Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2002. gada  7. janvāris: 1 (230)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Ir sācies jauns gads. Latvijai sarežģīts gads. Saeimas pirmsvēlēšanu batālijas ar svešas veļas mazgāšanu un solījumiem, par kuru pildīšanu domā vismazāk. Šķiet, varētu izdot dažādu partiju priekšvēlēšanu solījumu kopotos rakstus, būtu interesanta lasāmviela. Katra partija vārdos ir par izglītību un zinātni, bez kuras nav iedomājama XXI gadsimta valsts augšupeja, bet, kad nonāk līdz darbiem, tad, piedodiet, – nesanāk… Interesanti, kāpēc “sanāk” iedzīvotāju un teritorijas ziņā mazākajai Igaunijai, kā redzam ZA kor. loc. J. Kristapsona izdarītajā triju Baltijas valstu zinātnes situācijas salīdzinājumā? Pie tam “sanāk” nebūt ne uz valsts un veselības aizsardzības rēķina. Atkal interesanta viela pārdomām.

Atceroties piecdesmit kopdzīves gados aizgūto atziņu, ka “palīdzība slīcējiem ir pašu slīcēju rokās” (I. Ilfs, J. Petrovs "Divpadsmit krēsli") runāsim par organizāciju, kas jau desmit gadu bez lieka skaļuma rūpējas par “slīcējiem”, pati šos “slīcējus” pārstāvēdama, proti, par Latvijas Izglītības fondu un tā mērķprogrammu “Izglītībai, zinātnei un kultūrai”. Stāsta mērķprogrammas Padomes priekšsēdētājs prof. Imants MEIROVICS.

Latvijas Izglītības fonds pastāv jau no 1990. gada, kad parādījās brīvākas vēsmas un radās iespēja dibināt dažādus fondus. Tad vairāku augstskolu darbinieki, arī ļaudis no avīzēm, nodibināja fondu, kā jau norāda tā nosaukums, tikai un vienīgi izglītības atbalstam. Aizvadītajos 11 gados fonds savu darbību izvērsis visai plaši, taču tā joprojām ir saistīta ar mācību procesu. Ir palīdzēts iegādāties skolām literatūru, atsevišķos gadījumos pat sakārtot telpas, izdot mācību grāmatas utt.

1993. gada sākumā man atausa doma, ka es ar savu turpat 20 gadu lielo pieredzi Rīgas Tehniskās universitātes toreizējās Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes vadīšanā, kā arī iepriekšējā gadā izdodot mācību grāmatu organiskajā ķīmijā (jūs ziniet, ko šodien nozīmē izdot grāmatu), varētu organizatoriskā ziņā palīdzēt citiem, tostarp arī augstskolu studentiem. Jau toreiz students augstskolā saņēma 7,5 latu lielu stipendiju. Ja viņš bija izcils, tad stipendiju varēja palielināt līdz Ls 12,- maksimāli Ls 15,-. Tas nozīmē, ka pat ļoti gaišu jauniešu atbalsts nebija nopietns. Pagājuši daudzi gadi, mainījušās valdības, jebkura partija, kas daudzmaz domā par savu iekļūšanu valdībā, runā par izglītību, bet tajā pat laikā jautājums uz priekšu nevirzās, un students Latvijā joprojām atrodas neapskaužamā situācijā. Es šoreiz nerunāšu par kreditēšanu, tas ir ļoti smags jautājums un nebūt nav tik viegli tulkojams, kā politiķi to uzskata, taču jācer, ka tas reiz tomēr tiks atrisināts. Tātad, es nerunāju par atmaksājamu kredītu. 1993. gadā par kredītiem un maksas izglītību vēl neviens nedomāja, taču tieši tad jau radās ideja atrast labus cilvēkus ar ļoti gaišu prātu, kuri spēj saskatīt izglītībā atjaunotās Latvijas nākotni un ir gatavi investēt tajā zināmus līdzekļus. Jāatrod mecenāti. Tajā laikā Latvijā strauji sāka attīstīties informātika un sabiedrības uzmanību, ne bez žurnālistu palīdzības, bija izpelnījusies a/s “SWH Rīga”. Sarunas ar tās vadību sākās 1993. gada agrā pavasarī in vainagojās ar mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” izveidošanu tā paša gada 10. novembrī. Kā paši saprotiet, galvenais jautājums bija nauda. Viens no toreizējiem “SWH Rīga” viceprezidentiem, tagadējais a/s “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs piekrita pilnā mērā uz firmas rēķina nodrošināt ar stipendijām jaunus, spējīgus cilvēkus, kuri Latvijas augstskolās studē datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju. Pēc diviem mēnešiem jau bija sagatavots nolikums un citi materiāli un 1994. gada janvārī tika izsludināts pirmais konkurss. Uz to pieteicās 57 jaunieši, pēc izvērtēšanas stipendijas piešķīra 40 studentiem.

Nolikumā bija paredzēts, ka uz stipendiju var pretendēt studenti sākot ar 5. semestri, t. i. trešā kursa studenti. Principā šī norma ar nelieliem izņēmumiem pastāv arī šobrīd. Parasti students līdz trešajam kursam jau ir pārliecinājies par izvēlētā ceļa pareizību un ir bijis tikai viens vai divi gadījumi, kad stipendiāts ir mainījis savus nodomus.

Turpmākajos gados paplašinājies gan atbalstītāju loks, gan specialitātes, kurās studenti tiek atbalstīti. Mērķprogrammai ir pievienojušies Va/s “Latvenergo”, SIA “Lattelekom”, a/s “Grindeks”, a/s “Latvijas balzams”, Va/s “Latvijas Gāze”, Va/s “Latvijas dzelzceļš”, Va/s “Latvijas gaisa Satiksme”, Latvijas Jūrnieku savienība, Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija un vēl, un vēl.

Konkurss notiek divas reizes gadā – katram semestrim atsevišķi, lai jaunais cilvēks neiegrimtu pašapmierinātībā, čakli mācītos arī pēc stipendijas saņemšanas un to varētu saņemt atkārtoti. Studentiem stipendija ir Ls 30,- mēnesī, maģistrantiem – Ls 35,- mēnesī. Bez tam atsevišķos zinātņu virzienos, ja attiecīgais investors piekrīt, tās varbūt arī augstākas. Tā, piemēram, jūrniecībā atsevišķas stipendijas sasniedz Ls 50,-. Arī a/s “Dati” nolēma, ka ir ar mieru finansēt īpašas, tā saucamās dižstipendijas Ls 80,- apmērā ar noteikumu, ja students bez ļoti labām sekmēm un rekomendācijām paralēli mācībām vēl uz pusslodzi vai ceturtdaļslodzi saistīts “Datos”. Arī pēc augstskolas beigšanas viņam pāris gadu ir jānostrādā “Datos”.

Astoņu gadu laikā 16 semestros stipendiju ir saņēmuši 1332 jauni cilvēki no gandrīz visām Latvijas augstskolām, kuri apgūst datorzinātni, informātiku, mašīnbūvi, enerģētiku un elektrotehniku, telekomunikācijas, bioloģiski aktīvu vielu sintēzi, farmācijas ķīmiju, lauksaimniecības ekonomiku un finanses, gāzes tehnoloģiju, pedagoģiju, kur ir īpaši liels konkurss, Latvijas kultūras vēsturi, jūrniecības specialitātes, aviācijas radiotehnikas iekārtas, lidojumu vadības sistēmas, radiolokāciju, aviācijas sakarus un telekomunikāciju, transporta informatīvās vadības sistēmas, autoceļu izpēti, dzelzceļa transporta specialitātes, transporta ekonomiku, autotransporta specialitātes, ekonomiku un finanses, aizsardzību pret koroziju, ainavu plānošanu un arhitektūru, radioelektroniku, telekomunikāciju automātiskās sistēmas un sakarus, avioniku, grāmatvedību un auditu. Kopskaitā vairāk nekā 40 specialitātes. Diemžēl pārsvarā tās ir tehniskās zinības, humanitāro ir maz. Gods kam kods, a/s “SWH Rīga” ir visus šos gadus palīdzējusi ar stipendijām pedagoģijā un Latvijas kultūras vēsturē.

Kā jau to norāda specialitātes, vislielākais “vinnētāju” skaits ir Rīgas Tehniskajā universitātē – 523 jauni cilvēki. Latvijas Universitātē to ir 318, Rīgas Aviācijas universitātē kopā ar Transporta un sakaru institūtu – 146, Latvijas Lauksaimniecības universitātē – 105. Stipendiāti ir Liepājas Pedagoģijas augstskolā, Daugavpils Pedagoģijas universitātē, Rēzeknes universitātē, Latvijas Jūras akadēmijā, biznesa augstskolā “Turība” u. c. Pa šiem gadiem stipendiju prestižs ir ārkārtīgi pieaudzis, jo tas nav kredīts, kas jāatdod. tas ir dāvinājums attiecīgajām zinātņu nozarēm un, ja sarēķinām, ka labs students, kurš mācību gadā ir pretendējis un saņēmis stipendiju abos semestros, t. i. 11 mēnešus – 5 mēnešus pirmajā semestrī un 6 mēnešus otrajā semestrī, vienā mācību gadā ir saņēmis līdz 400 latu lielu studiju atbalstu.

1993. gadā, izstrādājot nolikumu ne tikai stipendijām, bet arī atsevišķiem zinātniskiem grantiem, konsultējāmies ar zinošiem ļaudīm no Sorosa fonda. Protams, Sorosa fonds domāts cita ranga ļaudīm un papīru apjoms tur ir krietni liels, bet pašus kritērijus mēs no viņiem pamācījāmies.

Šajos aizvadītajos gados studenti nav sūdzējušies, ka dokumentu noformēšana būtu viņiem prasījusi pārāk ilgu laiku. Es lēšu, ka, lai iesniegtu labi sagatavotus dokumentus datorizdrukā vai mašīnrakstā, pirmajā reizē students patērē dienas trīs, otrajā reizē veicas stipri raitāk, jo viņš jau zina, ko un kā rakstīt. Pēc nolikuma viņam vēl jāiesniedz savu intelektuālo testu jeb eseju uz 5–6 lappusēm par izvēlēto zinātņu nozari, ja viņš ir topošais bakalaurs. Ja viņš studē maģistrantūrā un viņam jau ir zināma iestrāde, viņš var izklāstīt savu zinātnisko darbu. Ja viņš kandidē uz stipendiju atkārtoti, tad raksta par to jauno, ko paveicis.

Visi darbi bez iz??muma vispirms tiek nodoti anon?mai ekspert?zei. Tas noz?m?, ka students nezina, kur? vi?a darbu v?rt?. Eksperti ir speci?listi attiec?gaj? nozar? un nek?du materi?lu atl?dz?bu nesa?em. P?c ??s pirm?s p?rbaudes, kas uzskat?ma par galveno, materi?lus skata m?r?programmas Padom?, kur? darbojas komisija – prof. J?nis B?rzdi?? no LU Matem?tikas un inform?tikas instit?ta, prof. P?teris La?is, Latvijas Kult?ras akad?mijas rektors, a/s “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs, prof. Ilmārs Lazovskis no Latvijas Medicīnas akadēmijas, LZA prezidents Jānis Stradiņš, LZA Fonda priekšsēdētājs Tālis Millers, pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, “Latvijas dzelzceļa” un es pārstāvu Rīgas Tehnisko universitāti. Visi šie cilvēki orientējas diezgan plašos zinātņu virzienos, tādēļ ir gadījumi, ka mērķprogrammas Padome noraida ekspertu pozitīvi novērtētos darbus. Taču, cik atceros, nav bijuši gadījumi, kad studenti protestētu pret viņu darbu vērtējumu. Es to attiecinu ne tikai uz vērtētāju kompetenci, bet arī uz gaišu, labestīgu attieksmi no stipendiju saņēmēju puses.

Bez stipendijām notiek konkursi par prēmiju iegūšanu. Uz prēmiju var pretendēt bakalauri un maģistri tādās zinātņu nozarēs kā datorzinātnes un informātika, enerģētika un elektrotehnika, telekomunikācijas inženierzinātnes, pārtikas tehnoloģija, ekonomika un finanses, autoceļu izpēte un būvniecības tehnoloģija, gaisa satiksmes specialitātes, transporta ekonomika un finanses, uzņēmumu darbības vadība, farmācijas ķīmija, bioloģiski aktīvu vielu veidošana. Prēmija ir zināma gratifikācija par labi veikto studiju darbu. Sākot no 1996./97. mācību gada šādas prēmijas saņēmuši 465 jauni cilvēki. Kopā ar stipendiātiem atbalstīto skaits ir 1797.

Vairākkārt pārrunājot ar Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību, galvenokārt prezidentu prof. Jānis Stradiņu, ar kuru mums bija laba sadarbība studentu stipendiju jautājumos, radās doma ar mērķprogrammas starpniecību palīdzēt ļoti nopietniem zinātniekiem par viņu, kā nolikumā teikts, mūža devumu kādā no zinātņu nozarēm vai arī izciliem sasniegumiem šajās nozarēs. Pirmā atsaucās a/s “Dati”. 1999. gada 28. maijā LZA prezidents Jānis Stradiņš, a/s “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” Padomes priekšsēdētājs parakstīja vienošanos par sadarbību un gada balvu datorzinātnēs un informātikā. Tajā pašā gadā to piešķīra LZA īstenajam loceklim Jānim Bārzdiņam par izcilu veikumu datorzinātnēs un informātikā un Andrim Anspokam – par nozīmīgu informācijas tehnoloģiju izstrādes veicināšanu Valsts ieņēmumu dienestā. 2000. gadā naudas balvu kopā ar skaistu medaļu un diplomu saņēma RTU profesors Jānis Osis – par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā un LU asociētais profesors Māris Treimanis – par nozīmīgu informācijas sistēmu izstrādes veicināšanu. 2001. gadā balvas saņēma RTU profesors Leonīds Niceckis – par mūža devumu, (viņš bija šī virziena aizsācējs Rīgas Tehniskajā universitātē) un Andrejs Vasiļjevs no SIA “Tilde”.

2000. gadā Eižena Āriņa balvu par izcilu veikumu datorzinātnēs saņēma LU profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds. Eiženam Āriņam bija izcili nopelni Latvijas Universitātes Skaitļošanas centra organizēšanā, tādēļ kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju radās doma nodibināt Eižena Āriņa balvu. To atkārtoti piešķīra 2002. gadā.

2000. gada 20. novembrī tika parakstīta vienošanās ar firmu “ITERA Latvija” par balvām Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. “ITERA Latvija” bija ar mieru dot savu ieguldījumu Latvijas vides sakopšanā un uzturēšanā, jo tās darbība ir saistīta ar dabas gāzi un jau tas vien norāda uz zināmām savstarpējām attiecībām. Pirmie balvas laureāti bija LZA kor. loc. Gunārs Andrušaitis un LZA kor. loc. LU profesore Aija Melluma, abi izcili zinātnieki. Aija Melluma saņēma balvu par nozīmīgu ieguldījumu vides aizsardzībā un ainavu zinātnē, bet Gunārs Andrušaitis – par mūža devumu vides un dabas aizsardzībā, jo, cik vien atceramies, viņa vārds vienmēr ir asociējies ar Latvijas dabas aizsardzību.

2001. gadā tika iedibināta jauna balva – Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar a/s “Latvijas Gaisa Satiksme” un LI fonda mērķprogrammu “Izglītībai, zinātnei kultūrai” to pasniedza par izcilu veikumu kosmisko informāciju tehnoloģijā, inženierizstrādēs aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā diviem pazīstamiem zinātniekiem – LZA kor. loc. Igoram Kabaškinam – par darbu kopu jauno tehnoloģiju izstrādē Zemes pavadoņu sakaru sistēmas drošības un efektivitātes pilnveidošanā civilās aviācijas aeronavigācijas kompleksos un LZA kor. loc. Edgaram Bervaldam – Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktoram, bez kura šāda centra vispār nebūtu.

Savā laikā mērķprogramma piekrita LZA prezidenta prof. J. Stradiņa lūgumam piedalīties akadēmiķa Gustava Vanaga balvā, jo Zinātņu akadēmijai ar balvām finansiālā ziņā iet grūti. Pateicoties akadēmijas vadības un it īpaši prof. Jāņa Stradiņa pūlēm to vērtība gadu laikā nav degradējusies, bet, gluži otrādi, pieaugusi. Pirmo reizi kopīgo Gustava Vanaga balvu saņēma RTU profesors Mārtiņš Kalniņš par izcilu veikumu polimēru un kompozīto materiālu ķimiotehnoloģijā.

Tiek gatavotas jaunas balvas. Kopā ar Sia “Lattelekom” jau ir izsludināts konkurss ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē (2 balvas) un sociāli humanitārajās zinātnēs (1 balva) un divas balvas topošajiem zinātniekiem par pētījumiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs. Ir ļoti patīkami, ka nevajadzēja naudas devējiem īpaši pierādīt vai izskaidrot, ka jāatbalsta ne tikai savas nozares, bet arī humanitāro virzienu zinātnieki. Tas izskaidrojams ar SIA “Lattelekom” prezidenta Gundara Strautmaņa plašo redzesloku un izpratni par stāvokli Latvijas zinātnē.

Bez šīm sešām ļoti nozīmīgajām balvām ir arī mazākas balvas, proti – Jāņa Vintera stipendija. Inženieris Jānis Vinters tiek uzskatīts par telekomunikāciju virziena ciltstēvu Latvijā. Jāņa Vintera biedrība jau trīs gadus pasniedz stipendijas darbiniekiem un topošajiem zinātniekiem, kuri strādā šajā nozarē.

Mērķprogrammai “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” ir arī nolikums par zinātnisko darbu atbalstīšanu. Līdz šim ir atbalstīti divi lieli virzieni – datorzinātne un informātikas tehnoloģija (atbalsta a/s “Dati”) un aeronavigācija (atbalsta firma “Latvijas Gaisa Satiksme”). Atbalstīta jaunu augstskolām nepieciešamu metodisko materiālu sagatavošana un izdošana. Aizvadītajos gados izdotas 11 grāmatas, tai skaitā datorterminu vārdnīca latviešu, krievu, angļu valodā. Tā tika izdota lielā metienā un 1000 eksemplāri dāvināti Latvijas vidusskolām. Vēl ir bijuši arī atsevišķi granti datorzinātnēs un informātikā, lai atrisinātu kādu atsevišķu zinātnisku jautājumu, bet to nav bijis pārāk daudz.

VZK komisija 9 sēdēs izskatīja 52 promocijas darbus, no tiem akceptēja 50 un noraidīja 2 kā neatbilstošus “Nolikuma par promocijas kārtību” prasībām. 2000. gadā tika izskatīti 24 promocijas darbi, no tiem noraidīti 2.

2001. gadā izskatītie darbi pa specialitātēm iedalās šādi: bioloģija – 2, būvzinātne – 2, ekonomika – 10 (no tiem 1 noraidīts), elektrotehnika – 1, enerģētika – 1, fizika – 2, informācijas tehnoloģija – 2, juridiskā zinātne – 2, ķīmija – 4, ķīmijas inženierzinātne – 1, lauksaimniecības zinātnes – 4, matemātika – 3, medicīna – 1, pedagoģija – 11 (no tiem 1 noraidīts), transports un satiksme – 1, valodniecība – 3, vēsture – 2. Izskatītie darbi pa universitātēm iedalās sekojoši: LU – 34, RTU – 10, LLU – 6, DPU – 1, AML – 1.

VZK komisija ir īpaši norūpējusies par doktorantu zemo latviešu valodas prasmes līmeni. Savā 7. decembra sēdē komisija nolēma lūgt universitāšu rektorus un promociju padomju priekšsēdētājus pievērst īpašu uzmanību šim jautājumam. Pat zinātniski augstvērtīgi promocijas darbi un to kopsavilkumi nereti ir uzrakstīti sliktā latviešu valodā. Vispirms tas, protams, attiecas uz to darbu kopsavilkumiem, kuri ir uzrakstīti svešvalodā. Turpmāk VZK komisija šādus darbus atdos pārstrādāšanai.

R. Valters, VZK komisijas priekšsēdētājs

2001. gada 15. decembrī Dailes teātrī notika LZA un publiskās akciju sabiedrības “Grindeks” gada balvu un jauno zinātnieku prēmiju svinīga pasniegšana, kas bija saistīta ar uzņēmuma 55 gadu pastāvēšanas un 10 gadu kopš tā darbības firmas “Grindeks” veidā. Plašā ceremonija pulcināja daudz zinātnieku un sabiedrisku darbinieku. Gada balvas saņēma akadēmiķi A. Caune, E. Blūms un V. Kluša, bet prēmijas – četri jaunie zinātnieki. LZA goda loceklis V. Jākobsons raksturoja “Grindeksa” vēsturi un attīstības problēmas, ZA prezidents J. Stradiņš uzrunā uzsvēra firmas saistību ar ZA, vērtēja “Grindeksu” kā zinātnes mecenātisma celmlauzi atjaunotajā Latvijā, kā zinātņietilpīgāko uzņēmumu ar nākotnes perspektīvām. Firmas “Grindeks” zelta goda zīmes saņēma ne tikai firmas ilggadējie darbinieki, bet arī zinātnieki, kas sadarbojušies ar “Grindeks” – akadēmiķi E. Lukevics, I. Kalviņš, M. Līdaka, G. Duburs, LZA ārz. locekle R. Žuka par ieguldījumu jaunu produktu ražošanā, bet akadēmiķis J. Stradiņš par ieguldījumu uzņēmuma nosaukuma izstrādē.

2001. gada LZA un a/s “Grindeks” balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem piešķirtas:

Elmāram BLŪMAM par izciliem pētījumiem siltumfizikā un magnētisko šķidrumu fizikas virziena iedibināšanu un attīstīšanu,

Vijai KLUŠAI par ieguldījumu farmakoloģijas zinātnes attīstībā,

Andrim CAUNEM par fundamentāliem pētījumiem Rīgas arheoloģijā un vēsturē.

2001. gada LZA un a/s “Grindeks” balvas labākajiem jaunajiem zinātniekiem piešķirtas:

Kristīnei Babrei par darbu “Humusvielu katalītiskā aktivitāte kondensācijas, hidrolīzes, nukleofīlās pievienošanās un dekarboksilācijas reakcijās,

Jevgēnijam Makarovam par darbu “Datorsistēma terapijas izvēlei”,

Ilzei Puriņai par darbu “Latvijas perspektīvo energoresursu izmantošanas enerģētiski ekonomiskie aspekti un metodiskie pētījumi”,

Irēnai Baraškinai par darbu “Starptautiskā ekonomika un Latvija maksājumu bilances kontekstā”.

Saulvedis Cimermanis, LZA akadēmiķis

Kāda būsi, Letonika?

2001. gada 10. decembrī pēc Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes ierosinājuma LU rektorāts uzaicināja uz sarunu dažādu fakultāšu, pētniecības institūtu, ieinteresēto ministriju, dažu valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, lai pārrunātu iecerētā LU Letonikas centra dibināšanas jautājumus. Apspriešanai domāti materiāli uzaicinātajiem nebija izsūtīti. Sarunas ierosmei Filoloģijas fakultātes izpratni par Letoniku  kā kaut ko jaunu 15 minūšu ievadreferātā sniedza Valdis Muktupāvels. Diemžēl referātā nebija gandrīz nekā tāda, kas jau nebūtu publicēts žurnāla “LZA Vēstis” A daļas 1995.–2001. gada numuros. Referents nerunāja par dibināmā centra dalības nozarēm, darba tematiku, metodēm, avotiem un vēl citu, kas nepieciešams tādas ieceres vispusīgai apspriešanai. Tas izraisīja vairāku sanāksmes dalībnieku neizpratni, iebildumus un citādus ierosinājumus.

Tā kā Universitātes pārstāvji pat necentās pastāstīt par Latvijas Zinātņu akadēmijas veikumu Letonikas jomā, uzskatu par nepie ciešamu pašreizējo publicēšanas iespēju ietvaros sniegt ieinteresētajai sabiedrības daļai īsu izziņu un izteikt arī dažus personiskus priekšlikumus par Letonikas attīstīšanas turpmākajām iespējām. Sekojošajās rindkopās teiktais sakņojas pieredzē, kuru minētajos 7 gados esmu guvis, kārtojot un izzinot Letonikas kā Latvijas valstij un latviešu tautai svarīga nacionālas nozīmes pētniecības virziena jautājumus. Šajos gados LZA līdzšinējo iespēju robežās ir attīstījusi arī Letonikas apakšvirzienu “Zinātņu akadēmija un Latvijas novadi.”

Par Letoniku kā dziļi zinātnisku, perspektīvu un īpaši attīstāmu starpnozaru humanitārās pētniecības virzienu LZA pirmo reizi plašāk ierunājās humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas pārskata sanāksmē 1995. gada janvārī, kad pārrunāja 1994. gada veikumu. 1995. gada 26. maijā notika Letonikas teorijai un praksei veltītā pirmā īpašā LZA sēde. Tajā apsprieda akadēmiķu Saulveža Cimermaņa un Jāņa Stradiņa teorētisko ievadreferātu “Par Letonikas jēdzienu un saturu” un dažu Letonikā iekļaujamo nozaru pārstāvju līdzreferātus: “Arheoloģija – letonikas daļa” (LZA goda loceklis Jānis Graudonis), “Letonikas etnogrāfiskie aspekti” (S. Cimermanis). Referātiem sekoja aktīvas pārrunas, kurās kā Letonikas svarīgas sastāv daļas (tēmas) iezīmējās “Demogrāfija un etnodemogrāfija”, “Latviešu valodas, it īpaši dialektu un izlokšņu pētījumi”, “Pētījumi antropoloģijā, arheoloģijā, etnogrāfijā un vēsturē”, “Darbs folkloristikā un folkloras teorijā.”

Sēdē pārrunātais rosināja sagatavot un izdot žurnāla “LZA Vēstis” A daļas 1995. gada 5./6. numuru ar 9 Letonikas problēmu ievirzes rakstiem un plašu sēdes atreferējumu.

Pēc minētā ievadījuma LZA pulcēja ap sevi Letonikas problemātikas risināšanā ieinteresētus zinātniekus. 1995.–2001. gada plūdumā (7 gados) esam noturējuši svarīgiem Letonikas jautājumiem veltītas 25 LZA sēdes un konferences Rīgā un izbraukumā Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jaunjelgavā, Mazirbē, Staicelē, Valmierā, Ventspilī, Viesītē. Par Letonikas jautājumiem esam referējuši arī I Sēlijas kongresā Viesītē 1999. gadā un II Sēlijas kongresā Neretā 2001. gadā.

Visu šo konferenču, kongresu un sēžu materiāli gandrīz pilnā apjomā publicēti Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet uz sēdēs teiktā un uz jaunu pētījumu pamata sagatavoti un izdoti 14 īpaši “LZA Vēstu” A daļas tematiski Letonikas numuri: 1) 1995. gada 9./10. numurs ar koptematiku “Folkloristika, literatūrzinātne, mākslas zinātne, socioloģija, valodniecība un vēstu re Letonikas aspektā, 2) 1995. gada 11./12. numurs ar koptematiku “Arheoloģija, demogrāfija, etnogrāfija, valodniecība un vēsture Letonikas aspektā”, 3) 1996. gada 2. numurs ar koptematiku “Arheoloģija, filozofija, literatūrzinātne, valodniecība Letonikas aspektā”, 4) 1996. gada 3. numurs ar koptematiku “Pētniecības iestāžu zinātniskie arhīvi un fondi kā Letonikas problēmu izzināšanas avoti”, 5) 1996. gada 4./5. numurs – “Latvijas lībisko un sēlisko apvidu kultūrvēstures problēmas”, 6) 1996. gada 6. numurs – “1896. gada pirmajai latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 100”, 7) 1997. gada 1./2. numurs – “Friča Brīvzemnieka un Garlība Merķeļa devuma, kā arī reliģiju pētniecības nozīme Letonikā”, 8) 1997. gada 3./4. numurs – “Ata Kronvalda devums un latviešu valodniecība Letonikas aspektā”, 9) 1998. gada 1./2. numurs – “Literatūrzinātnes un mākslas zinātnes iespējamais devums Letonikai, 10) 1998. gada 3. numurs – “Lībiešu kultūra, vēsture un Latvijas etniskie procesi”, 11) 1998. gada 4./6. numurs – “Ieskats Latgales vēsturē un kultūrā”, 12) 1999. gada 1./2./3. numurs – “Jāņa Endzelīna devums, latviešu valodas izzināšana un Valmieras novads”, 13) 2000. gada 3./4. numurs – “Latvijas lībisko novadu kultūras un vēstures problēmas Letonikas skatījumā”, 14) 2001. gada 5./6. numurs “Sēlijas un sēļu etniskās vēstures, kultūras vēstures un valodas problēmas.”

Ap LZA pulcētu zinātnieku Letonikas jautājumiem veltīti raksti ievietoti arī citos LZAV numuros, t. i., ārpus nosauktajiem tematiskajiem laidieniem. Vēl kā LZA izdevumu – Letonikas bibliotēkas 1. sējumu – minēšu S. Cimermaņa grāmatu “Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā” (Rīga: LZAV, 1998. – 248 lpp.). Ar piecu LZA locekļu (A. Caunes, S. Cimermaņa, R. Deņisovas, Ē. Mugurēviča, J. Stradiņa) līdzdalību sagatavota Letonikai nozīmīga grāmata “Latvijas zemju robežas 1000 gados” (Rīga: Latvijas vēstures institūta ap gāds, 1999. – 283 lpp.). Nosauktās un vēl citas publikācijas sagata votas, pateicoties Latvijas Zinātnes padomes Letonikas program mas un citādam finansējumam. LZA ietvaros darbu koordinē un vada Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa, iesaistot Letonikas pētījumos arī Igaunijas, Lietuvas un Vācijas zinātnieku.

2002. gadā Letonikas tematikai – literatūrai, mākslai, valodai, vēsturei – veltīsim vismaz četrus LZAV numurus, bet 2003. gadam sākam gatavot vēl divus jaunus tematiskus LZAV numurus: 1) “Sēlijas iedzīvotāji un viņu kultūra”, 2) “Rietumvidzemes lībisko novadu etniskās vēstures un kultūras vēstures jautājumi.”

Vadoties no minētā un no savas pieredzes Letonikas jautājumu kārtošanā un skaidrošanā, ierosinu sekošo.

1. Izmantojot ap LZA sapulcēto aktīvi rakstošo zinātnieku un novadpētnieku zināšanas, radošo spēku, līdzšinējās publikācijas un iestrādes nākotnei, ir lietderīgi nodibināt Zinātņu akadēmijā Letonikas pētījumu (pētnieku) kopu vai citāda nosaukuma apvienību, kuras darbību koordinētu LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa. Ievērojot jau minēto LU ieinteresētību Letonikas attīstīšanā un pilnveidošanā, varētu veidot arī kopīgu LZA un LU Letonikas pētījumu centru, kura darbību koordinētu no LZA un LU pārstāvjiem sastāvoša zinātniski metodiskā padome. Tajā varētu iekļaut arī Letonikas darbībā ieinteresēto LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas speciālistus.

2. Kopas (varbūtējā centra) kodolu vajadzētu veidot no antropologiem, arheologiem, demogrāfiem, t. sk. etnodemogrāfiem, dialektologiem, etnogrāfiem, etnopsihologiem, filozofiem (it īpaši ideju vēstures pētniekiem), folkloristiem, literatūrzinātniekiem, mākslas zinātniekiem, t. sk. tautas mākslas pētniekiem, sociolingvistiem, vēsturniekiem, arī dabaszinātniekiem, kas pēta cilvēku attieksmi pret apkārtējo vidi un cilvēku rīcību tajā. Vēlama arī citu zinātnes nozaru speciālistu piedalīšanās, jo Letonika kopumā ir visai plašs latviešu etnosa izzināšanas virziens.

3. Pētījumu raksturu (stilu) iedomājos kā uz dažādu jomu (jautājumu kopu) pirmavotu izzināšanas pamatotus dziļus salīdzinošus meklējumus un kā labi argumentētu, pirmavotos balstītu publikāciju gatavošanu un izdošanu. Pētījumu hronoloģiju vajadzētu sākt ar cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā un ar viņu pirmo saskari ar šejienes dabu, turpināt cauri visiem kultūrvēsturiskās attīstības posmiem un nobeigt ar mūsdienu etnokulturālajiem (šā jēdziena plašā nozīmē) procesiem.

Pētījumā izmantojamā iespējamā avotu bāze kā katrā starp nozaru izzināšanas virzienā visai daudzveidīga: 1) katras nozares (arheoloģija, folkloristika, valodniecība u. c.) īpašie avoti, kas glabājas pētniecības iestāžu savdabīgo zinātnisko materiālu krātuvēs un fondos, 2) materiāli, kas glabājas vispārējas nozīmes bibliotēkās, kolekcijās, muzejos u. tml., 3) dokumenti, t. sk. droši datējami, ne reti arī droši socializējami un pat etniskojami masveida statistikas dati, masveida lietvārdu (materiālu un ne materiālu parādību jeb reāliju) nosaukumu, personvārdu un vietvārdu sakopojumi, kas glabājas Latvijas un ārzemju vispārējas pieejamības vēstures un citādos arhīvos, 4) materiāli, kas glabājas dažādos Latvijas un citzemju īpašas pieejamības arhīvos un fondos, 5) pašu pētnieku radīti avoti mūsdienu un nesenas pagātnes norišu un procesu iz zināšanai, t. i., dažādas ievirzes un tematikas aptauju un aprakstījumu dotumi. Katrai šai vispārinātajai avotu iedaļai īpašā apcerējumā vajadzētu sniegt izvērstu izklāstu.

4. Dziļu Letonikas pētījumu veikšanai nepie ciešams ikgadējs stabils, vismaz Ls 400 000,– liels valsts budžeta finansējums, ko izmantotu sekojošām galvenajām vajadzībām; a) antropologu, arheologu, dialektologu, etnogrāfu, folkloristu un citādu zinātnisku ekspedīciju atjaunošanai un ikgadējam turpmākam darbam (ekspedīcijas absolūti nepieciešanas mūsdienās noritošo procesu izzināšanai, par pagātni esošo datu papildināšanai, pārbaudei un precizēšanai, kā arī tādu jautājumu skaidrošanai, kuri radušies veiktā darba gaitā un par kuriem agrāk ziņas vispār nav vāktas vai savāktas pārāk ne pilnīgi, b) zinātnisko iestāžu dokumentu krājumu un fondu uzturēšanai un saglabāšanai, komandējumiem ārzemju arhīvos esošo materiālu apgūšanai Baltkrievijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Vācijā un citur, c) zinātnisku un populārzinātnisku grāmatu izdošanai, d) jaunu pētnieku kadru sagatavošanai un noturēšanai pētniecības darbā, t. i., darba algu normalizēšanai un pacelšanai vismaz līdz kvalificētu valsts ierēdņu darba algu līmenim.

5. Letonikai kā perspektīvam Latvijas valsts nacionālam daudznozaru zinātniskam, izglītojošam un zinātniski praktiskam darba virzienam, manuprāt, ir trīs būtiskas savstarpēji saistītas sastāvdaļas: 1) pirmavotu izzināšanā un iepriekšējo pētnieku paliekošajā devumā balstīts zinātniski pētnieciskais darbs, kas ir visa pārējā pamats, 2) izglītojošais (mācību) darbs, kas aptver visu līmeņu kultūras un mācību iestādes, tajā skaitā arī jauno speciālistu gatavošanu maģistrantūrā un doktorantūrā, un balstās uz jau minētās zinātniskās pētniecības devuma, 3) zinātniski praktiskais veikums, kurš tāpat balstās uz Latvijas un latviešu kultūras un vēstures zinātniskās izpētes devuma. To sabiedrībā nes visu paaudžu augstskolu pa sniedzēji, kultūras, mākslas, zinātnes un citu jomu speciālisti. Šajā rīcībā (nesumā) ietilpst sabiedrības izglītošana, etniskās (nacionālās) un novadnieciskās apziņas, kultūras vērtību izpratnes, kultūras mantojuma paliekošo bagātību mūsdienīgas izmantošanas un saglabāšanas, Latvijas patriotisma jūtu, novadu izzināšanas un ļaužu zinātkāres sekmēšana, starpetnisko attiecību izkopšana, valodas tīrības saglabāšana un citas sistemātiskas ilglaicīgas norises. Latvijā starp etnisko attiecību pastāvīga nodrošināšana ar patiesām ziņām par Latvijas un latviešu kultūru, mākslu, starpetniskajiem sakariem, valodu lietošanu, vēsturi un citām jomām. Mums ir pietiekams zinošu speciālistu daudzums, kas spētu veikt šo darbu. Ir pienācis pēdējais laiks izdot Latvijā visu etnosu ļaudīm pieejamu krievu valodā uzrakstītu valsts finansētu zinātnisku un zinātniski populāru labi ilustrētu žurnālu, kura satura kultūrvēsturiskā un vēsturiskā daļa balstītos Letonikas pētījumos gūtajās atziņās un faktos.

6. Letonikas attīstīšanā visai nozīmīga varētu būt Latvijas augstskolu, it īpaši LU humanitāro fakultāšu līdzdalība, kas izpaustos vairākos virzienos: a) atsevišķu tēmu un tēmu kopu izzināšana un izzinājumu publicēšana, b) mācību programmu un lekciju kursu izstrāde, c) jaunu pa sniedzēju un pētnieku gatavošana maģistrantūrā un doktorantūrā, d) latviešu kultūras vērtību popularizēšanas un izmantošanas sekmēšana, iesaistoties dažādu izglītības, kultūras, mākslas un citādu norišu satura veidošanā. Šajā darbā labi iederētos arī augstskolu dabas un tehnisko zinātņu fakultātes, skaidrojot savu jomu speciālistu radošo darbību un tās paliekošos rezultātus, it īpaši to humanitāro pusi dažā dos laikposmos. Kā dažus iespējamos meklējumu piemērus minēšu agronomu, arhitektu un būvinženieru darbību Latvijas kultūrainavas veidošanā, mediķu devumu tautas medicīnas racionālo tradīciju izzināšanā un izmantošanā, iedzīvotāju veselības uzturēšanas sistēmas radīšanā un cīņā pret epidēmijām, dažādu nozaru speciālistu līdz dalību tautas tradicionālās saimnieciskās darbības jomu (amatniecības, augkopības, biškopības, dārzkopības, lopkopības, mežsaimniecības, zvejas u. c.) racionālo principu un paņēmienu izzināšanā un izlietošanā mūsdienu zināšanu un tehnoloģisko iespēju apstākļos u. tml.

7. Augstskolu iesaistīšanās Letonikas jautā jumu risināšanā, tajā skaitā jauno speciālistu gatavošanā, prasa vairāku jautājumu sakārtošanu: a) Letonikas jautājumu skaidrošana nevar būt sekmīga bez krievu un vācu valodas, bet, runājot par Augšzemi (Sēliju) un latgali –, arī bez poļu valodas zināšanām, jo ievērojama daļa pirmavotu (dokumentu) ir rakstīti šajās valodās. Mūsdienu Latvijas augstskolās, aizraujoties ar angļu valodas apguvi, citvalodām ir atvēlēta nepietiekama uzmanība, bet bez vācu valodas zināšanām vispār nav iedomājama to jautājumu skaidrošana, kuri attiecas uz laikposmu pirms 1920. gada. 13.–17. gadsimta jautājumu izzināšanai vajadzīgas vismaz elementāras zināšanas arī latīņu valodā; b) mūs dienu Latvijas augstskolu humanitāro fakultāšu beidzējiem ir nepietiekamas zināšanas par kultūras vēstures (vārda plašā nozīmē) un vēstures avotiem, par to apstrādes un izmantošanas principiem un metodēm; c) augstskolu absolventiem trūkst zināšanu kultūras vēstures un vēstures pagājušo laikposmu dokumentu lasīšanai. Mani ļoti satrauc virspusējas uz nepietiekamu vai pat gadījuma rakstura avotu pamata uzrakstītas, pa virši dokumentētas un kļūdainas, bet izskatīgi (dažkārt pat uzbāzīgi grezni) izdodas humanitāra satura grāmatas, kādu mūsdienu Latvijā sarodas arvien vairāk. Letonikas satura darbiem no tādas ievirzes vajadzētu stāvēt visai tālu.

Rīgā, 2001. gada 17. decembrī

Pielikums
LZP ZSKK 2001. gada 19. decembra lēmumam

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

Aicinām piedalīties!

Latvijas Zinātņu akadēmijas
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA AR ĀRZEMJU
ZINĀTNISKAJĀM INSTITŪCIJĀM

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir parakstījusi 26 sadarbības līgumus un/vai memorandus ar sekojošām dažādu valstu zinātniskām organizācijām: Austrijas Zinātņu akadēmiju, Britu Akadēmiju, Bulgārijas Zinātņu akadēmiju, Čehijas Zinātņu akadēmiju, Eiropas Zinātnes un mākslas akadēmiju (Austrija), Francijas Zinātņu akadēmiju, Igaunijas Zinātņu akadēmiju, Itālijas Nacionālo Zinātņu akadēmiju, Kanādas Karalisko biedrību, Krievijas Zinātņu akadēmiju, Lietuvas Zinātņu akadēmiju, Izraēlas Zinātnes un tehnoloģijas ministriju un Izraēlas Zinātņu akadēmiju, Norvēģijas Zinātņu akadēmiju, Polijas Zinātņu akadēmiju, Londonas Karalisko biedrību, Somijas Zinātņu akadēmiju, Karalisko Zviedrijas Zinātņu akadēmiju, Slovakijas Zinātņu akadēmiju, Slovēnijas Zinātņu akadēmiju, Somijas Akadēmiju, Šveices Zinātņu akadēmiju, Taivānas (Ķīnas Republika) Nacionālo Zinātnes padomi, Karalisko Zviedrijas Humanitāro, vēstures un senlietu akadēmiju, Ukrainas Nacionālo Zinātņu akadēmiju un Ungārijas Zinātņu akadēmiju.

Šajos līgumos noteiktas ekvivalentas apmaiņas kvotas, kuras izteic maksimālo laiku, ko vienas valsts zinātnieki var uzturēties otrā valstī uz līgumos noteiktajiem nosacījumiem.

Lai veiktu pētījumus kopējās programmās līgumu ietvaros, Latvijas zinātnieki tiek aicināti iesniegt pieteikumus LZA Starptautiskajā daļā.

Ja Jums ir kopējā zinātniskā darba partneri augstākminētajās valstīs, lūdzam Jūsu pieteikumus iesniegt LZA Starptautiskajā daļā līdz 2002. gada 1. martam.

Papildus informāciju par līgumiem, atbilstošajām kvotām un apmaiņas nosacījumiem katrā valstī, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām var saņemt LZA Starptautiskajā daļā.

Telefons: 7227391.

Leonīds Vīgners

(1906.9.XI–2001.23.XII)

Saltajā 23. decembra naktī Mūžībā aizgāja Maestro Leonīds Vīgners. Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Dziesmu svētku virsdiriģents, komponists, savulaik Latvijas Radio simfoniskā orķestra un Operas galvenais diriģents. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Mūzikas pasaules leģenda. Skarbu likteni pieredzējis cilvēks. Bet – par laimi – šis liktenis vēl atvēlēja piedzīvot apsveikumu straumi 95. dzimšanas dienā un muzikoloģes R. Paulas grāmatas “Maestro Leonīda Vīgnera stāsti un stāsti par Leonīdu Vīgneru” iznākšanu.

L. Vīgners dzimis 1906. gada 9. novembrī Maskavā. Kad ģimene 1922. gadā atgriezās Latvijā, viņš beidza Konservatoriju, iegūstot vispusīgu mūzikas izglītību – ērģelnieka, sitam instrumentu mūziķa, komponista un simfoniskā orķestra diriģenta dip lomus.

Sekojot sava tēva un Jāzepa Vītola aizsāktajām latviešu mūzikas kultūras veidotāju tradīcijām, L. Vīgners pats aktīvi dibināja korus un orķestrus. Viens no šādiem ilggadīgas darbības pie mēriem ir 1947. gadā dibinātais koris “Mūza”. Kad 60. gados maestro ierosmē izveidojās Latvijas dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu koris, aizsākās populārā un masveidīgā kamerkoru kustība.

Maestro bija prasīgs, pat bargs skolotājs. Bet visa bardzība bija vērsta tikai un vienīgi labskanības, mūzikas mīlestības un iespējami pilnīgas atdeves vārdā. To zināja, saprata un piedeva koru un orķestru mākslinieki. Maestro bija patriots, savas Dzimtenes un latvietības patriots. Arī tajos laikos, kad par to nācās bargi samaksāt. Nelokāms un unikāls – šie apzīmējumi ne vien reiz vien izskanēja nesenajā lielajā dzīves jubilejā. Patiess. Leģendāri īsts un patiess.

Konkurss

izsludina konkursu uz akadēmisko amatu

vadošais pētnieks zālāju selekcijā – 1 vieta

Dokumenti atbilstoši “Nolikumam par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Skrīveru zinātnes centrā” iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” Skrīveru zinātnes centrā, adrese: Zemkopības institūts 7, Skrīveri 1, Aizkraukles rajons, LV-5126.

* * *

RTU Neorganiskās ķīmijas institūts

izsludina konkursu

uz akadēmiskajiem amatiem vadošais pētnieks un pētnieks neorganiskās, analītiskās, fizikālās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakšnozarēs.

Kādi esam?

Latvijas Zinātnieku savienībā

Salīdzinošu informāciju par zinātni Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija sagatavojis J. Kristapsons. Šīs informācijas pamatā ir kopīgā interneta lapu sistēma, kuru izveidojušas trīs Baltijas valstu zinātnieku savienības. Iniciatīva šoreiz bija nākusi no Lietuvas Zinātnieku savienības. Interneta lapām ir apmēram vienāda struktūra, līdz ar to vairākas diagrammas un dati savā starpā ir salīdzināmi. Ir sadaļas par zinātnes politiku, par zinātniskiem žurnāliem, zinātniskām institūcijām. Šo interneta lapu izveide pamatā pabeigta 2001. gada oktobrī, atrast tās var, ja iesākumam izmanto Latvijas lapas adresi http://science.lza.lv

Ne visus datus var salīdzināt pilnīgi precīzi, jo šo datu pamatā ir oficiālā statistiskā informācija, kas iegūta ne vienmēr ar vienu un to pašu metodiku. Varbūt, ka nākotnē paši statistiķi vai šo interneta lapu veidotāji vienosies par kopīgu pieeju, balstoties uz Eiropas Savienības metodisko pieeju, bet pagaidām J. Kristapsons runāja par tiem datiem, kurus viņš paņēmis no minētajām lapām un sasummējis nelielās tabulās.

Tabula 1. Pētniecības personāla sadalījums pa sektoriem 2000. gadā (pētnieku skaits)

Tabula 2. Pētniecības personāla sadalījums pa zinātnes nozarēm 2000. gadā (pētnieku skaits), %

Piezīme. Igaunijai nav ietverts uzņēmējdarbības sektors

Tabula 3. Pētījumu finansējuma avoti 2000. gadā, %

Piezīme. Igaunijai nav ietverts uzņēmējdarbības sektors

Tabula 4.   Izdevumi pētījumiem atarībā no to veida 2000. gadā, %

Piezīme. Igaunijai nav ietverts uzņēmējdarbības sektors

Tabula 5.  Pētījumu finansējums kā % no IKP 2000. gadā

IKP – iekšzemes kopprodukts
NKP – nacionālais kopprodukts

Runājot par zinātnieku uzskaiti, jāatzīmē, ka statistikā lieto divas metodes. Pirmā metode: skaita visus tos, kas kādā veidā saistīti ar zinātni (piemēram, visus augstskolu pasniedzējus u. tml.) – tas ir tabulās uzrādītais zinātnieku skaits. Otrā metode: summē to noslogojuma laiku, ko attiecīgie darbinieki velta pētniecībai – tas ir tā saucamais pilnā laika ekvivalents. Kā pirmo, tā otro metodi lieto Latvijas statistika. Igaunijā un Lietuvā pamatā izmanto tikai pirmo metodi. No tabulu datiem var redzēt triju Baltijas valstu zinātnes galvenās atšķirības. Lietuvā augstskolu sektorā ir tikai 37% no visa zinātnisko darbinieku skaita. Tas tādēļ, ka vēl nav notikusi zinātnisko institūtu integrācija universitātēs. Latvijā salīdzinoši maz ir nodarbināto medicīnas un humanitāro zinātņu nozarē.

Zinātnes finansējums summējas pamatā no tā, ko dod valsts (budžets) un uzņēmējdarbības sektors. Baltijas valstīm būtisks ir arī ārzemju finansējums. Kā valsts finansējums, tā summārie finansēšanas rādītāji Latvijai ir vissliktākie.

Rezultatīvitātes ziņā Latvija sāk atpalikt no saviem kaimiņiem. Galvenais salīdzināšanas rādītājs, kuru plaši izmanto starptautiskajā praksē, ir zinātnisko publikāciju skaits, kas ietvertas Science Citation Index rādītājā. Ja 1990.–1991. gadā šo publikāciju skaits visām trim valstīm bija aptuveni vienāds (ap 250 gadā), tad pēdējos gados Igaunijai ir ap 500, Lietuvai – 400, Latvijai nepārsniedz 300. Mūsu valstu patentu sistēmas ir atšķirīgas, tāpēc nevar salīdzināt patentu skaitu, un atkal ir jāizmanto starptautiskajā praksē pieņemto rādītāju – cik patentu iegūts ASV. Šinī ziņā Latvijai varbūt ir mazliet paveicies.

Priekšlikumu ziņā valsts zinātnes politikas veidošanā kaimiņu zinātnieki, šķiet, ir nedaudz darbīgāki. Igauņu aktivitātes ir jau diezgan labi zināmas. Lietuvieši nesen prezentēja Balto grāmatu par zinātnes attīstību. Igauņi daudzus pētījumu projektu pieteikumus sūta ekspertīzei uz ārzemēm, līdz ar to var teikt, ka viņu ekspertīze ir vistuvāk Eiropas standartiem. Latvija ir kaut kur pa vidu. Vismazākās izmaiņas pieteikumu ekspertīzē un naudas sadales sistēmā ir Lietuvā.

Atbildot uz jautājumu, kā izskatās nākotne, J. Kristapsons centās paust optimismu, atgādinot, ka Latvijai bija samērā spēcīga zinātne, kad tā bija lielas valsts (PSRS) zinātnes sastāvdaļa. Var cerēt varbūt uz kaut ko līdzīgu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tūdaļ gan iebilda skeptiķis, ka bijušajā Padomju Savienībā Baltijas reģions bija Rietumi, bet Eiropas Savienībā tas būs Austrumi…

Saules košais sveiciens

Pagājušajā rudenī ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, ja palaimējās vēlās vakara vai agrās rīta stundās pavērties debesīs, redzēja tur asinssarkanas un fluoriscenti zaļas kustīgas joslas un svītras. Tā bija Latvijas debesīm samērā reta parādība – ziemeļblāzma. Par šo košo Saules sveicienu Zemes ļaudīm stāsta Latvijas Universitātes astronoms Ilgonis Vilks.

Polārblāzma, kuru redzējām pagājušā gada 21. oktobra vakarā un 6. novembra agrā rītā, tiešām bija ļoti spilgta. Tā kā Saules aktivitātei ir 11 gadu cikls un polārblāzmas mūsu platuma grādos redzamas tikai lielas Saules aktivitātes laikā, tad iepriekšējās lielās polārblāzmas bija novērojamas 1990. gadā. Tās jau mazliet bija redzamas 2000. gadā, tad – šī krāšņā 2001. gada uguņošana. Kaut kas jau būs arī 2002. gadā, pēc tam polārblāzmas pazudīs atkal uz krietnu laiku. Zemes polu rajonos polārblāzmas ir redzamas pastāvīgi. Špicbergenā, Somijas ziemeļos, Aļaskā, Kanādas ziemeļos var vērot ne tādas vien uguņošanas, arī Helsinkos to ir biežāk nekā Latvijā, bet tikai superretos gadījumos polārblāzmas ir vērojamas pat ASV dienvidu štatos un Eiropas dienvidos. Atkarībā no tā, kurā puslodē polārblāzmas redzamas, tās dēvē par ziemeļblāzmām, kā pie mums, un, attiecīgi, dienvidblāzmām.

Polārblāzmas nav iepriekš prognozējamas un kalendāros ierakstāmas kā Saules vai Mēness aptumsumi, un tas sarežģī to novērošanu. To avots ir uzliesmojumi uz Saules jeb Saules koronālie izvirdumi, kad Saule izsviež lādētu daļiņu plūsmu, galvenokārt elektronus un protonus, kas, pārvietojoties ar ātrumu vairāki simti kilometri sekundē, pēc 2–3 diennaktīm izraisa ģeomagnētisko vētru uz Zemes un tās biežās pavadones polārblāzmas. Kamēr Saules pētījumi notika mūsu Baldones Radioastrofizikas observatorijā, viens no pētījumu virzieniem bija Saules uzliesmojumu prognozēšana. Tagad jāaprobežojas ar informāciju, kuru sniedz “kosmisko laikapstākļu” pavadoņi. Arī es esmu internetā pieteicies saņemt šos brīdinājumus, kas pētniekiem ļauj dažu stundu laikā sagatavoties novērojumiem. Taču par 21. oktobra ziemeļblāzmu brīdinājumu nesaņēmu. Tā bija svētdiena un es gadījuma pēc atrados darbā – tā mēdz būt, ja nedēļas laikā nav izdevies padarīt vajadzīgo. Pirms promiešanas vēl ielūkojos internetā, un tur viss jau gāja vaļā. Steidzos sazvanīt citus astronomus, lai ķer fotoaparātus. Ziemeļblāzma sākās pēc plkst. 20.00, bet pats īstākais brīdis bija ap plkst. 23.30. Pēc tam tā sāka strauji bālēt. 6. novembrī uz Zemes bija liela ģeomagnētiskā vētra, un tās izraisītās polārblāzmas bija redzamas gan Austrālijas dienvidos, gan Alabamā, Kanzasā un Kalifornijā ASV. Daudzi amerikāņi pat pārbijās – vai tas atkal nav teroristu uzbrukums, tik neparasta šāda debess parādība bija, teiksim, Alabamā.

Līdz šai ziemeļblāzmai man šķita, ka es tās izprotu pietiekami labi, bet tagad saprotu, ka ziemeļblāzmu veidošanās mehānisms nebūt nav izpētīts pilnībā. Saules izsviestās daļiņas mijiedarbojas ar atmosfēras atomiem un tos jonizē, spīd galvenokārt atomārais skābeklis. Atkarībā no jonizācijas pakāpes rodas dažādas spektrālās līnijas, dažādas krāsas. Tas notiek vairāku simtu kilometru augstumā. Kāpēc galvenokārt polu rajonā? Tas saistīts ar Zemes ģeomagnētisko lauku un tā īpašībām.

Ja kādu lasītāju ir ieinteresējuši šie jautājumi, iesaku ielūkoties internetā www.spaceweather.com. vai www.iclub.lv/kosmoss/.

EGILS KAUŽĒNS

par tematu: “Finanšu tirgus Latvijā”.

Promocijas darba recenzenti: Dr. habil. oec., prof. Elmārs Zelgalvis, Dr. habil. oec., prof. Inna Šteinbuka, Dr. oec. doc. Jānis Strazdiņš.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā  bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2002. g. 7. janvārī plkst. 16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

SIGNE BĀLIŅA

par tematu: “Latvijas mājsaimniecību budžeta pētījuma datu reprezentivitātes novērtēšana un paaugstināšana”.

Promocijas darba recenzenti: Dr. habil. oec., prof. Edgars Vasermanis, Dr. habil. oec., prof. Pēteris Rivža, Dr. habil. oec. Ilmārs Vanags.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

LU vēstures nozares promocijas padomes sēdē 2001. gada 5. decembrī Antonija Vilcāne aizstāvēja promocijas darbu “Latgaļu kultūras veidošanās dzelzs laikmetā 1.–12. gadsimtā (pēc Dubnas baseina arheoloģiskā materiāla)”.

Balsošanas rezultāti: par 11, pret – nav, atturējušies – nav.

A. Vilcānei piešķirts doktores grāds vēstures nozares arheoloģijas apakšnozarē.

* * *

LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2001. g. 17. decembrī Jans Tomass Laube aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Administratīvo procesu optimizācija – menedžmenta informācijas sistēmas koncepcija” un viņam tika piešķirts ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskais grāds apakšnozarē “Latvijas tautsaimniecība”.

* * *