Zinātnes Vēstnesis
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
2004. gada 6. decembris: 20 (291) ISSN 1407-6748
________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts
_____________________________________________________________________________________
.Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce 2004. gada 25. novembrī
2004. gadā ievēlētie Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie, ārzemju un korespondētājlocekļi
AKADĒMIĶI
Bruno Andersons
Jānis Guntis Bērziņš
Ieva Ose
Ojārs Spārītis
ĀRZEMJU LOCEKĻI
Anatolijs Nepokupnijs (Ukraina)
Elza Reihmane (ASV)
Kurts Vītrihs (Šveice)
Raimonds Čiegis (Lietuva)
KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI
Māris Knite (fizika)Satura rādītājs
Jurijs Merkurjevs (informātika)
Aleksandrs Šostaks (matemātika)
Andris Čate (mehānika)
Uldis Kalniņš (medicīna)
Modra Murovska (medicīna)
Viesturs Melecis (bioloģija)
Anatolijs Šaripo (bioloģija)
Pēteris Trapencieris (ķīmija)
Uldis Osis (ekonomika)
Silvija Radzobe (mākslas zinātnes)
Artis Pabriks (politoloģija)
Saglabāt optimistu galvenā Latvijas zinātnes stratēģija
LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi
Laiks kopš iepriekšējās Zinātņu akadēmijas pilnsapulces Latvijas zinātnei ir bijis visai nervozs. Pavasara pilnsapulcē mēs bijām liecinieki kārtējai valdības krišanai un jaunas atdzimšanai. Nu arī tā ar visiem solījumiem un iestrādēm jau aizgājusi nebūtībā un gaidām nākošo. Vai nu mūsu pilnsapulces notiek par biežu, vai tur ir kāda cita vaina, bet valdība kā sarunu partneris nav ilgspēlējošs.
Šajā gadā esam kļuvuši par pilntiesīgiem Eiropas Savienības locekļiem un tam ir savas birokrātiski pozitīvas un negatīvas sekas. Tie ir jauni papīru kalni projektiem. Mums arī nepārtraukti prasa dot Latvijas zinātnes pārstāvniecību visdažādākajās Eiropas komisijās. Drīz mums pietrūks zinātnieku un jau tagad bieži vien savus kolēģus Latvijā nevaram atrast viņi atrodas vai nu ceļā vai ārzemēs strādā dažādās komisijās. Pozitīvi, ka ir radusies iespēja apgūt Eiropas Savienības naudu, sākusies struktūrfondu apguve zinātnes infrastruktūrai, bet grūti atrast darītājus, lai tos ātri apgūtu, jo mūsu kapacitāte ir maza.
Likumprojekts par zinātnisko darbību jeb, kā tagad to sauc, Zinātniskās darbības likumprojekts, kur mums ir gājis kā pa celmiem, beidzot ir nonācis līdz trešajam lasījumam un darbība pie šī likumprojekta nav apsīkusi. Jāatzīstas, ka likumprojekta izmaiņu paēnā notika tas, ko mēs saucam par likumdošanas ugunsgrēku, kuru pēdējā brīdī izdevās nodzēst. Tas bija jautājums par zinātnisko institūtu statusu un to nepatīkamo brīdi, kad likumdevēji vienkārši bija piemirsuši zinātniekus un zinātniskās institūcijas. Man vakar vienā intervijā prasīja, kāda patlaban ir situācija ar zinātnisko institūtu statusu. Teicu, ka mēs šobrīd faktiski esam tādā kā pelēkā zonā, kad mēs ne esam, ne neesam un gaidām, kas mēs būsim. Bet, no otras puses, mūs arī neviens neaiztiek un ļauj turpināt strādāt.
Būtisks notikums ir tas, ka šajā periodā pēc Pavasara pilnsapulces tika akceptēts Nacionālās inovāciju programmas rīcības plāns, kas paredz būtisku zinātnes līdzdalību, t.sk. arī jaunus finansēšanas mehānismus, kas ir solis uz priekšu. Latvijā ir parādījusies Tautsaimniecības vienotā stratēģija, un tur ir paredzēta arī zinātnes loma. Bet visvairāk, būsim reālisti, traucē tas fakts, ka gads sākās ar valdības krīzi un beidzas ar valdības krīzi. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tie solījumi, ko deva jau aizejošā Dr.Induļa Emša valdība, draud palikt neizpildīti.
Dažus vārdus vēl par likumdošanas problēmu. Zinātniskās darbības likuma otrajā lasījumā pozīcija un opozīcija pirmo reizi bija vienoti un iebalsoja zinātnes finansējuma pieauguma 0,1% no IKP katru gadu, līdz ar to atzīstot, ka zinātne Latvijā ir vajadzīga. Pēc tam gan daļa deputātu uzskatīja, ka tā bijusi kļūda un likuma gatavošana trešajam lasījumam apstājās. Nu tā pēc mūsu vairākkārtējiem protestiem ir atsākta, bet klupšanas akmens ir šis finansējuma pieaugums. No tā visa izriet viena konsekvence, viena problēma, kas neattiecas tikai uz Zinātniskās darbības likumu vien, bet uz daudzām stratēģijām, ko mēs izstrādājam. Daudzām no tām nav reālas realizācijas iespējas, jo nav klāt pielikta apvienota rīcības un finansu plāna. Arī ikgadējās budžeta prioritātes neatbilst tām stratēģijām, ko valdība un Saeima pati pieņem. Sevišķi traģiski tas ir īstermiņa valdību gadījumā. Jautājums ir, vai varam ticēt, ka šajos apstākļos realizēsies tas, kas ierakstīts Lisabonas stratēģijā. Par to ir daudz runāts un tam vajadzētu viest zināmu optimismu, jo šī stratēģija paredz, ka piecos gados līdz 2010.gadam Latvijas budžetā ir jāplāno zinātnes finansējuma pieaugums vismaz piecas reizes. Tad jau tas izskatās visai optimistiski.
Tas pats attiecas uz jau pieminēto Tautsaimniecības vienoto stratēģiju, kas šogad ir akceptēta. Ir nodefinēti mērķi, ir piedāvāts ceļš, kā tie sasniedzami. Es atļaušos citēt: Mērķi sasniedzami, veicot tradicionālo tautsaimniecības nozaru atjaunošanu uz modernas tehnoloģiskās bāzes un attīstot jaunās postindustriālās zināšanu ietilpīgās nozares. Tātad mums atliek būt optimistiem, jo tā ir Latvijas stratēģija, un būt optimistiem šajā brīdī ir arī galvenā Latvijas zinātnes stratēģija.
Protams, ka tas nerealizējas viegli, to mēs šogad redzējām, kad gribējām nākamā gada budžetā ielikt konkrētu summu, kas paredzēja konkrētu valdībai iesniegto pasākumu finansēšanu, jo tas 0,1% pagaidām vēl tikai top. Gala rezultātā mēs valdības līmenī pat vienojāmies, ka finansējuma pieaugums 2005.gada budžetā Latvijas zinātnei varētu būt 2,5 miljoni latu. Tad pēkšņi tie 2,5 miljoni no budžeta pazuda. Jāatzīst gan tāds mazs, bet patīkams notikums vismaz vēl aizvakar Izglītības un zinātnes ministrija apgalvoja, ka papildus finansējums būs, proti, ka mūsu izstrādātā programma Letonika, kurai tika prasīts piešķirt vienu miljonu latu, šajā gadā no privatizācijas līdzekļiem saņems Ls 200 000. Tā, protams, ir viena piektā daļa no nepieciešamā, bet šī nauda varētu parādīties jau šogad ar pāreju uz nākošo gadu. Tādēļ es gribētu iepriecināt humanitārās un sociālās zinātnes, ka ir iespējams kaut arī neliels, bet Latvijas zinātnē nebijis liels finansējums.
Vēl no šāgada notikumiem gribētu atzīmēt to, ka faktiski pirmo reizi Latvijā ir nobeigts Eiropas projekts, kurš saucas RIS Latvija. Tajā ir runa par to, kā Latvijā veidot tā saukto inovāciju sistēmu, saistot zinātni ar tautsaimniecību. Tajā ir konkrēti pasākumi, kas prasa problemātisku līdzfinansēšanu, bet tur ir arī viens būtisks secinājums, kas mums visiem jāņem vērā un uz kuru ātri jāreaģē. Proti, izdarīts secinājums, ka Latvijas zinātnē ir zaudēta kritiskā masa gan cilvēkresursu, gan tehniskā aprīkojuma, gan finanšu resursu ziņā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja mēs nevaram tieši ietekmēt finansu resursus, tad mums ir jāģenerē cilvēkresursi un tas jādara mūsu augstākajai izglītībai un zinātnei. Neviens ātri intelektuālo masu uzaudzēt mūsu vietā nevar.
Un, visbeidzot, šogad mēs esam gan valdībai iesnieguši, gan paši sev noformulējuši Latvijas zinātnes piecas prioritātes tuvākajam periodam. Pavisam īsi par šīm prioritātēm.
Pirmais Latvijā jau ir fiksēta virkne prioritāro virzienu. Šie virzieni jau ir iegājuši arī dažādās Latvijas stratēģijās un attīstības plānos ne tikai kā zinātnes prioritātes. Proti tās ir visiem zināmās informāciju tehnoloģijas, materiālzinātnes, biotehnoloģija un farmācija, koksnes tehnoloģija un, protams, nacionālās humanitārās zinātnes jeb Letonika.
Otrais tas, ko mēs nepārtraukti esam pūlējušies atgādināt valdībai, Saeimai, ir Lisabonas stratēģijas 1 + 2% finansējuma nodrošināšana, tajā pat laikā atdalot pēc finansēšanas principa lietišķās un fundamentālās zinātnes.
Treškārt ir skaidrs, ka nepieciešama forsēta doktorantūras un pēcdoktorantūras sistēmas attīstīšana un visa veida darbaspēka piesaiste zinātniskajām un tehnoloģiskajām izstrādnēm.
Ceturtkārt Latvijā ir uzsākta, bet aktīvi jāturpina dažādu zinātnes un tehnoloģisko centru un parku attīstība, jo tā ir vienīgā iespēja realizēt saikni ar uzņēmējdarbību.
Un, visbeidzot, nacionālo humanitāro zinātņu speciāla finansēšana, atdalot to no lietišķās zinātnes. Šeit, kā jau teicu, pirmie soļi sāk it kā realizēties.
Tas īsumā ir par to, kas noticis kopš iepriekšējās pilnsapulces, un sīkāk par to runāsim pavasarī.
Tagad par mūsu šīsdienas pilnsapulci un tās galveno, kā mēs uzskatām, darba kārtības punktu. Jūs visi jau zināt, ka vairākus gadus mūsu Rudens pilnsapulču īpašs notikums ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas pasniegšana un šīs medaļas laureāta akadēmiskā lekcija. Šodien mēs godināsim un klausīsimies mūsu ārzemju locekli Andri Padegu. (LZA ārzemju loceklim PhD Andrim Padegam š. g. 2. martā tika piešķirta LZA Lielā medaļa par ievērojamu ieguldījumu lieldatoru arhitektūru izstrādē red.) Es gribu teikt gan Latvijai, gan droši vien arī Amerikas Savienotajām valstīm, gan pasaulei ļoti nozīmīgu cilvēku, vienu no mūsdienu datortehnikas pamatlicējiem, jeb, kā šodien bija teikts avīzē, datorzinātnes klasiķi. Latviešu zinātniekiem Latvijā un ārpus tās Dr.A.Padegs ir labi pazīstams jau no 1991.gada. Viņš bija divu Vispasaules latviešu zinātnieku kongresu aktīvs organizētājs, vadot gan ārzemju, gan vietējās orgkomitejas darbu. Viņš bija arī tas, kurš rūpējās par kongresu vismaz daļēju finansēšanu. Sevišķi es gribētu izcelt faktu, ka Dr. A. Padegs ir trešais latviešu datorzinātnieks, kurš saņem Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu. 2001.gadā tas bija profesors Juris Hartmanis no Kornela universitātes ASV, 2003.gadā mūsu akadēmiķis Rūsiņš Freivalds. Es gribētu pieminēt arī akadēmiķi Jāni Bārzdiņu, kurš 2002.gadā saņēma LR Ministru kabineta balvu. Tas rāda, ka šī nozare datorzinātnes ir lielā mērā saistīta ar Latvijas un pasaules datorzinātnes un programmindustrijas kompleksa attīstību. Un, ja divi no šiem laureātiem ir Latvijas, divi ārzemēs strādājoši kolēģi, tad tas nozīmē, ka latviešu zinātnieki šajā nozarē ir varējuši teikt savu nopietnu vārdu pasaulē, un, es ļoti ceru, ka tas palīdzēs turpmāk attīstīt spēcīgu latviešu jauno datoriķu paaudzi gan Latvijā, gan ārpus tās.
Pirms pārejam pie apbalvošanas, es gribu pilnsapulcei izklāstīt vēl dažas organizatoriskas problēmas. Pirmais par pilnsapulces darba kārtību. Jūs visi saņēmāt ielūgumus, bet man ir lūgums šo darba kārtību papildināt ar vienu jautājumu, kas varētu saukties Par Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu Latvijas Zinātņu akadēmijā. Š.g. 9.novembrī Zinātņu akadēmijas Senāts, pamatojoties uz 17 mūsu akadēmijas locekļu parakstītu iesniegumu, nolēma lūgt pilnsapulcei atļaut dibināt vēl vienu jaunu nodaļu Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu, jo saskaņa ar mūsu statūtiem ir paredzēts, ka jaunas nodaļas izveidošanu, darbības pamatvirzienu un nosaukumu apstiprina ZA pilnsapulce. Tālāk jau nodaļas formēšanu, uzdevumus, vadības veidošanu nosaka pati nodaļa un Senāts. Šī kārtība mūsu statūtos un nolikumos ir atrunāta. Tātad man ir lūgums pēc mūsu šodienas laureāta Dr.A.Padega akadēmiskās lekcijas iekļaut darba kārtībā punktu par nodaļas veidošanu un lūgt mūsu Senāta locekli akadēmiķi Baibu Rivžu informēt, kā šāds priekšlikums varētu izskatīties.
Līdz ar to atļaujiet uzskatīt, ka mūsu pilnsapulce ir atklāta un uzsākt tās darbu. Paldies par uzmanību.
Satura rādītājsAkadēmiķis Rūsiņš Mārtiņš Freivalds
Mīļie kolēģi! Esmu ļoti pagodināts, ka tieši man uzticēts goda pilnais uzdevums pastāstīt par Dr.Andri Padegu. Tikai gribu teikt es varu pastāstīt, kā viņa darbība izskatās no šī krasta, kādu iespaidu tā atstāja uz Latviju. Jāsaka, ka šis iespaids bija milzīgs. Kā zināms, Padomju Savienībā datori tika konstruēti un ražoti, bet ap 1970. gadu notika būtisks stratēģisks pavērsiens: kaut kur augšā, nezinu precīzi, kur, tika pieņemts lēmums, ka tie datori, kas PSRS tiek projektēti un ražoti, nekādi netiek līdzi pasaules līmenim, tāpēc vajag ar vienu lēcienu panākt pasaules līmeni, nelikumīgi kopējot IBM 360 sēriju. Protams, oficiāli to sauca Elektronu skaitļojamo mašīnu vienotā sistēma. Dažādus modeļus ražoja dažādās valstīs, kaut kas bija arī Latvijā sastopams. Ar kopēšanu gāja, kā gāja visgrūtāk bija nokopēt integrālās shēmas. Ja pirmajām mašīnām tas vēl kaut cik izdevās, tad vēlāk, kad amerikāņi gāja uz priekšu, mums tik labi vis negāja, un pēdējai no šīs sērijas mašīnām ES1060 vidējais laiks starp vienu remontu un otru bija nedaudz vairāk par divām stundām. Jūs varat novērtēt, kādas izmisīgas pūles mūsu inženieri pielika, bet ko nu nevarēja pavilkt, to nevarēja. Padomju laika pašās beigās jau diezgan atklāti runāja, ka tā bijusi liela kļūda kopēt.
70. gadu beigās pie mums atbrauca viens amerikānis, Kornela universitātes profesors Juris Hartmanis, kurš ar mums runāja latviski, un mēs viņam rādījām, kāds skaistas mašīnas pie mums ir. Iedomājieties skatu iet pa priekšu mūsu priekšniecība, J.Hartmanis, vesels bars līdzās, tad J.Hartmanis pienāk pie mašīnas, pienāk tuvāk, vēl tuvāk un naivi saka: Ak tad tā pie jums sauc IBM.
Šajā sakarā man gribas teikt tā PSRS sabruka daudzu iemeslu dēļ un ne jau augusta pučs bija izšķirošais. Izšķirošais bija tas, ka saimniecība jau līdz tam bija praktiski sabrukusi. Saimniecības sabrukumā galvenā loma bija tam, ka tādās modernās nozarēs kā datorindustrija atpalikšana no pasaules līmeņa bija vienkārši fantastiska. Man ir patīkami teikt, ka mūsu šīsdienas laureātam A.Padegam tur ir tomēr milzīgi nopelni. ES mašīnas, kuras parādījās sešdesmitajos gados, izskatās stipri līdzīgas amerikāņu mašīnām, pat ārējais veidols līdzīgs. Tā vismaz likās, manām acīm skatoties. Amerikāņu acīm skatoties, tas viss izskatījās otrādi. IBM 360 sērija nebija parasts produkts. Vienā no oficiālajiem dokumentiem šajā sakarā teikts: Mēs prezentējam nevis parastu produktu, bet veselu datoru sēriju 360. , un tas ir varens izrāviens. Mums tāda produkta vēl nav bijis. Jau tas vien, ka PSRS pameta visas savas iestrādes, pārstāja konstruēt kaut ko jaunu un sāka tikai kopēt, parāda, ka šis produkts tiešām bija kaut kas pasaulei nozīmīgs.
Vairāk par vēsturi nerunāšu, šodienas laureāts to pastāstīs vairāk, gribu pievērst Jūsu uzmanību dažiem dokumentiem un oficiāliem rakstiem, kuros šie produkti ir prezentēti. Sākumā šo produktu izstrādē piedalās diezgan daudz slavenu vīru, datorspeciālistiem šie vārdi ir labi pazīstami. Ja sešdesmitajos gados tikai daļai no tā visa, tad vēlāk arvien vairāk un vairāk kā galvenais autors figurē Dr.A.Padegs, un tas nozīmē, ka viņš ir bijis viens no galvenajiem izstrādātājiem.
Nākošā 370. sērija bija jauns solis uz priekšu, to gan mēģināja kopēt, bet nokopēt faktiski neizdevās. No ārpuses tas bija stipri līdzīgs, bet iekšpusē tas bija milzīgs lēciens uz priekšu. Kad 1981.gadā notika atskatīšanās, cik tas bija jauki un ko tas pasaulei nozīmēja, tad redzam, ka A. Padegs ir neapšaubāms līderis, neapšaubāms atzīts vadītājs. Es personīgi par to, ka eksistē IBM 390. sērija, padomju laikā nekā nezināju, vēl vairāk es nezināju to pat stipri pēc padomju laika. To vairs nekopēja, un to, ka tur arī ir strādājis A.Padegs, es uzzināju pavisam nesen.
Pirmo reizi mēs redzējām A.Padegu 1991.gadā, kad notika Vispasaules latviešu zinātņu kongress, tur A.Padegs bija ārzemju rīcības komitejas priekšsēdētājs.
Man, protams, vajadzētu pastāstīt par dažādām viņa darbības pusēm par to, ka latviešu aktivitātēs viņš visu mūžu bijis ļoti dziļi iekšā, bijis draudzes priekšnieks, koros dziedājis, bet ar Zinātņu akadēmiju tam ir tīri pastarpināta saistība. Toties ir tāda firma Infologistic. Vēsture tāda 90. gadu sākumā pie mums atbrauca Jānis Gobiņš un sāka nodibināt lietišķus kontaktus ar praktiskajiem programmētājiem un aicināt kopīgos darbos. No šīs tribīnes ne vienu vien reizi ir runāts par to, ka Latvijas nacionālajā produktā ienākumi, kas nāk par datorprogrammu pārdošanu, sastāda diezgan būtisku procentu. Bet iesākās ar firmu Infologistic, kura ieveda Latvijas programmētājus pasaules tirgū. Šīs firmas viens no vadītājiem ir Dr.A.Padegs. Mums bija nepieciešams, lai Rietumos zināmi cilvēki mūsu lētākos Soft Ware produktus kā kopējus projektus ievestu šajā tirgū. Tā tas iesākās, un bez tā mūsu datorprogrammu industrija nebūtu bijusi iespējama. Mēs varam žēloties par to, cik Latvijas zinātnei ir slikti, bet, kamēr mūsu tautai ir tādi cilvēki kā Dr.A.Padegs, tikmēr mums vēl neiet pavisam slikti un mēs varam ar optimismu skatīties nākotnē.
LZALielās balvas laureāts Dr. Andris Padegs |
LZA Lielās balvas laureāti Dr. Andris Padegs (2004) un akadēmiķis Rūsiņš Mārtiņš Freivalds |
Rudens pilnsapulcē klātesošie LZA Lielās balvas laureāti, LZA prezidents prof. Juris Ekmanis un Senāta priekšsēdētājs prof. Jānis Stradiņš |
"Augstu laimi un prieku" laureātam dzied LZA goda loceklis prof. Imants Kokars |
IBM 360 lieldatoru attīstīšana un nozīme
LZA Lielās balvas laureāta Andra Padega akadēmiskā lekcija
IBM Sistēmas 360 lieldatori1, kurus IBM sāka ražot 1964. gadā, ir kļuvusi par lieldatoru standartu pasaules mērogā. Šo datoru arhitektūra2 ieveda daudzus tehniskus jauninājumus, kā arī jaunu pieeju saderīgu datoru ražošanā, kur visi datori var darbināt tās pašas programmas. Vēl šodien lieldatoriem pamatā ir tā pati arhitektūra, un datorus saskaņā ar šo arhitektūru tagad ražo daudzas firmas ārpus IBM dažādas zemēs.
Sistēmas 360 izveidošana un ražošanas uzsākšana bija viens no dārgākajiem valsts vai privātiem projektiem 1960. gados Amerikā; kopējā IBM izmaksa tiek aplēsta uz pieciem miljardiem dolāru, kas līdzinās 30 miljardiem šodienas dolāru. Tas ir vairāk nekā maksāja Amerikas Manhattan projekts atombumbas attīstīšanai kara laikā, kas izmaksāja divus miljardus dolāru.
IBM uzņēmās lielu finansiālu risku, nākot klajā ar tādiem lieldatoriem, kas nebija programmsaderīgi ar iepriekšējiem. Tomēr jau no paša sākuma pieprasījums bija liels, un pāris gadu laikā IBM ražoja līdz 1000 lieldatorus mēnesī. Kopējā produkcija sešos gados bija ap 35 000 lieldatoru. Sistēmas 360 lieldatori bija neskaitāmās bankās un valdības birojos, ar tiem vadīja Amerikas raķešu kosmiskos lidojumus, ieskaitot Apollo lidojumu uz Mēnesi 1969. gadā.
Sistēmas 360 arhitektūra visu laiku tika paplašināta, un ik pāris gadus IBM laida klajā jaunus modeļus. 1970. gadā šī papildinātā arhitektūra tika pārdēvēta par Sistēmu 370, tad par 370-XA un Sistēmu 390, un tagad par z-sēriju. Salīdzinot ar lielāko no oriģinālajiem 360 lieldatoriem, jaunākais 2004. gada lieldatora modelis ir 50 000 reizes jaudīgāks un tā operatīvā atmiņa ir 250 000 reizes lielāka. Bet arhitektūras pamati visiem ir tie paši.
Šī arhitektūra ir rakstīta angļu valodā, un valoda darbības principu grāmatā ir precīza un konspektīva. Grāmata ir tulkota daudzās citās valodās. Pēc tās ir būvēti kādi pāris simts tūkstoši lieldatoru Amerikā, Japānā, Krievijā un citās zemēs, un pēc tās vadās neskaitāmi tūkstoši programmētāju visā pasaulē. Oriģinālās Sistēmas 360 arhitektūras definīcija vēl joprojām ir spēkā, un ar to saistītais stils vēl joprojām tiek lietots IBM lieldatoru arhitektūras dokumentēšanai. Interesanti piezīmēt, ka oriģinālās definīcijas autori bija divi cilvēki, kam angļu valoda nebija mātes valoda; viens no tiem ir šīs lekcijas autors.
Komercfirmas savu jauno produktu plānus tura slepenībā, un tā bija arī ar IBM oriģinālo Sistēmas 360 arhitektūru tās attīstīšanas laikā un ar jauninājumiem pēdējos 40 gados. Katrs memorands ar jauna priekšlikuma aprakstu tika klasificēts kā konfidenciāls, un sevišķi stingri noteikumi bija tiem pāris aptverošiem dokumentiem, kas saturēja arhitektūras pilnīgu aprakstu. Kad produktu sāk pārdot, arhitektūra tiek publicēta, jo lietotājiem jāzina, kā datoru programmēt. Jaunie izgudrojumi tiek patentēti, un tādā veidā firma aizsargā sava produkta izgudrojumus uz 17 gadiem, kas ir ar likumu noteikts ASV patenta mūžs. Patenti parasti sedz kritiskus jaunā datora darbības aspektus, un datoru nevar būvēt, nelietojot patentā aprakstīto izgudrojumu. Bet firmas savstarpēji licenzē patentus viena ļauj otrai lietot savus patentus. Katram patentam tiek noteikta vērtība, un patentu paketes tiek izmainītas starp firmām, par mazāk vērtīgu paketi piemaksājot. Šie maksājumi ir miljonos dolāru.
Sistēmas 360 arhitektūru neatļauti kopēja Padomju Savienība, un dažādo sistēmas komponentu ražošana tika sadalīta starp komunistiskajām valstīm. Riad I sērijas lieldatori iznāca 1970. gadu sākumā. Tie izskatā un jaudas ziņā bija līdzīgi IBM lieldatoriem un strādāja ar IBM programmām, bet iznāca kādus 10 gadus vēlāk. Pavisam tika ražoti kādi 5 000 Riad I lieldatori. Vēlāk, 70. gadu beigās, Padomju Savienība ražoja Riad II sērijas datorus, kas bija kopijas no IBM Sistēmas 370 lieldatoriem. Padomju iestādes rakstīja, ka viņu lieldatori būvēti saskaņā ar internacionāliem standartiem, bet būtībā tie bija IBM izgudrojumi un definīcijas. Padomju Savienība ignorēja IBM patentus.
Sistēmas 360 arhitektūra ir nozīmīga ar to, ka tā bija pirmā reize, kur lieldatoru arhitektūra tika izveidota saderīgu datoru sērijas būvei un datori tika būvēti saskaņā ar arhitektūru un nevis otrādi. Tā ieveda jaunus jēdzienus un tehniskas koncepcijas, kā arī terminu baits. Pēdējo 35 gadu laikā oriģinālā Sistēmas 360 arhitektūra ir papildināta, galvenokārt ar operētājsistēmai vajadzīgajām funkcijām, bet pamati ir tie paši, un pirms 40 gadiem rakstīta lietojumprogramma strādā jaunākajos šodien ražotos modeļos. Šī arhitektūra ir bijis pamats lielai daļai IBM ienākumu un tiek pārņemta visā pasaulē.
Tas, ka ir bijis iespējams šo arhitektūru paplašināt un ka tā ir bijusi piemērojama šodienas tehnoloģijai un lietotāju vajadzībām, norāda uz tās kvalitāti. Labai datora arhitektūrai ir jābūt konsekventai ja daļa ir zināma, pārējais ir paredzams; tai ir jābūt elementārai un vispārējai; un tai ir jābūt paplašināmai. Labai sistēmas arhitektūrai ir estētiska rakstura īpašības. Tā nevar būt tikai savstarpēji nesaistītu risinājumu kopojums; visiem elementiem ir jābūt saistītiem un saskaņotiem, un tiem ir jābūt viena vesela būtiskām un mērķtiecīgām sastāvdaļām. Tādi konstrukcijas aspekti kā simetrija un stils robežojas ar skaistuma izjūtām. Arhitektam ir jāizvērtē garš saraksts ar ļoti specifiskām vajadzībām un jādod risinājums, kas apmierina lielāko daļu no šīm vajadzībām un tajā pašā laikā ir vienkāršs, vienveidīgs un tīrs. Pieredze rāda, ka tāds risinājums ir arī praktisks.
1 Lieldatori, angliski mainframe, ir lielas jaudas datori, ko lieto valsts un komerciālās iestādes lielu uzdevumu veikšanai. Tie tipiski sastāv no vairākiem skapju lieluma komponentiem, un instalācijas aizņem istabu vai māju.
2 Precīzi runājot, arhitektūra ir datora interfeiss ar tiešo lietotāju, kas ir programma. Tā ir darbības principu specifikācija, kas ļauj programmai darboties un dot sagaidītos rezultātus. Tā iekļauj visu, kas ir nepieciešams datora programmēšanai, ieskaitot instrukciju un datu formātus un kodus un pilnīgu funkcionālo specifikāciju. Ja diviem datoriem ir tā pati arhitektūra, programmas var pārnest no viena uz otru.
Satura rādītājsLZA 2004. gada ievēlēto locekļu īsas biogrāfijas
AKADĒMIĶI
Bruno Andersons dz. 1951., LZA korespondētājloceklis (2001), Dr.chem. (1998), LLMZA īst.loc. (2003), KĶI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorijas vadītājs, LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas padomes loceklis. 1994.1997. Latvijas-Vācijas projekta par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidošanu Latvijā sadaļas vadītājs; projektu realizējot, izveidota Koksnes un tās materiālu aizsardzības un emisijas testēšanas laboratorija, tā 1996.gadā akreditēta Latvijā (LATAK) un Vācijā (DAP); 1996.2004. vairāk kā desmit tirgus orientētu projektu (TOP) vadītājs; 2003.2006. ES RTD 5. ietvarprogrammas (sadaļā Ouality of Life) ekselences centra projekta Integration of Institute of Wood Chemistry in the European Research Area vadītājs. Daudzu Latvijas un starptautisku komisiju un darba grupu loceklis. Galvenie zinātniskā darba virzieni koksnes ilgizturība, koksnes biodegradācijas mehānismu izpēte. Vairāk nekā 90 zinātnisku publikāciju, 3 autorapliecību autors, piedalījies ~ 30 starptautiskos kongresos un konferencēs.
Jānis Guntis Bērziņš dz.1936., LZA korespondētājloceklis (1999), Dr.habil.phys. (1998), LU Cietvielu fizikas institūta radiācijas fizikas laboratorijas vadītājs, VA RAPA direktora vietnieks un Materiālu radioaktivitātes testēšanas laboratorijas vadītājs. Galvenie zinātniskā darba virzieni: kodolu struktūra, kodolu reakcijas, radioekoloģija, kodolfizikas metožu pielietojumi medicīnai un apkārtējās vides kontrolei. Piedalījies eksperimentālo iekārtu radīšanā kodolspektroskopiskiem pētījumiem Salaspils kodolreaktorā. Galvenie pētījumi par pāru-pāru kodolu struktūru veikti sadarbībā ar vadošiem zinātniskiem centriem Vācijā, Krievijā un Francijā. ES 5. un 6. ietvarprogrammu EURATOM koordinators un Kodolsintēzes Konsultatīvās komitejas loceklis no Latvijas Briselē. Kopš 1986. gada aktīvi strādā kodolspektroskopijas metožu pielietošanā radioekoloģisko problēmu risināšanai, veicot mērījumus radionuklīdu koncentrācijas noteikšanai pārtikas produktos, aerosolos, nokrišņos, ūdenī un sedimentos Latvijā.
Divu monogrāfiju (ar līdzautoriem), 140 zinātnisku rakstu un konferenču tēžu autors, piedalījies vairāk nekā 70 starptautiskās konferencēs.
Ieva Ose dz. 1961., LZA korespondētājlocekle (1998), Dr.hist. (1992), LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja. Zinātniskās intereses Latvijas viduslaiku arheoloģija, Latvijas viduslaiku mūra pilis, krāsns keramika. LZP projekta Pētījumi Latvijas viduslaiku arheoloģijā vadītāja. Pedagoģiskais darbs LMA, mākslas vēstures maģistrantiem lekciju kurss Latvijas viduslaiku materiālā kultūra. 169 publikācijas, t.sk. 3 monogrāfijas, sastādīti 8 rakstu krājumi, 28 zinātniski raksti ārzemju izdevumos, 57 Latvijas zinātniskajos izdevumos un 73 recenzijas un populārzinātniskie raksti. 22 starptautisko konferenču dalībniece. Periodisko izdevumu arheoloģijā (Arheologu pētījumi Latvijā, Arheoloģija un etnogrāfija, Senā Rīga) redkolēģiju locekle un vadītāja. Starptautiskā sadarbība Vācijas piļu pētnieku Vartburgas biedrības, Baltijas jūras zemju piļu pētnieku apvienības Castella Maris Baltici koordinācijas padomes locekle, Centrāleiropas piļu pētnieku apvienības Castrum Bene dalībniece. LR IZM Atzinības raksts (2000), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Veicināšanas (t.s. Fēliksa ) balva (2001).
Ojārs Spārītis dz. 1955., LZA korespondētājloceklis (1999), Dr.habil.art. (1998), Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Melngalvju nama kompleksa izpilddirektors, Rīgas Domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs, Latviešu vācbaltiešu centra Domus Rigensis Valdes priekšsēdētājs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Valdes priekšsēdētājs.
Zinātniskās intereses kultūras, mākslas vēsture, kultūru mijiedarbība, restaurācija. Publicētas 10 monogrāfijas, vairāk nekā 60 zinātnisku rakstu par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību un ~ 120 rakstu Latvijā un ārzemēs mākslas vēstures un teorijas jautājumos Latvijas un Eiropas kultūras sakaru, periodizācijas, atribūcijas un ikonogrāfijas aspektos. Pedagoģiskais darbs LMA doktorantūras, maģistrantūras vadītājs. Viesprofesors Iveskiles universitātē (Somija). Dalība vairāk nekā 50 starptautiskajos simpozijos un konferencēs, starptautiskos projektos. ICOMOS, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Projektu vadība Latvijas sakrālās kultūras pieminekļu Priekules, Straupes, Struteles, Annenieku, Liepupes, Rīgas Sv. Pētera, Augšāmcelšanās baznīcas atjaunošanā. Melngalvju nama rekonstrukcijas un iekārtojuma eksperts. Regulāri veido izglītojošas programmas TV un radio. LZA un a/s Grindeks balva (2002), Rīgas balva (2003).
ĀRZEMJU LOCEKĻI
Anatolijs Nepokupnijs dz. 1932., Dr. habil. philol. ( 1975), Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1988). A. Potebņas Valodniecības institūta Romāņu, ģermāņu un baltu valodu nodaļas vadītājs (1982), profesors (1991). Zinātniskās intereses: ģermāņu baltu slāvu valodu saistība, baltu etniskā vēsture, baltu un kaimiņtautu kultūrvēsturiskie sakari. Darbā izmanto nepublicētus vēstures avotus, valodnieku ekspedīciju dotumus, veidojot plašas teritorijas aptverošus, starpdisciplinārus pētījumus: Baltu un slāvu valodu areālie aspekti, Baltu un ziemeļslāvu valodu kontakti. Populārzinātniskais darbs ukraiņu valodā Balti slāvu radiniekitulkots lietuviešu valodā. Apvienojot valodnieka un literatūrzinātnieka intereses, tapuši darbi: Tarasa baltiskā sākotne, Lesja Ukrainka Rīgā. 247 zinātnisku publikāciju autors.
Kopš 60. gadu otrās puses regulāri kontaktējas ar latviešu valodniekiem. Viesprofesors Lietuvas un Latvijas augstskolās. Apbalvots ar Lietuvas Ģedimina III pakāpes ordeni, Lietuvas Republikas premjerministra Atzinības rakstu. Ukrainas Rakstnieku Savienības biedrs. Ukrainas Onomastikas komisijas priekšsēdētājs. Popularizējis Latviju un Rīgu Ukrainas sabiedrībā.
Elza Reihmane dz. 1953. , PhD chem., ASV Bella laboratoriju Materiālu pētniecības departamenta direktore. Specializējusies jaunu polimēru un organisko materiālu pētniecībā un izstrādē elektronikai un fotonikai. 2003. gadā bija ASV Ķīmiķu biedrības prezidente, tagad valdes locekle. 140 zinātnisku rakstu, 5 monogrāfiju un 15 patentu autore, apbalvota ar ASV Ķīmiskās rūpniecības Perkina medaļu (2001), ar Amerikas Ķīmiķu biedrības balvu lietišķajās polimērzinātnēs (1991), u.c. Piedalījās ar speciālo ievadlekciju BOS-2004 simpozijā Rīgā 2004. gada jūnijā.
Kurts Vītrihs dz. 1938., PhD. chem., Cīrihes Molekulārās bioloģijas un biofizikas institūta profesors (Šveice), Nobela prēmijas laureāts (2002). Viens no pamatlicējiem kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas izmantošanai bioorganiskās ķīmijas objektu pētniecībā. Francijas ZA, ASV Nacionālās akadēmijas, Vācu dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina u.c. loceklis. Kopā ar Latvijas zinātniekiem publicējis 15 zinātniskus darbus.
Raimonds Čiegis dz. 1958., Dr.habil.math. (1993), Lietuvas Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Matemātiskās modelēšanas departamenta vadītājs, profesors. Žurnāla The Baltic Journal of Mathematical Applications, Numerical Analysis and Different Equations redaktors. Daudz darījis Baltijas valstu matemātiķu sadarbībā: pēc viņa iniciatīvas ik gadus notiek Starptautiska konference Matemātiskā modelēšana un analīze, uz šīs konferences bāzes izveidojis izdevumu (R.Čiegis tā redaktors). Desmit doktora disertāciju vadītājs. Aktīvi sadarbojas ar Latvijas matemātiķiem, vairākkārt bijis recenzents mūsu matemātiķu promocijas darbiem; kopā ar Latvijas zinātniekiem piedalās ES projektos. Publicējis 4 grāmatas un vairāk nekā 160 zinātnisku rakstu.
KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI
FTZN
Fizika
Māris Knite dz. 1955, Dr.habil.phys. (1999), RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta direktors, RTU profesors. RTU Senāta priekšsēdētājs, RTU zinātnisko rakstu sērijas Materiālzinātne un lietišķā ķīmija redaktors.
Zinātniskās intereses: elektrisko, mehānisko un optisko īpašību, kā arī fāžu pāreju pētīšana segnetoelektriķos un segnetoelastiķos; lāzera starojuma vadības ierīču izstrāde;
lāzera starojuma inducētas struktūras izmaiņas un fāžu pārejas segnetokeramikā; polimēra elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde un pētīšana ar nolūku radīt jaunus sensormateriālus. LZP un starptautisku zinātnisko projektu atbildīgais izpildītājs. RTU promocijas padomes materiālzinātnes nozarē pr-js, 2 promocijas darbu vadītājs. Eiropas Materiālu pētnieku biedrības (EMRS) biedrs. Publicēti 132 zinātniskie darbi; 18 mācību metodiskie darbi.
Informātika
Jurijs Merkurjevs dz. 1954, Dr.habil.sc.ing. (1997), RTU profesors, RTU Informācijas tehnoloģijas institūta Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs. Zinātniskās intereses: sarežģītu sistēmu imitācijas modelēšana, tās metodoloģija un praktiska pielietošana. LZP un ES programmu un projektu vadītājs. Starptautiskās modelēšanas biedrības The Society for Modeling and Simulation International (SCS) Eiropas nodaļas Valdes loceklis starptautiskā institūta The SCS McLeod Institute of Simulation Sciences Latvijas centra direktors, Latvijas Imitācijas un modelēšanas biedrības prezidents. Viņa vadībā izstrādātas 3 doktora disertācijas un 30 maģistra darbi. 159 zinātnisko publikāciju autors (t. sk.2 grāmatas), 16 metodisko (t. sk. 1 mācību grāmata) un 12 zinātniski populāro publikāciju autors, kā arī 13 grāmatu redaktors. Latvijas Automātikas Nacionālās Organizācijas balva (1997).
Matemātika
Aleksandrs Šostaks dz. 1948., Dr.habil.math. (1992), LU profesors LU Matemātiskās analīzes katedras vadītājs, LZA un LU Matemātikas institūta Algebras un topoloģijas laboratorijas vadītājs. Zinātniskās intereses: topoloģija; kategoriju teorija; L-kopas un L-vērtīgās struktūras: teorija un lietojumi. Latvijas Matemātikas biedrības prezidents (19972001), Amerikas Matemātikas biedrības, Eiropas Zinātņu akadēmijas, Dienvidāfrikas Matemātikas biedrības biedrs. ES programmas Marie-Curie neatkarīgais eksperts. Kopējais publikāciju skaits 141, no tām 4 nodaļas monogrāfijās, 57 raksti žurnālos, 51 konferenču tēzes, 6 mācību līdzekļi.
Mehānika
Andris Čate dz. 1952, Dr.sc.ing. (1981), RTU profesors. RTU Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks un Kompozītu materiālu un konstrukciju katedras vadītājs. LZP grantu un starptautisku projektu vadītājs un atbildīgais izpildītājs. Pašreiz ir administratīvais vadītājs četriem ES 6. ietvarprogrammas projektiem; divu RTU promocijas padomju loceklis, četru promocijas darbu vadītājs. Zinātnisko pētījumu virzieni: konstrukciju stiprība noturība un dinamika, kompozītu materiālu mikromehānika un sabrukums, skaitliskās metodes, galīgo elementu metode un konstrukciju datoraprēķini, konstrukciju optimizācija, materiālu īpašību identifikācija, inversās problēmas. Publicējis 125 zinātniskus darbus.
ĶBMZN
Medicīna
Uldis Kalniņš dz. 1946., Dr.med. (1981), LU Medicīnas fakultātes asoc. profesors, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents. LZP un citu valsts finansēto projektu un programmu vadītājs un dalībnieks, starptautisko projektu vadītājs. Galvenais zinātnisko pētījumu virziens sirds išēmiskās slimības diagnostika un ārstēšana. Invazīvās kardioloģijas metodiku pamatlicējs Latvijā. 93 zinātnisku publikāciju autors.
Modra Murovska dz. 1949, Dr.med. (1978) , LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Onkovirusoloģijas laboratorijas vadītāja, Latvijas Kvalitātes padomes priekšsēdētāja. LZP grantu un starptautisku projektu vadītāja. Zinātniskie pētījumi virusoloģijā vīrusu infekcijas, kas izplatās ar asins šūnām ( cilvēka retrovīrusu, limfotropo herpesvīrusu , parovīrusu u.c. izpēte). Publicēti 209 darbi, no tiem 73 oriģinālie raksti, 4 apskata raksti un viena monogrāfija. Piedalījusies ar ziņojumiem >80 starptautiskās konferencēs. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Prezidija prēmija (1978, 1986); Amerikas Mikrobiologu savienības Morisona Rogosa balva (2000). Stažējusies Japānā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Beļģijā. Vadījusi 5 promocijas darbu izstrādi
Bioloģija
Viesturs Melecis dz. 1950., Dr.biol. (1989), LU Bioloģijas institūta direktors, LU asoc.profesors. Latvijas Entomoloģijas biedrības prezidents. Galvenie pētījumu virzieni: kukaiņu kolembolu taksonomija un ekoloģija, kvantitatīvās un datu apstrādes metodes ekoloģijā. Ar ASV Zinātnes fonda atbalstu izveidojis Latvijas nacionālo ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīklu. LZP un starptautisku projektu vadītājs.
Kopējais zinātnisko darbu skaits 91, no tiem 3 monogrāfijas (ar līdzautoriem), 32 zinātniskie raksti.
Anatolijs Šaripo dz. 1962., Dr.biol. (1991), LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, grupas vadītājs, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra domes priekšsēdētāja vietnieks. Zinātniskās intereses: Proteīnu foldings un degradācija, proteīnu sekrēcija, ubiquitin-proteasomālās degradācijas mehānismi, vīrusa un šūnu mijiedarbības mehānismi, ksenobiotiķu metabolisms. LZP un ES grantu vadītājs. Kopējais publikāciju skaits 36, no tām starptautiskos izdevumos 14.
Ķīmija
Pēteris Trapencieris dz. 1952, Dr.chem. (1983), Latvijas Organiskās sintēzes institūta Organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs.
Zinātniskās intereses: Neparasto aminoskābju asimetriskā sintēze, heterociklisku sistēmu (aziridīni, oksaziridīni, oksazīni, indoli) pētījumi, stereoselektīva steroīdu sintēze, amonija un hidrazīnija betaīnu pētījumi, bioloģiski aktīvu savienojumu un receptoru mijiedarbības pētījumi
Latvijas Ķīmijas biedrības prezidents, Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) biedrs, Anglijas Karaliskās ķīmijas biedrības (RSC) biedrs. 121 publikācijas (25 zinātniskie raksti, 25 konferenču tēzes, 60 autorapliecības un patenti, 11 populārzinātniski raksti) autors vai līdzautors.
HSZN
Ekonomika
Uldis Osis dz. 1948., Dr.oec. (1985), Finanšu un vadības konsultāciju firmas Konsorts prezidents, profesors. Zinātniskās intereses: tautsaimniecības attīstība makroekonomiskā līmenī, ilgtermiņa plānošana, prognozēšana, uzņēmumu stratēģiskā vadība, finanses, restrukturizācija, investīciju veicināšana. Liela pieredze zinātniskās un valsts struktūrās zinātnisko darbu sācis Latvijas Celtniecības ZPI, Valsts plāna komitejas Plānošanas ZPI, Ministru Padomē, LR MK Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direkt. v.i., LR Finansu ministrijā ministra v.i., ministrs, Saeimas deputāts. Dalība LR Nacionālo programmu sagatavošanā, t.sk. sagatavojot Latvijas ekonomiskās attīstības scenāriju, Latvijai iestājoties/neiestājoties ES. Konsultējis Latvijas valsts, pašvaldību, starptautiskās finansu organizācijas SVF, Pasaules banku u.c. Papildinājis izglītību ASV un Austrijā. Ekonomistu savienības Latvija 2010 valdes loceklis, tautsaimniecības padomes, Fiskālās politikas konsultatīvās padomes, Intelektuālā īpašuma un inovāciju akadēmijas loceklis, Latvijas pārstāvis ES EPG (Enterprise Policy Group, Chamber of Commerce), RIS (Regional Innovation Strategy) vadības komitejas loceklis. Referēts 10 starptautiskās konferencēs. Publicēti 93 darbi, t.sk. 1 monogrāfija, 73 zinātniskie raksti.
Mākslas zinātnes
Silvija Radzobe dz. 1950., Dr.habil.art. (1997), LU Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedras vadītāja, profesore. LU Teātra pētniecības centra dibinātāja un vadītāja. Zinātniskās intereses latviešu teātra māksla, režija. LZP, LKKF (Latvijas teātris. 90. gadi, 20. gs. teātra režija Latvijā un pasaulē, 1., 2. sēj.) un starptautisku (Postmodernisms teātrī un drāmā, Skandināvijas un Baltijas valstu teātris. 20012006) projektu vadītāja un autore. Atzīta lektore LU Filoloģijas fakultātē. Izstrādāti studiju kursi, mākslas bakalaura un mākslas maģistra programmas. Vieslektore Viļņas Konservatorijā, Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā Iedibinājusi jauno kritiķu skolu. Starptautiskā teātra institūta Latvijas nodaļas valdes locekle, Latvijas profesionālo dramatisko teātru pastāvīgās žūrijas komisijas priekšsēdētāja. Latvijas teātra darbinieku, Rakstnieku savienību biedre. Vadīti 6 promocijas darbi, viena disertācija aizstāvēta. Dalība 15 starptautiskās un 7 Latvijas mēroga konferencēs. Kvalifikācijas celšana Helsinku Universitātē. Publikācijas 4 monogrāfijas, 5 rediģēti krājumi, 13 zinātniski raksti, 7 raksti starptautiski recenzētos izdevumos, ~ 160 rakstu periodikā.
Politoloģija
Artis Pabriks dz. 1966, Dr.sc.pol. (1996, Orhūsas universitātē, Dānija), Dr.sc.pol. (1996, Latvija) Vidzemes augstskolas pirmais rektors (19961997), docents, asociētais profesors. Latvijas 8.Saeimas deputāts. LR ārlietu ministrs. Zinātniskās intereses: multikulturālisms, nacionālisms, drošības politika, etnopolitika, ideoloģijas, līdztiesības jautājumi, Latvijas un Eiropas politiskās dzīves aktualitātes. Latvijai gatavojoties iestājai ES, akcentēta uzmanība diskriminācijai Latvijā no ES paplašināšanās perspektīvas, valodas politikai Latvijā, politiskajam ekstrēmismam, dzimumu līdztiesībai. Zinātnisko darbu sācis LU Latvijas vēstures institūtā. Latvijas pārstāvja vietnieks ECRI (Councile of Europe) Strasbūrā. Politikas analītiķis Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrā. Papildinājies Dānijā un ASV. Viesprofesors Orhūsas universitātē, Starptautiskajā vasaras skolā Vidzemes augstskolā, Zviedrijas, Somijas universitātēs, Kolumbijas universitātē (ASV). Aktīva dalība starptautiskās konferencēs (vairāk nekā 25), semināros un projektos. Vairāk nekā 20 zinātnisku publikāciju, t.sk. 1 monogrāfijas autors. Sagatavošanā 3 monogrāfiska rakstura darbi.
Satura rādītājsLatvijas Gāze pasniedz
gadskārtējās balvas
16.novembrī trešo gadu pēc kārtas Latvijas Zinātņu akadēmija, valsts akciju sabiedrība Latvijas Gāze un Latvijas izglītības fonda mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai pasniedza gada balvas par mūža ieguldījumu sirmiem zinātņu kalpiem, kā arī jauniem zinātniskiem par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs.
Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai padomes priekšsēdētājs profesors Imants Meirovics, cildinot akciju savienību Latvijas Gāze, teica, ka Latvijas enerģētikas dižuzņēmums, kas jau vairāk nekā astoņus gadus materiāli atbalsta studējošos jauniešus, tādējādi rūpējoties par savu nākamo speciālistu kvalifikāciju, pirms trim gadiem piekrita ar gada balvām un stipendijām apbalvot ne tikai sev radniecīgo nozaru esošos un topošos zinātniekus, bet arī visatbildīgākās medicīnas nozares sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātniekus. Pirmais šāviņš bija vislielākā kalibra par balvas laureātu kļuva pirmās sekmīgās sirds transplantācijas autors habilitētāis medicīnas doktors Romāns Lācis, tā parādot, ka mūsu diskutējamā veselības aizsardzības sistēmā ir arī spoži panākumi. Šī gada laureāts ir ne mazāk spoža personība Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais medicīnas doktors, valsts emeritētais zinātnieks, bet visam pāri viens no mūsu pašiem izcilākajiem sirds ķirurgiem Jānis Volkolakovs. Viņam balva piešķirta par mūža veikumu kardioķirurģijas attīstībā Latvijā. Profesora Volkolakova veikumu uzskaitījums ir garš sākot ar Rīgas Medicīnas institūta Hospitālās ķirurģijas katedras ordinatūru un darbu Ludzas rajona slimnīcā, ar RMI aspirantūru, ķirurga darbu 1.Rīgas bērnu klīniskajā slimnīcā un 2.Rīgas pilsētas slimnīcā, ar zinātnisko darbu RMI (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā), kur viņš bija Vispārīgās un sirdsasinsvadu ķirurģijas katedras vadītājs. Pēc tam P. Stradiņa Klīniskās slimnīcas Sirds asinsvadu ķirurģijas centra dibinātājs un vadītājs (1969 1998), 30 darba gados izveidojot to par visā pasaulē pazīstamu sirds un asinsvadu ķirurģijas zinātniskās un praktiskās darbības centru. Šajos gados izdarītas 12 545 sirds un 7949 asinsvadu rekonstruktīvās operācijas. Var pieminēt Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa titulu (1994), prestižu Eiropas un ASV akadēmiju atzinību, ievēlot profesoru Volkolakovu par savu locekli, Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni (1998), LZA P. Stradiņa balvu (2002), taču tūkstošiem Latvijas ģimeņu sirds ķirurgs Jānis Volkolakovs ar vai bez visiem tituliem ir un paliek galvenokārt viņu bērnu dzīvības glābējs, jo profesors veica to, ko viņš pats sauc par iedzimtu sirds defektu korekciju, operējot pavisam mazus zīdainīšus, kuri citādi bija lemti nebūtībai.
Zīmīgi, ka cerību balvu jaunajiem zinātniekiem saņēma profesora izveidotā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra iedzimto un iegūto sirdskaišu nodaļas vadītājs Pēteris Stradiņš par darbu kopu Cilvēka sirds plaušu stumbra vārstuļa rekonstruēšana.
Jaunais kardioķirurgs pēc studijām Rīgas Medicīnas akadēmijā stažējies Marie Lannelongue Sirds ķirurģijas centrā Parīzē, kur apguvis iedzimto sirds kaišu ķirurģiju, bet Deutsches Herzzentrum Berlīnē sirds transplantāciju. Viņš piedalījās pirmajā sirds transplantācijas operācijā Latvijā 2002.gadā un personīgi rūpējās par pacienti no sagatavošanas operācijai līdz pat izrakstīšanai no slimnīcas. Decembra vidū paredzēta promocijas darba Plaušu artērijas stumbra vārstuļa biomehāniskais un struktūras pamatojums aortas vārstuļu rekonstrukcijai aizstāvēšana, lai iegūtu doktora zinātnisko grādu. Darbs jau ir izraisījis zinātnieku interesi. Vēl var piebilst, ka Pēteris Stradiņš ir slavenā ārsta Paula Stradiņā mazdēls un sekotājs, strādā sava vectēva vārdā nosauktajā slimnīcā. Viņa tēvs ir ne mazāk pazīstamais zinātnieks, zinātnes vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks akadēmiķis Jānis Stradiņš, kuram šī bija svētku diena. Apsveicam!
Enerģētiķu vidē habilitētā inženierzinātņu doktora Viktora Zēberga vārds īpašus komentārus neprasa. Viņš apbalvots par darbu Dabas gāze Latvijas enerģētikas sektora attīstības vīzijā. Vairāk nekā 45 gadus profesora Viktora Zēberga darba vieta ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts. Stundu pasniedzējs RTU Elektroenerģētikas fakultātē, profesors RTU Būvniecības fakultātē, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtā. Pasaules Enerģētikas padomes (WEC) Latvijas Nacionālās komitejas goda priekšsēdētājs, Starptautiskās Enerģētikas Ekonomijas Asociācijas (IAEE) Latvijas nodaļas prezidents, starptautisku un valsts mēroga projektu dalībnieks (Latvijas kurināmā un enerģijas bilances izstrādāšanas teorija un metodes mainīgos ekonomikas un ekoloģijas apstākļos, modelēšanas metožu lietošana Latvijas kurināmā un enerģijas kompleksa attīstības izvērtēšanā u.c.). 2002.gada Alfrēda Vītola vārdbalvas laureāts par izcilu devumu enerģētikā. Šo balvu Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir kopā ar VAS Latvenergo.
Profesors Viktors Zēbergs savā pateicības runā mierināja Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāju Dr. Adriānu Dāvi, ka dabasgāze ir un vēl ilgi būs Latvijas galvenais kurināmais, jo tās dabiskās rezerves ir pietiekami lielas un nekāda cita alternatīva pagaidām nav nopietni ņemama.
Jaunā inženierzinātņu doktore, RTU Būvniecības fakultātes asistente Ināra Škapare balvu saņēma par darbu kopu Ģeotermālā ūdens izmantošana Latvijā. Ināra Škapare, izpētot pazemes karstos ūdeņus Liepājas apkaimē un iepazinusies ar to ķīmisko sastāvu, atzinusi par labāku tos nevis vulgāri izmantot siltumnīcu apsildīšanai, bet veidot jaunus balneoloģiskos kūrortus, kā tas jau notiek Lietuvā pie Klaipēdas. Dāvja kungs teica, ka Čehijā, Karlovi Varu kūrortā viņu pārņēmusi skaudība kāpēc mums nav tādu sanatoriju, kur varētu dzert ārstniecisku minerālūdeni un tajā peldēties. Dzert mūsu ģeotermālos ūdeņus diez vai varēs, bet peldēties....būtu tik investori, kas tādu sanatoriju uzceltu.
Gandarīts bija Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, gandarīts Dr. Adrians Dāvis, gandarīts profesors Imants Meirovics, jo kopēji izveidotā balva savu mērķi ir sasniegusi to saņēmuši patiešām izcili speciālisti un jauni, centīgi cilvēki, kuriem ir visi dotumi izcilību sasniegt. Protams, ka visgandarītākie bija balvu saņēmēji. Vieniem tās bija atzinība par paveikto, otriem avanss nākotnei.
Z. Kipere
Satura rādītājs23. novembrī notika Latvijas Zinātnieku savienības valdes sēde. Tās darba kārtības pirmais punkts bija veltīts Zinātnieku savienības attiecībām ar Radošo savienību padomi, kuras locekle tā ir, bet kur nav maksāta biedru nauda par pagājušo un šo gadu. Dažiem valdes locekļiem bija radies jautājums, vai šobrīd Zinātnieku savienībai ir jēga piedalīties šajā padomē, ja tā cīnās par Radošo savienību likuma izveidošanu, bet zinātnieku darbu reglamentē Zinātniskās darbības likums. Valdes locekle Rita Bebre, kura kopā ar Ainu Blinkenu un Jāni Štrauhmani pārstāvēja Zinātnieku savienību šajā padomē, atgādināja, ka Zinātnieku savienība jau no paša sākuma piedalījās padomes veidošanā. Radošo savienību padome sastāv no 12 juridiskām personām, tajā nav neviena fiziskā biedra, bet gan Mākslinieku, Dizaineru, Rakstnieku, Komponistu, Arhitektu u.c. savienības, Teātra darbinieku biedrība. Katrā plēnumu starplaikā kāda savienība uzņemas rūpes par sēžu sasaukšanu un nodrošina tās ar telpām. Pēdējā laikā tā bija Rakstnieku savienība. 3. decembrī notiks kārtējais Radošo savienību padomes plēnums, kurā pulcēsies visu radošo savienību valžu pārstāvji, pa pieciem no katras. Tas būs atskaites un pārvēlēšanu plēnums un ir paredzēts, ka padomes nākamais kurators būs Teātra darbinieku savienība.
Padomes darbības jomas bija piedalīšanās Radošo savienību likuma izstrādāšanā, kandidātu izvirzīšana Kultūrkapitāla mūža stipendijām, pensijas māksliniekiem un radošā procesa atzīšana par sabiedriski nozīmīgu. Zinātnieku savienība ir radoša savienība un, kamēr mēs neesam pieņēmuši savas institūcijas lēmumu, ka mēs vairs neesam radoša savienība, mums saistības jāpilda un Ls 50,00 gadā jāmaksā. Ir arī lūgums no plenuma organizētāju puses Zinātnieku savienības valdes pārstāvim uzstāties plēnumā ar ziņojumu par topošo Zinātniskās darbības likumu. Radošo savienību likums ir aizgājis uz Saeimas komisijām, tātad, mēs esam tikuši tālāk.
Jānim Kristapsonam nebija īsti skaidrs, vai Zinātnieku savienībai ir jābūt padomē. Uldis Raitums uzskatīja, ka padomē ir jābūt, bet vai par katru cenu jālien iekšā Radošo savienību likumā, ja mums būs savs, tas ir cits jautājums. Darbība padomē bagātina priekšstatus un veicina kontaktus, kas, protams, nāk par labu.
Ināra Bondare, atzīstot, ka daudz kas zinātnieku profesijās ir radniecīgs ar pārējām radošajām profesijām, arī neuzskatīja, ka vajadzētu par visu varu tikt Radošo savienību likumā, bet citādi Radošo savienību padome ir viena no redzamākajām inteliģences apvienībām un labāk ir būt kopā, nekā atsevišķi.
Uldis Grāvītis arī uzskatīja, ka Zinātnieku savienībai ir jāturpina piedalīties Radošo savienību padomē. Mums ir daudz kopīga, un Zinātnieku savienības piedalīšanās ceļ mūsu prestižu un vairo popularitāti radošo profesiju pārstāvju vidū. Viņš apsolīja painteresēties Saeimas komisijā, kāds tur ir stāvoklis ar Radošo savienību likumu. Ja mēs padomē paliekam, tad likumā jābūt pieminētam, ka Zinātnieku savienība ir radošā savienība, bet darbojas saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.
Aivars Āboltiņš informēja par to, ka Radošo savienību padomes rīcībā tiek nodots zemes gabals Murjāņos ar skolas ēku. Padomes 12 organizācijām ir izredzes arī uz Ls 8000 lielu grantu. Varbūt, ka arī mums no tā varētu kaut kas tikt?
Jānis Kristapsons teica, ka, neraugoties uz savām šaubām, viņš balsos par palikšanu Radošo savienību padomē, jo mums pēc iespējas ir jāsaglabā savas pozīcijas.
LZS valdes locekļi nobalsoja samaksāt biedru naudu un turpmāk katra gada tāmē jau to paredzēt.
Kopīgi tika izskatīta Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Valda Rūmnieka vēstule Kultūras ministrijai Par valstisko funkciju veikšanu radošās savienībās un tajā izdarītas savas korekcijas. Uz Radošo savienību plēnumu deleģēja U. Grāvīti, R. Bebri, A. Āboltiņu, U. Raitumu un I. Bondari.
Otrais darba kārtības jautājums bija saistīts ar LZS kongresa sasaukšanu, kas nepieciešama, lai precizētu statūtus, atbilstoši jaunajām reģistrācijas prasībām. Valde nolēma izveidot kongresa orgkomiteju un par to ziņot valdes sēdē 16. decembrī plkst. 16.00. J. Kristapsons teica, ka ir izveidota programmas komisija ar A. Āboltiņu priekšgalā. Kādai šai programmai jābūt? Varbūt pietiek ar vienu lappusi? Ivara Šmelda ierosinājums bija to veidot kā Statūtu preambulu.
Aktīvi tika diskutēts par jauno zinātnieku piepulcināšanu. I. Bondare, kura bija pārstāvējusi LZS Liepājas Pedagoģijas augstskolas jubilejā, teica, ka Liepājā ļoti veiksmīgi darbojas jaunie zinātnieki, tādēļ būtu vēlams uz Zinātnieku savienību aicināt jaunos zinātniekus no rajoniem. U. Grāvītis bija gatavs uzņemties darbu ar reģionālajām augstskolām un 16. decembrī ziņot par to, ko ir izdevies nokārtot ar Ventspils, Valmieras, Daugavpils un Liepājas augstskolām.
Kaut arī Latvijas Zinātnieku savienības 16. gadskārta ir 27. novembrī, balli Zinātnieku savienības biedriem nolemj rīkot maijā kopā ar kongresu.
Z. K.
Satura rādītājsSaldenieki godina Dunsdorfa piemiņu
Ievērojamais latviešu tautsaimnieks un vēsturnieks Edgars Dunsdorfs dzimis 1904. gada 20. novembrī Saldū. Šī gada 23. novembrī veselas dienas garumā viņa dzimtajā pilsētā notika šai simtgadei veltīti pasākumi. To skaitā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde.
Garš un neparasti ražens bijis profesora E. Dunsdorfa mūžs, kas noslēdzās 2002. gada 24. martā Melburnā. Akadēmiķis Jānis Stradiņš viņu novērtēja kā 20. gadsimta latviešu inteliģences simbolu, kura dziļie pētījumi Latvijas vēsturē sniedzas no 13. līdz 20. gadsimtam. Saldū arī tika svinīgi atvērta viņa pēdēja grāmata Saldenieks pasaules tālēs, kuras galīgo veidolu pēc autora aiziešanas mūžībā izvēlējies Latvijas vēstures institūts. Aptverošu erudītā vīra zinātniskās darbības izvērtējumu sniedza akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Vairākkārt profesora vārds tika minēts līdzās citam slavenam novadniekam gleznotājam Janim Rozentālam.
Par to, ka profesoram Dunsdorfam piemitis īsts kurzemnieka spīts un pašapziņa, stāstīja Melburnas Latviešu biedrības goda biedrs Eduards Silkalns un Saldus goda pilsonis Valdemārs Ancītis. Manas dzīves skaistākais mirklis bija, kad pabeidzu rakstīt Kārļa Ulmaņa dzīvi, E. Silkalnam atzinies Melburnas universitātes goda profesors. Ne visai latviešu sabiedrībai pa prātam bijusi šī E. Dunsdorfa grāmata. Ne katrs teikums viņa novadniekiem gluži pieņemams profesora Grāmatā par Saldu. Tomēr nevienam nav bijusi doma pieskaitīt dižo vīru kosmopolītiem vai šaursiržiem. Dunsdorfs palika latvietis un saldenieks, sacīja V. Ancītis.
Pravieša atgriešanās savā dzimtenē vizuāli jo spilgti jūtama J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejā, kur kopš 23. novembra skatāma izstāde Novadniekam prof. E. Dunsdorfam 100. Tajā daudz viņa paša un dzīvesbiedres Lilijas personīgo lietu un dokumentu, arī ieceļošanas atļaujas Austrālijā, skauta un akadēmiķa formas tērps, citas no Melburnas uz Saldu atsūtītas relikvijas.
Atceres dienas kulminācija bija izvērtējums un E. Dunsdorfa prēmijas piešķiršana. Jau trešo reizi Saldus rajona padome tādā veidā atzīmē izcilākos veikumus izglītības darbā un novadpētniecībā. Šogad augstāko atzinību un 500 latu prēmiju saņēma Brocēnu vidusskolas vēstures un sociālo zinātņu skolotāja Laura Miķelsone.
NRA, 2004. 25.XI.
Satura rādītājsTēlniecība un zīmējumi.
Andris Vārpa
Andris Vārpa, tēlnieks, profesora Alberta Terpilovska skolnieks Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Valmierietis. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 9. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā atklāja izstādi Tēlniecība un zīmējumi. Tēlnieciskie veidojumi Jo viņi nezina, ko viņi dara, Māris Liepa, Ceļojums uz Islandi, Spilvens, Trepes, Melnā amazone, zīmējumi: Lauki, Arumi, Lietus, Kas tas ir? raisa fantāziju. LZA prezidents Juris Ekmanis, atklājot izstādi, uzsvēra, ka šis skaistums rada pacilātību, svinīgu noskaņu. Un to redzēs daudzi zinātnieki, jo zinātnieki ir viena no tēmām, kuru attīstījis un popularizējis Andris Vārpa. Akadēmiķis Jānis Stradiņš: LZA ienāk liela māksla, ienāk no Ziemeļvidzemes, no Valmieras. Andris Vārpa ir veidojis un veido Valmieru. Viens no labākajiem skulptoriem memoriālās tēlniecības žanrā, kurš veidojis pieminekļus Bergmaņu dzimtai, Augustam Kirhenšteinam, Vilhelmam Ostvaldam, Paulam Valdenam, un kopā ar Padega un Irbītes pieminekļiem tie rāda mākslas un zinātnes sintēzi. Šīs kāpnes uz debesīm (domātas Trepes), Kristus galva ar ērkšķu vainagā ieslēptiem 30 sudraba grašiem atgādina zinātnes situāciju Zinātnes likuma apspriešanas gaismā... Andris Vārpa ir laimīgs cilvēks kā dzeguze savus bērnus viņš savus darbus atstāj Valmierā, Rīgā, LZA. Džemma Skulme atcerējās Andra Vārpas pirmo nopietno izstādi 1990. gadā, jo jau tad ar viņu rēķinājās ļoti nopietni. Tas bija laiks, kad daudz gaidīja no jaunās tēlnieku paaudzes, un viņa tēlniecība bija pārliecinoša. Man prieks, ka viņš parāda savus zīmējumus, tā darīja Teodors Zaļkalns, tā darīja mana māte. Ir ļoti svarīgi, ko cilvēks zīmējumā parāda tur iekšējais nervs, izpaužas zemapziņa, un kurš vairāk pārzina šo spēku, var definēt to, tas nonāk pie lielas pilnības.
LZA goda loceklis Roalds Dobrovenskis: Šie zīmējumi, un paņēmiens (uz finiera) tas ir pārsteigums! Un šajā sajūtā pievienojās arī dzejniece Velta Kaltiņa. Akadēmiķe Baiba Rivža jau nolūkojusi tematiski atbilstošākos un piederīgākos Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas telpu greznošanai tie ir Lauki, Arumi un Lietus skopiem līdzekļiem uzburta uzarta lauka perspektīva, tipiska Latvijas lauku ainava un slīpais lietus, kas valdonīgi pārņēmis visu pamali. LZA goda loceklis ekonomists Pēteris Guļāns, konstatējis, ka māksliniekam ideju ir daudz, novēlēja, lai tas tā būtu arī turpmāk. Akadēmiķa Raimonda Valtera atzinība skanēja no profesijas pozīcijām ja arī Andris Vārpa nebūtu izveidojis neko citu kā vien pieminekļus diviem dižajiem ķīmiķiem Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam un Paulam Valdenam, arī tad viņš būtu slavens. Andris Vārpa: Man ir liels gods būt akadēmijas goda locekļu sarakstā, kur ir Džemma Skulme, kuru es vienmēr esmu cienījis, kur ir smalkais tēlnieks Jānis Strupulis, izcilais Indulis Ranka, pie kura mēs studiju laikā skrējām mācīties brīvo akmens apstrādes metodi. Esmu šeit izstādījis arī divus ģipšus Kristu un Māri Liepu, parasti tā nedara, bet šeit viņi labi izskatās. Lauka tēmas tās vienmēr ir procesā, krūmi tā ir savdabīga ikonogrāfija, un reiz, kad man jautāja, kāda ir vislabākā smarža, es domāju, domāju un atbildēju vislabāk smaržo uzarta zeme. Bet kad līst lietus, tad telpa aizpildās. Visa telpa...
Jēzus Kristus ar domīgo skatu un sāpju pilnajiem vaibstiem, ērkšķu vainagu galvā un tajā nomaskētajiem 30 sudrabiem un fonā Latvijas uzartais lauks ar garumgaru vagu perspektīvu salikums, kurš aicinās ikdienas steigā apstāties un padomāt.
I. T.
Satura rādītājsProfesors Edvīns BĒRZIŅŠ
(03.08.1934. 19.11.2004.)
Pa mūžības taku aizgājis Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors , Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, valsts emeritētais zinātnieks, habilitētais inženierzinātņu doktors Edvīns Bērziņš.
Aizvadīts bagāts mūžs. Zinātnieka darba lauks bija graudu kaltēšana, glabāšana, šo procesu automatizācija, enerģētika, tehnoloģiskie procesi un iekārtas. Profesora zinātniskais darbs bija cieši saistīts ar praksi, viņš veiksmīgi projektējis, realizējis un ieviesis praksē graudu pirmapstrādes tehnoloģiskās līnijas un mašīnas daudzās Latvijas saimniecībās. Par pētījumiem un izstrādnēm saņemtas autorapliecības un patenti. Savukārt, kā LLU Lauksaimniecības mašīnu katedras mācībspēks profesors daudz darījis, sagatavojot augsti kvalificētus lauksaimniecības speciālistus un vadot doktorantu darbu izstrādi.
Vienlaikus godam pildīti daudzi administratīvie amati katedras vadītājs, LLU zinātņu prorektors, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Inženierzinātņu nodaļas vadītājs, Latvijas Zinātnes padomes lauksaimniecības nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs, vairāku zinātnisko padomju priekšsēdētājs.
Lielais zinātniskais, pedagoģiskais un sabiedriskais darbs ir atzinīgi novērtēts LPSR Valsts prēmija, Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīme, prēmija "Sējējs", valsts emeritētā zinātnieka nosaukums, Lietuvas Lauksaimniecības universitātes Goda doktora grāds. Pēdējā atzinība 17. novembrī piešķirtā Zemkopības ministrijas medaļa "Par centību".
Paliek paveiktais Latvijas laukos graudu un citu kultūraugu sēklu kaltes, Latvijas Lauksaimniecības universitātē izveidotās zinātniskās laboratorijas, daudzas uzrakstītās grāmatas, zinātniskie raksti, lielais ieguldījums mācību pētījumu saimniecības "Vecauce" nostiprināšanā. Daudzu cilvēku grāmatu plauktos goda vietā atrodas profesora vadībā sagatavotā unikālā enciklopēdija "Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā 1862 1999". Profesors Edvīns Bērziņš, būdams Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, neapšaubāmi, bija viens no tiem cilvēkiem, kas veidoja ciešu sadarbību starp Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, organizējot daudzas kopīgas izbraukuma sēdes un pasākumus.
Vēl 3. augustā Profesors Edvīns Bērziņš kolēģu pulkā atzīmēja savu 70 gadu jubileju. Viņš bija optimisma pilns, labvēlīgs, smaidīgs , kaut gan jau smagi cīnījās ar uzbrukušo slimību.
Zaudējot profesoru, skumst darba kolēģi, absolventi, studenti, visa Latvijas zinātnieku saime. Mums paliks atmiņas par profesoru par kopīgo darbu, par īpašo labestīgo gaisotni, ko viņš prata radīt. Lai profesora Edvīna Bērziņa devīze padarīt iespējamāku visu iecerēto paliek kā novēlējums mūsu turpmākajās gaitās.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes kolektīvs
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija, SIA LATTELEKOM un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai izsludina konkursus uz divām Gada balvām ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs par izcilu veikumu vai mūža devumu; uz divām Gada balvām topošajiem zinātniekiem par pētījumiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs.
Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu padomes, SIA LATTELEKOM, universitāšu senāti un fakultāšu domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija.
Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā 2004. gada 29. decembrī jāiesniedz šādi dokumenti (divos eksemplāros):
Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs LIF mērķprogrammas IZK birojā.
Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas lauk. 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV-1524. Tel. uzziņām: 7223931, 7223633, 7225889.
* * *
Pamatojoties uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku vārdisko balvu nolikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte izsludina pretendentu konkursu
LUDVIGA KUNDZIŅA
vārdiskai balvai veterinārmedicīnā.
Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva vadošajam autoram. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt Apbalvots ar Ludviga Kundziņa balvu.
Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ludviga Kundziņa vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.
Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā ielā 2, Jelgava, LV-3001, tālrunis 3005685, līdz 2005. gada 14. janvārim, pievienojot:
Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.
Balvu pasniegs Ludviga Kundziņa 150 gadu atceres dienā, 2005. gada 15. februārī.
Satura rādītājsIznācis "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu" 5. numurs
Žurnāla "LZA Vēstis, A daļa", 5. numurs pamatā veltīts izcilajai latviešu dialektoloģei Silvijai Raģei. Autori LZA goda doktore Elga Kagaine, LU Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone un LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis aplūko dažādus Silvijas Raģes darbības virzienus. Igauņu valodniece Vilja Oja analizē virkni mājlopu krāsu nosaukumu, kuriem ir līdzīga cilme kā igauņu tā baltu valodās.
Līdzās Silvijai Raģei veltīto rakstu kopai atzīmējams arī LU doktoranta Sanda Laimes pētījums par Rauņa Velnalas klinšu zīmēm, to varbūtējo saistību ar senajiem apbedīšanas rituāliem un senlatviešu maģiju. Savukārt LU docente Anna Stepčenko risina Latvijā mazpētītu, bet gana aktuālu tēmu, vērtējot mūsu valsts brīvprātīgā darba tradīcijas un mūsdienu izpausmes salīdzinājumā ar Rietumvalstīm.
Rubrikā "Zinātnes dzīve" atrodama informācija par šā rudens Latvijas Zinātņu Akadēmijas un Latvijas zinātnieku darba aktualitātēm.
Jāatgādina, ka šo un arī 2004. gada iepriekšējos žurnāla "LZA Vēstis" numurus iespējams iegādāties apgāda "Zinātne" grāmatnīcā LZA augstceltnē, bet žurnāla potenciālos abonētājus informējam, ka tuvāko dienu laikā tiks noslēgts līgums par žurnāla izplatīšanu ar abonēšanas centru "Diena", piebilstot, ka žurnālus "LZA Vēstis" un "Proceedings of Latvian Academy of Sciences" ļoti vienkārši iespējams abonēt arī žurnāla redakcijā. Mūsu adrese: Akadēmijas laukums 1, 10. stāvs, 5. istaba. E -adrese avestis@lza.lv, tālrunis uzziņām 7229830.
Žurnāla "LZA Vēstis" 6. numurs iznāks šā gada Ziemassvētkos.
"LZA Vēstu" atbildīgais redaktors Arno Jundze
Satura rādītājsRTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa, Latvijas Ķīmijas biedrība un Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs rīko profesora ALFRĒDA IEVIŅA lasījumus, veltītus profesores EMĪLIJAS GUDRINIECES piemiņai
2004. g. 8. decembrī plkst. 14.00 Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, LZA prezidija sēžu zālē.
DARBA KĀRTĪBĀ
1. Profesores Emīlijas Gudrinieces radošā darba mūžs.
Profesors A. Strakovs
2. Profesore Emīlija Gudriniece kolēģu un skolnieku atmiņās.
Satura rādītājsRīgas Tehniskajā universitātē no 2005. gada 1. līdz 4. jūnijam notiks starptautiskā konference 19th European Simulation Multiconference. SCS-ESM 2005.
Konference ir veltīta sarežģītu sistēmu modelēšanas un imitācijas modelēšanas teorētiskiem un praktiskiem aspektiem. To organizē starptautiskā modelēšanas biedrība The Society for Modeling and Simulation International (SCS) kā nozīmīgo ikgadēju modelēšanas forumu Eiropā, ko tradicionāli rīko lielākajos modelēšanos centros.
Konferences mājas lapa: http://www.scs-europe.net/conf/esm2005/index.html
Pieteikšanās termiņš: 2005. g. 31. janvāris.
Pēc sīkākās informācijas visi ieinteresētie ir laipni lūgti vērsties pie konferences priekšsēdētāja RTU Informācijas tehnoloģijas institūta profesora, Modelēšanas un imitācijas katedras vadītāja Jurija Merkurjeva (tālr. 7089514, 9454253, e-pasta adrese merkur@itl.rtu.lv).
Satura rādītājsKonferences tēmas | Vides problēmas un to izvērtējums. Sabiedrība un vide. Pilsēta un attīstība. Vides piesārņojuma pakāpes novērtēšana un novēršana. Vides izglītība. |
Iespējamā tematika | Vides piesārņojums, tā novērtēšana un novēršana. Zinātniskās izstrādnes un tehnoloģiskie risinājumi vides sakopšanā. Ķīmijas attīstības perspektīvas. Lietišķā ķīmija. Zinātniskie pētījumi un to nodrošinājums. Pilsēta, pilsētas attīstība, saimniecība un problēmas. Atkritumu problēmas, atkritumu saimniecība. |
Pasākuma organizatori | LR Vides ministrija, Rīgas Tehniskā universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, SIA Intego Plus |
Iespējamās dalības grupas | Zinātnieki un praktiķi, sabiedrisko kustību aktīvisti, firmu un uzņēmumu pārstāvji. Firmas, kas ražo un piedāvā iekārtas un reaģentus piesārņojuma noteikšanai un vides atveseļošanai. |
Plānotā dalības maksa | Dalības maksa Ls 10, katram dalībniekam. Dalības maksa sedz organizatoriskās izmaksas un tēzes 1-2 lpp. apjomā. Dalības maksa studentiem Ls 5,- (to iespējams aizstāt ar līdzdalību Konferences organizēšanas darbā). |
Organizatori lūdz Jūs (Jūsu firmu) piedalīties konferencē Eco-Balt 2005, kā arī nosūtīt referāta (ziņojuma) tēzes līdz 2005. gada 15. janvārim.
Tēzes izvēlētajai tēmai jāiesniedz elektroniski, adrese: contact@ecobalt.lv, disketē vai CD-diskā; pieteikumu jāatsūta pa pastu.
Turpmāko informāciju skatīt elektroniski, mājas lapas adrese: http://www.ecobalt.lv
Prof. Dr.chem. Modris Drille SIA Intego Plus Stabu iela 17 LV-1011, Rīga |
tel. +(371)-7295797 e-pasts: contact@ecobalt.lv http://www.ecobalt.lv |
2004. gada 14. decembrī plkst. 13.00 LU Promocijas padomes bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozares atklātā sēdē, Rīgā, Rātsupītes ielā 1, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā
ANNA ZAJAKINA
aizstāvēs promocijas darbu Hepatīta B vīrusa rekonstrukcija in vivo bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol., prof. K. Sasnausks (Biotehnoloģijas institūts, Viļņa), prof. W. H. Gertich (Gīsenes Universitāte, Vācija), prof. V. Baumanis (Latvijas Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.
* * *
2004. gada 16. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares paplašinātajā Medicīniskās biomehānikas un ķirurģisko disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
PĒTERIS STRADIŅŠ
aizstāvēs promocijas darbu Cilvēka sirds plaušu stumbra vārstuļa izmantojamība aortas vārstuļa rekonstrukcijai medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: akadēmiķis I. Knēts (Latvija), profesors A. Lācis (Latvija), profesors F. Lacour-Gayet (ASV).
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā.
* * *
2004. gada 17. decembrī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes Geogrāfijas promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju ģeogrāfijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
ILGVARS FRANCIS
par tēmu Rīgas teritorijas funkcionālās struktūras transformācija.
Recenzenti: asoc. prof., Dr.geogr. Z. Krišjāne, asoc. prof., Dr.geogr. M. Rozīte, Dr.habil.geogr. H. Standls (Vācija).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.
* * *
2004. gada 17. decembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
GUNTIS BAHS
aizstāvēs promocijas darbu Kardiovaskulāro slimību nelipīdu un lipīdu riska faktoru sastopamība, korelācijas un to ietekme uz dislipidēmijas korekciju ar statīniem medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: asoc. profesors A. Martinsons (Latvija), vad. pētnieks V. Dzērve (Latvija), profesors M. Vilgimaa (Igaunija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkās.
* * *
Š. g. 20. decembrī plkst. 10.00 Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
LIGITA MELECE
par tēmu Kvalitātes vadība un tās ekonomika pārtikas ražošanas primārajā un sekundārajā sfērā.
Recenzenti: Dr.habil.oec. LU profesors Andris Sproģis, Dr.oec. LLU asociētais profesors Aivars Strautnieks, Dr.oec. LAD vadītāja Irīna Pilvere.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielajā ielā 2.
* * *
2004. gada 20. decembrī plkst. 11.00 LLU Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Dobeles ielā 41, sēžu zālē, promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
ZIEDONIS MIKLAŠĒVIČS
par tēmu Elektrolīniju un sakaru līniju koka balstu ražošanas tehnoloģiskie pētījumi un ekoloģiskais novērtējums.
Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., profesors Arnis Treimanis, Dr.habil.sc.ing., profesors Arnolds Šķēle, Dr.sc.ing., profesors Leonards Līpiņš.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.
* * *
Š. g. 20. decembrī plkst. 13.00 Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai izstāvēs
ANITA AUZIŅA
par tēmu Gaļas un gaļas produktu reģionālais tirgus.
Recenzenti: Dr.habil.oec., LSI profesors Oļģerts Krastiņš, Dr.oec., LLU EF profesors Jānis Kaktiņš, Dr.oec., ZM LAD vadītāja Irīna Pilvere;
AINA DOBELE
par tēmu Zemes resursu izmantošana Latvijā.
Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., LLU profesors Pēteris Rivža, Dr.habil.oec., LZA akadēmiķis Arnis Kalniņš, Dr.oec., LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielajā ielā 2.
* * *
2004. gada 27. decembrī plkst. 16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
SERGEJS BABUŠKINS.
Temats Labvēlīgas investīciju vides veidošanas problēmas Latvijā.
Recenzenti: Dr.habil.oec., profesors Elmārs Zelgalvis; Dr.oec., asoc. profesors Uģis Zālītis; Dr.oec. Anda Orehova.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.
Satura rādītājsNākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks š. g. 20. decembrī.
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
Pēdējās izmaiņas: 2004. gada 3. decembrī