Numura saturs

• LZA un "ITERA-Latvija" balvas – Andrim Andrušaitim un Mārim Kļaviņam
• Eesti Teaduste Akadeemia
• Piešķirta Rīgas balva
• Godātie LZS biedri!
• Zinātnes parks Taizemē
• Zināšanu sabiedrības izaicinājumi valodai
• LZA un akadēmiskās vienības "Austrums" sadarbības līgums
• Īsumā
• Konkursi
• Latvijas Zinātnes padomē
• Konkurss
• Ar latvieša skanīgo ceļvedi pa dvēseles Eiropu
• Aizstāvēšana

LZA un firmas "ITERA-Latvia"balvu laureāti Andris Andrušaitis (pa kreisi) un Māris Kļaviņš	Apbalvotie kopā ar apbalvotājiem. No kreisās - prof. Imants Meierovics (Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" padomes priekšsēdētājs), LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš, Andris Andrušaitis, Māris Kļaviņš, ITERA-Latvia prezidents, LZA goda mecenāts Juris Savickis, LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters

1. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā bija svētki – ar firmas "ITERA–Latvija" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" atbalstu sarūpēto gada balvu un stipendiju saņēma divi zinātnieki, kuru darbs veltīts Latvijas un Baltijas jūras vides tīrībai. Dr.biol. Andris Adrušaitis apbalvots ar piemiņas medaļu un stipendiju par darbu kopu "Rīgas jūras līča eitrofikācija un produktivitāte", bet LZA īstenais loceklis, Dr.habil.chem. Māris Kļaviņš medaļu un stipendiju saņem par darbu kopu "Latvijas ūdeņi un humusvielas tajos".

Kā jau esam rakstījuši, firmas "ITERA–Latvija" prezidenta, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda mecenāta Jura Savicka atbalsts Latvijas zinātnei neaprobežojas ar gada balvu ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Divas nedēļas pēc gada balvu pasniegšanas, 14. oktobrī Latvijas zinātnes vēsture tiks atzīmēta ar jaunu pieminekli – Kronvalda bulvāra apstādījumos iepretim Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkai tiek uzstādīta skaista piemiņas zīme slavenajam latviešu ķīmiķim Paulam Valdenam. Tā ir tēlnieka Andra Vārpas attēlotā Valdena apgriezenība – divi ābolskābes molekulas spoguļattēli, kurus šķir siena ar P. Valdena portretu bareljefiem un uzrakstiem latviešu un angļu valodā. Šis interesantais piemineklis izgatavots un uzstādīts par firmas "ITERA–Latvija" līdzekļiem un turpina firmas "Grindeks" iesākto – ar tās palīdzību tapa piemineklis Paula Valdena skolotājam, Rīgā dzimušajam Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam.

Par "ITERA–Latvija" gada balvas laureātiem un jauno pieminekli stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš.

Šis oktobra mēnesis Latvijas zinātnei ir ievērojams ar diviem notikumiem. 1. oktobrī suminājām divus pazīstamus vides zinātniekus – bioloģijas doktoru Andri Andrušaiti un Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli profesoru Māri Kļaviņu, kuri saņēma LZA un firmas "ITERA–Latvija" kopīgo balvu, kuru ik gadus ar Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" starpniecību piešķir ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai arī par nozīmīgu vides izstrādes veicināšanu. Mazliet pakavēšos pie šīs balvas vēstures. Firma "ITERA–Latvija" jau pirms pieciem gadiem sāka atbalstīt vides zinātnes, piešķirot stipendijas labākajiem ainavu arhitektūras studentiem. 2001. gadā tika iedibinātas kopējās Zinātņu akadēmijas un firmas "ITERA – Latvija" balvas izciliem zinātniekiem. Pirmie tās saņēma LZA korespondētājlocekļi Gunārs Andrušaitis un Aija Melluma. 2002. gadā par balvu laureātiem kļuva mūsu akadēmiķis Rihards Kondratovičs un korespondētājloceklis Guntis Eberhards. Šogad viņiem piepulcējās Andris Andrušaitis (Gunāra dēls) un Māris Kļaviņš. Slavējama ir "ITERA–Latvijas" prezidenta Jura Savicka izpratne par to, ka jebkādas tehniskas darbības – gāzes vai naftas cauruļvadu vilkšana caur Latvijas teritoriju u.t.t., bojā vidi, tādēļ jārūpējas par tās atjaunošanu, kā arī jāveicina pētniecība, kas vērsta uz vides saglabāšanu un atjaunošanu.

2001.gada "ITERA–Latvija" balvu pasniegšanas goda mielastā sākām runāt par to, ka būtu ļoti skaisti bez šīm individuālajām balvām, kuru materiālā izteiksme ātri notērējas, atstāt arī kaut ko paliekošu. Radās doma uzstādīt Rīgā pieminekli izcilajam latviešu izcelsmes ķīmiķim Paulam Valdenam, jo tieši Valdens bija tas, kas pamatoja naftas, tātad arī dabasgāzes, bioloģisko izcelsmi, jo līdz tam pastāvēja divi uzskati. Mendeļejevs naftu saistīja ar metāla karbīdiem, tātad, neorganiskas dabas. Otrs virziens pieļāva, ka nafta varētu būt radusies, pārveidojoties senu augu un dzīvnieku valsts atliekām. Valdens pirmais konstatēja naftas optisko aktivitāti, līdz ar to tika pamatota tās organiskā izcelsme. Pieminekļa ideja sāka īstenoties. Pie darba ķērās tēlnieks Andris Vārpa un arhitekts Arno Heinrihsons. "ITERA–Latvija" deva ziedojumu Latvijas Zinātņu akadēmijai, lai tā varētu gatavo pieminekli uzdāvināt Rīgas pilsētai. Tas bija tiešām liels un cēls ziedojums. Mēs vairākkārt braucām uz Valmieru pie tēlnieka, sekojām pieminekļa tapšanai. 14. oktobrī notiks pieminekļa svinīga atklāšana, kas pieskaņosies divām lielām starptautiskām konferencēm. Reizē notiks 21. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference, kas būs veltīta augstākās izglītības 140 gadiem Rīgā. Tajā godinās arī Paula Valdena 140.dzimašanas dienu un Vilhelma Ostvalda 150. jubileju. Konferencē piedalīsies zinātnieki no 10 valstīm, arī vairāku universitāšu rektori. Vienlaikus ar šo konferenci notiks 3. Starptautiskais Paula Valdena simpozijs par organisko ķīmiju, kurā piedalīsies lektori no Zviedrijas, Vācijas, ASV, Kanādas, Francijas, Japānas, Krievijas un Latvijas, tajā skaitā tādi izcili zinātnieki kā profesors Rems Kostjanovskis no Krievijas un profesors Šu Kobajaši no Japānas. Arī LZA ārzemju loceklis profesors Edvīns Vedējs no Mičigānas universitātes ASV un profesors Viktors Sniečkus no Kingstonas universitātes Kanādā.

Prof. Sniečkus ir organizējis pirmos Baltijas simpozijus organiskajā ķīmijā Viļņā un tagad pirmo reizi organizē šādu simpoziju "BOC–2004" Rīgā.

Uz Paula Valdena pieminekļa atklāšanu gaidām ierodamies Paula Valdena vienīgo mazdēlu Erki Hollo, kurš ir Helsinku universitātes profesors, Somijas Zinātņu akadēmijas humanitāro zinātņu nodaļas priekšsēdētājs.

Atzīmējot "ITERA–Latvija" prezidenta Jura Savicka nozīmīgo atbalstu Latvijas zinātnei, LZA Senāts š. g. jūnijā viņam piešķīra LZA goda mecenāta nosaukumu, kura diplomu pasniedzām J. Savicka kungam 1. oktobrī LZA un "ITERA–Latvija" gada balvu pasniegšanas ceremonijā. Atzīmēšu, ka pirmie LZA goda mecenāti bija Nobela prēmijas laureāts Hermanis Štaudingers ar kundzi LZA goda locekli Dr. Magdu Štaudingeri–Voitu, ASV raķešu konstruktors LZA goda doktors Konstantīns Počs, nesen viņiem piebiedrojās mūžībā aizgājušais tautsaimnieks Jānis Labsvīrs no ASV. Atbalstu Latvijas zinātnei sniedz jurists profesors Dītrihs Andrejs Lēbers no Vācijas, Konstantīna Čakstes līdzgaitnieks tautsaimnieks Jānis Sadovskis no Zviedrijas, mūsu pašu firmas "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs, "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons. Man ir liels prieks, ka tagad šo vīru skaitam ir piepulcējies Juris Savickis, kuru turpmāk dēvēsim arī par LZA goda mecenātu.

LZA un “ITERA-Latvija” 2003. gada balvu laureāti

Bioloģijas doktors Andris Andrušaitis ir Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūta direktora vietnieks, LU Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, starptautiskā HELCOM/ICES Baltijas jūras reģionālā projekta koordinatora asistents. Viņa zinātniskās intereses saistītas ar jūras produktivitāti, hidroekosistēmu funkcionēšanu, jūras eitrofikāciju, jūras mikrozooplanktona ekofizioloģiju, vides kvalitātes kritēriju ieviešanu jūras apsaimniekošanā. Publicējis ap 30 zinātnisko rakstu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis habilitētais ķīmijas doktors Māris Kļaviņš ir Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns, profesors, ap 150 zinātnisku publikāciju autors (tai skaitā 5 monogrāfijas). M. Kļaviņa zinātnisko pētījumu virzieni pēdējā laikā saistās ar vides zinātni. Viens no galvenajiem pētījumu objektiem ir Latvijas ūdeņu piesārņojuma izpēte. Intensīvi pētītas ūdeņu, augsnes un kūdras humusvielas, to īpašības un loma vidē noritošajos procesos (augsnes un ūdeņu eitrofikācija, piesārņojošo vielu pārnese). Pētīts smago metālu saturs un atrašanās formas Latvijas vidē. Veikts arī dzeramā ūdens kvalitātes apsekojums Latvijā. M. Kļaviņš vada virkni Latvijas un starptautisku projektu.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas balvas fonds š. g. 26. septembrī piešķīra 2003. gada Rīgas balvu. Par tās laureātiem kļuvuši arheologs, profesors, LZA īstenais loceklis, Dr.habil.hist. Andris Caune, LZA korespondētājloceklis, Dr.habil.art. Ojārs Spārītis un LZA goda loceklis Ojārs Zanders.

Andris Caune Rīgas balvu saņem par darbu kopumu "Pētījumi Rīgas arheoloģijā un senākajā vēsturē". Izvirzītais darbu kopums ir pēdējo trīs gadu (2001–2003) publicējumi, ko veido trīs viņa sastādītās un rediģētās grāmatas par Rīgas arheoloģiju un vēsturi: "Senā Rīga–3" un "Senā Rīga–4", kur līdzās LU Latvijas vēstures institūta un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja līdzstrādnieku, ASV un Vācijas vēsturnieku rakstiem par Rīgas senāko vēsturi publicēti arī A. Caunes raksti, kā arī mirušā vēsturnieka Jāņa Zemzara monogrāfija "Rīgas pilsētas paraugmēru vēsture", kurai A. Caune rakstījis priekšvārdu un komentārus.

Ojārs Spārītis apbalvots par Rīgas arhitektūras, kultūras un mākslas vērtību pētniecību, viņš aktīvi darbojas starptautiskos zinātniskos projektos un Rīgas vēsturei un kultūras sakariem veltītās konferencēs. Viņa ieguldījums Rīgas vēstures un kultūras popularizēšanā saistīts ar 2001. gadā notikušo Starptautisko Hanzas dienu koncepcijas izstrādi un virkni konferencēm. O. Spārītis ir 8 monogrāfiska rakstura darbu un aptuveni 150 rakstu autors gan Latvijā, gan ārzemēs par kultūras mantojuma, tostarp Rīgas kultūras vērtību izpēti un aizsardzību. O. Spārītis ir Rīgas Domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs, latviešu-vāciešu centra Domus Rigensis valdes priekšsēdētājs, viens no Melngalvju nama atjaunošanas iniciatoriem un tā direktors.

Ojārs Zanders saņem Rīgas balvu par mūža ieguldījumu Rīgas grāmatniecības vēstures izpētē. Tās ir grāmatas "Senās grāmatas Rīgā" (ceļvedis izstādei Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 1988), "Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Pirmās Rīgā iespiestās grāmatas (1588–1625)" (1988), grāmata "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā" (2000), grāmata "Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos" (2002), kā arī virkne publikāciju dažādās valodās par Rīgas grāmatniecību un kultūrvēsturi.

Satura rādītājs

1988. gada 27. novembrī tika dibināta Latvijas Zinātnieku savienība. Šā gada 27. novembrī 16.30 sanāksim Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē uz V kongresu. Reģistrācija no 15.30.

Ļoti ceram, ka kongress, kurā vērtēsim LZS 15 gados paveikto un nepaveikto, būs lemtspējīgs.

LZS valde ierosina šādu dienas kārtību V kongresā:

1) valdes ziņojums par darbību kongresu starplaikā,
2) LZS Revīzijas komisijas ziņojums,
3) LZS Statūtu izmaiņu apspriešana,
4) kandidatūru izvirzīšana LZS Padomei,
5) vēlēšanas,
6) debates.

Valde aicina izteikt priekšlikumus kongresa dienas kārtībai, Padomes nākamajam sastāvam, LZS Statūtu izmaiņu variantam (skat. "Zinātnes Vēstnesis" 2002. g. 22.04., 6.05., 21.10.). Ļoti gaidām publikācijas mūsu laikrakstā par LZS veidošanas un darbības vēsturi, par LZS nākotni.

Jānis Štrauhmanis,
LZS valdes priekšsēdētājs

Lūdzu, ierasties uz Padomes sēdi š. g. 30. oktobrī 17.00 LZA Sēžu zālē (II stāvā). Mums jāapspriež valdes darbība, jāuzņem jauni biedri un jārunā par V kongresu.

Jānis Štrauhmanis,
LZS valdes priekšsēdētājs

Satura rādītājs

Esam “Z. V.” aizsākuši aktuālu tēmu – par zinātnes un tehnoloģiju parkiem. Kā intervijā teica Latvijas Universitātes zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks, tā ir pasaulē atzīta efektīva metode, kā apvienot augstāko izglītību un zinātni jaunu tehnoloģiju izstrādāšanai un kā šīs jaunās tehnoloģijas komercializēt. Šoreiz Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Biomasas ekoefektīvas konversijas laboratorijas vadītājs, habilitētais ķīmijas doktors profesors Jānis GRĀVĪTIS iepazīstina ar Taizemes Nacionālo Zinātnes parku un tiem zinātniskajiem pētījumiem, kas ir interesanti abām valstīm – Taizemei un Latvijai.

– Taizemē uzturējos no 7. līdz 14. jūlijam pēc Taizemes Nacionālā zinātnes parka ielūguma, lai piedalītos konferencē par biomasas pārvēršanu specifiskās ķimikālijās, materiālos, enerģijā. Konference ilga divas dienas, un es biju vienīgais ārzemju referents, kuram pie tam bija atvēlēts viss laiks starp divām kafijas pauzēm – 60 minūtes ziņojumam un vēl pusstunda diskusijai. Pārējās dienās apmeklēju laboratorijas, universitāti, diskutējām par sadarbības iespējām. Bet pašā sarunas sākumā būtu vērts dažos vārdos pateikt, kas šodien ir Taizeme, kuru nevajadzētu jaukt ar Taivānu.

– Taizeme ir valsts Dienvidaustrumāzijā ar 64 miljoniem iedzīvotāju. Kaut arī daudziem Taizeme saistās ar eksotiku un tūrismu, nāksies apbēdināt – Taizemes vīzas vairs nevar nopirkt Bangkokas lidostā, kā tas bija nesen. Tagad tās ir jāpasūta caur Norvēģiju, kur atrodas tuvākā vēstniecība. Tas – zināšanai. Taizeme ir ļoti bagāta ar dabas resursiem, kas ir arī svarīgs eksporta avots. Tā ir alva, volframs, dabīgais kaučuks, dabasgāze, koksne, tostarp cēlkoksne – tīkkoks, sarkankoks, sandalkoks. Arī svins, zivis, brūnogles, ģipsis, lignīts, fluorīts. Rūpniecība valstij dod 40% no iekšzemes kopprodukta un tajā ir nodarbināti 15% iedzīvotāju. Savukārt lauksaimniecība dod 11% kopprodukta un tajā ir nodarbināti 54% iedzīvotāju. 33% no visas teritorijas ir aramzeme, lielākā daļa – apūdeņota. Taizeme ir viens no lielākajiem rīsa eksportētājiem pasaulē. Un valsts eksports, kas 2002. gadā bija 67,7 miljardi ASV dolāru, pārsniedz importu, kas bija 58,1 miljards dolāru. Šādas eksporta un importa attiecības valsts ekonomikai ir ļoti pozitīvs rādītājs. Ir interesanti palūkoties, kas tad ir galvenie tirdzniecības partneri. Valstis ir tās pašas, tikai sagrupējas dažādi. Galvenie eksporta partneri ir ASV, Japāna, Singapūra, Honkonga, Ķīna, Malaizija. Savukārt importā kārtība ir cita: Japāna, ASV, Ķīna, Malaizija, Singapūra, Taivāna.

– Nu lūk, te mēs nonākam pie zinātnes un augstajām tehnoloģijām, kuras vēlas attīstīt šī plaukstošā valsts ar 6900 dolāru lielu kopproduktu uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā. Taizemes Nacionālais Zinātnes parks ir vienīgais valstī. Tajā darbojas trīs supermoderni, ar visjaunāko aparatūru apgādāti institūti, un pētniecības virzieni liecina par to, kam valstī ir dota prioritāte. Šie zinātnes virzieni ir elektronika, biotehnoloģija, jaunie materiāli, kur diezgan liels īpatsvars ir materiāliem no biomasas.

– Taizemē interesanta bija pieeja vienotā sistēmā sasaistīt dažādas tehnoloģijas, lai vienas ražotnes atkritumi būtu izejviela citai. Tieši tā jau ir tā bezatkritumu tehnoloģija jeb nules (ZERI) emisija. Piemēram, cukuru iegūst, hidrolizējot augu materiālu – salmus, kukurūzas vālīšu kacenus, cukurbiešu sulas paliekas u. c. Polimēru ķēdes sašķeļ monomēru cukuros. Piemēram, no polimēra ksilāna hidrolīzes ceļā iegūst piecu oglekļa atomu cukuru ksilozi, kuru transformē par ksilītu. Iegūtā viela ir salda un, atceroties, ka cukurs ir baltā nāve, – organismam nekaitīga. Tā noder diabētiķiem, kuru nav mazums. Tā der arī kā antibakteriāls aģents, pats efektīvākais pret zobu kariesu, tādēļ tiek ražotas ksilītu saturošas zobu pastas. Mediķi iesaka lietot ksilītu ap 15 gramiem dienā kā antibakteriālu preparātu. Tam nav novēroti nekādi negatīvi efekti.

Otra problēma, kas ir saistīta ar mūsu institūtu, ir – kā no biomasas iegūt pašsaistošas vielas. Katrs zina, ko nozīmē nopirkt jaunas mēbeles, kurās izmantotas kokskaidu plātnes. Sintētiskās saistvielas no šīm plātnēm izgaro veselībai kaitīgas vielas pat vairākus gadus. Uzdevums ir iegūt no biomasas ne tikai šķiedru materiālu, bet arī saistvielu, lai nebūtu jālieto sintētiskie sveķi. Tā ir problēma, ar ko nodarbojas mūsu Biomasas ekoefektīvas konversijas laboratorija un kuras dēļ japāņi bija ieteikuši uzaicināt mani uz konferenci. Proti, runa ir par tvaika sprādziena tehnoloģiju. Reaktorā iepilda biomasu – koka skaidas, salmus u. c. Ļoti strauji pievadot tvaiku, reaktorā panāk 250° C augstu temperatūru un aptuveni 40 atmosfēru lielu spiedienu. Tad atver krānu un tvaiku izšauj, līdz tā spiediens sasniedz 1 atmosfēru. Šajā procesā tvaiks atšķeļ dažādas aktīvās komponentes, kas darbojas kā reaģenti. Izšauto masu nopresējot, iegūstam plastmasai līdzīgu sīkšķiedras materiālu, kas ir izturīgs un kura izgatavošanā biomasai nav pielikts ne grama ķīmijas.

Cits ļoti vērtīgs materiāls ir tā saucamā koksnes keramika. Tas ir tīra oglekļa materiāls, mehāniski izturīgs un, kas ir vissvarīgākais – iztur visagresīvākās ķīmiskās vielas. Ja ar to noekranizē telpas sienas, tām neiet cauri elektromagnētiskie lauki. Tas ir ārkārtīgi dārgs materiāls, ko iegūst koksnes pirolīzes ceļā, pilnībā izdedzinot skābekli un ūdeņradi.

– Nacionālais zinātnes parks strādā tikai otro gadu, taču tā patrons ir pats karalis, tādēļ līdzekļi netiek žēloti. Jauno materiālu institūtā strādā ap 200 cilvēku, tostarp 60 doktori, un finanses no valsts budžeta ir 7 miljoni dolāru gadā. Ar laiku būs jāsāk pelnīt pašiem, bet pagaidām uzsvars ir likts uz zinātni, kurai jāsagatavo lēciens industrijā. Centrs sadarbojas ar Bangkokas universitāti, kur atrodas tvaika sprādziena iekārta, kas, tāpat kā daudzas citas iekārtas, ir japāņu. Japāna no saviem ārzemēm paredzētajiem zinātniskās palīdzības fondiem ir atvēlējusi 2 miljonus dolāru Taizemes tvaika sprādziena projektam.

– Šobrīd patiešām Taizemes enerģijas patēriņa bilancē 91,3% aizņem fosilo izrakteņu dotā enerģija. 6,4% dod hidroenerģija un 2,3% – pārējā (lasi – biomasas) enerģija. Tie ir 2001. gada dati. Taču taivānieši ir pietiekami tālredzīgi un cenšas izvēlēties energomazietilpīgas tehnoloģijas. Piemēram, tvaika sprādziena iekārtas ir izdevīgi būvēt tur, kur tvaiks ir ražošanas pārpalikums un tiek nelietderīgi izmests gaisā. Tas bija mans ieteikums. Piedāvāju visas tehnoloģiju sistēmas izanalizēt no enerģijas viedokļa. Skatāmies, kā sistēmai plūdusi cauri enerģija un radījusi gala produktu. Enerģijas atmiņu, ko satur gala produkts, sauc par emerģiju un to mēra Saules džoula vienībās. Tas ir paņēmiens, kā salīdzināt kvalitatīvi dažādas sistēmas. Jā, tas kolēģiem patika.

– Mana atbilde skanēs mazliet anekdotiski, bet diemžēl tāda ir realitāte. Taizemes puse būtu gatava tūdaļ sūtīt zinātniekus uz šejieni, lai viņus apmācītu strādāt ar tvaika sprādziena tehnoloģiju. Taču – ko viņi te ieraudzīs? Mūsu novecojušās iekārtas? Slikti apgādātās laboratorijas? Kādu algu mēs uzturēšanās laikā viņiem varam maksāt? Kas te mums ir Eiropas un pasaules līmenī, izņemot zinātnieku galvas? (Piebildīšu – vēl arī institūta 1. stāva labierīcības – Red.) Teicām – piedodiet, esam šausmīgi noslogoti. Tāpat atbildēju arī japāņiem – vai, jūs savus pieteikumus esat atsūtījuši daudz par vēlu! Visas kvotas jau ir aizņemtas… Diemžēl.

Ar J. Grāvīti runāja Z. Kipere

Satura rādītājs

5. gadskārtējā starptautiskajā konferencē "Ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumi; jauni izaicinājumi un perspektīvas", kas notika Banku augstskolā š.g. 10.–11. septembrī, liela uzmanība tika veltīta Latvijas zināšanu ekonomikas veidošanai Eiropā un pasaulē. Plenārsēdē un divu dienu diskusijās, izskatot dažādu problēmu lokus un nākotnes izvēles, nozīmīga vieta tika atvēlēta forsaitam kā zinātnes un kultūras attīstības elementam, tā daudzpusīgo aktivitāšu nozīmei nākotnē. Tā, apskatot Somiju kā straujas izaugsmes paraugu, tika uzsvērts, ka šajā valstī kopš 90. gadu sākuma forsaits ir plaši atbalstīts gan no zinātnieku un uzņēmēju, gan parlamenta un valdības puses. Terminu lietošana attiecībā uz divām atšķirīgās jomām – forsaitu un nākotnes studijām konferencē neradīja diskusijas.

Lai pareizi pielietotu jaunus jēdzienus, ir jābūt noteikta līmeņa kompetencei sfērās, uz kurām tie attiecas. Šeit nepietiek ar ieskatīšanos viensējuma vai citās vārdnīcās, kuras neatspoguļo 21. gs. zināšanu starptautiskos sasniegumus. Ilgtspējīgas attīstības konferencē izskanēja brīdinājumi par to, ka latviešu valoda nepietiekami adaptējas zināšanu virzītajā ekonomikā, un tas var kļūt par jaunu šķērsli nacionālajai kultūrai un labklājībai. Ar šo tendenci saistītais birokrātiskais, kokainais valodas stils uzskatāms par vienu no cēloņiem, kas arvien vairāk attālina varu no cilvēka, sabiedrības, un tas skaidri kļuva redzams pirmsreferenduma diskusijās par Latviju Eiropas Savienībā.

Dr.Arturs Puga
apfstudies@netscape.net

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un akadēmiskā vienība Austrums apzinās savu kopējo atbildību Latvijas akadēmiskās jaunatnes intelektuālo vērtību veidošanā un Latvijas kultūrvēsturiskā un demokrātiskā mantojuma saglabāšanā, attīstot akadēmiskajā vidē Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Konstantīna Čakstes u. c. Latvijas demokrātu idejas. Latvijas Zinātņu akadēmija un akadēmiskā vienība Austrums atbalsta augstākās izglītības harmonisku attīstību Latvijā un akadēmiskās pasaules saistību ar visu Latvijas sabiedrību.

Latvijas Zinātņu akadēmija un akadēmiskā vienība Austrums savā 120 gadu pastāvēšanas jubilejā vienojas par:

* sadarbību Latvijas studējošās jaunatnes akadēmisko un radošo interešu veidošanā, t. sk. iedibinot studentu prēmijas un stipendijas;

* sadarbību, veicinot pētījumus par demokrātijas ideju vēsturi un tālākattīstību;

* kopējiem pasākumiem J. Čakstes, G. Zemgala u. c. ievērojamu Latvijas zinātnieku un domātāju, politiķu, dažādu nozaru profesionāļu – Austruma kādreizējo biedru – kultūrvēsturiskā un idejiskā mantojuma apzināšanā un popularizēšanā;

* sadarbību kopīgu zinātnisku konferenču un diskusiju rīkošanā, kas būtu veltītas valstiskuma un demokrātijas attīstības jautājumiem nacionālā un Eiropas kontekstā;

* sadarbību žurnāla Akadēmiskā Dzīve saturiskā un zinātniskā pilnveidošanā un popularizēšanā.

Šo mērķu īstenošana stiprinās Latvijas valsti un sabiedrību un sekmēs to konkurētspēju modernajā pasaulē 21. gadsimtā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Akadēmiskās vienības Austrums vecākais Mārtiņš Tarlaps

Rīgā, 2003. gada 2. oktobrī

Satura rādītājs

5. septembrī Limbažos notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un Limbažu rajona padomes organizētā zinātniska izbraukuma konference "Rietumvidzemes lībisko apvidu kultūrvēstures problēmas" – "Letonikas" 30. sēde. Konferences ietvaros notika žurnāla "LZA Vēstis" A daļas 2003. gada 5./6. numura atvēršana. Šis numurs ir veltīts konferencē aplūkojamajai tematikai. Konferencē tika iztirzātas gan visa novada (kā piem., kultūras pieminekļu saglabāšana), tā arī lokālas tēmas – Svētciema, Liepupes, Umurgas u. c. kultūrvēsturiskā mantojuma pētījumi. Konferences dalībnieki ekskursijā iepazinās ar Limbažu un apkārtnes dabas un kultūras pieminekļiem.

***

8. septembrī Aizkraukles novada ģimnāzijā notika seminārs "Saules enerģijas izmantošana Latvijā", kurā sadarbības projekta ar Dāniju ietvaros tika apskatīti saules enerģijas izmantošanas iespēju pētījumi Latvijā. Semināra dalībnieki – Latvijas un Dānijas speciālisti – šo jautājumu aplūkoja gan teorētiski – referātos un debatēs, gan praktiski, apskatot saules iekārtas ūdens sildīšanai un saules kolektoru uz Aizkraukles novada ģimnāzijas un Aizkraukles katlumājas jumta.

***

11. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts rīkoja zinātnisku konferenci "Aktualitātes Aspazijas un Raiņa pētniecībā". Tajā referēja Gunārs Bībers no Latvijas Kultūras akadēmijas ("Izvēle kā gara brīvības apliecinājums Aspazijas traģēdijās"), Silvestrs Gaižūns no Baltoskandijas akadēmijas ("Aspazijas luga "Jānis Ziemelis" Eiropas literatūras kontekstā"), Saulcerīte Viese ("Atmiņas kā nedroša Aspazijas un Raiņa izpētes avots"), Janīna Kursīte no LU ("Sapņu žanrs Raiņa jaunradē"), Gundega Grīnuma no LU LFMI (""Jāzeps un viņa brāļi" kā latviešu literatūras "eksportprece""), Skaidrīte Lasmane no LU ("Rainis par politikas ētiku").

***

18. septembrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde, kurā ar ziņojumu "Latvijas attīstības iespējamie scenāriji, iestājoties/neiestājoties ES" uzstājās LZA korespondētājlocekļa kandidāts Dr.oec. profesors Uldis Osis. Sēdes dalībnieki iepazinās arī ar citiem LZA jauno locekļu kandidātiem 2003. gada vēlēšanās. Pēc sēdes notika LZA goda locekļa dzejnieka un atdzejotāja Knuta Skujenieka Rakstu 2. sējuma "Eiropas tautu dziesmas" atvēršana, kuru kuplināja etnomuzikologs Valdis Muktupāvels un Rūta Muktupāvela ar Eiropas dažādu tautu dziesmu dziedājumu un aktrise Indra Burkovska, kura tandēmā ar atdzejotāju izvadāja klausītājus pa Eiropas valstu tautasdziesmu ceļiem.

***

22. septembrī gadalaiku izdevums "Zvaigžņotā Debess" atskatījās uz 45 gadiem, kamēr iznāk šis interesantais un daudzu zinātkāro iecienītais izdevums. Tika izteiktas atzinības, pateicības, pasniegta Jāņa Ikaunieka medaļa, paziņoti Saules aptumsuma fotokonkursa "Tālās zvaigznes gaisma" rezultāti. LU asociētais etnomuzikoloģijas profesors Dr.art. Valdis Muktupāvels sniedza koncertlekciju "Skaņa un mīts".

***

25. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmiju apmeklēja Baltijas jūras reģiona un Austrumeiropas fonda valdes delegācija no Zviedrijas, kura divas dienas Latvijā iepazinās ar zinātnisko pētniecību pēc neatkarības atgūšanas un starpnozaru pētniecību. Fonds piešķir līdzekļus doktorantūras studijām un pētniecībai Sēdertērnas universitātē Zviedrijā. Interesanti, ka fonda 2003. gada piešķīrums universitātei ir vienlīdzīgs ar visu Latvijas zinātnes subsidējumu no valsts budžeta. Fonda dalībniekus galvenokārt interesēja pētījumi humanitārajās un sociālajās zinātnēs un kopēju projektu iespējas.

***

1. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā pasniedza LZA, firmas "ITERA–Latvija" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" gada balvas un stipendijas Dr.biol. Andrim Andrušaitim par darbu kopu "Rīgas jūras līča eitrofikācija un produktivitāte" un LZA īstenajam loceklim Dr.habil.chem. Mārim Kļaviņam par darbu kopu "Latvijas ūdeņi un humusvielas tajos". "ITERA–Latvija" prezidentam Jurim Savickim pasniedza LZA goda mecenāta diplomu.

***

2. oktobrī izdevniecība "Zinātne" un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīgas Latviešu biedrībā lasītāju vērtējumam svinīgi nodeva enciklopēdiju "Latviešu rakstniecība biogrāfijās".

***

2. oktobrī Latvijas Universitātē tika parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmijas un akadēmiskās vienības "Austrums" sadarbības līgums.

Satura rādītājs

Iesniegums par piedalīšanos konkursā, zinātnisko kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, dzīves un darba gājums (CV), kā arī pēdējo 6 gadu zinātnisko publikāciju saraksts mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniedzami institūta zinātniskajam sekretāram LV-1002, Rīgā, Zeļļu ielā 8, 241. telpā, tālrunis 7033719.

* * *

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem Antropoloģisko pētījumu laboratorijā specialitātē:

antropoloģija – pētnieks – 1 vieta.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1201. istabā, tālrunis 7225948.

Pieteikumam pievienot:

1) Curriculum vitae;
2) zinātnisko publikāciju sarakstu;
3) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmija izsludina konkursu LZA goda doktora, prof. J. Labsvīra ierosinātās Kārļa Ulmaņa balvas piešķiršanai 2003. gadā par Latvijas tautsaimniecības un valsts vēstures problēmu izpēti un risinājumiem. Balvu var piešķirt zinātniekiem, izglītības un tautsaimniecības darbiniekiem par izcilu devumu iepriekšminētajās nozarēs. Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu padomes, universitāšu senāti un fakultāšu domes. Balvu piešķir īpaša ekspertu komisija. Izvirzot pretendentus, līdz š.g. 20. oktobrim jāiesniedz šādi dokumenti:

* motivēts izvirzītāja iesniegums,
* ziņas par pretendentu (CV), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, e-pasta adresi,
* izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu)anotācija latviešu valodā un darba nosaukums angļu valodā,
* izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā,. Rīgā, LV-1524. Tālr. uzziņām 7223931.

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s "Latvijas gāze" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" izsludina konkursu 2003. gada balvām un stipendijām zinātnē. Tiks piešķirtas divas gada balvas: viena – ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas un siltumtehnikas nozarēs, otra – kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē. Pirmoreiz tiks piešķirtas arī 2 stipendijas doktorantiem gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas un kardioloģijas nozarēs.

Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, a/s "Latvijas gāze", universitāšu senāti un fakultāšu domes.

Izvirzot pretendentus LZA – a/s "Latvijas gāze" balvai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros:

* motivēts izvirzītāja iesniegums,
* ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi,
* izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā),
* izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV-1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889) līdz 2003. gada 31. oktobrim.

LZA ģenerālsekretārs
R. Valters

Iesniegums par piedalīšanos konkursā, CV (Curriculum vitae) un pēdējo 3 gadu zinātnisko publikāciju saraksts mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniedzami LZA Fizikālās enerģētikas institūtā, Rīgā, Aizkraukles ielā 21, 233. istabā.

Tālrunis uzziņām 7558680.

E-pasts: fei@edi.lv

Satura rādītājs

Viss apjomīgais sējums atvēlēts Eiropas tautu dziesmām. Krietni vairāk par piecarpussimt lappusēm. Taču tā ir tikai daļa no Knuta Skujenieka lielā veikuma Eiropas tautu folkloras atdzejošanā. Rakstu sastādītāja Inta Čaklā to veidojusi kā literāru ceļojumu, kas sākas ar leišu tautasdziesmām, ved tālāk pie baltkrievu, krievu, ukraiņu, poļu, slovāku, čehu, sorbu, slovēņu, serbu, maķedoniešu un citu Balkānu tautu, itāļu, spāņu, katalāņu un portugāļu, franču, vācu un angļu, Skandināvijas tautu, islandiešu, fēru, somu un igauņu folkloras bagātībām. Grāmatu bagātina dzejnieka apceres un skaidrojumi. Šai svētku dienā Knuts Skujenieks teica: "Es to veidoju kā ceļvedi pa dvēseles Eiropu. Pa to Eiropu, kurā katrai tautai ir sava vieta, cienījama un godājama. Un tās vieno solidaritāte, viens no pašiem fundamentālākajiem cilvēces tikumiem."

Sirsnīgi sveicot dzejnieku un viņa rakstu izdevējus, Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš uzsvēra, ka šī Eiropas tautu dziesmu grāmata tiek atvērta īpašā laikā un īpašā vietā. Tas notiek dažas dienas pirms balsojuma par iekļaušanos Eiropas Savienībā, kas būs tikpat nozīmīga izšķiršanās, kāda bija jāizdara 18. novembrī un 4. maijā. Un šī grāmata vedina runāt par Eiropas kopīgo mantojumu, par tautasdziesmu. Par augsto Eiropu. Par Eiropas idejas attīstību Latvijā, sākot ar Herderu un Raini. Un Zinātņu akadēmijas augstceltne ir vislabākā vieta grāmatas atvēršanai – ne tikai tāpēc, ka Knuts Skujenieks ir Zinātņu akadēmijas goda loceklis un šajā svētku dienā kopā ar viņu ir visa akadēmiskā saime, bet arī tāpēc, ka šajā namā atrodas Dainu skapis, glabājas Krišjāņa Barona, Anša Lerha-Puškaiša, Luda Bērziņa arhīvi, viss latviešu folkloras mantojums.

Knuta Skujenieka tulkojumā tautasdziesmas ir dzīvas un dzirkstošas. Šķiet, viņš visas tās ir arī izdziedājis (un dažbrīd viņa lūpas arī klusu kustējās līdzdziedājumā). Šoreiz gan vairāk dziedāja Rūta un Valdis Muktupāveli. Dzejnieks piedalījās lasījumos – duetā ar Indru Burkovsku.

Knuta Skujenieka Raksti iznāk astoņos sējumos. Tos laiž klajā apgāds "Nordik", kam ar dzejnieku ir cieša sadarbība. Apgāda direktors Jānis Juška pat sacīja: "Tā nav tikai sadarbība. Tieši Knuts Skujenieks kopā ar Pēteri Zirnīti izauklēja "Nordik" ideju. Un apgāda pirmā grāmata bija somu tautasdziesmas Knuta skolnieka Guntara Godiņa atdzejojumā. Sekoja skandināvu balādes. Un tā tas turpinās. Rakstus esam nolēmuši izdot pa divām grāmatām gadā."

"Latvijas Vēstnesis"

Satura rādītājs

Š.g. 30. oktobrī plkst. 10.00 LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu "Latvijas lauku privātās mājturības analīzes modeļi".

Recenzenti: Dr.habil.oec. profesors Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis; Dr.habil.oec. Pārsla Eglīte, LZA Ekonomikas institūts; Dr.oec. Inta Ciemiņa, LU profesore.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

Š.g. 30. oktobrī plkst. 13.00 LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu "Izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģionālie un ekonomiskie aspekti".

Recenzenti: Dr.habil.oec. profesors Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis; Dr.habil.oec. Edvīns Vanags, LU profesors, LZA akadēmiķis; Dr.oec. Veronika Bikse, LU profesore.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

Š.g. 31. oktobrī plkst. 10.00 LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu "Tūrisma produkts un tā kvalitāte Latvijas reģionos".

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., LLU profesors Pēteris Rivža; Dr.oec., LLU profesors seniors Jānis Kaktiņš; Dr.oec., Vija Strazdiņa, LU un RA docente.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

Š.g. 31. oktobrī plkst. 13.00 LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu "Gaļas ražošanas integrācija".

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., LLU profesors Pēteris Rivža; Dr.habil.oec., profesors A. Kalniņš, LZA akadēmiķis; Dr.oec. Ingūna Gulbe, Tirgus veicināšanas un atbalsta centra direktore.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

2003. gada 31. oktobrī plkst. 10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2, 123. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu "Pārstrādes prasībām atbilstošu pazīmju izpēte kartupeļu selekcijas izejmateriālā" lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.agr. V. Klāsens, Dr.biol. I. Belicka, Dr.agr. I. Krūmiņš.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

2003. gada 31. oktobrī plkst. 14.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2, 123. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu "Kailgraudu miežu agrobioloģiskais vērtējums un selekcijas perspektīvas" lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.biol. ±. Rašals, Dr.agr. Z. Gaile, Dr.agr. S. Kaļiņina.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

2003. gada 29. oktobrī plkst. 14.30, Rīgā, Lomonosova ielā 1, RTU Zinātniskās bibliotēkas Aviācijas filiālē notiks RTU Aviācijas institūta Transporta un satiksmes nozares promocijas padomes RTU P-17 atklātā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats – "Aviācijas konstrukciju noguruma defekti un tehniskā stāvokļa kontroles pilnveidošana".

Recenzenti: Dr.habil.sc.ing. E. Åboltiņš, Dr.sc.ing. A. Šveics, Dr.habil.sc.ing. M. Banovs.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā µīpsalas ielā 10.

* * *

2003. gada 12. novembrī plkst. 15.00 RTU Mašīnzinātņu nozares Promocijas padomes P–16 atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 405. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu: "Stieples ar plāksni savienojumu kontaktmikrometināšanas procesa optimizācija" inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: profesors Dr.sc.ing. R. Dorošenko (Rīgas Tehniskā Universitāte, Transporta un mašīnzinību fakultāte), Dr.sc.ing. J. Andersons (Latvijas metināšanas speciālistu asociācija), profesors, Dr.habil.sc.ing. V. Mironovs (RTU, Būvniecības fakultāte).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5.

* * *

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2003. gada 16. septembra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu:

augstskolas pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu "Internu klātienes pedagoģiskās prakses skola kā skolotāju kvalifikācijas apguves līdzeklis".

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav;

nozaru (sporta) pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu "Pozitīvas trenēšanas" pieeja jauniešu basketbola treneru sagatavošanā".

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav.

Satura rādītājs

Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 20. oktobrī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2003. gada 3. oktobris