Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2005. gada  10. janvāris: 1 (293)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

• Latvijas Zinātnes padomē
• Zinātnes sasniegumi Latvijā 2004. gadā
• Apsveicam!
• LZA darbu sāk jauna nodaļa
• Latvijas Zinātnieku savienībā
• Eiropa Latvijā
• LZA un akciju sabiedrības “Grindeks” balvu laureāti
• Latvijas Zinātnes padomē
• Konkurss
• Uldis Kalniņš (27.12.1946 – 23.12.2004)
• Saulcerīte Viese (02.08.1932 – 24.12.2004)
• Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences
• Aizstāvēšana

.Latvijas Zinātnes padomē

2004. gada 28. decembrī saskaņā ar LR MK 1999. gada 11. maija Noteikumu Nr. 167 punktu ll–4 notika Latvijas Zinātnes padomes sēde, kurā ievēlēja Latvijas Zinātnes padomes vadību.
Par Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts akad. Juris Ekmanis,
par LZP priekšsēdētāja vietnieku atkārtoti ievēlēts akad. Juris Jansons.
LZP Valdē bez tam ievēlēti: LZA kor.loc. Edīte Birģele, Dr.sc.ing. Valdis Egle, akad. Jānis Grabis, akad. Elmārs Grēns, LZA kor.loc. Benedikts Kalnačs, akad. Jānis Stradiņš.
Latvijas Zinātnes padome nolēma arī turpmāk veidot ekspertu grupu no bijušajiem LZP priekšsēdētājiem, kas piedalītos Valdes sēdēs. Ekspertu grupā ietilpst akad. Ivars Knēts, akad. Tālis Millers, akad. Andrejs Siliņš, LZA kor.loc. Aivars Tabuns, akad. Pēteris Zvidriņš.

Satura rādītājs

Izanalizējot Latvijas zinātnisko centru sniegtās ziņas, Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi nozīmīgākos zinātnes sasniegumus 2004. gadā:

• Atklāta jauna fizikāla parādība – termomagnētiskā osmoze (LU Fizikas institūts, akadēmiķis E. Blūms)
• Izmantojot kvantu efektus, paaugstināta magnetometrijas jutība virs klasiskās fizikas atļautās robežas (LU sadarbībā ar Kalifornijas universitāti, akadēmiķis M. Auziņš)
• Eksperimentāli pierādīts un aprakstīts ātrākais informācijas kodēšanas mehānisms nervu sistēmā (LU sadarbībā ar Umea universitāti (Zviedrija), prof. I. Birznieks)
• Pirmoreiz izstrādāts un izdots pilnīgs sistemātisks pārskats par Latvijas viduslaiku pilīm (LU Latvijas vēstures institūts, akadēmiķi A. Caune un I. Ose)
• Izstrādāta jauna arteriālā protēze un pārbaudīta eksperimentos ar dzīvniekiem (RTU, prof. V. Kancēviča )
• Pirmoreiz Baltijas valstīs Rīgā veikta dziļā smadzeņu stimulācijas operācija ar neirostimulatora implantāciju (P. Stradiņa universitātes Klīniskās slimnīcas Neiroķirurģijas klīnika, prof. I. Aksiks)
• Latvija iesaistījusies starptautiskā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu globālā sistēmā (LU Bioloģijas institūts, LZA kor.loc.V. Melecis)
• Atklāts un aprakstīts lielākais bronzas laikmeta depozīts Staldzenē (Ventspils muzejs sadarbībā ar LU, LZA kor.loc. A. Vasks, Dr. A. Vijups)
• Identificēts jauns lāzerstarojuma radīto defektu veidošanās mehānisms stiklveida silīcija dioksīdā (LU Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Tokijas Tehnoloģisko institūtu, akadēmiķis L. Skuja)
• Izstrādāta unikāla ierīce kosmisko satelītu lāzerlokācijai – notikumu taimers (LU Elektronikas un datorzinātņu institūts, Dr. J. Artjuhs)

Satura rādītājs

Apsveicam!

Rīga, 2004.gada 31.decembrī

LZA īstenajai loceklei Verai Vāverei

Jūsu zinātniskā darba vispusība un dziļums, interešu daudzveidība raisa cieņas pilnu apbrīnu. LZA Valodas un literatūras institūta aspirantūra deva pamatu radošam, ražīgam darbam un institūts (tagad LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) var lepoties ar uzticīgu līdzstrādnieci un sektora vadītāju. Jūsu izvēlētas tēmas – kultūras mantojums, latviešu un cittautu literatūru sakari ir atbildīgas un sarežģītas, tās prasa erudīciju un iedziļināšanos. Un nes lielu svētību tiem, kurus interesē vispārcilvēciskās vērtības. Paldies Jums par Jūsu darbu!

Vēlam labu veselību, daudz spēka un možuma, laimi un izdošanos. Kā saka tautas gudrība – daudz baltu dieniņu!
Patiesā sirsnībā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors
Juris Ekmanis

Rīga, 2004.gada 16.decembrī

LZA īstenajai loceklei Dacei Markus
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektorei

LZA ir liels gandarījums par šādu augstskolas izvēli, jo mēs zinām Jūsu zinātnisko iestrādi un augstu vērtējam Jūsu radošo potenciālu. Ceram, ka Jūsu vadībā RPIVA savas pastāvēšanas otrajā gadu desmitā izveidosies par modernu, mūsdienīgu augstskolu, pilnveidojot apmācību programmas un apzinoties, ka izglītībai un izglītības vadīšanai mūsu sabiedrībā patiesi jābūt prioritātei.

Vēlam labu veselību, spēku un izturību, jaunas, interesantas ieceres un to īstenošanu!

Patiesā cieņā un sirsnībā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors
Juris Ekmanis

Satura rādītājs

LZA darbu sāk jauna nodaļa

Jauno gadu varam iesākt, akcentējot kādu vēl aizvadītajā gadā spertu inovatīvu soli. Proti, ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 25.novembra pilnsapulces lēmumu līdzās jau trim esošajām zinātņu nodaļām ( Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa; Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa; Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa) tika izveidota ceturtā nodaļa – Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa. Šāds lēmums tika briedināts visu pēdējo pusgadu – ideja par jaunu LZA nodaļu vispirms vairākkārt tika apspriesta Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ( LLMZA ) Prezidija sēdēs, tad LZA Senāta sēdēs, abu institūciju kopīgās apspriedēs, līdz jautājums bija pilnībā izdiskutēts un nebija šaubu, ka ir jāveido šī jaunā nodaļa.

Kāds ir pamatojums šai inovācijai? LLMZA, jau 12 gadus strādājot, ir uzkrāts zinātniskais potenciāls un ir izveidojies kodols no LZA īstenajiem locekļiem (Mārtiņš Beķers, Aleksandrs Jemeļjanovs, Arnis Kalniņš, Īzaks Rašals, Nikolajs Vederņikovs, Uldis Viesturs, Baiba Rivža), korespondētājlocekļiem (Bruno Andersons, Edīte Birģele, Aldis Kārkliņš, Imants Liepa, Kazimirs Špoģis, Arnis Treimanis, Pēteris Zālītis, Ansis Zīverts) un goda locekļiem (Voldemārs Strīķis, Jānis Latvietis) – kopumā 17 zinātnieki, kas savā darbībā ir saistīti ar lauksaimniecības un meža zinātņu nozari. Tā ir nacionāli svarīga joma ar lielu īpatsvaru tautsaimniecībā – ir galvenā vietējo resursu bāze, veido vairāk nekā pusi Latvijas eksporta, kā arī dod gandrīz 20% iekšzemes kopproduktā. Ja šādas nacionāli svarīgas nozares ir pārstāvētas zinātnes citadelē – Zinātņu akadēmijā, kas ir augstākā zinātniskā institūcija katrā valstī, tad to prestižs ir lielāks. Kā arī te parādās zinātniskās domas attieksme pret savām nacionālajām vērtībām.

Vēl viens akcents – Lietuvas Zinātņu akadēmijā šāda nodaļa pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, to izveidoja, balstoties tikai uz četriem korespondētājlocekļiem un īstenajiem locekļiem, mums nodaļas tapšanas brīdī, kā redzam, šis zinātniskais potenciāls ir vairākkārt lielāks. Runājot ar Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidentu Zenonu Rudziku un ģenerālsekretāri Veroniku Vasilauskieni, kas ir arī Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas vadītāja, dzirdēju ļoti pozitīvu vērtējumu šīs nozares iekļaušanai akadēmijā. Lietuvas Zinātņu akadēmija ir izvērsusi plašu sadarbību ar visdažādākajām zinātniskajām institūcijām, piemēram, zinātnieku apvienībām, un veido nodaļās apakšsekcijas no zinātniekiem, kuri nav akadēmijas locekļi, un tāda apakšsekcija ir arī Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļā. Lietuviešu kolēģi atzina, ka mēs pat esam priviliģētā situācijā, jo mums jau ir lielāka šādas sadarbības struktūra, proti, LLMZA, kurā patlaban darbojas simts dažāda ranga pētnieku. Līdz ar jaunās nodaļas izveidošanu LLMZA un LZA sadarbība ne tikai turpināsies, bet kļūs vēl daudz ciešāka. Un iespējams, ka tas ir rosinošs modelis, kā visām nodaļām vajadzētu sadarboties ar zinātniekiem ārpus Zinātņu akadēmijas, arī ar dažādām institūcijām, kā mēs, piemēram, sadarbojamies ar Zemkopības ministriju. Tā zinātniekiem ir iespēja pietuvoties plašākai sabiedrībai, iekļauties dažādos sabiedrības procesos, piedalīties sabiedrības problēmu risināšanā.

Starp LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas darbības virzieniem varu minēt tādus kā, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšana un veicināšana; piedalīšanās nozares zinātnes politikas veidošanā; augstākās kvalifikācijas ekspertīzes nodrošināšana; augstākās kvalifikācijas zinātnieku sagatavošana; starpdisciplināru pētījumu organizēšana un vadīšana u.c.

Gribu arī pateikt paldies zinātnieku saimei par kopsapulcē pausto nedalīto atbalstu šīs jaunās nodaļas izveidošanai. Bet tas jau ir arī saprotams, jo bija nobriedusi situācija Latvijai tik nozīmīgās lauksaimniecības un meža zinātnes pacelt augstākā pakāpē, iekļaujot tās Zinātņu akadēmijā. Īpaši atrodoties Eiropas Savienībā, mums ir jāprot un jāvar sakārtot lauku vidi tā, lai tā ir Latvijas spēks, nevis vājums. Un to varam paveikt tikai ar nacionālās lauksaimniecības un meža zinātnes līdzdalību.

Satura rādītājs

16. decembrī pēdējo reizi 2004. gadā sanāca Latvijas Zinātnieku savienības valde. Tās sēdē padomes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis informēja, ka Zinātniskās darbības likuma priekšlikumu un labojumu izskatīšanas gaita Saeimas komisijā rit lēni un domājams, ka nākamajā apspriešanas reizē 14. janvārī tā nonāks līdz 29. pantam – zinātnes finansēšanai. Šobrīd kuluāros izskatās tā, ka likuma otrajā lasījumā iebalsotais finansēšanas modelis varētu palikt iekšā. Toties ir virkne punktu, kurus jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete vēlētos pārskatīt un ienest savus priekšlikumus. Taču netiek darīts nekas tāds, kas Zinātnieku savienību varētu nepatīkami pārsteigt.

Jānis Kristapsons atzina, ka ledus ir mazliet izkustējies un Latvijas politiskā elite beidzot ir satraukta par to, ka Latvija zinātnes finansējumā ir pēdējā vietā ES. Tātad nepārtrauktais Zinātnieku savienības, Zinātnes padomes un Zinātņu akadēmijas spiediens gada garumā tomēr ir atstājis iespaidu.

Tālāk detalizēti tika apspriests Latvijas Zinātnieku savienības Programmas projekta uzmetums, par ko ziņoja valdes priekšsēdētājs un programmas komisijas vadītājs Aivars Āboltiņš. LZS Programma paredzēta kā jauno Statūtu ievaddaļa. Komisijai, ņemot vērā apspriešanā izteiktos priekšlikumus, jāizstrādā Programmas projekts, kuru publicēs “Zinātnes Vēstnesis”, apspriedīs LZS padome un kuru liks priekšā LZS kongresam.

Valdes locekļi apsprieda un precizēja anketu uzņemšanai ZS.

Tie valdes locekļi, kuri piedalījās Radošo savienību padomes sēdē, informēja par tur runāto. Patīkami, ka visur tika pieminēta zinātne, kaut arī, kā teica Uldis Raitums, bija jūtams, ka pašai padomei nemaz tik viegli neiet. Padome par savu stratēģisko uzdevumu izvirzīja atjaunot sabiedrībā cieņu pret radošajām profesijām. Lai veicas radošajām savienībām un to padomes jaunajai priekšsēdētājai enerģiskajai Annai Putniņai!

Novēlot visiem Latvijas Zinātnieku savienības biedriem priecīgus Ziemassvētkus un panākumiem bagātu Jauno gadu, LZS valde šķīrās līdz 2005. gada 13. janvārim plkst. 16.00, kad notiks jaunā gada pirmā sēde.

Satura rādītājs

Eiropa Latvijā

Neilgi pirms Ziemassvētkiem, 21. decembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā uz vēl nebijušu notikumu pulcējās ekselences, prezidenti, akadēmiķi un citas pilnīgi nešaubīgi VIP personas, ja par izcilības mērauklu ņemam gara izcilību. Pulcēšanās iemesls arī bija izcils, saistīts ar gada lielāko notikumu – Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienības valstu saimē, jo tika prezentēts kalendārs “Eiropa Latvijā (Europa in Lettland / Europe in Latvia / Europe en Lettonie)” nākamajiem diviem – 2005. un 2006. – gadiem, kur katra no 24 lapām veltīta vienai Eiropas Savienības dalībvalstij, bet pirmais vāks – Latvijai. Kalendārs ir Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Latvijas Zinātņu akadēmijas kopdarbs, to finansiāli atbalstot virknei banku, lielo uzņēmumu un ārvalstu vēstniecību Latvijā.

Par kalendāra tapšanu stāstīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere:

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, sākotnēji Bibliotheka Rigensis, dibināta 1524. gadā, ir viena no vecākajām bibliotēkām Austrumeiropā. Tās fondos ir ļoti daudz materiālu, kas raksturo visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Šī gada jūlijā radās doma, kā apvienot interesantus rokrakstus, dokumentus un grāmatas par Eiropas valstīm, par pamatu ņemot Abrahama Ortēlija 1573. gada karšu atlantu, kas izdots Antverpenē un kura oriģināls glabājas mūsu bibliotēkā. Gribējās parādīt Latvijas sasaisti ar Eiropu, to, ka Latvija jau kā Livonija ir Eiropas sastāvdaļa kopš 13. gadsimta. Bet kā šo projektu nosaukt? Latvija Eiropā? Izklāstījām savu ideju Zinātņu akadēmijā, jo, kaut arī fiziskās sasaistes starp Zinātņu akadēmiju un Akadēmisko bibliotēku it kā vairs nav, mūsu garīgā sasaiste ir ļoti stipra, tādēļ akadēmijas prezidents Juris Ekmanis bija viens no pirmajiem, kuram izstāstījām savu tobrīd fantastisko ieceri. Fantastisko tādēļ, ka laika bija maz un naudas nebija nemaz.

Tālāk Juris Ekmanis:

Šajā klusajā Ziemassvētku laikā daudzi domās atgriežamies pie gada svarīgākajiem notikumiem, un nozīmīgākais no tiem bija Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā 1. maijā. Kad Latvijas zinātnieku saime apzinājās, ka strādā vienā lielā Eiropas zinātnieku saimē, radās jautājums, kāds tad būs mūsu pienesums Eiropas zinātnē un kultūrā. Vispirms mums Eiropai ir jāparāda, ka tā te ir bijusi vienmēr. Tas ir svarīgi arī pašiem latviešiem, kuriem vairāk nekā 50 gadu tika potēts, ka viņu saknes un viss, kas bijis labs, ir austrumos. Tādēļ arī radās visai ambiciozais projekta nosaukums – nevis Latvija Eiropā bet gan Eiropa Latvijā. Kādas šīs valstis izskatījās un ko mēs par tām zinājām jau pirms senseniem gadiem.

Kalendāra vāku, kurš veltīts Latvijai, rotā Johana Gotfrīda Herdera, Garlība Merķeļa, Raiņa un Zentas Mauriņas portreti. Tie ir cilvēki, kuri nesuši Eiropas domu Latvijā un Latvijas domu Eiropā.

Par kalendāru gandarīts bija Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds, liels Akadēmiskās bibliotēkas draugs un, ja tā var teikt, sadarbības partneris. Viņš kalendāru nosauca par ceļojumu laikā un telpā. Parasti mēs, runājot par Eiropas kopību, akcentējam kādu vienu dimensiju, vai tā būtu drošība, ārpolitika vai kas cits. Šeit Eiropu vieno kultūra, kura ir bijusi, ir un arī būs nākotnē. Rīga ir pilsēta, kurā Eiropas kultūra vienmēr ir bijusi mājās un arī mūžīgi mūžos būs mājās, savu runu nobeidza Ekards Herolds.

Daudz labu vārdu tika veltīt mecenātiem, bez kuru atbalsta šis projekts nebūtu realizējies. Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis teica, ka projekts, ar kuru viņš iepazīstināts, bijis tik skaists, ka viņš nav spējis tam turēties pretī. Hipotēku banka pieder valstij un tās uzdevums ir veicināt valsts attīstību kā ekonomiskā, tā kultūras jomā.

Projekta atbalstītāju vidū ir uzņēmumi “Latvijas Gāze”, “Lattelekom”, Latvijas institūts, Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība, Francijas Ārlietu ministrija, Francijas vēstniecība un Francijas Kultūras centrs, Lielbritānijas vēstniecība, Polijas vēstniecība, Zviedrijas vēstniecība.

Liels paldies tika teikts LZA Starptautiskās daļas vadītājai Dainai Šveicai – par enerģiju un prasmi kārtot dažādus organizatoriskus un finansiālus jautājumus. Un, protams, lieliskajiem Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas darbiniekiem Valda Mazuļa vadībā, kuri paveica šķietami nepaveicamo – tik īsā laikā sameklēja, atlasīja un sagatavoja iespiešanai visu materiālu.

Vācijas vēstnieks, uzzinājis par šo projektu, pārprasījis: “Kura gada kalendārs tas būs? 2006.?” Nē, 2005/2006. “Tas nevar būt. Tik īsā laikā neviens kalendāru uztaisīt nevar. Tāds darbs ir jāplāno savlaicīgi.” Liels, liels paldies visiem, kuri to paveica! (Kalendāra vizuālās koncepcijas autors ir dizainers Aivars Plotka.)

Pirmo kalendāra eksemplāru, vēl gluži siltu, pasniedza Latvijas Valsts prezidentei. Pa eksemplāram saņēma arī Saeimas, Valsts kancelejas, ministriju pārstāvji, kā arī Latvijas vēstnieki ārzemēs un Latvijā akreditētie Eiropas valstu vēstnieki, lai varētu sākties tas, ko LZA prezidents Juris Ekmanis nosauca par projekta otro posmu – rādīt šo kalendāru visās Eiropas Savienības valstīs un stāstīt par Latviju, jauno ES dalībvalsti, tā iepazīstinot ar mazu daļiņu no tām kultūras vērtībām, kas Latvijā glabājas.

Satura rādītājs

LZA un akciju sabiedrības “Grindeks” balvu laureāti

Gunārs Čipēns, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors, habilitēts ķīmijas doktors, valsts emeritētais zinātnieks saņēma LZA un PAS “Grindeks” balvu par mūža veikumu peptīdu ķīmijā un medicīnā izmantojamu peptīdu hormonu ražošanas tehnoloģiju izstrādē. Ar vairāk kā 500 zinātniskām publikācijām, tostarp 7 monogrāfijām, 65 autorapliecībām un patentiem, ar viņa vadībā izstrādātām 25 zinātņu kandidāta, tagad jāsaka doktora disertācijām, Gunārs Čipēns ir viens no visvairāk citētajiem Latvijas ķīmiķiem. Līdztekus pētījumiem par peptīdu strukturāli funkcionālo organizāciju Gunāra Čipēna vadībā izstrādātas ražošanas tehnoloģijas peptīdu hormoniem, kurus izmanto medicīnā – angiotenzīnam, pentagastrīnam, oksitocīnam, tiroliberīnam un dezaminooksitocīnam. Oksitocīnu pēc laureāta vadībā izstrādātās tehnoloģijas AS “Grindeks” ražo un eksportē arī pašreiz. Gunārs Čipēns nav vairījies arī no pedagoģiskā darba, lasījis speckursus gan RPI (tagad RTU), gan LU ķīmijas fakultātēs. 1964. gadā organizējis un 20 gadus vadījis peptīdu ķīmijas laboratoriju. Pēc akadēmiķa Solomona Hillera nāves Gunārs Čipēns 8 gadus vadīja Organiskās sintēzes institūtu, bija vairāku vissavienības zinātnisku padomju priekšsēdētājs. Gunārs Čipēns ir Latvijas un PSRS Valsts prēmijas, LZA Gustava Vanaga prēmijas, kā arī P. K. Anohina, S. A. Hillera un D. H. Grindeļa piemiņas medaļu laureāts.

LZA un a/s Grindeks balvu par biomehānikas zinātniskā virziena attīstīšanu un kadru sagatavošanu Latvijā saņēma RTU rektors, profesors, habilitēts inženierzinātņu doktors, LZA akadēmiķis Ivars Knēts. 1969.gadā prof. I.Knēta – tolaik jauna, daudzsološa speciālista klasiskajā materiālu mehānikā – vadībā apvienojās zinātnieku grupa, kura 1971. gadā izveidoja Polimēru mehānikas institūta Biomehānikas laboratoriju. Tolaik biomehānika bija jauns virziens zinātnē un prof. I.Knēta vadītā laboratorija pēc būtības uzreiz kļuva par vadošo toreizējā Padomju Savienībā, kā arī ieguva starptautisku atzinību. Šeit nozīmīga loma bija tās vadītājam – jaunam, dinamiskam, uz starptautiskiem kontaktiem ievirzītam zinātniekam, kurš ar savu autoritāti prasmīgi apvienoja divu tik ļoti atšķirīgu skolu – medicīnas un mehānikas pārstāvju pieredzi un kompetenci savā jomā, lai iegūtu jaunas zināšanas par cilvēku. Mediķi bija sapratuši, ka lai risinātu transplantācijas, rekonstruktīvās ķirurģijas u.c. problēmas, jāzina cilvēka ķermeni veidojošo materiālu – kaulu, muskuļu, asinsvadu u.c. mehāniskās īpašības, no otras puses mehānikas speciālisti bija apguvuši pieredzi jaunu, sintētisku materiālu pētīšanā un lūkojās pēc jaunām šo zināšanu pielietojuma sfērām. Šāda pieeja, atšķirīga no tolaik citās zinātniskajās skolās valdošās pieejas, kur pārsvaru bieži vien ņēma tīri medicīnisku problēmu izpēte, nodrošināja Latvijas biomehāniķu pētījumu rezultātu novitāti, un daži tolaik iegūtie dati joprojām tiek izmantoti par bāzi jaunu hipotēžu un teoriju pārbaudei. 1987.gadā prof. I.Knēta vadītā laboratorija pārceļas uz Rīgas Tehnisko universitāti (tolaik Rīgas Politehniskais institūts), kur turpina sekmīgi strādāt līdz šai dienai gan pētniecībā, gan speciālistu sagatavošanā. Darbu ciklu, par kuru piešķirta LZA un a/s Grindeks balva, veido 170 zinātniski raksti un 3 grāmatas, patentēti 6 izgudrojumi (ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Šveicē un Japānā). Sekmīgi turpina attīstīties zinātniskā skola, jo doktora darbus aizstāv prof. I.Knēta un viņa audzēkņu vadītie doktoranti, tādējādi veidojot jau trešo pētnieku – biomehāniķu paaudzi Latvijā un nodrošinot pēctecību.

Apbrīnas vērts ir tas zinātniski organizatoriskais darbs, ko veicis un turpina veikt prof. I.Knēts. Neskatoties uz noslogotību RTU rektora amatā, viņš vienlaicīgi pilda LZA Senāta locekļa, LZP locekļa un komisijas priekšsēdētāja , Latvijas Augstākās izglītības padomes locekļa , Latvijas Rektoru padomes locekļa u.c. pienākumus (uzskaitījumu varētu turpināt!). Tajā pašā laikā Ivars Knēts saglabā labestīgu attieksmi pret kolēģiem un ar savu neizsīkstošo enerģiju un optimismu darbojoties visas Latvijas zinātnes labā ir līdzējis pārvarēt ne vienu vien sarežģītu situāciju šajos zinātnei tik grūtajos gados.

LZA un a/s Grindeks balvu pēc tradīcijas pasniedz Jaungada priekšvakarā, tāpēc sveicot prof. I.Knētu ar šo apbalvojumu, vienlaicīgi novēlam Jaunajā, 2005.gadā jaunus panākumus viņam un visai viņa vadītajai RTU zinātnieku saimei, labu veselību un prieku par daudziem jauniem sasniegumiem.

Latvijas ZA īstenais loceklis valsts emeritētais zinātnieks profesors Dr.habil.hist. Ēvalds MUGURĒVIČS par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijas un viduslaiku vēstures pētniecībā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s “Grindeks” balvu.

Viņš tuvu pie 50 gadiem ir nostrādājis LU Latvijas vēstures institūtā un 25 gadus no tiem ir vadījis arheoloģijas nodaļu. Galvenie viņa pētniecības virzieni ir Latvijas vēlā dzelzs laikmeta (9.–12. gadsimts) un viduslaiku arheoloģija (12.–16. gs.). Risinājis Latvijas vēsturiskās ģeogrāfijas problēmas un gatavojis izdošanai viduslaiku rakstītos avotus.

Ē. Mugurēvičs ir vadījis 35 arheoloģiskās ekspedīcijas gan apmetnēs, gan senkapos, gan pilskalnos, gan mūra pilīs. Minēsim kaut vai izpētītos pilskalnus un pilis: Oliņkalnā, Lokstenē, Mārtiņsalā, Sabilē, Pabērzkalnā, Matkulē, Saldū, Piltenē, Dundagā, Rēzeknē, Dinaburgā, Ļaudonā un Jersikā.

Viņa pētījumiem ir raksturīga novitāte: pirmoreiz kompleksi risinātas seno latgaļu zemju novadu un valstu veidošanās problēmas, noteikti galvenie centri, nosprausti satiksmes ceļi, raksturoti ekonomiskie un kultūras sakari ar kaimiņu tautām. Pirmoreiz izstrādājis Latvijas viduslaiku arheoloģijas problemātiku, aplūkojis arheoloģiski pētītos ciemus, pilis, raksturojis darbarīkus, ieročus, iedzīves priekšmetus un rotas. Jaunā skatījumā izvērtējis 12.–13. gs. rakstītos avotus par vendiem, lībiešiem un kuršiem.

Jaunajam akadēmiskajam “Indriķa hronikas” izdevumam viņš ir uzrakstījis plašu ievadu ar jaunu hronikas autora izcelsmes teoriju un komentāriem. No latīņu valodas pirmoreiz tulkojis nesen atrastu Baltijas zemju aprakstu, kuram pievienoti plaši komentāri. Sagatavots mūsdienīgs, ar ievadu un komentāriem, “Atskaņu hronikas” izdevums.

Ē. Mugurēvičs, pateicoties savām 425 zinātniskajām publikācijām, starp kurām ir divas monogrāfijas un vairāki kolektīvi darbi, plašajai dalībai starptautiskajos zinātnes forumos un organizācijās, ir populārs ne tikai Latvijā, bet augsti novērtēts arī Eiropas arheologu aprindās.

Satura rādītājs

LĒMUMS Nr. 8-2-1

Rīgā, 2004.g. 28. decembrī

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par zinātnisko darbību” (20.05.98.), “Nolikumu par promocijas kārtību un kritērijiem” (MK Noteikumi Nr. 134, 06.04.99.) un LZP Promocijas padomju komisijas š.g. 9. decembra slēdzienu, nolemj:
1. Piešķirt eksperta tiesības zinātņu nozares “Ekonomika” apakšnozarēs “Agrārā ekonomika” un “Reģionālā ekonomika” šādiem zinātniekiem:

2. Apstiprināt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) padomi ar promocijas tiesībām norādītajās zinātnes nozares “Ekonomika” apakšnozarēs, iekļaujot tajā augšminētos ekspertus.

Padome tiesīga piešķirt ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātnisko grādu. Padomes pilnvaru laiks līdz 2009.g. 28. decembrim.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis
J.Ekmanis

* * *

LĒMUMS Nr. 8-2-2

Rīgā, 2004.g. 28. decembrī

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par zinātnisko darbību” (20.05.98.), “Nolikumu par promocijas kārtību un kritērijiem” (MK Noteikumi Nr. 134, 06.04.99.) un LZP Promocijas padomju komisijas š.g. 9. decembra slēdzienu, nolemj:

1. Piešķirt eksperta tiesības zinātņu nozares “Enerģētika” apakšnozarēs “Elektroenerģētika”, “Elektroapgāde”, “Siltumenerģētika” un “Alternatīvās enerģijas iekārtas” šādiem zinātniekiem:

2. Apstiprināt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomi ar promocijas tiesībām norādītajās zinātnes nozares “Enerģētika” apakšnozarēs, iekļaujot tajā augšminētos ekspertus.

Padome tiesīga piešķirt inženierzinātņu doktora (Dr.sc.ing.) zinātnisko grādu. Padomes pilnvaru laiks līdz 2009.g. 28. decembrim.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis
J.Ekmanis

* * *

Rīgā, 2004.g. 28. decembrī

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par zinātnisko darbību” (20.05.98.), “Nolikumu par promocijas kārtību un kritērijiem” (MK Noteikumi Nr. 134, 06.04.99.) un LZP Promocijas padomju komisijas š.g. 9. decembra slēdzienu, nolemj:
1. Piešķirt eksperta tiesības zinātņu nozares “Veterinārmedicīna” apakšnozarēs “Infekcijas slimības un mikrobioloģija” un “Pārtikas higiēna” LLU profesoram Dr.med.vet. Pēterim Keidānam.
2. Iekļaut Dr.med.vet. Pēteri Keidānu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātņu nozares “Veterinārmedicīna” promocijas padomē, apstiprinātā 2004.g. 9. novembrī /LZP lēmums Nr. 6-3-2/.
3. Piešķirt augšminētai padomei promocijas tiesības zinātņu nozares “Veterinārmedicīna” apakšnozarēs “Infekcijas slimības un mikrobioloģija” un “Pārtikas higiēna”.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis
J.Ekmanis

* * *

Rīgā, 2004.g. 28. decembrī

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties LZP Promocijas padomju komisijas š.g. 9. decembra slēdzienu, nolemj iekļaut LZP Vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā žurnāla “Likums un tiesības” sadaļu “Tiesību zinātne”, izd. nevalstiska bezpeļņas org. “Ratio iuris”, līdzizdevēji LU un RJA.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis
J.Ekmanis

* * *

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

akad. I. Knēts,
LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Satura rādītājs

izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem:
• vadošais pētnieks
• pētnieks
neorganiskās, analītiskās, fizikālās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas nozarēs.
Dokumenti konkursam (iesniegums par piedalīšanos konkursā, CV un pēdējo 5 gadu publikāciju saraksts) iesniedzami RTU Neorganiskās ķīmijas institūta zinātniskajai sekretārei (Miera ielā 34, Salaspilī, 304. istabā) viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas (tālr. 7944711, 7800765).

Satura rādītājs

Mūžībā aizgājis viens no Latvijas ievērojamākajiem ārstiem–kardiologiem, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

U.Kalniņa darba mūžs kopš Rīgas medicīnas institūta beigšanas 1971. gadā bija saistīts ar Stradiņa slimnīcu un Latvijas Kardioloģijas institūtu, apvienojot praktizējoša ārsta, zinātnieka un pedagoga darbu. U.Kalniņš 1980. gadā aizstāvēja disertāciju, iegūstot medicīnas doktora grādu un kopš 1993. gada vadīja Latvijas Kardioloģijas centru. U.Kalniņa zinātniskie pētījumi bija saistīti ar sirds išēmiskās slimības diagnostikas un ārstēšanas problēmām. Viņa vadībā Latvijas Kardioloģijas centrā ir ieviestas jaunas koronārās sirds slimības diagnostikas un ārstēšanas metodes, kas kopumā veido jaunu kardioloģijas apakšnozari – invazīvo kardioloģiju. Viņa vadībā Centrs šodien ir kļuvis par ievērojamu praktisku, akadēmisku un zinātnisku klīniku ar tādām pašām iespējām, kādas nodrošina labākās Eiropas klīnikas. Vienlaicīgi Uldis Kalniņš veica pedagoga pienākumus kā asociētais profesors Latvijas Universitātē, bija Latvijas Zinātnes padomes zinātnisko grantu un klīnisko pētījumu vadītājs. Viņa zinātnisko pētījumu rezultāti apkopoti vairāk nekā 100 publikācijās pasau-les zinātniskajā presē, par tiem regulāri ziņots Eiropas valstu un ASV profesionālajos kongresos.

Profesors U.Kalniņš bija Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Eiropas Kardiologu biedrības un Amerikas Kardiologu koledžas īstenais loceklis.

Profesora Ulda Kalniņa ieguldījumu Latvijas medicīnas attīstībā augsti novērtējusi Latvijas valsts, apbalvojot viņu ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Visa Latvijas mediķu saime, profesora kolēģi un līdzgaitnieki, dziļi skumstot par Ulda Kalniņa zaudējumu, paturēs viņu gaišā piemiņā.

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Kardiologu biedrība
Latvijas Kardioloģijas institūts
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte

Satura rādītājs

Savādi un neparasti ir cilvēku likteņi. Visi gaidām Ziemassvētkus kā saulgriežu laiku, saule pavēršas uz pavasara pusi, dienas kaut pa mirklim kļūst garākas, sirdī mostas jauna ticība. Ziemassvētkos cits citam vēlam prieku, mieru, laimi, tā darīju arī es, uzrakstīju apsveikuma vārdus savai darba kolēģei, Raiņa pētniecei Gundegai Grīnumai, bet Ziemassvētku pirmajā dienā atnāca atbildes vārdi: “Prieka šogad nekāda. Aizgājusi Saulcerīte Viese.” Aizgājusi. Viens vienīgs īss, strups vārds. Nežēlīgs. Aizgājējai vārds bija neierasts, taču Ziemassvētku laikam īsti atbilstošs – Saulcerīte. Laikam gan toreiz vecāki, raugoties mazajā meitiņā, domāja par sauli un, pieaugusi būdama, daudziem viņa tiešām atnesa sauli: ar savu darbu, mīlestību, literatūras izpratni, ar savām grāmatām.

Mūsu ceļi savijās visai sen – Zinātņu akadēmijā gatavojām Raiņa Kopotu rakstu akadēmisko izdevumu, gandrīz katru dienu nācās aizstaigāt uz toreizējo Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeju, un tur senās Rīgas pils velvēs allaž varēja sastapt spriganu, atļaujos teikt, jaunieti – tā bija fondu glabātāja Saulcerīte Viese, saņemot fondu glabāšanas atslēgas, viņai bija tikai divdesmit seši gadi. Raiņa muzejs bija viņas darbības sākotne, tur Saulcerīte pavadīja dienas un gadus, diendienā būdama kopā ar rakstnieku rokrakstiem, atmiņām, piemiņas lietām, un šie fondu materiāli kļuva par drošu pamatu viņas turpmākajam darbam. Saulcerīte Viese izauga par rakstnieci, taču viņas darbos arvien rokām sadodas divas mūzas – māksla un zinātne, rakstniecība un literatūrpētniecība.

Nenovērtējams bija Saulcerītes Vieses padoms jau minēto Raiņa Kopotu rakstu kārtošanā, un bija īpaši svarīgi, ka šo padomu dod teicama Raiņa daiļrades un biogrāfijas pārzinātāja. Viņa atvēra toreiz vēl nezināmas Raiņa literārās darbības lappuses, ko pēc gadiem ietvēra grāmatā “Jaunais Rainis” (1982). Tās pirmajai nodaļai likts zīmīgs moto: “Aiziet pusmūža, pirms turam sevi rokās ...” Tie ir Raiņa vārdi.
Saulcerīte Viese bija jaunatklājēja, viņa iepazīstināja mūs ar jaunības dienu vēl neiepazīto Raini, viņa atklāja Aspaziju – visā visumā un pilnībā, ar katru gadu ejot dziļāk un dziļāk viņas personības un daiļrades izpētē. Šiem viņas pētījumiem arī varētu likt kopīgu virsrakstu “jaunā Aspazija”, ne gados jaunā, bet no jauna ieraudzītā, no jauna atklātā, no jauna visā pilnībā izpētītā. Saulcerīte Viese ir izcilākā Aspazijas un viena no izcilākajām mūsdienu latviešu literatūras pētniecēm. Vispirms viņas kārtojumā iznāca divi Aspazijas dzejas sējumi (1966), sekoja divi lugu sējumi (1968), pēc tam Saulcerīte Vieses apkopojoša monogrāfija “Aspazija” (1975), tad plašs Aspazijas Kopotu rakstu izdevums sešos sējumos (1985–1988), un kā pētnieciskā darba vaiņagojums – plaša monogrāfija, reizē romāns ar zīmīgu nosaukumu “Mūžīgie spārni” (2004). Tā vien liekas, ka arī Saulcerīti Viesi nesa mūžīgi spārni – ideju spārni, taču viņa prata sasaistīt zemi ar debesu tāli, viņas grāmatās jaušams stabils, zemē sakņots pamats un tam līdzās vēriens, plašums, domas lidojums.
Pārlūkojot Saulcerītes Vieses darbu sarakstu, pārņem apbrīna un cieņa, cik daudz cilvēks var paveikt, ja viņš nečīkst, bet dara. Gribu vēl piemetināt, ka Saulcerīte Viese bija mūsu Zinātņu akadēmijas Goda locekle un rosīgi ņēma dalību kopējos pasākumos.

Saulcerīte aizgāja pēkšņi, negaidot. Bijām paraduši viņu redzēt spirgtu, možu, ierosmju pilnu. Vēl pirms pāris dienām ... Un nu viņas vairs nav. Saulcerīte mīlēja mūsu tautas dziesmas, vēl tad, kad tas oficiāli nebija pieņemts, svētku reizēs uzģērba tautas tērpu, un sagadījās tā, ka viņa aizgāja, sekojot senču tradīcijām. J. A. Jansonam ir tautas dziesmu krājums “Sidraba vītols”, vienai no apakšnodaļām likts virsraksts “Kā un kad ir labi mirt”, tajā atrodam tautas dziesmu, kas bieži citēta:

Dod, Dieviņ, tā nomirt,
Kā nomira tēvs māmiņa:
Tēvs nomira, rij’ kuldams,
Māte, maizi mīcīdama.
Tā aizgāja arī Saulcerīte Viese. Iztēlē skatu viņu ar grāmatu “Mūžīgie spārni rokās”, apstarotu, acīm redzot, bija dzimusi jauna iecere! Tikai ...
Tas bija skaists, ražens mūžs.

Viktors Hausmanis.

Satura rādītājs

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2004. gada 5./6. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:

REVIEW [APSKATA RAKSTS]

Genetic control of gametophytic apomixis: Current status of knowledge [Gametofītās apomikses ģenētiskā kontrole: mūsdienu priekšstati] 167–174
Grigory Gerashchenkov and Natalya Rozhnova

ORIGINAL PAPERS [ORIĢINĀLRAKSTI]

Induced sputum cell spectrum and antioxidative status in chronic obstructive pulmonary disease, smoking and non-smoking bronchial asthma patients [Šūnu spektrs un antioksidatīvais statuss inducētajās krēpās pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību, astmu un veseliem indivīdiem] 177–181
Māris Bukovskis, Normunds Jurka, Andrejs Šķesteris, Gunta Strazda, and Immanuels Taivans

Protein-energy malnutrition among the ESRD patients on maintenance haemodialysis in Latvia [Uztura nepietiekamības izplatība un riska faktori terminālas hroniskas nieru mazspējas slimniekiem hemodialīzes terapijas laikā Latvijā] 182–190
Ināra Ādamsone, Dmitrijs Babarikins, Rafails Rozentāls, and Diāna Amerika

High-dose inhaled steroids may induce neutrophilic inflammation in airways of asthma patients [Liela inhalējamo kortikosteroīdu deva izraisa neitrofilo leikocītu skaita palielināšanos astmas slimnieku elpceļos] 191–197
Māris Bukovskis, Normunds Jurka, and Immanuels Taivans

Endoscopic forehead-brow lift [Endoskopiska pieres ādas plastika] 198–204
Eduards Jurševičs

Assesment of the immune status in Latvia’s Chernobyl clean-up workers with chronic polyneuropathy [Imūnstāvokļa raksturojums Latvijas Černobiļas avārijas seku likvidētājiem ar hroniskām polineiropātijām] 205–208
Nataļja Kurjāne, Ojārs Rubens, Tatjana Romanova, Olga Šitova, and Artūrs Sočņevs

Constant current-induced vacuolation of T-system in from muscle fibre [Līdzstrāvas izraisīta T sistēmas vakuolizācija vardes izolētā muskuļšķiedrā] 209–214
Nora Švinka

Role of computed tomography in child with normal chest radiograph in tuberculosis infection [Datortomogrāfija bērniem ar tuberkulozes infekciju un normālu konvencionālo radioloģisko atradi] 215–221
Iveta Ozere and Ausma Ozoliņa

SCIENCE LIFE [ZINĀTNES DZĪVE]

Eižens Pētersons—an excellent scientist and a great man [Eižens Pētersons (1911–1993) – agronoms, augu introdukcijas speciālists] 222–226
Oļģerts Emīls Kreicbergs and Ivars Dimza

Activities of the Latvian Academy of Sciences in 2004 (January – April) Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2004. gadā (janvārī – aprīlī) 227–230

IN MEMORIAM

Jurijs Tarnopoļskis (1929–2003), a Latvian mechanical engineering scientist [Jurijs Tarnopoļskis (1929–2003), inženiermehāniķis] 231–232

Jūlijs Anšelevičs (1931–2004), a Latvian medical scientist [Jūlijs Anšelevičs (1931–2004), medicīnas zinātnieks] 233–234

Index of Authors and Papers published in this journal in the year 2004 [2004. gadā publicēto autoru un rakstu rādītājs] 235–237

Branch index of papers [Nozaru rādītājs] 238

***

Satura rādītājs

2005. gada 20. janvārī plkst. 14.00 notiks LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēžu zālē Akadēmijas laukumā 1), kurā disertāciju filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Latviešu un vācu jauniešu valoda: kontrastīvais aspekts”.
Darba oficiālie recenzenti: Dr.habil.philol. prof. Daina Nītiņa, Dr.habil.philol. prof. Jānis Valdmanis, Dr.habil.philol. prof. Andrejs Veisbergs.
Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2005. gada 21. janvārī plkst. 11.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2, 218. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Kvalitatīvas jēru gaļas ieguves zinātniskais pamatojums Latvijā” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs Jemeļjanovs, Dr.agr. Genovefa Norvele, Dr.agr. Ausma Veģe.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Jelgavā, Lielajā ielā 2.

2005. gada 26. janvārī pulksten 13.00 Daugavpils Universitātes (DU) Promocijas padomes atklātā sēdē Vienības ielā 13, 215. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Volfganga Borherta daiļrades mākslinieciskā pasaule” literatūrzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil.philol., LU prof. Juris Kastiņš, Dr. philol. prof. Ilze Kangro, Dr. habil. philol., DU prof. Eduards Mekšs.
Ar promocijas darbu var iepazīties DU Zinātniskajā bibliotēkā.

***

2005.gada 3.februārī plkst.15.00 RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P-05 atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zālē

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas enerģētikas attīstības scenāriju izstrāde un izpēte, ievērojot vides faktoru” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., prof. I.Veidenbergs, Dr.habil.sc.ing., prof. O.Liik (Igaunija), Dr.habil.sc.ing., prof. V.Zēbergs.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

***

LU promocijas padome bioloģijas (Nr. 2) zinātņu nozarē 2004. gada 14. decembra sēdē piešķīra zinātņu doktora zinātnisko grādu Annai Zajakinai bioloģijas zinātņu nozares molekulārās bioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Hepatīta B vīrusa rekonstrukcija in vivo”.
Balsošanas rezultāti: par – 10 balsis, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas zinātņu nozares promocijas padome 2004. gada 17. decembra sēdē piešķīra ģeogrāfijas doktora (Dr.geogr.) zinātnisko grādu Ilgvaram Francim ģeogrāfijas zinātņu nozarē cilvēka ģeogrāfijas apakšnozarē par promocijas darbu “Rīgas teritorijas funkcionālās struktūras transformācija”.
Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.

Satura rādītājs

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 7. janvārī