Numura saturs

• Piešķirti Triju Zvaigžņu ordeņi
• LZA Senātā
• Piemiņas plāksnes Paulin Lejiņam un Mihailam Eizenšteinam
• LR Ministru kabineta balvas – Jānim Graudonim un Rolandam Rikardam
• Godātie LZS biedri!
• Latvijas Zinātnieku savienības Padomē
• Pētniecība Baltijā. Pārskats par laiku pēc 1990. gada
• Jaunas paaudzes veidošana dabas un inženierzinātnēs: problēmas un risinājumi
• Latvijas Zinātnes padomē
• Aizrit "Zvaigžņotās Debess" 45. gadskārta
• Sakarā ar "Zvaigžņotās Debess" 45. jubileju AICINĀJUMS
• In memoriam Ilmārs Lazovskis
• In memoriam Ojārs Neilands
• Konkurss
• LZA ārzemju loceklis profesors Arnis Kuksis Rīgā
• III Starptautiskā zinātniskā konference "Zinātnes sasniegumi sabiedrības labklājībai un attīstībai"
• Aizstāvēšana

Š.g. 20. oktobrī Triju Zvaigžņu ordeņa dome darīja zināmus jaunos Triju Zvaigžņu ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmes laureātus.

Ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni citu starpā apbalvoti Latvijas Mākslas akadēmijas rektors LZA goda loceklis profesors Jānis Andris Osis, bijušais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, LZA akadēmiķis profesors Jānis Priedkalns un LZA ārzemju loceklis, asinsvadu ķirurgs profesors Kristaps Kristofers Zariņš.

* * *

LZA apsveic akadēmiķi IVARU KALVIŅU ar Paula Valdena medaļas saņemšanu.

Satura rādītājs

Pamatojoties uz Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas 22. oktobra sēdes lēmumu, LZA Senāts 2003. gada 4. novembrī apstiprināja LZA goda doktora grādu (Dr.h.sc.comp.) a/s DATI prezidentam Valdim LOKENBAHAM.

Satura rādītājs

Š. g. 29. oktobrī Rīgā, Alberta ielā, kurā notika ietvju un braucamās daļas rekonstrukcijas darbi, pie 4. nama pulcējās Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Reģionālās arhitektūras akadēmijas vadība, arhitekti, lauksaimnieki un plašās Lejiņu dzimtas pārstāvji, lai svinīgi atklātu piemiņas plāksnes šī nama projektētājam būvinženierim Mihailam Eizenšteinam, slavenā Rīgas jūgendstila spožajam pārstāvim, un Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmajam prezidentam lauksaimniecības zinātniekam profesoram Paulim Lejiņam, kā teica profesors Jānis Stradiņš, šī nama slavenākajam iemītniekam – P. Lejiņš toreizējā Friča Gaiļa ielā dzīvoja pēdējos 14 sava mūža gadus. Nams pēc 80. gadu fasādes rekonstrukcijas (toreiz lauvas uz nama jumta tika pie savām astēm) šobrīd nav labākajā formā, tomēr pēc iemītnieku izvākšanās saglabājis gan lepnās krāsnis, gan skaidri nolasāmus sienu un griestu gleznojumu fragmentus, taču gaidīt, līdz tā pašreizējais īpašnieks uzņēmējs un pieminekļu atjaunotājs Jevgenijs Gombergs būs to pilnībā savedis kārtībā, nav laika. Mihailam Eizenšteinam 135. dzimšanas diena jau pagājusi (viņš dzimis 1867. g.), arī Paulim Lejiņam 120. jubileja nosvinēta šogad 26. februārī. Abu plākšņu autors ir tēlnieks LZA goda loceklis Jānis Strupulis, to izgatavošanu un uzstādīšanu finansējis Jevgenijs Gombergs.

Dubļi, kam bija jābrien pāri, lai tiktu pie plākšņu apsegu noņemšanas un ziedu nolikšanas, bija par iemeslu asprātībām (par sidrabotajiem tēvu dubļiem) un jautrībai, piemēram, kad tūristu bari staigās pa skaisto, sakopto Alberta ielu, mūsu jūgendstila skatlogu, kurā gozējas vairākas Mihaila Eizenšteina projektētas pērles, viens otrs var gidam pajautāt: "Kas tas otrs par vīru, kuram arī ir piemiņas plāksne?" un tādā veidā uzzināt par mūsu ievērojamo lauksaimniecības zinātnieku un pirmo Zinātņu akadēmijas prezidentu Pauli Lejiņu.

Pēc ziedu nolikšanas saruna turpinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas sēžu zālē pie "Turības" sarūpētiem pīrāgiem, kliņģera un karstas kafijas. Sarunai bija tālejošs mērķis – izmantojot arhitektu, Rīgas vicemēra Aivara Kreitusa un uzņēmēju Ivara Strautiņa un Jevgenija Gomberga klātbūtni, runāt par to, ka ir jau labi atjaunot vecos Rīgas pieminekļus Pēterim I, Barklajam de Tolli, marķīzam Pauluči un pasūtīt jaunu pieminekli Rīgas pilsētas galvam Ārmitstedam, kā to ir iecerējis J. Gombergs, bet nevajadzētu aizmirst arī lielos latviešus, tādus kā valodnieku ar pasaules vārdu Jāni Endzelīnu un latviešu valodas kopēju Kārli Mīlenbahu. Tādam piemineklim būtu vieta pie Universitātes, bet ja ne tur, tad akadēmija būtu gatava novietot to savā priekšā, kad tā tiks attīrīta no stipro dzērienu mīļotājiem un izveidota par skaistu, zaļu pilsētas rotu. A. Kreituss ieteica akadēmijai izstrādāt savus priekšlikumus un iesniegt pilsētas Domei. LZA lietu pārvaldnieks Vitālijs Kozlovskis pievērsa pilsētas vicegalvas uzmanību lieliskajai iespējai izmantot pilsētas viesu ekskursijām Augstceltnes torni ar skatu laukumiem dažādos līmeņos. Pēc bēdīgā notikuma Pēterbaznīcas tornī platformas gan būtu attiecīgi jāaprīko, jāveic arī citi drošības pasākumi, kādus prasa cilvēku uzņemšana un pārvadāšana, bet skats, kas paveras no Augstceltnes torņa augstumiem, ir to vērts.

Sarunai bija ļoti konkrēts rezultāts – uzņēmējs Jevgenijs Gombergs ziedoja 10 000 latu sēklas naudas jaunajam Endzelīna un Mīlenbaha piemineklim. Tas ir stimuls veidot interesentu grupu, kā tas bija Konstantīnam Čakstem veltītā pieminekļa gadījumā.

Satura rādītājs

Š. g. 28. oktobrī tika piešķirtas Ministru kabineta balvas par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem Latvijas labā. Līdzās LZA goda loceklim dzejniekam Andrejam Eglītim (balva piešķirta par ieguldījumu nacionālās apziņas uzturēšanā un latviešu literatūrā), operas solistei Žermenai Heinei-Vāgnerei un Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" 2003. gada Ministru kabineta balvas piešķirtas arheologam profesoram Jānim Graudonim – par mūža ieguldījumu Latvijas senvēstures izpētē un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un akadēmiķim Rolandam Rikardam – par nozīmīgu ieguldījumu materiālu zinātnē un tehnoloģijā.

Balvas pasniegs 12. novembrī.

Arheologs LZA goda loceklis, profesors, valsts emeritētais zinātnieks Dr. habil. hist. Jānis Graudonis gandrīz 40 gadus bijis nozīmīgu arheoloģisko ekspedīciju vadītājs 36 objektos, ievērojamākais agro metālu perioda (bronzas un dzelzs laikmeta sākuma) pētnieks Latvijā, publicējis 436 zinātniskus un opulārzinātniskus rakstus, piecas monogrāfijas, bijis četru monogrāfiju līdzautors, no kurām īpaši jāatzīmē pamatīgais pētījums par µivutkalna kapulauku. Savu pētījumu rezultātu publicēšanu J. Graudonis turpinājis arī, kļūstot par emeritēto zinātnieku. Šogad iznākušas divas viņa sarakstītas grāmatas (Lielupes krastos pirms gadu simtiem: Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukas pagastā. – Rīga. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003; Turaidas pils: Arheoloģiskā izpēte. – B.v.: Turaidas muzejrezervāts, 2003). Viņa skolnieki ir vairāki pazīstami Latvijas arheologi (LU profesors A. Vasks, Latvijas vēstures institūta pētnieki Dr.hist., G. Zemītis, Dr.hist. V. Bebre, Dr.hist. A. Vilcāne, Latvijas Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājs J. Ciglis u.c.).

Blakus intensīvajam zinātniskās pētniecības darbam J. Graudonis ir aktīvs sabiedriskais darbinieks – viņš ir Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības organizētājs un ilgus gadus darbojies kā tās priekšsēdētāja vietnieks, ņēmis aktīvu dalību Zinātnieku savienībā, Daugavas komisijā, bijis "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla" galvenais redaktors un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, vairāku izdevumu redkolēģijas loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa biedrības organizētājs un Latvijas Arheologu biedrības pirmais priekšsēdētājs.

Par devumu Latvijas arheoloģijā un kultūrā J. Graudonis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu.

Rolands Rikards ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors un Materiālu un konstrukciju institūta direktors. Viņš ir starptautiski atzīts zinātnieks kompozīto materiālu un vieglo konstrukciju mehānikā. Strādādams šajā zinātnes nozarē kopš 1966. gada, viņš Latvijā ir radījis zinātnisko skolu jauno materiālu un vieglo konstrukciju optimizācijā un sarežģītu konstrukciju aprēķinu automatizācijā, izmantojot galīgo elementu metodi un datormodelēšanu. R. Rikards 1970. gadā pirmais Latvijā un arī bijušajā PSRS sāka attīstīt jaunu zinātnes virzienu kompozīto materiālu konstrukciju optimizācijā, izmantojot galīgo elementu metodi, kas pilnībā balstījās uz datoraprēķiniem. Jaunos pētījumus Rikards vienmēr ir veicis kopā ar saviem skolniekiem – studentiem, aspirantiem, doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem. Kopš 1981. gada viņš ir pasniedzējs RTU Būvniecības fakultāte, kopš 1986. gada – profesors. Viņa vadībā izstrādātas un aizstāvētas 9 doktora disertācijas.

Rikards ir 5 monogrāfiju un vairāk nekā 300 publikāciju autors, no kurām lielākā daļa ir raksti starptautiski augsti prestižos zinātniskos žurnālos. Starp Latvijas zinātniekiem mehāniķiem Rikards ir trešais visvairāk citētais zinātnieks SCI (Science Citation Index).

R. Rikards ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi par nopelniem zinātniskajā darbā (1997) un Triju Zvaigžņu 3. šķiras ordeni par nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā (2000). Viņš ir LZA Fridriha Candera balvas inženierzinātnēs laureāts par pētījumu kopumu "Plānsienu kompozīto konstrukciju datoraprēķina metožu izstrāde" (1996).

Satura rādītājs

1988. gada 27. novembrī tika dibināta Latvijas Zinātnieku savienība. Šā gada 27. novembrī 16.30 sanāksim Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē uz V kongresu. Reģistrācija no 15.30.

ļoti ceram, ka kongress, kurā vērtēsim LZS 15 gados paveikto un nepaveikto, būs lemtspējīgs.

LZS valde ierosina šādu dienas kārtību V kongresā:

1) valdes ziņojums par darbību kongresu starplaikā,
2) LZS Revīzijas komisijas ziņojums,
3) LZS Statūtu izmaiņu apspriešana,
4) kandidatūru izvirzīšana LZS Padomei,
5) vēlēšanas,
6) debates.

Valde aicina izteikt priekšlikumus kongresa dienas kārtībai, Padomes nākamajam sastāvam, LZS Statūtu izmaiņu variantam (skat. "Zinātnes Vēstnesis" 2002. g. 22.04., 6.05., 21.10.). Ļoti gaidām publikācijas mūsu laikrakstā par LZS veidošanas un darbības vēsturi, par LZS nākotni.

Jānis Štrauhmanis,
LZS valdes priekšsēdētājs

Satura rādītājs

30. oktobrī, kad notika LZS Padomes sēde, līdz izziņotajam V kongresa datumam bija palikušas četras nedēļas, tādēļ galvenais jautājums Padomes sēdē bija par gatavošanos kongresam un tā eventuālo norisi. Protams, četras nedēļas pirms kongresa nevar prasīt jau gatavu, noformulētu ziņojumu par valdes un padomes darbu, taču jābūt skaidrām vadlīnijām – kas mēs esam, kas mēs gribam būt, kāds ir mūsu organizācijas nākotnes modelis. Citādi tiešām nav saprotams, kādēļ vēl joprojām ir cilvēki, kuri stājas Latvijas Zinātnieku savienībā. Taču tādi tiešām ir, un šajā Padomē tika uzņemti četri jauni biedri – Aleksandrs Glazs, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors, Larisa Grigorjeva, politoloģe – socioloģe (šobrīd strādā Briselē), Diana Rumpīte, RTU Valodu institūta docente, Andris Puriņš, rakstnieks un scenārists, darbojas Nākotnes studiju Latvijā grupā.

Lai kongress būtu lemtspējīgs, tajā jāpiedalās vairāk nekā 200 biedriem. Šobrīd zinātnieku aktivitāte ir ļoti vāja, arī šajā Padomes sēdē atprasījušies vai bez iepriekšēja brīdinājuma nav ieradušies tik daudz padomes locekļu, ka īstenībā tā nav lemtspējīga. Kas būs, ja kvoruma nebūs kongresā? Tad varam nonākt pie jautājuma būt vai nebūt. Katram Padomes loceklim savā darba vietā jāizvērš visplašākā aģitācija. (J. Štrauhmanis).

Kongresa darba kārtība ir publicēta, bet nevajadzētu aizmirst, ka tas ir jubilejas kongress – Latvijas Zinātnieku savienībai aprit 15 gadu. R. Bebre ierosināja papildināt darba kārtību ar vēsturisku atceri, ar emocionālu atskatu savā sākotnē. Pirmajā valdē bija 50 cilvēku, savienībā – ap 1500 biedru. Tā bija pirmā Zinātnieku savienība, un mūsējie brauca uz PSRS pamācīt, kā tāda veidojama. Trešā tika nodibināta Igaunijā, un atkal ar mūsējo palīdzību.

I. Kupčs pieminēja videokaseti par Pirmo Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, kuru 1991. gadā organizēja Zinātnieku savienība. Tas ir visas organizācijas pastāvēšanas lielākais un redzamākais darbs. Šo kaseti varētu parādīt kongresā.

Tika nolemts kongresam veltīt "Zinātnes Vēstneša" numuru, kas iznāks 24. novembrī un tiks izdalīts kongresa dalībniekiem.

Viens no kongresā apspriežamajiem jautājumiem ir LZS statūtu izmaiņas, lai vienkāršotu biedru uzņemšanu un piesaistītu savienībai ne tikai atsevišķus zinātniekus, bet arī juridiskas organizācijas, kas varētu stiprināt savienības finansiālo pamatu. Bijuši ierosinājumi savienības darba aktivizēšanai ieviest algotu ģenerālsekretāru (J. Štrauhmanis). H. Zenkevičs teica: "Tā ir laba doma".

J. Kristapsons jautāja: "Vai jūs, priekšsēdētāja kungs, prognozējat, ka Zinātnieku savienības darbība pēc kongresa izmainīsies? Starp IV un V kongresu savienības darbība noritēja valdes sēžu veidā. Trīs cilvēki no ZS piedalījās II Vispasaules latviešu zinātnieku kongresa sagatavošanā. Tas arī ir viss darbs. Pēc LZS I kongresa tika izveidotas ap 20 komisiju, katram no savienības 1500 biedriem bija jādarbojas kādā komisijā. Kas ar LZS notiks pēc V kongresa? Vai turpinās strādāt tikai valde vai arī mēs vienosimies par likvidāciju?" J. Štrauhmanis atbildēja: "Ja izdosies piepulcināt aktīvāko jaunatnes daļu, tad darbosimies. Pēc iepriekšējā kongresa runāju ar LZA prezidentu J. Stradiņu par to, ka pie LZA nodaļām tiks veidotas komisijas, kurās tiks iesaistīti arī mūsu biedri. Tas nav noticis."

Diezgan daudz vārdu tika adresēti Zinātņu akadēmijai. LZP finansē Zinātņu akadēmiju, kaut arī pēc sava statusa tā ir tāda pati sabiedriska organizācija kā Zinātnieku savienība. Divi vagoniņi ripo līdzās. LZA un LZS jāatrod kopīgs variants un jāiet kopā (I. Kupčs). To kā vienīgo iespēju atzina arī J. Graudonis. Tad ZA patiešām vadītu zinātniekus nevis tikai piespraustu ordeņus.

U. Raitums pamato savu uzskatu, kāpēc Zinātnieku savienība nedrīkst pašlikvidēties. Tādēļ, ka tā ir nekaitīga. "Ja mēs visi pazudīsim, radīsies visādi, krieviski runājot, samozvanci. Cik šobrīd Krievijā ir visādu zinātņu akadēmiju, astroloģijas ieskaitot? Pavērsies ceļš diletantiem." Taču U. Raitums arī saka – pie pašreizējās nomocītības nevar gaidīt Zinātnieku savienības biedru lielu aktivitāti un iniciatīvu.

Zinātnieku stāvoklis mūsu valstī ir vairāk nekā bēdīgs. Runājam par to, ka ierēdņu algām jābūt Ls 500 mēnesī, bet zinātnieka prestižs Latvijas neatkarības gados nodzīts līdz grīdai (H. Zenkevičs). Visa savienības darbība norit valdē un Padomē, biedri ir palikuši imobilizēti, bet ZS pastāvēšanas jēga ir tās biedros. H. Zenkevičs atbalstīja jaunatnes piesaistīšanu, radot tai savu sekciju, kurā ievērojami zinātnieki no lasītu lekcijas.

I. Bondare aizrādīja, ka jebkāds pasākums prasa finansiālu segumu. Organizācija, kurai nav finansiāla atbalsta, nevar neko. Valdība pilnībā ignorē tautu un zinātniekus tās skaitā. I. Šmelds pārmeta zinātniekiem pārliecīgu pieklājību un pieticību. Vai Zinātnieku savienība atbalstīja skolotājus, kad viņi rīkoja protesta akcijas? "Ko jūs baidāties par saviem sēdekļiem? Visi jau esam pensionāri?" teica I. Kupčs. "Visi paliekam veci un mums nākamais kongress vairs nepienāks. Vāciešiem vecie eksperti braukā pa pasauli un pelna naudu. Kāpēc mēs nevaram braukt uz Irāku un mācīt, kā ko darīt?"

J. Štrauhamanis, informējot Padomi par LZS valdes aktivitātēm vasarā, teica, ka LZS vadība kopā ar citām radošajām organizācijām tikusi uzaicināta Ārlietu ministrijā pirms referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, lai uzzinātu savienības attieksmi pret to. LZS valdes lēmums bija – atbalstīt iestāšanos ES, kas arī tika publicēts presē. Taču šķiet, ka valdības interese par zinātniekiem ar to arī ir izsmelta. Pēc principa – moris savu ir padarījis… Vairāki Padomes locekļi uzsvēra, ka Latvija Eiropas Savienībā varētu būt viens no savienības darba pamatvirzieniem pēc kongresa. Jau veiksmīgi darbu uzsākusi pie LZS izveidotā darba grupa Nākotnes studijas Latvijā, kuru vada Dr. A. Puga. Viņš par to informēs kongresa dalībniekus. Taču, kā norādīja R. Bebre, Latvijas zinātnes situācija Eiropas Savienībā vēl nebūt visiem nav skaidra. H. Zenkevičs ierosināja uzaicināt cilvēkus, kuri strādā ar ES, Briseli, piemēram – Dr. V. Egli vai Dr. M. Bunduli no Izglītības un zinātnes ministrijas. Kā R. Bebre, tā H. Zenkevičs uzskatīja, ka ZS varētu kļūt par centru ES fondu apgūšanā. Tajā cilvēki varētu gūt informāciju un praktisku palīdzību, kā pretendēt uz ES naudām. Šobrīd Brisele vēl pielāgo prasības mūsu reģionam, "šis katls vēl vārās", taču, kā teica R. Bebre, "tā varētu būt mūsu savienības jauna aktivitāte pēc kongresa."

I. Bondare vēlējās zināt, cik tālu ir nonācis šis likums, kura izmaiņās ir ieinteresēti zinātnieku kolektīvi, it īpaši ar universitātēm asociētie juridiski patstāvīgie institūti. U. Grāvītis atbildēja, ka Ministru kabinets bija sagatavojis priekšlikumu, kuros augstskolu institūti tiktu padarīti par aģentūrām, t. i. būtu trīs līmeņu iestādījumi: valsts zinātniskās iestādes, aģentūras un komercsabiedrības. Kad par šo projektu uzzināja Augstskolu rektoru padome, projekts tika apturēts un pie tā tagad strādā darba grupa. J. Graudonis pieprasīja valdei sadabūt projektu un dot to apspriest pašiem zinātniekiem, citādi atkal iznāks, ka viss tiek lemts zinātniekiem aiz muguras. Arī T. Purītis atzina, ka līdz šim Zinātnieku savienība ir klusu ganījusies savā aplokā un tādēļ ir aizmirsta. Jāšauj nepārtraukti uz augšu, pie tam vienlaicīgi jāšauj no diviem lielgabaliem – no ZA un ZS, tikai tad var gaidīt kādu rezultātu.

***

Pēc J. Kristapsona uzstājīgā ierosinājuma tika izveidota kongresa organizācijas komiteja šādā sastāvā: J. Štrauhmanis, U. Raitums, R. Bebre, A. Dravniece, J. Kristapsons, I. Bondare, A. Āboltiņš.

Satura rādītājs

Praktiski viss, par ko runa ir šajā referātā, ir labi zināms Baltijas valstu zinātniekiem, un daudzi skaidrojumi ir pazīstami. Faktiski runa ir par pēdējo 15 gadu periodu, kuru mēs tikko kopīgi esam nodzīvojuši. Varbūt, ka tāpat kā vispārīgo vēsturi, arī šo vēsturi nevar rakstīt agrāk kā pēc 50-100 gadiem. Tomēr šo konkrēto mēģinājumu, iespējams, attaisno tas, ka runa ir par tā saucamo zinātni par zinātni, kā arī daži līdz šim neakcentēti salīdzinājumi, nepieciešamība analizēt pašreizējo situāciju. Referāta saturs:

• kas noticis ar zinātni transformācijas 15 gados?
• rezultāti (kā transformācijas, tā zinātnes),
• Igaunijas fenomens (Dr. Helle Martinsone no Igaunijas mūsu kopīgajā grāmatā neļāva lietot šādu terminu, bet šodienas referātā par akcentiem atbild referents),
• kas mūs sagaida nākotnē?

Kādēļ tiek veiktas reformas? Pašu reformu dēļ? Lai vienmēr varētu atskaitīties – "mēs to un to reformējam"? Esmu labi iegaumējis viena Latvijas profesora vārdus: "Nav svarīgi, kāda ir zinātnes finansēšanas sistēma. Svarīgi, lai būtu pati nauda. Ja nauda ir, MĒS to dabūsim!" Šis profesors un viņa komanda saņēma naudu pētījumiem kā padomju laikos, tā arī tagad. Jāpiebilst, ka viņa pētījumi ir pasaules klases pētījumi. Vai šim profesoram reformas ir vajadzīgas? Un vai vajag veikt reformas tad, kad nav pašas naudas? Kad 1990.gadā mēs diskutējām par Zinātņu akadēmijas statūtiem, akadēmiķis Jānis Stradiņš retoriski jautāja, vai akadēmijas statūtus vispār ir lasījuši tādi izcili Latvijas zinātnieki kā Jānis Endzelīns vai Lidija Liepiņa?

Ja zinātnē ir veikta kāda reforma, vai var skaidri parādīt tās rezultātu, proti, ka par tik un tik ir palielinājies zinātnisko publikāciju un patentu skaits? 1.tabulā tiek mēģināts dot kritērijus, ar kuru palīdzību var saprast zinātnes situāciju Baltijas valstīs, savstarpēji tās salīdzināt, kā arī salīdzināt ar Eiropas rādītājiem (ES-15 ir Eiropas Savienības tagadējās 15 valstis). Ja gribam salīdzināt valstis, tad visi dati ir jāreducē uz salīdzināmu iedzīvotāju skaitu – 1.tabulā par kopīgo atskaites punktu ņemts 1 miljons iedzīvotāju. Tabulā ir divas galvenās ailes: ieguldījumi un iznākums. Reformas acīmredzot ir pieskaitāmas ieguldījumu ailei – tikai kad iznākumu tās iespaido ar plus zīmi, bet kad – ar mīnus zīmi?

Par pašām reformām un pēdējo 15 gadu galvenajiem notikumiem. Kāpēc no 1990.gada (kā tas ir apzīmēts referāta nosaukumā) nobīdamies vēl vairāk pagātnē – uz 1988.gadu? Tāpēc, ka novembrī atzīmēsim Latvijas Zinātnieku savienības 15 gadus. Nedaudz vēlāk zinātnieku savienības tika izveidotas Igaunijā un Lietuvā. Toreiz, 15 gadus atpakaļ, zinātnieku savienības bija liels un draudīgs spēks. Ja ne zinātnieku savienības, nekādas no šeit uzskaitītajām reformām (2.tabula) nebūtu notikušas. Ja ņemam vēsturiski, tad toreiz zinātnieku savienības savu misiju izpildīja, bet vēlāk vairāk neatrada savu vietu ("nišu", kā mēdz teikt) jaunajā zinātnes organizatoriskajā sistēmā. "Aktīvos cilvēkus no LZS atsijāja Sestās Saeimas un pašvaldību vēlēšanas, jo daļa aktīvo zinātnieku iesaistījās un palika politikā" [2]. Piebildīsim, ka vairāki no LZS līderiem kļuva par Zinātnes padomes līderiem. Zinātnieku savienības tagad ir mazskaitlīgas un mazaktīvas. Latvijā un Igaunijā to darbība izpaužas tikai savienības valdes sēdēs. Turpretim, Lietuvā zinātnieku savienība savu autoritāti zinātnieku sabiedrībā lielā mērā ir saglabājusi - varbūt, pateicoties tam, ka tai ir sava, atšķirīga (no citām zinātnes organizatoriskajām struktūrām) nostāja daudzos ar zinātni saistītos jautājumos. Arī Lietuvas Zinātnieku savienības izdotais laikraksts ir krietni pabiezs.

Vai 15 gadu laikā Baltijas valstīs realizēto reformu saraksts (2.tabula) satur ko tādu, ko nevajadzēja darīt vispār? Domājams, ka varēja iztikt bez zinātnisko grādu masveida nostrifikācijas Latvijā un Lietuvā. Igaunijā tas netika darīts. Finansēšanas sistēmas reformas viens no rezultātiem bija tas, ka faktiski tika likvidēta industriālā zinātne, tai skaitā arī spēcīgi industriālie pētnieciskie institūti. Ne visas reformas tika realizētas tā, kā to bija iecerējušas zinātnieku savienības. Latvijā, piemēram, reformas analītiskajā projektā bija ierakstīts, ka finansējumu grantu veidā jādod ne tikai zinātniekiem un to grupām, bet arī institūtiem kā tādiem. Zinātnes padome vēlāk ar nelielu balsu pārsvaru to "koriģēja", un institūti tiešo finansējumu nesaņem vēl šodien.

Reformu autori 1988.– 1991. gados neparedzēja vismaz divus notikumus: zinātnieku skaita samazinājumu un finansējuma samazinājumu.

Galveno reformu projekti 1988.– 1991. gados tika orientēti uz zinātnes organizācijas demokratizēšanu – atbilstoši Rietumu zinātnes normām. Baltijas valstu zinātnes pārvalde izmainījās radikāli (atšķirībā no pārējām postsociālisma valstīm, kur izmaiņas bija mazākas). Šobrīd sabiedrībā izplatīta ir doma, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā vajadzēs rēķināties ar tā saucamo "Briseles birokrātiju". Domājams, ka zinātnei nav ko baidīties. Eiropas zinātnes organizācijai raksturīgi divi galvenie momenti – projektu sacensība konkursos un senas demokrātiskas tradīcijas. Ja rūpīgi analizē zinātnes pārvaldes tagadējās shēmas Baltijas valstīs, var atrast daudz kopīgu institūciju. Bet ir viena būtiska atšķirība, uz kuru es gribētu akcentēt Latvijas zinātnes organizatoru uzmanību – Igaunijā ir pētniecības padome, kuras priekšsēdētājs ir valdības vadītājs. Arī Latvijā šāda padome ir iecerēta jau 6 gadus, bet nav realizēta līdz šim brīdim.

Kuras no reformām visvairāk ietekmēja pētījumu rezultativitāti, pētījumu iznākumu? Starptautiskā ekspertīze deva kaut kādus jaunus kontaktus. Galvenie zinātniskie kontakti Rietumos vai nu jau bija, vai radās neatkarīgi no starptautiskās ekspertīzes. Praktiski tikai finansēšanas sistēmas izmaiņa (finansējuma piešķiršana atkarībā no ekspertu vērtējuma) tieši ietekmē pētījumu iznākumu. Plus ārzemju braucienu pilnīga brīvība, kas dod patiešām ciešus kontaktus un sadarbības iespējas (arī Eiropas Savienības ietvara programmās), tai skaitā arī iespēju zinātniekam iekārtoties pagaidu darbā Rietumu zinātniskajā centrā - bet tas savukārt nozīmē pieklājīgu atalgojumu un kopīgas publikācijas.

Salīdzināsim (1.tabula) publikāciju skaitu (kā zinātniskā iznākuma rādītāju) un patentu skaitu (kā tehnoloģiskā iznākuma rādītāju). Skaidri redzams, ka Igaunijai šie rādītāji ir labāki nekā Latvijai vai Lietuvai.

1990.gadā publikāciju absolūtais skaits visām trim Baltijas valstīm bija apmēram vienāds, bet šobrīd Igaunija jau ir stabila līdere (3.tabula). Ja ņem vērā iedzīvotāju skaitu, tad Igaunija publikāciju skaita ziņā bija līdere jau 1990.gadā. Tagad dažbrīd var dzirdēt mēģinājumus attaisnot pārējo divu Baltijas valstu atpalikšanu no Igaunijas: "Tas taču sasniegts līdzautorībā ar ārzemniekiem..." Jā, Rietumu zinātnes statistikā ir pieņemts publikāciju, kurai ir autori no vairākām valstīm, "godīgi" sadalīt starp šīm valstīm – katrai valstij pa pusei utt. Bet vai tā vajag rīkoties arī tad, kad šo publikāciju ir relatīvi maz? Un ko darīt ar zināšanām un pieredzi, kas iegūti kopīgā zinātniskā darbā? Tos taču aritmētiski nevar sadalīt, tie uz mūsu valstīm atnāk kā veselas vienības...

Publikāciju citēšana parāda šo publikāciju kvalitāti, to, cik daudz ir augstas kvalitātes publikāciju – kuras, piemēram, tiek citētas 5 un vairāk reizes. Arī šajā ziņā Igaunija ir pārliecinoša līdere starp Baltijas valstīm (4.tabula).

Patentu skaita ziņā Baltijas valstis daudz vairāk atpaliek (apmēram 20-30 reizes) no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem nekā publikāciju skaita ziņā (apmēram tikai 3-5 reizes). Var prognozēt, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā patentu skaits pieaugs arī Baltijas valstīs, jo attiecīgais potenciāls ir. Tomēr nevar cerēt, ka vidējie rādītāji augs strauji un tas notiks pats no sevis. Optimāli būtu, ja valsts (tā, kā tas, piemēram, ir Ungārijā) atbalstītu nacionālo izgudrojumu patentēšanu ārzemēs – jo šāda patentēšana atsevišķiem izgudrotājiem un mazām firmām finansiāli vienkārši nav pa spēkam. Valstu savstarpējai salīdzināšanai, mūsuprāt, vislabāk izmantot starptautiskās patentu kooperācijas (PCT) pieteikumus – nacionālās patentu sistēmas juridiski ir ļoti dažādas un tāpēc patentu skaiti nav salīdzināmi. Patentu ziņā Igaunijai ir neliels pārsvars pār Latviju (1.tabula). Iepriecina, ka Baltijas valstu izgudrotājiem (I.Kalviņam no Latvijas, M.Ustavam no Igaunijas u.c.) pieder arī ASV patenti, un ka vairāki no šiem patentiem ir guvuši praktisku realizāciju, kas gan vienmēr ir notikusi sadarbībā ar ārzemju firmām.

Skaitliskie rādītāji (rēķinot uz 1 miljonu iedzīvotāju) starp Baltijas valstīm ir labāki Igaunijai. Un ne tikai publikāciju un patentu skaita ziņā. Arī valsts inovatīvās attīstības rādītāji (1.tabula) Igaunijai ir labāki. Kādi ir šī Igaunijas fenomena cēloņi? Grāmatā [1] var atrast virkni skaidrojumu. Un galvenie no tiem ir šādi:

• intensīvi starptautiskie kontakti (un īpaši jāakcentē - tai skaitā ar savu tuvāko kaimiņu – Somiju),
• relatīvi ievērojama orientācija uz Rietumu zinātni Igaunijā sākās jau 1970.–1980.gados
• Relatīvi liels valsts finansējums zinātnei,
• Igaunijas politiķu pārdomāta pieeja zinātnes politikas izstrādei un tās problēmām,
• Tartu universitāte kā spēcīgs pētnieciskais centrs (ar vēsturiski senām Rietumeiropas tipa zinātniskām tradīcijām),
• parlamenta apstiprināta pētniecības stratēģija,
• pētniecības nozaru, institūciju un pieteikumu projektu izvērtēšana, iesaistot ārzemju ekspertus.

Kas pētniecības attīstības ziņā Baltijas valstis sagaida tuvākajos 5–10 gados? Mūsu valstu lēmums pievienoties Eiropas Savienībai nozīmē pievienošanos arī attiecīgajiem pētniecības attīstības normatīviem. Un galvenais no tiem ir tā saucamā Barselonas iniciatīva – līdz 2010.gadam izdevumus pētniecībai un tehnoloģiskai attīstībai katrā dalībvalstī palielināt līdz 3% no iekšzemes kopprodukta IKP (tai skaitā uzņēmējdarbības sfēras ieguldījums – 2% no IKP). Pagaidām tiek prognozēts, ka no visām pašreizējām ES kandidātvalstīm tas būs pa spēkam tikai Slovēnijai, un tādu apņemšanos šī valsts jau ir paudusi. Igaunija un Lietuva paredz sasniegt 1,5% līmeni 2006.gadā, Latvijas aprēķinos ir nosaukti 2% 2010.gadā. Ja attiecīgā valsts neiet šādu ceļu, tas apdraud tās eksistenci vispār. Minētā grāmata [1] beidzas ar vārdiem: "Lēmējiem Baltijas valstīs ir divi dzīvības un nāves uzdevumi: pastāvīgi palielināt ieguldījumus pētniecībā un tehnoloģiskajā attīstībā, lai sasniegtu 3% līmeni no IKP, un īstenot pasākumus, lai noturētu talantīgus jaunus cilvēkus pašu zemēs. Tie ir priekšnoteikumi ne vien zinātnes, bet arī šo tautu saglabāšanai."

1. Janis Kristapsons, Helle Martinson, Ina Dagyte (2003). Baltic R&D Systems in Transition. Experiences and Future Prospects. Riga: Zinatne.

2. Juris Roberts Kalniņš. Pārskata ziņojums Latvijas Zinātnieku savienības IV kongresā. Zinātnes Vēstnesis, Nr. 10, 2000.

• Zinātnieku savienību nodibināšana
• Pētījumu finansēšanas sistēmas reforma
• Zinātnes padomes ievēlēšana
• Likuma par zinātni pieņemšana
• Zinātnisko grādu jauna sistēma
• Starptautiskā ekspertīze
• Zinātņu akadēmiju reforma

4.tabula. 2001. gada publikācijas (SCI datu bāze), kuras visvairāk citētas 2002.gadā

Satura rādītājs

Šādi bija nosaukta Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde, kas notika š. g. 16. oktobrī un kuru bija organizējusi LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa kopā ar Augstākās izglītības padomi. Sēdē piedalījās LZA locekļi, augstskolu un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Kopš 1995. gada, kad toreizējais izglītības ministrs J. Vaivads pateicās akadēmijai par to, ka tā aktualizējusi jautājumu par dabaszinātņu priekšmetu mācīšanu skolās, nekas nav mainījies. Pēc RTU pasniedzēju iegūtajiem datiem, pēdējos 15 gados vidusskolēnu zināšanu līmenis dabaszinātnēs ir katastrofāli krities. Kaut arī šobrīd situācija ir stabilizējusies, studentos nav jūtama dabaszinātņu pamatjēdzienu izpratne un kopsakarību aptveršana. Vairāki runātāji uzsvēra to, ka 90. gadu sākumā pieņemtā kārtība, kādā skolēni var izvēlēties mācību priekšmetus, ir kļūdaina, jo dabaszinātņu pamatkurss būtu jāapgūst visiem vidusskolu beidzējiem. Daugavpils universitātes profesors V. Paškevičs izvirzīja retorisku jautājumu – vai izglītību bez dabaszinātņu apguves vispār var saukt par vidējo izglītību? Prof. K. Bartels (Vācija), kurš jau trīs gadus lasa lekcijas DU, iepazīstināja sēdes dalībniekus ar studiju programmām dabas un inženierzinātnēs Lejassaksijas zemē, kur problēma ir līdzīga kā Latvijā, jo šajā zemē skolēni jau 25 gadus var izvēlēties, mācīties vai nemācīties dabaszinātņu priekšmetus vidusskolā.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja prof. B. Rivža runāja par to, ka ir jārada skolēnos motivācija mācīties šos priekšmetus, jo tos mācīties ir grūtāk, savukārt augstskolu studentiem ir jābūt pārliecībai, ka pēc dabas un inženierzinātņu specialitāšu iegūšanas viņi būs nodrošināti ar darbu.

Sēdes dalībnieki pieņēma lēmumu:

1. Ilgstoši ignorētā un obligātā dabaszinātņu programmu realizācija vidējās izglītības sistēmā Latvijā šobrīd radījusi virkni problēmu, tai skaitā: 1) palielinājusi analfabētismu iedzīvotāju vidū un viņu nespēju izmantot jaunākos tehnoloģiju sasniegumus mazā un vidējā uzņēmējdarbībā, mājsaimniecībā u. c.; 2) ierobežo iespēju apgūt augstākās izglītības programmas inženierzinātnēs, sevišķi ņemot vērā centralizēto eksāmenu sistēmas ieviešanu augstskolu iestājpārbaudījumos.

2. Vidējās izglītības standartā noteikt kā obligātas programmas šādos mācību priekšmetos: matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, informātika.

3. Dabaszinātņu programmu realizācijai vidējās izglītības iestādēs steidzīgi nepieciešams uzlabot attiecīgu skolotāju gatavošanu, nodrošināt skolu dabaszinātņu kabinetus ar moderniem uzskates līdzekļiem, izvietojot to pasūtījumu un izgatavošanu Latvijas mazos uzņēmumos.

4. Nosūtīt sēdes lēmumu LR Izglītības un zinātnes ministrijai un publicēt presē.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

23. septembrī – rudens ekvinokciju dienā – LU Mazajā aulā svinēja populārzinātniskā gadalaiku izdevuma "Zvaigžņotā Debess" ("ZvD") 45. gadskārtu. Svinību sveces iededza izdevuma pirmās redakcijas kolēģijas (1958) locekļi Ilga Daube un Andrejs Alksnis un atbildīgais redaktors (1969) Arturs Balklavs-Grīnhofs. Viņš, savos ievadvārdos runājot par pasaules skaistumu, kurā mēs dzīvojam, uzsvēra: skaistums galvenokārt ir mākslas izpētes un jaunrades joma, savukārt šīs pasaules iekārtojums ir tas, kam pievērš uzmanību zinātne un "Zvaigžņotā Debess" kā zinātnes atziņu skaidrotāja un popularizētāja jau 45 gadus. Akadēmiskās uzrunas nobeigumā atbildīgais redaktors atzinīgus vārdus veltīja Latvijas Zinātnes padomei, Zinātņu akadēmijai un Latvijas Universitātei – par materiālo atbalstu, izdevniecībām "Zinātne" un "Mācību grāmata", autoriem, redakcijas kolēģijai – par nesavtīgo darbu, lasītājiem – par morālo atbalstu. Kā pateicību klātesošie svinību dalībnieki baudīja LU etnomuzikoloģijas profesora Valža Muktupāvela interesanto koncertlekciju "Skaņa un mīts", kas labi iederējās pasākuma kontekstā.

Sakarā ar ievērojamu dzīves jubileju šoruden Ilga Daube saņēma arī Latvijas Astronomijas biedrības balvu – Jāņa Ikaunieka medaļu, ko pasniedza biedrības prezidents Ivars Šmelds. Zinātņu akadēmijas prezidents akad. Jānis Stradiņš, sveikdams visilgāk pastāvošo populārzinātnisko izdevumu, atzīmēja, ka "Zvaigžņotā Debess" ir nepieciešama ne tikai astronomiem, bet arī visai Latvijas sabiedrībai, un novēlēja tikties arī žurnāla piecdesmitajā jubilejā.

"Zvaigžņotajā Debesī" 45 gadu laikā ir publicēti arheologu, astronomu, biologu, filozofu, fiziķu, folkloristu, ģeogrāfu, matemātiķu, vēsturnieku un citu ievērojamu Latvijas zinātnieku, mākslinieku, Universitātes maģistrantu un skolotāju raksti. Ir arī ārzemju – Amerikas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Spānijas, Vācijas, Zviedrijas – zinātnieku oriģinālpublikācijas.

Tematiskajā izstādē "Zvaigžņotā Debess" – Latvijas astronomijai varēja iepazīties ar referatīvajiem izdevumiem no Amerikas, Krievijas, Ķīnas, Vācijas, kuros minēta "Zvaigžņotā Debess". Par gadalaiku izdevumu, kas tiek nosūtīts vairāk nekā 70 zinātniskām bibliotēkām 43 valstīs (pagājušā gadsimta 70. gados – vairāk nekā 270 astronomiskām iestādēm 45 pasaules valstīs), apmaiņai tiek saņemta literatūra: Lielbritānijas Karaliskās Astronomiskās biedrības zinātniskais žurnāls Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, no Kembridžas universitātes (UK) Astronomijas institūta Apvienotās karalistes populārzinātniskais žurnāls Astronomy Now u. c. gan zinātniska, gan populārzinātniska satura publikācijas no citām astronomiskām iestādēm.

No "ZvD" lasītājiem Amerikā un Zviedrijā kā dāvinājumi ir saņemtas zvaigžņu kartes, ap 30 astronomiska satura mācību un populārzinātnisku grāmatu. LU Mazajā aulā bija arī izstādīts nupat saņemtais astronomijas entuziasta un amatiera Ērika Svīķera (Zviedrija) dāvinājums "Zvaigžņotajai Debesij" – teleskops-refraktors "POLAREX".

"Zvaigžņotās Debess" 45. rudens numurā lasām, ka kosmisko kuģu apkalpes bojā gājušas nevis saskarsmē ar neizskaidrotiem kosmosa spēkiem, bet gan visai triviālu iemeslu dēļ – sliktas gumijas blīves (Challenger) vai slikta putuplasta (Columbia) dēļ. Tas liecina, ka katastrofās cilvēki iekļūst nevis nezināšanas, bet savas paviršības dēļ. Šai numurā ir arī par to, cik ilgi vēl mēs redzēsim zvaigznes (nakts debesu arvien pieaugošā gaismas piesārņojuma dēļ), labākie mirkļi no Saules aptumsuma Latvijā u. c. interesanti un aktuāli materiāli. Laidiena beigu daļā apjomīgs tematiskais rādītājs par žurnāla saturu pēdējos piecos gados, pielikumā ASTRONOMISKAIS KALENDĀRS 2004. gadam.

Sakarā ar "Zvaigžņotās Debess" 45. jubileju žurnāla redakcijas kolēģija pieņēmusi arī Aicinājumu Saeimai, valdībai un plašsaziņas līdzekļiem par dabaszinātņu sasniegumu popularizēšanu kas ir īpaši svarīgi jaunatnes piesaistīšanai, Latvijai ieejot Eiropas Savienībā, lai Latvijas valsts, jaunām iespējām paveroties, nepaliktu bez savas zinātnes un zinātniekiem.

Satura rādītājs

Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēces nākotne ir saistīta ar kosmosu, ar tā neierobežoto un bagāto resursu arvien plašāku apgūšanu. Būtu ļoti skumji, ja Latvijas sabiedrība par kosmosu nezinātu neko vairāk kā vien to, ka tas ir pilns ar zvaigznēm, kuras turklāt vēl nosakot cilvēku likteni, uz ko mūs šodien tik uzbāzīgi un visaptveroši orientē plašsaziņas līdzekļos liberālpolitikas atbrīvotā astroloģija un citāda maģija. Astroloģija, kļūstot par domāšanas paveidu, kas nav pamatots ne uz faktiem, ne loģiku, ne zinātni, atstāj postošu ietekmi uz cilvēka dzīvi, jo cilvēks var sākt dzīvot ne reālā, bet iluzorā pasaulē, zaudēdams spēju adekvāti uztvert īstenību un veselīgi domāt, tā kļūdams par upuri dažādiem krāpniekiem. Tas veicina to, ka daudzi sāk cerēt tikai uz brīnumu tā vietā, lai darbotos paši. Par to nepārprotami liecina pieaugošais zīlēšanas u. c. salonu skaits un arī to cilvēku skaits, kas šo salonu pakalpojumus izmanto.

Arvien aktuālāks kļūst jautājums, uz ko tiek orientēta un kāda grib būt Latvijas sabiedrība – radoša vai patērējoša un veģetējoša. Nepieciešams atcerēties, ka neviena sabiedriskās aktivitātes forma nav tik auglīga un rentabla kā zinātne. Diemžēl līdz šim Latvijas attīstība vairāk ir tikusi virzīta uz pakalpojumiem (bankas, sakari, tranzīts, tūrisms), nevis ražošanu. Pirmajai galvenokārt nepieciešama gatavu instrukciju iegaumēšana un to kvalitatīva izpilde, otrās attīstības nepieciešams priekšnoteikums ir materiālās pasaules izpratnes, analītiskas un sintētiskas domāšanas ieaudzināšana un izkopšana, bez kuras nav iespējama ne jaunu materiālo, ne arī garīgo vērtību radīšana. Ražošanas attīstība prasa veltīt nopietnu vērību to atziņu apgūšanai, ko mums dod dabaszinātnes – ne tikai materiālās, bet lielā mērā arī garīgās pasaules izzināšanas un apzināšanas pamats.

Ir neizbēgami, ka, šādam stāvoklim saglabājoties un Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, aktīvākā un spējīgākā jaunatnes daļa atstās Latviju. Lai šis process nebūtu neatgriezenisks, lai Latvijā neizzustu zinātne, it sevišķi – fundamentālā zinātne, un kad par "pielietojamo zinātni" var nosaukt jebko, kam nav nekāda sakara ne ar zinātni, ne ar sabiedriski derīgu izmantošanu, lai Latvijas augstskolas nekļūtu par firmām, kas māca jauniešiem tikai svešvalodu un citas apkalpotājiem nepieciešamās zināšanas un talantīgākos atlasa pēc ārzemju firmu pasūtījuma, aicinām:

1) pievērst lielāku uzmanību zinātnes un it īpaši eksakto zinātņu sasniegumu popularizēšanai, kas dod galveno ieguldījumu mūsdienu prasībām atbilstošas informatīvās sabiedrības veidošanā, un, izkopjot analītisko un sintētisko domāšanu, veicina īstenībai atbilstošu pasaules izpratni un, kas nav mazāk svarīgi, aizrauj un orientē jaunatni eksakto zinātņu un tehnisko profesiju apguvei;

2) pievērst lielāku uzmanību dabaszinātņu, tostarp astronomijas mācīšanai, lai skolēni un topošie speciālisti spētu orientēties arvien pieaugošās dažādas kvalitātes informācijas gūzmā, kas ļoti bieži sniedz sagrozītu un izkropļotu priekšstatu par apkārtējo pasauli, ko aktīvi izmanto arī astroloģijas, maģijas un citāda okultisma pārstāvji;

3) nepieļaut, ka IZM ISEC gatavotajos materiālos parādās astronomijas un astroloģijas elementu mistrojums, tādējādi piesaistot nenobriedušu bērnu prātu uzmanību nezinātniskai izpratnei par pasauli. Gādāt, lai skolu bibliotēkās būtu pieejams populārzinātnisks gadalaiku izdevums "Zvaigžņotā Debess", kas sniedz zinātniski pamatotu un aktuālu informāciju gan par sasniegumiem Visuma izpratnē, gan par Latvijas zinātnieku ieguldījumu dažādos pētījumu virzienos.

Lai sekmīgi popularizētu zinātnes sasniegumus un atziņas, dotu atzinumus par moderno tehnoloģiju un organizatorisko paņēmienu izmantošanas iespējām Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšanai, no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem līdzekļiem nepieciešams iedalīt noteiktu daļu populārzinātnisku grāmatu un periodikas izdošanai.

Vai Latvija vēl būs nacionāla valsts ar fundamentālo zinātni un ražošanu kā galveno šādas valsts pamatu vai tikai teritorija, kurā pieejami dažādi pakalpojumi (tai skaitā spēļu nami, intīmklubi, zīlēšanas saloni u. tml.), atkarīgs no jums – izglītības un zinātnes politikas veidotājiem un plašsaziņas līdzekļu vadītājiem un žurnālistiem.

"Zvaigžņotās Debess" (dib. 1958. g.) REDAKCIJAS KOLĒĢIJA:

LZA Dr.astron.h.c. Dr.phys. Andrejs Alksnis; Dr.habil.math. Agnis Andžāns, atbildīgā redaktora vietnieks; LZA koresp. loc. Dr.phys. Arturs Balklavs-Grīnhofs, atbildīgais redaktors; Kārlis Bērziņš; Mārtiņš Gills; Dr.phil. Rihards Kūlis; Irena Pundure, atbildīgā sekretāre; Dr.phys. Tomass Romanovskis; Dr.phys. Leonids Roze; Dr.paed. Ilgonis Vilks.

Rīgā, 2003. gada 23. septembrī

Satura rādītājs

Ilmārs Lazovskis
(19.11.1931.–19.10.2003.)

2003. gada 19. oktobrī pa mūžības taku aizgāja Ilmārs Lazovskis – ārsts, profesors, LZA īstenais loceklis, spilgta, sabiedrībā plaši pazīstama personība.

Profesors I. Lazovskis dzimis 1931. gada 19. novembrī, Rīgā. 1939. gadā viņš uzsāka mācības Rīgas pilsētas 8. pamatskolā. Izglītību turpināja Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā. 1950. gadā iestājās Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1956. gadā. Pirmā darba vieta nākošajam profesoram bija Gulbenes rajona slimnīca. 1958. gadā I. Lazovskis kļuva par Gulbenes rajona galveno ārstu. Tomēr jau studiju gados uzsāktais pētnieciskais darbs un Fakultātes terapijas katedras vadītāja profesora Kristapa Rudzīša aicinājums atveda I. Lazovski atpakaļ uz Rīgu, aspirantūru RMI, kas rezultējās ar Medicīnas zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšanu 1964. gadā. Disertācija bija veltīta saistaudu patoloģijas izpētei reimatoīdā poliartrīta pacientiem. Medicīnas doktora zinātniskais grāds tika piešķirts 1979. gadā. Disertācijas temats bija nieru saslimšanu izpēte. 1967. gadā I. Lazovskis tika apstiprināts par Fakultātes terapijas katedras docentu, bet 1979. gadā – par profesoru. 1972. gadā I. Lazovski ievēlēja par Fakultātes terapijas katedras vadītāju un šajā amatā viņš bija līdz 1995. gadam, kad turpināja darbu Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) P. Stradiņa klīniskās slimnīcas 1. iekšķīgo slimību klīnikas vadītāja amatā līdz 1999. gadam. 1992. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. Ilggadējs LZA Medicīnas terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, LZA P. Stradiņa balvas un AML Kristapa Rudzīša balvas laureāts.

Profesora I. Lazovska mūžu raksturojošo faktu uzskaitījumu varētu turpināt, tomēr tie ir fakti, kas raksturo apkārtējo cieņas pilno attieksmi. Profesora Ilmāra Lazovska spilgtā, neatkarīgā personība nepakļaujas tradicionālajiem vērtējumiem. Daudzu tūkstošu pacientu ārstam, internās medicīnas zinātniskās skolas mantotājam un veidotājam, 9 grāmatu un 170 zinātnisko publikāciju autoram, vairāku ārstu paaudžu skolotājam profesoram I. Lazovskim nosaukumi paši par sevi nebija galvenais. Viņam svarīga bija jēgpilna darbošanās ikvienā dzīves jomā, pamatīgums, gara smalkums un cilvēcisko attiecību nemainīga uzturēšana būtiskas vērtības statusā. Profesoru vienmēr raksturoja cieņas pilna attieksme pret saviem skolotājiem un ieinteresēta labvēlība skolnieku gaitām.

Profesors I. Lazovska vieta Latvijas medicīnas kontekstā ir unikāla. Nosacīts disidents padomju veselības aizsardzības sistēmā, medicīnas un mediķu izvirzītājs Latvijas 3. atmodas avangardā, nesaudzīgs medicīnas reformu kritiķis, analītiķis un visu iesaistīto personu ētiskuma rosinātājs Latvijas brīvvalsts laikā.

Medicīnas nozares līdera zvaigžņu stunda, neapšaubāmi, bija profesora Ilmāra Lazovska uzstāšanās 1988. gada 16. septembrī pārpildītajā Rīgas Latviešu biedrības namā Latvijas Ārstu biedrības dibināšanas sēdē.

Latvijas akadēmiskā saime, studenti, sabiedrība kopumā ir zaudējusi izcilu ārstu, pedagogu un zinātnieku, kas līdz pat mūža pēdējām dienām mērķtiecīgi darbojās to ideālu vārdā, kuriem pats ticēja un kurus sasniegt aicināja savus līdzcilvēkus.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts 4. novembra sēdē ar klusuma brīdi godināja sava ilggadējā locekļa profesora Ilmāra Lazovska piemiņu.

Satura rādītājs

Mūžībā aizgājis izcilais Latvijas ķīmiķis organiķis Rīgas Tehniskās universitātes profesors (1973), LZA īstenais loceklis (1992), habilitētais ķīmijas doktors (1971) Ojārs Neilands.

Ojārs Neilands dzimis Liepājā. Dziļa interese par ķīmiju viņam radās jau Liepājas 1. vidusskolā, kur ķīmiju mācīja talantīgais skolotājs Jēkabs Grīnbergs. Šeit ķīmijas pulciņā O. Neilands veica savas pirmās organisko savienojumu sintēzes. Paralēli mācībām vidusskolā O. Neilands apmeklēja mūzikas skolu, spēlēja klarneti. 1956. gadā viņš ar izcilību beidza LVU Ķīmijas fakultāti un sāka strādāt Organiskās ķīmijas katedrā, kur nogāja ceļu no laboranta līdz profesoram. Vairāk kā trešdaļu gadsimta (1964–1999) profesors vadīja Rīgas Politehniskā institūta (kopš 1991. gada RTU) Organiskās ķīmijas katedru, bija G. Vanaga Diketonu problēmu laboratorijas zinātniskais vadītājs. No viņa lekcijām organisko ķīmiju mācījās vairākas studentu paaudzes, viņa 1977. gadā sarakstīto lielisko organiskās ķīmijas mācību grāmatu studenti izmanto vēl tagad. Papildinātā veidā to 1990. gadā izdeva Maskavā un ieteica kā mācību līdzekli studentiem bijušajā PSRS. O. Neilanda lekcijas teorētiskajā organiskajā ķīmijā 60. gados klausījās ne tikai studenti, bet arī daudzi tā laika zinātnieki. Profesora vadībā izstrādātas 27 zinātņu kandidāta un 2 doktora (tagad habilitētā doktora) disertācijas.

Plašs un daudzšķautnains bija profesora zinātniskais darbs. Viņa intereses sākumā bija saistītas ar viņa skolotāja Gustava Vanaga (1891–1965) iedibināto b -diketonu ķīmijas virzienu, viņš pētīja b -diketonu jodonija atvasinājumus un par šiem pētījumiem 1961. gadā Maskavā aizstāvēja kandidāta disertāciju. Arī viņa 1971. gadā aizstāvētā doktora disertācija bija veltīta b -diketonu polikoordinētā joda un dažu citu atvasinājumu sintēzei un īpašībām. Līdztekus šiem Rīgas ķīmiķiem tradicionālajiem pētījumiem O. Neilands izveidoja jaunus virzienus: monomēru sintēze termoizturīgu polimērmateriālu ieguvei, alkilarēnu katalītiskā oksidēšana (kopā ar Sergeju Trusovu), spēcīgu elektrondonoru un elektronakceptoru savienojumu sintēze un lādiņa pārneses kompleksu iegūšana uz to bāzes nolūkā radīt organiskus fotovadītājus, pusvadītājus un supravadītājus; iekšmolekulārās un starpmolekulārās lādiņa pārneses pētījumi un jaunu materiālu meklējumi diazotipijai un elektrofotogrāfijai (kopā ar Valdi Kamparu).

Ojāra Neilanda mūžs lielā mērā bija veltīts jaunu organisku materiālu radīšanai ar neparastām fizikālām īpašībām, nelineāriem optiskiem efektiem, kurus varētu izmantot elektronikā, kā arī foto- un nanoelektronikā. Vairāk nekā 35 gadus viņš sadarbojās ar izcilo Latvijas fiziķi akadēmiķi Edgaru Siliņu (1927–1998), pēc tam ar viņa skolnieci Dr. habil. phys. Intu Muzikanti. Viņu vadītās Organisko cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas kolektīvs LZA Fizikālās eneģētikas institūtā pētīja O. Neilanda vadībā sintezēto vielu elektrofizikālās īpašības. Profesors O. Neilands bija dziļi gandarīts, ka šis viņa iesāktais pētījumu virziens pēdējos gados plaši attīstījās pasaulē. Viņš intensīvi strādāja, veidojot plašu sadarbību ar Latvijas fiziķiem un daudzu ārvalstu zinātniekiem. Tikai nedēļu pirms aiziešanas mūžībā profesors piedalījās ar referātu starptautiskā konferencē Maskavā, vadīja konferences noslēguma sēdi, kala jaunus sadarbības plānus nākotnei, gatavojās darba vizītēm Izraēlā un Francijā.

O. Neilands publicējis vairāk nekā 700 zinātnisku darbu, tostarp vienu monogrāfiju, ap 450 zinātnisku rakstu, saņēmis 70 autorapliecības un patentus, lasījis vieslekcijas Izraēlā, Francijā, ASV, Polijā un Krievijā. Profesora O. Neilanda zinātniskā darbība tikusi augsti novērtēta – viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukums (1982), Latvijas PSR Valsts prēmija (1980), LZA Gustava Vanaga prēmija (1978), viņš apbalvots ar Gustava Vanaga (1991), Solomona Hillera (1992) un Paula Valdena (2000) medaļām. Par nopelniem augsti kvalificētu ķīmiķu organiķu sagatavošanā un ievērojamu ieguldījumu teorētiskajā organiskajā ķīmijā O. Neilands saņēmis LZA un a/s Grindeks balvu (2000).

Profesoru Ojāru Neilandu raksturoja augsts prasīgums pret sevi un kolēģiem, kas bija apvienots ar dziļu labvēlību pret saviem līdzstrādniekiem. Pēc pārciestām divām smagām ķirurģiskām operācijām profesors nesaudzēja sevi un turpināja, kā vienmēr, intensīvi strādāt. Organiskā ķīmija profesoram bija viss – aizraušanās, mīlestība, maizes darbs un vaļasprieks. To viņš centās ieaudzināt arī saviem skolniekiem. Studenti un kolēģi vienmēr paturēs profesoru Ojāru Neilandu gaišā piemiņā kā cilvēku, kas visu radošo mūžu atdevis organiskajai ķīmijai, saviem skolniekiem un līdzstrādniekiem.

Satura rādītājs

Pieteikums saskaņā ar Nolikumu par vēlēšanām administratīvajos amatos Latvijas Universitātē iesniedzams viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Fizikas institūta Personālā daļā Salaspilī, Miera ielā 32. Tālrunis uzziņām 7944700, E-pasts – fizinst@sal.lv.

Satura rādītājs

LZA ārzemju loceklis profesors ARNIS KUKSIS viesojās Latvijā un 2003. gada 8. oktobrī apvienotajā LU Medicīnas fakultātes un LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sanāksmē nolasīja lekciju "Polifosfoinosīdu analīzes, bioķīmiskās īpašības un metaboliskā signalizēšana". A. Kuksis ir Toronto (Kanāda) Universitātes Bantinga un Besta Medicīnas pētījumu katedras emeritētais profesors, izcils pasaulē pazīstams speciālists fosfolipīdu ķīmijā. Nupat Elsevier izdevniecība laidusi klajā viņa 971 lappušu biezo grāmatu "Inositol phospholipid metabolism and phosphatidyl inositol kinases". A. Kukša lekcija bija veltīta fosfolipīdu signalizācijas molekulām un metodēm, kas ļauj precīzi noteikt šo molekulu identitāti un kvantitatīvo raksturojumu, separēt kināžu izomērus un jaunus fosfatidilinositola fosfātus. Šī informācija ir ļoti būtiska, lai izprastu tos molekulāros šūnas procesus, kuros piedalās fosfolipīdi ar savām individuālajām celulārajām funkcijām kopā ar enzīmiem, nesējproteīniem un receptoriem.

Lekcija bija ļoti interesanta, tajā piedalījās arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta bioķīmiķi un LU Medicīnas fakultātes studenti, arī profesora Kukša 17 gadus vecais mazdēls Ēriks. Liels paldies profesoram Kuksim par iespēju noklausīties šo brīnišķīgo lekciju!

LU profesore, LZA akadēmiķe Vija Kluša

Satura rādītājs

Rēzeknes Augstskola 2004. gada 4.–5. martā rīko III Starptautisko zinātnisko konferenci "Zinātnes sasniegumi sabiedrības labklājībai un attīstībai".

Konference paredzēta kā daudznozaru forums, kurā tiks apspriestas šobrīd aktuālākās zinātniski pētnieciskā darba rezultātu ieviešanas praksē un to realizācijas problēmas.

1. Kultūra, filoloģija un vēsture

Tēma:

* Reģionālā vēsture un tās ietekme uz nāciju dzīvi.

2. Ekonomika, vadīšana un finanses

Tēmas:

* Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbība.
* Finanses un grāmatvedība.
* Uzņēmējdarbības ekonomika.
* Ekonomikas sistēmu attīstība mūsdienu sociālo problēmu aspektā.

3. Vide, daba un sabiedrība

Tēmas:

* Starptautiskā sadarbība dabas aizsardzības un ekoloģijas problēmu risināšanā.
* Vides aizsardzības teorija, prakse un pieredze.
* Dabas resursu kompleksa un racionāla izmantošana.
* Vides kvalitāte, vides analīze, monitorings un kontrole.
* Vides speciālistu sagatavošanas problēmas.
* Ekoloģiskā izglītība un kultūra.

4. Informācijas tehnoloģijas un matemātiskā modelēšana inženierzinātnēs

Tēmas:

* Heiristiskie algoritmi un to pielietojumi.
* Matemātiskā un datoru modelēšana un to pielietojumi.
* Tehnoloģisko procesu modelēšana.

5. Matemātiskā bioloģija un medicīna

Tēmas:

*Bioinformātika.
* Matemātiskā un datoru modelēšana bioloģijā un medicīnā.
* Dinamiskās sistēmas bioloģijā un medicīnā.
* Terapijas un ķirurģijas optimizēšana ar matemātiskās un datoru modelēšanas palīdzību.

6. Likumdošana

Tēmas:

* Tiesu sistēmas attīstības problēmas Latvijā un pasaulē.
* Likumdošanas realizācijas praksē problēmas.

7. Pedagoģija un psiholoģija

Tēmas:

* Kvalitatīva svešvalodu apguve speciālajos studiju kursos.
* Pirmskolas un skolas pedagoģijas teorētiskie un praktiskie aspekti izglītības kvalitātes pilnveidei.
* Fiziskās, garīgās un emocionālās veselības nodrošināšanas iespējas izglītības sistēmā.
* Skolotājs – izglītības problēmu risinātājs sabiedrības labklājības attīstības aspektos.
* Skolēns – indivīds mūsdienu mācību vidē.
* Speciālās pedagoģijas inovācijas skolēnu indivīda attīstībā.
* Mājturība un mājas ekonomika: dzīves prasmes mūsdienu dabas un tehnikas vidē.

prof. I. Silineviča (Rēzeknes Augstskola, Latvija),
prof. R. Tepfers (āalmersas Universitāte, Zviedrija)

prof. Z. Agura (Medicīniskās Biomatemātikas institūts, Izraēla), prof. ž. Vulfs (Rīgas Tehniskā universitāte), prof. T. Hržans (Zeljonagoras Tehniskā universitāte, Polija), pof. V. Morozovs (Krievijas ZA Ģeofizikas institūts, Krievijas Zinātņu akadēmija, Krievija), G. Noviks (Rēzeknes Augstskola, Latvija), prof. L. Kliucininkas (Kaunas Tehniskā universitāte, Lietuva), prof. V. Justickis (Viļņas Policijas akadēmija, Lietuva).

Pieteikumu un pilnu referātu tekstu iesniegšanas datums – līdz 2003. gada 10. decembrim. Referāti jāiesniedz elektroniski konf@ru.lv, vai pa pastu 2004 Conference organizing committee, Rezeknes Augstskola, Atbrivosanas aleja 90, Rezekne. LV-4600, Latvia.

Informācija par konferenci, dalības maksu, reģistrācijas anketa un referātu noformēšanas noteikumi pieejami Rēzeknes Augstskolas mājas lapā www.ru.lv.

Satura rādītājs

2003. gada 12. novembrī, plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 3. auditorijā notiks LU Vēstures zinātņu promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu par tēmu "Latvijas valsts karoga veidošanās vēsture (XIX gs. 70. gadi – 1923. gads)" aizstāvēs

Recenzenti: Dr.habil.hist. V. Bērziņš, Dr.hist. K. Ducmane, Dr.hist. A. Vijups.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2003. gada 27. novembrī plkst. 15.00 RTU Elektronikas un telekomunikāciju promocijas padomes P-08 atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 12, 210 auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu "Augstas caurlaidības ferītu eksperimentālo magnētisko spektru precizitātes paaugstināšanai" inženieru zinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.sc.ing. G. Balodis, Dr.habil.phys. Ņ. Mironova-Ulmane, Dr.sc.ing. D. Krutogins (Krievija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2003. gada 5. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēžu zālē Akadēmijas laukumā 1 notiks LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu "Individuālā un sociālā bilingvisma korelācija Latvijā" filoloģijas doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.philol. D. Nītiņa, Dr.habil.philol. Z. Ikere, Dr.habil.philol. J. Valdmanis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

Satura rādītājs

Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 24. novembrī

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2003. gada 7. novembris