Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2001. gada  19. novembris: 19 (227)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Ievadvārdi
LZA prezidents Jānis Stradiņš

Paneļdiskusija par Latvijas zinātnes virzību
Vadītājs akadēmiķis Andrejs Siliņš

Jauno LZA locekļu vēlēšanas

LZA, a/s “Latvijas Gaisa satiksme” un Latvijas Izglītības fonda gada balvu pasniegšana

Grāmatas “Baltijas valstis vēstures krustceļos” prezentācija
LZA izdevums, redaktors akad. T. Jundzis

LZA goda doktors Aldonis Vēriņš

Š. g. 6. novembra LZA Senāta sēdē apstiprināja Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas lēmumu piešķirt Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu žurnāla “Dārzs un Drava” galvenajam redaktoram, izcilajam gladiolu selekcionāram Aldonim VĒRIŅAM.

Aldonis Vēriņš dzimis 1929. gada 6. janvārī Valkas rajona Zvārtavas pagastā. Pabeidzis Smiltenes vidusskolu ar zelta medaļu un LVU Bioloģijas fakultāti ar izcilību (1954), iegūstot biologa, augu fiziologa kvalifikāciju.

LVU Botāniskā dārza direktors, kolhoza priekšsēdētājs, Dabas muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, Latvijas dārzkopības un biškopības biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs. Un paralēli tam, jau kopš 1959. gada – žurnālists štatā un ārštatā žurnālos “Druva”, “Dārzs un Drava”, “Lauku Dzīve” (bijusī “Druva”). Kopš 1999. gada – žurnāla “Dārzs un Drava” galvenais redaktors. Savos 44 pastāvēšanas gados žurnāls “Dārzs un Drava” kļuvis par enciklopedisku izdevumu un patiesu Latvijas dārzkopības vēstures atspoguļotāju.

Vairāk nekā 45 gadus A. Vēriņš nodarbojas ar sīpolpuķu, īpaši gladiolu audzēšanu un selekciju, izveidojis 350 jaunas gladiolu šķir nes, 138 šķirnes reģistrētas starptautiskajā šķirņu reģistrā. A. Vēriņa gladiolu šķirne ‘Dave’s Memory’ starptautiski atzīta par visu laiku labāko sīkziedu gladiolu pasaulē. A. Vēriņa gladiolu šķirnes šobrīd pasaulē audzē un tirgo 18 firmas. Ņemot vērā A. Vēriņa sasniegto, viņš uzskatāms par izcilāko un veiksmīgāko gladiolu selekcionāru Latvijā un vienu no labākajiem pasaulē.

LZA ekspertu komisijas ziņojums

par jaunievēlamo LZA locekļu kandidatūru izvērtēšanu 2001. gadā

Kandidātu izvērtēšanā LZA Senāts balstījās gan uz nodaļu aptauju, gan ekspertu komisijas balsojuma rezultātiem; tika apsvērti arī ekspertu komisijai un tās locekļiem izteiktie zinātnieku sabiedrības pārstāvju viedokļi, kas skāra atsevišķu kandidatūru atbilstību ZA locekļa (īstenā locekļa, korespondētājlocekļa, goda locekļa) statusam. Senāta sēdē notika arī plaša diskusija par vairākiem principiāliem jautājumiem un kandidatūrām. Publicējamajā ziņojumā sniegti Senāta aizklātās balsošanas rezultāti, kas ne allaž sakrīt ar nodaļu aptauju balsojumu, ne ar ekspertu komisijas balsojumu (arī šo balsojumu rezultāti tiek izsniegti LZA īstenajiem locekļiem, kuri š. g. 29. novembra pilnsapulcē piedalīsies galīgajā balsojumā par izvirzīto kandidatūru ievēlēšanu).

Vislielākā vērība tika pievērsta īsteno locekļu (akadēmiķu) kandidatūrām, kur uz š. g. Senāta 20. marta sēdē izsludinātajām 5 vakancēm tika pieteikti 9 kandidāti. Visi viņi (izņemot prof. F. Fjodorovu) LZA Senāta sēdēs 2000.–2001. g. ir nolasījuši zinātniskus referātus, šie referāti par kandidātu veikumu un pētījumu virzieniem tika vispusīgi apspriesti un visos gadījumos guva pozitīvu vērtējumu. Arī nodaļās un ekspertu komisijā notikušajās diskusijās visi akadēmiķu kandidāti tika novērtēti kā cienīgi tikt ievēlēti par LZA īstenajiem locekļiem, taču formālajā slēgtajā balsojumā, izvērtējot prioritāru secību ievēlēšanai, komisijā atbalstu guva Agra Gailīša, Jura Jansona, Īzaka Rašala, Andra Krūmiņa un Tāļa Tisenkopfa kandidatūras. Savukārt Senāta sēdē ievēlēšanai par akadēmiķiem ieteikti sekojoši kandidāti: fiziķis Agris Gailītis (19:2:0), mehānikas speciālists Juris Jansons (18:3:0), fiziķis Andris Krūmiņš (18:3:0), medicīnas vēsturnieks Arnis Vīksna (16:5:0), ģenētikas speciālists Īzaks Rašals (11:10:0). Visi kandidāti ir plaši pazīstami, erudīti zinātnieki, kuru pētnieciskais devums attiecīgajās jomās guvis atzinīgu vērtējumu kolēģu vidū arī ārpus Latvijas. Jāpiebilst, ka fiziķa A. Gailīša kandidatūra virzīta tieši uz akadēmiķa vakanci, apejot korespondētājlocekļa statusu, taču šādi precedenti LZA vēlēšanu procesā jau agrāk bijuši pietiekami bieži.

Ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem Senātā guva atbalstu Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā:

literatūrzinātnē (1 vakance, 1 kandidāts) – Benedikts Kalnačs (21:0:0),

socioloģijā (1 vakance, 1 kandidāts) – Aivars Tabuns (11:10:0),

vēsturē (1 vakance, 1 kandidāts) – Inesis Feldmanis (19:2:0);

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā:

materiālzinātnēs (1 vakance, 3 kandidāti) – Bruno Andersons (13:7:1); bioloģijā (1 vakance, 2 kandidāti) – Viesturs Meleckis (14:7:0), Ģederts Ieviņš (12:9:0); medicīnā (1 vakance, 4 kandidāti) – Ruta Muceniece (18:3:0), Valdis Pīrāgs (14:7:0).

Jāpiebilst, ka izvērtēšanas komisijā atbalstu guva arī profesores Ludmilas Vīksnas kandidatūra (medicīnā). Pēc ĶBMZ nodaļas ierosinājuma Senāta sēdē, atklāti balsojot, vienbalsīgi tika piešķirta vēl 1 korespondētājlocekļa papildus vakance medicīnā, jo vēlēšanām bija izvirzīti daudzi ievēlēšanas cienīgi kandidāti. Reizē ar to aktualizējams arī jautājums par Latvijas Medicīnas zinātņu akadēmijas dibināšanu, īpaši ievērojot LLMZA darbošanās pozitīvo pieredzi, kā tika atzīmēts izvērtēšanas ekspertu komisijas sēdē. Latvijā ir daudz ievērojamu mediķu ne tikai teorētiskajās, bet arī klīniskajās disciplīnās, kas varētu veidot medicīnas zinātnes eliti – akadēmiju.

Ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem Senāts atbalstīja Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā:

astronomijā (1 vakance, 1 kandidāts) – Māris Ābele (20:1:0),

enerģētikā (1 vakance, 1 kandidāts) – Leonīds Ribickis (18:3:0),

fizikā (1 vakance, 2 kandidāti) – Jurijs Dehtjars (13:8:0).

Komisija atzīmēja, ka konkurss ievēlēšanai par LZA korespondētājlocekļiem būtībā veidojies tikai ĶBMZ nodaļā, kamēr pārējās nodaļas izvēlējušās kandidātu izvirzīšanas un atlases “virtuālu taktiku”.

Ievēlēšanai par LZA goda locekļiem tika diskutētas vairākas kandidatūras, kā arī atkārtoti apspriesti principi, saskaņā ar kuriem būtu ievēlami godi locekļi: kandidātiem būtu jābūt Latvijas zinātnes un kultūras dzīvē plaši pazīstamām personām, ar izciliem nopelniem savā nozarē, atpazīstamību sabiedrībā, darba paliekošu nozīmību un plašu skatu arī ārpus tiešās specialitātes. Tika ierosināts arī paaugstināt Latvijas ZA goda doktora nosaukuma prestižu, izvirzīšanai par LZA goda doktoru akcentējot ievērojamus nopelnus tieši izvēlētajā zinātnes nozarē. Senāts arī atcēla LZA goda doktora nosaukuma piešķiršanas kārtības nolikuma (pieņemts 1994. g. 19. aprīļa LZA Senāta sēdē) ierobežojošo normu, kas liedz LZA Dr. h. c. grādu piešķirt tiem Latvijas zinātniekiem, kuriem diplomu par habilitētā doktora grāda piešķiršanu attiecīgajā nozarē izdevusi LZA (kopš 1996. gada LZA sastāvā vairs nedarbojas ne pētnieciskie institūti, ne to habilitāciju un promociju padomes).

Senāts izvirzīja ievēlēšanai par LZA goda locekļiem arhitektu Gunāru Asari, operdziedātāju Kārli Zariņu un komponisti Maiju Einfeldi.

LZA ārzemju locekļu kategorijā uz 3 vakancēm tika izvirzīti 4 kandidāti. Atbalstu gan ekspertu komisijā, gan Senāta sēdē guva valodniece – fonētikas speciāliste, Ohaijo universitātes profesore Dzintra Bonda (ASV) (21:0:0), atomfiziķis, Somijas akadēmijas pētnieks Oļģerts Dumbrājs (19:2:0), fiziķis, Manitobas universitātes profesors Juris Svenne (Kanāda) (17:4:0). Tika pārrunātas arī citas iespējamās ārzemju locekļu kandidatūras, kuru izvērtēšana un ievēlēšana varētu notikt turpmākajos gados.

Ekspertu komisijas un Senāta sēdē tika atzīmēts, ka izvirzīto LZA locekļu kandidātu skaitā ir 4 zinātnieki, kas ir jaunāki par 40 gadiem. 2002. gada pavasarī iecerētajos LZA Statūtu labojumos ieteikts atcelt sarežģīto korespondētājlocekļu atkārtotas pārvēlēšanas kārtību, reizē arī palielinot kopējo korespondētājlocekļu skaitu līdz 100. Tika atzīmēts, ka izvirzīto kandidātu ievēlēšana LZA sastāvu darītu “jaunāku” un mobilāku. Tas gan panākams, ne tikai ievēlot jaunus locekļus, bet arī veidojot tematiskas komisijas Latvijai un zinātnei aktuālās nozarēs, piesaistot tām arī gados jaunākus pētniekus, lai Zinātņu akadēmijā neveidotos paaudžu pārrāvums. Tāpat LZA varētu piesaistīt doktorantus ar stipendijām un balvām, veidojot “jauno zinātnieku akadēmiju”. Taču atjaunināšana nedrīkstētu pazemināt LZA kvalitāti, un jaunu cilvēku atlasē īpaši akcentējams kvalitātes faktors. Diemžēl tematisko komisiju veidošana, kas tika rosināta jau iepriekšējā ekspertu komisijas slēdzienā, LZA nodaļās rit gausi, tāpat nav vēl izveidota iecerētā LZA Inženierzinātņu komiteja, nav sākti priekšdarbi sistemātiskam darbam ar tiem gados jauniem pētniekiem, kuri varētu kļūt par LZA “rezervi”.

Iezīmēts 24. meridiāna un 57. paralēles krustpunkts

Bija 11. novembris. Rīgas baznīcu zvani vēstīja, ka Rīga ir pilnīgi atbrīvota.

12. novembrī vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu, pulcējās Latvijas Zinātņu akadēmijas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas un a/s “Aldaris” ļaudis. Sapulcējušos uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš:

– Šogad, Rīgas jubilejas 800. gadā un Latvijas neatkarības atjaunošanas desmitajā gadā, mēs esam iezīmējuši pirmo reizi Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu, jo mēs atrodamies Rīgas pilsētas teritorijā. Nav daudz tādu lielu pilsētu, kurās krustotos pilns meridiāns ar pilnu paralēli. Šajā gadījumā tā ir 57° paralēle un 24° meridiāns. Tā ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības “Aldaris” kopējā dāvana Rīgas jubilejā un Latvijas neatkarībai. Pirms gadiem trim četriem a/s “Aldaris” aizsāka Rīgas 57° paralēles akciju, jo a/s “Aldaris”, tāpat kā Tukuma muzejs, Jūrkalne, Mālpils, Vecpiebalga, atrodas uz vienīgās paralēles, kas šķērso visu Latvijas teritoriju.

Es gribētu aicināt šajā skaistajā rudens dienā pārdomāt par Latvijas vietu pasaulē. 57° paralēle – tālāk tā aiziet uz Tukumu, Kuldīgu, Jūrkalni, Visbiju, pāri Gēteborgai, tālāk caur Dānijas ziemeļiem – Ziemeļjitlandi, tad cauri Skotijas ziemeļiem, augstāk par Edinburgu, tālāk pāri Atlantijas okeānam uz pašiem, pašiem Kanādas ziemeļiem, kur tek aukstā Labradoras straume, virs Čērčilas pilsētas. Tālāk šī paralēle iet pa Aļaskas pašu apakšu, tad Komandoru salām, pāri Kamčatkai, pāri Permai, Jekaterinburgai, Ņižņijnovgorodai, Tverai, Puškina vietām un atgriežas Latvijā. Tātad no šejienes varētu būt viens secinājums – Latvija atrodas ārkārtīgi nelabvēlīgā ziemeļu zonā no klimatiskā viedokļa. Ja nebūtu Golfa straumes, mēs būtu Aļaskas mūžīgā sasaluma reģionā. Bet mūs apskalo siltā Golfa straume, un es gribētu to salīdzināt ar Eiropas civilizāciju, kas nāk no abām pusēm, no rietumu puses un no austrumpuses, kas nāk no kristīgās civilizācijas, – ka mēs neatrodamies eskimosu līmenī. Tā ir viena morāle.

Otra ir par Rīgas meridiānu. Rīgas meridiāns iesākas Špīcbergenā. Šķērso mazu gabaliņu Norvēģijas, cauri Somijai, tur, kur ir Tamperes pilsēta, un gandrīz neskar Igauniju, jo iziet caur salām un cietzemi tajā strīdīgajā, būtībā latviešiem piederošajā jūras teritorijā. Tālāk cauri Rīgas jūras līcim, iziet cauri Lietuvai, šķērso Rietumbaltkrieviju, Rietumukrainu, Rumāniju, Bulgāriju, ieiet Grieķijā, Maķedonijas daļā, no kuras nāk Aleksandrs Lielais, bet pēc tam ieiet gandrīz pašās Atēnās, pāri Krētas salai, caur Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, caur Zairu, bijušo Kongo, caur Zambiju, Zimbabvi un nonāk Dienvidāfrikas Republikā un tālāk Antarktīdā. Lūk, pasaule ir maza! Un 11. septembra notikumi mums to parādīja.

Es gribētu novēlēt šajā brīdī – lai mēs vienmēr dzīvotu gan uz civilizācijas paralēles, kas ir vieglāk realizējams, gan arī uz civilizācijas meridiāna, kas gan ir grūtāk realizējams, jo Āfrika ir pārāk karsta – kāda tur var būt liela civilizācija. Lai pie mums nebūtu tā karstuma, lai mēs izkoptu savas tradīcijas, lai šis stabs paliktu stāvot. Izsaku pateicību pulkvežleitnantam no Nacionālās aizsardzības akadēmijas Gunāram Gobam, zinātņu doktoram Jānim Polim, Mārim Knokam, ģeodēzistiem, kadetiem. Tā ir mūsu maza dāvaniņa Rīgai.

Svinīgajā brīdī runāja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents Jānis Bikše, a/s “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs, Zinātnes un vēstures asociācijas viceprezidents, RTU docents Jānis Klētnieks.

Pasākumā vēl piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs, Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. Lielu darbu bija padarījuši NAA pasniedzējs pulkvežleitnants Gunārs Goba, kadeti, ģeodēzisti un citi entuziasti.

Eiropas Savienības paplašināšanās nākotnes projekts

Projektu ar šādu nosaukumu ierosināja, un tas visu šo gadu darbojas, ES Apvienotā pētniecības centra Perspektīvo tehnoloģiju pētniecības institūts (IPTS). Jautājums ir tik būtisks gan ES esošajām, gan kandidātvalstīm, ka mūsu Zinātņu akadēmijas prezidijs to iekļāva pilnsapulces jautājumu lokā, aicinot klātesošos uz diskusiju.

ES Apvienotajam pētniecības centram ir 7 labi apgādāti  institūti, kas nodarbojas ar vides pētniecību, kodolpētniecību, dzīves zinātnēm, enerģētiku utt. Perspektīvo tehnoloģiju pētniecības institūts atrodas Seviļā, Spānijā. Eiropas Savienības paplašināšanās nākotnes projektā, kas vitāli interesē visus – kā tad mainīsies Eiropas Savienība pēc tās paplašināšanās, kāda būs dzīves kvalitāte – ir iesaistītas visas dalībvalstis un kandidātvalstis, to pārrauga īpaša grupa, kurā es pārstāvu Latviju. Bez pārraudzības grupas vēl ir četri paneļi:

* tehnoloģija, zināšanas un izglītība,

* ekonomiskā transformācija; šajā panelī Latviju pārstāv akadēmiķis U. Viesturs,

* nodarbinātības un sociālo pārmaiņu pētniecības panelis, kur Latvijas pārstāvis ir akadēmiķis P. Zvidriņš,

* līdzsvarotas attīstības un vides aizsardzības panelis.

Šogad 17. un 18. oktobrī Prāgā notika konference, kurā iepazīstināja ar paneļu darba pirmuzmetumu. 2.–4. XII Bledā, Slovēnijā vērtēs projekta pirmo gadu. Nākošgad darbs vēl turpināsies un noslēgsies ar kandidātvalstu plusu un mīnusu izvērtējumu un ieteikumiem, kas būtu jāuzlabo vai jāmaina. Var teikt, ka tā ir ES paplašināšanās procesa analīze turpmākajiem 10 gadiem. Raugoties no mums izsniegtajiem materiāliem, – ļoti nopietna analīze. Tā ļaus prognozēt kā pozitīvo, tā arī dažādas problēmas, kas paplašināšanās gaitā var rasties.

Izejas materiālu pētniecībai sniedz katras valsts pārstāvis. Tur ir gan bibliogrāfija, gan zinātniskas publikācijas, gan dažādi lemjošie doku menti. Emocijas ir noliktas malā, tādēļ netiek vērtēta tā informācija, kuru sniedz publikācijas presē. Mērķis ir, kā agrāk teica, viennozīmīgs – veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību, jo cita ceļa attīstībai nav.

Es vairāk esmu papētījis Latvijas stāvokli tehnoloģijas, zinātnes un izglītības panelī. Tiek uzskatīts, ka visās kandidātvalstīs jāizvērš pētniecība par vai ar nākotnes skatījumu. Akadēmijas pilnsapulcē varētu sniegt pirmo vērtējumu par to, kas Latvijai ir un ko no tās gaida, līdz ar diskusiju par to, kā Latvijas Zinātņu akadēmijai praktiski iesaistīties procesā, kas mūs normāli ievestu Eiropas Savienībā. Diemžēl apkopojumā par Latviju nav daudz cildinoša.

Īpaša vērība, pie tam atkārtoti, vairākās sadaļās, pievērsta ekselences pētniecībai, tam, lai katrā valstī būtu kaut kas tiešām augstas klases. Te mums ir plus – mūsu materiālzinātnes ekselences centrs.

Jāaptur “smadzeņu noplūde”, kas ir visu kandidātvalstu problēma. Ceļš – atjaunināt zinātnisko aparatūru.

Jāaug izglītības līmenim, jo diemžēl daudzās Eiropas valstīs krītas izglītības kvalitāte.

Daudz rakstīts par moderno tehnoloģiju un materiāliem – nanotehnoloģiju, atjaunojamiem materiāliem utt. Te es iesniedzu papil dinājumu, nosaucot tās 5 prioritātes, kas Latvijā ir apstiprinātas: materiālu zinātne, biomedicīna, informācijas tehnoloģija, meža zinātne, letonika.

Jāuzlabo zinātnes un tehnoloģijas attīstības vadīšana, kas visās kandidātvalstīs nav pietiekami laba. Latvijai kā pozitīvs pieminēts tas, ka naudu pētījumiem sadala Zinātnes padome.

KĀ MUMS PIETRŪKST?

Vairākās valstīs, kā, piemēram, Ungārijā, arī Igaunijā, ir vienota attīstības programma.

Visās kandidātvalstīs zinātnes finansējums no valsts budžeta ir ievērojami zemāks kā vidējais ES, kas ir 2%.

Zinātniskās pētniecības sistēma nav spējīga ātri mainīt pētniecības virzienus un noteikt prioritātes. Neskaidra nākotnes stratēģija.

Trūkst starptautiska vērtējuma. Pozitīvi pieminētas Ungārija un Horvātija. Jāizstrādā novērtēšanas monitorings.

Jāunificē indikatori, jo pat šajā pārskatā bija redzams, ka dažādas valstis lietojušas dažādus kritērijus.

Jāpopularizē zinātne, jāpanāk, lai sabiedrība to izprastu.

KĀDI IR NĀKOŠIE UZDEVUMI?

Jāizveido efektīvs un caurspīdīgs finanšu sadalījuma mehānisms, lai finanses tiktu novirzītas uz prioritātēm un kalpotu nacionālām interesēm.

Jāpalielina finansējums.

Gala rezultātā jāiegūst uz zināšanām balstītu ekonomiku.

Latvijas plusos ieskaitīta labi veikta zinātnes pārstrukturēšana (uz universitātēm) un nodefinētie nacionālās nozīmes pētniecības centri. (Ka par definīciju tālāk nekas nav izdarīts, to viņi acīmredzot nezina.)

Motivēt jauniešus nodarboties ar zinātni! Visās kandidātvalstīs ir zinātnieku skaita kritums.

Starp prioritātēm nosaukta arī sapratnes veicināšana starp zinātni un sabiedrību.

KUR BŪSIM 2010. GADĀ?

Katrai valstij būs tādi zinātnes virzieni, kas ir svarīgi tās eksistencei. Būs sadarbība pa reģioniem un būs jāintegrējas arī globālajās zinātnes attīstības sistēmās. Notiks Eiropas zinātniskās telpas pilnveidošana.

Būs attīstīti ekselences centri. Līdz 2010. gadam jāpanāk, lai zinātnes finansējums bijušajās kandidātvalstīs sasniegtu vidējo ES līmeni. Līdz tam laikam jābūt arī sistematizētiem indikatoriem, kas atbilst ES standartiem. Jābūt mūžizglītībai, kas ļauj cilvēkiem nepārtraukti pilnveidoties un ātrāk piemēroties mainīgajām prasībām.

Kā jau teicu, LZA pilnsapulcē vajadzētu runāt par to, kāda varētu būt Zinātņu akadēmijas vieta šajā Latvijas zinātnes un tehnoloģijas attīstības pilnveidošanā. Varbūt ka Zinātņu akadēmija varētu veidot foresight (nākotnes perspektīvas) grupu. Kad būs izveidota tāda komanda, tad nākamais uzdevums būtu izstrādāt metodes, kā panākt, lai zinātnieku ieteikumus uzklausītu un liktu lietā Latvijas dzīvē.

Zinātnes stāvoklis Latvijā

1. Zinātnes potenciāls (kapitāls) Latvijā

Pateicoties zinātnes finansējuma sadales mehānismam uz konkursa pamata, Latvijas zinātnē pašlaik turpina strādāt spējīgi un produktīvi zināt nieki, daudzi no kuriem ir labi pazīstami un tiek augsti vērtēti pasaules zinātnē. Tomēr zinātnieku skaits ir stipri sarucis un pašlaik Latvijā strādā apmēram 2000 zinātnieku. Tāpēc, zinātnieku skaits Latvijā uz tūkstoti strādājošiem (18,6) ir gandrīz divas reizes mazāks nekā Igaunijā (34,8) un arī stipri mazāks nekā Lietuvā (24,0). Zinātnieku vidējais vecums Latvijā tuvojas 60 gadiem. Apmēram 1000 Latvijas zinātnieku ir pārcēlušies uz dzīvi un darbu rietumvalstīs. Minēto iemeslu dēļ, pašlaik ļoti aktuāla ir Latvijas zinātnes potenciāla atjaunināšana un papildināšana ar uz rietumvalstīm aizbraukušajiem zinātniekiem.

2. Zinātnes finansējums Latvijā.

2001. gadā zinātnes budžeta finansējums salīdzinājumā ar 2000. gadu ir palielināts par 7% (no 7991255 uz 8562128), kas ir apsveicami. Tomēr, iepriekšējos piecos gados zinātnes budžeta finansējums netika palielināts, un 2000. gadā tas bija tikai 0,206% no iekšzemes kopprodukta, kas ir zemāks rādītājs starp visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Uz rietumvalstīm aizbraukušie zinātnieki ir aiznesuši sev līdzi intelektuālo kapitālu apmēram 100 milj. USD apmērā. Šī summa ir praktiski tikpat liela kā kopējais Latvijas budžeta finansējums neatkarības gados. Tāpēc ļoti svarīgi ir atrast resursus (papildus budžeta finansējums un/vai Pasaules bankas kredīts), lai normalizētu zinātnes finansējumu Latvijā.

3. Līdzdalība starptautiskās programmās

Latvijas zinātnieki līdz šim veiksmīgi piedalās ES 5. IeP zinātnē un tehnoloģiskajā attīstība uz līdzvērtīgiem noteikumiem ar ES dalībvalstu zinātniekiem. Pašlaik sekmīgo projektu pieteikumu rezultātā Latvijas zinātnieki atpelna gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā dalības maksa minētajā programmā. Arī NATO zinātnes programmā Latvijas zinātnieku līdzdalība ir aktīva. Tomēr, arvien krasāk izpaužas Latvijas zinātnes potenciāla nepietiekamība, lai aktīvi un veiksmīgi izmantotu daudzās starptautiskās sadarbības iespējas. Aktuāla ir Latvijas līdzfinansēšanas nepieciešamība ES 5. IeP sekmīgajiem projektiem, kuru citās kandidātvalstīs uzskata par pašu par sevi saprotamu.

4. Zinātnes infrastruktūras stāvoklis

Ierobežotā finansējuma dēļ zinātnes infrastruktūra Latvijā modernā līmenī ir daudzmaz nodrošināta tikai datortehnikas jomā. Ļoti nepie ciešamo, bet dārgo eksperimentālo iekārtu un tehnoloģiskās aparatūras atjaunināšana pēdējos gados praktiski nav notikusi. Esošās zinātnisk ās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi ir stipri pieauguši. Arī šī joma prasa kardinālus risinājumus (pamatā finansiālas dabas), lai saglabātu Latvijas zinātnes konkurētspēju.

5. Zinātniskās darbības prioritātes

Kopš 1997. gada ar Ministru kabineta lēmumu ir noteiktas sekojošas prioritātes zinātnē:

a) organiskā ķīmija, biomedicīna un farmācija, b) materiālu zinātne, c) informācijas tehnoloģija, d) meža un koksnes zinātne.

Šajās nozarēs bija paredzēts izveidot un finansēt nacionālās nozīmes pētniecības centrus, lai tajos varētu veikt valsts pētniecības programmu uzdevumus. Tomēr līdz šim finansiāli resursi šiem pasākumiem nav atrasti. Arī tā ir aktuāla sfēra, kurā tuvākajā laikā jāatrod konkrēti risinājumi.

Zinātnes finansēšanas principi

UZ DAUGAVAS ŪDENS KVALITĀTI IZVĒRTĒJUMS

Es negribu ne taisnoties, ne izplūst grēksūdzē! Es vienlīdz labi jūtos gan ķīmiķu, gan biologu, gan fiziķu sabiedrībā. Es neesmu profesionāls tehnologs (tehnokrāts), kas par katru cenu grib uzbūvēt milzīgu rūpnīcu koloniālā zemē. Te pievienoju izrakstus, cik daudz drīkstu (nav literatūras saraksta un zīmējumu).

Ekspertu grupa strādāja periodā no 2001. gada 2. jūlija līdz 31. oktobrim sekojošā sastāvā: Dr. med. B. Aulika, Rīgas domes Vides departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja A. Baltalksne, Dr. habil. med. M. Baltiņš, p/u “Rīgas Ūdens” ģenerāldirektors U. Bambe (grupas koordinators), Dr. phys. U. Bethers, Dr. biol. A. Beļajevs, Dr. habil. chem. J. Grāvītis, Dr. habil. sc. ing. A. Krēsliņš (grupas vadītājs), Dr. sc. ing. A. Laškovs, Dr. chem. S. Pastare (sekretāre), Dr. habil. sc. ing. H. Segals.

Atsevišķu jautājumu izpētei tika pieaicināti vēl citi speciālisti no Ūdens saimniecības un zemes zinātniskā institūta (hidrauliskā modeļa būvniecība un laboratorijas eksperimenti) un Procesu analīzes un izpētes centra (Daugavas ekosistēmas un vielu bilances matemātiskā modelēšana).

Eksperti uzklausīja a/s Baltic Pulp pieaicināto somu un zviedru zināt nieku un celulozes un papīra rūpniecības tehnologu viedokļus, iepazinās ar pirms 15 gadiem būvētu rūpnīcu, kas līdzīgi kā plānots Latvijā atrodas upes augštecē, no kuras aptuveni 200 km zemāk ņem dzeramo ūdeni Helsinku pilsēta.

Konstatējošā daļa un novērtējuma “melnās kastes” aspekti

– ZA un Rīgas domes komisijas darbs un tās secinājumi ir principiāli atkarīgi no tehnoloģiju izvēles un to ietekmes uz Daugavas ūdens kvalitāti izvērtējuma. Uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem atsūtītajās atbildes vēstu lēs atbildes no Baltic Pulp netika saņemtas;

– komisija darbu uzsāk bez informācijas par Baltic Pulp izvēlēto koksnes vārīšanas tehnoloģiju un balināšanas sekvenci. Nav pieejamas masas un enerģijas plūsmu blokshēmas. Liekas dīvaini, ka pēc 7 gadu darbības Baltic Pulp tas nav zināms;

– nav konkrētas atbildes par iespējamām avārijas situācijām. Tādas atgadās. Jāatceras kaut vai 1988. gada avārija Vācijā, kad eksplodēja atkritumu izgāztuve un 70 000 m³ atkritumu iegāzās ielejā, bet 30 000 m³ ieplūda tieši Reinā;

– nav skaidrs, vai Baltic Pulp ir veicis LCA (šinī gadījumā balinātas sulfātcelulozes dzīves cikla novērtējumu);

– nav skaidrs, vai ūdens attīrīšanas iekārtas spēs attīrīt potenciālās integrētās papīra rūpnīcas notekūdeņus. Par šādas rūpnīcas celtniecības iespēju ir izteicies Baltic Pulp. Cik daudz ūdens patērēs un notekūdeņus ģenerēs šāda integrēta papīrrūpnīca?

– Bultic Pulp pieteikums liecina, ka potenciālajām tehnoloģijām būs jāatbilst labāko pieejamo tehnoloģiju principam (BAT – Best Available Technologies). BAT rekomendācijas uzdod toksiskajiem hlororganiskajiem savienojumiem diapozonu no nulles līdz (zem) 0,25 kg/tGSC (tonnu gaisa sausas celulozes). Ja esošajām rūpnīcām jāiekļaujas šajā diapozonā (zem 0,25), tad skaidrs, ka jaunceļamajai būtu jāatbilst nullei. Tāda ir arī Pasaules veselības aizsardzības organizācijas prasība, kas vispār aicina slēgt visas dioksīnus ģenerējošās industrijas. Ir dīvaini, ka viens no investoriem Södra ar Z-zero (nulles) hlora balināšanas filozofiju (zviedru val. “Z-massa”) to nerealizē Latvijā. Tikko rekonstruētajā Monsteras rūpnīcā ar jaudu 750 000 t/gadā Södra lieto totālu bezhlora balināšanu TCF. Vācu pirmā un jaunā sulfātvārīšanas rūpnīca Zellsttoff- and Papier fabrik Rosenthal Tīringā lieto ECF balināšanu, bet tā nav sākta būvēt no nulles. Protams, te lomu spēlē izmaksas. 1 kg CIO₂ cena ir apmēram 0,35 eiro, kamēr H₂O₂ ir 0,45. Nozīme ir arī zemākai balinājuma pakāpei ar H₂O₂ un samazinātām šķiedras mehāniskajām īpašībām. No ūdens izmantošanas viedokļa rūpnīca neatbilst noslēgtas cilpas principam, uz ko tiecas modernā celulozes un papīrrūpniecība ar mērķi 10–15 m³/GSC. Labākajās Eiropas rūpnīcās ūdens patēriņš ir ne vairāk kā 15 m³ uz 1/t GSC. Pieteikumā minētais ūdens patēriņš būs 30 m³/t GSC;

– sakarā ar to , ka rūpnīcas notekūdeņos nav pietiekamā daudzumā N un P elementu, bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās tos mākslīgi “pie baros” ar N un P savienojumiem. Ja rūpnīca būtu tuvāk Jēkabpilij, tad tā varētu attīrīt pilsētas notekūdeņus, kas ir pārbagāti ar N un P savienojumiem, tos piejaucot saviem notekūdeņiem;

– pieteikumā nevar atrast ziņas par smago metālu koncentrācijām notekūdeņos;

– pavisam dīvaina ir doma par Aivieksti kā ūdens resursu alternatīvu. Ūdeni ņems augšpus notekūdeņu iepludināšanas vietas Daugavā! Tātad ņems tīru ūdeni, bet atpakaļ Daugavā laidīs toksiskus notekūdeņus, ko dzers rīdzinieki. Paši Ozolsalas rūpnīcas darbinieki lietos no urbuma iegūtu ūdeni, pat ne ņemto no Daugavas vai Aiviekstes (!?).

Ko varētu “melnās kastes” apstākļos

Balstoties uz augstāk minētajiem faktiem, kā atskaites punkts izvēlēts Integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles direktīvas (IPPC – Integrated Pollution Prevention and Control). Šīs rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālo vides standartu līmenī bija jāsāk ievērot ar 1999. gada oktobra beigām. Neskaidrs ir jautājums par Latvijas likumdošanu šajā aspektā. 1997. gadā parakstīts memorands par sadarbību vienotajā Daugavas/Zapadnaja Dvina upes baseinā, uzsverot nepieciešamību izstrādāt kopēju baseina vides stāvokļa politiku. Latvijas nacionālajā ziņojumā laikā no 1985. līdz 1997. gadam parādīts, ka, nonākot Latvijā, Daugavas ūdeņi atbilst II–III klasei pēc piesārņojuma indeksa un III–IV klasei pēc saprobitātes indeksa. Situācija būtiski nemainās līdz grīvai. Tātad jautājums ir par šo izmaiņu novērtēšanu celulozes rūpnīcas gadījumā.

Celulozes sulfātprocesa izmešu ūdenī atkarība no izvēlētās tehnoloģijas un balināšanas stadiju sekvences

Celulozes sulfātprocesa un balināšanas procesa rūpnīcas notek ūdeņos ir simtiem savienojumu, kurus nosacīti sadala grupās un raksturo ar summāriem rādītājiem. Galvenās grupas:

– organiskās vielas (raksturo ar COD, BOD);

– hlororganiskās vielas (AOX);

– suspendēto cieto daļiņu saturs;

– metālu jonu un sāļu saturs;

– koksnes ekstravielas (piemēram, sveķvielas un to atvasinājumi, taleļļa u. c.);

– kopējais slāpekļa saturs;

– kopējais fosfora saturs.

Summāro raksturlielumu (COD, BOD, AOX u. c.) galvenais trūkums ir tas, ka noteiktas vielas var ieiet vienlaicīgi visās minētajās grupās. Turklāt integrālais lielums praktiski neko neliecina par noteikta savie nojuma vai grupas ietekmi uz biosfēru vai organismu. Labs piemērs ir dioksīni, kas sastāda mikrodaudzumus no AOX vielu grupas, bet kuru toksiskums šajā grupā ir vislielākais un visbūtiskākais.

Šajā analīzē mēs aprobežojamies ar notekūdeņu analīzi. Īstenībā būtu jāanalizē visas atkritumu (gaisā, augsnē, gruntsūdeņos utt.) grupas kā sistēma. To ģenerators taču ir viens. Dioksīni no gaisa tāpat nokļūs ūdeņos, cietie atkritumi var ieiet gruntsūdeņos. Avārija kādā rūpnīcas blokā ietekmēs visus posmus, bet dažādi. Diemžēl Latvijā nav raksturīga sistēmdomāšana.

Rapši palīdz uzvarēt…

To, ka rapši mūsdienās nepavisam nav svešs eļļas augs, domāju, zina katrs. Tie ir ieņēmuši nozīmīgu vietu ne tikai Eiropas valstīs, bet arī šeit, Latvijā. Arvien vairāk un vairāk rapši paver plašas izmantošanas iespējas. Latvijā rapši ir gandrīz vienīgā eļļas augu kultūra, kuru varam audzēt, apgādājot iedzīvotājus ar vērtīgiem produktiem. Daļu no sēklu produkcijas eksportējam, bet pārējo izmantojam eļļas ieguvei. Rapšu eļļa visplašāko pielietojumu atradusi pārtikā un pārtikas rūpniecībā, bet pēdējos 10 gados daudzās Eiropas valstīs (Austrijā, Zviedrijā, Čehijā, Ungārijā u. c.) tā tiek pielietota kā alternatīvs produkts fosīlajai motoru degvielai. Pamatojoties uz šādu alternatīvu, kuru būtu iespējams attīstīt arī Latvijā, LLU Tehniskās fakultātes un RTU Materiālzinātnes un lietišķās  ķīmijas fakultātes kopdarbībā tika izstrādāts zinātniskais darbs “Rapšu eļļas ieguve un izmantošana”.

Darbā apskatītas mūsdienu tehnoloģijas rapšu audzēšanā, eļļas ieguve un tās izmantošana ne tikai pārtikā, bet arī kā alternatīva degviela – biodīzeļdegviela.

Pārtikai izmantojamā rapšu eļļa ir vērtīgs uzturlīdzeklis. Toties, lai iegūtu biodīzeļdegvielu, izmantojām RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē izstrādāto REE iegūšanas metodi, pāresterificējot rapšu eļļu un etilspirtu KOH klātbūtnē. Vācijā, Austrijā, Zviedrijā u. c. lieto augstāko taukskābju metilesterus (RME), ko iegūst, pāresterificējot rapšu eļļu ar metilspirtu. REE ķīmiskajā reakcijā rodas augstāko taukskābju etilesteri un jēlglicerīns. Tas nogulsnējas reaktora apakšējā daļā un ir atdalāms, to izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. Reaktorā paliek biodīzelis (REE), kuru izmanto kā dīzeļmotoru degvielu.

Mēs eksperimentāli veicām biodīzeļa (REE) un fosīlā dīzeļa (FD) salīdzinājumus, darbinot ar tiem dīzeļelektrostaciju. REE patēriņš bija par 5–7% augstāks ne kā FD, savukārt izplūdes gāzu sastāvi krasi atšķīrās. Izmantojot REE, ievērojami pazeminās NO (līdz 3 reizēm), bet palielinās CO saturs (līdz 4 reizēm) salīdzinājumā ar izplūdes gāzu saturu FD pie vienādas motora slodzes. Atšķīrās arī izplūdes gāzu smaka un tās noturība. Graudi, žāvēti ar REE izplūdes gāzēm, ātri zaudē šo smaku, bet FD smaka ir nepatīkama un ilgnoturīga.

Veiktie eksperimenti ļāva arī paaugstināt koģenerācijas iekārtas lietderības koeficientu.

Izstrādājot šo darbu, jāsecina, ka pareizi izprotot mūsdienu ekoloģiskās problēmas, šis alternatīvais enerģijas veids būtu viens no risinājumiem. Svarīgi arī, protams, kāda būs sabiedrības un valsts sagatavotība.

Pateicoties lieliskajiem darba vadītājiem, darbs ir ieguvis uzvarētāja balvu Latvijas Izglītības fonda, Elektroenerģētiķu biedrības un “Latvenergo” ik gadus organizētajā studentu zinātnisko darbu konkursā.

Kristīne Zihmane,
LLU Tehniskās fakultātes
I kursa maģistrante, konkursa laureāte

Satura rādītājs

Guntis Zemītis

Jauns kolektīvs darbs
par Latvijas senāko vēsturi

LU Latvijas vēstures institūts laidis klajā plašu, apkopojošu pētījumu Latvijas senākā vēsture. 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Rīga, 2001, 463 lpp. Projekta vadītājs Jānis Graudonis, zinātniskie redaktori Ēvalds Mugurēvičs un Andrejs Vasks, nodaļu autori Jānis Apals, Māris Atgāzis, Jānis Graudonis, Ilze Loze, Ēvalds Mugurēvičs, Andrejs Vasks, Ilga Zagorska. Pētījums izdots ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izdevuma tapšana ir likumsakarīga. Kā to savā uzrunā, krājumu nodot publiskai vērtēšanai, uzsvēra LVI direktors profesors Andris Caune, šis ir ceturtais apkopojošais darbs par Latvijas aizvēsturi, kas tapis nu jau pagājušajā gadsimtā. Divdesmitais gadsimts bija Latvijas arheoloģijas zinātnes nostiprināšanās un attīstības laiks. Tikai šajā gadsimtā latviešu pētnieki paši sāka pētīt savu vēsturi, pārņemot to no vācbaltiešu rokām. Jau 1926. g. Franča Baloža redakcijā iznāca pirmais apkopojošais darbs Latvijas archaioloģija, kur atsevišķas nodaļas bija rakstījuši tā laika arheologi un etnogrāfi A. M. Talgrēns, E. Šturms, H. Moora, M. Šmīdehelme, F. Balodis, P. Kundziņš, P. Šmits. Tolaik uzkrātais materiāls vēl bija trūcīgs, īpaši tas attiecas uz akmens laikmetu – mezolīta kultūras pēdas vēl nebija konstatētas, trūcīgas liecības bija par bronzas laikmetu un celtniecību. 1937. g. F. Baloža un R. Šnores redakcijā iznāca attēlu sakopojums Latviešu kultūra senatnē. Šī darba ievadu uzrakstījis F. Balodis, bet senlietu materiālu kārtojuši E. Šturms, E. Šnore, V. Ģinters, R. Šnore, A. Karnups. Augstā poligrā fiskā līmenī izpildītais darbs deva ieskatu raksturīgākajās senlietās, bet to plašāka analīze netika dota. Ignorēts tika lībiešu senlietu materiāls.

Pēckara gados, neskatoties uz kara un okupāciju cirstajām brūcēm, latviešu arheologi turpināja brīvvalsts pētnieku tradīcijas. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados bija izaugusi un nostiprinājusies jauna, profesionāli spēcīga arheologu paaudze. Pirmais plašais apkopojošais darbs Latvijas PSR arheoloģija iznāca 1974. g. A. Bīrona, Ē. Mugurēviča, Ā. Stubava, E. Šnores redakcijā. Nodaļu autori bija J. Apals, M. Atgāzis, J. Daiga, R. Deņisova, J. Graudonis, I. Loze, Ē. Mugurēvičs, Ā. Stubavs, E. Šnore, F. Zagorskis, A. Zariņa. Darbā tika dota informācija par pētītajiem objektiem, saimniecības un sabiedrības raksturojums, plaša izrakumu materiālu analīze. Šis pētījums turpat trīsdesmit gadus bija rokasgrāmata ikvienam, kurš saskārās ar Latvijas aizvēstures problēmām. Raugoties no materiālu analīzes viedokļa, savu nozīmi šis pētījums nav zaudējis vēl šodien un tik drīz arī nezaudēs. Tomēr neviens pētījums nevar atsegt visus problēmas aspektus, vēl jo vairāk, ja runa ir par garāko Latvijas vēstures periodu.

Lai gan sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados arheoloģija bija salīdzinoši brīva, jautājumos, kas skāra sabiedrības attīstības likumsakarības, vajadzēja pieturēties pie noteiktām ideoloģiskām shēmām. Ne jau vienmēr tās bija aplamas, drīzāk tās bija no vecojušas. Rietumu arheologu teorētiskās atziņas Latvijā nonāca lēni, pastarpināti un dozēti. Pētījums “Latvijas PSR arheoloģija” deva tik nepieciešamo materiāla analīzi, bet sabiedrības procesu dziļāku analīzi nesniedza. Jāatzīst, ka abi rakstu krājumi pilnībā atbilst saviem virsrakstiem – pirmais aplūkoja arheoloģijas problēmas, bet recenzējamais krājums uz arheoloģiskā materiāla bāzes sniedz ieskatu senākajā Latvijas vēsturē.

Latvijas arheoloģijā uzkrātais materiāls ir unikāls visā Ziemeļeiropā. Gandrīz katru periodu raksturo kāds izcils piemineklis, kurš iegūtā materiāla ziņā ir plašākais vai viens no nozīmīgajiem reģionā. Tas paver iespēja plašai materiāla interpretācijai un sniedz ieskatu sabiedrības struktūrā.

“Latvijas senākās vēstures” ievadu uzrakstījis projekta vadītājs J. Graudonis. Ievadā sniegts īss Latvijas arheoloģijas zinātnes attīstības apskats, kā arī raksturoti galvenie attīstības periodi.

I nodaļas Vēlā paleolīta beigas 8500.–7600. g. pr. Kr. autore ir I. Zagorska. Autore ievadā aplūko senāko apdzīvotību Ziemeļeriropā, sniedz arī apkārtējās vides raksturojumu leduslaikmeta beigās. Izsekojot pirmo iedzīvotāju ienākšanas ceļiem, raksturota Daugavas ieleja un Lielupes baseins, kur paleolīta apdzīvotības pēdas konstatētas tikai pēdējā laikā. Autore sīkāk raksturo seno medību veidus un vēlā paleolīta ziemeļbriežu mednieku sabiedrību – nelielas mobilas mednieku grupas, kuras veidoja vīrietis – mednieks un viņa ģimene.

Arī II nodaļas Mezolīts 7600.–4500. g. pr. Kr. autore ir I. Zagorska. Autore aplūko atsevišķus mezolīta posmus – agro, vidējo un vēlo. Šajā laikā notiek arī būtiskas klimata izmaiņas – preboreālais, boreālais, atlantiskais, kas mainīja vidi un līdz ar to arī nodarbes veidu. Rekonstruējot cilvēka darbības mezolītā, autore izmanto salīdzināmo materiālu, klinšu zīmējumus – petroglifus. Dota apģērba rekonstrukcija pēc Zvejnieku kapulauka 170. kapa materiāliem. Mezolīta sabiedrība tiek raksturota kā mobilas grupas ar augstām pielāgošanās spējām, speciāli raksturots nodarbes veids dažāda dzimuma un vecuma grupām.

III nodaļas Neolīts 4500.–1500. gs. pr. Kr. autore ir I. Loze. Autore aplūko apdzīvotību agrajā, vidējā un vēlajā neolītā. Autore sīkāk analīzē arī pāreju uz bronzas laikmetu, kas iezīmējas ar izmai ņām ne tikai materiālajā kultūrā, bet arī ekonomiskās un sociālās organizācijas sfērā. Agrā bronzas laikmeta īpatnības tiek rakstu rotas, izmantojot Lagažas apmetnes materiālu. Autore analizē arī neolīta demogrāfisko situāciju, norādot uz iedzīvotāju blīvuma pie augumu neolītā. Autore plaši aplūkojusi arī apbedīšanas paražas, rituālu un sociālo organizāciju.

IV nodaļas Agro metālu periods 1500.–1. g. pr. Kr. autors ir J. Graudonis. Autors veicis plašus izrakumus nocietinātās apmetnēs Vīnakalnā, Mūkukalnā, Ķivutkalnā u. c., šos materiālus arī plaši izmantojis, rakstot savu nodaļu. Autors saglabā paša ieviesto perioda apzīmējumu “agro metālu periods”, ar to aptverot bronzas un senāko dzelzs laikmetu. J. Graudonis aplūko arī etniskās problēmas, uzskatot, ka baltu etniskā grupa izveidojusies 2. g. t. pr. Kr., Baltijas dienvidu zonā saplūstot auklas keramikas nesējiem ar viņiem radniecīgiem eiropeīdiem. Runājot par sabiedriskajām attiecībām, saimnieciski sabiedriskas pamatvienības veidojušas vienā apmetnē dzīvojušas lielās saimes – dzimtas, kurās var izdalīt mazākas vienības – mazās saimes – ģimenes.

V nodaļas Agrais dzelzs laikmets 1. – 400. g. autors A. Vasks nodaļas sākumā aplūko senākās rakstītās ziņas, kuras var attiecināt uz baltiem un Baltijas reģionu. Autors raksturo izmaiņas apdzīvotībā, saistot tās ar izmaiņām saimnieciskajā dzīvē – daudzu pilskalnu tuvumā pārtikas līdzekļu nodrošināšanas resursi tika izsmelti, līdz ar to pilskalni tika pamesti. Attīstījās lauku apmetnes. Sākās dzelzs ieguve, patstāvīgas amatniecības nozares raksturu ieguva dzelzs apstrāde. Raksturojot sabiedrības struktūru, autors uzsver, ka kapu uzkalniņi, kas ir raksturīga šī perioda apbedījumu forma, raksturīgi sociāli hierarhizētai sabiedrībai. Aplūkoti arī etniskie procesi – autors runā par kultūretniskām grupām, kas tās ļauj identificēt ar dažām 9.–12./13. gs. rakstītajos avotos minētajām tautībām – kuršiem, zemgaļiem un sēļiem. Īpašā apakšnodaļā aplūkoti simboli, mitoloģija un kults.

VI nodaļas Vidējais dzelzs laikmets 400.–800. g. autors ir M. Atgāzis. Nodaļas sākumā sniegts rakstīto avotu apskats, tālāk raksturota apdzīvotība, saimniecība, maiņa, tirdzniecība un kultūras sakari. Raksturotas arī pārmaiņas sabiedrībā un kultūretniskie procesi. Autors uzsver, ka šajā periodā spilgtāk nekā iepriekšējos periodos izdalās atsevišķu cilšu īpatnības. Izmaiņas saimniecībā raksturo 5.–6. gs. dzelzs lemeša atradums Vērgales Ošinieku kapu laukā. Autors izmanto bagāto 8.–11. gs. Greņģeru-Čunkānu kapulauka materiālu, kā arī citu 5.–8. gs. kapulauku materiālu, izdalot piecas mantiskā stāvokļa grupas. Raksturojot etniskās grupas un etniskos procesus aplūkojamā laika periodā, autors runā par baltu un Baltijas somu ciltīm, izšķirot kuršus, zemgaļus, sēļus, bet latgaļu jautājumā pievienojas uzskatam, ka etniskā grupa latgaļi veidojusies Austrumlatvijā.

VII nodaļa Vēlais dzelzs laikmets (agrie viduslaiki) 800.–1200. g. ir J. Apala un Ē. Mugurēviča kopdarbs. Autori izmanto gan arheoloģisko materiālu, gan vikingu laikmeta un agro viduslaiku rakstītos avotus un latviešu vēsturiskās teikas. Mēģināts noteikt arī rakstītajos avotos minēto tautu skaitlisko sastāvu. Sīki raksturotas saimniecības nozares, atzīmējot, ka kalēja amats pirmais atdalījās no mājražošanas. Raksturota tirdzniecība un satiksmes ceļi. Āraišu ezerpils pētījumi devuši plašu materiālu vēlā dzelzs laikmeta mājokļa un to iekšējās iekārtas restaurācijai. Plašāk kā iepriekšējos pētījumos aplūkota sabiedrības organizācija un sabiedriski politiskās attiecības. Atsevišķa apakšnodaļa veltīta starptautiskajām attiecībām, uzsverot Latvijas kā kontaktzonas nozīmi politiskās ietekmes cīņā starp austrumiem un rietumiem.

Grāmatas noslēgumā dots arheoloģisko pieminekļu un atradumu vietu saraksts, sniedzot ziņas par izrakumiem, savrūpatradumiem, arhīva ziņām, kas raksturo konkrēto pieminekli, tā datējumu.

Krājums bagātīgi ilustrēts. Atšķirībā no iepriekšējā kolektīvā darba “Latvijas PSR arheoloģija”, redaktori nav centušies veidot monolītu pētījumu, kur visas nodaļas veidotas pēc vienotas shēmas. Tā kā uzskati par sabiedrības modeli dažādos aizvēstures periodos nav vienādi, zināmas atšķirības terminoloģijā ir sastopamas. Runājot par sabiedrības organizācijas formām, iezīmējas shēma grupa – cilts – tauta – valsts. Reizēm nav saprotams, vai klasifikācija veikta pēc etniskās pazīmes vai sabiedrības organizācijas formas.

Kopumā izveidots plašs, mūsdienīgs pētī jums, kura mērķauditorija neapšaubāmi ir plašāka nekā pašreizējā grāmatas tirāža.

Š. g. 30. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieku Latvijā Ekartu Heroldu un Ģētes institūta direktori Sabīni Belcu.

Tā kā Vācijā nav valsts mēroga zinātņu akadēmijas tradicionālā izpratnē, bet ir 7 atsevišķu zemju akadēmijas, tad Latvijas Zinātņu akadēmijai nav sadarbības līguma ar Vāciju un sadarbība notiek atsevišķu institūtu un laboratoriju ietvaros. Latvijas zinātnieki pie dalās starptautiskos sadarbības projektos, konferencēs un semināros gan Vācijā, gan arī Latvijā, kā, piemēram, LZA ir tieši līdzdarbojusies Gētes institūta organizētajās zinātniskās konferencēs un simpozijos, tādos kā “Gēte un Baltija”, kas bija veltīts J. V. Gētes 250 gadu jubilejai (1999) un Raiņa “Fausta” tulkojuma simtgades konferencē (1998).

Vācijas vēstnieks ar lielu interesi noklausījās akadēmiķa I. Kalviņa stāstījumā par ilgstošu sekmīgo sadarbību ar vācu farmācijas firmām. Tā vācu firma “Merc” pat pārcēlusi zinātnisko pētniecību uz Rīgu un pirms Ziemassvētkiem atvērs Organiskās Sintēzes institūtā jaunu zinātnisko laboratoriju, kuras ierīkošanu pilnībā apmaksā vācu puse. “Visas labākās idejas top šeit”, teica prof. I. Kalviņš.

Akadēmiķis A. Siliņš stāstīja par Cietvielu fizikas institūta sadarbību ar vācu kolēģiem jau sākot ar 70. gadiem.

Akadēmiķis T. Milleram bija ko pastāstīt par sadarbību un darba dalīšanu plazmas ķīmijas un nanomateriālu jomā.

Par savu nozari informēja LZA kor. loc. arheoloģe I. Ose.

Sarunas noslēgumā tika rezumēti vairāki priekšlikumi. Viens no tiem – Vācijas Federatīvās Republikas valdības padomnieks ētikas jautājumos prof. Reihs izteicis vēlēšanos vairāk uzzināt par to, kā Latvijā tiek risināti zinātnisko pētījumu u. c. ētikas jautājumi, tādēļ kopā ar Gētes institūtu nākamā gada maijā varētu noturēt akadēmisku sēdi par ētiku zinātnē un valstī.

Ieteicams atkārtot 1996. gadā notikušo Vācijas un Latvijas semināru par sadarbības projektiem, aplūkojot pēdējo piecu gadu pieredzi.

Atbalstīt filozofa prof. I. Šuvajeva kontaktus ar vācu kolēģiem.

Apspriest iespējamo sadarbību V. Ostvalda jubilejas un P. Valdena simpozija sarīkošanā.

Latvijas Zinātnes padomē

LZA pasākumu plāns

Latvijas sievietes izglītībā un zinātnē (apaļā galda diskusija), vad. B. Rivža

* Turpināt sabiedrībā diskusiju par sievietes vienlīdzību darba iespējās un karjeras attīstībā.

* Koordinēt sieviešu nevalstisko organizāciju darbu.

* Veicināt pētījumus par dzimumsocialitātes problēmām dažādās sfēras, t. sk. izglītībā.

* Ieteikt augstskolām veidot personālstratēģiju.

* Atbalstīt reģionālās augstskolas, sekmēt mūžizglītību tajās.

* Pastiprināt valsts lomu ģimenes atbalstīšanā.

* Atbalstīt jauno zinātnieku reemigrācijas fonda veidošanu.

* Sieviešu nevalstiskajām organizācijām (LAISA, ROTARI, Zontas, SORoptimists, Lauku sieviešu organizācija), pieaicinot doktorantes un citas interesentes, organizēt diskusiju ciklu par sieviešu karjeras iespējām un sievietes lomu sabiedrībā.

Sarunu iesāks
V. Hausmanis, B. Kalnačs, I. Kalniņa, K. Auškāps, A. Jaunušans.

Sarunā piekrituši iesaistīties
L. Dzene, P. Putniņš, B. Kalna, A. Migla.

Gaidīsim arī citus viedokļus!

Programma “Gaismu sauca”
Aleksandram Būmanim – 120

25. novembrī

13.00 Sarīkojuma atklāšana

No 13.15 Kluba zālē durvis vērs Jaunpiebalgas Goda istaba

14.00 Līgo zālē – Konference un izstāde veltīta A. Būmaņa darbībai

16.00 Lielajā zālē – Koncertuzvedums

17.30 Zelta zālē – Saviesīgs vakars

Ieeja ar ielūgumiem.

Ielūgumus no 19. novembra lūdzam pieteikt pa tālr. 7222932 vai 7213204.

Ziemassvētku sarīkojumi – Otrajos Ziemassvētkos:

26. decembrī plkst. 16.00

RLB Lielajā zālē

Koncerts “Ziemassvētku gaismā”.

Piedalās RLB sieviešu koris “Ausma”, Liepājas Simfoniskā orķestra zvanu ansamblis un Vecumnieku Mūzikas skolas bērnu koris.

26. decembrī plkst. 19.00

RLB Zelta zālē

Koncerts “Mūzika Eiropas karaļnamos”

Piedalās RLB kamerkoris “Austrums”, solisti un instrumentālā grupa.

UZMANĪBU!!!

Jaunā 2002. gada sagaidīšana

Rīgas Latviešu biedrībā – 31. decembrī! GADUMIJAS BALLE!!!

Ieejas kartes Ls 10,-

RLB administrācijā no 10. decembra.

Tālruņi uzziņām 7222932, 7226924

Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

OKSANA ŅIKIFOROVA (IVASJUTA).

Promocijas darba temats – “Programmatūras izstrādes tehniku salīdzināšanas metodoloģija”.

Recenzenti: Dr.h.sc.ing., profesors Jānis Grundspeņķis (Rīgas Tehniskā universitāte), Dr.h.sc.ing., profesors Jevgeņijs Kopitovs (Transporta un sakaru institūts), Dr., profesore Vivian Vimarlund (Linčepingas universitāte, Zviedrija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķipsalas ielā 10.

* * *

2001. gada 3. decembrī plkst. 16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

DACE KAUŽĒNA

par tematu: “Videi draudzīga uzņēmējdarbība Latvijā”.

Recenzenti: Dr. habil. oec. O. Krastiņš, Dr. habil. oec. B. Rivža, Dr. oec. J. Niedrītis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2001. g. 5. decembrī, plkst. 15.00 Latvijas Universitātes vēstures zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē, Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 4. auditorijā

ANTONIJA VILCĀNE

aizstāvēs promocijas darbu “Latgaļu kultūras veidošanās dzelzs laikmetā 1.–12. gs. (pēc Dubnas upes baseina arheoloģiskā materiāla)”.

Recenzenti: Dr.habil.hist. A. Vasks, Dr.habil.hist. A. Zariņa, Dr.hist. M. Atgāzis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2001. gada 6.decembrī plkst. 15.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

SANDRA RONE

Temats “Humānas personības audzināšana vidusskolas pedagoģiskajā procesā”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., LU prof. I. Maslo, Dr. paed., RTU doc. A. Lanka, Dr. paed., LPA doc. A. Līdaka.

* * *

2001. gada 10. decembrī plkst. 16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

JAN – THOMAS LAUBE

par tematu “Administratīvo procesu optimizācija – menedžmenta informācijas sistēmas koncepcija”.

Recenzenti: Dr. habil. oec. Frolova, Dr. oec. K. Didenko, Dr. oec. A. Gailums.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2001. gada 18. decembrī plkst. 15.00 Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes sēžu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks zinātņu nozaru “Enerģētika” un “Elektrotehnika” promocijas padomes “RTU – P5” atklāta sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktors grāda iegūšanai aizstāvēs

Andra BLUMBERGA

par tēmu “Ēku energoefektivitātes izpēte. Ekonomiskā un ekoloģiskā optimizācija”.

Recenzenti: Dr.habil.phys., prof. Juris Ekmanis, LZA Fizikālās enerģētikas institūts; Dr.habil.sc.ing., prof. Andris Krēsliņš, Rīgas Tehniskā universitāte; Dr.sc.ing. Mārtiņš Gedrovičs, LAA Enerģētikas departaments.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2001. gada 19. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēžu zālē Akadēmijas laukumā 1 notiks LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

DAIGA BALTAISKALNA

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. philol. J. Valdmanis, Dr. habil. philol. D. Nītiņa, Dr. habil. philol. Z. Ikere.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

* * *

LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2001. g. 29. oktobrī ANDREJS GESKE aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Matemātikas un dabaszinātņu izglītība Latvijas skolās starptautiskā salīdzinājumā” un viņam tika piešķirts ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskais grāds apakšnozarē “Latvijas tautsaimniecība”.

* * *

LU Astronomijas un fizikas zinātņu nozaru promocijas padome 2001. gada 2. novembra sēdē piešķīra Dr.phys. zinātnisko grādu teorētiskās fizikas apakšnozarē LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta asistentam ARTŪRAM KUĻŠAM par promocijas darbu “Īsu pusperioda impulsu un Ridberga atoma mijiedarbības teorija”.