudz jāstrādā, lai saglabātu garīgumu sabiedrībā. Par to ķīniešu kolēģi sāka labvēlīgi smieties un atbildēja, ka, viņuprāt, vispār nevar būt problēmas ar četriem miljoniem, jo tas taču ir tik maz. Mēs jautājām, kas tad ir tās lielās problēmas, ja mēs esam tik mazi, ka “neskaitāmies”. Ķīnieši atbildēja, ka, piemēram, reāla un nopietna problēma ir Ķīnā piedzimušie simt miljoni “nelegālo” bērnu laikā, kad pastāv “viena bērna politika ģimenē”. Laukos šie bērni vienkārši uzrodas, taču viņiem nekad nebūs oficiāla vārda, skolas, pases, darba. Viņu nav, jo nedrīkst būt. Lūk, pasaules lielās problēmas! Ķīnas zinātnieki patiešām stāv lielu problēmu priekšā un ir labi, ka viņi par tām runā ar visas pasaules zinātņu akadēmijām.

Es personīgi ģenerālajā asamblejā piedalījos vairāku komisiju darbā, pirmkārt, jauno projektu izvērtēšanas komisijā. Tajā mēs apspriedām Austrālijas Humanitāro zinātņu akadēmijas projektu “Norce-Icelandic Skaldic Poetry of the Skandinavian Middle Ages”, kurš tika rekomendēts UAI. Otrkārt, piedalījos UAI attīstības komisijā (bussiness commission), kurā tika apspriesti jautājumi par sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām, tajā skaitā ar UNESCO komisijām. Ģenerālās asamblejas noslēgumā piedalījos UAI prezidenta, viceprezidenta un biroja locekļu vēlēšanās, kā arī statūtu labojumu apsprie šanā. Asamblejas laikā notika zinātniskas diskusijas par dažādiem humanitāriem projektiem un pētījumu metodoloģijām. Latvijas zinātnieku vārdā atbalstīju Francijas Morālo un politisko zinātņu akadēmijas pieteikumu starptautiskā līmenī izstrādāt kopīgu darbu par cilvēktiesību koncepta kultūrvēsturisko ģenēzi un tā humanitāri ētisko saturu mūsdienās. UAI tika izveidota komisija, kura tālāk attīstīs šo projektu, lai iegūtu finansējumu no Eiropas Zinātnes fonda un citām institūcijām. Latvijas humanitāro zinātnieku līdzdalība šajos starptautiskajos UAI projektos man šķiet būtiska un pie tās turpmāk jāstrādā.

Konkurss

Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem vai par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāts saņems LZA piemiņas medaļu un naudas balvu.

Kandidātus Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas konkursam var izvirzīt LZA īstenie locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, universitāšu vai akadēmiju Senāti vai Domes. Izvirzot kandidātus balvai, ekspertu komisijai 1 eksemplārā iesniedzami šādi dokumenti:

1) izvirzītāja ieteikums,

2) izvirzītais darbs,

3) ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi un tālruni, personas kodu, elektroniskā pasta adresi,

4) autora parakstīta īsa iesniegtā darba anotācija latviešu valodā, darba nosaukums angļu valodā.

Konkursā iesniegtos darbus vērtē LZA Senāta ievēlēta ekspertu komisija. Godalgotais darbs glabāsies Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, pārējos izsniedz autoriem atpakaļ.

Materiāli iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā. Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV-1524, (tālrunis uzziņām 7223931), līdz 2001. gada 15. novembrim.

LZP un LZA Ētikas komisijas aicinājums

5.3. Gadījumos, kad ekspertu loks kādā specialitātē ir mazs, jāpiesaista starptautiskie eksperti, vadoties no objektīviem kritērijiem.

5.5. Lai izvairītos no aizdomām par tendenciozitāti un neobjektivitāti, zinātniekam jāatsakās piedalīties ekspertīzē, jo viņa slēdzieni var būt cieši saistīti ar personīgām interesēm.

5.7. Zinātniskās ekspertīzes apspriešanas laikā nav pieļaujama ekspertējamā darba autora (t.i. arī projekta iesniedzēja) klātbūtne, taču apelācijas gadījumā var notikt diskusija autora klātbūtnē.

5.8. Ekspertīzes rezultātiem (novērtējumam, ranžējumam, t. sk. arī atteikuma iemeslam) ir jābūt pieejamiem zinātniskā projekta autoram. Eksperts var izvēlēties, vai viņš paliek autoram anonīms vai nē.

5.9.1. Ieinteresētās personas diskvalifikācija. Eksperta diskvalifikācija paredzama tad, ja lieta ir bijusi saistīta ar zinātnieka-eksperta paša vai radinieku (dzīvesbiedru, vecāku, bērnu) vai citu viņam tuvu stā vošu personu ieinteresētību ekspertīzes labvēlīgā vai nelabvēlīgā iznākumā.

5.9.5. Diskvalifikācija personīgās attieksmes un uzskatu dēļ. Diskvalifikācija attiecas uz ekspertu, kura personīgā attieksme pret ekspertējamā darba autoru (piem., personīgo draugu; nelabvēli; darba devēju, ar kuru ir interešu saistības vai arī nav labas attiecības; personu, no kuras aizņēmies naudu) neobjektīvi ietekmējusi ekspertīzes rezultātu. Kā iemesls var būt arī ideoloģiski motīvi vai krasas uzskatu atšķirības, kas apdraud ekspertīzes objektivitāti.

Lai neveidotos interešu konflikti, zinātnieks-eksperts, kas pieteicis projektu, vada to, nedrīkst balsot par sevi un tendenciozi virzīt sava projekta apstiprināšanu.

Aicinām LZP publicēt uzdevumu par projektu iesniegšanas, izvērtēšanas principiem un kritērijiem, kurā definētie principi būtu spēkā ilgāku laiku. Pielikumā šim izdevumam lūdzam pievienot Zinātnieka ētikas kodeksu, kas publicētā veidā vairs nav plaši pieejams.

Aicinājums pieņemts Ētikas komisijas sēdē 16. maijā 2001. g.

Komisijas locekļi:

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, kur joprojām aplūkojama š. g. 6. septembrī atvērtā Rīgas 800 gadu jubilejai veltītā izstāde “Bibliotheca Rigensis” – krāšņākie un retākie dārgumi no 1524. gadā dibinātās bibliotēkas fondiem, sākot no 13. gadsimta līdz mūsdienām, 13. septembrī tika atvērta Austrijas un Šveices literatūras nodaļa. Šis lielais projekts tapis ciešā sadarbībā ar Austrijas un Šveices vēstniecībām. Šīm valstīm ir liela pieredze līdzīgu nodaļu iekārtošanā, jo tādas sākot ar 1984. gadu ir atvērtas Austrumeiropas, Dienvidaustrumeiropas, Āzijas valstīs, arī Jeruzalemē. Austrija un Šveice no savas puses dod grāmatas un stipendijas bibliotekāriem, savukārt valstis, kurās nodaļas tiek iekārtotas, piedāvā telpas un speciālistus.

Tā kā nodaļas atklāšana notika Eiropas kultūras mēneša Rīgā ietvaros, kura laikā bija iespēja piedalīties Austrijas, Šveices un Slovākijas literatūras, zinātnes vēstures un izglītības jautājumiem veltītos lasījumos un semināros, tad Austrijas un Šveices literatūras nodaļas atklāšanā piedalījās šo valstu augsta ranga diplomātisko dienestu un valdības locekļi.

Trīs telpas bibliotēkas pirmajā stāvā gaida studentus, skolēnus, visus, kam ir interese par Austriju un Šveici.

Jauni ”Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu” numuri

Latvijas zinātnes attīstībai veltīto rakstu kopu ievada publikācija, kurai ir savveida programmatiska nozīme – tā ir toreizējā ZA viceprezidenta Jāņa Stradiņa plenārlekcija “Zinātne Latvijā un latvieši zinātnē” Vispa sau les latviešu zinātņu kongresam 1991. gada jūlijā, mēnesi pirms Latvijas valstiskuma atjaunošanas. Laikā, kad “Latvija kūņojās ārā no t. s. otrās pasaules”, zinātnieku aprindās valdīja gaiša cerība, ka neatkarīgā Latvijas būs arī lielas zinātnes un mākslas mājvieta. Šodien par to joprojām runājam nākotnes formā un vēlējuma izteiksmē. Kā notiek vīzijas tapšana par realitāti? Par to runāts rakstos, kuros iztirzāts atsevišķu zināt nes nozaru – tehniskās biotehnoloģijas (M. Beķers un J. Jākobsons), radioastronomijas (A. Balklavs) un materiālu mehānikas (J. Jansons) – veikums un problēmas. Bet pazīstamais zinātnes vēsturnieks J. Klētnieks angļu valodā lasošos iepazīstina ar pašām pirmajām dabaszinātņu publikācijām latviešu valodā.

Par to, ka rīdzinieki pilsētas 800 gadus garajā vēsturē nav tikai ēduši, dejojuši, dziedājuši, rādījuši kumēdiņus, cīkstējušies utt., bet arī aktīvi un ar panākumiem darbojušies zinātnē, saistoši stāsta LZA prezidents J. Stradiņš. Šodien augstākā lauksaimnieciskā izglītība Latvijā asociējas ar Jelgavas vārdu, tomēr Rīgas jubilejas gadā der atcerēties, ka sākotnēji izglītotus lauksaimniekus gatavoja Latvijas pilsētu  pilsētā Rīgā – tās politehnikumā, kas vēlāk izveidojās par Politehnisko institūtu, un Latvijas Universitātē. Ar lauksaimniecības “alma mater” gaitām Rīgā iepazīstina B. Rivžas un S. Timšāna raksts. 19. gadsimtā Rīgā dzimuši, dzīvojuši vai kādu laiku strādājuši vairāki Eiropas un pat pasaules līmeņa zinātnes vīri, arī slavenais Āfrikas apceļotājs un pētnieks Georgs Šveinfurts (1836–1925). Apceri par viņa dzimtas vairāku paaudžu gaitām Rīgā lasītājiem piedāvā RTU Vēstures muzeja vadītāja A. Zigmunde. Savas pārdomas, kas radušās, domās izstaigājot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja sētas, “LZA Vēstu” slejām uzticējis muzeja direktors J. Indāns. Latvijas un Rīgas zinātnes vēsture žurnāla 3./4. numurā aplūkota ne vien nozaru un problēmu aspektā, bet arī caur atsevišķu izcilu zinātnieku darbības prizmu.

Dramatiskas lappuses Latvijas zinātnes vēsturē un personības liktenī paver prof. Paula Stradiņa darbības aplūkojums laikposmā, kad viņš pēckara gados bija LVU Medicīnas fakultātes dekāns. Divos rakstos uzzināsim par divu LU profesoru mūža gājumu, kuru pedagoga gaitas veiksmīgi aizsākās Latvijā, bet noslēdzās svešumā (J. Jansons par fiziķi Frici Gulbi un J. Klētnieks par ģeodēzijas profesoru Alvilu Buholcu).

Arheologs A. Celmiņš rakstā “Rīgas pilsētas arheoloģija” stāsta par pilsētas zinātniskas arheoloģiskās izpētes trim posmiem un to raksturībām, bet par 2001. gada februārī veiktajos izrakumos pilsētas pirmā aizsargvaļņa izpētē iegūto informāciju vēsta LZA korespondētājlocekle I. Ose. Izmantojot gadījumu, redakcija sirsnīgi sveic mūsu allaž atsaucīgo autori un erudīto zinātnieci sakarā ar Fēliksa veicināšanas balvas piešķiršanu.

Nākamais žurnāla numurs būs veltīts galvenokārt Sēlijas problemātikai.

Inta Rozenvalde, LZA Vēstu atbildīgā redaktore

* * *

Iznācis žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2001. gada 2./3. numurs. Publicējam šā numura satura rādītāju:

REVIEW

Human leukocyte antigens (HLA): associations with type 1 diabetes [Cilvēka leikocitārie antigēni saistībā ar 1. tipa diabētu]
Una Bekmane and Artūrs Sočņevs

ORIGINAL PAPERS

Activatory effects of adenosine phosphates and inorganic py ro phos phate on the membrane-bound nicotinamide adeninedinucleotide (NADH) oxidase of Zymomonas mobilis [Adenozīna fosfātu un neorga niskā pirofosfāta aktivējošā ietekme uz Zymomonas mobilis membrān saistīto nikotīnamīddinukleotīda (NADH) oksidāzi]
Pēteris Zikmanis, Ramona Krūče, and Lilija Auziņa

Modulation of myocardial energy metabolism with Mildronate – an effective approach in the treatment of chronic heart failure [Miokarda enerģētiskā metabolisma modulācija ar Mildronātu – efektīva sirds mazspējas ārstēšanas metode]
Ilze Skārda, Dace Klincāre, Vilnis Dzērve, Andris Vītols, Indulis Kukulis, Uldis Kalniņš, Rostislav Karpov, Olga Koshelskaya, Svetlana Semyonova, Laila Matveja, and Ivars Kalviņš

Combined treatment of neurological patients: enhancement of ear ly rehabilitation results due to inclusion of Mildronate [Neiroloģisko slimnieku agrīnās rehabilitācijas rezultātu uzlabošana, iekļaujot kombinētajā terapijā mildronātu]
Anita Vētra, Māra šēfere, Ilze Skārda, Laila Matveja, and Ivars Kalviņš

Ultrasound determination of the state of bone tissue in patients with spinal cord injury [Kaulaudu stāvokļa novērtēšana ar ultrasonometrijas metodi pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumiem]
Aivars Vētra, Valentīns Logins, Anita Vētra, and Iveta Guseva

The fate of femorodistal bypass grafts in relation to preoperative and intraoperative examination results [Femorodistālo šuntu funkcio nēšanas laiks saistībā ar izmeklējumu atradnēm pirms operācijas]
Aigars Lācis, Pēteris Tretjakosa, Ināra Logina, Indulis Kukulis, and Kārlis Kupčs

Contraction force mobilisation by ischemia in cat fast-twitch and slow-twitch skeletal muscles [Kontrakcijas spēka mobilizācija kaķa ātrajos un lēnajos skeleta muskuļos išēmijas apstākļos]
Līga Plakane, Līga Ozoliņa, and  Pēteris Ozoliņš

Plant responses to mercury and arsenic stress: possible adaptive role of increased proline accumulation [Augu atbildes rakcijas Hg un As stresa apstākļos: prolīna akumulācijas iespējamā adaptīvā loma]
Anita Osvalde

Main factors forming the hydrological regime of the Gulf of Rīga: years 1991 through 1995 [Rīgas līča galveno režīmveidojošo faktoru raksturojums 1991.–1995. gadam]
Viesturs Bērziņš, Uldis Bethers, and Juris Seņņikovs

SCIENCE LIFE

The Latvian Academy of Sciences: concerns for the beginning of the new century [Latvijas Zinātņu akadēmijas problēmas jaunā gadu simteņa sākumā]
Jānis Stradiņš

Bioconversion of agricultural biomass into protein, lysine, biofuel, and valuable food products [Augu biomasas konversija proteīnā, lizīnā, biodegvielā un veselīgos pārtikas produktos]
Mārtiņš Beķers

2nd Congress of the Geographical Society of Latvia, 24–25 No vem ber 2000, Rīga, Latvia [Latvijas Ģeogrāfijas biedrības 2. kongress – 2000. gada 24.–25. novembrī Rīgā]
Pēteris šķiņķis

Conference of the Latvian Society of Geneticists and Breeders, dedicated to the 100th anniversary of Mendelism [Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības konference, veltīta mendelisma 100 gadu jubilejai]
Isaak Rashal

Activities of the Latvian Academy of Sciences in 2000 (May–Decmber) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2000. gadā (maijā – decembrī)

IN MEMORIAM

Pēteris Prokofjevs (1925–2000), a Latvian nuclear physicist [Pēteris Prokofjevs (1925–2000), kodolfiziķis]
Jānis Bērziņš, Juris Tambergs, and Uldis Ulmanis

Visvaldis Kuršs (1928–2000), a Latvian geologist [Visvaldis Kuršs (1928–2000), ģeologs]
Ģirts Stinkulis

Pēteris Ozoliņš (1923–2000), a Latvian physiologist [Pēteris Ozoliņš (1923–2000), fiziologs]
Georgs Jankovskis, Inta Beldava, Maruta Vītola, and Līga Plakane

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola no 2002. g. 25. līdz 27. martam organizē
starptautisku zinātnisku konferenci

1. Teorijas un prakses saistība lietišķajos pētījumos bērn cent rētā skatījumā.

2. Mūzikas pedagoģija: metodika, pieredze, attīstība.

3. Teorija un prakse humanitāro mācību priekšmetu skolotāju izglītībā.

5. Studentu lietišķie pedagoģiskie pētījumi – teorijas un prakses īstenotāji.

Konferences dalībnieka/ces anketa ievietota RPIVA mājas lapā http://www.rpiva.lv

Tiks izdots zinātnisko rakstu krājums.

Dalības maksa – Ls 20, studentiem – Ls 5.

Konkurss

JĒKABA PRĪMAŅA

vārdiskai balvai medicīnā

Jēkaba Prīmaņa balvu piešķirt Latvijas Republikā vai ārzemēs dzīvojošiem zinātniekiem par izciliem sasniegumiem anatomijas, antropoloģijas vai morfoloģijas pētniecībā.

Balvu piešķir par atsevišķiem labākiem zinātniskiem darbiem; kā arī par vienotas tematikas zinātnieku darbu sērijām. Konkursā par balvas piešķiršanu var piedalīties tikai atsevišķi zinātnieki. Balvas iegūšanai nepieņem agrāk prēmētus darbus.

Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes un Jēkaba Prīmaņa Anatomijas institūta Jēkaba Prīmaņa balvas pretendentu kandidātus konkursam var izvirzīt augstskolu koleģiālām institūcijām un zinātnisko iestāžu zinātniskajām padomēm.

Pieteikumi vienā eksemplārā pretendentu konkursam jāiesniedz Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes kancelejā, Dzirciema ielā 16, mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas, pievienojot:

– izvirzāmo darbu (darbu sēriju);

– izvirzītājinstitūcijas motivētu iesniegumu;

– ziņas par autoru (vārds, uzvārds, dzimšanas gads, zinātniskais grāds un nosaukums, galveno zinātnisko darbu saraksts, darba vieta un ieņemamais amats, darba un dzīves vietas adrese un telefons.

* * *

KRISTAPA RUDZĪŠA

vārdiskai balvai medicīnā

Kristapa Rudzīša balvu piešķirt Latvijas Republikā vai ārzemēs dzīvojošiem zinātniekiem par izciliem sasniegumiem internās medicīnas vai medicīniskās terminoloģijas pētniecībā.

Balvu piešķir par atsevišķiem labākiem zinātniskiem darbiem; kā arī par vienotas tematikas zinātnieku darbu sērijām. Konkursā par balvas piešķiršanu var piedalīties tikai atsevišķi zinātnieki. Balvas iegūšanai nepieņem agrāk prēmētus darbus.

Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes Kristapa Rudzīša balvas pretendentu kandidātus konkursam var izvirzīt augstskolu koleģiālām institūcijām un zinātnisko iestāžu zinātniskajām padomēm.

Pieteikumi vienā eksemplārā pretendentu konkursam jāiesniedz Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes kancelejā, Dzirciema ielā 16, mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas, pievienojot:

– izvirzāmo darbu (darbu sēriju);

– izvirzītājinstitūcijas motivētu iesniegumu;

– ziņas par autoru (vārds, uzvārds, dzimšanas gads, zinātniskais grāds un nosaukums, galveno zinātnisko darbu saraksts, darba vieta un ieņemamais amats, darba un dzīves vietas adrese un telefons.

Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, atturas – nav.

* * *

Ķīmijas nozares promocijas padome RTU P-01 2001. gada 29. jūnija sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) organiskās ķīmijas apakšnozarē Antonam ĻEBEDEVAM par promocijas darbu “1,4 – butandiola pārvērtības heterogēno katalizatoru klātbūtnē”.

Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, atturas – nav.

* * *