Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2004. gada  12. jūlijs: 13 (284)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

• Eižena Āriņa balva – prof. Jānim Osim
• Apsveicam!
• LZA Senāta lēmums
• BOS – 2004
• Organiskās ķīmijas pasaules elpa – atkal Rīgā
• LZA ārzemju loceklis prof. M. Klassens Rīgā
• Atmiņai par Lielajām Patiesībām
• Veidosim Latvijas ZA Letonikas centru
• Konkurss
• Latvijas Zinātnes padomē
• In memoriam Dītrihs Andrejs Lēbers (04.01.1923.–24.06.2004.)
• Proceedings of the Latvian Academy of Sciences Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences
• Aizstāvēšana
• Precizējums

.Eižena Āriņa balva – prof. Jānim Osim

  Eižena Āriņa balvas laureāts profesors Jānis Osis

Š.g. 19. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā Rīgas Tehniskās universitātes profesoram Jānim Osim pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s Dati un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai Gada balvu.

LZA prezidents Juris Ekmanis, priecājoties, ka jau tā garos Jāņus esam sākuši svinēt agrāk – 19. jūnijā, teica, ka tie tikpat labi ir arī datorzinātņu svētki. Doma sadarbībā ar a/s Dati iedibināt profesora Eižena Āriņa balvu datorzinātnēs un informātikā par ievērojamu ieguldījumu radās 2000. gadā. Kopš tā laika pagodināti izcili zinātnieki – Rūsiņš Mārtiņš Freivalds 2000. gadā un Vilnis Detlovs 2002. gadā. Šogad balva tiek pasniegta trešo reizi, ko pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa definīcijas jau var uzskatīt par stabilu tradīciju.

Eiženu Āriņu pamatoti uzskata par vienu no datorzinātnes pamatlicējiem Latvijā, viņa izveidots un vadīts bija LU Skaitļošanas centrs, tagadējais LU Matemātikas un informātikas institūts. Viņš strādāja laikā, kad kibernētika no lamu vārda kļuva par atzītu zinātni. Daudzi profesora Āriņa skolnieki šobrīd sēž šajā zālē.

A/s Dati prezidents LZA goda doktors Valdis Lokenbahs raksturoja balvas laureātu profesoru Jāni Osi, beidzot savu īso uzrunu ar vārdiem: “Liels ir tas cilvēks, kas izaudzinājis aiz sevis nākošo paaudzi un kopā ar savu lielo devumu paceļ pārējos. Paldies, skolotāj!”

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs prof. Juris Jansons teica, ka mūsdienās informātikas tehnoloģija attīstās vētraini. Mēs tās rezultātus lietojam sadzīvē, nedomājot par tiem zinātniekiem, kas tos radījuši un jau kļuvuši par klasiķiem. “Ir prieks, ka mūsu nodaļā ir tāds klasiķis. Profesors Osis pašlaik vada trīs doktora darbus. Ja tā darītu katrs profesors, nebūtu jātaisnojas, kāpēc mums ir tik maz zinātnieku.”

Saņemot balvu, profesors Jānis Osis par Eiženu Āriņu teica: “Šo goda vīru es pazinu un nedaudz sadarbojos, kad viņš bija Universitātes Skaitļošanas centra direktors.” Par Eižena Āriņa balvas iedibinātājiem prof. Osis teica: “Pirmkārt, Latvijas Zinātņu akadēmija. Es tajā tiku uzņemts prezidenta Jāņa Stradiņa valdīšanas sākumos un nokļuvu ļoti cienījamā kompānijā. Es esmu Zinātņu akadēmijas goda loceklis kopā ar izcilākajiem kultūras, zinātnes un izglītības darbiniekiem. Nav lielāks gods kā būt tādā kompānijā. Otrkārt, Dati, cienījama sabiedrība Latvijā ar slavu ārpus tās robežām. Treškārt, Izglītībai, zinātnei un kultūrai – vai var būt cēlāks mērķis kā atbalstīt izglītību, kultūru un zinātni!”

Par mūžu, kāds tas izveidojies, profesors pateicās saviem vecākiem, tuviniekiem, skolotājiem Kauguru pamatskolā, Valmieras komercskolā, LU Mehānikas fakultātē, kur viņš ieguva inženiera elektriķa kvalifikāciju, un Kalifornijas universitātei Berklijā. “Paldies visiem, kas man radīja šīs iespējas, un it īpaši tuviniekiem, dzīves biedrei,” teica Jānis Osis.

Atceroties to, kā viņš nokļuva datorzinātnēs un informātikā, profesors Osis teica, ka tas nebija bērnības vai jaunības sapnis, jo tad tādas zinātnes vispār nebija. “Puika būdams, saņēmu dāvanā grāmatu par Visumu, par Nikolaju Koperniku, un tā mani burtiski nogāza augšpēdu. Lasīju to, uz zemes gulēdams, debesīs vērdamies, un nekādi nevarēju saprast, kā tas var būt, ka kaut kas ir bezgalīgs. Starp citu, to problēmu es neesmu atrisinājis vēl šodien, bet, ja kaut ko es nevarēju saprast, tad negribēju to risināt. Vācu laikā, ja nemaldos, 1943. gada 13. jūlijā, redzēju filmu par vācu autobūvētāju Rudolfu Dīzeli. Nu bija skaidrs – es būšu inženieris! Taču atkal nelaime – man ne visai padevās kaut ko taisīt ar rokām, būvēt. Tā nu esmu palicis starp abstrakto un konkrēto. Datorzinātnē tam ir ļoti liela nozīme. Es esmu nācis pie slēdziena, ka zinātnē nav jādara tas, ko dara daudzi. Jādara ir tas, kas datorzinātnei būs vajadzīgs nākotnē.” Pasmējies, ka šī nu nav tā reize, kad vajadzētu teikt – ko nu es, citi ir cienīgāki par mani, profesors teica, ka viņa mūžs vēl nebūt nav beidzies. “Esmu starp septembri un oktobri un iegūstu baudu no tā, ka es vēl varu atšķirībā no jaunā zinātnieks, kurš jau var.”

Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai padomes priekšsēdētās prof. Imants Meirovics balvas pasniegšanas ceremonijas noslēgumā teica, ka šis notikums gandrīz sakrīt ar Jāņiem, kad ir padarīti līdz vasaras vidum iecerētie lauku darbi. Lielu darba cēlienu ir veicis arī profesors Jānis Osis, taču sava jubileja ir arī Datiem, kuri nu jau vairāk nekā desmit gadus nopietni atbalsta Latvijas izglītības sistēmu. Vairāk nekā 450 jaunu cilvēku jutuši a/s Dati materiālo atbalstu. Pie tam bez Eižena Āriņa balvas, ko piešķir vienam izcilam zinātniekam reizi divos gados, vēl ir arī divas gadskārtējās Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s Dati un LIF mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai balvas zinātniekiem par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs, informātikā vai par nozīmīgu informācijas izstrādes sistēmu veicināšanu. Par to visu paldies a/s Dati!

Pēc balvas pasniegšanas oficiālās daļas raitas sarunas turpinājās neoficiālā gaisotnē.

Jānis Osis (dz. 1929. g. 6. aprīlī Valmieras apriņķa Kauguru pagastā) ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultāti (1953), iegūstot inženiera – elektriķa diplomu. Bijis mācībspēks LU (1956–1958), bet kopš 1958. g. viņa darbība saistīta ar RTU. Dr.habil.sc.ing. Jānis Osis ir LZA goda loceklis (1998), RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Domes loceklis, Lietišķo datorsistēmu institūta padomes loceklis, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta Domes loceklis.

Jānis Osis ir lasījis kursus “Automātiskā vadība un regulēšana”, “Objektorientētā sistēmanalīze”, “Topoloģiskā modelēšana”, “Hibrīdu sistēmas”, “Valodas ADA iespējas”, “Tehniskā kibernētika”, “Ievads lietišķajās datorzinātnēs”. Vada lietišķo datorzinātņu maģistrantūras semināru un maģistru darbus. Viņa vadībā promocijas darbu aizstāvējuši 10 doktoranti.

Nodarbojas ar topoloģisko modelēšanu, tās lietojumiem tehniskajā un medicīniskajā diagnostikā, objektorientēto sistēmu analīzi, modelēšanu, projektēšanu. Viņa zinātnisko darbu kontā ir vairāk nekā 165 zinātniskie darbi, t.sk. 7 monogrāfijas, mācību grāmatas un mācību līdzekļi.

Bijis viesprofesors pasaules vadošajās universitātēs ASV, Vācijā, Zviedrijā, Itālijā, Francijā, Anglijā, Somijā, Čehijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Ungārijā, Īrijā.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Rīgā, 2004. gada 8. jūnijā

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas 2004. gada 21. maija sēdē, apspriežot Letonikas pētījumu aktualitāti, tika atzīts, ka šo pētījumu nozīmīgums sakarā ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā pieaug.

Humanitārās zinātnes analizē cilvēciskās pamatvērtības un nodarbojas ar valodas, vēstures, kultūras, ētikas, dzīves formu izpēti. Humanitārās zinātnes, kas pēta Letonikas jautājumus, iekļaujas kopējā Eiropas zinātniskās domas attīstībā, taču to visbūtiskākā funkcija ir nodrošināt pašu valsts un Latvijas sabiedrības garīgo interešu un vajadzību apmierināšanu. Izvērtējot paveikto Letonikas sadarbības projektos 1995.–2003. g., jāatzīst sasniegtie nozīmīgie rezultāti. Publicētas vairāk nekā 100 grāmatas. Letonikas jautājumiem veltīti žurnāli valodniecībā, literatūrzinātnē, vēsturē, filozofijā. notikušas 30 izbraukuma sēdes Rīgā un Latvijas novados, tās atspoguļotas žurnāla “LZA Vēstis” A daļas 16 numuros.

Taču zinātnieku veikums nav ticis un netiek finansēts atbilstoši darba rezultātiem un intelektuālā darba atalgojuma normatīviem. Pētnieciskajiem institūtiem nav nodrošināts infrastruktūras finansējums, trūkst finansējuma garīgo un materiālo vērtību fondu saglabāšanai un datorizācijai. Ārkārtīgi zemais zinātnes finansējums valstī rada grūtības iesaistīt jaunos zinātniekus pētnieciskajā darbā. Ir mērķtiecīgi jāatbalsta Letonikas studiju programmu attīstība Latvijas augstskolās.

Lai paplašinātu un padziļinātu nacionāli nozīmīgo Letonikas pētījumu jomu un praktiski nodrošinātu tās prioritāti, LZA Senāts nolemj:

1) Izveidot darba grupu LZA Senāta priekšsēdētāja akadēmiķa J. Stradiņa vadībā, kas izstrādā LZA Letonikas pētījumu asociācijas (centra) darbības pamatprincipus un zinātnisko pētījumu attīstības programmas projektu. Komisijā iekļaut LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas, LZP Letonikas sadarbības projektu, LU humanitāro zinātņu institūtu, LR universitāšu un augstskolu humanitāro fakultāšu zinātniekus, muzeju, arhīvu speciālistus. Darba grupā iesaistīt akadēmiķus: J. Bērziņu, S. Cimermani, V. Hausmani, T. Jundzi, J. Kursīti, M. Kūli (priekšsēdētāja vietniece), D. Markus, LZA korespondētājlocekļus: A. Cimdiņu, B. Kalnaču, B. Laumani, I. Osi, Dr.habil.philol. O. Bušu, Dr.habil.philol. I. Jansoni, Dr.phil. E. Bucenieci, . B. Bulu, LR IZM pārstāvi, LR Kultūras ministrijas pārstāvi.

2) Uzdot darba grupai izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju LZA Letonikas pētījumu asociācijas nodibināšanai, kura darbotos kā LZA struktūrvienība atbilstoši LZA Hartai, Statūtiem un LR likumiem. Atgriezties pie jautājuma par Letonikas jomu un pētījumu prioritātēm tajā (LZA Senātā).

3) Izstrādāt līdz 2004. gada 30. jūnijam finansiālo pieprasījumu 2005. g. Letonikas pētījumu paplašināšanai, nodrošinot šiem pētījumiem valdības atzīto prioritāro raksturu, kā arī ņemot vērā nepieciešamību paaugstināt finansējumu Latvijas zinātnei kopumā atbilstoši ES rekomendācijām – līdz 1% no IKP.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Prof. Jānis Stradiņš,
LZA Senāta priekšsēdētājs,
Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis

(Rīgā, Kongresu namā, 2004. gada 28. jūnijā)

Man ir īpašs gods un privilēģija sveikt visus klātesošos Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes vārdā un uzdevumā, novēlot šai prestižajai ķīmiķu konferencei “Balticum Organicum Syntheticum 2004” labu veiksmi mūsu senajā Hanzas pilsētā, mūžam jaunajā Rīgā.

Ķīmijai Rīgā ir senas un godpilnas tradīcijas, vēl senākas te ir farmācijai un aptieku mākslai. Kopš viduslaikiem, 1357. gada, Rīgā darbojās aptiekas, pirmās šajā Eiropas reģionā. Napoleona laikā tajās strādājis pirmais latviešu cilmes zinātnieks – ķīmiķis, farmaceits, mediķis un botāniķis, vēlāk Tartu universitātes profesors un rektors Dāvids Hieronīms Grindelis, kurš 1803. gadā sāka izdot pirmo ķīmijas žurnālu Krievijas impērijā un dibināja te pirmo farmācijas biedrību. Rīgas politehniskajā universitātē savu zinātnisko augšupeju sāka (1909) vēlākais Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds, fizikālās ķīmijas pamatlicējs un katalīzes koncepcijas autors. Viņa skolnieks Pauls Valdens, kurš strādāja Rīgā vairāk nekā 30 gadus (1882-1919), atklāja te Valdena apgriezenību, Valdena likumības, ieveda jēdzienu “jonu solvatācija”. Gan Vilhelmam Ostvaldam, gan Paulam Valdenam Rīgā ir pieminekļi, kurus varat aplūkot, bet Grindeļa vārdā nosaukta vietējā zāļu ražošanas firma “Grindeks“, viens no šīs konferences sponsoriem.

Atskatoties nesenākā pagātnē, atzīmēsim, ka Rīgā jau gandrīz 50 gadu darbojas Organiskās sintēzes institūts, dibināts 1957, kas bij. PSRS bija viens no vadošajiem centriem jaunu sintētisku ārstniecības līdzekļu meklējumos. Tajā ir strādājuši mūsu cienījamie skolotāji – profesors Gustavs Vanags ( ciklisko diketonu, 1,3-indandiona savienojumu ķīmijā) un profesors Solomons Hillers (medicīniskajā ķīmijā un heterociklisko savienojumu ķīmijā). Savulaik 1970. gadā Rīgā notika VII Internacionālais IUPAC Dabasvielu ķīmijas simpozijs ar 1800 dalībniekiem, kur H. G. Horāna pirmoreiz paziņoja par pirmā mākslīga gēna sintēzes nobeigšanu, bet Roberts Vudvords – par B12 totālo sintēzi; vēlāk, 1980. gadā – arī IUPAC Sērorganisko savienojumu ķīmijas simpozijs. Dalībnieku bija tik daudz, ka pirmajam simpozijam bija nepieciešama hokeja halle, otram – Dailes teātris, tagad pagaidām pulcējamies nelielākā auditorijā Kongresa namā, bet plenārlekciju līmenis, domāju, nebūs daudz zemāks.

Pieminot Gustavu Vanagu un Solomonu Hilleru, Latvijas Zinātņu akadēmija regulāri piešķir Gustava Vanaga balvu ķīmijā un ir iedibinājusi Solomona Hillera balvu par sasniegumiem biomedicīnā un jaunu medikamentu meklējumos, tāpat kā Rīgas Tehniskā universitāte (senākā augstskola mūsu pilsētā) piešķir Paula Valdena medaļu ķīmijā. Tiktāl par pagātni un par tradīciju uzturēšanu ķīmijā še, Rīgā. Mums, vecākās paaudzes ķīmiķiem, šis simpozijs, pirmā tik liela starptautiska ķīmiķu saiešana neatkarīgajā Latvijā, izraisa nelielu nostaļģiju, taču ķīmija Rīgā – tie nav tikai veci džentelmeņi, atmiņas, pieminekļi, vēsturiski relikti – tā ir joprojām dzīvs organisms, jaunā attīstībā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, zinātnei atgūstot pilnīgu brīvību ārzemju kontaktos, toties zaudējot lielvalsts finansējumu, mūsu ķīmiķi ir centušies saglabāt pēctecību, tradīcijas, pietiekami augstu līmeni gan organiskajā, īpaši medicīniskajā ķīmijā, gan zemtemperatūru plazmas ķīmijā, gan koksnes ķīmijā. Neraugoties uz naudas grūtībām, neraugoties uz zinātnes, diemžēl, arī ķīmijas prestiža krasu krišanos sabiedrībā, tomēr ir izdevies uzturēt daudzu pētniecisko institūtu, īpaši Organiskās sintēzes institūta, sekmīgu darbību jaunajos vēstures apstākļos. Tiek sintezēti jauni bioloģiski aktīvi savienojumi, tiek izdots heterociklisko savienojumu ķīmijas žurnāls angļu un krievu valodā, tiek piesaistīti jauni studenti un doktoranti šai aizraujošajai nozarei. Ķīmija ir ļoti tuva latviešu, Latvijas iedzīvotāju mentalitātei, jo prasa čaklumu, pacietību, precizitāti, amatnieciskas prasmes. Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija saņem ap 15% no Latvijas Zinātnes padomes sadalītajiem samērā pieticīgajiem finanšu līdzekļiem, taču daudz vairāk ķīmiķi nopelna paši.

Bet ķīmija prasa arī modernas pieejas, starptautisku pasaules kontekstu. Ir daudzkārt dzirdēts, ka organiskā ķīmija esot 20. gadsimta vai pat 19. gadsimta zinātne, pašreiz tā pamazām integrējoties vai nu materiālzinātnēs, vai arī biomedicīnas zinātnēs. Man šķiet, šis simpozijs “BOS – 2004” būs jauns pierādījums, jauna liecība tam, ka arī organiskā ķīmija joprojām attīstās arī pati par sevi, per se, ar jaunām pieejām, jaunām metodēm, jaunu priekšstatu arsenālu.

Ir ļoti svarīgi, lai mūsu ķīmiķi, īpaši jaunā paaudze būtu šajās novitātēs iekšā, lai tā nemitīgi evolucionētu. Latvijai kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju ieejot Eiropas Savienībā, mēs gūstam jaunu elpu arī zinātnei, zinātnei mazā valstī, ne tikai lielvalstīs vien. Reģionalizācija ap Baltijas jūru, iekļaujot te Vāciju, Ziemeļvalstis, atjauno tradicionālos vēsturiskos sakarus un dod jaunu vēstures perspektīvu. Bet ne mazāk nozīmīgi, ja pat ne nozīmīgāki Latvijai, Baltijai ir transatlantiskie, transaziātiskie zinātnes kontakti, ar Savienotajām Valstīm, Kanādu, Japānu, Taivanu, - te vairums plenārlektoru ir no šīm zemēm, un ļoti liela loma konferences organizēšanā bijusi Kanādas profesoram Viktoram Sniečkum, kas ir šo BOS konferenču ideologs un tēvs (pirmās divas notika Viļņā, 2000. un 2002. gadā).

Lai šī konference dod jaunas atziņas, iespaidus, pazīšanās, visiem tās dalībniekiem, lai ne tikai ķīmija Latvijā bagātinās no visa te dzirdētā. Lai Rīgā šajās dienās ir mazliet saulains, mazliet lietains, mazliet vējains, kā tas mēdz te būt, un lai Rīga joprojām ir iedvesmas pilsēta arī ķīmiķiem!

Satura rādītājs

Profesors Meinhards Klassens ar akadēmiķi Jāni Stradiņu saņemot
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa diplomu

2004. gada 21. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā viesojās LZA ārzemju loceklis Minhenes Tehniskās universitātes Medicīnas fakultātes 2. Medicīniskās klīnikas un poliklīnikas direktors profesors Meinhards Klassens (Classen) un profesors Volfs Šmigels (Schmiegel).

M. Klassens ir atzīta pasaules līmeņa autoritāte zinātniskajā un praktiskajā gastroenteroloģijā. Viņš ir endoskopijas pionieris Vācijā, viņa attīstītās endodkopiskās metodes ieguvušas atzinību gan Eiropā, gan ASV, gan arī Austrālijā. Profesors ir izstrādājis vairāk nekā 10 oriģinālas izmeklēšanas metodes un publicējis vairākus pētījumus, kas līdzinās atklājumiem. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas prof. M. Klassens īpaši atbalstījis Latvijas gastroenterologus. Ar viņa atbalstu Minhenē izglītojušies vairāki Latvijas gastroenteroloģijas speciālisti, sniegta arī materiāla palīdzība, sagādājot modernu aparatūru.

Sarunā piedalījās akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, akadēmijas ģenerālsekretārs un Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters, akadēmiķe LU profesore Vija Kluša un Latvijas Gastroenterologu asociācijas viceprezidents Dr.med. Mārcis Leja.

Sarunas noslēgumā profesoram M. Klassenam pasniedza viņa LZA ārzemju locekļa diplomu.

Starpdisciplinārā seminārā “Kolorektāla vēža agrīna diagnostika – pieredze pasaulē un iespējas Latvijā”, ko slimnīcas “Linezers” konferenču zālē organizēja LZA, Latvijas Gastroenterologu asociācija, Latvijas Onkologu asociācija, slimnīca “Linezers” un gremošanas slimību centrs “Gastro” un ko vadīja profesors M. Klassens un profesors Anatolijs Danilāns, M. Klassens nolasīja lekciju “Kolorektālā vēža sijājošas diagnostika (skrīninga) pieredze pasaulē”. Kupli apmeklētā semināra dalībnieki noklausījās arī Dr.med. Aivara Stengrevica ziņojumu “Kolorektālā vēža epidemioloģija Latvijā”, prof. V. Šmigela (Vācija) referātu “Kolorektālā vēža sijājošas diagnostikas ekonomiskais pamatojums; statistiskā modelēšana”, Dr.med. Arvīda Irmeja pārskatu “Pārmantotais kolorektālais vēzis Latvijā” un Dr.med. Mārča Lejas pārdomas “Vīzija par kolorektālā vēža sijājošas diagnostikas ieviešanas iespējām Latvijā”. Semināra noslēgumā notika plaša diskusija.

Satura rādītājs

Piemineklis akadēmiķim Edgaram Imantam Siliņam

2004. gada 2. jūlijā Latvijas zinātnieki pieredzēja unikālu notikumu – pie LZA Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) ieejas atklāja piemiņas zīmi cilvēkam, kurš institūtā nostrādāja 31 gadu. Uzraksts vēsta – akadēmiķis Edgars Imants Siliņš. Autori – tēlnieki Zigrīda Rapa, Juris Rapa, arhitekts Ģirts Kilēvics. Piemineklī E. I. Siliņa portrets – bronzas cilnis, kuru balsta divi granīta bluķi. Kā senķīniešu iņ–jan simbols, vizuālā metafora universālajam principam, ka pretstati jeb pretmeti pastāv vienlaicīgi un papildina viens otru. Rīgā parādījusies piemiņas vieta mūsu laikabiedram, cilvēkam ar pasaules vārdu. Tapusi lēni, veidota ar mīlestību, skaisti novietota kādreiz ļoti slavenās “Akadēmijas pilsētiņas” zaļajā zonā, ar krietni paaugušajiem kokiem fonā. LZA Fizikālās enerģētikas institūts ir pateicīgs projekta atbalstītājiem un sponsoriem – Rīgas Domei, Rīgas Rotari klubam, Latvijas Zinātņu akadēmijai, LU Cietvielu fizikas institūtam, firmai GlaxoSmithKline, izdevniecībai “Jumava”, Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai, Unibankai, individuālajiem ziedotājiem – draugiem, ģimenei un kolēģiem. Atklāšanas ceremonijā piedalījās zinātnes un kultūras pārstāvji, jo tās bija sfēras, kuras akadēmiķim bija vienlīdz tuvas.

Edgars Imants Siliņš (21.03.1927.–26.05.1998.) – izcils fiziķis, filozofs. Savu dzīves pieredzi un filozofiju izteicis grāmatā “Lielo patiesību meklējumi”. Tūlīt pēc iznākšanas 1999. gadā tā kļuva par bestselleru neparastības un uzdrīkstēšanās dēļ.

Zemnieka dēls no Līgatnes pagasta “Veclapsu” mājām studēja LU Ķīmijas fakultātē, līdz 1949. gada komunistiskās represijas piespieda studijas pamest un lika meklēt darbu. Tolaik pat laboranta amatu LU Fizikas un matemātikas fakultātē viņš nedabūja, tāpēc 12 darba gadi pagāja Rīgas Elektromašīnu rūpnīcas Centrālajā laboratorijā. 1961. gadā ar izcilību absolvējis LU, E. I. Siliņš ieguva fiziķa diplomu. Sekoja divas disertāciju aizstāvēšanas St. Pēterburgā – 1965. gadā – zinātņu kandidāta, bet 1979. gadā tika iegūts fizikas–matemātikas zinātņu doktora grāds. Kopš 1967. gada jūnija E. I. Siliņš vadīja LZA Fizikālās enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratoriju. Pētniecības darbs noritēja organisko cietvielu fizikā un ķīmiskajā fizikā. Līdztekus tam profesors E. I. Siliņš lasīja speckursus pusvadītāju fizikā, molekulārajā biofizikā, organisko cietvielu fizikā un organisko materiālu zinātnē. Intensīvi starptautiskie kontakti jau tajā laikā, kad tā vēl nebija parasta parādība zinātnes pasaulē, – zinātnisko centru apmeklējums 17 valstīs. Sešas monogrāfijas, 35 problēmraksti, 150 zinātniskie raksti, neskaitāmi populārzinātniski sacerējumi. M. Keldiša prēmija fizikā, LZA Lielā medaļa. Sekojot tradīcijai, medaļas laureāts 1997. gada 21. novembrī lasīja akadēmisko lekciju. Toreiz tā pārsteidza klausītājus. Lekcijas “Ziņa, atziņa, zemapziņa jeb mēs visi virs (zem) bezapziņas bezdibeņiem. Dažas mūsdienu fizikas problēmas” tekstu, izdotu glītā brošūrā, saņēma 2. jūlija viesi.

Edgars Imants Siliņš bija kultūras cilvēks vārda tiešā nozīmē. Zināšanas, erudīcija, smalka inteliģence.

Šie izcilās personības vērtējumi caurvija visu atklāšanas ceremoniju. Kā sacīja LZA prezidents, FEI direktors Juris Ekmanis, E. I. Siliņš ir visvairāk citētais latviešu zinātnieks. Un, pateicies idejas rosinātājiem un īstenotājiem, prezidents uzsvēra, ka šai vietai ir dziļi simboliska jēga – katru rītu, dodoties uz darbu, ikviens varēs it kā parunāties ar Edgaru Siliņu. Rīgas Rotari kluba vārdā Dr.habil.phys. Andris Šternbergs atgādināja akadēmiķa augstu turētos principus – godīgumu, taisnīgumu, vispārējo un konkrēto lietas labumu. Tēlniece Zigrīda Rapa bija pateicīga visiem atbalstītājiem, lai taptu šis piemineklis no akadēmiķa dzimtās puses akmeņiem. E. I. Siliņam ir sava zinātniskā skola. Tas ir lielākais gandarījums ikvienam zinātniekam. Runāja šīs skolas pārstāves fizikas zinātņu doktores Inta Muzikante un Gunta Šlihta. Dr.phys. Inta Muzikante ir LZA iedibinātās E. I. Siliņa balvas pirmā laureāte, bet ar Dr.phys. G. Šlihtas pūlēm un enerģiju tapa šis jaukais pasākums.

Rīga ir kļuvusi bagātāka. “Ja jūs gribat iet lielo patiesību ceļus, tad jebkurā mirklī jāvar uzstādīt sev jautājumu – Bet varbūt ir otrādi? Un, ja jūs to spējat pajautāt, tad jūs esat uz pareizā ceļa. Bet, ja jūs par katru cenu cenšaties pierādīt, ka vienīgi jums ir patiesība, tad jūs esat iekļuvis vienīgo patiesību slazdā. Un tā ir tikai patiesības puse” – tā Edgars Imants Siliņš savulaik pabeidza akadēmisko lekciju.

Satura rādītājs

1996. gadā tika pieņemta Latvijas Zinātnes padomes un LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas kopprogramma “Letonika” ar 17 apakšprogrammām. To loks ir ļoti daudzveidīgs: “Kultūrvēsturiskie pētījumi par Rīgu”, “Kurzemes hercogistes vēstures problēmas”, “Latviešu literatūra pasaules literāro strāvojumu kontekstā”, “Latviešu teātra un drāmas attīstība trimdā” u. tml. Risinot tēmu par baltu un Baltijas jūras somu etnisko vēsturi un kultūrvēsturi, attīstījies produktīvs un rosinošs pētījumu virziens – “Zinātņu akadēmija un Latvijas novadi”. Notikušas 30 izbraukuma sēdes visos Latvijas novados.

Dažādo Letonikas apakšprogrammu ietvaros tapušas vērtīgas publikācijas, kas sabiedrībai sniegušas jaunu zinātnisku un zinātniski praktisku informāciju. Publicēti turpmākiem pētījumiem svarīgu pirmavotu krājumi, kā arī atsevišķu jautājumu, norišu vai parādību izzinājumi un skaidrojumi.

Darbu hronoloģija sniedzas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Šīm publikācijām ir gan Latvijas mēroga, gan starptautiska nozīme un vērtība. Vispirms minams Baltijas vēstures un latviešu vēstures un kultūrvēstures pirmavotu izdevums – Johana Kristofa Broces 18./19. gadsimta mijas zīmējumu un aprakstu trešais sējums “Latvijas mazās pilsētas un lauki” (Rīga: Zinātne, 2002) un Jāņa Graudoņa divsējumu darbs “Turaidas pils” (Rīga: Turaidas muzejrezervāts, 2003). Nesen iznāca “Latviešu tautasdziesmu” akadēmiskā izdevuma 8. sējums “Sadzīves un ģimenes ieražu dziesmas: Jauniešu sadzīve” (Rīga: Zinātne, 2004).

Plašs problēmu loks risināts tādos izdevumos kā “Latvijas viduslaiku pilis” (iznācis 3. sējums “Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā”), “20. gadsimta Latvijas vēsture” (iznācis 2. sējums “Neatkarīgā valsts 1918–1940”), “Senā Rīga” (iznācis 4. sējums “Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē”), krievu arheologa Valentīna Sedova “Balti senatnē” (otrais papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas vēstures institūta (LVI) apgāds, 2004), Antonijas Vilcānes “Senā Jersika” (Rīga: LVI, 2004), rakstu krājums “Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas” (Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2004), enciklopēdiskais darbs “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (Otrais pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga: Zinātne, 2003), Viktora Hausmaņa un Benedikta Kalnača “Latviešu drāma: 20. gadsimta pirmā puse” (Rīga: Zinātne, 2004), Zigrīdas Frīdes “Latvis: Gothards Frīdrihs Stenders” (Rīga: Zinātne, 2003), Broņislava Tabūna “Modernisma virzieni latviešu literatūrā” (Rīga: Zinātne, 2003), Lidas Krautmanes-Lohmatkinas grāmata “Pope un kaimiņizloksnes” (Rīga: LU Latviešu valodas institūts (LU LVI), 2002), Ilgas Jansones monogrāfija “Galvas segas un plecu segas: Lingvistiskais aspekts latviešu valodā” (Rīga LU LVI, 2003), Silvijas Raģes “Rakstu izlase” (Rīga, LU LVI, 2003), Ojāra Buša rakstu izlase “Personvārdi, vietvārdi un citi vārdi: izpētes pakāpieni” (Rīga: LU LVI, 2003), rakstu krājums “Mana novada valoda: Lejaskurzeme” (Liepāja: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2004), Elitas Grosmanes monogrāfija “Kurzemes baroka tēlniecība 1660–1740” (Rīga: Jumava, 2002).

2003. gada 28. jūlijā – 2. augustā Rīgā notika 4. Starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress. Tā saturu atspoguļo 267 lappušu plašs referātu tēžu krājums, kurā publicēts arī 14 Latvijas zinātnieku devums. Kongress parādīja dialektoloģijas svarīgumu starptautiskajā valodniecībā, baltu un latviešu dialektoloģijas īpašo nozīmi valodniecības lokālo un vispārējo problēmu risināšanā. 2002. gada jūnijā Cēsīs notika Eiropas Arheoloģisko brīvdabas muzeju apvienības starptautisks seminārs, kura dalībnieki augstu vērtēja latgaļu 9.–10. gadsimta ezermītnes zinātnisko restaurējumu Āraišu ezera saliņā, pārrunāja arheoloģiskās restaurēšanas teorijas un prakses jautājumus.

Esmu izvērtējis Letonikas programmas deviņu gadu pieredzi un vairāku gadu desmitu pētījumus šajā virzienā. Ir radusies pārliecība, ka: 1) daudznozaru sadarbība ir jāturpina, 2) vienīgais turpmāka nopietna darba nodrošinājums var būt valsts atbalstīta uz stingri zinātniskiem pamatiem dibināta Letonikas centra (apvienības, institūta) izveidošana Latvijas Zinātņu akadēmijā. Tas varētu darboties līdzīgi kā LZA Ekonomikas institūts, Fizikālās enerģētikas institūts, Sertifikācijas centrs vai Baltijas Stratēģisko pētījumu centrs. Centrs varētu sastāvēt no tematiskām pētnieku grupām, kuru kodolu veidotu pašreizējo Letonikas apakšprogrammu īstenotāju kolektīvi. Citā variantā centrs varētu sastāvēt no profesionālām pētnieku grupām, kas vajadzības gadījumā sadarbotos kopēja uzdevuma izpildei. Jebkurā variantā tajās būtu apvienojami zinātniskās pētniecības institūtu darbinieki, augstskolu pasniedzēji, muzejos un citur strādājoši pētniecības darbā ieinteresēti speciālisti, arī novadpētnieki.

Letonika arī turpmāk attīstāma kā zinātnisks daudznozaru virziens, kurā darbotos galvenokārt antropologi, arheologi, demogrāfi, dialektologi, etnogrāfi, etnopolitiķi, folkloristi, literatūras un mākslas zinātnieki un vēsturnieki. Nozīmīgu darbu var veikt arī arhitekti, dabas zinātnieki, ekonomisti, filozofi un ģeogrāfi, it īpaši jautājumos, kas saistīti ar ļaužu nodarbošanos, attieksmi pret vidi (dabas bagātībām), ar kultūrainavas veidošanu un uzturēšanu, ar estētisko, ētisko un tikumisko vērtību radīšanu un izmantošanu, ar sabiedriskās domas attīstību.

Nākamajos 15–20 gados būtu jāsagatavo 10–12 sējumu izdevums “Latvieši un viņu kultūra”.

Pētījumu hronoloģiskos ietvarus iesaku no vissenākajiem laikiem (kopš cilvēku apmešanās Latvijas teritorijā) līdz mūsdienām. Tiem būtu jāaptver visa Latvija un iespēju robežās – apvidi ārpus tās, kur latvieši dzīvo lielākā skaitā, piemēram, Anglijā, ASV, Austrālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Vācijā un Zviedrijā. Cik vien iespējams, tur izmantojami attiecīgo zemju speciālisti, it īpaši paši latvieši.

Darba pamatavotam vajadzētu būt arhīvu dokumentiem (it īpaši maz izmantotiem un nepublicētiem), dažādu laikposmu un norišu aculiecinieku atstātajiem dotumiem, zinātnisko ekspedīciju vākumiem.

Nopietni jārūpējas par jauniem pētnieku kadriem. Augstskolās krasi uzlabojama humanitāro un sociālo zinātņu studentu zinātniski metodiskā sagatavotība; studentiem, kuri vēlas strādāt Letonikas virzienā, jāpārvalda krievu un vācu valoda, jo daudzi svarīgi dokumenti uzrakstīti tikai šajās valodās un no tām daļēji vai pilnīgi aizgūti daudzu reāliju nosaukumi. Vēlama arī igauņu, latīņu, lietuviešu, poļu un zviedru valodas prasme, it īpaši pētniekiem, kuri interesējas par senākajiem gadsimtiem un vēlas risināt latviešu un kaimiņu etnosu kultūru kopības un kultūras sakaru jautājumus.

Sekmīgam un perspektīvam Letonikas darbam vajadzīgs stabils ikgadējs valsts budžeta finansējums Ls 500 000, kuru apsaimnieko LZA. Tas valsts mērogā garantējams 15–20 gadu ilgam laikposmam. Finansējumā ietilptu darba algas, zinātniski tehniskie, komandējumu un ekspedīciju izdevumi, grāmatu izdošana.

Nepieciešami ilgstoši komandējumi darbam Baltkrievijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas arhīvos, bibliotēkās un muzejos, kur glabājas svarīgi pirmavoti un literatūra par Latviju un latviešiem, par viņu sakariem ar citiem etnosiem. Daļa tur esošo materiālu ir apzināti, bet nav pietiekami apgūti.

Nekavējoties būtu jāatsāk arheologu, arhitektu, dialektologu, etnogrāfu, folkloristu un mākslas zinātnieku ekspedīciju darbs, kas līdzekļu nepiešķiršanas dēļ apsīka 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijā. Atsevišķu entuziastu īslaicīgi izbraukumi stāvokli neglābj. Visās dzīves un kultūras jomās notiek nepārtraukta attīstība, kuras norises netiek fiksētas. Līdz ar to izziņas avotu kopā rodas neaizpildāms pārrāvums (tukšums), kas ir jau manāms, bet nākamajos gadu desmitos pētnieki to izjutīs vēl vairāk. Pētniekiem izvirzās jautājumi un pat veselas tēmas, kuru skaidrošanai nepieciešami dotumi, kas iegūstami tikai zinātniskās ekspedīcijās, sarunājoties ar norišu aculieciniekiem vai dalībniekiem, fiksējot attiecīgus materiālās kultūras objektus, darba, kultūras, sabiedriskās dzīves norises un citu. Nepieciešams arī precizēt agrāk radītajos avotos atrodamos dotumus.

Letonikai jākļūst par Latvijas valsts īpaši aprūpētu zinātniskās pētniecības virzienu. Tas var attīstīties vienīgi Latvijā, un tam jāattīstās LZA struktūrvienībā, kam piešķirts nacionāla zinātnes centra statuss.

Saulvedis Cimermanis,
Latvijas ZA akadēmiķis
(“Latvijas Vēstnesis,” 2004. g. 20. maijs)

Satura rādītājs

Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs izsludina konkursu uz akadēmiskiem amatiem molekulārajā bioloģijā:

* vadošais pētnieks – 4 vietas.

Dokumenti konkursam (iesniegums, CV, pēdējo 3 gadu zinātnisko publikāciju saraksts un zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas) iesniedzami LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra sekretariātā Rīgā, Rātsupītes ielā 1. 220. istabā viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Tālrunis uzziņām 7808003.

Satura rādītājs

Pielikums
LZP ZSKK 2003. gada 18. jūnija lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2004. gadā (7. pielikums)

* * *

Mēnesī ieplānots izlietot 13 600 Ls

Satura rādītājs

Jāņu dienā aizgājis mūžībā Dr.iur., Dr.h.c. Dītrihs Andrejs Lēbers (04.01.1923.–24.06.2004.), Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Ķīles universitātes profesors. Rīgā dzimušais senatora LU tiesībzinātņu profesora Augusta Lēbera dēls, līdz ar citām vācbaltiešu ģimenēm 1939. gadā izceļojot, nokļuva Poznaņā, bet 1945. gadā – Vācijā. Ieguvis spožu un vispusīgu akadēmisko izglītību – studējis tiesības Marburgas universitātē (1946–1948), saņēmis Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijas diplomu (1951), ar maģistra grādu 1953. gadā beidzis Kolumbijas universitāti Ņujorkā. Tiesību zinātņu doktors no 1951. gada, habilitējies Hamburgas universitātē (1966) civiltiesībās, starptautiskās civiltiesībās, salīdzinošās tiesībās un Austrumeiropas tiesībās.

Zinātniskais līdzstrādnieks Maksa Planka institūtā Hamburgā (1958–1966). Ķīles universitātes tiesību profesors (1966–1989). Juridiskās fakultātes dekāns. Sociālistisko valstu tiesību, politikas un sabiedrības institūta direktors, strādājis zinātnisko darbu Maskavā. Daudzu universitāšu viesprofesors – Losandželosā, Stanfordā, Ņujorkā, Berklijā (ASV), Adelaidā (Austrālijā), Tartu (Igaunijā), Latvijas Universitātē. Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) viceprezidents (1986–1992). Rediģējis žurnālu “Osteuropa Recht” (1955–1960), bijis vairāku periodisko izdevumu redakciju padomēs – “Journal of Baltic Studies”, “Parkes School journal of East European Law”, LU žurnālā “Latvijas Vēsture”, “Humanities and Social Sciences. Latvia”.

Profesors D. A. Lēbers savas zinātniskās intereses vienmēr saistījis ar Latvijas tiesiskajām problēmām, un par to mēs būsim viņam mūžam pateicīgi. Pētījumā “Diktierte Option” (1972, 1974) analizējis hitleriskās Vācijas un PSRS politiku Baltijas valstu neatkarības likvidēšanā un aprakstījis vācbaltiešu izceļošanu. Arī citi viņa zinātniskie darbi – “Urheberrecht der Sowjetunion” (1966, 1981), “Der hoheitlich gestaltete Vertrag” (1969), “East – West Trade, 4 volumes, 1976–1977), “Ruling communist Parties and their Status under Law” (1986) un raksti par notikumiem Ungārijā un padomju agresijas definīciju (1956), par P. Stučku (1965), par literatūras un mākslas administrēšanu Padomju Latvijā (1968), par Baltijas zeltu Lielbritānijā (1968), par normatīviem aktiem “dienesta vajadzībām” Padomju Savienībā (1970), par Baltijas Antanti (1976), par Latvijas Senātu (1976) ir izraisījuši lielu speciālistu interesi, daudz izmantoti un plaši citēti.

Profesors D. A. Lēbers apmeklēja okupēto Latviju un Igauniju jau 1977. gadā, iepazinās ar stāvokli un vēlāk, 1987. gadā, AABS ietvaros organizēja konferenci “Reģionālā identitāte padomju varas apstākļos: Baltijas valstu gadījums”, kur iezīmēja tālākās attīstības problēmas.

Aktīvs Latvijas Trešās Atmodas veicinātājs, sagatavojot šī procesa zinātnisko pamatojumu no jurista viedokļa. Par Latvijas neatkarības atgūšanu iestājoties jau pirms Atmodas, 1973. gadā sastādījis Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) memoranda juridisko daļu. Dokuments tika iesniegts Eiropas Drošības un sadarbības konferencei Helsinkos. Jautājumu par 1939. gada Molotova–Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem D. A. Lēbers pacēla 1988. gadā simpozijā Tallinā, 1989. gada konferencē viņš izdalīja dalībniekiem šo protokolu faksimiltekstu kopijas. Vēl agrāk ar viņa grāmatu starpniecību tie tika zināmi pētniekiem Latvijā. 1990. gadā Pasaules latviešu juristu kongresā “Par brīvu un tiesisku Latviju” Rīgā profesors D. A. Lēbers referēja par pirmskara Latvijas tiesisko mantojumu un līdz ar materiālu krājumiem par Latvijas tiesībām 1918.–1940. g., par Baltijas valstu sadarbību pasniedza kolēģiem 1937. gada Latvijas Civillikuma kopijas. Viens no šī likuma līdzautoriem savulaik bija viņa tēvs, LU goda doktors juridiskajās zinātnēs senators Augusts Lēbers. Šis likums Latvijā atkal ir spēkā kopš 1992.–1993. gada.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1995. gadā ieguvis LZA Lielo medaļu. Tā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas augstākā atzinība par izcilu radošu darbu Latvijas labā. 1991. gadā D. A. Lēberam piešķirts LU goda doktora grāds.

Visu mūžu līdzdarbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes pasākumos un publikācijās. Pats strādāja Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Misiņa bibliotēkā, krājot materiālus jauniem zinātniskajiem pētījumiem. Ar viņa tiešu atbalstu divos izdevumos izdots krājums “Baltijas valstis likteņgriežos”. Rūpēs par Latvijas kā tiesiskas valsts izveidošanu, par Latvijas likumu pielāgošanu Eiropas standartiem, par Latvijas intelektuālās un cīņas vēstures skaidrojumu profesors bija atsaucīgs kolēģu darbiem. Līdz pēdējam brīdim. Stokholmā zviedru valodā iznākusi Dr.h.c.hist. Leonīda Siliņa grāmata par Konstantīnu Čaksti un Latvijas Centrālo padomi. Profesors D. A. Lēbers paguva tai uzrakstīt pēcvārdu, taču izdevuma prezentācija 13. augustā notiks jau bez viņa. Pats pēdējais profesora darbs bija grāmata par tēvu Augustu Lēberu.

Profesors D. A. Lēbers bija visdevīgākais mecenāts Latvijas Zinātņu akadēmijā, ziedoja no personīgajiem līdzekļiem ļoti ievērojamas summas jauno zinātnieku, radošo projektu un vērtīgu izdevumu atbalstam, lai pētītu Latvijas multinacionālo attiecību un vēstures sarežģītās problēmas. Viņš izveidoja sava tēva piemiņai veltītu fondu Latvijas topošo akadēmiski orientēto juristu atbalstam. Viņam piešķirts LZA Goda mecenāta nosaukums.

Esam zaudējuši izcilu zinātnieku, juristu, mecenātu, Latvijas likteņos ieinteresētu neparastas inteliģences un dāsnas sirds cilvēku. Profesoram D. A. Lēberam ir pateicīgi fonda stipendiāti juridiskajās un politiskajās zinātnēs un citi pētnieki, kuru darbi guvuši atzinību. Profesors vēlējās veicināt un finansēt pasākumus “patiesības un godīguma garā”. Par svarīgākajiem viņš uzskatīja pētījumus, konferences, publikācijas, zinātnisko kolekciju saglabāšanu viņaprāt būtiskākajās tēmās. Un tās bija: Latvijas kultūrvēsturiskie, sociālie, ekonomiskie, juridiskie un politiskie procesi Eiropas kontekstā, humanitārās un sociālās zinātnes pasaulē un Latvijas vieta šo zinātņu attīstībā, Latvijas un arī visa Baltijas reģiona multikultūru sabiedrības iezīmes pagātnē un tagadnē. Viņa erudīcija un dzīves pieredze atļāva šo plašo skatu pagātnes un tagadnes saiknē. Viens no darbiem bija Vācbaltiešu kultūras centrs Domus Rigensis, kurš no 1992. gada darbojas nelaiķa senču Mencendorfa namā Rīgā. Tā dvēsele bija profesors Dītrihs Andrejs Lēbers. Neaizmirstams cilvēks.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš,

LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs
akadēmiķis Tālavs Jundzis

Satura rādītājs

Congenital adrenal hyperplasia due to 21-hydroxylase deficiency
Iveta Dzīvīte

Humic substances and their potential use in agriculture
Māris Kļaviņš, Jānis Šīre, and Linda Eglīte

New experimental approach for production of HBV virion-like particles in eukaryotic cell lines by SFV-replicon-driven expression
Anna Zajakina, Velta Ose, Henrik Garoff, and Tatyana Kozlovska

Suppressive action of cadmium on the functioning of organs of immunity and zinc protection against this effect in chickens
Svetlana Vasiļjeva, Nadežda Bērziņa, and Inesa Remeza

Kidney vetch Anthyllis L. in the flora of Latvia
Ieva Roze

The flora of vascular plants in Latvia. Chronology of research till the middle of the 20th century
Irēna Berga and Edgars Vimba

Plasma, chemistry, and advanced materials
Tālis Millers

General Meeting of the LAS, 20 November 2003

Members of the Latvian Academy of Sciences elected at the LAS General Meeting of 20 November 2003

Division of Physical and Technical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in the year 2003
Juris Ekmanis and Erika Tjūņina

Division of Chemical, Biological, and Medical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in the year 2003
Raimonds Valters and Baiba Ādamsone

* * *

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā, 912. istabā (tālr. 7228085, 9571539, e-pasta adrese: proceed@lza.lv).

Satura rādītājs

2004. gada 21. jūlijā plkst. 13.00 notiks LU Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4. 252. aud.), kurā disertāciju psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Trauksme latviešiem un Latvijā dzīvojošiem krieviem”.

Recenzenti: Dr.psych.asoc., prof. A. Lasmane, Dr.habil.psych., prof. A. Vorobjovs, Ph.D. prof. J. Dragūns (Pensilvānija, ASV).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

2004. gada 23. jūlijā plkst. 13.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks “RTU–P14” Promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

par tēmu “Programmu aģentu modelēšanas metožu izstrāde elektropiegādes un transporta loģistikas sistēmās”.

Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. A. Sauhats (RTU, Latvija), prof., Dr.habil.sc.ing. Z. Krišāns (LZA, FEI, Latvija), prof., Dr.habil.sc.ing. A. Smiļģevičus (Viļņas Gedimina Tehniskā universitāte).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

2004. gada 23. jūlijā plkst. 14.30 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks “RTU–P14” Promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

par tēmu “Mikropiedziņas iekārta taktilā attēla pārraidei neredzīgajiem”.

Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. I. Raņķis (RTU, Latvija), prof., Dr.habil.sc.ing. J. Osis (RTU, Latvija), prof., Dr.habil.sc.ing. A. Šnīders (LLU, Latvija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

* * *

2004. gada 31. augustā plkst. 13.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda bulv. 4, 252. aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Latviešu (dzimtās) valodas mācību modelis pusaudžu vecuma skolēniem”.

Recenzenti: Dr.habil.paed., LPA prof. D. Lieģeniece, Dr.philol., LU asoc. prof. A. Vulāne, Dr.paed., RPIVA asoc. prof. Z. Anspaka.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

2004. gada 10. septembrī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29, 413. telpā notiks Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātās sēdes:

Promocijas darbu datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “Informācijas sistēmu integrācijas problēmas”.

Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.comp., J. Bārzdiņš, prof., Dr.habil.sc.comp. J. Borzovs, prof., Dr.sc.ing. U. Sukovskis;

Promocijas darbu datorzinātņu doktora (Dr.sc.comp.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “UML klašu diagrammu semantika un ekvivalence”.

Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.comp. A. Kalniņš, prof., Dr.habil.sc.ing. J. Osis, Dr.sc.comp. U. Sarkans (Lielbritānija).

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

2004. gada 21. septembrī plkst. 16.00 LU Astronomijas un fizikas nozaru promocijas padomes atklātā sēdē (Zeļļu ielā 8, 233. auditorijā)

aizstāvēs promocijas darbu “Zēmana koherenču kustības vienādojumi atomu un starojuma mijiedarbības analīzei” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.phys. R. Ferbers (LU FMF), Dr.habil.phys. I. Bērsons (LU ASI), Ph.D.phys. D. Budkers (Kalifornijas Universitāte, ASV).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā (Kalpaka bulv. 4) un Latvijas Akadēmiskajā (Rūpniecības ielā 10) bibliotēkā.

Pamatojoties uz recenzentu Dr.habil.chem. E. Lukevica, Dr.habil.chem. A. Zicmaņa un Dr.chem. A. Prikšānes atzinumu par Intas Liepiņas disertāciju “Gelsolīna un gelsolīna peptīdu un to mijiedrabības ar lipīdiem molekulārā modelēšana: konformāciju un dinamikas studijas” (Molecular Modeling Sudies of the Conformation and Dynamics of Gelsolin and Gelsolin Peptides and their Interaction with Lipids), kas aizstāvēta Gdaņskas universitātē, Polijā 2003. gada 13. jūnijā un piešķirto doktora grādu (Ph.D. in chemistry, Gdaņskas universitātes diploms 13.06.03.), pēc diskusijas un aizklātās balsošanas (par 7, pret nav, nederīgu biļetenu nav) LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome 2004. g. 27. maijā nolēma piešķirt Intai Liepiņai doktora zinātnisko grādu ķīmijā organiskās ķīmijas apakšnozarē, pielīdzinot Gdaņskas universitātē piešķirto doktora grādu.

Pamatojoties uz recenzentu Dr.habil.chem. E. Lukevica, Dr.habil.scem. M. Kļaviņa un Dr.chem. D. Cēderes atzinumu par Ronalda Zemrībo disertāciju “Spongistatīna spiroketālu fragmentu sintēzes metožu izpēte” (Synthetic Studies Towards the Spiroketal Fragments of the Spongistatins), kas aizstāvēta Misisipi Valsts universitātē, ASV grādu (Ph.D., Misisipi Valsts universitātes diploms 18.12.98.), pēc diskusijas un aizklātās balsošanas (par 6, pret nav, nederīgu biļetenu nav) LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padome 2004. gada 27. maijā nolēma piešķirt Ronaldam Zemrībo doktora zinātnisko grādu ķīmijā organiskās ķīmijas apakšnozarē, pielīdzinot Misisipi Valsts universitātē piešķirto doktora grādu.

LLU Lauksaimniecības zinātņu nozares laukkopības apakšnozares promocijas padome 2004. gada 11. jūnija sēdē piešķīra lauksaimniecības doktores (Dr.agr.) zinātnisko grādu a/s Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas asistentei Līgai Lepsei lauksaimniecības nozares laukkopības apakšnozarē par promocijas darbu “Morfoloģisko kritēriju un molekulāro marķieru izmantošana gurķu šķirnes ‘Dindoņa Zaļie Ķekaru’ atjaunošanā”.

Balsošanas rezultāti: par 7, pret – nav, atturas – nav.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības zinātņu nozares lopkopības apakšnozares promocijas padome 2004. gada 18. jūnija sēdē piešķīra lauksaimniecības doktora (Dr.agr.) zinātnisko grādu Maijai Bečai lauksaimniecības nozarē lopkopības apakšnozarē par promocijas darbu “Proteīna un aminoskābju satura izmaiņas dažādu zelmeņu zāles skābbarībā tās gatavošanas procesā”.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, atturas – nav.

2004. g. 21. jūnijā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē, apakšnozarē – sabiedrības vadība, aizstāvēja Inga Vilka par tematu “Pašvaldību reformas un reģionālā attīstība Latvijā”.

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 13, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

2004. g. 14. jūnijā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas zinātnes nozarē, apakšnozarē – Latvijas tautsaimniecība, aizstāvēja Aleksandrs Šenkmans par tematu “Rūpniecības uzņēmumu sistēmreforma pārejas ekonomikas apstākļos”.

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 9, nepiešķirt – 6, nederīgu biļetenu nav.

2004. g. 28. jūnijā LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas zinātnes nozarē, apakšnozarē – ekonometrija, aizstāvēja Uldis Berķis par tematu “Informācijas stratēģiskā loma apdrošināšanā”.

Balsošanas rezultāti: piešķirt – 10, nepiešķirt – 3, nederīgi biļeteni – 2.

Ar Latvijas Universitātes 2. promocijas padomes fizikas nozarē 2004. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 1 Gunta Krūmiņa (LU) ieguvusi fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys.) par promocijas darbu “Stereosliekšņa un monokulāro stimulu kvalitātes korelācija”. Medicīniskā fizika. Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu – nav;

2004. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 2 Gunta Jarute (LU) ieguvusi fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys.) par promocijas darbu “Gaismas laušanas koeficienta izmaiņas aminoskābēm, poliaminoskābēm un cilvēku šūnām dažādu pataloģiju gadījumos”. Medicīniskā fizika.

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu – nav;

2004. gada 30. jūnija lēmumu Nr. 3 Raimonds Pokulis (DU) ieguvis fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys.) par promocijas darbu “Apgaismojuma un atmosfēras skābekļa izraisītās struktūras izmaiņas fullerītā C₆₀”. Cietvielu fizika.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgi – 1;

2004. gada 30. jūnija lēmumu Nr. 4 Sergejs Djačenko nostrificēts par Latvijas Republikas fizikas doktoru (Dr.phys.). Pamats – 1988. gada 15. aprīlī piešķirtais PSRS Fizikas un matemātikas zinātņu doktora grāds par disertāciju “Fotostimulētās luminescenses daba aktivētos sārmu metālu halogenīdos”.

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta Transporta un satiksmes nozares promocijas padome 2004. gada 5. jūlija sēdē pieķķīra Latvijas inženierzinātņu doktora (Dr.sc.ing.) zinātnisko grādu Ilmāram Ozoliņam gaisa transporta un infrastruktūras apakšnozarē par promocijas darbu “Gāzturbīnu dzinēju ekspluatācijas raksturlīkņu datormodelēšana”.

Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – 1, nederīgu biļetenu nav.

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2004. gada 5. jūlijā Viesturs Zanders aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Rīgas Latviešu biedrības izdevējdarbība (1868–1940)”. Balsošanas rezultāti: par – 12, pret nav, nederīgu biļetenu nav. Viesturam Zanderam tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds komunikāciju zinātnes nozarē bibliotēkzinātnes apakšnozarē.

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2004. gada 5. jūlijā Daina Pakalna aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Bibliotēkas loma pirmsskolas vecuma bērnu izziņas interešu un radošās fantāzijas realizēšanā”. Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – 3, nederīgs biļetens – 1. Dainai Pakalnai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds komunikāciju zinātnes nozarē bibliotēkzinātnes apakšnozarē.

Satura rādītājs

1.7. Mārtiņš KALNIŅŠ Dr.habil.sc.ing. Materiālfizika RTU
Polimēri un kompozītmateriāli

1.8. Māris KNITE Dr.habil.phys. Materiālfizika RTU
Polimēri un kompozītmateriāli

Pagājušajā “Zinātnes Vēstneša” numurā vaicājām: “Kur būs mājas LATTELEKOM muzejam?” Tagad varam atbildēt pavisam noteikti – Rīgā, Dzirnavu ielā 105.

Satura rādītājs

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 9. jūlijā