Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2002. gada  22. aprīlis: 8 (237)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

PĀRSKATS PAR LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS DARBĪBU
2001. GADĀ

Runāšu par sekojošiem jautājumiem: LZA un zinātnes stāvoklis Latvijā, LZA saieti un citas aktivitātes, LZA sastāva izmaiņas, LZA balvas, sadarbība ar Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un zinātnes popularitātes celšana, LZA starptautiskā sadarbība, LZA finansiālais stāvoklis, secinājumi.

1. LZA un  zinātnes stāvoklis Latvijā

Vispirms īsi par Latvijas zinātnieku svarīgāko veikumu.

LU Cietvielu fizikas institūts ieguvis Eiropas Savienības Ekselences centra statusu  perspektīvo materiālu pētniecībai un tehnoloģijām. 185 projektu konkursā (no 12 Austrumeiropas un Centrālās Eiropas valstīm) Cietvielu fizikas institūts ierindojās 5.-8. vietā.

Uzsākts LZP sadarbības projekts “Latvijas populācijas genofonda pētījumi un to izmantošana cilvēka patoloģiju diagnostikā” profesores Astrīdas Krūmiņas un akadēmiķa Elmāra Grēna vadībā, kas aptver plašu molekulāri ģenētisko un medicīnisko pētījumu loku galvenajās Latvijas zinātniska jās iestādēs un klīnikās. Šis pētījums uzskatāms par pilot projektu apjoma ziņā daudz plašākai Valsts programmai “Latvijas iedzīvotāju genoma datu bāze”, kas izveidos iedzīvotāju ģenētiskās informācijas datu apstrādes sistēmu Latvijā un veicinās veselības aizsardzības sistēmas mūsdienīgu attīstību.

Sadarbībā ar vācu farmaceitisko firmu Merz & Co GmbH Frankfurtē Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) izveidojis jaunu Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratoriju. Jaunajā laboratorijā radītas vairāk nekā 20 darba vietas zinātniekiem, kā arī izveidota bāze studentu apmācībai. Projekta vadītājs ir akadēmiķis Ivars Kalviņš. LOSI direktoram akadēmiķim Edmundam Lukevicam izdevies iegādāt institūtam modernu rentgenstaru difrakcijas aparātu, kas ievērojami paātrina un atvieglo organisko savienojumu struktūranalīzi.

Ārzemēs izdotas Latvijas akadēmiķu Jāņa Bārzdiņa un  Rūsiņa Mārtiņa Freivalda rediģētas divas grāmatas par datorzinātnēm (izdevniecības: Kluwer Academic Publishers un Springer). Vēl būtu jāmin akadēmiķa Ilmāra Lazovska apjomīgā grāmata latviešu, angļu un krievu valodā “Klīniskie simptomi un sindromi”, LZA kor. locekļa Jāņa Gardovska redakcijā izdotā mācību grāmata “Ķirurģija”, kurā plašas nodaļas uzrakstījuši arī akadēmiķi Rafails Rozentāls un Jānis Volkolākovs.  Akadēmiķa Andra Caunes redakcijā izdota “Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē” un LZA vadībā sagatavota grāmata “Skats uz Rīgu – 800”, sastādītāja Helēna Grīnberga. LZA locekļu 2001. gadā izdoto grāmatu klāsts ir ļoti plašs (skatīt gadagrāmatā [1]).

LU Astronomijas institūta zinātnieki pabeiguši darbu pie Starptautiskā Galaktikas auksto oglekļa zvaigžņu Ģenerālkataloga elektroniskās versijas. Katalogs nodots Starptautiskajam astronomisko datu centram Strasbūrā.

  Jāatzīmē LZA locekļi, kuru zinātniskais devums 2001.gadā guvis nozīmīgu starptautisku, Latvijas valsts vai LZA atzinību. Akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga saņēmusi Eiropas zinātņu un mākslu akadēmijas Lielo Feliksa balvu, šīs akadēmijas veicināšanas balvas saņēma LZA korespondētājlocekļi Ieva Ose un Igors Šuvajevs, LZA goda loceklis Ilmārs Blumbergs – Baltijas asamblejas 2001. gada balvu, akadēmiķis Tālis Millers – Baltijas  valstu Zinātņu akadēmiju medaļu, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš – Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada balvu zinātnē. Akadēmiķis arheologs Andris Caune un LZA ārzemju loceklis datorzinātnieks Juris Hartmanis saņēmuši  LZA Lielās medaļas. LZA goda loceklis Imants Ziedonis saņēmis Raiņa balvu, akadēmiķis Agris Gailītis – Edgara Siliņa balvu, akadēmiķe Valentīna Skujiņa – Jāņa Endzelīna balvu, akadēmiķis Viktors Kalnbērzs – Paula Stradiņa balvu medicīnas vēsturē, akadēmiķis Jānis Volkolākovs – Paula Stradiņa balvu medicīnā.

LZA un a/s “Grindeks” gada balvas saņēmuši akadēmiķi Elmārs Blūms, Andris Caune un Vija Kluša, LZA un a/s “RD Alfa” balvu saņēmis akadēmiķis Andrejs Cēbers, LZA, firmas “Itera Latvija” un Latvijas Izglītības fonda balvas – LZA kor. locekļi Gunārs Andrušaitis un Aija Melluma , LZA,  a/s “Latvijas gaisa satiksme” un LIF balvas LZA kor. locekļi Edgars Bervalds un Igors Kabaškins.

2001.gadā Latvijas zinātnes finansējums no valsts budžeta ir palielināts par apmēram 500 tūkst. LVL, lai segtu dalības maksu ES 5. ietvara programmā, līdzīgs  palielinājums paredzēts arī 2002.gada budžetā. Kaut arī vairāki Latvijas zinātnieki izcīnījuši  ES 5. ietvara projektus, visumā Latvijas zinātnes finansējums ir neapmierinošs. Par Latvijas zinātnes traģisko stāvokli savā referātā LZA 22. februāra pilnsapulcē runāja viceprezidents Juris Ekmanis, un aizvadītajā gadā tas nav uzlabojies. Valdība nav akceptējusi dokumentu par zinātnes attīstības stratēģiju Latvijā, līdz šim nav arī piešķīrusi līdzekļus zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunināšanas programmai.

No visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm Latvijai ir vismazākais budžeta finansējums un vismazākais zinātnieku skaits uz 10 000 iedzīvotāju. Jāatzīst, ka ne LZA, ne Latvijas Zinātnes padomei nav izdevies atrast veidu, kā ietekmēt Saeimu un valdību. Varbūt būtu jāpāriet pie rezultatīvākām valdības un sabiedrības ietekmēšanas metodēm. Zināmas cerības dod Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna vadītās darba grupas izstrādātās “Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas 2002.-2010.gadam”, taču zinātnieki solījumiem vairs īpaši netic. Igaunijas ZA kopā ar universitāšu rektoru konferenci ar asu demaršu, piedraudot atsaukt savus locekļus no visām valdības institūcijām, panākusi, ka Igaunijas zināt nes budžets 2002. gadā ir palielināts par 13 %. Mums būtu daudz vairāk jāstrādā ar visu līmeņu lēmumu pieņēmējiem un plašsaziņas līdzekļiem. Var būt pēc Saeimas vēlēšanām jaunajai valdībai būtu nopietni jāizvērtē profesora Jāņa Vētras priekšlikums nodibināt atsevišķu augstākās izglītības un zinātnes ministriju.

2. LZA saieti un citas aktivitātes

LZA izveidojusies laba sadarbība ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās Izglītības padomi, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA), Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Medicīnas akadēmiju, Daugavpils Universitāti, Baltijas studiju veicināšanas apvienību (AABS), Latvijas Inteliģences apvienību, Rīgas Latviešu biedrību, un ir kopīgi organizēti daudzi pasākumi. Vairums LZA locekļu ir universitāšu profesori, LZP un LLMZA locekļi.

2001. gadā notika 5 pilnsapulces.

22. februāra pilnsapulcē piedalījās un teica uzrunu LR Ministru prezidents Andris Bērziņš un LR izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, notika LZA balvu un diplomu pasniegšana, par zinātnes stāvokli Latvijā referēja viceprezidents Juris Ekmanis. Pēc prezidenta amata kandidāta Jāņa Stradiņa programmatiskas runas, LZA ģenerālsekretāra Andreja Siliņa un uzraudzības padomes priekšsēdētāja Kalvja Torgāna pārskata ziņojumiem notika LZA prezidenta, pārējo augstāko amatpersonu, Senāta un Uzraudzības padomes vēlēšanas. Atkārtoti par LZA prezidentu ievēlēja akadēmiķi Jāni Stradiņu.

23.marta pilnsapulce bija veltīta Latvijas iedzīvotāju genoma datu bankas projekta prezentācijai. Akadēmisko lekciju “Cilvēka genoma programma – 21. gs. izaicinājums pasaulei un Latvijai” nolasīja Ministru kabineta 2000. gada balvas zinātnē laureāts akadēmiķis Elmārs Grēns. Par genoma pētījumiem un medicīnu stāstīja profesore Astrīda Krūmiņa.

Aizvadītajā gadā neapšaubāmi nozīmīgākais notikums Latvijā bija Rīgas 800 gadu jubilejas svinības. Šim notikumam bija veltītas divas LZA pilnsapulces. 26. aprīļa pilnsapulcē LZA Lielās medaļas laureāts Andris Caune  nolasīja akadēmisko lekciju “Rīga zem Rīgas. 30 gadu arheoloģiskie pētījumi”, LZA kor.loc. Ieva Ose ziņoja par jaunākajiem atradumiem Rīgas aizsargmūra pētījumos.

Rīgas 800 gadu jubilejas svinību laikā notika II Pasaules latviešu zināt nieku kongress, kurā gandrīz pusotrs tūkstotis dalībnieku noklausījās vairāk nekā 600 referātu. Kongresa patronese bija valsts prezidente Vaira Vīķe-Frei berga, kongresa organizēšanā lieli nopelni bija kongresa programmas komitejas priekšsēdētājam akadēmiķim Jurim Ekmanim, orgkomitejas līdz priekšsēdētājiem LZA goda doktoram Imantam Freibergam un LZA kor. loc. Uldim Raitumam. Kongresa organizēšanā iesaistījās viss  LZA sekretariāts, kā arī daudzi LU un RTU darbinieki. Kongresa otrajā dienā  notika plenārsēde, kas vienlaikus bija arī LZA pilnsapulce. LZA lielās medaļas laureāts ASV Kornela universitātes profesors Juris Hartmanis nolasīja akadēmisko lekciju “Datorzinātnes attīstība un tās ietekme universitātēs”, kas guva nedalītu klausītāju atzinību.   

Kongresa laikā atklāja pieminekli rīdziniekam – Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim profesoram Vilhelmam Ostvaldam. Idejas autors bija akadēmiķis Jānis Stradiņš, paša pieminekļa  autors – tēlnieks Andris Vārpa. Tas bija publiskās akciju sabiedrības “Grindeks” skaists dāvinājums Latvijas zinātnei un Rīgas pilsētai tās 800 gadu jubilejā. Interesanti atzīmēt, ka šogad LZA un tās prezidents Jānis Stradiņš uzsākuši priekš darbus, lai ar firmas “Itera Latvija” finansiālu atbalstu uzstādītu pieminekli izcilam latviešu ķīmiķim Paulam Valdenam pie ēkas Kronvalda bulv. 4.

29. novembra pilnsapulcē notika paneļdiskusija par Latvijas zinātnes virzību, ko vadīja LZA viceprezidents Andrejs Siliņš. Akadēmiķi Juris Ekmanis, Elmārs Grēns, Maija Kūle, Tālavs Jundzis, Uldis Viesturs, Indriķis Muižnieks, Ivars Knēts runāja par zinātnes stāvokli Latvijā, par zinātni augstskolās, par inovācijām un zinātni tautsaimniecībai, par Latvijas zinātni ES zinātnes kontekstā – ar mērķi izstrādāt kopēju, kolektīvu viedokli par zināt nes virzību Latvijā un atrast ceļu, kā panākt, lai zinātnieku priekšlikumus beidzot Latvijā realizē. Pilnsapulcē tika prezentēta LZA izdotā grāmata “The Baltic States in Historical Crossroads”, 2. izdevums akadēmiķa  Tālava Jundža redakcijā, par kuras iznākšanu tika izteikta pateicība LZA ārzemju loceklim Dītriham Andrejam Lēberam, kurš bija grāmatas idejas autors un sponsors. Pilnsapulcē tika ievēlēti jaunie LZA locekļi.

Bez piecām pilnsapulcēm notikušas 5 LZA sēdes, kas bija veltītas sekojošām problēmām: Latvijas ilgtspējīgas attīstības un inovāciju koncepcijas; pārtikas drošība - problēmas Eiropai un Latvijai; latviešu mūsdienu terminoloģijas ieviešanas juridiskie aspekti; doktorantūra Latvijā – problēmas un risinājumi; Latvijas dabas biodaudzveidības izpētes pamat problēma – retās un apdraudētās sugas (par Latvijas Sarkano grāmatu).

No Latvijas novadiem veltītajiem pasākumiem jāmin LZA un Staiceles pilsētas domes kopsēde par Staiceles novadu un lībiešu kultūrvēstures jautājumiem un Otrais Sēlijas kongress, kura laikā Ilūkstē un Neretā notika novada kultūrvēsturei un ekonomiskām problēmām veltītas sēdes.

No citiem LZA organizētiem pasākumiem kā svarīgākie jāatzīmē:

Nobela prēmijas laureāta XIV Dalai Lamas vizīte LZA un vieslekcija “Budisms par ētiku un zinātni”;

UNESCO ģenerāldirektora Koičiro Macuuras vizīte un piemiņas plāksnes atklāšana akadēmijas vestibilā sakarā ar Krišjāņa Barona Dainu skapja ierakstīšanu UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā;

LZA goda doktora nosaukuma piešķiršana Valteram Capam (Šveice) par VEF Minox fotokameras izgudrošanu un dizainu kā principiāli jaunu tehnoloģisku risinājumu fotokameru ražošanā trīsdesmitajos gados, kas toreiz bija ne tikai modernākā, bet arī mazākā fotokamera pasaulē;  

57. paraleles un 24. meridiana krustpunkta iezīmēšana Rīgas pilsētā Buļļu kāpās kopā ar a/s “Aldaris”, Nacionālo Aizsardzības akadēmiju un ģeodēzistiem;

starptautiska konference “Janvāra barikādes kā tautas pretestības forma totalitārajam režīmam un tās mācības”;

XXI Starptautiskā Hanzas dienu konference;

Pārējo konferenču klāsts, kuru organizēšanā piedalījusies LZA, ir minēts gadagrāmatā [1].

Izveidojusies laba tradīcija – LZA Senāta sēžu dienās atklāt mākslinieku darbu izstādes. LZA organizējusi LZA goda locekļa Ilmāra Blumberga, gleznotāja un literāta Ulda Zemzara, mākslinieka Vladimira Auziņa un akadēmiķa Arnolda Alkšņa izstādes.

Noslēgta vienošanās par  LZA sadarbību ar LR Aizsardzības ministriju, viceprezidents Andrejs Siliņš aktīvi piedalījies radara problēmas risināšanā Rēzeknē. Šeit var atzīmēt, ka mūsu kaimiņzemes Lietuvas ZA un Viļņas universitātes sadarbība ar Lietuvas Aizsardzības ministriju devusi iespēju lietuviešu fiziķiem par Aizsardzības ministrijas līdzekļiem iegādāties pus miljons dolāru vērtu lāzeriekārtu un to izmantot ne tikai Aizsardzības ministrijas pasūtījumiem, bet arī citiem pētījumiem.

3. LZA sastāva izmaiņas

2001. gada novembra pilnsapulcē ievēlēti LZA īstenie locekļi Agris Gailītis, Juris Jansons, Andris Krūmiņš, Īzaks Rašals un Arnis Vīksna, goda locekļi – Gunārs Asaris, Maija Einfelde un Kārlis Zariņš, ārzemju locekļi – Dzintra Bonda (ASV), Oļģerts Dumbrājs (Somija) un Juris Svenne (Kanāda). Par LZA korespondētājlocekļiem ievēlēti  Bruno Andersons (materiālzinātnes),  Māris Ābele (astronomija), Jurijs Dehtjars (fizika), Inesis Feldmanis (vēsture), Benedikts Kalnačs (literatūrzinātne), Ruta Muceniece (medicīna), Leonīds Ribickis  (enerģētika) un Aivars Tabūns (socioloģija).

Uz 2002. gada 1.janvāri LZA sastāvā bija 98 īstenie locekļi (no tiem 69 vecums nepārsniedz 70 gadus), 51 goda loceklis, 94 ārzemju locekļi (no tiem 47 vecums nepārsniedz 70 gadus ) un 94 korespondētājlocekļi (no tiem 51 vecums nepārsniedz 65 gadus). Kopā 337 locekļi.

4. LZA balvas

LZA nodibinājusi 21 vārdbalvu, no kurām katru balvu izsludina reizi divos vai trijos gados. 2001. gadā piešķirtas 7 balvas. Dažas no šīm balvām LZA piešķir kopā ar citām organizācijām.

Bez  tam LZA ir iedibinājusi gada balvas ievērojamiem zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu kopā ar sponsoriem a/s “Grindeks”, a/s “Aldaris”, a/s  “Latvenergo”, a/s “Dati” , a/s “RD Alfa”,  a/s Itera Latvija”, SIA “Lattelekom”, a/s “Latvijas gaisa satiksme”, Rīgas domi un Latvijas Izglītības fondu. Pavisam 17 balvas. Vairāku balvu iedibināšanas iniciators ir bijis Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, kultūrai un zinātnei” priekšsēdētājs profesors Imants Meirovics.

Jaunajiem zinātniekiem ik gadus LZA piešķir 9 balvas, trīs no tām ir vārdbalvas  – Ludviga un Māra Jansonu balva fizikā, Mārtiņa Straumaņa - Alfrēda Ieviņa balva ķīmijā un Zentas Mauriņas balva literatūrzinātnē un filozofijā. Bez tam ik gadus 18 balvas LZA piešķir jaunajiem zinātniekiem un studentiem kopā ar sponsoriem. Kā redzat iedibināto balvu ir kļuvis ļoti daudz, tā ir liela papildus slodze gan ekspertu komisijām, gan LZA sekretariāta darbiniekiem, taču patīkami atzīmēt, ka šajā jomā LZA ir ievērojami aizsteigusies priekšā Igaunijas un Lietuvas Zinātņu akadēmijām, kur šāda sponsoru piesaiste tikai sākas.

5. Sadarbība ar Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un zinātnes popularitātes celšana

Aizvadītajā gadā ievērojami uzlabojies Latvijas zinātnieku un LZA aktivitāšu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Darbu ar plašsaziņas līdzekļiem nolūkā celt zinātnes popularitāti Latvijā apņēmies vadīt viceprezidents Andrejs Siliņš, to organizē LZA kor. loc. Jānis Kristapsons un LZA preses atašejs doktore Ilga Tālberga. Viceprezidents Andrejs Siliņš kopā ar žurnālistu Voldemāru Hermani piedalījās Karību Zinātņu akadēmijas rīko tajā seminārā “Zinātne un mediji”, kas šī gada marta sākumā notika Tobago (braucienu daļēji apmaksāja Inter Academy Panel). LZA finansiāli atbalsta iknedēļas TV raidījumu “21. gadsimts kopā ar zinātni”, ko vada TV redaktore Mārīte Balode. Tā veidošanā piedalās akadēmiķi Mārcis Auziņš, Indriķis Muižnieks un citi. Operatīvu informāciju par nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnē sniedz TV raidījums “Panorāma”, redaktore Mirdza Tupiņa. Pateicoties korespondentes Baibas Šābertes aktivitātēm šos notikumus regulāri atspoguļo Latvijas radio. Operatīvi un plaši zinātnes dzīvi atspoguļo laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, par ko varam pateikties LZA goda loceklim Oskaram Gertam, nozaru virsredaktoram Andrim Sproģim un fotogrāfam Arnim Blumbergam. LU kopā ar mācību literatūras apgādu  “Lielvārds” izdod populārzinātnisku žurnālu “Terra”, tā galvenais redaktors Dr. paed. Ilgonis Vilks, redkolēģijā darbojas akadēmiķi  Mārcis Auziņš, Māris Kļaviņš un Indriķis Muižnieks. Žurnāls iemantojis popularitāti Latvijas jau natnes vidū un veicina tās interesi par dabas zinātnēm. LZA un LU Astro nomijas institūts izdod populārzinātnisku gadalaiku izdevumu “Zvaigžņotā Debess”,  tā galvenais redaktors  LZA kor. loc. Arturs Balklavs-Grīnhofs. Svarīgākos zinātnes notikumus atspoguļo arī LZA kopā ar ārzemju latviešiem izdotais žurnāls “Tehnikas apskats”, tā galvenais redaktors akadēmiķis Juris Ekmanis. Latvijas LZA organizējusi vairākas tematiskas tikšanās ar Latvijas žurnālistiem. Zaiga Kipere nodrošina visu LZA notikumu atspoguļojumu LZP, LZA,  un LZS laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”. Ik gadus LZA izdod gadagrāmatu latviešu valodā, katru otro gadu angļu valodā – tas ir noderīgs materiāls LZA darbības popularizēšanai gan Latvijā, gan ārzemēs. Akadēmiķim Tālavam Jundzim un redakcijai izdevies uzlabot žurnāla “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” iznākšanas grafiku. Jau iznācis A sērijas 2002.gada 1. numurs, kurā publicēta arī LZA un Latvijas zinātnes dzīves hronika par 2001. gada augustu – decembri. Aizvien lielāku popularitāti gūst Latvijas zinātnieku datu bāze internetā, kuru LZA veido ar LZP finansiālu atbalstu. Atklāta jauna interneta mājas lapa “Science of Latvia “ (adrese http://science.lza.lv), kas izveidota kopā ar  Latvijas Zinātnieku savienību.

Ja runājam par Latvijas Zinātņu akadēmijas prestižu, tad tā celšanā vislielākie nopelni ir LZA prezidentam Jānim Stradiņam, kurš ar  saturīgiem referātiem,  runām, un svarīgām iniciatīvām piedalās gandrīz visos zinātnes un arī daudzos kultūras  pasākumos Latvijā.

6. LZA starptautiskā sadarbība

LZA pārstāv Latvijas zinātni vairākās starptautiskās organizācijās, to skaitā  Starptautiskajā padomē zinātnei (International Council for Science, ICSU), Apvienoto Nāciju komisijā izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos (UNESCO), Starptautiskajā fondā zinātnei (International Foundation for Science, IFS), Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI), Pasaules zinātnieku federācijā (WFS), Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijā (All European Academies, ALLEA), Pasaules zinātņu akadēmiju padomē (Inter Academy Panel, IAP).

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) zinātnisko sadarbību veido, piedaloties starptautisko zinātnisko organizāciju darbā un slēdzot divpusējos sadarbības līgumus ar radniecīgām Eiropas valstu organizācijām. Līdz 2001. gada 31. decembrim LZA ir parakstījusi 26 zinātniskās sadarbības līgumus. Lielu organizatorisku darbu veic mūsu starptautiskās daļas darbinieces doktore Daina Šveica, Anita Draveniece un Inese Skrīvele.

Noslēgto līgumu ietvaros 2001. gadā LZA uzņēma 49 zinātniekus, kuru uzturēšanās laiks bija 285 cilvēkdienas, savukārt 47 Latvijas zinātnieki strādāja  ārvalstu zinātniskajās institūcijās 629 cilvēkdienas, kas rāda, ka zinātnieku apmaiņas vizītes divpusējo līgumu ietvaros ir izdevīgas Latvijas pusei. Pozitīvi vērtējams fakts, ka šo līgumu ietvaros uz ārzemēm brauc Latvijas jaunie zinātnieki. Tomēr jāatzīmē, ka šo līgumu izpilde pilnā apjomā prasītu no LZA ievērojamus finansu resursus.

Nozīmīgāko 2001. gada divpusējās sadarbības ieguvumu vidū jāmin LZA 2000. gadā noslēgtais zinātniskās sadarbības līgums ar Itālijas Lincei Zinātņu akadēmiju. Šis līgums devis iespēju Latvijas zinātniekiem papildināt zināšanas par travertīnu, kurš izmantots  Brīvības pieminekļa būvniecībā. Savulaik, pirms 60 gadiem, to Tivoli akmeņlauztuvēs, netālu no Romas, izvēlējās pats pieminekļa autors Kārlis Zāle. Līguma ietvaros Latvijas un Itālijas zinātnieki vienojās par travertīna korozijas procesu detalizētu izpēti Romas universitātes laboratorijās. Rezultātā Brīvības pieminekļa atjaunošanai tika uzdāvināti nomainīšanai nepieciešamie travertīna bloki.

Balstoties uz LZA parakstīto zinātniskās sadarbības līgumu ar UNESCO, no 1997. gada pie UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (UNESCO LNK) darbojas LZA izveidotā zinātnieku grupa, kuru no 2001. gada jūnija vada LZA viceprezidents Andrejs Siliņš, un kuras mērķis ir koordinēt un veicināt UNESCO zinātnisko programmu izpildi Latvijā. Pagājušā gada septembrī Rīgā notika UNESCO LNK rīkota reģionālā konference, kas bija veltīta 10. gadadienai kopš Latvijas pievienošanās UNESCO.

2001. gadā sekmīgi turpinājās Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbība un sadarbība ar Ziemeļvalstu zinātņu akadēmijām. Jūnijā Tallinā notika ikgadējā Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju delegāciju tikšanās, Latvijas delegāciju vadīja viceprezidents Juris Ekmanis.  Zinātņu akadēmiju pārstāvji ziņoja par aktuālām zinātnes attīstības un stratēģijas problēmām katrā valstī. Sēdes noslēgumā tika parakstīts sadarbības protokols starp trim Baltijas valstu zinātņu akadēmijām. Pēc Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sēdes sākās 8. Baltijas intelektuālās sadarbības konference.

7. LZA finansiālais stāvoklis un saimnieciskā darbība

LZA budžeta finansējums 2001. gadā bija Ls 129348, tas racionāli izlietots LZA darbības nodrošināšanai. 2001. gadā saņemts LZA Goda mecenātes Ernas Počas ziedojums 12 500.- USD ar novēlējumu izmantot šos līdzekļus fizikas un radniecīgās nozarēs studējošo atbalstam Latvijā un LZA īstenās locekles VairasVīķes-Freibergas ziedojums Ls 801 (20 000 Austrijas šiliņi), ko viņa saņēma kā Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (Fēliksa) balvu.

Izpildot 22.februāra pilnsapulces lēmumu, izveidots LZA Fonds, tā priekšsēdētājs ir akadēmiķis Tālis Millers, izstrādāts un Senātā apstiprināts šī Fonda nolikums. Atbilstoši ziedotā ju norādījumiem un LZA Fonda valdes priekšlikumiem pārskata periodā izmantoti: 1) no LZA Goda mecenāta Dītriha Andreja Lēbera ziedotajiem līdzekļiem Ls 3000 – J.K.Broces darbu 3. sējuma izdošanas atbalstam; Broces 3. sējuma lielisku prezentāciju bija noorganizējusi Ieva Jansone, šis izdevums arī ir pieskaitāms pie Latvijas vēsturnieku un izdevniecības Zinātne veiksmēm; 2) no LZA Goda mecenāta Jāņa Sadovska ziedotajiem līdzekļiem Ls 3521 – Latvijas un Rīgas zinātnes un kultūras vēstures pētniecības atbalstam; 3) no LZA Goda mecenātes M.Štaudingeres–Voitas ziedotajiem līdzekļiem  Ls 510 – LZA locekļu sociālajam atbalstam.

Runājot par Latvijas zinātnieku sociālo aizsardzību, jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā ievēlēti 23 jauni emeritzinātnieki un akadēmiķes Ritas Kukaines vadībā pie LZA aktīvi darbojas emeritzinātnieku klubs  “Emeritus”. Tomēr būtu jārod iespēja palielināt emeritzinātnieku vakanču skaitu , kā arī viņu  mūža grantus vismaz līdz Ls 100.- mēnesī.

No svarīgākajiem kopā ar Lietu pārvaldi risinātajiem saimnieciskajiem jautājumiem jāatzīmē LZA datoru tīkla, radiokomunikāciju iekārtu un antenu saimniecības sakārtošana, K. Barona Dainu skapja un folkloras krātuves telpu labiekārtošanas investīciju projekta izstrāde, LZA ieguvumu saglabāšana un LZA depozitārija izveidošana, LZA Senāta zāles un foajē rekonstrukcija. LZA Valdē vairākkārt apspriesta LZA Zinātnes nama (Jūrmala) apsaimniekošanas problēma un iespējamie tās risinājumi, tomēr problēma joprojām palikusi neatrisināta.

8. Secinājumi

n LZA kopā ar IZM ir izdevies panākt Latvijas zinātnes budžeta palielinājumu 2001. gadam tikai apjomā, kas nepieciešams ES 5. ietvara programmas dalības maksas segšanai; zinātnes finansējums no Latvijas budžeta joprojām paliek nepietiekams.

n Jāmeklē jauni ceļi un metodes valdības un visu līmeņu lēmējinstitūciju ietekmēšanai un zinātnes popularitātes celšanai, īpaši Latvijas jaunatnes vidū.

n Uzlabojusies LZA sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, zinātnes notikumi tajos tiek atspoguļoti biežāk. Šajā virzienā darbs jāturpina.

n Jārūpējas par jaunu cilvēku iesaistīšanu dabas zinātnēs un viņu piesaisti LZA aktivitātēm. Jāpanāk, lai valdība beidzot sāktu finansēt zinā tnis kā un akadēmiskā personāla atjaunināšanas programmu.

n Jāpanāk, lai valdība akceptētu dokumentu par zinātnes attīstības stratēģiju Latvijā.

n Jāpanāk finansējuma palielinājums Valsts emeritēto zinātnieku mūža grantiem.

LZA Uzraudzības padomes ziņojums
LZA pilnsapulcei par LZA darbību 2001. gadā

Godātie akadēmiķi, korespondētājlocekļi, viesi!

Uzraudzības padomes jaunajā sastāvā, ko ievēlēja pagājušā gada 22.februārī, strādā 7 akadēmiķi (Elmārs Blūms, Rihards Kondratovičs, Ēvalds Mugurēvičs, Rolands Rikards, Andris Strakovs, Edvīns Vanags un priekšēdētājs Kalvis Torgāns). Padomes locekļi, darbojoties katrs savā nozarē, reizēm atšķirīgi uztver mūsu kopējās problēmas un to risinājuma ceļus. Šogad esam nolēmuši ziņot jums arī par dažiem jautājumiem, kuri nav uzskatāmi par padomes vienprātīgu viedokli, bet kuru turpmāka apspriešana var sekmēt Akadēmijas darbu nākotnē.

Jautājumā par Akadēmijas darbības atbilstību Statūtiem un Hartai domstarpību nebija. Kopumā Akadēmijas darbu pagājušajā gadā padome novērtē kā apmierinošu, kā tādu, kurā ir bijuši nozīmīgi veikumi un par laimi nav notikuši dramatiski satricinājumi vai skandāli, bet nav noticis arī nekāds revolucionārs pavērsiens ne valsts attieksmē pret zinātni, nedz arī straujš Zinātņu akadēmijas lomas pieaugums sabiedrībā.

Akadēmija kā personu apvienība arī nepretendē uz kādu valsts varas daļu, nav mūsu rokās arī spēcīgu ekonomisku sviru. Mūsu galvenais spēks ir intelekts, ko vairo organizētība Akadēmijas ietvaros. Par intelektuālo resursu lietderīgu un efektīvu izmantošanu regulāri un visdažādākajos aspektos ir spriedusi gan akadēmijas vadība Senātā, Prezīdijā, gan akadēmijas locekļi nodaļu un citos saietos.

1) Akadēmijas līdzdalību II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšanā un norisē;

2) daudzas diskusijas un izglītojošus pasākumus, piem., par zinātnes virzību Latvijā (29.11.01.), Latvijas iedzīvotāju genoma programmu (23.03.01.), Rīgas un Latvijas vēsturi, doktorantūru, ģenētiku un pārtikas drošību utt.,

3) vārdbalvu konkursus, prēmijas par izciliem sasniegumiem zinātnē, veiksmīgi piesaistot labdarus (sponsorus),

4) studējošo aprindās ļoti prestižās ZA balvas jaunajiem zinātniekiem,

5) ārējo zinātnisko sakaru attīstīšanu.

1. Nedaudz, tikai nedaudz ir izvērsusies Akadēmijas līdzdalība ekspertu nodrošināšanā valsts institūcijām un valstiski svarīgos projektos. Pozitīvais piemērs – Prezidentes izveidotā Valsts valodas komisija. Toties par celulozes projektu, radaru un dažiem citiem projektiem bijušas tikai atsevišķu kolēģu iniciatīvas. Pie tam spriešana  notiek visu iespējamību variantos bez nepieciešamās informācijas par risinājumiem. Padome savu vērtējumu formulē šādi: zinātnieki ir nepietiekami skaidrojuši politiķiem, ka politiska lēmuma pieņemšanai, piemēram, par celulozes projektu, ir jāpieprasa no iniciatoriem pietiekama informācija par izmantojamo tehnoloģiju (kaut lielos vilcienos, neatklājot komercnoslēpumus). Nevar vispārīgi lemt: “labi’- “slikti”, ja nav skaidrības par tehnoloģijas variantu.

2. Labi gribot būt klāt visā, kas saistās ar zinātni un izglītību, Akadēmija tiek ievilkta birokrātiskās spēlēs. Kādas tikai Latvijā nav vai vēl netop programmas? Par pētniecības centru izveidošanu prioritārajas nozarēs, nacionālā inovāciju programma, akadēmiskā personāla atjaunināšanas programma, izglītības attīstības vairākas programmas, universitāšu reformu programma utt. Tajās ir daudz labu ideju , bet  to realizācija ir saistīta ar papildus resursiem. Ja to nav, tad iznāk, ka no niecīgajiem līdzekļiem, kas atvēlēti zinātnei kopumā, pastiprināti finansēsim prioritāros virzienus. Pārējās nozares, lai pakāpeniski iet uz galu? Tad jau, lai plānu un programmu klāsts būtu vēl bagātāks, vajadzētu sākt sastādīt Latvijā atmirstošo zinātņu nozaru sarakstu, bet ja kādas no tām harmoniski veidotā sabiedrībā tomēr būtu vajadzīgas – tad izstrādāt arī mirstošo nozaru glābšanas programmu. Pastāv bažas, ka dažās nozarēs drīzumā atkal pēc doktora grādiem vajadzēs braukt uz Pēterpili, Tērbatu vai Parīzi, kā tas laikiem jau bijis.

Jāturpina ziņot valdībai par zinātnieku viedokli un Uzraudzības padome to atkārto no šīs tribīnes : “Niecīgā finansējuma turpināšanās ir valdības un Saeimas tuvredzīga politika.” Labi zināms, ka oponenti atbildēs “Naudas ir tik, cik tās ir.” Uzraudzības padome iedrošinās šai sakarā  norādīt uz vienu drošu finansu avotu. Tas ir birokrātiskā valsts aparāta samazināšana un birokrātiskās darbības sašaurināšana. Birokrātija, kā zināms, nav uz varama. Ka tā ir ļoti dzīvelīga un vairoties spējīga, redzams arī Eiropā. Taču Latvijā sen nav bijusi pretbirokrātijas kampaņa. Birokrātijas apkarošana varētu būt arī vesela granta vērts pētījums! Nāk vēlēšanas, ir rūpīgi jāprotokolē, jāuzskaita visu partiju solījumi, lai vēlāk no Saeimā iekļuvušajām partijām prasītu solījumu izpildi. Kā priekšvēlēšanu saukli mēs izvirzām: Nav nākotnes partijai, kas darbos neatbalsta zinātni!

3. Tendence visu formalizēt un noregulēt, kas pieaug, tuvojoties Eiropas Savienībai, rada arī dažādas pretrunas. Mēs, kas kādreiz šausminājāmies, cik daudz instrukciju un standartu bija Padomju Savienībā, tagad ar lielu entuziasmu gatavojamies apgūt acquis communautaire (kopienas mantojumu), kas aptver tekstus 100 tūkstošu lpp. apjomā. Un top valstī noteikumu virkne par mājsaimniecības spuldžu marķēšanu, trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanu, mājputnu olu marķēšanu (veseli 7 dokumenti). Mums ir jau pieņemti Cūku labturības un atsevišķi Teļu labturības noteikumi, ir noteikumi par higiēnas prasībām  kosmētiskos kabinetos un citur. Arī zinātniskās kvalifikācijas un augstākās izglītības jomā ir tapuši un vēl top daudzi vēl neredzēti normatīvi dokumenti: par akreditāciju, standartizētām studiju programām, promociju, vēlēšanām profesora un asociētā profesora amatos utt. Nav šaubu, ka sakārtotība ir vajadzīga (Eiropa arī prasa!). Bet vai dažreiz aiz pieprasīto papīru kalniem nepazudīs būtība? Piemēram, augstskolu  un studiju programmu akreditācijās galvenais ir jautājums par pienācīgas kvalitātes mācībspēkiem. Taču privāto augstskolu biezajos un greznos vākos ietērptajos pašnovērtējuma ziņojumos aiz rožainiem aprakstiem par ilgtermiņa perspektīvām un absolventu perspektīvām darba tirgū (to “pierādot” ar atsevišķu izcilnieku panākumiem) fakts, ka augstskolas nedaudzie profesori ir “aizlienēti” no vadošajām augstskolām vai pensionāri, šķiet tikai tāda neliela detaļa.

2001.gada 4.septembrī Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus Nr.391 “Profesora un asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanas kārtība”. Vai šie noteikumi sekmēs zinātnes un pedagoģijas entuziastu ievēlēšanu, vai ar ī  ļaus pēc punktiem izvirzīties manīgākajiem darboņiem? Augstākās izglītības padome bija sarīkojusi semināru un B.Rivžas kundze daudz ko izskaidroja. Bet dažas neskaidrības paliek.

Kādi punkti jāvāc tiem, kas pretendē uz asociētā vai pilnā profesora amatu? Ir trīs rādītāju grupas ar 23 apakšpunktiem. Profesora pretendentam jādabū punkti 11 rādītājos, asoc.prof. pretendentam –5 rādītājos. Trešā rādītāju grupa ir organizatoriskā kompetence. Tā rāda, ka pretendentam jābūt nevien gudram, bet arī spējīgam darboties visādās zinātniskās  un akadēmiskās komisijās, redkolēģijās, konsultantos u.c.

2002.g.sākumā Latvijas doktorantūrā studēja 1245 doktoranti. Ja notiktu neticamais un visi kļūtu par doktoriem un pretendētu kļūt par asociētiem profesoriem, tad būtu  vajadzīgas ap 1200 jaunu vietu blakus tām, kuras jau aizņem profesoru amata pretendenti un profesori. Pie tam drīzumā uz profesora amatu pretendēs 200 – 300 asociēto profesoru.

Lai nerastos sastrēgumi, aicinām šeit klātesošos profesorus drosmīgāk atslogot sevi, iesaistot nākotnes profesorus grantu izpildē, starptautisku konferenču organizēšanā, publikāciju sagatavošanā, redkolēģijās utt. Būtu vēlami oficiāli skaidrojumi par Noteikumu Nr.391 piemērošanu; piemēram, tajos norādīts, ka profesora amata pretendentam vajag vai nu 5 atzītas  publikācijas vai 5 konferences. Stingri ievērojot to, ja pretendentam ir 4 publikācijas un 3 konferences, viņš nedabū “ieskaiti” nevienā.

Akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunināšanas aspektā padome atzīmē vēl vienu jautājumu. Vairums bijušo LZA institūtu formāli ir asociēti ar Latvijas universitātēm, bet augstākā līmeņa studiju darbā galvenokārt iesaistīti ir akadēmiskā, nevis zinātniskā personāla locekļi. Vēlams maģistrantu un doktorantu pētnieciskā darba nodrošināšanā iesaistīt visu Latvijas zinātnisko potenciālu, šim nolūkam piedāvājot fakultātēm arī citu LZA locekļu ierosinātās darbu tēmas un izdalot doktorantūras studiju līdzekļus darbam viņu vadītās pētnieciskajās grupās.

4. Jau vairākus gadus diskutējam par Akadēmijas sastāva atjaunināšanu. Akadēmijā dominē gados vecākā paaudze. Statūtos ir robežas, kas nedaudz bremzē skaitlisko izaugsmi. Kā panākt, lai ātrāk palielinātos  jauno īpatsvars? Vai nenotiek Akadēmijas locekļa vārda devalvācija?

Paradoksāli, ka zinātnieku skaits sarūk, bet Akadēmijas sastāvs aizvien pieaug. Ja ticam presē publicētajam, tad zinātnē Latvijā strādā ap 2000 zinātnieku (uz 10 000 iedzīvotāju tas ir 2,6 reizes mazāk kā Eiropas Savienībā). ZA īsteno un korespondētājlocekļu skaits 98+94=192 dod interesantu skaitli: gandrīz katrs 10. zinātnieks ir akadēmiķis vai korespondētājloceklis (neskaitot goda locekļus un ārzemju locekļus). Vai jānotiek tam, kas pašlaik notiek augstākajā izglītībā? Agrāk pavisam neliela daļa bakalauru vai profesionālās izglītības absolventu gribēja kļūt par maģistrantiem. Tagad – masveidā, un to sekmē pārkārtojumi, atbilstoši Boloņas sistēmai. Par masveida studiju veidu kļūst studijas doktorantūrā, atcerēsimies skaitli 1245.Vai turpināsim, kamēr katrs 5. būs Akadēmijā? Īstais ceļš ir zinātnieku kopskaita palielināšana. Kamēr tas notiek lēni, ir jābūt piesardzīgiem arī ar Akadēmijas locekļu kopskaita palielināšanu, atlasot pašus perspektīvākos.

Uzraudzības padomes locekļi, tāpat kā LZA Senāts, meklēja vēl kādu neizmēģinātu veidu, kā paātrināt aktīvāko jauno zinātnieku uzņemšanu Akadēmijā. Tehnisko zinātņu pārstāvji ierosināja lielāku svaru piešķirt īsteno locekļu kandidātu autoritātei starptautiskā mērogā, atzīmējot, ka vairākiem pēdējos 5 gados ievēlētiem akadēmiķiem vispār nav nevienas publikācijas SCI (Science Citation Index) žurnālos. Tajā pat laikā ir gados jauni zinātnieki ar lielu SCI žurnālos publicēto rakstu skaitu. Daži padomes locekļi uzskatīja, ka izvirzīšanā lielāka loma izrādījusies ieņemtajiem amatiem, nevis zinātniskajiem sasniegumiem. Domas te dalījās: humanitāro zinātņu pārstāvji neuzskata SCI publikācijas par tādām, kas būtu jāliek kritēriju augšgalā. Bet diskusijā dzima sekojoša doma: mēs visi labi zinām, cik rūpīgi un vispusīgi kandidātus izvērtē trijos līmeņos. Un katram kandidātam ir savs devums, kas individuāli ņemot nav mazs. Bet vērtēšana notiek jau pēc izvirzīšanas un paliek neredzams, kā izskatās pretendents salīdzinājumā ar neizvirzītajiem. Tas būtu nodaļu uzdevums: gatavojoties nākošajām vēlēšanām, izdarīt plašāka iespējamo kandidātu loka izvērtēšanu, apspriest, kurā nodaļā starptautiski citējamo izdevumu svars ir liekams pirmajā vai otrajā vietā un kādā samērā vērtēt kopējo mūža uzkrājumu salīdzinājumā ar pēdējo 4-5 gadu dinamiku. Straujš zinātnisko rezultātu kāpums pēdējos gados varētu tikt atzīts par nozīmīgāku pretstatā ilgos gados sakrātajam, bet bez dinamikas pēdējos gados. Tad jaunie ātrāk ienāktu Akadēmijā.

5. Rūpējoties par jauno maiņu, nedrīkstam aizmirst arī veterānus, kas jau kļuvuši par emeritētiem zinātniekiem. Tādu pašlaik (uz 01.04.02) ir 159. No tiem 75 ir apvienojušies klubā “Emeritus”, ko vada akadēmiķe Rita Kukaine. Akadēmija ir atbalstījusi šo klubu, dodot telpas pasākumiem, sedzot pasta izdevumus, sniedzot bezmaksas transportu ekskursijām u.c. Taču Akadēmijas iespējas ir ierobežotas. Vairāki jautājumi risināmi valsts līmenī. Tie ir:

1. Jāpanāk valdības lēmuma par valsts emeritētajiem zinātniekiem izpilde. Tajā mūža granta (pabalsta) lielums tika noteikts 60% apmērā no vidējās profesora algas valstī. 1996. gadā, kad tika iedibināts valsts emeritētā zinātnieka statuss, profesora vidējā alga bija 115,- latu mēnesī, bet valsts emeritētā zinātnieka grants (pabalsts) noteikts Ls. 66,- mēnesī. Aizvadītajos gados profesora vidējā alga valstī pieaugusi, krietni pārsniedzot Ls. 200,- mēnesī. Saskaņā ar valdības lēmumu valsts emeritētā zinātnieka pabalstam šodien būtu jābūt vismaz Ls120,- lielam.

2. Gadījumā, ja tūliņ nav iespējams realizēt valdības lēmumu par granta (pabalsta) lielumu 60% apmērā no vidējās profesora algas, ir jāpanāk, lai valsts emeritētie zinātnieki saņemtu vismaz tikpat lielu pabalstu kā kultūras darbinieki, t.i. Ls.100,- mēnesī.

3. Jāpanāk, lai valsts emeritēto zinātnieku mūža granti (pabalsti) tiktu maksāti nevis no zinātnei atvēlētajiem līdzekļiem, bet gan no sociālā budžeta, citādi valsts emeritēto zinātnieku pabalstiem izmaksātā nauda tiek atņemta aktīvi strādājošajiem zinātniekiem, kas var radīt to vidū nevajadzīgu neapmierinātību.

4. Un visbeidzot, ir jāpārliecina valdība, ka ir jāpalielina līdzekļu kopapjoms valsts emeritēto zinātnieku pabalstiem, kas nodrošinātu nevien jau esošo pabalstu palielināšanu, bet dotu iespēju piešķirt pabalstu tiem zinātniekiem, kuru kandidatūras atzītas kā atbilstošas valsts emeritēto zinātnieku kritērijiem. Pašreizējais 2002.g. finansējums Ls. 133.000 būtu jāpalielina līdz Ls. 200.000 – 220.000 gadā.

6. Ziņojuma noslēgumā daži vērtējumi par LZA saimniecisko stāvokli, grāmatvedību, finansējumu.

Zinātņu akadēmija darbojas ne tikai garīgajā sfērā, tai ir arī sava palīgdarbība mantisko attiecību jomā, savi īpašumi, ieskaitot zemesgrāmatās  no stiprinātus nekustamos īpašumus, un savi ienākumi, kas tiek ieskaitīti t.s. speciālajā budžetā. Ja nebūtu šo īpašumu, to izmantošanas iespēju, tad Akadēmijai klātos pavisam plāni, jo ar budžeta dotācijām nebūtu iespējams neuzturēt un remontēt telpas, ne arī veikt līdzšinējos zinātnes organizēšanas un zinātnieku stimulēšanas pasākumus. Kopumā visa Akadēmijas manta, ieskaitot budžeta dotācijas,  ziedojumus un saimnieciskos ienākumus, tiek atspoguļota LZA grāmatvedības dokumentos un gada pārskatā. Zvērinātie  revidenti, kas veica auditu par 2001.gadu, atzina, ka pārskats sniedz skaidru  priekšstatu par finansiālo darbību un ļaunprātības nav konstatētas. Taču revidenti, un pēc ziņojuma apspriešanas – arī Uzraudzības padome, vēlamies vērst Akadēmijas vadības uzmanību uz dažādām lietām, kas varētu būt labāk sakārtotas:

Pirmkārt. LZA skaitās līdzdibinātāja vai dalībniece 9 saimnieciskās organizācijās, kā a/s “Domas un daile”, a/s “Latvijas tirdzniecības nams” u.c., un 7 sabiedriskās organizācijās, kā “Baltijas informācijas aģentūra”, “Latvijas mazās enerģētikas fonds” u.c. Akadēmijai kā labam saimniekam vajadzētu būt informācijai, kādi ir šo organizāciju vai LZA piederošo daļu saimnieciskie rezultāti: vai ieguldījumi zūd vai varbūt nes dividendes. Diemžēl šādu ziņu nav. Par dažām nav pat ziņu, vai tās vēl vispār pastāv. Pēc Komerclikuma pārejas noteikumiem komercsabiedrībām  3 gadu laikā jāpārreģistrējas, tad arī redzēs, kuras nepārreģistrēsies. Bet vai tiešām jāgaida 3 gadi?

Otrkārt. Akadēmija ir īpatns tiesību subjekts – no vienas puses, personu apvienība, no otras – autonoms veidojums, kas saņem budžeta dotācijas (bet tomēr nav budžeta finansēta iestāde). Tāpēc pat auditori nevar droši pateikt, kā Akadēmijai finansu dokumentos traktēt saimnieciskos ienākumus, t.i. kā attiecināma LR Valsts kases 2001.gada 5.oktobra instrukcija Nr.1 (par finansu pārskatu sastādīšanu). Te ir pamats diskusijām, bet pagaidām var norādīt, ka šo Akadēmijas definīciju ir apstiprinājusi Saeima.

Treškārt. Lēni norit pamatlīdzekļu pašreizējās vērtības noteikšana, respektīvi, pārvērtēšana, ņemot vērtā nolietojumu. Tā prasa naudu, ko maksāt vērtētājiem. Lietu pārvalde sola š.g. otrajā pusē noslēgt līgumus ar novērtēšanas firmām. Un 2003.g. otrajā pusē varēšot gaidīt konkrētus datus.

Ceturtkārt. UP ir saņēmusi samērā kategorisku vēstuli par Augstceltnē steidzami veicamiem darbiem: elektroinstalācijas nomaiņu, logu remontu un nomaiņu, pasākumiem pret kanalizācijas avārijām, kafejnīcas darba pārkārtošanu, auto novietošanas iespējām  pie ieejas Augstceltnē, ka arī evakuācijas kāpņu būvi ēkas ārpusē. Nav noliedzams, ka visi šie darbi ir aktuāli un saistīti ar daudzu Akadēmijas un zinātnisko institūtu cilvēku darba apstākļiem. Taču uzdevums nav viegli veicams, pat ja runājam par tādu šķietami ikdienišķu lietu kā elektrovadu nomaiņa. Atcerēsimies, ka šī Augstceltnes telpas būvētas nevis datoru u.c. elektroierīču izmantošanai, bet kolhoznieku un citu Rīgas viesu īslaicīgai izmitināšanai. Tievie vadi ir iemūrēti. Daudz sarežģītāka ir visas mājas saglabāšana, sākot ar vētras postīto augšdaļu. Tas prasa lielus līdzekļus. Vēstules sakarā Uzraudzības padomes priekšsēdētājam tika noorganizēta ekskursija  pa augstceltni lietu pārvaldnieka pavadībā. Uzkāpjot 108 metru augstumā, atklājās pavisam cita aina, nekā redzama 1. – 3. stāvā.

Pirmkārt, ēkas vispārējais stāvoklis ir krietni vien sliktāks nekā redzams iztālēm, to parādīja arī nobrukumi vētras iespaidā. Otrkārt, ir paveikti ļoti grūti darbi, lai smaili un augšējos stāvus nostiprinātu un saglabātu. Treškārt, darbi šogad turpināsies arī  citās mājas daļās: logu remonti 14. un 15. stāvā, kanalizācijas atsevišķu mezglu remonti, kafejnīcas pārvietošana stāvu zemāk un pārkārtošana. Ir cerības atrisināt arī automašīnu piebraukšanas jautājumu. Kopumā remontam Augstceltnē šogad plānots izlietot 65 tūkstošus latu, ko ir interesanti salīdzināt ar kopējo valsts piešķirto finansējumu Akadēmijai, – Ls 123.000 šajā gadā.

Jāpiebilst, ka zinātniskie institūti ir nokļuvuši telpu nomnieku statusā un tāpēc arī viņiem pašiem ir jāveic kārtējie remonti, piemēram, logu blīvēšana. Tas, ka arī viņiem ir maz naudas, nenozīmē, ka pienākumi automātiski pāriet Akadēmijai (Lietu pārvaldei). Zinātnes namā Jūrmalā ir rekonstruēta gāzes katlu māja. Par nākotni veiktas pārrunas ar 56 organizācijām. Izskatīti 3 izvērsti projekti, taču tie atzīti par stipri neizdevīgiem Akadēmijai.

Noslēgumā gribam atgādināt vecu patiesību: “Kritizēt ir vieglāk, nekā darīt.” Taču LZA Harta un Statūti šādu funkciju sadalījumu paredz un, cerams, ka šodien grozot un papildinot Statūtus, pilnsapulce no šāda dalījuma neatteiksies.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 27.03.2003.

Uzraudzības padomes priekšsēdētājs: K.Torgāns

Pilnsapulce veltīta LR Neatkarības atjaunošanas (4. Maija) deklarācijai un Latvijas demokrātiskās neatkarības kustības vadītāja (LCP priekšsēdētāja) profesora Konstantīna Čakstes (1901–1945) 100. dzimšanas dienas atcerei

Darba kārtība

Ievadvārdi
LZA prezidents Jānis Stradiņš

LZA goda doktora diplomu pasniegšana

4. Maija deklarācijas tapšanas vēsturiskie aspekti
Dr.h.c. Romāns Apsītis

4. Maija deklarācijas starptautiski tiesiskā nozīme
Dr.h.c. Egils Levits

Pētījumi par Neatkarības deklarāciju un tās tapšanu
Akadēmiķis Tālavs Jundzis

E. Andersona, L. Siliņa u. c. grāmatas “Latvija un Rietumi. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943–1945” atvēršana
LZA prezidents Jānis Stradiņš.
Dr.h.c. Leonīds Siliņš, Dr. Ļubova Zīle

Latvijas Zinātnieku savienībā

Ko un kāpēc būtu jāmaina statūtos

IV sadaļas 10. pantu iesaku formulēt šādi: “Ja no Valdes izstājas vai tās darbā reāli nepiedalās kāds loceklis, ievēlē Valdes pagaidlocekli, pamatojoties uz Valdes lēmumu”. Jau vairāk nekā pusgadu dzirdu solījumu piedalīties Valdes darbā vai iesniegt atsaukumu no Valdes, bet no viena Valdes locekļa nav ne miņas, arī atsaukuma nav. Tikai mainot Statūtu pantu, var mainīt šādu attieksmi pret pienākumu, ko uzņēmies, bet neveic.

Domāju, ka Statūtu 25. pantā jāmin arī zinātnieku klubi un fondi. Diez vai daudzi LZS biedri atceras, ka kādreiz dibināja Latvijas Zinātnes fondu. Tas joprojām ir Uzņēmumu reģistra datu bāzē un varam to atjaunot, bet pagaidām jūtu neuzticību šai ierosmei. Bet, ja paši nedarīsim, neviens mūsu vietā arī neveiks, gaidīsim uz ziedotājiem un  varas solījumiem palīdzēt zinātnei. Nāk vēlēšanas, solījumi “birst”, es tiem neticu. Pašiem jāstrādā!

Daudzkārt esmu aicinājis LZS biedrus rakstīt mūsu avīzei, pēdējais laiks būtu to darīt.

Jauni LZA goda doktori

Romāns Apsītis (dz. 13.02.1939.). Mācījies LU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, beidzis aspirantūru. Tiesību doktors (1993). Asociētais profesors (1993–). Strādājis LU Valsts un tiesību zinātņu katedrā (vec. pasn., doc.), Galvenajā Enciklopēdiju redakcijā. LR Augstākās Padomes deputāts (1990–1993), LR 5. Saeimas deputāts (1993–1994). LR Tieslietu ministrs (1994–1995). LR 6. Saeimas deputāts (1995–1996). LR Satversmes tiesas tiesnesis (1996–). Pētījis Latvijas tiesību vēstures problēmas, t. sk. tiesību attīstības īpatnības dažādos vēstures posmos, Latvijas valsts nepieciešamība un tās īstenošana dzīvē. Pētījis arī konstitucionālo tiesību problēmas, tiesību zinātnes un juridiskās izglītības vēsturi un juridiskās terminoloģijas attīstību Latvijā. Publicēti 20 darbi, 3 mācību grāmatas, 3 akadēmiskie kursi, pāri par 320 rakstu.

Egils Levits (dz. 30.07.1955.) Beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju, Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti (1982), tad filozofijas un sabiedrisko zinātņu fak. Politisko zinātņu nodaļu (1986). Bijis Ķīles universitātes, Vācijas un Austrumeiropas pētniecības inst. zinātniskais referents. Zinātniskās intereses – demokrātijas un tiesiskas valsts pamati kontekstā ar Austrumeiropas (Baltijas) politisko un tiesisko transformāciju. Civillietu un administratīvo lietu advokāts Getingenā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – Augstākās Padomes padomnieks, vēst nieks Vācijā un Šveicē (1992–1993). Ministru prezidenta biedrs, Tieslietu ministrs, Saeimas deputāts (1993–1994). Vēstnieks Austrijā, Ungārijā, Šveicē (1994–1995). Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis (1996–). Aktīvi darbojies Latvijas jaunās tiesību sistēmas izveidē. Koncepciju un likumu līdzautors. Eiropas Padomes eksperts. 90 zinātnisko publikāciju par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem, par Latvijas valsts tiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesību reformas un demokrātijas jautājumiem.

LZA goda  doktors Mākslas zinātnēs

Vērtē zinātnieks

Seminārā piedalījās 48 dalībnieki – zinātnieki, zinātnieki, kuri ir atbildīgi par sabiedrības informēšanu, un žurnālisti, kuri atspoguļo zinātni masu saziņas līdzekļos, pavisam no 30 valstīm. Attīstītās valstis pārstāvēja Austrālija, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Anglija un ASV. Otra valstu grupa tika dēvēta par attīstošām valstīm (Developing) ar visai raibu spektru: tur bija trešās pasaules valstis (Argentīna, Brazīlija, Kolumbija, Gana, Indija, Jamaika, Kenija, Malaizija, Nigērija, Panāma, Filipīnas, Trinidada un Tobāgo, Uganda un Venecuēla), autaritatīvā režīma valstis (Baltkrievija, Ķīna, Kuba, Vjetnama), kā arī Eiropas Savienības kandidātvalstis (Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovēnija, Turcija).

Semināra darba kārtība bija visai intensīva – darbs sākās plkst. 8.00 no rīta un beidzās 21.00 vakarā, dažkārt pat vēlāk. Vakaros (21.00–22.00) tika lasītas pārskata lekcijas, tām sekoja jautājumi un diskusijas. No rītiem un pēcpusdienās tiks sniegti 12 ziņojumi gan no attīstītajām, gan attīstības ceļu ejošajām valstīm, tiem sekoja jautājumi un diskusijas. Vienas dienas pēcpusdiena (27.02.02.) un nākamās (28.02.02.) rīta cēliens tika veltīts praktiskajiem darbiem, kuru laikā tika apspriests un analizēts hipotētisks scenārijs par vides aizsardzību no zinātnieku, par sabiedrības informēšanu atbildīgo zinātnieku un žurnālistu viedokļa. Katras praktisko darbu daļas sākumā grupas strādāja atsevišķi, izstrādājot vienotu viedokli, bet vakara un rīta cēlienu noslēgumos tika organizētas hipotētiskas preses konferences, kuros semināra žurnālistu daļa jautāja zinātniekiem un atbildīgajiem par sabiedrības informēšanu. Noslēguma diskusijā analizēja mācības, kādas visu grupu pārstāvji ir guvuši šajās praktiskajās nodarbībās.

Semināra informatīvajā daļā vispirms ziņoja atbildīgie par sabiedrības informēšanu. Par ziņotājiem bija izraudzīti visattīstītāko un vismazāk attīstīto valstu pārstāvji. Pirmais ziņoja Boyee Rensberger, ASV Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta (MIT) zinātnes žurnālistu apmācības programmas vadītājs. Viņam ir 32 gadu pieredze zinātnes žurnālista darbā. Ziņojumā viņš uzsvēra, ka žurnālistiem ir daudz un bieži jāpievēršas zinātnei, jo tā ļoti dziļi un plaši ietekmē sabiedrību. ASV centrā lajiem laikrakstiem ir 1 līdz 3 zinātnes žurnālistu, kuri katrs nedēļā sagatavo 1–5 rakstus par zinātni. Tomēr, aptaujājot publiku, izrādās, ka tikai 12% pieaugušo aktīvi interesējas par zinātni un 44% “izrāda interesi”. B. Rensbergers detalizēti izanalizēja visu seminārā pārstāvēto grupu lomu zinātnes popularizēšanā un secināja, ka zinātniekiem un žurnālistiem ir daudz kopīga: abi meklē patiesību un cenšas to darīt plaši zināmu. Noslēgumā viņš konstatēja – ja zinātnieki un žurnālisti strādās pēc labākās sirdsapziņas, tad viņi dos lielu labumu sabiedrībai.

Vēl attīstīto valstu žurnālistus pārstāvēja David Dickson no Anglijas, kurš tagad ir Fonda Sci Deo Net direktors. Viņam ir 30 gadu zinātnes žurnālista pieredze, t. sk., arī kā “Nature” korespondentam. Ziņojumā viņš nonāca praktiski pie tiem pašiem secinājumiem kā B. Rensbergers.

Trešās pasaules valstu vārdā no žurnālistu puses ziņojumu sniedza Kolumbijas pārstāve Lisbeth Fog. Viņa ir Kolumbijas Zinātnes žurnālistu asociācijas prezidente, ir studējusi ASV, Bostonas universitātē. Ziņojumā tika analizēts zinātnes popularizēšanas stāvoklis Latīņamerikas valstīs. Izrādās, ka arī šajās zemēs vismaz reizi nedēļā centrālajos laikrakstos parādās raksti par zinātni.

Attīstīto valstu atbildīgos par sabiedrības informēšanu ar ziņojumu pārstāvēja Susan Turner–Lowe no ASV Nacionālās zinātņu akadē mijas. Akadēmijā viņa vada Sabiedrības informēšanas daļu ar 19 štata darbiniekiem. Ziņojumā viņa uzsvēra – ir jāstrādā ar dažādu auditoriju – vispārējo publiku, citiem zinātniekiem, politiķiem un žurnālistiem. Katrai auditorijai ir jāsagatavo cita veida materiāli. Īpaši viņa uzsvēra materiāla savlaicīgas sagatavošanas, precizitātes un vienkāršības nozīmi.

Atbildīgos par sabiedrības informēšanu no mazattīstīto valstu puses ar ziņojumiem pārstāvēja Inuang Ekinem no Nigērijas un Rongping Mu no Ķīnas zinātņu akadēmijas. Gan finansiālo problēmu (Nigērija), gan politiskās sistēmas (Ķīna) dēļ viņu darbs ir stipri ierobežots. Īstenībā viņi nespēj informēt sabiedrību par patieso zinātnes stāvokli valstī un galvenajiem zinātnes sasniegumiem.

Visinteresantāko ziņojumu no zinātnieku puses sniedza ASV Nacionālās akadēmijas ārzemju (Foreign) sekretārs, Kalifornijas universitātes profesors un 1995. gada Nobela prēmijas par atmosfēras ķīmiju saistībā ar ozona slāņa sadalīšanos laureāts F. Sherwood Rowland. Viņš uzskatāmi parādīja, kā aug un veidojas sabiedrības interese par noteiktu dabaszinātņu nozari, ja tā kļūst aktuāla lielai sabiedrības daļai visā pa saulē. Zinātniekiem viņš ieteica būt atvērtiem un pretimnākošiem ikvienam sabiedrības pārstāvim, sevišķi pret žurnālistiem, pat “jebkurā dien nakts laikā”. Zinātnes žurnālistiem viņš ieteica gatavot materiālus interviju veidā par plaši pazīstamiem augstas klases zinātniekiem, jo tādi raksti vairāk interesē plašu sabiedrību. Atbildīgajiem par sabiedrības informēšanu viņš rekomendēja sadarbībā ar zinātniekiem gatavot populārzinātniskus rakstus dažādām auditorijām. Viņš tic, ka šajā gadsimtā sabiedrība visās valstīs tiešām kļūs “orientēta uz zinātni (zināšanām)”.

Seminārā gūtās atziņas ļauj izdarīt secinājumus par zinātnes stāvokli Latvijā. Diemžēl, zinātnes prestižs ir vismazattīstāko valstu līmenī un sabiedrības interese par zinātni ir minimāla – centrālajos daudztirāžas laikrakstos labi ja reizi mēnesī parādās kāds nopietns populārzinātnisks raksts. Tādēļ LZA un citām par zinātni atbildīgajām institūcijām Latvijā ir jāpievērš visnopietnākā uzmanība zinātnes prestiža paaugstināšanai, jo citādi mēs drīz vien būsim mazattīstīto valstu pulkā.

Vērtē žurnālists

Seminārs kopumā manā pailgajā preses darbinieka mūžā bija pirmā reize, kad zinātnieki un žurnālisti uz pilnīgas paritātes principiem iztirzāja šīs tēmas profesionālos un ētiskos aspektus. Gandrīz pussimts tikšanās dalībnieku vidū bija arī daži zinātnisko iestāžu sabiedrisko attiecību speciālisti, taču viņu klātbūtne kopējā diskusijā bija mazāk jūtama. Semināru ar īsu uzrunu atklāja Tobāgo salas vietējās valdības vadītājs Orvels Londons. Kopumā tajā bija pārstāvētas 30 valstis no sešiem kontinentiem. Starpakadēmiju paneļa (IAP) sapulcējušos sveica šīs apvienības viceprezidents Īvs Kuarē.

Augsti kvalificētu pārskata lekciju par pētnieku un žurnālistu savstarpējo attiecību modelēšanu nolasīja Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta (MTI) zinātnes žurnālistikas skolas direktors Bojs Rensbergers. Pēc viņa teiktā, Amerikā zinātnes žurnālistu lielākā daļa nav apmācīti kā žurnālisti, pats viņš vairāk nekā 30 gadus par šīm tēmām rakstījis vadošajos ASV laikrakstos. Seminārā vairākkārt tika pausts viedoklis, ka zinātne ir daļa no mūsdienu kultūras, ka šajā žurnālistikā spēkā ir universālie principi un kritēriji. Kā informācijas avotu un žanru izvēlē, tā attieksmē pret faktiem un intervējamo (aprakstāmo) cilvēku. Kā uzskata franču profesors Pols Karo, nav savu nozīmi zaudējusi arī zinātniskā fantastika (fiction) un publicista radošā potenciāla pielietojums.

Žurnālistikas speciāliste Lisbete Foga (Kolumbija) analizēja zinātnei un zinātniekiem veltītās publikācijas sešu Latiņamerikas valstu presē. Viņa norādīja, ka acīmredzami dažas tēmas ir vairāk pieprasītas un biežāk ejošas, piemēram, klonēšana, Greenpeace aktivitātes, astroloģija, dinozauru un citu reto dzīvnieku apraksti. Vairākās valstīs (Meksikā, Čīlē u. c.) avīzes zinātniskai tematikai atvēl veselas lappuses – gan informējot, gan izglītojot, gan izklaidējot. Ņemot vērā televīzijas ietekmes pieaugumu un samērā lielo mazizglītoto iedzīvotāju slāni, arī preses bieži vien iet vieglākās pretestības ceļu, auditorijas piesaistei izmanto kā sensācijas, tā lielo aģentūru piespēlētus nejaušus materiālus.

Tobāgo seminārā bija pārstāvētas arī valstis, kur demokrātisma principi pavisam nav augstā cieņā. To pārstāvji vai nu vienkārši izvairījās no runāšanas vispār (Kuba, Baltkrievija), vai arī bija spiesti atzīt nepieciešamību turētos varas stingri noteiktos rāmjos. Piemēram, China Daily biznesa pielikuma redaktors Či Hepens sacīja, ka šajā avīzē angļu valodā ļauts publicēt tikai ĶTR valdības nostādnēm atbilstošus rakstus. LZA viceprezidents A. Siliņš vairākkārt izvirzīja jautājumu par pārejas tipa valstu īpatnībām, pieskaroties zinātnes sarežģītajam stāvoklim Latvijā un ES kandidātvalstu kopējām problēmām. Šo rindu autors runāja par zināt nes un varas, zinātnes un sabiedrības savstarpējām attiecībām, akcentējot augstu profesionālo standartu nozīmi katrā tādā starptautiskā saietā.

Visu klātesošo īpaši atzinīgu vērtējumu izpelnījās Nobela prēmijas ķīmijā (1995) F. Šervuda Roulanda nolasītā lekcija Ozona caurums un globālais sasilums.

Otrs mūsu īpašo interešu objekts, uzturoties Tobāgo dažas dienas arī pirms un pēc starptautiskā semināra, bija seno kurzemnieku 17. gadsimtā atstātās pēdas šajā salā, to izpēte un šī vēstures fakta ap zināšana. Kopā ar A. Siliņu apmeklējām kā Plimutu (kādreizējo Jakobštāti), kas atrodas Kurzemes līča (Courland Bay) un Kurzemes upes krastā, tā galveno Tobāgo muzeju Skarboro pilsētā, salas administratīvajā centrā. Interesanta bija saruna ar šī muzeja kuratoru Eduardu Hernandesu, kurš personīgi pazinis profesoru Edagaru Andersonu un zina stāstīt par viņa aktivitātēm Tobāgo, sākot ar 70. gadu vidu. E. Hernandess informēja no savas puses par sadarbību ar Ventspils pilsētas muzeju un jau šovasar iespējamajiem arheoloģiskajiem izrakumiem Plimutā. Viņš laipni iedeva mums Tobāgo muzeja publikāciju angļu valodā, kas nosaukta Tobāgo pirmā kolonizācija: kurzemnieki un holandieši. Interesanta detaļa: Dr. L. Lihtvelda sagatavotajā materiālā Kurzemes hercogiste raksturota kā “viena no divām Latvijas rietumu provincēm kaut kur starp Baltijas jūru un Rīgas līci”. Zināšanai vēl tāds fakts: dažas melnbaltas fotogrāfijas par šo hercogisti un hercogu Jēkabu nelielas skatāmas arī viesnīcas Rex Turtle Beach ekspozīcijā, kas atrodas pa ceļam no Blekrokas uz Plimutu.

Viens no paliekošajiem guvumiem šajā seminārā noteikti būs jaunās iespējas zinātniskās informācijas gūšanai turpmāk izmantot starptautisko elektronisko sakaru tīklu. Piemēram, SciDev.net direktors Deivids Diksona (Lielbritānija) ne tikai dalījās savā pieredzē šādas datu bāzes (dosjē) veidošanā, bet tūlīt pēc atgriešanās no Tobāgo piedāvāja konkrētas turpmāko sakaru formas un iespējas.

Lai arī brauciens bija diezgan nogurdinošs, tas pavēra plašāku skatu uz Karību un citām šī reģiona valstīm, uz mūsdienu tehnoloģisko brīnumu pasauli un ļāva nodibināt lietišķus sakarus kā ar žurnālistiem tā ar zinātniekiem lielā ģeogrāfiskā amplitūdē.

Konference notiks 2002. gada 25. aprīlī
Rīgā, Akadēmijas laukumā 1
LZA Augstceltnē, lekciju zālē III stāvā

Programma

10.00–11.15

Ievadvārdi.

Valdis Bērziņš. Izrakumi Užavas Vendzavu mezolīta apmetnē.

Roberts Spirģis. Arheoloģiskie pētījumi Ikšķiles Kābeļu uzkalniņu kapulaukā.

Mati Mandel (Tallina). Neue Gräberforschungen auf dem westestnischen Festlande. / Jauni pētījumi par I g.t. senkapiem Rietumigaunijā.

Pārtraukums.

11.30–12.30

Zigrīda Apala. Arheoloģiskie pētījumi Cēsu viduslaiku pils pagalmā.

Guntis Zemītis. Jelgavas pils arheoloģisko pētījumu gaismā.

Andris Celmiņš. Pētījumi Rīgas pilsētas zemes nocietinājumu valnī Basteja bulvārī.

Pusdienas pārtraukums.

13.30–14.30

Ilona Vaškevičiūte (Viļņa). About the south boundary of Semigallia. / Par Zemgales dienvidu robežu.

Romas Jarockis (Viļņa). Settlement development in Southern Semigallia in the 13^th–16^th century. / Apmetņu attīstība Dienvidzemgalē 13.–16. gs.

Gunita Zariņa. Ieskats Kurzemes un Zemgales 14.–18. gs. iedzīvotāju demogrāfijā.

Pārtraukums.

14.45–16.30

Ilze Reinfelde. 17. gs. baltmāla pīpes RVKM arheoloģiskajā materiālā.

Vitolds Muižnieks. Puzes Lejaskroga kapsētas arheoloģiskā izpēte 2001. g.

Lilita Vanaga. Etnogrāfu ekspedīcijas 2000.–2001. g.

Atklātais sabiedriskais fonds
“Dabas retumu krātuve”

Pārskats par saņemtajiem ziedojumiem un to izlietojumu 2001. gadā (Ls).

1. LLMZA, LLU un Hipotēku bankas trīspusējā vienošanās par sadarbību noslēgta:

* apzinoties zinātnisko pētījumu nozīmīgo lomu lauku attīstībā un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanā;

* vēloties veicināt lauku attīstības projektu kreditēšanu;

* vēloties atbalstīt jaunatnes iesaistīšanu zinātniskos pētījumos un novērtētu to ieguldījumu lauku attīstībā.

2. LLMZA, LLU un Hipotēku banka apņemas:

* veicināt zinātnes un prakses sadarbību, kopīgi rīkot vispārizglītojošus sarīkojumus, sniegt konsultācijas, rīkot seminārus un konferences;

* vienojoties, veicināt un finansiāli atbalstīt vērtīgu zinātnisku un populārzinātnisku izdevumu (grāmatu, žurnālu, pārskata rakstu utml.) izdošanu;

* sākot ar 2002. gadu, iedibināt izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem ikgadējas balvas un prēmijas, – maģistrantiem, doktorantiem un jauniem pētniekiem, Ls 2000 kopsummā.

3. Balvas un prēmijas piešķir saskaņā ar nolikumu un to izmaksu finansiāli nodrošina Hipotēku banka.

4. Balvas un prēmijas pasniedz svinīgā ceremonijā, kuras vietu un laiku nosaka pēc trīs pušu vienošanās; pirmoreiz tās tiks pasnieg tas LLMZA 10 gadu darbības jubilejai veltītajā kopsapulcē 2002. gada 31. maijā.

5. Līgumslēdzējas puses izsaka pārliecību, ka šī vienošanās spēs būtiski veicināt lauku attīstību, zinātniskas izstrādnes, jaunās paaudzes iekļaušanos zinātnē un Latvijas valsts uzplaukumā.

LLMZA prezidente
Baiba Rivža

Hipotēku bankas prezidents
Inesis Feiferis

Katru gadu piešķir 6 balvas par izcilākajiem pētījumiem, kas veicina lauku attīstību, tās modernizāciju, uzņēmējdarbību, efektīvu kredītu un finansu līdzekļu izmantošanu.

Balvas tiek piešķirtas gadā divās sesijās, – pavasarī (maijā) un ziemā (decembrī). Katrā sesijā tiek piešķirtas 2 balvas maģistrantiem (apmēram Ls 250 katra) un 1 balva doktorantiem vai jauniem pētniekiem (apmēram Ls 500).

Balvu kopsumma ik gadus ir Ls 2000 un to izmaksu finansiāli no drošina Hipotēku banka.

Konkursu rīko Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidijs un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļa. Konkursa darbus vērtē LLMZA prezidentes un LLU rektora apstiprināta ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilpst arī Hipotēku bankas pārstāvis.

Konkursā LLMZA prezidijam (Rīgā, Republikas laukumā 2, LV-1981, 17. stāvā 26. kabinetā) vai LLU Zinātņu daļā (Jelgavā, Lielā ielā 2, LV-3000, 169. telpā) iesniedzamie dokumenti:

* LLMZA īstenā locekļa, LLU zinātniskās padomes vai LLU fakultātes domes ieteikums, kurā dots īss iesniegtā darba vērtējums un jaunā zinātnieka raksturojums;

* konkursa darbs (var būt arī doktora disertācija vai maģistra darbs), norādot uz titullapas augstskolas vai zinātniskās iestādes nosaukumu, darba nosaukumu, autora vārdu, uzvārdu. Uz titullapas jābūt norādei – LLMZA, LLU un HB jauno zinātnieku darbu konkursam;

* darba īsa anotācija latviešu valodā;

* publicēto darbu saraksts (ja tādi ir);

* uzziņu lapa (CURRICULUM VITAE, CV) par darba autoru: vārds, uzvārds, dzimšanas gads, datums, darba vieta, doktorantiem, maģistrantiem to beigšanas gads, mājas un darba vietas pilna adrese, telefons, elektroniskais pasts (ja tāds ir).

Konkursa darbs iesniedzams ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms balvas piešķiršanas. Konkursa ekspertu komisija labākos no iesniegtiem darbiem reflektē apbalvošanai.

Ekspertu komisijas slēdzienu par labāko darbu izvirzīšanu apbalvošanai apstiprina LLMZA prezidijs, pieaicinot Hipotēku bankas pārstāvi. Paziņojums par balvas piešķiršanu tiek publicēts presē.

Konkursa uzvarētājiem balvas pasniedz svinīgā sarīkojumā, – LLMZA kopsapulcē vai LLU Akadēmiskā sēdē.

Satura rādītājs

Latvijas Okupācijas muzeja atklātā vēstule-aicinājums

Klusā nepakļāvība izpaudās ļoti dažādos veidos un darbības jomās:

• profesionālā darbā (valsts pārvaldes iestādēs – visu līmeņu plānu izstrādē; saimnieciskos uzņēmumos – dažādu rīkojumu vairāk vai mazāk pilnīgā izpildē; zinātnē un mākslinieciskā jaunradē, apejot cenzūras žņaugus),

• sabiedrisko organizāciju darbībā (ne vien jau aprakstītajā Rakstnieku savienības darbā, bet arī dabas aizsardzības un folkloras kustībā, koru repertuāru izvēlē u. c.),

• sadzīvē – pārstāstot un pierakstot politiskās anekdotes, “izplatot neatļauto literatūru, svinot Jāņus pēc to nosodījuma”, izvairoties no dienesta armijā un dalības vēlēšanās, saglabājot bibliotēkās izņemto literatūru, stāstot bērniem par pieredzēto starpkaru posmā un izsūtījumā (mājās saietos atsvaidzinot atmiņā publiskai izpildei neatļautas dziesmas) un daudz kā cita.

Par šādām un līdzīgām no varas pārstāvjiem slēptām vai ar tai pie ņemamiem lozungiem maskētām darbībām nav un tā laika apstākļos ne varēja būt nekādu dokumentālu liecību. Tas jaunāko paaudžu pārstāvjiem var radīt maldīgu priekšstatu par dzīvi okupācijas laikā un it kā notikušo vispārējo komunistiskās ideoloģijas piesavināšanos. Ja tas tā būtu bijis, 1988. gadā nebūtu izveidojusies un baudījusi neredzēti plašo atbalstu Tautas fronte.

Lai savāktu un saglabātu nākamībai liecības ar patieso cilvēku rīcības un uzskatu daudzveidību pagājušajā laikposmā, mūsu tautas asprātību un izdomas bagātību, pretojoties totalitārisma žņaugiem, aicinām pierakstīt savas vai vecāku atmiņas par visdažādākajiem aktīvajiem un arī pasīvajiem nepakļaušanās veidiem okupācijas varas prasībām un ideoloģijai.

Atmiņu pierakstam noteikti jāsatur norādes par darbības vietu un laiku vai vismaz aptuvenu laikposma raksturojumu, kā arī ziņas par vēstītāju – pilns vārds un uzvārds, pašreizējā adrese un tālruņa numurs, dzimšanas gads vai tagadējais vecums, nodarbošanās aprakstāmo notikumu laikā un loma tajos (arī vērotāja vai ziņu uzklausītāja dati, atmiņu datējums).

Ja atmiņas pierakstījuši ne paši notikumu dalībnieki, bet citi cilvēki pēc atstāsta, tad jānorāda šo sūtītāju vārds un iespējas sazināties (tālruņa numurs, pasta vai elektroniskā pasta adrese), ja rastos nepieciešamība pēc kādiem stāstījuma precizējumiem.

Atmiņu pierakstu vai dokumentālas liecības (vēstules, fotogrāfijas u. c.) lūdzam sūtīt uz Latvijas Okupācijas muzeju Rīgā, Strēlnieku laukumā 1, LV-1050 vai pa e-pastu: omf@latnet.lv.

Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ILONA MAGDISJUKA

Promocijas darba temats – “Neironu tīkla Cakade-Correlation izman tošanas īpašību pētīšana klasifikācijas, prognozēšanas un drošības uz devumos”.

Recenzenti: Dr.h.inž. J. Grundspeņķis, Dr.h.inž. P. Rivža, Dr. dat. A. Gobzemis.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2002. gada 17. maijā plkst. 10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2., 114. auditorijā

ANTRA BALODE

aizstāvēs promocijas darbu “Izejmateriāla novērtēšana un dažādu selekcijas metožu pielietojums liliju selekcijā” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. biol. R. Kondratovičs. Dr.h. agr. V. Klāsens, Dr. biol. E. Kaufmane.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

2002. g. 20. maijā plkst. 16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

KĀRLIS SARKANS

par tematu “Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju ienesīgākā perioda prognozēšana uz makroekonomisko datu bāzes”.

Promocijas darba recenzenti: Dr. habil. oec., prof. Valerijs Praude, Dr. oec., prof. Ingrīda Jakušonoka. Dr. oec., doc. Andris Rigerts.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2002. gada 22. maijā plkst. 15.00 Daugavpils Universitātē, Vienības ielā 13, 324. aud. Literatūrzinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē

MAIJA BURIMA

aizstāvēs promocijas darbu “K. Hamsuna un J. Akuratera prozas mākslinieciskā pasaule: sastatāmais raksturojums” filoloģijas doktora grāda iegū šanai literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē.

Recenzenti: Dr.h.filol., prof. Janīna Kursīte, Dr.h.filol., as. prof. Benedikts Kalnačs, Dr.h.filol., prof. Fjodors Fjodorovs.

Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Daugavpils Universitātes Zinātniskās bibliotēkas lasītavā, Vienības ielā 13.

* * *

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas valodniecības nozares promocijas padomes sēdē 2002. gada 22. martā Linda Lauze aizstāvēja promocijas darbu “Vienkārša teikuma dinamika latviešu sarunvalodā: sociolingvistiskais aspekts” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgi biļeteni – nav.

* * *

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas promocijas padome 2002. gada 26. marta sēdē piešķīra mākslas doktora (Dr. art.) zinātnisko grādu ĒVALDAM DAUGULIM mūzikas vēstures un teorijas apakšnozarē par promocijas darbu “Harmonijas mācības evolūcija 20. gadsimtā un mācību satura intensifikācija Latvijā”.

Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – nav, atturas – nav.

* * *