Zinātņu akadēmija nav tikai institūcija

Šis pavasaris Latvijai ir īpašs gaidu, cerību un bažu laiks. Protams, kā ik gadus, mostas zeme, tiek dedzināta kūla, atgriežas putni, nāk virsu plūdi un salnas, taču pēc pāris nedēļām mūs oficiāli uzņems Eiropas Savienībā, NATO jau esam iestājušies, mūsu valstī atkal ir jauna valdība, kurai jārisina samudžinātas, pretrunīgas problēmas. Arī mūsu Zinātņu akadēmijā šī Pavasara pilnsapulce ir tāds kā pārmaiņu ievadījums – pienācis laiks pārvēlēt Akadēmijas vadību, amatpersonas, Uzraudzības padomi.

Pirms stājamies pie ļoti plašās darba kārtības, pieminēsim tos mūsu kolēģus, kuri aizgājuši mūžībā. Kopš pērnās Pavasara pilnsapulces esam zaudējuši izcilo valodnieci ZA ārzemju locekli Veltu Rūķi-Draviņu (Zviedrijā), mežzinātnieku LZA goda locekli Egolfu Bakūzi (Minesotā, ASV), leģendārā fotoaparāta Minox izgudrotāju LZA goda doktoru Valteru Capu. Mūžībā aizgājis izcilais ķīmiķis, daudzu pretvēža preparātu izgudrotājs akadēmiķis Marģeris Līdaka, izcilais mediķis, zinātnieks, "renesanses cilvēks" akadēmiķis Ilmārs Lazovskis, izcilais ķīmiķis – organiķis akadēmiķis Ojārs Neilands, izcilais inženierzinātnieks un mehānikas speciālists asprātīgais akadēmiķis Jurijs Tarnopoļskis. Neatkārtojama personība bija filozofs un sabiedriskais darbinieks Kultūras akadēmijas dibinātājs un rektors LZA korespondētājloceklis Pēteris Laķis un tāpat brīnišķīgais latviešu dzejnieks un publicists LZA goda loceklis Māris Čaklais. Jau šogad, 2004. gadā, aizsaulē aizgājuši divi LZA goda doktori – politologs un goda konsuls Austrālijā Emīls Dēliņš un Lauksaimniecības universitātes rektors Pēteris Bušmanis. Šie zaudējumi ir ļoti sāpīgi, Latvijai un zinātnei neatsverami. Paturēsim aizgājējus gaišā piemiņā un veltīsim viņiem klusuma brīdi.

Aizvadītais darba gads Akadēmijai zīmīgs ar to, ka aktivizējies mūsu zinātnieku dialogs ar Valdību un Saeimu, tas pārgājis no Izglītības un zinātnes ministrijas ietvariem plašākos ūdeņos. Jau pērn daudzsološas bija sarunas ar Eināru Repši, un man ir īpašs gandarījums, ka vēl pirms jaunās valdības izveidošanas Zinātņu akadēmiju apmeklēja nākamais Ministru prezidents bioloģijas doktors Indulis Emsis, kurš pats nācis no zinātnieku vides. Notika konstruktīva saruna par zinātnes samilzušajām problēmām, un jāatzīst, ka jaunās valdības deklarācijā iekļauts tik daudz solījumu Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei, kas saskan ar zinātnieku izteikto viedokli (pp. 8-13, sadaļā "Izglītība un zinātne"), kā vēl nekad agrāk nevienas iepriekšējās valdības deklarācijā. Paredzēts valsts finansētajās augstskolās palielināt dabaszinātņu un tehnisko zinātņu programmu studentu skaitu līdz 25% no kopskaita; dubultot maģistrantu un doktorantu skaitu dabaszinātņu un tehnisko zinātņu programmās; modernizēt (ar 2005. g.) zinātnisko pētījumu finansēšanas principus, pārskatot fundamentālo pētījumu grantu piešķiršanas proporcijas starp nozarēm, izceļot prioritāros virzienus; izstrādāt un īstenot rīcības plānu, lai līdz 2010. g. sasniegtu ES mērķiem atbilstošu zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstības finansējumu 1% IKP no valsts budžeta, jau 2005. gadā paredzot pieaugumu vismaz par 0,1%, kā arī veicināt pasākumus privātā kapitāla un nevalstisko investīciju piesaistei izglītībā un pētniecībā, lai 2010. gadā tas sasniegtu 2% no IKP. Deklarācija arī paredz veicināt zinātnisko pētījumu virzību uz lietišķiem pētījumiem un inovatīvu darbību.

Varētu sacīt Ostapa Bendera vārdiem: "Ledus ir sakustējies, zvērināto piesēdētāju kungi!", taču mēs labprāt vēlētos sagaidīt, lai šis svarīgās tēzes no nodomu deklarācijas pārceļo uz Valdības rīcības programmu un arī reāli varbūt uz 2005. gada budžetu, daļēji pat uz 2004. gada budžeta grozījumiem. Valdības solījumu reāla īstenošana nozīmētu papildus zinātnei asignēt vismaz 5 miljonus latus gadā, kopš 2007. gada – pat 6-8 miljonus latus (vai vēlāk – attiecīgi eiro), arvien pieaugošā proporcijā. Reāli tam vajadzētu nozīmēt zinātnei atvēlētā valsts budžeta aptuvenu divkāršojumu jau nākamgad. Mūsu priekšlikumos ir iezīmēti arī virzieni, kā šos līdzekļus izlietot – Eiropas fondu apguvei zinātniskās infrastruktūras uzlabošanai un atbalstu ekonomikai nozīmīgu projektu konkursam (papildus – 1,5 miljonu Ls), bāzes finansējumu konkurētspējīgiem institūtiem (papildus – 1,7 milj. Ls), zinātnisko grantu finansējuma palielināšanai par 20% (10 gadus grantu finansējums Latvijā nav ticis palielināts, papildus 1,2 milj. Ls), letonikas pētījumu attīstīšanai (papildus 450 tūkst. Ls), Valsts emeritēto zinātnieku skaita un mūža granta palielinājumam (papildus par 80 – 100 cilvēkiem, 150 tūkst. Ls), vēl citiem mērķiem – 200 tūkst. Ls papildus.

Gribu uzteikt akadēmiķa Ivara Biļinska vadībā pērn veikto perspektīvāko iespējamo zinātnes lietojumu inventarizāciju un potenciālu kompetences centru (kopskaitā 7) izveidošanu, lai atbalstītu zinātnes, ražošanas un augstākās izglītības sasaisti, lai radītu jaunas darba vietas augsto tehnoloģiju jomā, kurās Latvija joprojām atpaliek, lai Latvija varētu ražot produktus ar lielu pievienoto vērtību. Potenciālie kompetences centri iecerēti informāciju tehnoloģiju, elektroniskās aparātbūves, nanotehnoloģiju, jauno materiālu, ķīmijas un gēnu tehnoloģijas, meža un koksnes nozarē (un arī letonikā). Iedrošinos ticēt, ka jaunais Ministru kabinets turpinās darbu šajā virzienā, atbalstot un kontrolējot I. Biļinska iniciatīvas.

Visu to pārspriedām sarunā ar Induļa Emša kungu, tāpat Saeimas nākotnes komisijas sēdē 9. martā, kur Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš arī solīja atbalstu. Tika atbalstīts arī mūsu Zinātņu akadēmijas un Zinātnes padomes aicinājums pasteidzināt grozījumus likumprojektā "Par zinātnisko darbību", lai pētnieciskie institūti jau nākamgad varētu darboties pēc stingri definētiem, zinātnei labvēlīgiem noteikumiem, tāpat arī pasteidzināt vienotas zinātnes un tehnoloģiju attīstības stratēģijas izstrādāšanu un akceptēšanu Saeimā, lai tai būtu likuma spēks. Pozitīva sadarbība veidojas arī ar Saeimas Eiropas lietu komisiju (deputāts G. Krasts).

Viss tas skan samērā optimistiski, cerēsim, ka Ministru prezidents apstiprinās cerīgās prognozes, taču pagaidām stāvoklis ir tāds, kāds ir – zinātnes finansiālā atbalsta ziņā Latvija joprojām ir pēdējā vietā jauno Eiropas valstu vidū, tāpat pēdējā vietā tā ir mazo un vidējo uzņēmumu veidošanā, kuros tieši varētu tikt īstenotas zinātnieku izstrādes. Negribētos, lai teiciens "Kā var nesolīt?" būtu jāuzglabā Folkloras krātuvē, Dainu skapī, šajā ēkā, populāro tautas teicienu krājumā. Negribētos, lai sabiedrības atziņā iesakņotos doma, ka Latvija itin labi var iztikt bez savas zinātnes, jo iekšzemes kopprodukta palielināšanās Latvijā sekmīgi rit bez zinātnes līdzdalības. Protams, var arī vaicāt, vai mūsu zinātniekiem jau ir gatavas Nokia vai Minox, taču, ja neveicinās inovatīvo darbību, tad nekā te nebūs arī nākotnē.

Zinātnieku optimismu uz reālu iznākumu raisa tieši Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā un tās nākotnes veidošanā. Nupat, marta beigās, Briselē notika "galotņu konference" (ar Latvijas Ministru prezidenta piedalīšanos), kur lēma par ES konkurētspējas palielināšanu, balstot to tieši uz jaunāko zinātņu un tehnoloģiju sasniegumiem, lai nodrošinātu t.s. Lisabonas stratēģijas (1% + 2% IKP) īstenošanu. Eiropas Savienība ir atpalikusi un joprojām atpaliek no ASV un Japānas tautsaimniecības attīstības un R&D finansējuma īpatsvara ziņā, tādēļ 2007. – 2013. g. ES budžetā paredzēts noteikt definētu IKP procentu šīs jomas attīstībai, un arī valstu nacionālajos budžetos pēc ES direktīvām attiecīgais finansējums būs obligāti jāpalielina līdz noteiktam skaitlim. Tādā kārtā tieši Eiropas Savienības direktīvas kļūs par labu atbalstu Latvijas zinātniekiem viņu centienos.

Pavērsiens uz lietišķo zinātni jāuzskata par ļoti pozitīvu momentu, jo tas veicinās zinātnei lielāku atbalstu sabiedrībā vispār. Jā, šis finansējuma kāpums paredzēts nevis zinātnei kopumā, bet vienīgi lietišķiem, uz tautsaimniecības konkurētspēju orientētiem projektiem. Eiropas Zinātņu akadēmiju asociācijas ALLEA ģenerālajā asamblejā Briselē, kur nupat piedalījāmies kopā ar akadēmiķi Juri Ekmani, izskanēja bažas, vai šāda pieeja veicināšot fundamentālo pētījumu attīstību, vai novārtā nepalikšot humanitārās un sociālās zinātnes. Vai nepazemināsies zinātnes izpratne un statuss, vai politiķi nereducēs zinātni uz tīri praktiskām, utilitārām lietām, vai pieeju "zināšanu sabiedrība" neaizstās pieeja "uz zinātni balstīta ekonomika", vai par jaunās Eiropas ideoloģiju pārfrāzētā veidā nekļūs kādreiz Austrumeiropā daudzinātā tēze par visas zemes elektrifikāciju, vai kaut kas tamlīdzīgs? Tika uzsvērts, ka Eiropas Savienības augstākais mērķis nav tikai līdzdalība ekonomiskajā sacensībā, bet cilvēki ar kopējām vērtībām, Eiropas tautu kultūru daudzveidība.

Patiešām, Eiropas finansu fondus nesaņems humanitārās zinātnes, kuru uzdevums ir apzināt un saglabāt valstisko un nacionālo identitāti. Vai Homo Letticus būtu jāpārtop par Homo Europeus? – tāds ir jautājums. Latviešu valodniecību, etnoloģiju, folkloristiku, filozofiju, Latvijas vēsturi, mākslas un literatūrzinātni apvienojam kopējā jēdzienā letonika un tā būs jāatbalsta pašu valstij, - tas ir tas 7. kompetences centrs, kas paliek mūsu ziņā. Diemžēl, jēdziens letonika nav gluži stingri definēts, par šīs jomas attīstību zinātnieki strīdas; finansējuma vēl nav, bet jau sākusies tāda kā sakustēšanās, kurš to saņems. Domāju, ka arī letonikas pārstāvjiem jāsēžas pie kopēja galda konstruktīvai sarunai, izdiskutējot organizatoriskus un idejiskus jautājumus. Manuprāt, nebūtu veidojams vienots, birokrātisks, grūti vadāms un koncepcijā allaž apstrīdams Letonikas centrs, bet gan kāds virtuāls centrs, asociācija, kur starpdisciplināri apspriestu un risinātu problēmas. Tādiem tradīcijām bagātiem institūtiem, kādi ir Latvijas vēstures institūts, Latviešu valodas institūts, Folkloras krātuve, Filozofijas institūts u.c., noteikti būtu saglabājama identitāte.

Un vēl dažas domas, par ko gribētos izraisīt diskusiju arī šajā pārsātinātajā pilnsapulcē. Vai pētnieciskajiem institūtiem un veidojumiem obligāti būtu piemērojams termins un jēdziens aģentūra, guldot tos citiem mērķiem izveidotas likumdošanas formalizētajā Prokrusta gultā? Vai tiešām pētnieciskie institūti nebūtu pelnījuši, lai Izglītības un zinātnes ministrija un Saeima maķenīt palauzītu galvu, kā bezpeļņas zinātniskajām institūcijām nodrošināt identitāti un ļaut saglabāt jau starptautisku reputāciju guvušu vārdu? Un otra doma – Zinātņu akadēmijas bijušo institūtu integrācija universitātēs pirms 10 gadiem visumā ir bijusi pozitīvs solis pareizā virzienā, taču nevar apgalvot, ka visas integrēto institūtu un universitāšu savstarpējās problēmas ir attīstītas harmoniski. Gribu atgādināt, ka Nīderlandē, Austrijā, nemaz nerunājot par visām Centrāleiropas valstīm, pastāv laba līmeņa institūti attiecīgo zinātņu akadēmiju sastāvā, pa 20- 50 cilvēku, tāpat kā Vācijā ir vesela Maksa Planka institūtu sistēma. Agri vai vēlu, Latvijai kļūstot bagātākai, šāda institūtu sistēma saistībā ar universitātēm vai ārpus tām atkal kļūs aktuāla – to esmu sacījis jau pirms 10 gadiem un atkārtoju šodien. Šajā ziņā īpaši būtu jāpārdomā letonikas profila institūtu, īpaši Augstceltnē izvietoto institūtu statuss. Un varbūt tomēr vēlreiz būtu jāatgriežas pie valsts zinātnisko centru koncepcijas, kas paredzēta 1998. gadā mainītajā likumā "Par zinātnisko darbību", bet līdz šim nav īstenota konkrētos veidojumos, paredzot šādu centru tiesības konkurētspējīgākiem institūtiem, vismaz Latvijai nozīmīgākajās humanitāro zinātņu jomās!

Atvainojos, ja ar šiem ievadvārdiem daļēji varbūt būtu ielauzies mūsu LZA prezidenta kandidāta akadēmiķa Jura Ekmaņa runā iezīmētajos metos, taču vēlējos pievērst Ministru prezidenta uzmanību dažiem momentiem kā Zinātņu akadēmijas kopējam problēmu skatījumam.

Būtībā man ir dziļi kauns, ka man šodien, šeit, Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē, ir bijis jārunā par naudu, par finansējumu. Tā taču nav Akadēmijas, bet Zinātnes padomes funkcija. Zinātņu akadēmijā būtu jārunā par zinātnes debesīm, par pētniecības kvalitāti, par ētiku, par vidi, kurā dzīvojam, par augstām problēmām, kas jārisina cilvēcei, par nākotni, par "trešo emigrāciju", arī par patiešām fundamentālo zinātņu atbalstu, kurām Eiropa atbalstu nesniegs, kurai resursi būs jāatrod pašiem. Es ticu, ka pienāks reize, kas Zinātņu akadēmijas prezidents varēs runāt par zinātni, uzrunāt jaunos zinātniekus, ka zinātne kā vērtība nedegradēsies, nekļūs ne šauri utalitāra, ne sabiedrībai lieka.

Atstājot Zinātņu akadēmijas prezidenta amatu, saspringtās un plašās darba kārtības dēļ šodien nevaru sniegt savas atziņas par pašas Zinātņu akadēmijas paveikto un nepaveikto aizvadītajos 6 gados. Šī nebūtu tā reize, kad jūtos aicināts sacīt rezignētu un elēģisku atvadu runu. Pārlasot savas 1998. gadā programmātiskajā runā iezīmētās ieceres, redzu, ka daudz kas palicis nepaveikts vai nepabeigts, taču daudzi pozitīvi soļi Latvijas zinātnes saglabāšanai, zinātnieku konsolidēšanai un iedrošināšanai, zinātnes un Akadēmijas prestiža veicināšanai, Latvijas progresam kopējiem spēkiem ir tikuši sperti. Ir bijušas daudzas pozitīvas Zinātņu akadēmijas iniciatīvas, akcijas, kas guvušas atzinību sabiedrībā.

Akadēmijas vadība visus gadus strādājusi kā vienota komanda. Katrs ir bijis atbildīgs par kādu jomu un katrs savu spēju un iespēju robežās centies strādāt. Vēlos izteikt pateicību visiem Zinātņu akadēmijas locekļiem, nodaļu vadītājiem, Senātam, Uzraudzības padomei par labo sadarbību. Pateicos mūsu ZA sekretārēm – Baibai Ādamsonei, Almai Edžiņai, Ilgai Tālbergai, Ērikai Tjuņinai, tāpat Dainai Šveicai, lietu pārvaldniekam Vitālijam Kozlovskim, visiem aparāta darbiniekiem (darbiniecēm) par nesavtīgo un pacietīgo veikumu.

Īpašu pateicību izsaku maniem tuvākajiem kolēģiem – Prezidija locekļiem Jurim Ekmanim, Andrejam Siliņam, Raimondam Valteram, Tālim Milleram, Jānim Kristapsonam par patiesi koleģiālo sadarbību. Atvainojos, ja kādu šajos gados negribēti būtu aizvainojis.

Saprotams, mainīsies Zinātņu akadēmijas darba stils un akcenti, varbūt romantiskā un haotiskā, grūti definējamā Zinātņu akadēmija kļūs racionālāka. To diktē arī jaunā situācija, Latvijai stājoties Eiropas Savienībā. Taču ceru, ka paliks zināma pēctecība, esmu pārliecināts, ka Zinātņu akadēmijas vadība tiek nodota drošās rokās, un Zinātņu akadēmijas pirmais "eiroprezidents" ar savu komandu atradīs īsto veidu, kā Zinātņu akadēmiju joprojām darīt noderīgu jaunajai Latvijai. Zinātņu akadēmija nav tikai institūcija, – tā ir arī misija, viens no mūsu valsts simboliem, intelektuālās gaisotnes uzturētāja.

Ar šādiem vārdiem un šādām izjūtām vēlos atklāt šīsdienas pilnsapulci.

Atgādināšu, ka jauno Zinātņu akadēmijas vadību vēlē visi locekļi – īstenie, goda, ārzemju, korespondētājlocekļi. Pilnsapulces darba kārtība ir ielūgumos. Akadēmijas locekļi pret to iebildumus nav izteikuši. Prezidijs vienīgi ierosina divas izmaiņas jautājumu secībā. Sakarā ar to, ka ir tikai viens, LZA Senāta izvirzīts ZA prezidenta kandidāts, vēlēšanas var rīkot pēc viņa runas. Un otra izmaiņa. Mūsu pilnsapulces darbā piedalās Ministru prezidents Dr. Indulis Emsis. Tādēļ man ir gods aicināt Ministru prezidentu uzrunāt LZA pilnsapulci un Latvijas zinātniekus.

ka saskaņā ar LZA Statūtiem 2004. gada novembrī notiks jaunu akadēmijas īsteno, ārzemju un korespondētājlocekļu vēlēšanas.

Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu, ka 2004. gada vēlēšanās pavisam būs 4 īsteno locekļu vakances, 3 ārzemju locekļu un 12 korespondētājlocekļu vakances.

Saskaņā ar Statūtiem, vēlot jaunus īstenos un ārzemju locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. LZA Senāts apstiprinājis korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

fizika – 1
informātika – 1
matemātika – 1
mehānika – 1

bioloģija – 2
medicīna – 2
ķīmija – 1

ekonomika – 1
politoloģija – 1
mākslas zinātnes – 1

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir LZA īstenajiem locekļiem, Latvijas universitātēm, ar LZA asociētajām zinātniskajām biedrībām un ar LZA asociētajiem zinātniskajiem institūtiem un centriem. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem zinātnieku koleģiālās institūcijas sēdē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

– pieteikums: Latvijas ZA locekļa motivēta vēstule vai zinātnieku koleģiālās institūcijas motivēts lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem, kā arī vēl divu LZA īsteno locekļu motivētas rekomendācijas;

– pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) rakstītā un elektroniskā formā, norādot dzimšanas gadu un datumu, personas kodu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruņus, faksu un e-pasta adresi, kopējo zinātnisko darbu skaitu un līdz 5 galveno zinātnisko darbu bibliogrāfiskos datus;

– 2 krāsainas fotogrāfijas (10x15) un 2 pases formāta fotogrāfijas;

– autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, darbus sadalot kategorijās (monogrāfijas, raksti, konferenču tēzes u.tml.), rakstiskā un elektroniskā formā;

– diplomu kopijas (augstākās izglītības, zinātniskās kvalifikācijas un nosaukumu);

– ziņas par zinātniskajiem apbalvojumiem un pagodinājumiem (Latvijā un ārvalstīs saņemto diplomu kopijas).

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. istabā līdz 2004. gada 30. septembrim.

Īsteno locekļu kandidātu izvirzīšanas gadījumā papildus jāiesniedz ziņas par to, kādā žurnālā (grāmatā) publicēts (pieņemts publicēšanai – attiecīgās izdevniecības izziņa) kandidāta pārskata raksts, kura saturs saistīts ar kandidāta zinātnisko darbu pēdējos piecos gados, kā arī minētā raksta kopija.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV 1524, tel. 7223931, fakss 7821153, e-pasts: alma@lza.lv, http://www.lza.lv/vel2004.htm

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs
R. Valters

Šajā zālē pirms 15 gadiem mēs kaldinājām Latvijas neatkarību. Tagad mūsu definētie uzdevumi ievērojami atšķirsies no tiem, kuri mums bija risināmi līdz šim. Varam teikt, ka Latvija jau šodien ir Eiropas valsts, kurai raksturīga dubultidentitāte. Tā joprojām sevī nes Vestfāles miera līguma radīto Eiropas modernā laikmeta elpu, tajā dominē nacionāla valsts, nacionālas valsts intereses. No otras puses, Latvija ir sākusi kopt postmodernisma Eiropas identitāti, ar tai raksturīgo Eiropas valstu savstarpējo sadarbību, atklātību, uzticību un kopīgu interešu virzību. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija līdz šim nav izvirzījusi savas attīstības mērķus un stratēģiju; ja tas tā būtu bijis, Latvija nebūtu dalībniece NATO, Latvija nebūtu Eiropas Savienībā. Iespējams, Latvija nebūtu atjaunojusi savu neatkarību. Bet līdz šim mūsu redzējums bija vērsts uz valsts eksistencei pašām būtiskajām lietām un elementiem, t.i. – ārējo drošību. Mūsu uzdevums bija nosargāt Latvijas neatkarību. Turpmāk mūsu stratēģu un analītiķu uzdevums ir izprast un skaidrot Latvijas kā Eiropas valsts iespējas un uzdevumus topošajā Eiropas globālajā kārtībā. Un šo mērķu vārdā mums ir nepieciešama palīdzība, atbalsts un zinātniskais redzējums. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija ir izveidojusi Latvijas nākotnes apakškomisiju un mēģina šīs apakškomisijas ietvaros nospraust jaunus Latvijas attīstības mērķus. Zinātnieki ir aicināti piedalīties, diktēt spēles noteikumus, dot savu redzējumu. Tāpat Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir nākusi klajā ar ideju izveidot stratēģiskās analīzes komisiju, arī uzaicinājusi akadēmiskos spēkus nākt talkā un dot komisijai savu redzējumu par Latvijas nākotni un Latvijas mērķiem. Es atbalstīju šīs komisijas izveidošanu, un, tāpat kā Stradiņa kungs jau teica savā runā, es gribētu, ka arī finansējums šīm iecerēm ietu līdzi un valsts atbalsts ietu līdzi. Tas ir saprotami un nepieciešami, to mēs nevaram nepildīt, jo mums šie mērķi ir jāizvirza un pēc tam sistēmiski jāsasniedz.

Dāmas un kungi! Latvijas kļūšana par Eiropas Savienības dalībvalsti vēl automātiski negarantē to, ka Latvija būs izglītota un mūsdienu pasaulē konkurētspējīga valsts. Latvija spēs konkurēt tikai tad, ja būsim radījuši augstas kvalitātes un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu izglītību, ja šīs izglītības saturs reāli stiprinās Latvijas konkurētspēju. Mums nav nepieciešams radīt mākslīgus un Latvijas iespējām nereālus projektus, tomēr, lai kādas stratēģijas arī tiktu radītas, tām jābūt balstītām uz zinātnisku pamatojumu un zinātniskām prognozēm.

Domāju, ka saite starp analītiski akadēmisko vidi un valsts pārvaldi līdz šim ir bijusi pārāk vāja. Nepelnīti šī saite ir atstāta novārtā, tā nav tikusi kopta. Mūsu valdības mērķis ir atjaunot un izmantot šo potenciālu, un tas ir darāms nacionālo interešu vārdā un vēl jo vairāk jau pieminētās Lisabonas stratēģijas vārdā. Konkurētspējas paaugstināšana nav tikai Latvijas problēma. Mēs zinām, ka Eiropas Savienība tiešām atpaliek, to teica prezidents un tas tiešām tā ir, tādēļ viss, kas notiek ES ekonomikā, ietekmēs arī mūs. Pirms četriem gadiem ES vadītāji Lisabonā vienojās par stratēģiju, kuras mērķis ir 10 gadu laikā pārveidot ES par ekonomiski spēcīgu un konkurētspējīgu valsti. Tas iespējams tikai tad, ja ES spēs dot lielāku finansiālu atbalstu zinātnei un pētniecībai. ES šobrīd stāda ļoti augstus mērķus, tā grib kļūt par globāla mēroga politisko spēlētāju. Tomēr bez ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanas runāt par jauniem stratēģiskiem mērķiem ir par agru. Bez nopietnām ekonomikas un sociālajām reformām ES dalībvalstīs šis mērķis nav sasniedzams. Tādēļ Lisabonas stratēģijas izpilde varētu tikt apdraudēta. Šajā ziņā Latvija kā maza, manevrētspējīga valsts ar ātru un efektīvu risinājumu pieņemšanas mehānismu var būt pat zināmā mērā dzinējs vecajai Eiropai.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Eiropas dalībvalstu attīstību. Šis vārds ir viens no maniem mīļākajiem vārdiem. Ilgtspējība ir tas, ko es gribu redzēt visās lietās un vietās Latvijā, lai šī vārda piepildījums no teorijas kļūst par praksē realizētu īstenību.

Industriālais sektors Eiropā un arī Latvijā diemžēl cenšas pamest mūsu valstis un pārvietoties tur, kur darbaspēka resursi ir lētāki, izejvielas tuvāk un līdz ar to izmaksas mazākas. Mums ir nepieciešams saglabāt savas industriālās nozares, bet tām jābūt konkurētspējīgām un mums kopā ir jāmeklē pamats, kā šīs nozares saglabāt. Arī Latvijā tas ir ļoti svarīgi.

Lisabonas stratēģija dod mums iespēju draudu mazināšanai. Viena no mūsu problēmām ir lielās sociālās atšķirības, arī šodien mūsu pensionāri un vecie ļaudis, kuri apmeklē un piketē Ministru kabinetu, ir norūpējušies par sava dzīves līmeņa kritumu, nepietiekamo kāpumu, un tas ir mūsu kopējs rūpests. Mūsu valdība redz iespēju, kā Lisabonas stratēģija var tikt izmantota Latvijas attīstībai. Kā vienu es gribētu minēt enerģētikas sektoru, un tas ir tikai kā piemērs. Mēs šobrīd esam pārāk atkarīgi no enerģētiskā resursa, kas nav mūsu valsts kontrolē, bet pret saviem enerģētiskajiem resursiem, kuri ir mūsu rokās, mēs izturamies pavirši un nepietiekoši izmantojam šīs iespējas. Tas redzams arī aktuālajos notikumos, Krievija tikko kā ir aizgriezusi gāzes vadu uz Baltkrieviju, līdz ar to Lietuvas apgāde ir traucēta, Kaļiņingradas apgabala apgāde ir traucēta, un arī gāzes padeve uz Vāciju. Krievija ir aizgriezusi arī naftas vadu uz Mažeiķu rūpnīcu, līdz ar to rūpnīcas darbība ir apturēta. Lūk, kur mēs redzam arī Latvijas enerģētiskos draudus, un tāpēc mums ir jāiegulda vairāk līdzekļu zinātniskajos pētījumos lokālo energoresursu, īpaši atjaunojamo, izmantošanā.

Dāmas un kungi! Latvija ir kļuvusi par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti. Militārā alianse ir nodrošinājusi to, ko Eiropas vēsturē līdz šim nebija izdevies izdarīt nevienam – mieru un drošību vairāk nekā pusgadsimtu ilgā laikā posmā. Šajā auditorijā, manuprāt, ir lieki teikt, ka miers un stabilitāte ir priekšnoteikums Latvijas augšupejai. Mēs esam izdarījuši šķietami neiespējamo – Latvijas attīstību atbrīvojuši no ģeogrāfijas radītā ģeopolitikas sloga, mūsu prioritāte ir enerģiskāk nostiprināt Latvijas valstiskumu, stiprināt demokrātiju, īstenot nepieciešamās ekonomiskās reformas, uzlabot Latvijas iedzīvotāju labklājību un mazināt iedzīvotāju sociālās atšķirības. Te mēs visi esam vienā laivā, un es aicinu jūs palīdzēt atrisināt Latvijai šos stratēģiski svarīgos uzdevumus. Paldies par uzmanību.

Viena no mūsu svarīgākajām rūpēm ir atrast līdzsvaru starp visām prioritātēm, jo mēs saprotam arī to, ka katra no šīm prioritātēm prasa konkrētus finanšu līdzekļus. Atšķirībā no iepriekšējās pieredzes, mūsu valdības deklarācija tika veidota, konsultējoties arī ar Zinātņu akadēmiju. Te man, protams, ir jāpateicas Jurim Ekmanim, kurš ļoti operatīvi spēja reaģēt un dot savu atzinumu. Tādēļ lielā mērā tas, kas rakstīts valdības deklarācijā attiecībā uz zinātnes daļu, ir arī jūsu pūļu daļiņa. Domāju, ka būtiski ir uzsvērt valdības paredzēto zinātnei un arī dažus ieviešanas pasākumus. Šeit jau tika rādīti citāti ar konkrētiem skaitļiem, bet varbūt par dažām prioritātēm.

Ļoti svarīgi šobrīd ir nodrošināt, lai tiktu apgūti visi no struktūrfondiem pieejamie līdzekļi zinātnē. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar universitātēm un institūtiem ir izstrādājusi Nacionālo programmu zinātnes infrastruktūras uzlabošanai tuvākajiem gadiem kopā par 15,8 miljoniem eiro. Jāsaka, ka pēc zinātnisko institūtu reorganizācijas faktiski palika atklāts jautājums arī par grozījumu pieņemšanu likumā "Par zinātnisko darbību". Pareizi te tika atzīmēts, ka šo jautājumu acīmredzot mums vajadzēs izdiskutēt. Varbūt no juridiskā viedokļa viegli ir salikt visu pa plauktiņiem, bet arī dzīve ienes savas korekcijas. Būs jārunā par to, ka acīmredzot būs jāievieš bāzes finansējums zinātniskajiem institūtiem, jārunā par to, ka jāpiešķir līdzekļi prioritātēm zinātnē. Pareizi tika atzīmēts, ka daudzām tehnokrātiskām zinātnes nozarēm var iegūt līdzekļus no struktūrfondiem. Būs tomēr jāizceļ letonikas pētījumu programma, un to mēs nedrīkstam aizmirst. Ir jārisina jautājums par Latvijas Zinātnes padomes grantu indeksācijas kārtību. Būtībā tas nav darīts kopš 1994. gada un nenodrošina pieaugošās vajadzības. Mums arī jādomā par emeritēto zinātnieku atbalstu, jo, ja salīdzinām ar kultūras sfēru, kur šī stipendija ir 100 Ls, mēs zinām to, ka zinātnē tādas summas nav. Šis jautājums ir ļoti svarīgs, un arī terminoloģijas jautājumi ir ļoti svarīgi, tādēļ mums jādomā par atbalstu Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai.

Valdības deklarācijas 10. pantā ir teikts, ka jāmodernizē Latvijas zinātnes finansēšanas principi, ar 2005. gadu pārskatot proporcijas starp zinātņu virzieniem atbilstoši noteiktajiem prioritārajiem virzieniem. Šajā jautājumā mums ļoti nopietni būs jāstrādā ar jums, ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Svarīgi un risināmi ir arī akadēmiskā un zinātniskā personāla attīstības jautājumi. Viens no pasākumiem tā risināšanā ir programma doktorantūras atbalstam, kuru plānots finansēt ar struktūrfondu – Eiropas sociālā fonda līdzekļiem.

Būs jāpieskaras arī augstskolu un zinātnisko institūtu īpašuma jautājumu risināšanai.

Jārunā būs par valsts pārstāvniecību ES zinātnes struktūrās un aktīvi jādarbojas Eiropas zinātnes politikas veidošanā.

Es gribētu savu uzrunu pabeigt ar godpilno pienākumu pasniegt grāmatu, kura saucas "Mazā Zemgale laikmeta griežos" un, ņemot vērā, ka ir arī Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdes, es gribu Zinātņu akadēmijas prezidentam J.Stradiņam pasniegt to pateicībā par radošu pašaizliedzīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā. J.Stradiņa kungs ir parādījis to, ka visiem zinātniekiem ir gods līdzināties viņam.

Kā īstenot Lisabonas stratēģiju

No š. g. 24. līdz 26. martam Briselē notika sestā Eiropas zinātņu akadēmiju apvienības (ALLEA) ģenerālā asambleja, kurā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš un viceprezidents prof. Juris Ekmanis un kura bija saistīta ar ALLEA 10 gadu dibināšanas gadadienu. Par tur dzirdēto stāsta LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš.

– Eiropas zinātņu akadēmiju apvienība ir neformāla federācija, kas apvieno visu Eiropas valstu nacionālās un atsevišķos gadījumos arī reģionālās akadēmijas, neatkarīgi, vai valstis ir vai nav Eiropas Savienības locekles. Pat ja tās nav kandidātvalstis. ALLEA ietilpst arī bijušās PSRS Eiropas daļas valstis Gruzija, Armēnija, Moldova, Ukraina, Baltkrievija, Krievija. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma pamazām ALLEA uzņem bijušās Dienvidslāvijas zinātņu akadēmijas, kas ir samērā naidīgi noskaņotas cita pret citu. Tā šajā ģenerālajā asamblejā uzņēma Serbijas Zinātņu akadēmiju, Melnkalnes Zinātņu akadēmiju un Kosovas Zinātņu akadēmiju. ALLEA locekles ir arī Izraēlas un Turcijas Zinātņu akadēmijas. Struktūras ziņā ALLEA atgādina Eiropas Padomi. Šāda brīvprātīga zinātņu akadēmiju apvienība sāka veidoties 1990. gadā divu iemeslu dēļ un tās iniciatores bija Nīderlandes ZA un Londonas Karaliskā biedrība (Royal Society). Pirmais iemesls bija tas, ka Eiropā mazās zinātņu akadēmijas, izņemot lielās – Zviedrijas ZA, Francijas ZA, bija zaudējušas savu sākotnējo mērķi un daudzos gadījumos arī autoritāti. Sāka veidoties zinātnes padomes, kas savās rokās pārņēma zinātnes finansēšanu. Mazajām akadēmijām vairs īsti nebija savas vietas zinātnes sistēmā. Otrs iemesls – bija beidzies aukstais karš un kaut kādā veidā bija jāsatuvina no sociālisma mantotās Austrumeiropas zinātņu akadēmijas ar vecajām, Rietumeiropas zinātņu akadēmijām. Pirmā šāda tuvināšanās sanāksme notika 1992. gadā un tajā no Latvijas Zinātņu akadēmijas piedalījāmies mēs ar toreizēju prezidentu Jāni Lielpēteru. Tur arī nolēma, ka visas Eiropas zinātņu akadēmijas varētu veidot federāciju, kas formāli tika pasludināta 1994. gadā. Tur Latvijas Zinātņu akadēmiju pārstāvēja kolēģis Tālis Millers. Tā Latvijas Zinātņu akadēmija ir ALLEA locekle no pašiem pirmsākumiem. Maksājam nelielu biedru naudu, Nīderlande uztur mazu biroju. Faktiski ģenerālās asamblejas, kas notiek ik pa diviem gadiem, ir ērta tikšanās forma visu Eiropas zinātņu akadēmiju pārstāvjiem visaugstākajā līmenī, lai sekmētu personiskos kontaktus un pārrunātu aktualitātes. Šī konference bija ievērojama ne tikai kā jubilejas konference, kas atzīmē ALLEA 10 gadu pastāvēšanu, bet tādēļ, ka tā laika ziņā sakrita ar Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanos Briselē, kurā piedalījās arī kandidātvalstis, arī mūsu Ministru prezidents Indulis Emsis, un šajā sammitā pirmo reizi konkrēti diskutēja par zinātni, proti, kā panākt Lisabonas stratēģisko mērķu finansiālu realizēšanu. Abas augsta ranga sanāksmes sakrita ne tikai laika ziņā, bet arī tematiski, jo ALLEA konferences darba kārtība bija ļoti pārdomāta.

– Mērķis ir Eiropas konkurētspējas veicināšana, kas nav iedomājama bez zinātnes un tehnoloģiju attīstīšanas. Ziņojumā, kas 26. martā tika iesniegts Eiropas Savienības Padomei (tā nav Eiropas Padome, bet, tā teikt, ES ministru padome), pirmo reizi paredzēts, ka Eiropas Savienība uzliek par pienākumu noteiktas summas asignēšanu laikā no 2007. līdz 2013. gadam, lai veicinātu zinātnes un ražošanas konkurētspēju. Tātad, sākot ar 2007. gadu Latvijas valdībai būs pienākums vairāk finansēt vismaz praktiski orientētās zinātnes.

ALLEA sesijā 45 minūšu garu referātu par to, kā īstenot Lisabonas stratēģiju, lai ES padarītu konkurētspējīgu, nolasīja Eiropas Komisijas zinātnes un tehnoloģiju komisārs Filips Biskuēns, beļģu profesors, kurš uzstājās franču valodā, ko vairākums klātesošo nesaprata, bet par valodu es runāšu vēlāk. Viņš teica, ka ir krasi jāmaina attieksme pret zinātni visās Eiropas valstīs, jo Nobela prēmijas laureātu skaits Amerikā un Japānā stipri pieaug salīdzinot ar Eiropu. Pēdējos 25 gados Nobela prēmiju ASV saņēma 154 zinātnieki, Eiropā tikai 68 zinātnieki, pie tam pēdējos gados šī atstarpe vēl vairāk pieaug. No 20 labākajām pasaules universitātēm tikai četras atrodas Eiropā, no 100 – 31, pārējās – ASV un pa vienai Japānā un Austrālijā. Eiropa kļūst konkurētnespējīga. Daži dati par finansējumu zinātnei no iekšzemes kopprodukta: Japānā tas ir 2,98%, ASV – 2,65%, Eiropas Savienībā vidēji – 1,93%, Latvijā – 0,45%… Taču arī tie Eiropas 1,93% kritīsies līdz ar jauno valstu iestāšanos un reāli būs ap 1,7%. Lai sasniegtu ASV un Japānas līmeni, finansējums jāpaceļ līdz Lisabonas noteiktajiem 3%.

Te varētu minēt piecus galvenos punktus. Viens – jāveido Eiropas zinātnes vienotā telpa, jāsasniedz jau pieminētie 3% finansējuma (1% no valsts budžeta un 2% no privātiem un nevalstiskiem investoriem), jāgarantē Eiropā zinātnes un tehnoloģiju ekselence. Divi – jāattīsta finansu mehānismi, kas to garantētu. Izglītībai, uz ko balstās zinātne, finansējums Eiropā jāpaceļ no 7% līdz 16% – kopā valsts un privātai izglītībai. Trīs – pētnieku skaits Eiropā jāpalielina par 600 000, lai sasniegtu skaitli 1,45 miljoni. Jāveicina fundamentālie pētījumi. Eiropas Savienības jaunajā konstitūcijā jāparedz Eiropas Zinātnes padomes veidošana, jāapsver, kā zinātni ieviest. Tie būtu tehnoloģiskie parki u.tml. Četri – jāapvieno rūpniecības un finansu pārstāvji ar zinātniekiem īpašās grupās, kā tas ir ASV. Mikroelektronikas vietā jāorientējas uz nanotehnoloģiju, kā tas lielā mērā Amerikā jau notiek. Pieci – katrai valstij sava nacionālā zinātnes stratēģija jākoordinē ar Eiropas Savienības kopējo stratēģiju, lai nebūtu tā, ka ir 20 nacionālās stratēģijas, kas cita no citas ļoti atšķiras, plus vēl viena Eiropas stratēģija, bet lai atsevišķu valstu stratēģijas iekļautos kopējā stratēģijā.

– Eiropa ir stipri atpalikusi kosmosa pētījumos. Un vēl – Eiropai jāveicina drošības pētījumi, pie tam nevis militārie, bet drīzāk sociālie un humanitārie: kā izskaidrot sabiedrībai riskus, tādus kā saindēšanās, slimības, terorisms; kā panākt ātru reaģēšanu, ekspertīzi. Jāpēta konfliktu cēloņi un novēršanas iespējas, tātad, vēsture, demogrāfija, psiholoģija. Šī programma – SINAPSE – ir plašs darbības lauks humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem. Par šīm lietām runāja kā Filips Biskuēns, tā arī ALLEA prezidents Pīters Drents.

Pēc šīs ievaddaļas darbs tālāk ritēja četrās akadēmiskās sesijās, no kurām es tuvāk gribētu runāt par trim.

Intelektuālā īpašuma problēma. Maksa Planka institūta patentzinību direktors Jozefs Štrauss savā ļoti interesantajā referātā teica, ka jāmaina ES likumdošana, ja gribam būt patentspējīgi salīdzinājumā ar ASV. Pašlaik, lai dabūtu Eiropas patentu, nepieciešams tulkojums 21 valodā, un tur rodas nebeidzami patentu strīdi. Jāvienojas par kopēju valodu, angļu valodu, lai vienkāršotu procedūru, pretējā gadījumā visa intelektuālā īpašuma aizsardzība Eiropā būs stipri nedrošāka kā ASV vai Japānā, kur viss notiek angļu valodā. Par zinātnes valodu interesantas diskusijas bija sesijā Dabaszinātnes un humanitārās zinātnes – vai tās ir dažādas pasaules?, pie kuras es gribētu pakavēties sīkāk, īpaši neiztirzājot sesiju Zinātne un plašsaziņas līdzekļi.

Tātad – par zinātnes valodu. Viduslaikos, kad dominēja humanitārās zinātnes un zinātnieki runāja vienā – latīņu valodā, viņi izteicās ļoti eleganti. Zinātnieks, kā Leonardo da Vinči, reizē bija arī mākslinieks, universāls cilvēks. Pēc tam radās zināma specializācija un matemātikas ietekmē zinātnieki sāka arvien vairāk runāt formulu valodā, nedomājot par valodas eleganci. Tādu kā Paskāls, Galilejs, Dekarts, kuri rakstīja dzejiski un skaisti, kļuva arvien mazāk. Tagad rodas plaisa starp divām sabiedrības domāšanas kategorijām, un runātāji izteica bažas, ka Lisabonas mērķi šo plaisu vēl vairāk padziļinās, jo valdība tīri pragmatiski dos naudu tikai praktiskajām, tirgus orientētajām zinātnēm un tādām dabaszinātnēm, kas spēj ražot preci. Vēsture, arheoloģija, folklora, valodu pētniecība nav prece. Jāpārliecina sabiedrība par tām vērtībām, kā dēļ mēs dzīvojam. Vai tiešām mēs dzīvojam tikai kā patērētājsabiedrība? Pastāv pat tāds uzskats, ka pašlaik veidojas divi pilnīgi pretēji jēdzieni – zināšanu sabiedrība un zināšanu ekonomika, tautsaimniecība. Uz zināšanām balstīta tautsaimniecība var funkcionēt arī pilnīgi dumjā sabiedrībā, jāpagriež tikai attiecīgais kloķis. Ir noteikts cilvēku slānis, kurš ražo preces, neinteresējoties ne par ražošanas principiem, ne par dzīves jēgu. Tā būtu zināšanu ekonomika. Savukārt zināšanu sabiedrība būtu sabiedrība ar zināšanu minimumu dažādās nozarēs – fizikā, ķīmijā, ģenētikā u.c. Ar plašām spējām redzēt kopsakarības. Pastāv bažas, vai Lisabonas mērķi sasniegt 3% finansējumu nepārvērtīsies par tādu lietu, kas iznīcinās humanitārās un daļēji arī sociālās zinātnes, radīs trulu sabiedrību bez dzīves jēgas un mērķu izpratnes. Par to runāja Spānijas Zinātņu akadēmijas prezidents Salustjano del Kampo un Čehijas Zinātņu akadēmijas prezidente Helena Ilnerova, kura pati ir bioķīmiķe ar plašu redzeslauku.

Dabas un humanitārās zinātnes stipri atšķiras gan priekšmetā, gan metodoloģijā, bet abām divām pamatā ir zināšanas un patiesība. Tās ļoti atšķiras arī valodas ziņā. Humanitārās zinātnes nav matemātika, tām jābūt saprotamām, savukārt dabaszinātnes izsakās tajā žargonā, ko saprot šaurs speciālistu loks. No popularizācijas viedokļa humanitārās zinātnes ir pateicīgākā stāvoklī, tās var viegli novadīt līdz klausītājam, nolasot referātu. Un tieši tur uzskatāmi redzama atšķirība starp humanitāro zinātnieku un dabaszinātnieku. Humanitāro disciplīnu pārstāvji lasa referātus tekstuāli, ar skaistiem teikumiem. Dabaszinātnieki tikai rāda slaidus, citu pēc cita. Jūs redzat pirmo, otro, trešo punktu, bet dažreiz neredzat kopsakarības. Dabaszinātnēs domāšana esot diezgan šaura, humanitārajās zinātnēs – stipri plašāka, – tā vismaz apgalvoja daži diskusijas dalībnieki.

Pēdējā sesija, ļoti interesanta, saucās Zinātnes saziņas valoda un nacionālās valodas. Kādreiz zinātnes valoda bija latīņu valoda, kuru saprata visi zinātnieki. Tagad, globalizācijas laikmetā, zinātnes saziņas valoda ir angļu valoda. Kāpēc? Pirmkārt, tādēļ, ka ASV un Anglija ir spēcīgākās zinātnes lielvalstis. Otrkārt, angļu valoda ir skaitļotāju, datoru valoda, tai nav diakrītiskās zīmes kā umlauti vācu valodā vai garumzīmes latviešu valodā. Tā datorā ir viennozīmīga. Treškārt, angļu valodā ir daudz internacionālismu, zinātniskā angļu valoda lielā mērā balstās uz latīņu vārdiem. Un vēl viena pazīme ir tā, ka angļu valoda gramatiski ir relatīvi vienkārša un to labprātāk mācās bērni, uztver pusaudži. Varētu teikt, ka tā ir tāda pašpuiku valoda, ātri uztverama, prasta valoda, un ?is prastums ir tās priekšrocība.

– Raksturīga bija viena diskusija. Beļģijas franču literārās akadēmijas loceklis, kinoscenārists un dzejnieks ?aks Dekers savu runu nolasīja franču valodā. Tā pat nebija konkrēta, šai sesijai paredzēta runa, bet oda valodai, minieseja par to, ka valodai jābūt elegantai. Tad piecēlās Polijas ZA viceprezidents (Polijas Zinātņu akadēmija pēc diviem gadiem uzņems nākamo ALLEA ģenerālo asambleju) un protestēja pret to, ka referāts lasīts franču valodā bez tulkojuma. "Te laikam domā, ka visi prot franču valodu", viņš teica. "Es neprotu, un lielais vairums franču valodu droši vien arī neprot. Tā kā nākamajā konferencē Krakovā mēs lietosim tikai angļu valodu." Tālāk sekoja vēl Britu akadēmijas protests, ka runātājs franciski ir angļu valodu nosaucis par sliņķu valodu, ko lieto tādi, kas negribot domāt. Dekers lieliskā angļu valodā atvainojās un teica, ka viņš prot vēl arī flāmu valodu, turklāt māte viņam esot vāciete, tā kā personīgi viņš prot Eiropas galvenās valodas, bet savā runā gribējis parādīt, ka zinātnē ir jārunā arī par valodas eleganci, ne tikai par valodu kā saziņas līdzekli. Šajā sesijā runāja, ka Eiropas Savienībā varētu lietot 3–5 valodas kā lielās zinātnes valodas, proti: angļu, vācu, franču, itāļu, spāņu valodu. Arī poļi, holandieši un zviedri varbūt gribētu savas valodas kā oficiālās zinātnes saziņas valodas, tomēr pašlaik 95% kā pamatvalodu lieto angļu valodu.

Bija ļoti interesanta lekcija par to, kā franču valoda Eiropā nostiprinājās Franču revolūcijas laikā kā brīvības valoda. Taču mūs varētu interesēt Krievijas ZA Vinogradova Valodu institūta direktora prof. Aleksandra Moldovana uzstāšanās par zinātniskās valodas stāvokli Krievijā. Krievu valoda pasaulē ir izstumta no zinātniskās saziņas valodas statusa, kaut gan pašā Krievijā un NVS valstīs tā, protams, ir valdošā. Aptauja rādījusi, ka Krievijā konferencēs angļu valodu lieto apmēram 20%, pie tam, jo nozare ir atvērtāka un ir vēlami starptautiski kontakti, jo vairāk lieto angļu valodu. šoti slēgtās zinātnēs, ne tikai humanitārajās un sociālajās, bet arī militārajās zinātnēs, kur pastāv ļoti daudz ierobežojumu, lieto tikai krievu valodu. No Krievijas Federācijas republikām zinātniskās valodas līmeni sasniegusi tikai tatāru un, ļoti ierobežoti, jakutu valoda. Taču Krievijas ZA pārstāvis atzina, ka krievu valoda ir zaudējusi internacionālas zinātnes valodas statusu.

Vēlāk sarunās ar prof. Moldovanu uzzinājām, ka viņa institūtu vairākkārt mēģinājuši iesaistīt politiskās diskusijās par situāciju Baltijā, bet viņš negribot šo jautājumu politizēt. Prof. Moldovanu ļoti pārsteidza tas, ka Rīgā krievu valodā joprojām izdod augsta līmeņa žurnālus "Himija Geterocikliceskih sojedinenij", kuru angliski izdod ASV, arī "Avtomatika i vicilitelnaja tehnika" un daļēji "Magnitnaja gidrodinamika", kas gan tas vairāk iznāk kā konferenču rakstu krājums.

– Šādas konferences ir lieliska iespēja regulāri satikt citu zinātņu akadēmiju vadību un izrunāt dažādus jautājumus. Pēc tikšanās ar Igaunijas ZA prezidentu Jiri Engelbrehtu un jauno Lietuvas ZA prezidentu Zenonu Rudziku, kuras laikā parakstījām protokolu par zinātniskās sadarbības pagarināšanu starp trim Baltijas valstīm, nolēmām šogad Baltijas ZA vadības tikšanos Rīgā vairs nerīkot un Baltijas ZA medaļu šogad nepiešķirt. Igaunijas ZA, tāpat kā Latvijas ZA notiks vadības maiņa. J. Engelbrehts atkāpjas no prezidenta posteņa, viņš darbosies ALLEA valdē, jo pirmo reizi Baltijas valsts Igaunija ir kļuvusi par vienu no 7 ALLEA komitejas valstīm – Somijas vietā. 2005. gadā 8.–10. jūnijā Helsinkos notiks 10. Baltijas intelektuālās sadarbības konference, kurā runās par sadarbību, Baltijas kultūru, identitāti un pasniegs arī Baltijas ZA medaļas.

Līdz ar Baltijas valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā problemātiska kļūst 3+5 – trīs Baltijas valstu un 5 Ziemeļvalstu ZA sadarbība. Zviedrija uzskata, ka tā savu ir padarījusi, ļoti inerta ir Norvēģijas ZA, tādēļ turpmākā sadarbība varētu veidoties starp Baltijas jūras valstu ZA, kur vadošā būtu Somijas ZA. Uzaicinājumu piedalīties jau izteica Polijas Zinātņu akadēmijai un Berlīnes–Brandenburgas Zinātņu akadēmijai. Nākotnē varbūt varētu pievienoties arī Krievijas ZA Sanktpēterburgas nodaļa.

Tuvākā kopējā aktivitāte ir Igaunijas ZA izbraukuma sēde Valgā ar ekskursiju uz Valku, bijušo Cimzes skolotāju semināra pilsētu. Šim semināram bija liela nozīme Igaunijas skolotāju sagatavošanā. Būs kāds folkloristu referāts par latvieti igauņu redzējumā. Dr. O. Bušs runās par Valkas nosaukuma izcelsmi, es sacīšu kādus vārdus par Valkas/Valgas nozīmi Latvijas kultūras un sabiedriskajās vēsturē.

– Briselē kuluāru sarunās virmoja dažādas jaunas vēsmas. Piemēram, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas prezidentam Filipam Ungeram ir doma veidot Austrumeiropas un Centrāleiropas zinātņu akadēmiju federāciju, kurā iekļautu arī Balkānu valstis. Pret to kategoriski iebilda J. Engelbrehts, kurš tagad pārstāv ALLEA.

– Viņš uzskata, ka mazo valstu zinātņu akadēmijas tiks atbīdītas malā, un sava loģika šajā domā ir. Nākamgad ALLEA atstās Eiropas zinātņu akadēmiju apvienības idejas tēvs un ilgus gadus ALLEA faktiskais vadītājs, tās prezidents Pīters Drents. Kas tālāk notiks ar ALLEA? Līdzās veidojas jauna oficiāla Eiropas Savienības akadēmiju padome EASAC, kur lomu grib spēlēt tikai lielās akadēmijas – Royal Society, Francijas, Zviedrijas, arī Itālijas ZA. Mazās akadēmijas piedalītos kā klausītājas, pa vienam pārstāvim būtu ALLEA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijai. EASAC izdos savus izdevumus, pilnībā dalīs Eiropas naudu fundamentālajam zinātnēm. Tas atbilst Eiropas zinātnes stratēģijai, jo ir skaidri pateikts, ka lielos ekselences centrus neveidos, lai paceltu jauno dalībvalstu līmeni. Tos veidos tikai un vienīgi pēc kompetences principa uz pilnīgi vienādiem konkurences noteikumiem. Mazās valstis var tajos piedalīties vai deleģēt labākos pārstāvjus kā doktorantus strādāt uz lielajām valstīm. Šķiet, ka ES ar filantropiju zinātnē īpaši nenodarbosies, gluži otrādi, veicinās smadzeņu noplūdi uz lieliem centriem. Kaut gan, ja būs kāds perspektīvs mazais uzņēmums, kopražojums vai spīdoša ideja, atbalsts varētu būt.

– Nē, ietvarprogrammas turpināsies, bet tās nebūs ne vienīgās, pat ne galvenās. Ietvarprogrammas jau ir ļoti šauras, praktiski orientētas, tām tērē tikai 5% no ES zinātnes finansējuma. Es runāju par fundamentālo zinātni, ekselences centriem. Vēl kas – izrādās, ka arī Rietumeiropā ir plaģiāta, protokola, dubultatklājumu problēma, proti – zinātniskās uzvedības problēma. Prof. Drents atļāva pārtulkot latviski paša sastādīto memorandu par zinātnisko godīgumu jeb zinātnisko šķīstību. To varēs izlasīt kādā no "Zinātnes Vēstneša" numuriem.

Prof. Jāni Stradiņu uzklausīja Z. Kipere

Koleopteroloģiskie pētījumi Latvijā – mūsdienu
tendences un izaicinājumi

Prof. Arvīds Barševskis Daugavpils Universitāte

Vaboļu kārta (Coleoptera) ir viena no sugu skaita ziņā lielākajām kukaiņu klases (Hexapoda) kārtām. Pasaulē zināmas vairāk nekā 400 000 sugu, no kurām vairāk nekā 3500 ir konstatētas Latvijā. Pēdējos desmit gados ir aktivizējušies Latvijas koleopterologi – zinātnieki, kas pēta vaboles.

Pirmās ziņas par Latvijas vabolēm ir publicētas XVIII gs. beigās, kad iznāca Jakoba Benjamina Fišera (Fischer 1778) darbs "Veruch einer Naturgeschichte von Livland".

XIX gadsimtā tika publicēti vairāki nozīmīgi darbi par Latvijas vaboļu faunu: J. Groškes (Groschke 1805), K. H. Prehta (Precht 1818), B. Gimertāla (Gimmerthal 1829), J. G. Fleišera (Fleischer 1829), J. H. Kavala (Kawall 1865, 1866), A. Ulanovska (Ulanowski 1883) vaboļu saraksti, katalogi vai cita veida faunistiskās publikācijas. Nozīmīgākais darbs – G. Zeidlica monogrāfija par vabolēm sērijā "Fauna Baltica" (Seidlitz 1872–1875, 1887–1891) joprojām tiek uzskatīts par Latvijas vaboļu faunas pamatmonogrāfiju.

XX g. Latvijas koleopteroloģijas vēsturē ienāca ar vairākiem J. Mikutoviča (Mikutowicz), T. Lakševica (Lackschewitz), V. Šmita, M. Stiprā, Z. Spura faunistiska rakstura darbiem.

Pēdējos desmit gados koleopteroloģiskie pētījumi Latvijā attīstījās sevišķi intensīvi. Latvijas Entomoloģijas biedrībā izveidojās Koleopterologu sekcija, bet Daugavpils Universitātē tika izveidots Baltijas Koleopteroloģijas institūts, kas apvieno zinātniekus no Baltijas valstīm, Polijas un Baltkrievijas. Pašlaik gan Daugavpilī, gan Rīgā veidojas divi centri, kuros attīstās vaboļu faunas, taksonomijas, ekoloģijas un aizsardzības pētījumi.

Daugavpils Universitāte un Baltijas Koleopteroloģijas institūts izdod zinātnisku žurnālu "Baltic Journal of Coleopterology", ir nākuši klajā ar starptautisku zinātnisku iniciatīvu par "Baltic Coleopterological network – BaltColNet" tīkla izveidi, kurā iekļāvušies apmēram 30 koleopterologi no Baltijas valstīm, Polijas, Vācijas un Baltkrievijas, kas vaboļu pētījumus veic ar līdzīgām metodēm dažādās valstīs, bet ik rudeni tiekas Baltijas Koleoptelorologu simpozijos, lai šos rezultātus apspriestu, apmainītos ar pieredzi.

Šī ziņojuma autors 1993. gadā publicēja monogrāfiju "Austrumlatvijas vaboles", kurā pirmo reizi tika apkopota informācija par Latgales, Augšzemes un Austrumvidzemes vaboļu faunu un izplatību. Kopa monogrāfijā publicētas ziņas par 1872 vaboļu sugām, no kurām apmēram 320 sugas norādītas kā jaunas Latvijas faunai, bet 3 skrejvaboļu sugas aprakstītas kā jaunas zinātnei (Notiophilus stipraisi Bar?evskis, 1993, Europhilus latvicus Bar?evskis 1993, Syntomus ai Barševskis, 1993). 1996. gadā autoritatīvais somijas entomologs H. Silfverbergs savos papildinājumos Fennoskandijas un Baltijas vaboļu sarakstam autora monogrāfijā publicēto jauno sugu uzskaitei velta īpašu pielikumu.

Vēlākos gados autors ir konstatējis vairāk nekā 100 Latvijas, tai skaitā arī Baltijas un Ziemeļeiropas faunai jaunu vaboļu sugu. Apkopojot vaboļu faunas pētījumus un monitoringa rezultātus Silenes dabas parkā, šai teritorijai ir norādījis >1720 vaboļu sugas (Barševskis u. c. 2002).

Sākot ar 2001. g. autors ir uzsācis ģints Notiophilus skrejvaboļu pasaules faunas revīziju, kuras rezultātā jau ir apstrādāti >4000 šīs ģints vaboļu īpatņi no apmēram 40 pasaules muzejiem un privātkolekcijām. Pētījumu rezultātā ir aprakstītas 6 zinātnei jaunas šīs ģints sugas, 7 taksoniem ir mainīts rangs, galvenokārt, to paceļot no pasugas līdz sugas līmenim, ir izstrādāts precizēts ģints Notiophilus pasaules faunas sugu saraksts. 2003. g. autors ir izstrādājis un publicējis oriģinālu ģints Notiophilus Ķīnas faunas sugu noteikšanas tabulu, kas turpmāk veicinās šīs ģints sugu ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības pētījumus šajā valstī, kuras fauna ir bioloģiski ļoti daudzveidīga, taču – maz izpētīta. 2003. g. kopā ar Kanādas entomologu prof. Y ves Bousquet publicēta sadaļa par tribu Notiophilini "Palearktikas vaboļu katalogā" (Bousquet, Barševskis 2003).

Pētījumos meža degumos Austrumvidzemes mežsaimniecībā (Gulbenes raj.) autors ir noskaidrojis pirofilo vaboļu sugu kompleksu Latvijā un pētījis meža degumu nozīmi bioloģiskajā daudzveidībā, konstatētas daudzas Latvijas faunai jaunas un ļoti retas boreālo taigas tipa mežu vaboļu sugas. Šos pētījumus ir finansējusi VAS "Latvijas Valsts meži".

Kopš 2002. g. ar logu, augsnes, malēzes un gaismas lamatu palīdzību tiek pētīta vaboļu fauna un ekoloģija Moricsalas rezervātā. Pētījumu rezultātā pašlaik ir noskaidrots rezervāta vaboļu sugu sastāvs, tiek sekots īpaši aizsargājamo un apdraudēto sugu populāciju dinamikai. Šie pētījumi ļaus izstrādāt virkni priekšlikumu daudzu apdraudētu sugu aizsardzībai.

Vairāk nekā 200 gadus ilgie skrejvaboļu pētījumu rezultāti ir apkopoti monogrāfijā "Latvijas skrejvaboles" (Barševskis 2003). Monogrāfijā pirmo reizi ir nopublicēts oriģināls visas Latvijā konstatētās un daudzas teorētiskie iespējamās skrejvaboļu sugas aptvero?s sugu notecējs. Pašlaik šajā sērijā autors kopā ar līdzautoriem M. Kalniņu un R. Cibuļski gatavo otru grāmatu "Latvijas airvaboles".

Ar ES struktūrfondu atbalstu Daugavpils Universitāte ir iecerējusi izveidot vienu no modernākajām Austrumeiropā Sistemātiskās koleopteroloģijas laboratoriju, kuras materiālo nodrošinājumu varēs izmantot ikviens Latvijas koleopterologs.

Koleopteroloģisko pētījumu stratēģija Latvijā ir skaidra – veidojas divi pētnieciskie centri Daugavpilī un Rīgā, kuri, sadarbojoties un pielietojot mūsdienīgas pētījumu metodes, spēs realizēt aktuālus zinātniskus projektus un dot būtisku ieguldījumu Latvijas dabaszinātņu attīstībā.

Latvijas Zinātnes padomes Valde atgādina, ka atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumu Nr. 342 (26.09.2000. g.) 4. punktam zinātnisko projektu finansējuma pieprasījumi (1. pielikums) 2005. gadam iesniedzami Latvijas Zinātnes padomes sekretariātā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 334. ist., kontaktpersonas Dr. I. Solomenikova, M. Putniņa, tel./fakss: 7223211, e-pasts: putnina@lza.lv) līdz š. g. 1. jūnijam plkst. 16.00.

Pieteikumi iesniedzami divos eksemplāros, kā arī elektroniskā veidā – MS Word formātā. Turpināmā projekta pieteikuma faila nosaukumā jānorāda projekta numurs (piem., projekta nr. 01.0456 failam tiek piešķirts nosaukums 0456.doc). Jauno projektu pieteikumu failu nosaukumos jānorāda projekta vadītāja uzvārds (piem., J. Bērziņa projekta failam tiek piešķirts nosaukums jberzins.doc). Jauno projektu pieteikumiem jāpievieno projekta apraksts brīvā formā un projekta anotācija angļu valodā pēc šādas shēmas:

Annotation (up to 1 page, for Joint projects up to 3 pages)

Project title

Project leader (Name, Surname, Title, Position, e-mail)

Organization

Description of the project

Topicality of the project

Aim of the project

Expected results

Main publications (up to 3, for Joint projects up to 10)

Apraksta un anotācijas elektroniskām versijām jābūt atsevišķos failos, kuru nosaukumiem jāpievieno atbilstoši burti apr vai an, piem. jberzinsapr.doc, jberzinsan.doc.

Nozaru ekspertu komisijām tiek atgādināts, ka atbilstoši LZP lēmumam Nr. 3-1-1 (13.05.2003) prioritāri tiek finansēti projekti ar jauno zinātnieku piedalīšanos, kā arī pēcdoktorantūras projekti (sīkāk www.lzp.lv).

* * *

Latvijas Zinātnes padomes Valde š.g. 19. aprīļa sēdē, apspriežot iesniegto sadarbības projektu anotācijas, konstatēja, ka par izsludināto konkursa tēmu cietvielu fizikā pieteikti divi sadarbības projekti, kuri, kā izrādās, nekonkurē savā starpā. Viens projekts varētu būt iepriekšējā sadarbības projekta materiālu zinātnēs turpinājums. Otrs, kas attiecas uz nanomateriāliem un nanotehnoloģijām, plānots kā esošo grantu apvienojums.

Pēc ilgstošām debatēm Valde nolēma, ka šādā ceļā ir iespējams veidot jaunas programmas, ja esošo grantu vadītāji vienojas par kādu jaunu sadarbības projektu.

Līdz ar to ir iespējams turpmāk pieteikt šādus sadarbības projektus parastajā kārtībā, pievienojot savstarpējās vienošanās protokolu par projektā apvienot paredzamo atsevišķo grantu finansējumu. Šādas finanšu apvienošanas rezultātā attiecīgās nozares ekspertu komisijas finansējums tiks samazināts par programmai pieteikto līdzekļu apjomu.

Pēc nieka 20 gadiem – jau 500!

16. aprīļa saulainā pēcpusdienā Bibliotheca Rigensis jeb Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā valdīja ļoti neparasta gaisotne. Uzcirtušās un satrauktas darbinieces, senlatviešu meitas un zobeniem bruņoti jaunekļi. Bibliotēkas direktore Venta Kocere apsveicinās ar viesiem un novirza viņus uz zāli. Tajā pie sienām mākslinieku Laines Kainaizes un Romāna Rudzīša gleznas, arī neparastas, jo tapušas bibliotēkas svētumu svētnīcā – rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Viss ir ārkārtējs, jo ārkārtējs ir pats svinību iemesla – bibliotēka atzīmē 480. gadadienu, kurai pieskaņota grāmatas "Bibliotheca Rigensis – 480. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka gadsimtu liecībās" atvēršana.

Klātesošos bibliotēkas vēsturei asprātīgi cauri izved aktieri, zāli pievītero "Putni". Daudz mīļuma un joku sveicēju vārdos, bet, kā tas ir vienmēr, katrā jokā ir savs nopietnības grauds. Zinātņu akadēmijas šobrīd vēl pilnvaras nenolikušo prezidentu akadēmiķi Jāni Stradiņu un jaunievēlēto, bet vēl neinaugurēto prezidentu akadēmiķi Juri Ekmani sarīkojuma vadītājs piesaka tandēmā, un akadēmiķis Jānis Stradiņš ir vienīgais, kurš pasaka – 50 padomju gadu laikā nebija tikai pionieri un poļitruki (tie teatralizētajā uzvedumā pārstāvēja padomju Latviju – ar visu viļņoto karogu). Bija desmitiem pašaizliedzīgu cilvēku, grāmatniecības entuziastu – gan redzamos, gan mazāk redzamos posteņos, pateicoties kuriem Akadēmiskā bibliotēka lielā mērā šodien ir tāda, kāda tā ir. Bet tā jau tas ir – jo vairāk mēs attālināmies no kāda laika, jo mazāk dramatisks tas liekas. It sevišķi paaudzei kas to pazīst vien no citu stāstītā.

Klātesošie apņēmās – pēc nieka 20 gadiem, kad bibliotēka svinēs savu 500-gadi, būt klāt kā likts! Kā teica iepriekšējais Akadēmiskās bibliotēkas direktors Edvīns Karnītis – pat ja viņu atnesīs nešus, viņš cer bibliotēkas dāmas redzēt tik pat skaistas un mundras kā šodien.

Sveicieni no oficiālām un ne tik oficiālām iestādēm, no radniecīgām akadēmiskām bibliotēkām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, no Nacionālās bibliotēkas, no grāmatu izdevējiem un grāmatu lasītājiem. Viss, kā jau tik solīdā jubilejā pienākas.

KONKURSS

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s DATI un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" izsludina konkursu uz profesora Eižena Āriņa balvu par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs.

Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu Padomes, a/s DATI, universitāšu Senāti un fakultāšu Domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā līdz 2004. gada 1. jūnijam jāiesniedz šādi dokumenti (divos eksemplāros):

– motivēts izvirzītāja iesniegums;

– pretendenta Curriculum vitae, norādot darba un mājas adresi, tel., personas kodu, e-pasta adresi;

– izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā, darba nosaukumu norādot arī angļu valodā;

– izvirzāmais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas lauk. 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV 1524. Tel. uzziņām: 7223931.

LZA Pavasara pilnsapulcē 2004. gada 15. aprīlī pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem (LZA Senāta 2004. g. 20. janv. lēmumu par balvu piešķiršanu skat. "Z.V." nr. 2, 2004. g. 26. janv.). Pirmo reizi pasniedza M. Skujenieka balvu statistikā. To saņēma LZA īstenais loceklis Pēteris ZVIDRIŅŠ par darbu kopu "Latvijas iedzīvotāju statistiski demogrāfiskā izpēte".

LZA un a/s RD ALFA balvas fizikā un tās inženierpielietojumos saņēma Dr.habil.phys. Anatolijs TRUHINS par jauna zinātniska virziena izveidošanu optisko kristālu un stiklu fizikā, kā arī studenti Reinars ERTS ("Divkanālu fotopletizmogrāfijas metode sirdsdarbības un asinsrites raksturošanai"), Zanda GAVARE ("Dzīvsudraba augstfrekvences bezelektrodu lampu spektrālie mērījumi") un Ivars JAVAITIS "Elastīga magnētiskā stieņa dinamika rotējošā magnētiskā laukā").

KONKURSS

Latvijas Zinātņu akadēmija, Va/s "Latvijas Gaisa Satiksme" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" izsludina konkursu uz 2004. g. Kārļa Irbīša stipendijām par zinātniski metodiskiem un zinātniskiem darbiem Latvijas augstskolu pasniedzējiem/zinātniekiem, doktorantiem un studentiem kosmisko informāciju tehnoloģijā, inženierizstrādēs aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā.

Stipendijas apmērs pasniedzējam/zinātniekam līdz Ls 500 (katram), topošam zinātniekam (doktorantam) līdz Ls 250 (katram), bakalauram, maģistram, inženierim līdz Ls 120 (katram) un studentam/maģistrantam līdz Ls 100 (katram).

Saņemot stipendiju, tiek pasniegts atzinības raksts un stipendija – pasniedzējam, topošam zinātniekam, studentam un tekošā gada absolventam (bakalauram, maģistram, doktoram).

Pretendentus stipendijas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu Padomes, Va/s "Latvijas Gaisa Satiksme", universitāšu Senāti un fakultāšu Domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus stipendijai, ne vēlāk kā 2004. gada 30. jūnijā jāiesniedz šādi dokumenti (divos eksemplāros):

• pieteikums zinātnisko vai metodisko darbu konkursam;
• motivēts izvirzītāja iesniegums;
• ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, tel., personas kodu, e-pasta adresi;
• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā, darba nosaukumu norādot arī angļu valodā;
• izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa. Bakalauri, maģistri, inženieri un doktori iesniedz diplomdarbus/projektus vai doktora disertāciju.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

Materiāli iesniedzami LIF mērķprogrammas IZK birojā, Kuldīgas ielā 45b, RITI ēkā, 205. kab. (ieeja no Gregora ielas). Tel. uzziņām: 7067765.

Š. g. 7. maijā plkst. 10.00 LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu "Kredītu, kredītu garantiju un investīciju loma lauku uzņēmējdarbības veicināšanā".

Recenzenti: Dr.habil.oec., LU profesors Andris Sproģis; Dr.oec., LLU profesore Ingrīda Jakušonoka; Dr.oec. Daina Saktiņa, LVAEI Lauku vides attīstības nodaļas vadītāja.

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

Latvijas Universitātes Promocijas padome 2004. gada 19. marta sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr.math.) zinātnisko grādu LU lektorei Līgai Ramānai par promocijas darbu "Invariantu metode elementārajā matemātikā un tās loma vidusskolas matemātikas kursa pilnveidošanā".

Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav.

* * *

Ķīmijas nozares promocijas padome RTU P-01 2004. gada 25. marta sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr.chem.) organiskās ķīmijas apakšnozarē Jeļenai KIRILOVAI par promocijas darbu "Benzantrona slāpekli saturošu atvasinājumu sintēze un izpēte".

Balsošanas rezultāti: par – 13, pret –nav, atturas – nav.

* * *

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2004. gada 6. aprīļa sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu Intai Tiļļai sociālās pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu "Pusaudžu sociālkultūras kompetences pilnveide otrās svešvalodas mācību procesā". Balsošanas rezultāti: par – 10; pret – nav; nederīgi biļeteni – nav.