Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2002. gada  1. aprīlis: Speciālizlaidums     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Vēl lielāks kuriozs ir tā saucamais bada streiks, par kuru pat streiku likumā nav bilsts ne pušplēsta vārda. Sēž savā skaistajā importa teltī sabiedrībā pazīstams cilvēks sabiedrībai labi saredzamā vietā, sabiedrība apciemo viņu ar minerālūdens un sulu pudelēm. Vakara krēslā sabiedrībā pazīstamais cilvēks dodas uz māju caur lielveikalu, un no Maksi-, T- vai kāda cita mārketa firmas kules ārā rēgojas ne jau “Man gaļu” kakliņš, bet krietns vistas stilbs un jaktsdesiņu virtene. Mana bada streikotāja darba diena ir beigusies, un ko es daru savā personīgajā brīvajā laikā, tur citam savs smeceris nav jābāž. Par to modri sardzē stāv cilvēktiesību institūcijas.

Saeima Streiku likumā ne ar vārdu nepie minēdama bada streiku, acīmredzot uzskata, ka tas attiecināms pie reliģiozām vai medicīniskām veselas miesas un gara uzturēšanas procedūrām un ievietojams vienā rubrikā ar gavēni un diētu.

Lai turpmāk, kad sagribēsies streikot, jūs visu izdarītu pareizi un tiesa nevarētu atzīt jūsu streiku par nelikumīgu, publicējam tos Streiku likuma pantus, kas attiecas uz pareizu streika pieteikšanu, kā arī sargā mūs no nepatikšanām, kādas vēlētos sagādāt priekšniecība.

3. pants. (1) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbiniekiem (turpmāk – darbinieki) ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.

(2) Tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojamas, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā darba strīdā pirmsstreika sarunās.

4. pants. (1) Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga.

(2) Darbinieku nedrīkst piespiest piedalīties streikā vai neļaut viņam piedalīties streikā.

5. pants. (1) Ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), iestādē, organizācijā, nozarē ir radies pamats kolektīvajam darba strīdam, šā uzņēmuma (uzņēmēj sabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku arodbiedrība (turpmāk – arodbiedrība), darbinieki vai darbinieku pilnvarotie pārstāvji iesniedz attiecīgajam darba devējam, darba devēju grupai, darba devēju organizācijai, attiecīgās nozares pārvaldes institūcijai (turpmāk – darba devējs) rakstveidā noformētas attiecīgās arodbiedrības vai darbinieku prasības.

(2) Darba devējs nekavējoties izskata iesniegtās prasības un triju dienu laikā paziņo prasības iesniedzējam savu atbildi.

(3) Ja darba devēja atbilde uz arodbiedrības vai darbinieku prasībām ir noraidoša, tiek rīkotas abu pušu pirmsstreika sarunas šā likuma 8. un 9. pantā noteiktajā kārtībā.

6. pants. (1) Kolektīvā darba strīda puses streika laikā rīko streika sarunas.

(2) Streika sarunu laikā kolektīvā darba strīda pušu prasības, priekšlikumi un ierosinājumi, uz tiem sniegtās atbildes, kā arī pieņemtie lēmumi un panāktās vienošanās noformējamas rakstveidā.

(3) Ja darba devējs nepilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā darba strīda atrisināšanu, arodbiedrībai vai darbiniekiem ir tiesības atsākt streiku, neievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus.

7. pants. Kolektīvā darba strīda puses nodrošina, lai pirmsstreika sarunās un streika norises laikā tiktu ievērota šajā likumā noteiktā kārtība.

II nodaļa. Pirmsstreika sarunas

8. pants. (1) Ja darba devēja atbilde ir noraidoša, abas kolektīvā darba strīda puses triju dienu laikā izveido izlīgšanas komisiju pirmsstreika saru nām ne mazāk kā sešu cilvēku sastāvā, pilnvarojot vienādu pārstāvju skaitu no abām kolektīvā darba strīda pusēm.

(2) Izlīgšanas komisija pirmsstreika sarunas turpina ne ilgāk par vienu nedēļu, un sarunu norise tiek protokolēta.

9. pants. (1) Arodbiedrība savus pārstāvjus darbam izlīgšanas komisijā pilnvaro biedru kopsapulcē vai vēlētas institūcijas sēdē statūtos noteiktajā kārtībā. Ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), iestādē, organizācijā, nozarē (turpmāk – uzņēmums) ir vairākas arodbiedrības, pārstāvji darbam izlīgšanas komisijā tiek pilnvaroti proporcionāli katras arodbiedrības biedru skaitam, bet vismaz viens pārstāvis no katras arodbiedrības.

(2) Darbinieki savus pārstāvjus darbam izlīgšanas komisijā pilnvaro, nobalsojot par to. Pārstāvju pilnvarošanai pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu, ja balsošanā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbinieku skaita, bet ne mazāk par 10 darbiniekiem. Darbinieki nosaka pilnvaroto pārstāvju skaitu, ņemot vērā, ka tas nedrīkst būt mazāks par vienu desmitdaļu no attiecīgā uzņēmuma darbinieku skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

10. pants. Ja pirmsstreika sarunu laikā vienas kolektīvā darba strīda puses iebildumu dēļ vienošanos par streika novēršanu panākt nav iespējams, arodbiedrībai vai darbiniekiem ir tiesības pieteikt streiku šā likuma 11. un 12. pantā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Streika pieteikšana

11. pants. (1) Arodbiedrība lēmumu par streika pieteikšanu pieņem biedru kopsapulcē, kura sasaukta attiecīgās arodbiedrības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šīs arodbiedrības biedru skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(2) Ja attiecīgās arodbiedrības biedru kopsapulci nav iespējams sasaukt lielā biedru skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē, kura sasaukta attiecīgās arodbiedrības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šīs arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgās arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(3) Ja arodbiedrība vai šā panta otrajā daļā minētie arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji (turpmāk – arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) lēmumu par streika pieteikšanu pieņem visu attiecīgā uzņēmuma darbinieku vārdā (arī to darbinieku vārdā, kuri nav attiecīgās arodbiedrības biedri), arodbiedrībai vai arodbiedrības biedru pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jāpanāk, lai šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus atbalsta trīs ceturtdaļas no attiecīgā uzņēmuma darbinieku skaita; šāds atbalsts ir apliecināms ar attiecīgu protokolu.

12. pants. (1) Darbinieki lēmumu par streika pieteikšanu pieņem attiecīgā uzņēmuma darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šā uzņēmuma darbinieku skaita. Lēmums ir pie ņemts, ja par to, aizklāti balsojot, nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

(2) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt attiecīgā uzņēmuma lielā darbinieku skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņem uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju sapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no šā uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to, aizklāti balsojot, nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgā uzņēmuma darbinieku pilnvaroto pārstāvju skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

13. pants. Arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji), pieņemot lēmumu par streika pieteikšanu, izveido streika komiteju, kas vadīs streiku un pārstāvēs attiecīgās arodbiedrības vai attiecīgā uzņēmuma darbinieku intereses streika sarunās ar darba devēju. Streika komitejas skaitlisko sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka arodbiedrība (arodbiedrības biedru pilnvarotie pārstāvji) vai darbinieki (darbinieku pilnvarotie pārstāvji).

14. pants. (1) Streika komiteja ne vēlāk kā 10 dienas pirms streika uzsākšanas attiecīgajam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes (turpmāk – Trīspusējā padome) sekretāram rakstveidā iesniedz:

1) streika pieteikumu, kurā norāda:

a) streika uzsākšanas datumu, laiku un streika vietu,

b) streika iemeslus,

c) streikotāju prasības,

d) streikotāju skaitu,

e) streika komitejas sastāvu un vadītāju;

2) attiecīgās sapulces (kopsapulces) lēmumu par streika pieteikšanu, kam pievienots protokols, kurā fiksēts balsu skaits, ar kādu pieņemts minētais lēmums, bet šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos – arī protokols, kas apliecina minēto atbalstu.

(2) Arodbiedrībai vai darbiniekiem streika laikā ir aizliegts izvirzīt darba devējam prasības, kas nav norādītas streika pieteikumā. Utt.

26. pants. (1) Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu un tāpēc nevar būt par pamatu darbinieku atlaišanai no darba.

(2) Darbiniekiem, kas piedalās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, tiek saglabāta darba vieta.

Tiesa, tiesa, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Rācen’s auga druviņā,
Kaņepīte – dārziņā.

Tātad, kaņepes ir bijušas pazīstamas jau sirmā senatnē: (vecu ļaužu valodiņa) un tās ir īpaši kultivētas (dārziņā). Tie, kam dārziņi bijuši lielāki vai kam kaņepes izaugušas garākas, acīmredzot labi pelnījuši, kā jau dažkārt narkotiku plantatori, jo viņi pielīdzināti dižciltīgiem muižniekiem. Tā tiek apstiprināta vispārzināmā patiesība, ka nauda nesmird.

Visi kungi mani sauca
Kaņepāju muižinieku,
Vai tādēļ muižinieks,
Ka man garas kaņepītes?

Populārāks par kaņepēm latviešiem bijis cits narkotiku augs – magones, no kurām iegūst opiju.

Magones sēja un ravēja īpaša sieviešu kasta, saukta par māsiņām.

Stād’, māsiņ, kliņgerītes
Gar tām dobes maliņām:
Lai es sēju magonītes
Pa vidiņu vidiņiem.

No šīs tautasdziesmas redzams, ka magoņu sējumi bija jāmaskē, jāslēpj (pa vidiņu vidiņiem), lai varas iestādes tos neieraudzītu. Sējumus apkopa vēlās vakara stundās, acīmredzot tā paša iemesla dēļ.

Kad, māsiņ, rozes sēsim,
Kad magones ravēsim?
– Rītā agri rozes sēsim,
Vakarāi ravēsim.

Reizēm magoņu plantācijas atradās tālu no dzīves vietas.

Jauni vīri, bāleliņi,
Celiet mani pār upīti:
Man sarkanas magoniņas
Aiz upītes jāravē.

Ir zināms, ka senie latvieši savu nocietināto piļu, kādas sāka būvēt pēc tam, kad nokāpa no kokiem, aizsardzībai izvēlējās dažādus dabiskus šķēršļus, visbiežāk upes. Šķiet, ka tāpat tika aizsargāti arī magoņu sējumi, savukārt jauni vīri un bāleliņi, šķiet, domāti bruņoti algotņi, kas sējumus apsargājuši.

Kā visur, arī senajā Latvijas teritorijā narkotiku saturošu kultūru audzēšana bijusi ļoti ienesīga, vismaz tūliņ aiz pupu audzēšanas.

Ravēdama pupu lauku,
Izravēju magonītes;
Pupas nesa zelta graudus,
Magonītes – sudrabiņu.

Taču, kas vieniem nes augļus, tas citiem – postu un asaras. Narkotiku lietotājs pārvēršas par cilvēku bez gribas, bez goda un pat bez jumta virs galvas.

Citas meitas godu gaida,
Kādu godu es gaidīju?
Es atstāju savu godu
Aiz krodziņa kaņepēs.

Tagad tikai atliek jautāt: Quo vadis, tauta, kura jau sirmā senatnē savu godu atstājusi aiz krodziņa kaņepēs?

Glābsim Turaidas pili!

Jānis Jaunbuciņš ierosina visiem Turaidas un tuvāko pagastu zemniekiem turēt aitas un to spiras vēl svaigas vest uz apdraudētajām nogāzēm. Te nu paveras plašs darba lauks Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai, jo acīmredzot būs ne tikai jāiesaka piemērotākās, bet arī jāveido jaunas aitu šķirnes, kur svarīgs būtu ne tikai vilnas biezums, garums un smalkums vai astes taukums, bet, pirmkārt un galvenokārt, – spirainība, proti – spiru daudzums, atsevišķas spiras lielums un mehāniskās īpašības, tādas kā stiprība, izturība, nogurumizturība u. t. t.