Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2001. gada  8. oktobris: 16 (224)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Rīga, 2001. gada 4. oktobrī

A. god. Tālavam Jundzim,
LZA Humanitāro un sociālo zinātņu
nodaļas priekšsēdētājam

Dārgais kolēģi!

Sveicot Jūs pirmajā tik nopietnajā jubilejā, atgādināšu, ka laimīgiem cilvēkiem laiks steidzas nemanot. Raugoties Jūsu sasniegtajā, padarītajā un vēl darāmajā, Jūs var pieskaitīt šiem laimīgajiem.

Jūs esat pratis saglabāt Atmodas laika možumu un pacēlumu savā darbā un aktivitātēs.

Jums ir laimējies būt notikumu epicentrā, prast fiksēt un saglabāt šo centra sajūtu.

Baltijas stratēģisko pētījumu centra izveidošana, Latvijas drošības un aizsardzības, neatkarības atjaunošanas un nosargāšanas problēmu, Latvijas tiesību vēstures pētniecība saglabās liecības par visnozīmīgāko laiku Latvijas 20. gs. otrās puses vēsturē.

Darbs izglītības jomā, organizējot Juridisko koledžu, nodrošinās kvalificētus speciālistus Latvijai.

Un, protams, arī Latvijas Zinātņu akadēmija būs ieguvēja no Jūsu darbošanās.

No sirds vēlam labu veselību, neizsīkstošu enerģiju, laimi un panākumus turpmākajā.

Cieņā un sirsnībā
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors
Jānis Stradiņš

Satura rādītājs


Ķīnas Tautas ārlietu institūta delegācija Latvijas Zinātņu akadēmijā

zv224-1.jpg (21564 bytes)

Ķīnas Tautas ārlietu institūta delegācija Latvijas Zinātņu akadēmijā

No š. g. 26. līdz 29. septembrim Latvijā uzturējās Ķīnas Tautas ārlietu institūta* delegācija institūta prezidenta Meija Zhaoronga vadībā. 27. septembrī Meijs Zhaorongs, institūta viceprezidents Hings Futans un pārējie delegācijas locekļi Ķīnas Tautas Republikas vēstnieka Latvijā Vanga Kaivena pavadībā ieradās Latvijas Zinātņu akadēmijā. Tā kā vizīte jau bija pieteikta vasarā un Ķīnas puse īpaši bija vēlējusies tikties ar Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes starptautisko daļu pārstāvjiem, lai acīmredzot apspriestu sadarbības iespējas, tad bez akadēmijas vadības un Starptautiskās daļas darbiniecēm, Latvijas Starp tautisko attiecību institūta direktora Ata Lejiņa un bijušās Latvijas vēstnieces Francijā un UNESCO Ainas Nagobads-Ābols uz šo tikšanos bija uzaicinātas arī LU un RTU pārstāves Alīna Gžibovska un Jolanta Jurēvica.

Taču ne viss notiek tā kā iepriekš plānots, jo septembra traģiskie notikumi ASV un starptautiskā terorisma draudi arī citās valstīs par centrālo un bezmaz vai vienīgo tematu izvirzīja attieksmi pret terorismu un to, kāda pasaule varētu būt 21. gadsimtā. Vienam otram mazliet negaidīts pavērsiens varbūt šķita tas, ka uz LZA prezidenta J. Stradiņa jautājumu, vai Ķīna sevi uzskata par otrās pasaules valsti, Meijs Zhaorongs, teica, ka Ķīna ļoti labi jūtas trešās pasaules valstu saimē kopā ar citām Āzijas un Āfrikas valstīm. Kā šo teikumu papildināja man blakus sēdētāja, “jo tas ir izdevīgi”, domādama par investīcijām un cita veida palīdzību, kādu “pirmā pasaule” sniedz “trešajai pasaulei”.

Pēc pateicības apliecināšanas par to, ka tik liela valsts kā Ķīna ir pamanījusi tik mazu valsti kā Latvija un parakstīšanās LZA viesu grāmatā, šī tikšanās beidzās, jo Ķīnas delegāciju jau gaidīja Baltijas stratēģisko pētījumu centrā.

Pēc tikšanās LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis formulēja sarunas galvenās tēzes:

– Ķīna atbalsta starptautisku koalīciju pret terorismu un ir gatava tajā iesaistīties, precizējot sadarbības formas, veidus, virzienus;

– Ķīna ANO Drošības padomē jau atbalstījusi rezolūcijas par terorismu apkarošanu;

– Ķīna atbalsta arī ASV intervenci Afganistānā, ja ASV iesniegs atbilstošus pierādījumus U. Bin Lādena un talibu režīma vainai. Ir pārliecināta, ka šie pierādījumi jāvērtē ANO Drošības padomei;

– Ķīna tāpat kā vairums pasaules valstu nav atzinusi talibu režīmu Afganistānā un nav nodibinājusi ar to nekādas diplomātiskās attiecības;

– uzskata, ka militārā intervence, ja tā notiktu bez Drošības padomes lēmuma, radītu bīstamu precedentu nākotnē, īpaši attiecībā pret mazām valstīm;

– Ķīna pasvītro, ka mazo valstu intereses jāņem vērā tāpat kā lielvalstu. Tāpēc respektē Baltijas valstu izvēli par labu NATO un ES. Interesējās, vai ASV – Krievijas dialogs un pasākumi pretterorisma sakarā samazinās Baltijas valstu iespējas ātri iekļūt NATO;

– ķīnieši vēlētos turpināt sadarbību ar LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centru drošības politikas jautājumos, apmainoties ar publikācijām un informāciju, viedokļiem un delegācijām. Šajā sakarībā T. Jundzis Ķīnas Tautas ārējo attiecību institūta delegācijai jau pasniedza tikko iznākušā LZA rakstu krājuma “The Baltic States at Historical Crosroads” II izdevumu angļu valodā.

Z. K.

* Ķīnas Tautas ārlietu institūts dibināts 1949. gadā, tā uzdevums ir pētīt starptautiskos jautājumus, nodibināt kontaktus ar dažādu valstu politiķiem, zinātniekiem un citiem sabiedriskiem darbiniekiem, lai veicinātu izpratni un draudzīgas attiecības, tādējādi stiprinot mieru un attīstību pasaulē.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienības valdē

19. septembra valdes sēdē atsaucām atmiņā pāragri mūžībā aiz gājušo aktīvo valdes locekli profesoru Imantu Gronski.

Valde vienbalsīgi nolēma lūgt iesaistīties tās darbā Ritu Bebres kundzi, kura vienmēr ir bijusi ļoti atsaucīga un aktīva mūsu organizācijas locekle (par to katrs varēja pārliecināties otrā PLZK laikā). Apspriedām kongresa norisi un īpaši lielu nopēlumu nav; tiesa, finanses vēl nav apkopotas.

Valde atbalsta Andra Padega kunga izvirzīšanu apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni, un par šo priekšlikumu bija pilnīga vienprātība.

Nolēmām atkārtoti griezties pie Finansu ministrijas ar lūgumu atbrīvot ziedojumus LZS no ienākuma nodokļa. Pirmais atteikums mūs diemžēl nesasniedza, tāpēc nezinām ministrijas viedokli.

Sekmīgi sākta starptautiskas konferences par Baltijas baseina mazajām ostām sagatavošana, paldies Zinātnes padomei par atbalstu.

Valde nolēma LZS Padomes sēdi sasaukt decembrī, bet nākošajā valdes sēdē 18. oktobrī plkst. 12.00 plānots apspriest prasības pret promocijas darbiem, kā arī izskatīt likumprojektu par sabiedriskajām organizācijām.

Jānis Štrauhmanis

Satura rādītājs


Z. Goša

Aktuālākās problēmas socioloģijā, demogrāfijā un cilvēka ģeogrāfijā

(II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atskaņas)

II Pasaules latviešu zinātnieku kongresā socioloģijas, demogrāfijas un cilvēka ģeogrāfijas sekcijā zinātnieki nolasīja 14 referātus. Vairākos referātos zinātnieki apskatīja interesantas un aktuālas problēmas, kuras pašreiz pastāv sabiedrībā. Lai arī apskatītās problēmas bija ļoti dažādas, daudzas no tām bija saistītas ar sabiedrības integrāciju.

Elmārs Vēbers savā referātā “Etnopolitika Latvijā: analīze, vērtējums, risinājumi” uzsvēra, ka 2000. gads etnopolitiskā nozīmē nebija veiksmīgs, un šo gadu nevar raksturot kā etniskās integrācijas gadu Latvijā. Mūsu valstī virmoja lielas etnopolitiskās kaislības, kas padziļināja sabiedrības atsvešinātību. To izraisīja neveiksmes valodas politikā, kas būtiskus priekšnoteikumus, lai stiprinātu Latvijas sabiedrībā latviešu valodu, neradīja.

No vienas puses, mūsu sabiedrībai ir raksturīga augsta etnopolitiska aktivitāte un plaši sazarota etnopolitiska pašdarbība. Latvija kā valsts tikai iegūtu, ja etnisko aktivitāšu intensitāte mazinātos, ja etnopolitikas veidotāji kļūtu profesionālāki un pilsoniskā nozīmē atbildīgāki, proti – spētu saistīt atsevišķas etnopolitiskās darbības un pasākumus ar perspektīviem valsts attīstības mērķiem un interesēm, ar sabiedrības integrācijas interesēm, ar sabiedrības integrācijas idejām. No otras puses, neskatoties uz iepriekš minēto stāvokli, pie mums nenotiek disku sijas par vēlamo etnisko attiecību sakārtojuma veidu, par metodēm, ar kuru palīdzību ir iespējams pārvarēt etniska rakstura pretrunas, citiem vārdiem, – netiek domāts par sabiedrības attīstības etnopolitisko modeli sabiedrības integrācijas kontekstā.

Lai veicinātu dažādu tautību iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā, autors uzskata, ka valsts institūcijām ir jāatturas no aktīvas un vienpusīgas etnopolitiskās rosības, tā vietā liekot sabalansētu majoritātes un minoritātes attiecību līdzsvarojuma politiku. Latvijas iekšpolitikā kopumā un civildienestā it sevišķi ir jāatsakās no tradīcijas profesionālās dzīves priekšplānā izvirzīt personas etniskās piederības konstatāciju, atšķirību uzsvēršanu un no tās izrietošos vērtējumus. Lai veicinātu sabiedrības integrāciju, Saeimas frakcijām jāvienojas par jauna likuma izstrādi un pieņemšanu, kas noteiktu nacionālo minoritāšu tiesības un pienākumus valstī.

Saeimai vajadzētu ratificēt Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, formulējot atrunas, kas uzsver Latvijas specifiskos apstākļus.

Lai dažādu tautību iedzīvotāji vēl intensīvāk varētu attīstīt savu kul tūru, ieteicams palielināt līdzekļu apjomu minoritāšu kultūras akti vi tāšu veicināšanai un tādu projektu īstenošanai, kas sekmē minoritātes kultūras, valodas un tradīciju saglabāšanu un pilnveidošanu, tādējādi bagātinot Latvijas kultūras vidi.

Izmantojot Ventspils pašvaldības pieredzi, arī citām pašvaldībām nepieciešams uzsākt sadarbību ar nepilsoņiem un izveidot Konsultatīvās sabiedriskās padomes pašvaldības sadarbībai ar cittautiešiem un nepilsoņiem. Šādu sadarbību vēlams attīstīt visām lielākajām pilsētām, vispirms jau Rīgas, kā arī Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils u. c. pilsētu domēm. It sevišķi Latgalē – Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavā un citur. Konsultatīvo padomju darbā akcentējama arī latviešu kultūras un latviešu dzīves veida attīstība pilsētā un novadā.

E. Vēbers savā referātā uzsvērs, ka politiskām partijām jāpievērš nopietnāka uzmanība etnopolistiskajiem un sabiedrības integrācijas procesiem, jāpārvar aizspriedums, ka etnopolitika ir mazsvarīgs sabiedrības dzīves komponents, kam var atļaut attīstīties pašplūsmē.

Pamatojoties uz studentu aptauju, krievvalodīgās jaunatnes problēmas analizēja Vladislavs Volkovs referātā “Latvijas krievvalodīgās jaunatnes nacionālās identitātes pašorganizācijas lingvistiskais princips”. Sabiedrības integrācijas pamats ir gatavība labprātīgi pieņemt latviešu valodu kā valsts valodu, cieņa pret latviešu un Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodu un kultūru. Autors secina, ka etniskās identitātes pamatu veido dzimtā valoda. Lai arī lielākā daļa jauniešu atzīst, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tomēr ne visus apmierina tas, ka izglītību nevar iegūt dzimtajā valodā, kā arī krievu valodas stāvoklis un statuss valstī. Autors uzskata, ka likumdošanai jānodrošina iespējas lietot valsts valodu visā valsts teritorijā, vienlaikus garantējot mazākumtautībām iespējas kopt savu valodu. Apmēram ceturtā daļa no aptaujātajiem vēlas asimilēties un līdz ar to pilnīgi integrēties sabiedrībā. Sabiedrības attīstība var tikt ievērojami kavēta, ja pastāv atšķirības atsevišķām sabiedrības daļām, grupām.

Latvijas iedzīvotājus integrācijas procesā vieno centieni nodrošināt saviem bērniem labu izglītību un audzināšanu. Pašreizējā ekonomiskā situācijā daudzām ģimenēm to darīt ir grūti. Bērnu stāvoklim valstī pievērsās Ilze Trapenciere referātā “Bērni un nabadzības problēma Latvijā”. Autore uzsvēra, ka pastāv sekojoša likumsakarība – jo vairāk bērnu, jo zemāks ienākums uz vienu ģimenes locekli.

Veiktā analīze parādīja, ka jau viena bērna uzturēšana ģimeni ar vidējiem ienākumiem tuvina nabadzības slieksnim. Katra nākamā bērna ienākšana ģimenē pasliktina ģimenes materiālo situāciju vēl lielākā mērā, pat apdraudot ģimenes locekļu pilnvērtīgu fizisko izdzīvošanu. Vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ģimenēs ar bērniem, īpaši ar diviem, trijiem un vairāk, ir zemāki nekā jebkura cita sastāva ģimenēs.

Analizējot nabadzības izplatību pēc mājsaimniecību sastāva, izrādījās, ka, pieaugot ģimenes locekļu skaitam, pieaug risks ģimenei kļūt nabadzīgai. Vislabvēlīgākie apstākļi ir mājsaimniecībām, kas sastāv no viena cilvēka. Vissliktāk klājas ģimenēm ar trim un vairāk bērniem vecumā līdz 16 gadiem. Aprēķini liecina par tiešu sakarību starp nabadzības riska pieaugumu un bērnu skaita pieaugumu mājsaimniecībā. Nabadzīgo skaita indekss rāda, ka 85% ģimeņu, kurās ir divi un vairāk bērni, ir trūcīgas. Līdz ar to jāsecina, ka ģimene ar bērniem kā sociāla grupa no zīmē nabadzīgu ģimeni vairumā gadījumu. Un tas ir īpaši satraucoši no tautas attīstības viedokļa. Tas nozīmē, ka ir apdraudētas pilnvērtīgas attīstības iespējas bērniem. Pie tam ģimenēs ar bērniem nabadzība ir ne vien vairāk izplatīta, bet arī dziļāka. Līdz ar to autore secina, ka pastāv nabadzības atražošanas risks. Nabadzība rada nabadzības stereotipu, kas tiek atražots no vienas paaudzes nākošā.

Par atsevišķu iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā savos referātos runāja Ilze Koroļova “Latvijas jaunieši šodien un rīt: jauniešu vērtīborientācijas un dzīves ceļa izvēle” un Sarmīte Mikulioniene “Veco cilvēku stāvoklis Latvijā un Lietuvā: sociodemogrāfiskais salīdzinājums”.

Interesantu problēmu savā referātā apskatīja Pārsla Eglīte – “Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida raksturojums 1996. gada laika izlietojuma pierakstos”. Aptaujas dati pierāda, ka iedzīvotāji nepietiekami rūpējas par veselības uzturēšanu. Šis attieksmes un uzvedības stereotipu maiņai būtu nepieciešama vispārēja iedzīvotāju izglītošana – visos vecumos un ar dažādiem paņēmieniem. Bez jau minētās obligātās veselības mācības skolās, vidusskolēniem, studentiem un pieaugušo izglītības centros būtu jāpiedāvā laika plānošana un vaļas zinību kurss. Tā apguvēji iemācītos:

* izkārtot savu darbus tā, lai paliktu vairāk brīva laika un ar lielāku tā koncentrācijas pakāpi, t. i., garākiem laika posmiem;

* izvēlēties brīvā laika nodarbības līdzsvaroti visām savām iespējām un vajadzībām: lai būtu iespēja gan izkustēties, gan baudīt mākslu, gan no doties jaunradei, gan uzzināt jaunumus, gan pabūt vienatnē, gan iziet cilvēkos;

* taupīt laiku ar vienlaikus veicamu darbību palīdzību: izkustēšanos, pārvietojoties kājām; lasīšanu transportā; radio klausīšanos mājas darbu laikā; vingrošanu, skatoties televizoru; vakarēšanu viesojoties; pārrunām pastaigās u.tml.;

* izplānot nodarbību secību tā, lai dažām nepalaistu garām tām vienīgo piemēroto laiku;

* saskaņot kopīgi un vienatnē veicamo nodarbību izvēli un laiku ar citiem ģimenes locekļiem;

* apsvērt iespējamo nodarbības dažādību katras vajadzības apmierināšanai un salīdzināt tām nepieciešamos izdevumus, inventāru, ceļā patērēto laiku, lai atrastu sev piemērotāko.

Līdzīgi kursi tiek rīkoti, piemēram, Izraēlā un dažās citās valstīs, pastāv pat starptautiska vaļas izglītotāju apvienība. Autore secina, ka mācīties un iemācīties var tikai tas, kas izjūt un saprot vajadzību pēc pa pil dus zināšanām, lai ko sasniegtu vai mainītu savā dzīvē. Turklāt jābūt gatavam ne tikai mācīties, bet arī pielikt pūles, lai iegūtās zināšanas liktu lietā. Un tieši te ir Latvijas iedzīvotāju vairuma vājā vieta. Nav jau tā, ka cilvēki nezinātu veselīga dzīvesveida pamatnosacījumus. Tomēr veiktie veselības un laika izlietojuma pētījumi liecina, ka lielākā daļa padodas enerģijas taupīšanas likumam (latviski – slinkumam) un naivai cerībai izbēgt liktenim.

Sabiedrības integrācijas procesa īstenošanā viena no mērķgrupām ir jaunieši. Latvijā strauji pieaug studējošo skaits augstskolās, tomēr daļa no jauniešiem studē un vēlas mācīties ārzemēs. Šo problēmu savā referātā apskatīja Ieva Marga Markausa – “Jauniešu studijas ārzemēs: iespējas, aktivitāte, problēmas”. Autore secina, ka pētījumu rezultāti daļēji apstiprina pieņēmumu, ka studijas ārzemēs ir sākums intelektuālā potenciāla emigrācijai, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas attīstību. Tas var piepildīties, ja ārzemju studiju process arī turpmāk tiks atstāts pašplūsmē un dažādu, pārsvarā ārvalstu fondu pārziņā, bez sasaistes ar Latvijas attīstības interesēm. Saņemot atbalstu no ārvalstīm, studenta atbildība un pienākumi drīzāk saistās ar šīm valstīm nekā ar Latviju. Tomēr pēc studijām ārzemēs jaunieši pārsvarā vēlas strādāt Latvijā, un tā domā arī tie, kuriem studijas ārzemēs vēl tikai ir ieceru līmenī.

Ar dažādu fondu un programmu palīdzību pārsvarā tiek atbalstītas Latvijas studentu studijas sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tādējādi it kā nesavtīgā ārvalstu palīdzība zināmā mērā popularizē uzņēmējvalstu ideoloģiju, vērtību sistēmu, idejas, dzīves modeli. Tāpēc saistībā ar studijām ārzemēs lielu nozīmi iegūst studējošo prasme salīdzināt un vērtēt, kā arī tas, kā viņi subjektīvi izjūt valsts attieksmi pret sevi.

Aptaujas rezultāti liecina, ka zināšanu līmenis, kas iegūts Latvijā (skolā un pirmajos studiju gados) ļauj visumā veiksmīgi studēt, papildināt zināšanas citu valstu augstskolās. Būtiskākais, grūtāk novēršamais kavēklis studijām ārzemēs ir līdzekļu trūkums. Autore secina, ka lai mazinātu izplatītāko šķēršļu kavējošo ietekmi uz iespējām studēt ārzemēs – līdzekļu trūkums, nepietiekamas zināšanas (t. sk. svešvalodās), informācijas nepietiekamība, studentu pasivitāte un neuzņēmība, kā arī, lai ārzemēs studējošiem būtu iespējams savas zināšanas un pieredzi realizēt Latvijā, ir nepieciešama mērķtiecīga darbība dažādos līmeņos – individuāla, sabiedrības, valsts. Valsts līmenī tas nozīmētu – izglītības atzīšanu par valsts attīstības prioritāro priekšnoteikumu ar atbilstošu finansējumu.

Reģionālais integrācijas mērķis ir panākt iespējami līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visos valsts reģionos, samazināt un novērst nelabvēlīgās reģionālās atšķirības, kuras ietekmē iedzīvotāju migrācijas procesus. Zaiga Krišjāne un Andris Bauls savā referātā apskatīja “Migrācijas procesa īpatnības Latvijas pilsētās”. Autori pētījuma rezultātā secina, ka valsts iekšējā migrācijā starp dažāda ranga apdzīvotām vietām ir raksturīgas atšķirības. Intensīvas migrācijas plūsmas ir starp dažāda lieluma pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām (42% no kopējā migrācijas apjoma). Tā rezultātā negatīvs migrācijas saldo veidojas Rīgā un rajonu centros, savukārt republikas pilsētās un mazajās pilsētās saldo ir pozitīvs. Tas saistīts ne tikai ar darba vietu piedāvājumu mazpilsētās, bet arī ar izglītības migrāciju, jo daudzi lauku iedzīvotāji ierodas tur mācīties arodskolās un vidusskolās.

Latvijā ekonomiskā attīstība nenorit vienmērīgi visā valsts teritorijā, straujākie ekonomiskā tempa pieaugumi ir raksturīgi galvaspilsētas reģionā, kā arī tajos reģionos, kas galvenokārt saistīti ar uz eksportu orientētajām nozarēm un tranzītpakalpojumu sniegšanu, piemēram, Ventspilī, kur IKP rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā vidēji valstī.

Saimniecisko procesu analīze norāda, ka mazo pilsētu ekonomiskā aktivitāte un dinamika ir atšķirīga. Novērtējot pašreizējo situāciju, jāsecina, ka pieaug mazo pilsētu kā apkalpes centru nozīme, it īpaši izglītības, sociālās aprūpes un citu pakalpojumu jomā. Tāpēc ierobežotas finansēšanas apstākļos būtu nepieciešams valsts atbalsts un investīciju piesaiste tieši perifērajām mazajām pilsētām, lai uzlabotu dažādu iestāžu un pakalpojumu klāstu un to pieejamību lauku iedzīvotājiem. Jo izdevīgāk novietotajiem centriem ir vieglāk piesaistīt potenciālos investorus, kaut vai izmantojot sava ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, un šo centru iedzīvotājiem ir potenciāli labākas iespējas sameklēt darbu lielpilsētās.

Interesantu referātu par latviešu skaita un sastāva izmaiņām Latvijā nolasīja Pēteris Zvidriņš. Sabiedrības strukturālās pārmaiņas un nacionālās identitātes problēmas Latvijā apskatīja Ausma Tabuna.

Sekcijas darba rezultātā tika ierosināts, lai valsts statistikas institūcijas detalizētāk publicētu 2000. gada tautas skaitīšanas materiālus, lai valsts un sabiedriskās organizācijas sekmētu ārzemēs studējošo un strādājošo zināšanu un pieredzes pielietojumu Latvijas interesēs. Valstī nepieciešams izstrādāt nabadzības apkarošanas programmu, kā arī veicināt brīvprātīgu cittautiešu atgriešanos savās dzimtenēs.

Satura rādītājs


LZA HSZN sēde

2001. gada 25. septembrī Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā par saviem zinātniskajiem pētījumiem, pedagoģiskā un organizatoriskā darba problēmām stāstīja LZA korespondētājlocekļu kandidāti 2001. gada vēlēšanās Aivars Tabuns (socioloģija) un Inesis Feldmanis (vēsture). Literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču, kurš tobrīd atradās zinātniskā komandējumā, raksturoja akadēmiķis V. Hausmanis.

Tika precizēts un apstiprināts darba plāns gada nogalei, kā arī iezīmētas ļoti interesanta un intensīva darba perspektīvas nākamajam gadam. Iepriecinoši, ka nākamgada aktuālo problēmu iespējamā risinājumā jau iezīmējās tas spēka pielikšanas punkts, kurā varētu noderēt jaunievēlamo akadēmijas locekļu zināšanas un pieredze.

Akadēmiķu A. Caunes, S. Cimermaņa un J. Krastiņa ierosmē tika vispusīgi apspiesta viena no kompetentākajiem speciālistiem arhitektūras pieminekļu zinātniskās restaurācijas jautājumos, izcila Latvijas kultūras pieminekļu pazinēja Gunāra Jansona kandidatūra LZA goda doktora grāda piešķiršanai. Viņa vadībā ir restaurēti tādi ievērojami arhitektūras pieminekļi kā Ainažu jūrskola, vairākas koka ēkas Kuldīgā, Lielās Ģildes Minsteres istaba Rīgā, Ikšķiles pils un baznīca, Turaidas pils u. c. Gan speciālistiem, gan plašam lasītāju lokam zināmas G. Jansona publikācijas rakstu krājumos “Senā Rīga” (I–III), “Latvijas viduslaiku pilis”, un monogrāfijas “Kurzemes pilsētu senās koka ēkas” (1982), “Arhitektūras pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā” (1987) u. c.

Nodaļa Gunāram Jansonam piešķīra LZA goda doktora grādu arhitektūrā.

I. T.

Satura rādītājs


LZA goda doktors –
arhitekts Gunārs Jansons

Latvijas Zinātņu Akadēmijas Senāts apstiprināja LZA HSZN lēmumu piešķirt LZA goda doktora grādu arhitektam Gunāram Jansonam.

Arhitekts Gunārs Jansons ir viens no pazīstamākajiem speciālistiem arhitektūras pieminekļu zinātniskās restaurācijas jautājumos, izcils Latvijas kultūras pieminekļu pazinējs. Viņa zinātniskās intereses aptver gan viduslaiku arhitektūras gan koka būvmākslas mantojuma izpēti aizsardzību un saglabāšanu.

G. Jansons dzimis 1928. gadā Rīgā, 1954. gadā beidzis LVU Arhitektūras nodaļu. Strādājis lauku celtniecības projektēšanas institūtā (1954–1958) un Zinātniskās Restaurācijas institūtā (1958–1992). Viņa vadībā ir restaurēta virkne ievērojamu arhitektūras pieminekļu, tostarp Ainažu jūrskola, vairākas koka ēkas Kuldīgā, Lielās Ģildes Minsteres istaba Rīgā, Ikšķiles pils un baznīca, Turaidas pils u. c.

Kopš dibināšanas brīža darbojies Melngalvju nama atjaunošanas kopā, konsultējis Rīgas domes bezpeļņas organizāciju SIA “Rīgas nami”.

Kopš 1957. gada G. Jansons regulāri publicē materiālus par saviem pētījumiem periodikā un profesionālos izdevumos. Viņa spalvai pieder grāmatas “Kurzemes pilsētu senās koka ēkas” (1982) un “Arhitektūras pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā” (1987).

Satura rādītājs


Profesora Gustava Vanaga (1891–1965)
110 gadu piemiņas lasījumi

2001. gadā paiet 110 gadu kopš ķīmiķa organiķa profesora Gustava Vanaga dzimšanas. Profesors G. Vanags bija vislielākās Latvijas ķīmiķu skolas radītājs, ß-diketonu ķīmijas izveidotājs. Pieminot profesoru G. Vanagu, līdz šim pārmaiņus Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas (agrāk Ķīmijas tehnoloģijas) fakultātē notikuši lasījumi. Šoreiz kārtējie prof. Vanagam veltītie lasījumi notika 2001. g. 16. maijā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, bet tie bija īpaši. Jau atklājot lasījumus, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors prof. E. Lukevics teica, ka šie ir svētki – tā šo dienu nosaukusi prof. E. Gudriniece, apsveicot E. Lukevicu. Un tiešām bija svētku sajūta. Pēc G. Vanaga lasījumiem daudzi dalībnieki teica, ka šis ir bijis notikums Latvijas ķīmiķu dzīvē.

Kādēļ gan tā? Šoreiz taču referātus nolasīja jaunie zinātnieki, kuri vēl tikai gatavo doktora disertācijas. Referenti, kā arī daļa klausītāju profesoru Gustavu Vanagu netika redzējuši. Tomēr arī šajos referātos bija jūtama profesora Vanaga ietekme, kas nodota no paaudzes paaudzē – darba mīlestība, atbildība, vienkāršība, domu dziļums.

Jaunībā G. Vanaga intereses bija pievērstas literatūrai, bet 1910. g. viņš iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā un sāka studēt ķīmiju, gan pieļaujot iespēju pēc gada pāriet uz humanitāro virzienu. Pēc gada students G. Vanags savā dienasgrāmatā 1911. g. 30. augustā raksta: “Jā, laikam man reti kad ir bijusi tik liela interese par kādu priekšmetu, kā tagad par ķīmiju. Un cik liela viņa tapa pa vienu gadu, tīri jābrīnās. Un laikam tāpēc tur arī neliekas nekas sevišķi grūts un nepārvarams, ja pat formulas, ar kurām es vispārīgi neesmu liels draugs, ķīmijā liekas gluži citādas un ārkārtīgi interesantas. Interese aug ne dienām, bet stundām un ar nepacietību gaidu, kad varēšu atkal rīt iet uz lekcijām un strādāt laboratorijā”. Paula Valdena lekcijas pilnīgi nostiprināja pārliecību, ka ķīmija ir viņa īstais darba lauks. Tiesa, prof. G. Vanags interesi par literatūru nezaudēja arī vēlāk. Pirmā Pasaules kara gadi izjauca studijas. Bija arī evakuācija uz Maskavu, kur darbs ķīmiski farmaceitiskajā rūpniecībā deva pieredzi visai sarežģītās sintēzēs.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas 1921. g. G. Vanags strādāja Ķīmijas fakultātē par asistentu – sākumā analītiskajā, tad organiskajā ķīmijā, izvēloties par pētījumu objektu indandiona atvasinājumus. No 1934. g. G. Vanags pārņēma organiskās ķīmijas vadību Latvijas Universitātē. Gustava Vanaga skolnieki, skolnieku skolnieki, skolnieku skolnieku skolnieki tagad veido ļoti plašu zinātnieku pulku; daudzi ir pārgājuši uz vairāk vai mazāk attāliem virzieniem vai problēmām, saglabājot dziļu uzticību prof. G. Vanagam.

Tā prof. E. Lukevics, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, ir speciālists elementārorganiskajā un heterociklisko savienojumu ķīmijā; Latvijas ZA prezidents prof. J. Stradiņš – fizikāli organiskajā ķīmijā un zinātnes vēsturē; organiskos pusvadītājus pētījuši prof. O. Neilands un prof. J. Freimanis; gredzenavirknes tautomēriju un izomēriju –LZA ģenerālsekretārs prof. R. Valters; heterociklisko savienojumu sintēzi – prof. E. Gudriniece, prof. A. Strakovs, prof. G. Duburs; molekulāros autokompleksus – prof. J. Drēģeris; molekulāro bioloģiju – prof. E. Grēns, prof. E. Stankēviča; katalītiskos procesus – prof. A. Zicmanis utt.

Šīgada Vanaga lasījumi zināmā mērā atspoguļoja pētījumu daudzveidību organiskajā ķīmijā. Šoreiz uzstājās 3 jaunie zinātnieki no trim centriem – Latvijas Organiskās sintēzes institūta, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes. Ievadvārdos prof. E. Lukevics, kā arī prof. J. Stradiņš atzīmēja prof. G. Vanaga morālās īpašības: kara laikā, 1944. g. martā, kad Latviju bija okupējusi vācu armija, bet no austrumiem tuvojās cita – sarkanā armija, prof. G. Vanags parakstīja Deklarāciju, kurā viss skaidri nosaukts savos vārdos: ka Padomju Savienība un Vācija ir izdarījušas okupāciju; ka Latvijas inkorporācija Padomju Savienībā 1940. g. ir imperiālistika varmācība bez juridiska pamata; ka Latvijas suverenitāte ir nekavējoties jāatjauno.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta darbinieces, ķīmijas maģistres Aivas Plotnieces referāts saucās: “No ß-diketoniem līdz gēnu transfikcijas aģentiem”, parādot prof. G. Vanaga pētījumu viena zara – bioloģiski aktīvo savienojumu sintēzes – attīstību: no asins antikoagulantu fenilīna un omefīna sintēžu, neirotropo savienojumu aminoindandionu ieguves, rodenticīdu sintēzes, tālāk – 1,4-dihidropiridīnu pētījumiem OSI Membrānaktīvo savienojumu un ß-diketonu laboratorijā (antioksidanti, vitamīnu stabilizatori un lauksaimniecības dzīvnieku augšanas stimulators diludīns, radioprotektors dietons, sirds-asinsvadu līdzeklis foridons, antidiabētiskais līdzeklis un atmiņas uzlabotājs cerebronīts u.c.), kas noveduši līdz jauna tipa gēnu transfekcijas aģentiem – sintētiskiem zemmolekulāriem savienojumiem, kas veido asociātus ar nukleīnskābēm un veicina gēnu iekļūšanu šūnā. Šāda veida savienojumiem ir ievērojami mazāk imunoloģiskas dabas sarežģījumu.

Rīgas Tehniskās universitātes doktorante Jeļena Sulojeva nolasīja referātu “Fluorsaturošu 2,3-dihidrogenimidazo [1,2-a]piridīnu sintēze un īpašības”. Šie dihidrosavienojumi, atšķirībā no aromātiskajiem analogiem, maz pētīti, taču tiem piemīt daudzveidīga bioloģiskā aktivitāte. Referente pētījusi savienojumu sintēzi, struktūru, reakcijas spējas, kovalento solvātu veidošanos.

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes maģistrants Igors Ksimenkovs referēja par maleīnskābes izoimīdu pētījumiem. Pieminētajiem savienojumiem ir liela reakcijas spēja, tie reaģē ar nukleofīliem neitrālā, bāziskā un skābā vidē, var iegūt savienojumus ar virsmas aktīvām īpašībām, kuriem ir nozīme sevišķi stabilu lateksu veidošanā. Maleīnskābes izoimīdi var būt izejvielas biciklu un spirosavienojumu sintēzē.

Vanaga lasījumi pulcināja daudz interesantu. Lasījumos piedalījās prof. G. Vanaga dzīvesbiedre, arī ķīmiķe Elga Vanaga. Pēc lasījumiem klātesošie runāja par prof. G. Vanaga darbu un personības ietekmi mūsdienās, atceroties prof. Gustava Vanaga pravietiskos vārdus: “Esmu pārliecināts, ka neviens no tiem, kas interesējies par ķīmiju, nenožēlos, ka viņš ir izvēlējies šo zinātni par savu specialitāti”. Ar lielu interesi viņi aplūkoja prof. G. Vanaga un viņa skolas zinātnisko darbu, fotogrāfiju un dokumentu izstādi. Dalībnieki apmeklēja prof. Gustava Vanaga atdusas vietu II Meža kapos, pateicībā noliekot ziedus.

Profesors G. Duburs,
profesore E. Gudriniece

Satura rādītājs


Latvijas kodolreaktoram – 40

Šī gada 26. septembrī bijušie kodolreaktora darbinieki Salaspilī sapulcējās, lai atzīmētu pētnieciskā reaktora IRT 40. gadadienu. Ar LZA apsveikumu uzstājās LZA viceprezidents, bijušais reaktora darbinieks, akadēmiķis Juris Ekmanis, atzīmējot reaktora kolektīva zinātniskos sasniegumus tā darbības laikā un uzsverot, ka vairums zinātnieku sekmīgi turpina pētījumus arī pēc reaktora apstādināšanas 1998. g. 16. jūnijā. Piemēram LZA FEI profesors Jevgēņijs Joļins veic neitronu izkliedes pētījumus, izmantojot reaktorus ASV un Francijā (Grenoblē), bet Elmārs Tomsons darbojās atomenerģētikas jomā. LU profesors Juris Tīliks pētījumus radiācijas ķīmijā un fizikā veic ar elektronu paātrinātāju, kas atrodās Salaspilī bij. FI telpās, arī kodolfiziķi turpina pētījumus un palīdz reaktora demontāžā, nosakot reaktora materiālos radioaktīvo izotopu sastāvu.

Par šodienu un tuvākiem uzdevumiem pastāstīja kor. loc. Jānis Bērziņš saglabāt reaktora atstāto zinātnisko mantojumu un veidot reaktora darbības vēsturi aicināja emerit. zin. Uldis Ulmanis. Ilustratīvus materiālus par reaktoru rādīja ilggadīgais reaktora galvenais inženieris, grāmatas “Blakus dalītam kodolam” autors Valdis Gavars.

Pasākumā piedalījās arī daudzi darbinieki, kas pirms 40 gadiem veica reaktora iedarbināšanu, pirmo reizi Baltijā realizējot urāna kodolu dalīšanās ķēdes reakciju: Valdis Gavars, Dzintars Kalniņš, Elmārs Tomsons, Juris Mamajevs, Staņislavs Kozlovskis, Jānis Alksnis, Uldis Ulmanis. Pēc tam pie kafijas tases dalībnieki dalījās atmiņās un dzīves pieredzē.

Pašlaik ar reaktora uzraudzības un demontāžas problēmām nodarbojās daļa bijušo LZA Kodolpētniecības centra darbinieki, kas, apvienojoties ar Baldones radioaktīvo atkritumu glabātuvi “Radons”, izveidojuši SIA “RAPA” (vad. Andris Abramenkovs). Bij. KPC telpās darbojās arī citas bij. KPC daļas – “Radiācijas metroloģijas un testēšanas centrs” (vad. Antons Lapenas) un LU CVFI Radiācijas fizikas laboratorija (vad. J. Bērziņš).

Uldis Ulmanis

Satura rādītājs


Kembridžas universitātē

Šī gada pavasarī LZA un Londonas Karaliskās biedrības divpusējā apmaiņas līguma ietvaros strādāju Kembridžas Universitātes Hematoloģijas nodaļā Dr. Abrahama Karpasa vadībā. Dr. Karpasa grupa ilgus gadus nodarbojas ar vīrusu serodiagnostikas metožu izstrādi un imuno terapiju. Precīzu serodiagnostikas metožu izstrādē plašu pielietojumu ir guvušas monoklonālās antivielas. Monoklonālo antivielu tehnoloģija ar peļu mielomas šūnu līnijas izmantošanu ir pazīstama jau kopš septiņ desmito gadu vidus, taču peļu mielomas nav pielietojamas cilvēka monoklonālo antivielu iegūšanai, jo heterospecifiskie hibrīdi ātri zaudē nozīmīgās cilvēka hromosomas. Tāpat nestabilas bija arī peļu-cilvēka heteromielomas, ko pielietoja sapludināšanai ar cilvēka limfocītiem, arī Ig sekrēcijas līmenis šādās hibridomās bija zems. Lai iegūtu cilvēka-cilvēka hibridomu, vispirms bija jāiegūst cilvēka mielomas šūnu līnija. Šādas šūnu līnijas tika iegūtas vairākās laboratorijās, bet neviena no tām nebija derīga cilvēka monoklonālo antivielu iegūšanai. Kā alternatīvu metodi lietoja perifērisko asiņu B-šūnu imortalizāciju ar Epstein-Barr vīrusu, taču tādējādi iegūtas līnijas bija nestabilas augšanas ziņā un tās bija vāji antivielu producenti.

Dr. Karpasa laboratorijā pēdējo 20 gadu laikā ir iegūtas vairākas cilvēka mielomas šūnu līnijas un viena no tām ir adaptēta cilvēka-cilvēka hibridomu iegūšanai. Ja šādas hibridomas aug, tās producē antivielas, ko var pielietot ne tikai zinātniskos pētījumos un diagnostikā, bet arī visdažādāko slimību terapijā, ieskaitot vēzi un AIDS. Tāpēc cilvēka-cilvēka hibridomu tehnoloģijai ir ne tikai zinātniska, bet arī ļoti liela praktiska nozīme.

LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Onkovirusoloģijas laboratorijas pētnieciskais darbs ir saistīts ar Latvijā cirkulējošo retrovīrusu analīzi, to kontroles metožu izstrādi. Pēdējā laikā mūsu uzmanība ir pievērsta nesen atklātajam piektā tipa cilvēka retrovīrusam (HRV-5), kura pilna struktūra līdz šim vēl nav izpētīta. Nekas nav zināms par šī vīrusa proteīniem, to imunogenitāti, nav pieejama neviena no seroloģiskās diagnostikas metodēm. Ir zināms, ka vīrusa slodze pozitīvo indivīdu šūnās ir ļoti zema, tādēļ serodiagnostikas metodēm ir jābūt gan ļoti specifiskām, gan ļoti jūtīgām. Viens no priekšnosacījumiem šādu metožu izstrādei ir monoklonālo antivielu pielietošana. Tā kā līdz šim HRV-5 virioni nav izolēti, peļu monoklonālo antivielu iegūšana pret tā proteīniem nav iespējama, vienīgā iespēja ir peļu imunizēšanai pielietot sintētiskus HRV-5 specifiskus peptīdus. Turpretī iegūt cilvēka monoklonālās antivielas pret HRV-5 antigēniem teorētiski ir iespējams. Ar šādu mērķi Dr. Karpasa laboratorijā tika veikti eksperimenti tādu cilvēka-cilvēka hibridomu iegūšanai, kur kā lokomotīve antivielu ražošanai kalpotu cilvēka mielomas šūnu daļa, bet HRV-5 inficēto indivīdu B-šūnas norādītu, kādas antivielas ir jāproducē. Mēs izmantojām HRV-5 inficētu indivīdu limfocītus bez T- un B-sub po pulāciju atdalīšanas limitētā materiāla daudzuma dēļ. Pēc šūnu sapludināšanas šūnas kultivējām, lietojot standarta hibridomu iegūšanas apstākļus. Atšķirībā no peļu mielomām, kur hibrīdās šūnas sāk augt samērā ātri, cilvēka-cilvēka hibrīdās šūnas sāk augt samērā vēlu un aug lēni. Iegūto hibrīdu specifitātes skrīningu paredzēt veikt, lietojot sintētiskos HRV-5 specifiskos peptīdus, kas iegūti sadarbībā ar Upsalas Universitātes Medicīnas zinātņu nodaļas pētniekiem Zviedrijas Institūta finansētās Visbijas programmas ietvaros (profesora Blomberga vadībā).

Dr. Karpasa grupas pētniekiem ir ļoti liela pieredze darbā ar cilvēka šūnu kultūrām. Laboratorijā ir iegūtas un patentētas neskaitāmas asins sistēmas izcelsmes šūnu kultūras. Manas vizītes laikā tika iegūtas ilgi dzīvojošas kultūras no HRV-5 inficētu indivīdu perifērisko asiņu limfocītiem, vairākas ar nabas saites limfocītiem kokultivētas un viena ar mieloīdas izcelsmes šūnu līniju kokultivēta šūnu kultūra. Pašlaik šajās šūnu kultūrās tiek pētīta HRV-5 integrācija un ekspresija. Stabilai šūnu līniju izveidei ir nepieciešams ilgāks laiks, bet, ja šādu kultūru izdosies izveidot, tad daudz vieglāk būs turpināt jebkādus ar HRV-5 saistītus pētījumus.

Līdz šim ir parādīta HRV-5 saistība ar reimatiskajām un noteiktām asins sistēmas ļaundabīgām slimībām. Iespējams, ka HRV-5, līdzīgi citiem retrovīrusiem, var ilgstoši atrasties šūnā, neizraisot patoloģisku procesu, bet tad, kad organisms nonāk nelabvēlīgos apstākļos, šūnā var notikt pārkārtošanās un vīrusa genoma ekspresija var būt par iemeslu šīm smagajām patoloģijām. Lai noteiktu vīrusa aktivācijas jeb ekspresijas sākšanos, ir nepieciešamas augstākminētās seroloģiskās noteikšanas metodes. Vīrusu producējošas šūnu kultūras iegūšana nodrošinās HRV-5 kompleksas izpētes iespēju ar orientāciju uz šī vīrusa izsaukto patoloģiju profilaksi un kontroli.

Darbs Dr. Karpasa grupā ir intensīvs, kolektīvs ir ļoti internacionāls. Ar cilvēka monoklonālo antivielu iegūšanu saistītais darbs tiek veikts ciešā kontaktā ar profesoru Milsteinu, kurš saņēma Nobela prēmiju par peļu monoklonālo antivielu atklāšanu. Diemžēl divi mēneši ir nepietiekams laiks, lai pilnībā pabeigtu visus uzsāktos eksperimentus, veiktu pilnu hibridomu skrīningu un iegūtu pārsējamas šūnu līnijas. Uzsāktais darbs tiek turpināts gan Rīgā mūsu laboratorijā, gan Kembridžas un Upsalas universitātēs, jo esmu pārliecināta, ka mūsu apstākļos tikai šāda sadarbība ļauj veiksmīgi turpināt zinātniskos pētījumus. Savas vizītes laikā iepazinos ar jauniem kolēģiem, kuri izrāda neviltotu interesi par zinātnes sasniegumiem un zinātniskajām institūcijām Latvijā. Es ceru, ka mūsu sadarbība veiksmīgi turpināsies, un ne tikai Latvijas zinātnieki brauks uz Angliju, bet arī Anglijas zinātnieki brauks uz Latviju, jo arī pie mums ir ko pamācīties.

Dr. med. Modra Murovska,
LU A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Onkovirusoloģijas laboratorijas vadītāja

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 2001. gada 21. septembra lēmumam

LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2001. gadā (10. pielikums)

N. p.k. Organizācija Projekta nosaukums, izpildītāji Finansējums, Ls
pieprasītais  /  piešķirtais

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

1. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs Dalības maksa Eiropas Medicīnas zinātņu vēstures muzeju asociācijā par 2001. gadu. Kārlis Ē. Arons 75 EUR 45

2. Starptautisko konferenču organizēšana

1. LU Cietvielu fizikas institūts Starptautiska konference par cietvielu joniku (22.–26.09.2001., Jūrmala, Latvija).  Andris Šternbergs 500 200

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

1. LU Cietvielu fizikas institūts 10. Starptautiskā konference bioneorganiskajā ķīmijā (ICBIC 10) (26.–31.08.2001., Itālija). Juris Purāns 470 EUR 270
2. Latvijas Organiskās sintēzes institūts 1. Starptautiskā konference “Paralēlie datorrēķini biomolekulārajā modelēšanā” (01.–03.09.2001., Polija). Inta Liepiņa 180 USD 110
3. LU Fizikas institūts 15. Francijas mehānikas kongress (03.–07.09.2001., Francija). Agris Gailītis 2520 FRF 220
4. LLU VBZU Skrīveru zinātnes centrs 4. Starptautiskais jauno zinātnieku un doktorantu seminārs (03.–14.09.2001., Vācija). Aivars Jermušs 90 90
5. Fizikālās enerģētikas institūts Starptautiskā konference par izkliedētajiem neitroniem (09.–13.09.2001., Vācija). Ernsts Raitmans 310 EUR 175
6. LU Bioloģijas institūts 16. EUCARPIA kongress “Plant Breeding: Sustaining the Future” (10.–14.09.2001., Lielbritānija). Īzaks Rašals 590 GBP 300
7. RTU Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultāte 25. Eiropas biomateriālu biedrības konference (12.–14.09.2001., Lielbritānija). Ŗudolfs Cimdiņš 340 GBP 300
8. LU Cietvielu fizikas institūts 7. Starptautiskā konference ūdeņraža materiālzinātnē un metālu hibrīdu ķīmijā (16.–22.09.2001., Ukraina). Faina Muktepāvela 300 USD 185
9. LU Filoloģijas fakultāte 4. Igaunijas Salīdzināmās literatūras asociācijas starptautiskā konference “Pasaules drāma uz 21. gadsimta sliekšņa: tradīcijas un avangards” (23.–26.09.2001., Igaunija). Silvija Radzobe 50 USD 30
10. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Starptautiska konference aprēķinu informācijā “7th Fuzzy Days in Dortmund” (01.–03.10.2001., Vācija). Arkādijs Borisovs 685 DEM 200
11. LU Filozofijas un socioloģijas institūts Starptautiska konference “Immediacy and Reflection in Kierkegaards Thought (10.–13.10.2001., Beļģija). Velga Vēvere 100 100
12. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Starptautiska konference “Ostu, jūras un multimodālo loģistikas sistēmu modelēšana un imitācija” (15.–17.10.2001., Francija). Leonīds Novickis 350 USD 215
13. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 13. Eiropas imitācijas modelēšanas simpozijs “Imitācijas modelēšana ražošanā” (18.–20.10.2001., Francija). Leonīds Novickis 525 EUR 150
14. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 13. Eiropas imitācijas modelēšanas simpozijs “Imitācijas modelēšana ražošanā” (18.–20.10.2001., Francija). Jūlija Glaza 475 EUR 150
15. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 14. Heidelbergas Citometrijas simpozijs (18.–20.10.2001., Vācija). Jekaterina Ērenpreisa 680 DEM atteikt (divreiz LZP atbalsts jau saņemts)
16. LU Ķīmijas fakultāte Starptautiskais simpozijs “The Polymer Processing Society 2001 Regional Meeting” (22.–24.10.2001., Turcija). Valdis Kaļķis 420 USD 260
17. RTU Neorganiskās ķīmijas institūts Eiropas Pulveru metalurģijas kongress PM2001 (11.–24.10.2001., Francija). Jānis Grabis 610 EUR 300
18. LLU Lauksaimniecības fakultāte Starptautiskais simpozijs “Animal Welfare Considerations in livestock Haousing Systems” (23.–25.10.2001., Polija). Imants Ziemelis 150 EUR 85
19. LLU Informācijas tehnoloģijas fakultāte Starptautiskais simpozijs “Prospects for the3rd Millennium Agriculture” (25.–27.10.2001., Rumānija). Aivars Āboltiņš 60 USD 35
20. LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Starptautiskais simpozijs “Prospects for the3rd Millenium Agriculture” (25.–27.10.2001., Rumānija). Imants Skrupskis 60 USD 35
21. RTU Valodu institūts Starptautiska konference “EGYPTESOL 2001” (26.–28.10.2001., Ēģipte). Diāna Rumpīte 50 USD atteikt (divreiz LZP atbalsts jau saņemts)
22. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Starptautiska konference “Laser Florence 2001” (07.–11.11.2001., Itālija). Jānis Spīgulis 400 EUR 230
23. LLU Ekonomikas fakultāte 10th Nordic Tourism Research Symposium (18.–20.10.2001., Somija). Agita Šļara 1800 FIM 175
24. LLU Ekonomikas fakultāte 10th Nordic Tourism Research Symposium (18.–20.10.2001., Somija). Kristīne Reinholde 1800 FIM atļaut izmantot P. Kūkam piešķirto un neizmantoto finansējumu
25. LLU Zinātnes centrs “Sigra” Starptautiska konference “Organic meat and milk from ruminants” (04.–06.10.2001., Grieķija). Aleksandrs Jemeļjanovs 400 EUR atteikt (divreiz LZP atbalsts jau saņemts)

4. Starptautiskā sadarbība

1. LU Astronomijas institūts Latvijas-Vācijas starptautiskās zinātniski tehniskās sadarbības projekta LVA 99/003 ietvaros. Kazimirs Lapuška, Vladimirs Bespaļko 500 500

Akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Latvijas Zinātnes padomes lēmumus sk.: http://www.lzp.lv/latv/lemumi.htm

Satura rādītājs


Otrais Sēlijas kongress

No š. g. 17. līdz 20. oktobrim Ilūkstē un Neretā notiks Otrais Sēlijas kongress, kura galvenie rīkotāji ir Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, piedaloties pilsētu un pagastu pašvaldībām, kā arī daudzām citām valsts un sabiedriskām organizācijām.

Kongresa ievadsarīkojums 17. oktobrī notiks Ilūkstē – ar referātiem Ilūkstes 1. vidusskolā, izstādēm un piemiņas brīžiem dzejniekam Jānim Indram un selekcionāram Paulam Sukatniekam.

18. oktobrī pēc aizlūguma par Sēliju Ilūkstes katoļu baznīcā notiks Otrā Sēlijas kongresa Ilūkstē oficiālā atklāšana līdz ar plašu klausāmu un skatāmu programmu.

19. oktobrī – pasākumi Vecā Stendera muzejā Eglainē, Aknīstes novadpētniecības un Sēlijas muzejā, kā arī jaunizveidotajā Sēlijas muzejā Viesītē. Pēcpusdienā paredzēts piemiņas brīdis Ķišķu kapos un Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” apmeklējums.

Otro Sēlijas kongresu Neretā atklās 20. oktobrī. Arī tur iecerēta ļoti plaša programma.

Satura rādītājs


Iznākusi trešā “Senā Rīga”

Latvijas vēstures institūta apgādā iznācis institūta un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kopdarbs – “Senā Rīga”, pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. Šis ir trešais no iecerētajiem četriem sējumiem, kuros publicēti jaunākie pētījumi un atziņas gan Rīgas senākajā, gan ne tik senā vēsturē. Grāmatas klajānākšanas svētkos š. g. 26. septembrī tika uzdots itin loģisks jautājums – līdz kuram laikam Rīgu uzskatīt par seno, kā vēsta grāmatas nosaukums? Varbūt nebūsim sīkumaini un uzskatīsim, ka raksti ir par 800 gadus vecu, tātad – senu Rīgu. Tad nebūs provakatīvi jājautā, vai 20. gadsimta 20. un 30. gadu sudrabkaļi ir vai nav gana seni.

Tāpat kā divos iepriekšējos krājumos, arī šajā katrs raksts ir saistošs ne tikai profesionāļiem, bet katram, kurš interesējas par Rīgas vēsturi, taču šī grāmata ir īsta medusmaize numismātiem, jo te var aplūkot gan ordeņmestra Voltera fon Pletenberga 1525. gadā izkalto pirmo zelta dālderi un poļulaiku Rīgas portugālus ar Stefana Batorija portretu monētas aversā. Monētu attēlos varam aplūkot, kā izskatījies Gustavs Ādolfs. Vai zviedru karaliene Kristīne, ieskaitot ļoti savdabīgo 4 dukātu monētu, kura kalta par godu Zviedrijai izdevīgā Vestfālenes miera līguma noslēgšanai 1648. gadā. Šīs un daudzas citas monētas kaltas Rīgā (Tatjana Berga “Rīgas dāvinājumu un piemiņas monētas”). Aprakstīti viduslaiku un jauno laiku sākumposma apbedījumos Rīgas Doma pagalma kapsētā atrastie četri monētu kompleksi (Tatjana Berga, Andris Celmiņš “16.–17. gadsimta monētu kompleksi Rīgas Doma pagalma kapsētā”).

Īpašu svaru un svarīgumu (kā nekā ceturtā daļa no visa sējuma) grāmatai piešķir patiesi vienreizīgs pētījums – Jāņa Stradiņa un viņa uzticamās palīdzes Dzintras Cēberes publikācija “Zinātnes un augstskolu aizsākumi Rīgā līdz 19. gs. pirmajai pusei”. Autors par to teica: “Domāju uzrakstīt nelielu rakstiņu, bet iznāca uz 110 lappusēm…” Un kādām lappusēm! Ieskaitot tās, kurās pieminēti Rīgai ne tik glaimojoši fakti, kā tas, ka pazīstamo ticības reformatoru, teoloģijas profesoru un Prāgas universitātes rektoru Janu Husu uz nāvi sadedzinot notiesāja Rīgas arhibīskaps Jānis V no Valenrodes. Kā arī to, ka Rīgas dižvīri ar sirds asinīm ne vienu reizi vien turējušies pretī universitātes dibināšanai, pat riskējot aizvainot šīs idejas autoru Stefanu Batoriju, kurš bija iecerējis kā īpašu atzinības zīmi dāvāt Rīgai universitāti “vispārējam labumam un guvumam, bērnu labklājībai un audzināšanai un visai pilsētai par slavu un rotu.” No vienas puses, Rīgas atteikšanos var saprast kā nevēlēšanos protestantiskajā pilsētā ielaist katoļu universitāti, no otras – “universitāte tik cildenā tirdzniecības pilsētā un pat piejūras pilsētā nevarētu būt pastāvīga lieta, jo izraisītu daudzas šķelšanās un augstākā mērā kaitīgu nevienādību, ka tā iznīcinātu pilsētā jebkādu disciplīnu un jurisdikciju un abām pusēm būtu par kaitējumu un apgrūtinājumu, jo pilsētniekiem, kuriem esot jānodarbojas ar kuģu tirdzniecību, zemnieku kņadu un amatiem, tad būtu jāapgādā studenti un pēdējiem jādod nodarbe un pārtika.” Kas neizdevās poļiem, neizdevās arī zviedriem, un Rīga pie savas augstskolas (ne universitātes, bet ļoti praktiska politehnikuma) tika tikai 19. gadsimtā. Milzīgs, bagātīgi ilustrēts un saistoši pasniegts faktu kopums par līdz šim mazāk zināmiem cilvēkiem.

Rakstu krājumu “Senā Rīga”, kā allaž, īpaši vērtīgu dara katras publikācijas īss kopsavilkums angliski.

Z. K.

Satura rādītājs


Dabas un vēstures kalendārs – 2002

Sen to Rīgu daudzināja. Nu ir labi daudzināta. Tā, ka noskanēja viss 2001. gads. Vēl atskats uz Rīgu aizpagājušā gadsimta gravīrās. Vēl iegriežamies Rīgas Brīvdabas muzejā un uzzinām, kā tas pilda savu starptautisko misiju (autors S. Cimermanis). Kas jauns nācis klāt LU Botāniskajā dārza (R. Kondratovičs). Kas kādreiz atradies 10. tramvaja galapunktā Bišumuižā (I. M. Janelis). Vairāk pievēršot vērību dažādām kolekcijām un kolekcionāriem, varam izlasīt, kā viena kolekcionāra krājums kļuvis par Latvijas Kultūras muzeju “Dauderi” (Dz. Andrušaite). Arvīds Janitēns no Lēdergas un mācītājs Roberts Feldmanis Katlakalnā kolekcionējuši kokus (A. Zvirgzds). Guntis Eniņš kolekcionē dižakmeņus, bet Oļģerts Miezītis – no akmens izkaltas svaru bumbas (G. Eniņš). Var kolekcionēt izjūtas. Vai – maldus, kuri, kā zināms, ir visai izplūdis jēdziens. Pretēji arheoastronomiem vai astroarheologiem, ģeologiem Pokaiņu akmeņu grēdas nebūt nešķiet svētceļnieku sanestas, bet ledāja darbs (O. Āboltiņš, I. Strautnieks). Arī daudzas zīmes laukakmeņos, lai kā gribētos ticēt to cilvēciskai izcelsmei, ir māmuļas dabas radītas (G. Eniņš). Vēl kādu mītu, daudzkārtīgi dokumentāli tiražētu, kliedē Cieceres ezera dziļuma mērītāji. Nu nav tur literatūrā parasti minētie 50 m, nekādi nesanāk vairāk par 22 m (J. Smaļinskis). Taču joprojām neatminēta mīkla ir Doma baznīcas pagalmā izraktais granīta tēls (A. Celmiņš).

Pie 2002. gada atcerēm jāatzīmē Moricsala – pirmais dabas rezervāts Latvijā (1912. g.) un dramatisku vēstures notikumu vieta pirms 275 gadiem – Saksijas Morica pēdējais patvērums Kurzemē, kur galīgi izira cerības kļūt par Kurzemes hercogu. Viņa dēkas asinājušas spalvu nevienam vien rakstniekam, tagad mēs varam aplūkot arī viņa portretu. Tik tiešām – skaists kā pats grēks! Taču Kurzeme bija vien neliela jaunības epizode vēlākā izcilā karavadoņa dzīvesstāstā, kas mums tomēr ir atstājusi Moricsalas vārdu (Ē. Mugurēvičs).

Lasītājus gaida tikšanās ar Kaudzīšu dzimtas atvasi Mariannu Ieviņu, rakstnieci no ASV, Ģenerāļa Goppera balvu un Krišjāņa Barona prēmijas laureāti. “Visas Mariannas Ieviņas grāmatas ir iznākušas ASV un tur pazīstamas labāk nekā dzimtenē. Tomēr rakstniece ir parūpējusies, lai tās būtu lielākajās bibliotēkās Rīgā, kā arī Nītaurē, Vecpiebalgā, bijušajā Cīruļa skolā un citur” (V. Kince).

Šogad ir īstais sēņu gads. Tās ne tikai biezos slāņos klāj zemi mežos, bet burtiski nāk iekšā pa durvīm arī Imantas daudzstāvu namos. Varbūt kādam sēņotājam ir izdevies sastapt Latvijā tik reto velna beku? Izlasiet par tās pazīmēm (E. Vimba).

Latvijas piļu un muižu asociācija aicina apceļot pilis tepat mūsu zemītē (L. Lupiķe, K. Veinberga), bet tūrisma firma “Dabas draugi. Tūrisms” sauc tālāk – uz Franciju (D. Bricis).

2002. gada kalendārā ir arī vēl citi mūsu jauko un gudro autoru raksti, par ko viņiem paldies. Taču – dzīve rit tālāk un uz kalendāra pēdējā vāka ir izsludināts 2003. gada kalendāra vadmotīvs. Tie ir LIKTEŅI. Cilvēku likteņi. Koku likteņi. Māju likteņi. Vārdu likteņi. Rakstītā vārda likteņi. Domājiet! Atcerieties! Uzrakstiet! Būsim priecīgi par katru rakstu.

Z. Kipere,
DVK atbildīgā redaktore un sastādītāja

Satura rādītājs


Jauns "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu" numurs

Iznācis žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2001. gada 4. numurs. Publicējam šā numura satura rādītāju:

REVIEW

Keratinisation disorders in psoriasis and its treatment with the 1į,25-dihydroxycholecalciferol, vitamin D3 analogue calcipotriol [Psoriāzei raksturīgie keratinizācijas procesa traucējumi un terapija ar 1,25 dihidroksivitamīna D3 analogu kalcipotriolu]
 Ilona Hartmane, Ingmārs Mikažāns, Andra Dērveniece, and Iveta Ivdra  

ORIGINAL PAPERS

Construction of smoothing splines by a method of gradual addition of interpolating knots [Nogludinošo splainu konstruēšana ar pakāpeniskas interpolācijas mezglu punktu pievilkšanas metodi]
Natalia Budkina  

Hydrographic regime of the Gulf of Rīga between the years 1991 and 1995 [Rīgas līča hidroloģiskais režīms 1991.–1995. gadā]
Viesturs Bērziņš, Uldis Bethers, and Juris Seņņikovs  

Serum levels of tumour necrosis factor- and soluble adhesion molecules in relation to magnetic resonance imaging results and clin i cal activity in multiple sclerosis [Multiplās sklerozes klīniskās aktivitātes un magnētiskās rezonanses atradnes korelācija ar šķīstošo adhēziju molekulu un tumoru nekrozes faktora-? līmeni serumā]
Andrejs Millers, Maija Mētra, Māra Mastiņa, Ardis Platkājis, and Rita Kukaine

Borrelia burgdorferi-infected ticks and incidence of Lyme borreliosis in Latvia [Ērču inficētība ar Borrelia burgdorferi un Laima boreliožu izplatība Latvijā]
Antra Bormane, Renāte Ranka, Irina Lucenko, Marija Lavrinoviča, Jānis Kloviņš, Vaira Kalniņa, Agrita Puzuka, Kristīne Vetce-Vecmane, and Viesturs Baumanis  

Impact of demographic and clinical characteristics and risk factors on outcome of spontaneous intracerebral haemorrhage [Demogrāfisko un klīnisko faktoru ietekme uz spontānas intracerebrālas hemorāģijas iznākumu]
Ģertrūde Eniņa, Evija Miglāne, Biruta Tilgale, and Valdis Keris  

Ultrastructure of the resting sporewall of the insect pathogen conidiobolus thromboides [Sēnes Conidiobolus thromboides dusošo sporu apvalka ultrastruktūra]
Zigrīda Čudare

IN MEMORIAM

Bruno Puriņš (1928–2001), a Latvian chemist [Bruno Puriņš (1928–2001), ķīmiķis]
Jānis Stradiņš, Tālis Millers, Jānis Lielpēters, Raimonds Valters, and Jānis Grabis

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā 1,  912. vai 915. istabā, tālr. 7229830, kā arī izdevniecības “Zinātne” grāmatnīcā Akadēmijas laukumā 1.

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2001. gada 8. oktobrī plkst. 15.00 LU matemātikas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē (LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Rīgā, Zeļļu ielā 8, 114. telpā) paredzēta

JEVĢĒNIJA BARSKA

promocijas darba “Beramu materiālu daudzproduktu kaskādveida sadalīšanas matemātiskie modeļi un optimizācija” aizstāvēšana matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.h. mat., prof. H. Kalis (LU), Dr. mat. B. Martuzāns (LU MII), Dr. h. mat., prof. R. Čiegis (Viļņas Gedimina TU, Lietuva).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

Š. g. 29. oktobrī plkst. 16.30 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ANDREJS GESKE

par tematu “Matemātikas un dabaszinātņu izglītība Latvijas skolās starptautiskā salīdzinājumā”. Promocijas darba recenzenti: Dr. habil. paed. R. Garleja, Dr. habil. oec. O. Krastiņš, Dr. habil. phys. J. Zaķis.

* * *

2001. gada 2. novembrī plkst. 16.00 LU Astronomijas un fizikas no zaru promocijas padomes atklātā sēdē (Raiņa bulv. 19, 13. audi torijā)

ARTŪRS KUĻŠS

aizstāvēs promocijas darbu “Īsu pusperiodu impulsu un Ridberga atoma mijiedarbības teorija” fizikas doktora zinātniskā grāda iegū šanai.

Recenzenti: Dr. habil. phys. J. Tambergs (LU CFI), Dr. phys. A. Gailītis (LU ASI), profesors K. Ržaževskis (Teorētiskās Fizikas Centrs, Polijas ZA).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

2001. gada 2. novembrī plkst. 10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas zinātņu nozares Agrārās un reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē

Jelgavā, Svētes ielā 18, 307. telpā.

INGŪNA GULBE

aizstāvēs promocijas darbu “Lauksaimniecības tirgus un cenu informācijas sistēma” ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. ing. sc. P. Rivža, Dr. oec. L. Straujuma, Dr. oec. R. Šnuka.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā. Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

Izskatot Pāvela Arsenjana disertāciju par tēmu “Germilizoksazolīni: sintēze, struktūra un bioloģiskā aktivitāte” un pamatojoties uz recenzentu Dr. habil. chem. G. Veinberga, Dr. habil. chem. Ļ. Ignatovičas un Dr. habil. chem. A. Strakova atzinumu par veiktā darba nozīmīgumu, apjomu un atbilstību doktora grādam, LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome š. g. 20. septembrī aizklātas balsošanas rezultātā (par 8, pret nav, atturas nav, nederīgu biļetenu nav) piešķīra Pāvelam Arsenjanam doktora zinātnisko grādu ķīmijas zinātņu nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Satura rādītājs


LZ Augstceltnes II stāva vestibilā

A. Alkšņa akvareļu izstāde

Mežmalu meti

no š. g. 2. oktobra līdz 1. novembrim.

zv224-2.jpg (16304 bytes)

Ķīmiķis un gleznotājs Arnolds Alksnis
izstādes "Mežmalas meti" atklāšanā

Satura rādītājs


Nākamais "Zinātnes Vēstneša" numurs iznāks 22. oktobrī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2001.gada 5. oktobrī