Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2004. gada  8. marts: 5 (276)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

• LZP un LZA AICINĀJUMS LR Saeimai un Valdībai
• Zviedrijas vēstnieks Jērans Hokansons Latvijas Zinātņu akadēmijā
• Rīgas Maskavas priekšpilsēta arhitektu vīzijās
• LZA Senātā
• Paziņojums
• Apspriež grozījumus likumā "Par zinātnisko darbību"
• Konkurs
• Konference "Ieguldījumi Eiropas lauku attīstības nākotnē"
• Turpināt Baltijas valstu tradicionālās kultūras pētījumus
• Latvijas Zinātnes padomē
• Papriecājies pats un ļauj citiem
• Aizstāvēšana
• Atgādinājums

Latvijas Zinātnes padomes un
Latvijas Zinātņu akadēmijas
AICINĀJUMS
Latvijas Republikas Saeimai un Valdībai

Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijai ne tikai rada nebijušas iespējas ekonomikas un kultūras attīstībai, bet arī uzliek pienākumu aktīvi iesaistīties ES stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas turklāt vitāli atbilst pašas Latvijas interesēm. 2000. gadā Lisabonā ES Ministru Padomē izvirzītais stratēģiskais mērķis – "2010. gadā kļūt par dinamiskāko, konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomisko sistēmu pasaulē, īstenojot līdzsvarotu attīstību ar vairāk un labākām darbavietām un sociālo saskaņu" – ir pievilcīgs un mobilizējošs katras dalībvalsts, arī Latvijas, attīstībai. 2002. gadā Barselonā ES Ministru Padome konkretizēja, ka Lisabonas stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir būtiski jāpaātrina zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstība, panākot, ka šīs jomas finansējums 2010. gadā ES sasniedz vidēji 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kur 1% iegulda valsts budžets, bet 2% – tautsaimniecības kapitāls. Šis mērķis ir īpaši aktuāls Latvijas attīstībai, jo zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstības finansējums pašreiz Latvijā ir tikai 0,45% no IKP, kurā 0,2% ir valsts budžeta ieguldījums. Ieilgusī stagnācijas situācija zinātnē apdraud Latvijas nākotnes izredzes.

Latvijas Zinātnes padome (LZP) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) uzskata par nepieciešamu valsts līmenī īstenot šādus pasākumus:

LZP un LZA rosina Valdību un Saeimu nekavējoties stāties pie šo neatliekamo pasākumu īstenošanas un izsaka savu gatavību aktīvi līdzdarboties Latvijas zinātnes situācijas optimizēšanā atbilstoši Eiropas prasībām un standartiem.

Izskatīts un pieņemts LZP sēdē 2004. gada 24. februārī

Juris Ekmanis
LZP priekšsēdētājs

Izskatīts un pieņemts LZA Senāta sēdē 2004. gada 2. martā

Jānis Stradiņš
LZA prezidents

Satura rādītājs

Š.g. 1. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā viesojās Zviedrijas vēstnieks Latvijā Jērans Hokansons, kurš pie savu pienākumu pildīšanas stājies pagājušā gada septembrī, tādējādi šo varēja uzskatīt par iepazīšanās vizīti. J. Hokansons ir tiesību speciālists, Zviedrijā darbojies dažādās bērnu un ģimeņu tiesības sargājošās instancēs, veselības aizsardzības organizācijās.

Kā cilvēku, kurš līdz šim ar Latviju bijis diezgan maz saistīts, vēstnieku interesēja gan Zinātņu akadēmijas ļoti sekmīgā sadarbībā ar abām Zviedrijas Karaliskajām Zinātņu akadēmijām, par ko informēja LZA prezidents J. Stradiņš, par aktivitātēm, kuras savulaik aizsācis Zviedrijas vēstnieks Latvijā A. Adāls. Par Zviedrijas atbalstu Latvijas Zinātņu akadēmijai un zinātniekiem dažādās starptautiskās organizācijās, kā arī ES un NATO pētniecības programmās ar gandarījumu izteicās LZA viceprezidents A. Siliņš. Ar Zviedrijai teritoriāli tuvāko Kurzemi ar Ventspili un Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru iepazīstināja LZA viceprezidents J. Ekmanis un Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra pētnieks K. Bērziņš. Te neizbēgami tika piesaukts Lundas Observatorijas astronoms, LZA ārzemju loceklis Dainis Draviņš, arī citi akadēmijas ārzemju locekļi un goda doktori no Zviedrijas.

Sirsnīgā sarunā tika skarti visdažādākie jautājumi – nepieciešamība turpināt "zviedru laiku" pētījumus, kur ir ne viena vien balta vai piemirsta lappuse. Interesantus faktus savam pētniecības darbam Zviedrijas arhīvos un bibliotēkās uzgājuši mūsu akadēmijas locekļi I. Lancmanis un O. Spārītis, labas attiecības ar zviedru feministēm ir akadēmijas korespondētājloceklei A. Cimdiņai. Kopējas intereses ir Rīgas, Norčepingas un Stokholmas pašvaldībām vecās rūpnieciskās arhitektūras renovēšanā, lai pārveidotu šobrīd novārtā pamestās veco rūpnīcu ēkas, kas nereti ir arhitektūras pieminek¯i, kultūras objektos ar tehnisku vai zinātnisku ievirzi.

Vēstnieku cita starpā interesēja jaunie zinātnieki, un te nu, piesaucot piemēru no savas ģimenes, akadēmijas ģenerālsekretāram R. Valteram nācās atzīt, ka viņa Stokholmā zinātnisko grādu ieguvušus dēls Latvijā nestrādā, jo šeit nav atbilstoša zinātniskā aprīkojuma.

Satura rādītājs

Rīgā no 12. līdz 16. februārim notika starptautisks arhitektu un pilsētplānotāju seminārs – plenērs. Iegūto darba rezultātu – Rīgas Maskavas priekšpilsētas sakārtošanai un attīstībai domātos priekšlikumus maketu veidā var aplūkot ikviens interesents Rīgas Domes vestibilā. Pasākumu pasūtīja Rīgas Pilsētas attīstības departaments, organizēja arhitektu birojs "A plus Arhitekti".

Rezultāts – desmit dažādu valstu pārstāvju skatījums uz to mūsu pilsētas daļu, kurai šodien ir visai slikta slava – gan arhitektoniskā, gan sociālā mantojuma ziņā, gan dzelzceļa radītajā izolētībā no pilsētas centra. Austrijas, Dānijas, Vācijas, Somijas, Igaunijas, Itālijas, Spānijas, Latvijas un divu Krievijas arhitektu biroju pārstāvji savu pilsētvidei veltīto fantāzijas lidojumu bija pielietojuši teritorijai aiz LZA Augstceltnes. Rūpējoties par Augstceltnes apkārtni un gatavojoties LZA un Latvijas Reģionālās Arhitektūras akadēmijas kopsēdei par Akadēmijas laukuma labiekārtošanu, visas ieinteresētās pusēs – abu akadēmiju vadība, LZA Lietu pārvaldes pārstāvji 25. februārī akadēmiķa Jāņa Krastiņa vadībā ieradās Rīgas Domē, lai iepazītos ar plenēra rezultātiem. Akadēmisko aprindu pārstāvjus pieņēma Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Dr.chem. Aivars Guntis Kreituss (viņš arī konkursa žūrijas priekšsēdētājs), iepazīstināja ar aktuālajām pilsētas attīstības problēmām un atbildēja uz J. Stradiņa, A. Siliņa, P. Guļāna, T. Millera, V. Kozlovska jautājumiem. Sarunā piedalījās arī Rīgas Domes deputāts akadēmiķis Jānis Freimanis.

Jānis Krastiņš raksturoja godalgotos – austriešu, somu un dāņu projektus, kuri katrs savdabīgi mēģinājuši saskatīt Maskavas priekšpilsētas apbūvi un attīstību tuvās nākotnes vīzijās. Izvērsās neliela diskusija par šīs pilsētas daļas nosaukumu, akadēmiķis J. Krastiņš asi noraidīja pat presē ieviesto žargonvārdu "Maskačka". J. Stradiņš ieteica – varbūt varētu lietot labskanīgo vārdu Lastadija? Jo tā kādreiz sauca tagadējās Maskavas ielas sākumu, aktīvu tirgošanās vietu, līdz 18. gadsimtam, kad tā iekļāvās tagadējās Maskavas priekšpilsētas teritorijā.

Arhitektu fantāzijai gals vaļā. Šoreiz – par Akadēmijas laukumu un Augstceltnes tuvāko apkārtni.

Satura rādītājs

LZA Senāts š.g. 2. martā piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas 2004. gada Lielo medaļu:

1. LZA goda loceklim Imantam Lancmanim par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē.

2. LZA ārzemju loceklim Andrim Padegam (ASV) par ievērojamu ieguldījumu lieldatoru operētājsistēmu izstrādē.

* * *

LZA senāts š.g. 2. martā apstiprināja balvas ekspertu komisijas 25. februāra lēmumu piešķirt M. Skujenieka balvu LZA īstenajam loceklim Pēterim Zvidriņam par darbu kopu "Latvijas iedzīvotāju statistiski demogrāfiskā izpēte".

Imants Lancmanis (dz. 29.07.1941), daudzu Latvijas un starptautisku atzinību īpašnieks (Triju Zvaigžņu ordenis, Francijas Goda leģiona ordenis, Vācijas FR Nopelnu krusts, Eiropas Kultūras fonda Pro Europa, ES un Eiropas mantojuma federācijas Europa nostra balvas) ir nepārspējama autoritāte Latvijas mākslas vēstures speciālistu aprindās. Viņa galvenie pētnieciskā darba virzieni – Latvijas māksla 18. un 19. gadsimtā, Latvijas muižu un piļu arhitektūra, heraldikas vēsture un terminoloģija I. Lancmaņa erudīcija un entuziasms ir piemērs, kā izkopt vidi un iesaistīt to Latvijas un Eiropas kultūras apritē. I. Lancmanis ir astoņu monogrāfiju ("Jelgavas pils", 1979, 1986; "Liepāja no baroka līdz klasicismam", 1984; "Mežotnes pils", 1983; "Kaucmindes pils", 1999; "Iecavas muiža", 2001, "Garozas muiža, Lambārtes muiža", 2001; "Svitenes un Bērsteles muiža", 2002), daudzu kultūras objektiem veltītu katalogu autors, aktīvs publicists. Viņš ir Baltijas Vēstures komisijas Getingenē korespondētājloceklis, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Valsts Heraldikas komisijas un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas loceklis.

Rundāles pilī sarīkotā izstāde "Heraldika Latvijā no XII līdz XXI gadsimtam" 2003. gadā izpelnījās starptautisku ievērību.

Kopš 1975. gada atbildot par Rundāles pili, Imants Lancmanis ir atbildīgs par Latvijas kultūru.

A. Padegs (dz. 27.03.1929, Rīgā) ir ievērojams datorzinātņu speciālists, PhD (1958), LZA ārzemju loceklis (1991), Ņujorkas ZA loceklis (1992), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijā iesākto izglītību pēc izbraukšanas uz Vāciju 1944. gadā viņš sekmīgi pabeidza Heidenheimā un Eslingenē. Pēc ieceļošanas ASV (1949), apvienojot darbu ar mācībām, viņš ieguva bakalaura grādu Dartmosas (Dartmouth) koledžā, Dartmosas Inženieru skolas maģistra grādu un Karnegi tehnoloģijas institūta (Carnegie Institute of Technology) doktora grādu elektroinženierzinātnēs.

Jau studiju gados uzsāktais inženiera, vēlāk nodaļas vadītāja darbs firmā "International Business Machines" (IBM) turpinājās 35 gadus, pētot jaunu datoru sistēmu izveidošanas iespējas. Kopš 60. gadiem iesaistoties Sistēmas 360 arhitektūras veidošanā, A. Padegs bija viens no diviem šīs sistēmas definīcijas autoriem. Faktiski visi lieldatori, kuri šodien tiek ražoti pasaulē, ir Sistēmu 360, 370, 390 arhitektūras īstenojumi, kuru izveidē viens no līdzautoriem ir A. Padegs, izcili augstas klases speciālists.

1992. gadā A. Padegs izveidoja firmu "INFOLOGISTIK Inc.", kas piedāvā latviešu speciālistu programmēšanas pakalpojumus.

A. Padegs ir ieguvis 4 ASV patentus, publicējis turpat 20 zinātnisko rakstu, referējis nozīmīgās starptautiskās konferencēs.

Īpaša ir viņa attieksme pret Latviju. Viņa nopelniem pieder I Vispasaules latviešu zinātņu kongresa ierosme un organizācija 1991. gadā un aktīva līdzdalība II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizēšanā un darbā 2001. gadā. Kopš Atmodas pirmajiem gadiem A. Padegs ar ģimeni ir savācis un atsūtījis uz Latviju vairāk nekā 60 000 zinātnisko grāmatu. Viņa līdzdalība ārzemju latviešu sabiedriskajās organizācijās pelna visdziļāko cieņu. Augstas patriotisma jūtas, dziļa laikmeta izpratne un aktīva līdzdalība Latvijas zinātnes dzīvē ir nodrošinājusi Andrim Padegam patiesu autoritāti.

Satura rādītājs

Piektdien, 2004.gada 19. martā plkst.15. 00
LZA sēžu zālē (Akadēmijas laukumā 1, 2.stāvā)

notiks

LR Ministru kabineta 2003. gada balvas zinātnē laureāta
akadēmiķa Rolanda Rikarda akadēmiskā lekcija
‘‘Inženiermehānikas attīstība Latvijā: kompozīto materiālu un
konstrukciju optimizācija un identifikācija‘‘

Satura rādītājs

Š. g. 26. februārī notika paplašinātā Latvijas Zinātnieku savienības Padomes sēde, kurā piedalījās arī pārstāvji no zinātniskajām biedrībām (Ķīmijas, Fizikas, Matemātikas, Ģenētiķu un selekcionāru, Dendrologu, Astronomijas), Daugavpils Pedagoģijas universitātes, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas, zinātniskajiem institūtiem.

Darba kārtībā bija Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas izstrādātie grozījumi likumā "Par zinātnisko darbību" un zinātnieku darba grupas priekšlikumi. Kā teica LZS Padomes priekšsēdētājs U. Grāvītis, šis ir īstais brīdis izteikt savus priekšlikumus, lai likums būtu pieņemams zinātnieku sabiedrības vairākumam. Šobrīd tas ir iesniegts Ministru kabinetā, kas to izsūtīs visām ministrijām, pēc tam izskatīs valsts sekretāru sanāksmē un tad nosūtīs Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai.

1992. gadā pieņemtais likums "Par zinātnisko darbību" tika labots 1996., 1998. un 2001. gadā. Tagad tas ir pilnībā pārstrādāts, tādēļ īstenībā jārunā par jaunu likumu, nevis labojumiem. U. Grāvītis klātesošos iepazīstināja ar viņa vadītās Zinātnieku savienības darba grupas apsvērumiem un iespējamiem papildinājumiem vai precizējumiem. Katru šādu labojumu sēdes dalībnieki vispusīgi apsprieda un, ja domas dalījās, pieņēma ar balsu vairākumu.

±paši nepakavējoties pie valodas kļūdām, gan jau Saeimas komisijā darbojas arī valodnieki, pieminēsim svarīgākos priekšlikumus.

Plašāku diskusiju izraisīja otrās nodaļas Zinātnieka pienākumi, atbildība un tiesības 7. panta Zinātnieka pienākumi 5. punkts "pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību". K. Lapuška uzskatīja to par pretdabisku prasību zinātniekam, jo jāpēta ir viss. Zinātnieka pienākums ir brīdināt, bet nedrīkst pārtraukt pētījumus. I. Rašals teica, ka pētījumi ir jāpārtrauc tādā gadījumā, ja nevar garantēt drošību pētījumu laikā. Tika piesaukti gan Pjērs un Marija Kirī, gan ūdeņraža bumba. Visvairāk balsu bija pret neskaidro formulējumu "var radīt draudus". Arī automašīna var uzbraukt cilvēkam, radot draudus sabiedrībai, bet var arī neuzbraukt. Viss atkarīgs no braucēja. Akceptēja A. Buiķa precizējumu "rada draudus".

8. pantā Zinātnieka atbildība šaubas izsauca formulējums "Zinātnieks atbild par to, lai viņam zinātniskā darba veikšanai nodotie materiāli, finanšu līdzekļi un informācija tiktu izmantota vienīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai". Sēdes dalībnieki ierosināja šādu redakciju "…finanšu un citi līdzekļi".

Trešās nodaļas Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana 12. pants Zinātniskās kvalifikācijas pamatprasības teikumā "Promocijas darbā zinātniskā grāda pretendentam ir jāapliecina, ka tas (zālē koriģēja – viņš) ir patstāvīgi veicis oriģinālu pētījumu…" Darba grupa uzskatīja, ka vārds "oriģinālu" ir pārāk šerpa prasība un ieteica to mainīt pret "(..)veicis pētījumu, ko var uzskatīt par ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā".

Diskusija izvērtās par 13. pantu Promocijas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība. J. Kristapsons ierosināja likumā noteikt, ka promocijas tiesības ir valsts universitātēm. U. Grāvītis tam nepiekrita, jo tad promocijas tiesības būtu liegtas Mākslas, Mūzikas, Kultūras un Sporta akadēmijām, kas nekad nekļūs par universitātēm. H. Zenkevičs norādīja, ka atsevišķās zinātņu nozarēs promociju darbi ir ļoti vāji, tādēļ nekādā ziņā nedrīkst atcelt Latvijas Zinātnes padomes pārraudzību, citādi "iebrauksim purvā". Sēde nolēma atstāt esošo formulējumu, papildinot ar "Promocijas tiesības augstskolām un zinātniskajiem institūtiem (J. Grāvīša priekšlikums) deleģē Latvijas Zinātnes padome."

14. pantam, Goda doktora grāda piešķiršana tika ieteikts papildinājums "Goda doktora grāds tiesībās netiek pielīdzināts doktora zinātniskajam grādam".

Ceturtajā nodaļā Zinātniskās darbības organizēšana 15. pantā Zinātniskās darbības organizatoriskā sistēma ietilpināt arī Latvijas Zinātnieku savienību.

19. pantā Latvijas Zinātnes padomes sastāvs Latvijas Zinātnieku savienības pārstāvniecību no viens un mainīt uz divi, jo LZS ir krietni vairāk biedru nekā Latvijas Zinātņu akadēmijai, kuru Zinātnes padomē pārstāv divi locekļi.

Visslidenākais jaunajā likumā šķita 24. panta Valsts zinātniskais institūts formulējums "Valsts zinātniskais institūts ir Ministru kabineta izveidota un ministra pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kuras tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka šis likums un Publisko aģentūru likums, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu". J. Kristapsons teica: "Pašlaik ir bezpeļņas valsts zinātniskais institūts. Tad būs Valsts aģentūra Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts… Latvijas Zinātnes padomē, kur arī apskatīja jauno likuma variantu, J. Ekmanis teica, ka šie labojumā nebūtu vajadzīgi, ja Komerclikumā būtu ierakstīts zinātniskais institūts un zinātniskā kapitālsabiedrība. Savukārt LZA Senāta sēdē I. Kalviņš aizrādīja, ka no jaunā likuma vispār pazuduši valsts zinātniskie centri. Tā kā šajā likumā būtu jānovērš viss, kas zinātniekiem traucē strādāt, tad U. Grāvītis ierosināja Zinātnieku savienības un citu klātesošo organizāciju vārdā uzrakstīt vēstuli ar plašāku pamatojumu. I. Šmelds ierosināja nosaukt ne tikai Publisko aģentūru likumu, bet to papildināt ar "un citi likumi, kas nav pretrunā ar likumu "Par zinātnisko darbību"". U. Grāvītis tam atrada labāku vietu – 2. pantā Zinātniskās darbības tiesiskais pamats "Zinātniskās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, Augstskolu likums un citi ar zinātni un studijām saistītie likumi un Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

31. pantu Valsts zinātniskā institūts un valsts zinātniskās kapitālsabiedrības akadēmiskie amati, kur ir nosaukts vadošais pētnieks, pētnieks un asistents, ieteikt papildināt "pētnieka un asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu."

Piektās nodaļas Zinātniskās darbības veidi un finansēšana 32. pantā Zinātnes un pētniecības un inovāciju finansēšana 4. punktā, kurā runāts par valsts budžeta līdzekļu un citu finanšu līdzekļu zinātnei un pētniecībai izmantošanu dalības nodrošināšanai Eiropas Savienības pētījumu programmās, iestarpināt "un citās starptautiskās" pētījumu programmās. Pēdējo teikumu "Ikgadējais finansējuma pieaugums nav mazāks kā valsts konsolidētā budžeta procentuālais pieaugums" rakstīt šādā redakcijā "Ikgadējais finansējuma pieaugums nav mazāks par 0,1% no IKP, līdz valsts zinātnes finansējums sasniegs 1% no IKP, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības normatīvajos aktos".

36. pantā Zinātniskās un pētnieciskās bāzes finansējums papildus punktiem par finansējumu infrastruktūras uzturēšanai un zinātniskā personāla atalgojumam ielikt punktu

3) zinātniskās aparatūras iegādei un uzturēšanai.

37. pantā Valsts zinātniskā institūta finanšu avoti 3. punktā "ārvalstu finanšu palīdzība" aizstāt ar "ārvalstu organizāciju finansējums", jo nekādu palīdzību mēs vairs nesaņemsim.

Pārējas noteikumos zinātniekus satrauca tas, ka Ministru kabinets uzdod Izglītības un zinātnes ministrijai un nozaru ministrijām gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas nodrošināt zinātnisko institūtu reorganizāciju atbilstoši likuma noteikumiem. Nepatika vārds "reorganizācija". I. Rašals ieteica to aizstāt ar atbilstību likuma noteikumiem.

Bija vairāki sīki labojumi un papildinājumi, kā, piemēram, nevis "nostiprināt valsts rūpes par zinātni" (1. teikums), bet gan "nodrošināt valsts atbalstu zinātnei" (es jau varu rūpēties, bet diemžēl nesanāk…), zinātnieka pienākumu "piedalīties izglītības sistēmas modernizēšanā" aizstāt ar "piedalīties zinātnes un izglītības sistēmas pilnveidošanā" (A. Pugas ierosinājumi). Dažos gadījumos bija nepieciešama jurista konsultācija.

Ja jums rodas vēl kādi priekšlikumi, tos var sūtīt līdz 15. martam uz e-pasta adresi lzs@lza.lv

Satura rādītājs

Valsts emeritēto zinātnieku padome izsludina konkursu 2004. gada vakancēm Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma iegūšanai.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam vai institūcijai, kas viņu ieteikusi, jāiesniedz padomei šādi dokumenti 2 eksemplāros:

* Attiecīgās institūcijas lēmums
* Pretendenta biogrāfija (Curriculum vitae)
* Doktora diploma kopija
* Pretendenta zinātnisko darbu saraksts, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas, zinātniskās publikācijas, konferenču tēzes, autorapliecības un patenti. Šo sarakstu var aizstāt publicēta biobibliogrāfija, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu.
* Pretendenta publicēto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu saraksts
* Pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru saraksts
* To starptautisko organizāciju saraksts, kuru darbā pretendents piedalījies vai piedalās, citas aktivitātes.

* Zinātņu doktors vai habilitēts zinātņu doktors
* Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādnes
* Zinātniskā skola, kuru pārstāv pretendenta sagatavoti zinātņu doktori
* Patenti un pārdotas licences
* Augsts citējamības indekss
* Sarakstītās monogrāfijas un/vai mācību grāmatas
* Publikācijas starptautiskos žurnālos
* Ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).

Dokumenti jāiesniedz 2 mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Dokumentus pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1 (2. stāvā), LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā.

Padomes sekretāre Dr. Baiba Ādamsone (tel.: 7220725).

Satura rādītājs

Konferencē piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas, ES dalībvalstīm (Lielbritānijas, Francijas, Īrijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Somijas, Zviedrijas, Nīderlandes), kandidātvalstīm (Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Latvijas), kā arī Šveices, Rumānijas, Bulgārijas.

1. Kādas nacionālās politikas būtu vispiemērotākās ES lauku attīstībā 21. gadsimtā?
2. Kas veido modernu lauku ekonomiku un kur visvairāk vajadzīgs sabiedrības atbalsts?
3. Kādas ir reālās lauku politikas iespējas?
4. Vietējo iniciatīvu veicināšana un atbalstīšana laukos.
5. Kādas ir visefektīvākās politikas lauku attīstībā saistībā ar CAP – Eiropas Kopējo Lauksaimniecības politiku?
6. Kāda politika ir vispiemērotākā apkārtējās vides saglabāšanai laukos?
7. Kā integrēt lauksaimniecības, sociālos, infrastruktūras, ekonomiskos un izglītības jautājumus lauku attīstībā?
8. ES Kohēzijas un Lauksaimniecības attīstības pasākumu finansējums pēc 2006. gada.

Konferences laikā tika izveidotas arī 7 darba grupas, kuras 10–15 dalībnieki diskutēja par dažādiem ar lauku attīstību saistītiem jautājumiem, dalījās pieredzē.

1. Izpratnes ziņā termini "lauku attīstība" un "lauksaimniecības attīstība" nav sinonīmi, jo pirmais saistīts ar teritorijas attīstību, bet otrais – ar nozari. Lauku attīstība ir plašāks jēdziens, kas jārisina kompleksi.
2. Lai piesaistītu sabiedrības atbalstu laukiem, Eiropas Savienībā tiek izmantoti "atslēgas" vārdi:

* pārtikas kvalitāte,
* pārtikas drošība,
* apkārtējās vides tīrība.

Caur šiem jēdzieniem sabiedrība tiek aicināta "atvērt nodokļu maksātāju makus" un piepildīt valsts budžetu, lai tālāk naudu varētu novirzīt, piemēram, subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

3. Lai cilvēki novērtētu lauku priekšrocības – tīrs gaiss, ūdens kvalitāte u. c., viņiem vispirms jānodrošina pamatprasības:

* darba iespējas,
* izglītības pieejamība,
* pārvietošanās iespējas,
* komunikāciju tīkls,
* ārstnieciskie pakalpojumi.

4. ļoti liela nozīme ir sociālajam faktoram laukos. Eiropas Savienības laukos ar labiem panākumiem tiek realizēta LEADER programma. Vietējo iniciatīvu labie piemēri ir vairāk jāpopularizē.
5. Eiropas Savienības lauku attīstībā galvenos virzienus izstrādāja Zalcburgas konference 2003. gada novembrī:

* lauksaimniecības restrukturizācija ar mērķi paaugstināt konkurences iespējas,
* apkārtējās vides uzlabošana ar "zemes menedžmenta" palīdzību,
* ienākumu līmeņa un dzīves kvalitātes paaugstināšana caur saimniekošanas dažādošanu,
* LEADER programmas piemēru popularizēšana,
* nosacījumu atvieglošana ES struktūrfondu un citu programmu izmantošanā.

1. Dialoga veicināšana starp valdību, pašvaldību institūcijām, NVO, lauksaimnieku un citām organizācijām.
2. Mūžizglītības iespēju radīšana laukos un informācijas sabiedrības veidošana, jo plašāka komunikāciju pielietošana samazina attāluma nozīmi.
3. Jaunu darba vietu radīšana ārpus lauksaimniecības – saimniekošanas dažādošana.
4. Tā kā ES lauku politika virzīta uz sociālo apstākļu risināšanu un uz cilvēka faktoru, tad arī mums centrā ir jāizvirza CILVĒKS.
5. Lauku vides radīšana, kas piemērota jauniem cilvēkiem.
6. Vietējo iniciatīvas grupu radīšana un atbalstīšana. Labo piemēru popularizēšana, piemēram, Lielbritānijas valdības atbalstītais "Partnerības projekts" Balvu, Daugavpils un Rēzeknes rajonos.

Eiropas Savienības dalībvalstis atzīst, ka kandidātvalstu stiprās puses lauku attīstībā ir:

* lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību lielums uz 1 iedzīvotāju (vidēji daudz lielāks nekā dalībvalstīs);
* salīdzinoši lielais lauksaimniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā;
* laukos dzīvo vairāk kā 30% iedzīvotāju.

Tas ļauj secināt, ka LAUKI NAV VIS MŪSU VĀJUMS, BET GAN SPĒKS.

Satura rādītājs

No š.g. 30.01. līdz 4.02. biju komandējumā Tallinā Igaunijas un Latvijas ZA zinātnieku apmaiņas programmas ietvaros.

Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā iepazinos ar igauņu pēdējo gadu publikācijām tradicionālās kultūras, folkloras, etnoloģijas, kultūrantropoloģijas jomā.

Igauņu valodas institūtā pārrunāju zinātniskās sadarbības iespējas, veidojot jaunu Igauņu – latviešu vārdnīcu.

Tallinas Pedagoģiskajā universitātē Kultūras vēstures fakultātē nolasīju lekcijas par Latvijas kultūrvēsturi un ar Kultūrvēstures katedras mācībspēkiem pārrunājām sadarbības un informācijas apmaiņas iespējas par tradicionālo kultūru Igaunijā un Latvijā. Tika nolemts meklēt iespējas studentu apmaiņas braucieniem – Latvijas studentiem Igaunijas novados (galvenokārt Setumā), Igaunijas studentiem Latvijas novados (galvenokārt Latgalē un Kurzemē). Abu valstu neatkarības gados jaunā paaudze augusi ar paviršu kaimiņvalstu kultūras apjausmu. Viena daļa ne reizi nav bijusi kaimiņvalstīs – igauņi Latvijā, latvieši Igaunijā. 2003. gada maijā Latgalē (Špoģos) notika starptautiska konference "Perifērijas identitāte", kurā piedalījās gan Lietuvas, gan Igaunijas zinātnieki. Studentu vai doktorantu ekspedīcijas (sākumā apmaiņas braucieni) kaimiņvalstīs būtu konkrēts turpinājums Baltijas valstu tradicionālās kultūras apzināšanā, salīdzināšanā un saglabāšanā.

Satura rādītājs

 3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

 4. Starptautiskā sadarbība

* * *

LZP paziņojums

LZP lēmums nr. 1-5-1

Satura rādītājs

Bērnu dārza audzinātāja: Lai pārietu otrā pusē.

Platons: Meklējot labākus apstākļus.

Aristotelis: Tas ir vistu dabā – šķērsot ceļu.

Kārlis Markss: Tas bija vēsturiski neizbēgami.

Sadams Huseins: Tas bija neizprovocēts sacelšanās akts, un tas, ka mēs uzmetām uz viņām 50 tonnas neiroparalītiskās gāzes, bija pilnībā pamatoti.

Džeks Nikolsons: Tāpēc ka viņas, fuck, to gribēja. Lūk, fuck, viss iemesls.

Ronalds Reigans: Es aizmirsu.

Hipokrāts: No pārāk lielas dzelzs sekrēcijas kuņģa sulā.

Martins Luters Kings: Es iztēlojos pasauli, kurā visām vistām būs brīva izvēle šķērsot ielas un neviens neuzdos jautājumu, kāpēc viņas to izdarīja.

Mozus: Un Dievs nokāpa no debesīm un teica vistām – jums jāpāriet pāri ceļam. Un vistas pārgāja pāri ceļam un atzīmēja šo notikumu ar lieliem svētkiem.

Fokss Mālders: Jūs redzējāt, ka vistas pārgāja pāri ielai ar savām paša acīm. Cik vistām vēl jāpariet pāri ceļam, lai jūs tam noticētu?

Ričards Niksons: Vistas nepārgāja pāri ceļam. Es atkārtoju, vistas Nepārgāja pāri ceļam.

Makiavelli: Jēga ir tajā, ka vistas pārgāja pāri ceļam! Kam interesē, kādēļ? Pāriešanas rezultātu attaisno jebkurš motīvs, kas viņām bija.

Freids: Tas, ka jūs visi esat norūpējušies par vistu pāriešanu pāri ceļam, pauž jūsu slēptos seksuālos kompleksus.

Bils Geits: Es tikko pabeidzu jauno Vistu Office 2000 versiju, kas ne tikai šķērsos ielu, bet arī dēs olas, noteiks jūsu failu izvietojumu un apmaksās jūsu rēķinus.

Olivers Stouns: Jautājums nav, kādēļ vistas pārgāja pāri ceļam? Drīzāk jājautā – kas pārgāja pāri ceļam, kamēr mēs vērojām, kā vistas šķērso ceļu?

Darvins: Vistas ilgā laika periodā ir izgājušas dabisko izlasi tādējādi, ka viņas ir ģenētiski iekārtotas pāriet pāri ielai.

Einšteins: Vistas pārgāja pāri ceļam vai arī ceļš zem viņām pārvietojās – tas atkarīgs no jūsu izvēlētā atskaites punkta.

Buda: Iztēlojieties sevi par vistu un uzdodiet šo jautājumu sev.

Ernsts Hemingvejs: Lai nosprāgtu. Salītu lietū un nosprāgtu.

Arthur Andersen konsultants: Satiksmes regulēšanas trūkums vistu ielas pusē pakļāva nopietnām briesmām esošo tirgus situāciju. Vistas sadūrās ar izmaiņu un pārizglītošanās nepieciešamību, lai radītu un attīstītu apstākļus, kurus pieprasa mūsdienīgi nosacījumi. Andersen konsultants, sadarbībā ar klientu, palīdzēja vistām pārdomāt viņu fiziski noteikto stratēģiju un esošo procesu izpratni. Lietojot Putnkopības Internacionālo Modeli (PIM), Andersen palīdzēja klientam izmantot viņa prasmes, metodiku, zināšanas, kapitālu un pieredzi vistu procesu izlīdzināšanai un tehnoloģiju, lai atbalstītu vispārējo stratēģiju Programmu Menedžmenta Sruktūras ietvaros. Arthur Andersen konsultants apkopoja dažādas ielas pāriešanas analīzes metodes un labākie vistu pārstāvji kopā ar Andersen konsultantiem, kuriem ir liela pieredze transporta industrijā, noteica divu dienu kustības maršrutu ar mērķi palielināt vistu zināšanu kapitālu, kā tiešo, tā slēpto, un dot iespēju vistām savstarpēji mijiedarboties, lai sekmīgi identificētu un ieviestu plašu uzņēmējdarbības struktūru, izmantojot nepārtrauktus vista-ceļš-pāriet procesus. Kustības maršruts tika stratēģiski pamatots, industriāli centrēts un radīts kā secīgs, skaidrs un vērtīgs tirgus ziņojums saskaņā ar vistu misiju un viņu problēmas izpratni. Tas kalpoja virzībai uz pilnīga biznesa integrēta risinājuma izveidei. Andersen Konsultant palīdzēja vistām izmainīties, lai tās kļūtu veiksmīgākas.

Secinājums: Nerakstiet pārāk gari…

Satura rādītājs

2004. gada 12. martā plkst. 11 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2, 218. telpā

aizstāvēs promocijas darbu "Veģetācijas fāžu ietekmes likumsakarība uz Latvijā audzējamo stiebrzāļu skābējamību un barotājvērtību" lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.biol. Antons Ozols, Dr.habil.agr. Jāzeps Sprūžs, Dr.agr. Ivars Rūvalds.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā Lielā ielā 2.

* * *

2004. gada 19. martā plkst. 14.00 LU Matemātikas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē (LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Rīgā, Zeļļu ielā 8, 114. telpā) paredzēta

promocijas darba "Invariantu metode elementārajā matemātikā un tās loma vidusskolas matemātikas kursa pilnveidošanā" aizstāvēšana matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.mat., prof. R. M. Freivalds (LU), Dr.mat., prof. M. Abels (Tartu universitāte, Igaunija), Dr.mat., asoc. prof. A. Cibulis (LU).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

* * *

2004. gada 25. martā plkst. 15.00 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes "RTU P-01" atklātajā sēdē Rīgā, Āzemes ielā 14/24, 271. telpā

aizstāvēs promocijas darbu "Benzantrona slāpekli saturošu atvasinājumu sintēze un izpēte" ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Recenzenti: Dr.habil.chem., prof. G. Duburs (OSI), Dr.habil.chem., prof. A. Strakovs (RTU), Dr.habil.chem., prof. A. Zicmanis (LU).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskās bibliotēkas filiālē Āzenes ielā 14/24, 4. stāvā MĶF bibliotēkā un Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5.

* * *

2004. gada 31. martā plkst. 14.00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. auditorijā notiks RTU Ķīmijas inženierzinātņu nozares promocijas padomes P-02 atklātā sēde.

Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats – "Heterogēnas poli--hidroksibutirāta kompozītsistēmas". Oficiālie oponenti: Dr.habil.chem. A. Zicmanis, Dr.sc.ing. S. Reihmane, Dr.chem. U. Stirna. Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas nozares promocijas padome 2004. gada 30. janvārī piešķīra veterinārmedicīnas doktora (Dr.med.vet.) zinātnisko grādu Regīnai Tamanei par promocijas darbu "Govs olnīcu dzeltenā ķermeņa morfofunkcionālo izmaiņu izpēte organisma fizioloģiskos procesos un govs olnīcu cistu morfofunkcionāls raksturojums".

Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, atturas – nav.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 22. martā

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 5. martā