Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2005. gada  7. marts: 5 (297)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

.LZA Senāta lēmumi 2005.gada 22.februārī

• Piešķirt LZA Lielo medaļu LZA īstenajam loceklim Elmāram Blūmam par magnētisko šķidrumu fizikas zinātniskā virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā.

• Piešķirt LZA Lielo medaļu LZA ārzemju loceklim Edvīnam Vedējam (ASV) par jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā.

• Apstiprināt Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas 3.novembra sēdes lēmumu un piešķirt LZA goda doktora grādu (Dr.h.c.) intelektuālā īpašuma aizsardzībā Kamilam Idrisam.

• Apstiprināt Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas 17.janvāra sēdes lēmumu un piešķirt LZA goda doktora grādu filoloģijā (Dr.h.c.philol.) Mārai Vīksnai un LZA goda doktora grādu vēsturē (Dr.h.c.hist.) Raimo Pullatam.

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmijas
Lielās medaļas laureāti

LZA īstenais loceklis Elmārs Blūms

LZA īstenais loceklis, profesors, Dr.habil.phys.Elmārs Blūms ir viens no vadošajiem LU Fizikas institūta speciālistiem. Vairāk kā 45 gadus strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas sistēmā, kopš 1970. gada vada laboratoriju LZA (kopš 1997. g. LU) Fizikas institūtā. Veicis nozīmīgus pētījumus un iedibinājis starptautiski atzītu skolu daudzkomponentu sistēmu siltuma un masas pārnesē, ietverot jaunas magnetohidrodinamikas, elektroķīmijas, un, galvenokārt, magnētisko koloīdu fundamentālās un lietišķās problēmas. Vienlaikus ar priekšlikumiem magnētisko šķidrumu izmantošanai tehnikā (akustisko sistēmu skaļruņu dzesēšana) aktīvi popularizējis arī to pielietošanu bioloģijā un medicīnā (bioloģisko suspenziju magnetiskā separācija, magnētiskais zāļu transports).

Publicējis vairāk kā 230 zinātniskos darbus, tostarp 5 monogrāfijas (Latvijā un starptautiskās izdevniecībās, ar līdzautoriem), vienu plaša satura rokasgrāmatu (UNESCO projekts, plašs starptautisks autoru kolektīvs), ap 130 pārskatus un rakstus starptautiskos un Latvijas žurnālos. Viņa vadībā izstrādātas 11 zinātņu kandidātu (doktoru) disertācijas, tai skaitā divi zinātņu doktori sagatavoti sadarbībā ar Pjēra un Marijas Kirī Univeritāti Francijā (E. Auzāns, 1999, A. Mežulis, 1999). Sākot no 1980. gada iedibinājis un veic aktīvu zinātnisko sadarbību ar partneriem ārzemēs (Vācijā, Francijā, ASV, Norvēģijā, Zviedrijā, Anglijā). Patlaban galvenie sadarbības partneri ir Brēmenes Universitāte (Vācija) un kompānija “Ferrofluidics Corporation” (ASV).

Veic plašu starptautisku zinātniski organizatorisko darbību. Veicinājis un koordinējis magnētisko šķidrumu pētniecību sākotnēji PSRS (1981–1989), bet kopš 1986. gada iesaistījies starptautisko zinātnisko konferenču koordinēšanā ferrokoloīdu tematikā Eiropas un pasaules mērogā. Kopš 1998. gada vada Starptautisko magnētisko šķidrumu komiteju un ir Starptautisko asociācijas HYDROMAG (associated with the UTAM) – viceprezidents. Ir Latvijas pārstāvis Baltijas reģiona valstu Siltuma un masas pārneses komitejā (kopš 1991), darbojas kā projektu vērtētājs–eksperts Eiropas Komisijā Briselē (kopš 1999). Ievēlēts Eiropas Zinātņu un Mākslu Akadēmijā (Austrija, 1991), ir Aleksandra fon Humbolta pētniecības balvas laureāts (Vācija, 1999).

LZA ārzemju loceklis Edvīns Vedējs

Profesors E.Vedējs dzimis 1941.gada 31.janvārī Rīgā. Diezgan neparasti Amerikai, ka visa profesora zinātniskā darbība no studiju gadiem līdz pasaules mēroga zinātniekam ir saistīta tikai ar divām universitātēm Viskonsīnā un Ann–Arborā. Edvīna Vedēja ilgais zinātniskais darbs parāda viņa aso skatu jaunu sintētisko metožu sapratnē un izstrādē. Profesora lielāko sasniegumu skaitā ierindojami Vitiga reakcijas mehānismu un stereoselektivitātes pētījumi. Ilggadīgo pētījumu rezultātā tika atrasti tieši pierādījumi oksafosfetānu starpproduktu esamībai. Tādu pašu nozīmību ķīmiķu aprindās iemantojuši E. Vedēja pētījumi azometīnu ilīdu ķīmijas jomā. Aktīvie starpprodukti izmantoti vidēja lieluma ciklu un nestabilizētu azometīnu ilīdu sintēzē, kā arī katalītiskās nukleofīlās acilēšanas reakcijās. Daudz sintētisko atradumu ir dažādu aizsarggrupu izstrādē un izmantošanā. Svarīga ir benztiazolilsulfonilaizsarggrupas izmantošana aminoskābju sintēzē. Neparasti vērīgais skats ļāva izmantot nelielo deitērija atomu, kā neparastu aizsarggrupu virzītās starpmolekulārajās hidroborēšanas reakcijās.

Viena no profesora E. Vedēja prioritātēm visas zinātniskajās karjeras laikā ir bijusi doktorantu apmācība. Viņš ir lepns par projektiem, kuru veiksmi lielā mērā ir noteicis nevis ilgs un plānveidīgs darbs, bet diskusijas ar studentiem. E. Vedēja pirmās un ilgākās darba vietas Viskonsīnas Universitātes virzība uz jaunu spējīgu ķīmijas doktoru un profesoru audzināšanu ir arī profesora nopelns. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika sākta nopietna un ļoti veiksmīga sadarbība ar Latvijas ķīmiķiem. Un sadarbības formas ir bijušas dažādas. LU absolvents Artis Klapars un RTU absolvents Olafs Daugulis spīdoši sevi apliecināja gan Viskonsitātes Universitātes doktorantu vidū, pārspējot daudzus izcilākos studentu sasniegumus teorētiskajos eksāmenos. Abu izcilās eksperimentatoru dotības palīdzēja atrisināt gan sarežģīto mitomicīna sintēzi, gan efektīvu hirālu ciklisko fosfīnu katalizatoru sintēzi. Abi E. Vedēja grupā ieguvuši doktora grādu, uz neilgu laiku atgriezušies Latvijā, bet tagad sekmīgi strādā ASV. Artis Klapars ir pētnieks firmā Merck, bet Olafs Daugulis – profesors Teksasas Universitātē. Edgars Sūna bija jaunas sadarbības formas sācējs, veicot doktorantūras darbu Latvijā un ASV, sekmīgi turpinot E. Vedēja aizsākto asimetriskās protonēšanas ideju. Tagad viņš ir viens no vadošajiem OSI ķīmiķiem un sevišķi spēcīgs jaunu tehnoloģiju izstrādē.

Ne mazāk veiksmīgs sadarbības virziens, ko E. Vedējs veicis, ir Latvijas ķīmiķu pēcdoktorantūras apmācība. Tās aizsācēji 90.gadu sākumā bija OSI ķīmiķi un LU absolventi Pēteris Trapencieris un Einārs Loža. Pieredzes skolas rezultātā abi tagad ir vadoši OSI pētnieki un ķīmijas studentu audzinātāji Rīgā. Sadarbības turpinātāji bija RTU doktori Māra Jure un Ēriks Rozners. Bez profesores Jures līdzdalības tagad nav iedomājama neviena RTU ķīmiķu izglītības programma. Bet profesors Rozners tagad māca Ziemeļaustrumu Universitātes studentus ASV austrumu krasta ķīmiķu Mekā – Bostonā.

Jau vairāk kā desmit gadu Latvija var būt pateicīga E. Vedēja materiālajam ieguldījumam ķīmijas literatūras iegādei Latvijas bibliotekām. Ar E. Vedēja atbalstu katru gadu pieci Amerikas Ķīmiķu biedrības labākie žurnāli ceļo uz Rīgu. Nenovērtējama ir arī E. Vedēja katalizatora loma skaistas tradīcijas iedibināšanā Latvijā. 2003. gadā jau notika trešais izcilākā latviskās izcelsmes ķīmiķa Paula Valdena piemiņai veltītais simpozijs organiskajā ķīmijā. Visos trīs simpozijos 1998., 2001. un 2003.gadā viņš bijis klāt ar spīdošām lekcijām.

Dabas māte reti kad vienā cilvēkā ieliek lieliska zinātnieka, pedagoga un organizatora spējas. Tomēr visas šīs īpašības piemīt profesoram E. Vedējam un tiek koptas neatlaidīgā ikdienas darbā.

Amerikas Ķīmiķu biedrības (ACS) 2004.gada balvas sasniegušas adresātus un tās pasniegšana notiks gadskārtējā ķīmiķu konferencē 30.martā Anaheimā. Prestižā Nobela balvas 1990.gada ieguvēja Herberta Brauna (Herbert C.Brown) balva par radošu sintētisko metožu pētīšanu piešķirta latvietim profesoram Edvīnam Vedējam. Tādējādi ACS novērtējusi profesora ieguldījumu organiskās sintēzes metodoloģijā un stereoķīmijā. Pirmo reizi latviešu izcelsmes zinātnieks apbalvots ar tik prestižu balvu.

Dr. Kamils IDRISS (Kamil Idris)

Dz. 1945.g. Sudānā. Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO – World Intellectual Property Organisation) ģenerāldirektora vietnieks (1994–1997) un ģenerāldirektors (kopš 1997.g.) (Ženēva, Šveice)

Izglītība: Maģistra grāds starptautiskajās tiesībās un starptautiskajās attiecībās (Ohaijo Universitāte, ASV); Doktora grāds starptautiskajās tiesībās (Ženēvas Universitātes Starptautisko attiecību institūts, Šveice).

Galvenās publikācijas:

Māra Vīksna (Mārīte Vīksna)

Dz. 1949.g., folkloriste. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti (1971). Kopš 1969. gada LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja. Rakstījusi par folkloras vākšanu, folkloristiem, Folkloras krātuvi, folkloristikas vēsturi, “Latvju dainu” tapšanu. Rakstījusi priekšvārdus K. Barona simtgadei veltītajā krājumā, I. A. Jansona, A. Bērzkalnes, P. un M. Birkertu darbu atkārtotajiem izdevumiem, rakstus mācību grāmatām. Sakārtojusi bērniem domātus folkloras krājumus: “Ziemassvētki sabraukuši” (1989), “Kas to Lieldienu iešūpoja”, “Nāc nākdama, Jāņu diena”, “Laidīsim rudenī” (visi 1990), “Kā mežā sauc..” (1991). Sakopojusi tautas dziesmu krājumu. “Visu gadu dziesmas krāju” (ar E. Melni, 1989), anekdošu krājumu. “Imanta – Babīte atkal pietur”(kopā ar B. Meistari, 1– 3, 1996 – 1997). Sastādījusi krājumu “Tautas mūzikas teicēji, vācēji un pētnieki” (kopā ar V. Bendorfu, 2000). Sagatavojusi publicēšanai A. Lerha – Puškaiša “Latviešu tautas teiku un pasaku 7. daļas 2. sēj. (2001, kopā ar E. Melni un V. Bendorfu). Publicējusi nepublicētās Āronu Matīsa Bērzaunes pagastā savāktās tautas dziesmas (2002). Prasmīga ekskursiju vadītāja Folkloras krātuvē. Iepazīstinājusi ar K. Barona “Dainu skapi”(kā pasaules mēroga kultūras vērtība tas iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā) neskaitāmas skolēnu un studentu grupas. Sagaidot LFK 80. gadadienu, vadīja ekskursijas LZA Augstceltnes izstāžu telpā, iepazīstinot apmeklētājus ar jubilejas ekspozīciju. LZA F. Brīvzemnieka balvas laureāte (1999).

Profesors Raimo Pullats

Dz. 03. 04. 1935.g., beidzis Tartu universitātes Vēstures fakultāti. Pēc aspirantūras (1961 – 1964) strādāja Igaunijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā, iziedams visas zinātniskā darbinieka pakāpes no zinātniskā līdzstrādnieka līdz institūta direktoram, augstskolas profesoram. Kopā ar igauņu akadēmiķi J. Kakhu aizsāka etnosocioloģiskos pētījumus Baltijā, tiem veltīta arī R. Pullata doktora disertācija 1972.gadā: “Igaunijas pilsētu izdzīvotāji 18. gs.  1940.g.” Teritoriālā ziņā apzināti Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas iedzīvotāju vēstures jautājumi. Pētījumi guvuši starptautisku atzinību un ievērību, to autors – dažādu starptautisku zinātnisko biedrību un Zinātņu akadēmiju goda locekļa titulu, arī Baltijas Asamblejas balvu zinātnē 2001. gadā. Viņš aizstāvējis vēl vienu doktora disertāciju arī Oulu universitātē Somijā. R. Pullata divsējumu “Tallinas vēsture” zināmā mērā ietekmēja arī Rīgas vēstures uzrakstīšanu. Vadījis, konsultējis un oponējis 13 disertantiem Igaunijas un Latvijas vēstures problēmās.

Pašlaik pēta Austrumu un Ziemeļeiropas vēsturi, īpaši pilsētu vēsturi, vēsturisko demogrāfiju 20.gs. ārpolitiku, sevišķi Igaunijas – Somijas – Polijas attiecības. 52 grāmatu (no tām 8 publicētas ārpus Igaunijas) un vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu autors.

Ar Latvijas vēstures zinātniekiem (LU Latvijas vēstures institūtu, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju un Latvijas Valsts vēstures arhīvu) R. Pullatu saista senas koleģiālas sadarbības saites – disertāciju aizstāvēšana, semināri, konferences, kopdarbi. 2004.gadā publicētā R. Pullata grāmata “Sanktpēterburga kā cerību pilsēta un igauņu intelektuālās eleites veidošanās līdz 1917. gadam” varētu noderēt kā ierosinājums līdzīgam pētījumam par latviešu inteliģences veidošanos. Sagatavojot J. K. Broces “Monumente” 4. sējumu, šī sadarbība turpināsies.

Satura rādītājs

Latvijas intelektuālā īpašuma
aizsardzības problēmas

Latvijas Zinātņu akadēmijas 2005.gada 3. februāra sēdes lēmums

LZA pievērš īpašu uzmanību zinātnes, tehnoloģijas, inovāciju un izgudrošanas problēmu kopumam Latvijā. 2003.gada 10.aprīļa LZA pilnsapulce noklausījās un apsprieda akadēmiķa Ulda Viestura referātu “Izglītība, zinātne, inovācijas: daži izaicinājumi un risinājumi”. 2004.gada 8.aprīlī LZA noturēja sēdi “Zinātnes un tehnoloģiju pētījumu attīstība Eiropas Savienībā”. LZA un LR Patentu valde 2004.gada 13.septembrī noslēgušas sadarbības līgumu un iedibinājušas Valtera Capa balvu labākajam izgudrotājam, kuru pirmoreiz pasniegs 2005.gada septembrī.

2005.gada 3.februārī notika LZA sēde, veltīta Latvijas intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmām. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA kor.loc. J.Kristapsona, Patentu valdes direktora Z.Aumeistera, akadēmiķa I.Kalviņa un akadēmiķa U.Viestura ziņojumus.

Sēdē izskatītās problēmas būtība ir tā, ka 80.gadu beigās Latvijas zinātnieki un izgudrotāji vidēji katru gadu pieteica ~ 1000 jaunus izgudrojumus, bet tagad tikai 100–150. Latvijas zinātnieki un izgudrotāji individuāli nemaz nevar finansiāli atļauties dārgo patentēšanu ārzemēs. Sevišķi vērtīgi jaunie izgudrojumi nemaz netiek patentēti Latvijā; to patentēšanas izdevumus un pētniecības finansēšanu uzņemas ārvalstu investori; patenttiesības nonāk ārvalstu kompāniju īpašumā.

Latvijas Zinātņu akadēmija un sēdes dalībnieki uzskata:

1. Jāizstrādā grozījumi Latvijas likumdošanā ar mērķi motivēt zinātniekus aktīvāk patentēt savus izgudrojumus. Par izgudrojumu īpašniekiem, ja tie veikti par publisko finansējumu, noteikt universitātes un pētnieciskos institūtus, paredzot, ka izgudrojuma realizācijas gadījumā vismaz 50% ienākumu saņem autori.

2. Jāpiešķir īpašs finansējums un valstij jāuzņemas rūpes par pielietojamiem pētījumiem un to rezultātu komercializēšanu. Jāpanāk, lai Nacionālā inovāciju programma 2003.–2006.g. tiktu realizēta efektīgi un pilnībā, kā arī Nacionālajā inovāciju programmā tālākajiem gadiem jāiekļauj izvērsta sadaļa par rūpnieciskā īpašuma un tā aizsardzības nodrošināšanu, vienlaikus paredzot tam nepieciešamo finansējumu.

3. Sadalot valsts budžeta papildu finansējumu zinātnei, Latvijas Zinātnes padomei, kā arī universitātēm savā izdevumu struktūrā jāparedz īpaši līdzekļi, no kuriem apmaksāt piesakāmo izgudrojumu iepriekšējo novērtēšanu, izgudrojumu patentēšanu Latvijā, kā arī efektīgāko izgudrojumu patentēšanu ārzemēs.

4. Motivēt profesorus augstskolās un zinātniekus apzināt uzņēmēju vajadzības, nosakot sasniegtos zinātnes komercializācijas rezultātus kā būtisku vērtēšanas faktoru to akadēmiskajā izaugsmē un izpildāmo zinātnisko projektu rezultātu izvērtējumā.

5. Sekmēt profesoru rotāciju un ārvalstu viesprofesoru piesaisti ar augstu komercializācijas pieredzi un to plašo kontaktu izmantošanu Latvijas interesēs.

6. Atbalstāma ir Ekonomikas ministrijas iniciatīva piešķirt līdzekļus maziem un vidējiem uzņēmumiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, vienlaicīgi paredzot līdzekļus arī patentu iegūšanai un realizācijai.

7. Zinātnieki un izgudrotāji jāapgādā ar viņiem nepieciešamo informāciju rūpnieciskā īpašuma jomā. Attiecīgām valsts institūcijām atrast iespēju piešķirt mērķfinansējumu valstij nepieciešamo elektronisko datu bāžu, t.sk. patentu datu bāžu, iegādei.

8. Svarīgi ir apmācīt studentus, zinātniekus, inženierus un citus izgudrotājus savu rezultātu patentēšanai un komercializēšanai. Šim mērķim jāparedz līdzekļi Nacionālajā inovāciju programmā, kā arī jānovirza daļa līdzekļu, kurus nopelna Patentu valde.

9. Zinātnisko rezultātu komercializācijas sekmēšanai vajadzīgi profesionāli darbinieki un tehnoloģiju pārneses biroji. Jāizstrādā Latvijas tehnoloģiju pārneses institūcijas modelis.

Juris Ekmanis, LZA prezidents
Raimonds Valters, LZA ģenerālsekretārs

Satura rādītājs

Joprojām nespēj vienoties par finansējumu zinātnei

22.februārī Ministru prezidents Aigars Kalvītis pārmeta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kavēšanos saistībā ar Zinātniskās darbības likuma pieņemšanu un norādīja uz vairākām nepilnībām likumprojekta izstrādē.

Piedaloties komisijas sēdē, Kalvītis norādīja, ka likumprojekta izstrāde “atduras” pret finansējumu zinātnei un Komerclikuma radītajiem ierobežojumiem, tādēļ šie būtu galvenie izskatāmie jautājumi.

Premjers aicināja deputātus pārskatīt komisijas iepriekš atbalstīto izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (JL) izteikto priekšlikumu, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātnei ne mazāku kā 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr valsts piešķirtais finansējums zinātnei sasniedz vismaz 1,5% no IKP.
Otrajā lasījumā atbalstītā norma paredzēja, ka gadskārtējais finansējuma pieaugums nav mazāks par 0,1% no IKP, kamēr valsts piešķirtais finansējums sasniedz 1% no IKP. A. Kalvītis aicināja deputātus atgriezties pie šī formulējuma.

A. Kalvītis uzsvēra, ka nav jēgas solīt zinātniekiem to, ko nav iespējams izpildīt, jo, iekļaujot likumā šādu normu, to nebūšot iespējams realizēt.

Ministru prezidents arī solīja, ka papildu līdzekļi, ja tādi atradīšoties, tikšot piešķirti zinātnes attīstībai. A. Kalvītis norādīja, ka līdz šim vēl neviens nav vērsies valdībā ar priekšlikumiem, kā izmantot šī gada budžetā zinātnei piešķirtos papildu līdzekļus.

Saeimas komisija šodien tomēr nolēma pagaidām akceptēt likumu redakcijā, kas nosaka, ka gadskārtējais finansējuma pieaugums nav mazāks par 0,15% no IKP, kamēr valsts piešķirtais finansējums sasniedz 1% no IKP. Panta pašreizējā redakcijā tika nolemts terminu “zinātne” aizstāt ar “zinātniskā darbība”, kas ir plašāks jēdziens, jo iekļauj arī pētījumus un inovatīvo darbību.

Diskusijas par finansējumu zinātnei vēl tiks turpinātas.

I. Druviete paudusi gandarījumu par komisijas lēmumu atbalstīt priekšlikumu zinātniskās darbības finansējumu palielināt ik gadus par 0,15% no IKP.

Ministre esot gandarīta, ka A. Kalvīša valdība ieiešot vēsturē kā pirmā, kuras laikā noticis nozīmīgs pagrieziens attieksmē pret cilvēka intelektuālo darbu un intelektuālo resursu nozīmi ekonomikas attīstībā – no budžeta līdzekļiem tiks atbalstīta ne tikai teorētiskā zinātne, bet arī jaunu zinātņietilpīgu produktu radīšana.

LETA

Satura rādītājs

Ceļa pārdomas

Pērnā gada novembrī lidoju uz Bangkoku, uz starptautiskas organizācijas WETLANDS INTERNATIONAL dalībvalstu pārstāvju kopsapulci, protams, par WI naudu. Pārsēšanās lidostās nācās nīkt kādas 10 stundas. Tās aizpildot, tīri nejauši sāku izlikt uz papīra (pierakstīt) savas pārdomas par zinātni Latvijā.

Lasot avīžrakstus, kas informē par ārstu cīņu par savai kvalifikācijai vairāk vai mazāk atbilstošām algām, medmāsu streikiem, algu pielikumiem skolotājiem un universitāšu mācību spēkiem, nevilšus jāsāk domāt par to, ka mūsu valstī ir viena iedzīvotāju grupa, kura dīvainā kārtā reizē ir un reizē tās nemaz nav. Tie ir zinātnieki, kuri strādā agrākajos Zinātņu akadēmijas institūtos, kas tagad pārsvarā patvērumu atraduši Latvijas

Universitātē. Sākot jau no Valsts neatkarības atjaunošanas, dažādos valdības priekšrakstos par to, kādai kvalifikācijas kategorijai atbilst kāds amats un kādu algu var maksāt attiecīgā amata ieņēmējam, tādi amati kā pētnieks un vadošais pētnieks vispār nav atrodami. Arī pēdējos lēmumos, kas izskan kā liels IZM sasniegums, algas tiek palielinātas augstskolu darbiniekiem – profesoriem, asociētajiem profesoriem, asistentiem, taču, kaut pētnieciskie institūti formāli ietilpst LU, to pamatamati – pētnieks, vadošais pētnieks – šais lēmumos vispār nav pieminēti.

Te nu ievērību pelna lielā atšķirība starp LU “īstenajiem” darbiniekiem – profesoriem, asociētajiem profesoriem, kuri ar zinātni nodarbojas līdztekus mācību darbam, un zem Universitātes “lietussarga” pakļuvušo kādreizējo ZA institūtu zinātniekiem. Pirmajiem LZP izdalītais grants konkrēta pētījuma veikšanai tāpat, protams, ir nepietiekams, bet neapdraud izdzīvošanu, jo algu viņi saņem arī par savu pamatdarbu. Zinātniskajos institūtos strādājošajiem zinātniekiem LZP izdalītais grants no valsts budžetā zinātnei paredzētās naudas ir vienīgais uz konkrēto gadu garantētais ienākumu avots. No tā gan uzreiz tiek atskaitīti 25 % infrastruktūras uzturēšanai, jo institūtiem nav bāzes finansējuma. Varētu iebilst, ka, ja jau institūti ir LU paspārnē, vajadzētu nopietni integrēties un iesaistīties Universitātes mācību darbā. Diemžēl ne visiem tas ir iespējams. Ir nozares, kur LU attiecīgās katedras ar mācību spēkiem ir pilnībā nodrošinātas un palīdzība no malas tiek lūgta vien dažu ļoti specifisku lekciju nolasīšanā, kas, protams, neatrisina zinātniskajos institūtos strādājošo nepietiekamā finansējuma problēmas. Citās nozarēs, kas LU līdz šim ar speciālistiem mazāk nodrošinātas, pieprasījums pēc institūtu zinātniekiem ir lielāks. Ņemot vērā atalgojuma lielās atšķirības, šajos gadījumos institūtu zinātnieki izmanto izdevību pāriet pamatdarbā uz LU, kur viņu slodze ir pietiekama, lai zinātnei laika atliktu gauži maz un ne tad, kad tas ir nepieciešams. Pēdējais īpaši attiecas uz ekoloģiskajiem pētījumiem dabā, kas jāveic tad, kad dabā notiek attiecīgie procesi, bet pēc mācību plāniem šajā laikā paredzētas lekcijas, eksāmeni vai mācību prakses vadīšana. Ciparu izteiksmē absolūti stabilais zinātnes finansējums, kas neatkarības sākumos bija 0,24% no nacionālā kopprodukta, pēdējam palielinoties, nu ir noslīdējis līdz 0,17%. Ko nozīmē šie procenti, vislabāk ilustrēt ar konkrētu piemēru – LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratoriju.

Ornitoloģijas laboratorijas triju LZP grantu tēmu un laboratorijas sastāvā esošā Latvijas Gredzenošanas centra centralizētais kopējais finansējums 2004. gadā bija 24985 lati. Pēc 25 % atskaitīšanas infrastruktūrai paliek 18739 lati, no kuriem 60 % iztērēti algām, t. sk. Ls 100 (uz papīra, resp. pirms nodokļu nomaksas) – laboratorijas un tēmu vadītājam, Ls 90 – doktoriem, vad. pētniekiem – tēmu vadītājiem, Ls 80 – doktoriem, vad. pētniekiem vai pētniekiem, kuri nav tēmu vadītāji. Asistentiem, vecākajiem laborantiem, inženieriem (protams, visi ar augstāko izglītību) jāiztiek ar Ls 70 vai Ls 60 mēnesī. Tas nekas, ka minimālā alga valstī noteikta Ls 80. Naudas ir tik, cik tās ir. Tāpēc jālūdz kolēģiem rakstīt lūgumu pārcelt viņus darbā uz nepilnu darba nedēļu un piekrist saņemt tos pašus Ls 70, ko agrāk. No augstāk minētās vadošā pētnieka – projekta vadītāja algas pēc komunālo pakalpojumu apmaksas par vienistabas dzīvokli paliek Ls 20, par kuriem 20 dienas var aizbraukt no Rīgas uz darbu Salaspilī un atpakaļ. Pārtikai, apģērbam un visam citam naudas nepietiek.

Rezultāti šādai valsts attieksmei pret zinātni ir bēdīgi. Katrs, kurš tomēr no zinātnes šķirties negrib, ir spiests meklēt kādu papildus darbu, kas dotu iespēju izdzīvot. Daļai tā ir līdzdalība dažādos institūta veiktos līgumdarbos, kas nozīmē papildus darbu bez atvaļinājumiem un gandrīz bez brīvdienām, un algu tiem, kam laboratorija ir pamatdarba vieta, vidēji Ls 142 mēnesī (uz papīra). Citi meklē naudīgāku darbu un cenšas piestrādāt dažādos ar dabas aizsardzību saistītos projektos dažādu nevalstisko organizāciju paspārnē. Tie, tāpat kā institūtā veiktie līgumdarbi, pa lielākai daļai nav zinātne, bet tāda “piezinātnes” darbība, pārsvarā uzkrāto datu kompilācija. Tomēr, ja neskaita tos, kas pašā sākumā zinātnes reorganizācijas rezultātā aizgāja ierēdņos, lai varētu uzturēt ģimeni, un tos, kas aizbrauca uz ASV un tagad zinātnē darbojas tur, zināms zinātnes fanātiķu skaits ir saglabājies. Nelaime tikai tā, ka šie zinātnei uzticīgie fanātiķi jau gandrīz visi ir pensijas vecumā. Netrūkst arī jaunu spējīgu studentu, kuri laboratorijā labprāt strādā savus bakalaura un maģistra darbus. Diemžēl naivie mēģinājumi šos studentus piesaistīt zinātnei, maksājot no tās trūcības Ls 30 mēnesī, neko neglābj. Pēc bakalaura grāda iegūšanas vairums “iestūrē” ierēdņos un saņem Ls 200–250 mēnesī, un ar to pašu zinātnei ir zuduši uz visiem laikiem. Diemžēl alga, ko iespējams solīt institūtā šādam daudzsološam jaunietim, ir tikai tā, kas nāk no LZP iedalītajiem, valsts budžetā zinātnei paredzētajiem līdzekļiem. Kaut soliet studentam tādu algu, kādu no šī budžeta saņem vad. pētnieks, doktors (Ls 80), nevienu jauno piedabūt strādāt zinātnē nevar. Un lielāku algu solīt, cerot uz līgumdarbiem, arī nevar, jo līgumdarbi var būt un var arī nebūt.

Visam šim zinātnes genocīdam ir savi rezultāti. Laboratorija sastāv gandrīz vai tikai no pensionāriem, kuriem piemīt nelabā īpašība kļūt aizvien vārgākiem un pamazām no zinātnes un vispār šīs zemes gaitām aiziet. Bet jauno nav un nav arī paredzami. Reti kuram ir tie bagātie vecāki, kuri var atļauties sponsorēt savas atvases nodošanos zinātnei daudzu gadu garumā, un arī jaunajam zinātniekam ir morālas problēmas barot ģimeni par radu labdarības dāvanām.

Lasot dažādās publikācijās masu mēdijos, cik valstij izmaksā cietumnieks, nācies sastapt skaitli Ls 4 dienā (tas ietver ne tikai ēdināšanu, bet arī apsardzi un citus pakalpojumus). Gribot negribot nākas salīdzināt, cik valstij izmaksā zinātnieks – alga un viss cits darbam nepieciešamais – summa ir līdzīga. Starpība vien tāda, ka zinātnieks tomēr strādā un no viņa darbošanās valstij kāds labums tiek. Cietumnieks bez tam var žēloties par nekomfortabliem apstākļiem sava nodarījuma atsēdēšanai Strasbūras tiesā, kas pietiesā no valsts kases izmaksājamas prāvas kompensācijas. Zinātniekam par +10 C darba telpās mēneša garumā nav kam žēloties – institūtam apkures krānu atvēršana pirms reāliem sistēmas aizsaldēšanas draudiem nav pa kabatai.

Visa augstāk minētā rezultāts ir bēdīgs. Zinātnieku cenšanās strādāt pie n–tiem projektiem n–tās darba vietās, rakstot n–tās atskaites (kurām katrai jābūt galdā noteiktā datumā, lai saņemtu līgumā paredzēto finansējumu), noved pie virspusējības gan LZP finansētajos projektos, gan visos izdzīvošanai saņemtajos līgumdarbos. Nepietiekami tiek studēta literatūra, nepietiekami pilnīgi analizēti ievāktie materiāli, nepietiekami domāts par konkrētajā projektā risināmo problēmu. Nenormāls ir stāvoklis, kad, zinātniskajā institūtā strādājot, ir sapnis “izraut laiku”, lai sagatavotu nopietnu rakstu nopietnam žurnālam par savu pētījumu rezultātiem. Palaikam gan izdodas, bet Latvijas vārdu pozitīvā nozīmē pasaulē nesošu zinātnisko publikāciju būtu krietni vairāk, ja nebūtu šīs n–to izdzīvošanas darbu sistēmas. Diemžēl jaunie speciālisti, kuri tomēr aizķērušies zinātnē, bieži nejūt vajadzību aizstāvēt doktora disertāciju. Pēc aizstāvēšanās, paliekot zinātnē, nekādi materiālā stāvokļa uzlabojumi nedraud, un ne jau visi būs vajadzīgi kā mācību spēki Universitātē. Šīs tuvredzīgās zinātnes politikas dēļ dažā labā zinātnes nozarē mums draud paaudžu pārrāvums, līdzīgi kā pēc Otrā pasaules kara. To novērst nebija mūsu spēkos. Gaidāmais paaudžu pārrāvums gan būs pašu sarūpēts.

Tās nu tādas dīkas ceļa pārdomas. Sirds izkratīšana. Fakti šajos procesos iesaistītajiem zināmi, bet tiem, kas tos negrib zināt, tā arī aizslīdēs garām.

Jānis Vīksne
LZA korespondētājloceklis

Satura rādītājs

LIZDA augstskolu un zinātnes pārstāvji aicina uz tikšanos
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāju
Jāni Strazdiņu

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (turpmāk tekstā LIZDA) darbojas augstskolu un zinātnes sekcija, kura apvieno Augstskolu un zinātnisko institūtu arodkomiteju priekšsēdētājus un arodkomiteju biedrus.

Augstskolu un zinātnes sekcijas paplašinātajā sēdē jau pagājušā gada 27. oktobrī tika izstrādāta Rezolūcija par zinātnes stāvokli Latvijā un ar to vērsāmies pie Latvijas Republikas Prezidentes, Premjerministra, Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas un politiskajām partijām. Rezolūcijā tika aicināts atcelt Komerclikuma normu piemērošanu zinātniskajiem institūtiem, piešķirt zinātnei papildus finansējumu un līdz 2004.gada beigām pieņemt Zinātniskās darbības likumu, kā arī pieprasīts papildus finansējums Akadēmiskās bibliotēkas darbinieku atalgojumam (ar Rezolūcijas tekstu, IZM un Saeimas atbildi uz Rezolūciju var iepazīties LIZDA mājas lapā www.lizda.lv).

2005.gada 23.februārī Augstskolu un zinātnes sekcijas dalībnieki uz tikšanos aicināja Jāni Strazdiņu, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāju, lai uzzinātu par Zinātniskās darbības likuma virzību.

23.02. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs J. Strazdiņš ieradās uz sanāksmi LIZDA tieši no Saeimas komisijas sēdes, kurā bija pabeigts skatīt priekšlikumus Zinātniskās darbības likumā. J. Strazdiņš pastāstīja, ka pēc likumprojekta otrā lasījuma saņemti vairāk par 160 priekšlikumiem un to izskatīšana pieņemšana aizņēma daudz laika. J.Strazdiņa kungs uzsvēra, ka tagad likumprojektam vēl nepieciešami tikai redakcionāli labojumi un juridiski precizējumi, un ka likums tiks pieņemts pirms šā gada Lieldienām.

Strazdiņa kungs aicināja LIZDA Augstskolu un zinātnes sekciju turpināt atbalstīt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas darbu un aicināt visas Saeimas frakcijas atbalstīt likuma pieņemšanu.

J.Strazdiņš solīja, ka LIZDA Augstskolu un zinātnes komitejas pārstāvis tiks aicināts piedalīties zinātnes prioritāro programmu/virzienu formulēšanā, kā arī piedalīties Saeimas Nākotnes komisijas sanāksmēs.

Sēdē aktīvi piedalījās LZS padomes priekšsēdētājs prof. U.Grāvītis, LIZDA dalīborganizāciju – augstskolu un zinātnisko institūtu arodkomiteju priekšsēdētāji, prese un citas ieinteresētās personas.

Sēdes laikā Augstskolu un zinātnes komiteja izstrādāja prasības Saeimai un valdībai par darba samaksu augstākajā izglītībā un zinātnē, pievienojoties kopējām LIZDA prasībām. Prasību tekstu piedāvājam publicēt „Zinātnes Vēstnesī”, ar to var iepazīties arī www.lizda.lv

Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas arodbiedrību Augstākās izglītības un zinātnes pastāvīgās komisijas organizētās konferences materiāliem „No Boloņas līdz Bergenai – akadēmiskā personāla viedoklis” (vairāk par šo konferenci skat. www.lizda.lv un www.lu.lv)

Nobeigumā notika 2 stundu diskusija ar Neatkarīgās Rīta Avīzesžurnālistu V.Avotiņu. Diskusijā (piedalījās Dr. Elmīra Boikova, A.Zilaucs, M.Kazubierne, U.Apsolons un I.Trapenciere) tika apspriests Zinātniskās darbības likums, zinātnisko institūtu statuss, institūtu infrastruktūras un zinātnieku atalgojuma jautājumi, kā arī zinātnisko programmu prioritārie virzieni turpmākajiem gadiem.

Nākamā LIZDA Augstskolu un zinātnes komitejas sēde paredzēta drīz pēc Lieldienām. Gaidām Jūsu priekšlikumus un ierosinājumus LIZDA Augstskolu un zinātnes komitejas turpmākajam darbam.

Satura rādītājs

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums LZP ZSKK 2005. gada 18. februāra lēmumam LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2005. gadā 3. pielikums.
(Sk.: http://www.lzp.lv)

Satura rādītājs

KONKURSS

LZA Fizikālās enerģētikas institūts

izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem
šādās nozarēs:

enerģētika – vadošais pētnieks
                   pētnieks		 1 vieta
1 vieta
siltumenerģētika – pētnieks
                            asistents		 1 vieta
1 vieta

Iesniegums par piedalīšanos konkursā, CV (curriculum vitae) un pēdējo 3 gadu zinātnisko publikāciju saraksts mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniedzami LZA Fizikālās enerģētikas institūtā, Rīgā, Aizkraukles ielā 21, 233. istabā.

Tālrunis uzziņām 7558680.
E–pasts: fei@edi.lv

* * *

KONKURSS

valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma iegūšanai

Valsts emeritēto zinātnieku padome izsludina konkursu 2005.gada vakancēm valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma iegūšanai. Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam vai institūcijai, kas viņu ieteikusi, jāiesniedz padomei šādi dokumenti 2 eksemplāros:

• Attiecīgās institūcijas lēmums
• Pretendenta biogrāfija (Curriculum vitae)
• Doktora diploma kopija
• Pretendenta zinātnisko darbu saraksts, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas, zinātniskās publikācijas, konferenču tēzes, autorapliecības un patenti. Šo sarakstu var aizstāt publicēta biobibliogrāfija, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu.
• Pretendenta publicēto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu saraksts
• Pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru saraksts
• To starptautisko organizāciju saraksts, kuru darbā pretendents piedalījies vai piedalās, citas aktivitātes.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendenta atbilstību vērtē pēc šādiem kritērijiem:

• Zinātņu doktors vai habilitēts zinātņu doktors
• Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādnes
• Zinātniskā skola, kuru pārstāv pretendenta sagatavoti zinātņu doktori
• Patenti un pārdotas licences
• Augsts citējamības indekss
• Sarakstītās monogrāfijas un/vai mācību grāmatas
• Publikācijas starptautiskos žurnālos
• Ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).

Dokumenti jāiesniedz līdz 2005. gada 22. aprīlim (2 mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.)
Dokumentus pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1 (2.stāvā), LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā.

Padomes sekretāre Dr. Baiba Ādamsone (tālr.:  7220725).

Satura rādītājs

Replika

Par līdumnieku zemi Mārupes pagastā

Padomāsim, kā Miltiņu mājas pārdēvēja par Sniķeru mājām, tas noritēja 1928.gadā. Minētais šodien nezaudē aktualitāti – tagad ar to var nodarboties deputāti, bet senāk nauda bija vajadzīga dermatoveneroloģijas profesoram un slavenajam ģenerālim Pēterim Sniķeram (1875.-1944.). P.Sniķers Mārupes pusē nopirka 10 hektārus lielu saimniecību. Viņš tur nedzīvoja, bet tajā ieradās tikai reizi nedēļā pārraudzīt darbus. Sniķeri viņam bijuši papildienākumu avots – renti viņam maksāja pazīstamais Mārupes sabiedriskais darbinieks Jēkabs Bailītis un tā sastādīja 3000 Ls gadā. To atcerējās J.Bailīša meita Dzidra Pozdņaka (dzim. 1913.gadā), kura bijusi Mārupes skolas direktore.

Sniķeros meža nebija, bet 40 pūrvietas auglīgas zemes. Par to Dzidrai bija pastāstījusi viņas māte (dzim. 1888.gadā): sākumā šajā saimniecībā darbojās kāds jūdu tautības darbonis Kanters. Savā uzņēmumā viņš ražoja līmi un uz lauka žāvējis nagus un ragus (kā stāstījuši apkārtējie ļaudis, šī vieta ļoti smakojusi jeb smirdējusi). Vēlāk šī auglīgā zeme tika pārdota kāpostu lieltirgotājam Miltiņam, bet viņš to atkal pārdeva P.Sniķeram, kurš saimniecību rentēja Bailīšiem. Par to liecina pētījumi par Pēteri Sniķeri, tie ir jāturpina , taču piedzīvojām starptautisku konferenci “P.Sniķers 125”, cerēsim uz nākošo “P.Sniķers 130”.

Latvijas armijas NBS virsleitnants, LU profesors
dermatovenerologs Alfrēds Miltiņš

Satura rādītājs

ĶBMZN pilnsapulce

4. februārī Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas pilnsapulcē tās locekļi noklausījās un apsprieda akad. Raimonda Valtera pārskatu par nodaļas darbu 2004. gadā un priekšlikumus darbam 2005. gadā. Akadēmiķis Dr.h.ķīm. Edvards Liepiņš (LOSI) nolasīja referātu “Kodolu magnētiskās rezonanses metode Latvijā”. Priekšlasījumā tika atspoguļota KMR metodes vēsturiskā attīstība pasaulē un tās aizvien pieaugošās pielietošanas iespējas Latvijā. Tuvākā nākotnē bez klasiskā metodes pielietojuma organisko vielu sintēzes produktu raksturošanai KMR paredzama ievērojama loma genoma, proteoma un metaboloma pētījumos, kā arī dažādu tautsaimniecības produktu analīzei un standartizācijai.

Satura rādītājs

Atklātais sabiedriskais fonds “Dabas retumu krātuve”
LZA Akadēmijas laukums 1

Pārskats
par saņemtajiem ziedojumiem un to izlietojumu 2004.gadā
1 Atlikums uz gada sākumu 116 Ls
2 Saņemtie ziedojumi 43 Ls

a) Juridisko personu ziedojumi –

b) Fizisko personu ziedojumi

 		43 Ls

Pēteris Jansons

 		3 Ls

Guntis Cīpure

 		3 Ls

Indulis Krauze

 		1 Ls

Irēna Elvetone

 		20 Ls

Māris Zeltiņš

 		16 Ls
3 Ziedojumu izlietojums 120 Ls

a) pamatlīdzekļu iegāde

 		120 Ls
4 Ziedojumu atlikums uz 01.01.2005. gada 39 Ls

DRK valdes vadītājs G.Eniņš

Satura rādītājs

Informātika Latvijā –
kā Šveices siers un zviedru tērauds

Saruna ar a/s “Dati” prezidentu, LZA goda doktoru informātikā VALDI LOKENBAHU

3–5 gados mainās “dzelži”, 5–7 gados – programmas, 15 gados mainās cilvēki. 1989. gadā Valdis Lokenbahs kopā ar Aināru Gulbi un domubiedriem nodibināja firmu “Software House Rīga”, tulkojumā “Rīgas programmētāju māja”, no kuras vēlāk atdalījās “Dati”. Pēc piecpadsmit gadiem, 2004. gadā “Dati” pievienojās amerikāņu uzņēmumam “Exigen”.

Runājam par Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas pasniegšanu IBM 360 lieldatoru arhitektūras autoram Dr. Andrim Padegam. Tas notika Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulcē, uz kuru bija uzaicināts arī LZA goda doktors Valdis Lokenbahs un kuru viņš, pienākumu gūzmas spiests, palaida garām. Toreiz atzīmēja arī to, ka 1970. gadu sākumā Padomju savienība atteicās no saviem datoru radīšanas plāniem un sāka nelegāli kopēt amerikāņu IBM, protams, ar citu nosaukumu.

– Tā bija ļoti liela kļūda, bet ko tu padarīsi – kamēr neuzkāpj uz grābekļa un nedabū pa pieri, tikmēr jau cilvēks savas kļūdas neatzīst.

– Kādēļ tas tā notika? Vai bija cerība tādā veidā ātrāk sasniegt rezultātu?

– Galvenais vaininieks bija centralizētā vadības sistēma. Ja vadību pārcentralizē, tad lēmumi jāpieņem ļoti augstā līmenī un to dara nekompetenti cilvēki. Konsultanti vai nu ir iztapīgi, vai baidās pateikt taisnību. Vēl jau arī ir tāda īslaicīga domāšana – šodien nozagšu un būs labi, bet nelaime ir tā, ka tu vari nozagt tikai vienu sekundi. Nākamo sekundi tu jau būsi nokavējis. Nevar zagt nepārtraukti, jo datoru versijas attīstās un mainās vai ik mēnesi. Pie tam kopiju nekad nevar uztaisīt tik labu kā oriģinālu. Tā bija principiāla krievu neveiksme, ka savā laikā netika investēti lieli līdzekļi datoru attīstīšanā. Bija aukstais karš, notika ļoti liela spēle starp Rietumiem un Krieviju, tika bremzēta valsts attīstība un daudz kam naudu nogrieza. Par nožēlošanu tas bija sācies jau ar kibernētiku, kuras definīcija 1956. gada vārdnīcā šo zinātni pielīdzināja imperiālisma prostitūcijai. Tāda bija pieeja visām jaunajām zinātnēm.

Valdis Lokenbahs pēc diviem kursiem Rīgas Politehniskā institūta Automatizācijas un skaitļošanas tehnikas fakultātē studentu apmaiņas ceļā tika nosūtīts studēt sistēmanalīzi Maskavas slavenajā N. Baumaņa Augstākajā Tehniskajā skolā. Kā pats smejas, toreiz institūta rektors vienlaicīgi parakstīja divas pavēles – rājienu par kaušanos un norīkojumu uz Maskavu.

– Tā jau nebija vienkārši N. Baumaņa Augstākā Tehniskā skola. Tā bija Imperatora augstskola, par ko liecināja uzraksts uz arkas institūta teritorijā. Studenti jokojot to sauca Imperatorskoe imeni Ļeņina, imeni Krasnogo znameni Visšeje Tehničeskoje učiļišče imeni N.Baumana, un tā tiešām vienmēr ir bijusi paša augstākā līmeņa augstskola un studēšana tajā ļoti atšķīrās no parastajām augstskolām. Arī no parastās dzīves. Tur bija cita līmeņa brīvība. Runas, kādas nekur citur nedzirdēja, filmas, kādas nekur citur nerādīja. Pie tam institūts bija ļoti liels – 100 000 studentu. No Latvijas mēs aizbraucām četri studenti.

– Visi atgriezās mājās?

– Visi, kaut gan bija piedāvājumi palikt. Bet tajos gados mēs gribējām strādāt Latvijā.

1975. gadā Valdis Lokenbahs sāka strādāt Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā.

– Tika nopirkts jauns jaudīgs Siemens dators, tehniskās iespējas strādāt bija labas.

Piecpadsmit gadu. Atcerēsimies – laiks, kurā mainās cilvēki. Valda Lokenbaha dzīvē sākās jauns posms.

– Tuvojoties 1990. gadam jau varēja redzēt, ka sistēma ir sevi izsmēlusi. Ja neko nesāks mainīt, tad grūstošais vecais var tevi aizraut līdzi. Cilvēki gāja prom no institūta, bet galvenais ir cilvēki, viņu zināšanas, māka organizēties kopīga mērķa sasniegšanai. Man ārkārtīgi laimējās iepazīties ar vienu no lielākajām datornozares autoritātēm pasaulē – trimdas latvieti Jāni Gobiņu no Vācijas. Viņš fanātiski ticēja latviešu spējām izvirzīties tieši datornozarē, par to viņš bija pārliecinājies gan ārzemēs, gan viesojoties Latvijā. Jānis mums parādīja to gaišo staru, kurp jāiet, viņš ģenerēja ideju – jāveido sava programmētāju firma, un tā radās SWH.

– Jūs sakāt – mums. Kas bez jums vēl bija tie mēs?

– Jānis Gobiņš iepazīstināja mani ar Aināru Gulbi, cilvēku ar fantastisku biznesmena ķērienu. Ainārs agrāk bija bārmenis kafejnīcā “Malvīne”, bet viņš ir liels cilvēks savā dvēselē, lielisks psihologs, kurš ārkārtīgi augstu vērtē cilvēkus. Viņš ap sevi savāca daudz dažādu speciālistu, un cilvēki viņam noticēja. Saprotiet – nevis viesnīcai vai restorānam, nevis akvaparkam, bet programmētāju firmai! Jānis Gobiņš un Ainārs Gulbis – ideja un ķēriens, lielisks savienojums. Tā bija šausmīga veiksme! Negaidīts savienojums, kas ģenerēja pavisam jaunu kvalitāti. Krievu valodā ir tāds termins gremučaja smes, kad savieno dažādas pilnīgi nekaitīgas vielas un rezultātā rodas milzīgs spēks. Mums vienīgajiem bija sakoncentrētas tādas zināšanas, kādas ir profesoram Jānim Bārzdiņam, kurš ir radījis savu zinātnisko skolu, jo tikai tāda skola ir spējīga ražot augsti kvalificētus speciālistus. Pats vērtīgākais mūsu nozarē ir tas, ka mēs nepazaudējām šos speciālistus, neizkaisījām pa pasauli. Viņi neaizgāja ne uz Ameriku, ne uz Angliju. Tieši otrādi – mūs pastiprināja un palīdzēja daudzi pasaules speciālisti latvieši, kuriem bija ļoti stipras saites gan Zviedrijā, gan Vācijā, gan Amerikā. 1994. gadā programmētāji atdalījās no SWH un izveidoja savu firmu Dati, kas specializējās tikai informācijas tehnoloģiju jomā. Strādājām Latvijai un ārzemēm, ieguvām savu atpazīstamību. Esam izstrādājuši vairākus programmu kompleksus “Ventspils naftai”, piedalījāmies radošo profesiju sociālās apdrošināšanas programmas izstrādē Vācijā. Ļoti liels pasūtījums mums bija Valsts ieņēmumu dienesta datorizēšana.

– Un tā pagāja nākamie piecpadsmit gadi. Bez pārmaiņām?

– Kā tad bez pārmaiņām! 2004. gada vasarā apvienojāmies ar Amerikas firmu Exigen, kurai jau bija šeit radīta filiāle Exigen Latvija. Mēs pievienojāmies tai Latvijas grupai un tagad saucamies Exigen Grupe a/s Dati.

– Ko jums dod šī apvienošanās?

– Jaunus pasūtījumus, daudz plašāku tirgu, kurā varam piedāvāt savus programmēšanas pakalpojumus. Ā, tie strādā kopā ar amerikāņiem, tātad tā ir pārbaudīta un uzticama firma. Bet šī uzticība ir jānopelna ar ļoti augstu kvalitāti. No amerikāņiem mēs daudz mācāmies, piemēram, dinamismu.

– Informāciju tehnoloģijas ir ierakstītas kā viena no mūsu valsts attīstības prioritātēm. Vai nākotnē Latviju varētu atpazīt kā informācijas tehnoloģiju valsti vai tomēr tikai kā tūrisma un azarta spēļu valsti?

– Šveices vizītkarte ir bankas un pulksteņi. Tiem ir augstākās kvalitātes raudze. Šveices banku sistēma ir mērķtiecīgi veidota vairākus simtus gadu, to nespēj satricināt ne kari, ne valūtas krīzes. Vai zviedru tērauds. Lielisks zviedru tērauds, teica Olds Vaverlī un pārkoda dzelzceļa sliedi. Visdrošākās automašīnas ir vācu mašīnas. Ja vajag automašīnu braukšanai nevis remontēšanai, tad pērk vācu. Tās ir kvalitātes zīmes. Un tādai specializācijai būtu jābūt arī Latvijā. Valstij ir jāpasaka – daudzas lietas es daru labi, bet, ja jums ir nepieciešami programmēšanas pakalpojumi, tad tas ir tas, ko Latvija dara vislabāk, te var saņemt ļoti augsta līmeņa pakalpojumus. Tā ir mūsu identitāte. Kādreiz Kārlis Ulmanis pateica: “Cūkās ir mūsu nākotne!” Un kas tas bija? Tas, ka tika nodefinēta smaile, ar kuru valstij iecirsties pasaules tirgū. Un Latvijai bija ļoti augsta vieta, 7. vieta pasaulē gan ekonomikā, gan savā iekšējā attīstībā, līdz ar to arī izglītībā un kultūrā. Es gribētu, lai Latvijas Šveices siers būtu mūsu informācijas tehnoloģijas.

– Kas tad notiks ar pārējām prioritātēm?

– Mēs esam divarpus miljoni. Kas ir divarpus miljoni? Viena Ņujorkas priekšpilsēta, Maskavas Čerjomušku rajons. Vai Čerjomušku rajonam ir piecas televīzijas programmas, divi desmiti avīžu, vairākas zinātņu akadēmijas? Mūsu ir par maz, lai visas lietas paceltu vienādi augstu, visās lietās būtu pirmajā vietā. Nesanāks. Tikai tad, kad mēs iemācīsimies koncentrēt savus spēkus kādā šaurā jomā, mums pietiks spēku vismaz vienam virzienam. Tādēļ ir ļoti svarīgi apzināties, kur mums ir tas lielākais spēks, mums jāvienojas, kā veidot savu izglītības sistēmu, kā attīstīt skolas, jo bez izglītības mēs jau daudzviet tagad jūtamies nestabili. Varbūt atkal jāatgādina, ka pastāv mācekļi un skolotāji, jāpilnveido individualizētas mācību formas, lai ap labākajiem speciālistiem, gaišākajām galvām, kuru mums Latvijā ir daudz, pulcētos savi skolnieki. Veidot izglītības, zinātnes un tehnoloģiju centrus, pudurus, kas celtu pārējo sabiedrību. Ap virsotnēm uzaudzēt jaunu, jau daudz augstāku līmeni. Mums ir ļoti svarīgi, lai augtu kopējais līmenis, lai Latvijas sabiedrība kopumā, ne tikai tās gaišākās galvas, kļūtu konkurētspējīga savās jaunajās Eiropas mājās.

Ar Valdi Lokenbahu runāja Zaiga Kipere

zv297-1.jpg (37288 bytes)
Valdis Lokenbahs		 zv297-2.jpg (33546 bytes)
Valdis Lokenbahs kopā ar akadēmiķiem Juri Ekmani, Jāni Stradiņu

Satura rādītājs

Aizstāvēšana

2005. gada 22. martā plkst. 13.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozaru padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G 16 auditorijā), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

RUDĪTE HAKELE.

Temats “Skolēnu pašnovērtējums bioloģijas mācību procesā.”
Recenzenti: Dr. habil. paed., prof. T. Koķe, Dr. habil. paed., prof. emeritus L. Keirāns, Dr. habil. philol., prof. A. Blinkena

***

2005. gada 22. martā.plkst. 15.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozaru padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G 16 auditorijā), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

DZINTRA GRUNDMANE.

Temats “Mācīšanās pieredzes pilnveide darbības pētījumā.”
Recenzenti: Dr. habil. paed., prof. R. Garleja, Dr. paed., prof. R. Jansone, Dr. paed., asoc. prof. A. Lasmanis
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *
2005. gada 29. aprīlī plkst. 12.00 Daugavpils Universitātē Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 311. auditorijā

IVETA LĪCE

aizstāvēs promocijas darbu “Skolēnu radošās darbības prasmju pilnveide mājturības mācībās pamatskolā” pedagoģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof. A.Šļahova, prof. J.Pokulis, prof. P.Vucenlazdāns.
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes Zinātņu daļā, Vienības ielā 13-219, Daugavpilī.

***

Ar Latvijas Universitātes 2.promocijas padomes fizikas nozarē 2005.gada 10.februāra lēmumu Nr.1 Vadims Ogorodņiks (LU CFI) ieguvis fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys) cietvielu fizikā par promocijas darbu “Radiācijas defektu pētījumi ar EPR metodi LiBaF3 kristālā”.
Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgi – nav.

***

Ar Latvijas Universitātes 2.promocijas padomes fizikas nozarē 2005.gada 10.februāra lēmumu Nr.2 Juris Rauziņš (RTU) ieguvis fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys) medicīniskā fizikā par promocijas darbu “Rentgenstaru difrakcija kaulu kvalitātes novērtēšanai”.
Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgi – nav.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2005.gada 15. februāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu ŽANNETAI AKOPOVAI sociālās pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Mentora palīdzības skolotāju komandai bilingvālās izglītības ieviešanā.”
Balsošanas rezultāti: par – 10; pret – nav; nederīgu biļetenunav.

***

Ķīmijas nozares promocijas padome RTU P–01 2005.gada 24.februāra sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) organiskās ķīmijas apakšnozarē Svetlanai GONTAI par promocijas darbu “Polisaharīda levāna ķīmiskā modifikācija bioloģiski aktīvu vielu ieguvei un levānu ražojošo baktēriju imobilizācijas pētījumi” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, atturas – nav.

***

RTU promocijas padome P–06 Būvzinātņu nozarē 2005.gada 24. februāra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Genādijam Šahmenkobūvzinātņu nozares Būvmateriālu un būvtehnoloģiju apakšnozarē par promocijas darbu “Pētījumi betona sastāva projektēšanā un optimizācijā plastiskiem maisījumiem”.
Balsošanas rezultāti: par – 10 balsis, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs

Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2005. g. 21. martā.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 4. martā