Zinātnes Vēstnesis: 2005.g. 11. aprīlis

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

18. martā, atsaucoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas uzaicinājumu, ar tās vadību un institūtu pārsatāvjiem tikās enerģētikas nozares komisārs Eiropas Komisijā Andris Piebalgs, lai informētu zinātniekus par Eiropas Savienības nostādnēm un interesēm vienā no pašām svarīgākajām tautsaimniecības un līdz ar to arī zinātnes nozarēm – enerģētikā.

Sarunas sākumā LZA prezidents prof. Juris Ekmanis teica, ka 9.janvāra vētra, kad plašas Latvijas teritorijas uz ilgāku laiku palika bez elektrības un vētras radītajiem tiešajiem zaudējumiem – izretinātiem mežiem un sapostītām elektropārvades līnijām pievienojās vēl arī tie zaudējumi, kas radās, pārtrūkstot elektrības padevei, lika pārdomāt – varbūt enerģētikai arī ir vieta starp prioritārajiem virzieniem? Kaut arī pētījumi notiek gan LZA Fizikālās enerģētikas institūtā, gan Rīgas Tehniskajā universitātē, starp kuriem ir laba sadarbība, Latvijai nav savas stratēģijas enerģētikā.

A.Piebalgs piekrita, ka bieži vien īstā apjēga nāk, kad paliek tumšs vai ir izgāzti stabi.

J.Ekmanis teica, ka daba mums piespēlēja pilotprojektu, kādu tik vajadzētu uzmodelēt. Vēl tik trūka, ka būtu pārtrūkuši sakari starp Daugavas kaskādes hidrostacijām, tad mēs būtu bijuši visīstākajā “tūtē”. Protams, mēs esam Eiropas Savienības nomale, pie tam mūsu kapacitāte ir sīka un diez vai mūsu problēmas kādu Eiropas Savienībā tā īpaši interesē. Taču mums pašiem sev ir jānoskaidro, ko tālāk darīt, zinot, ka Eiropas gāzes un enerģijas loka nebūs, gāzes cenas un tarifi celsies, Varbūt tas, kas agrāk bija neizdevīgi, tagad kļūs lietojams, un zinātne, it īpaši alternatīvo enerģijas avotu izmantošanas pētīšana, būs vairāk vajadzīga nekā līdz šim.

A.Piebalgs teica, ka darbs pietiks visiem, jo enerģētikas problēmas nav tikai tehnoloģijas jautājumi. Tās ietver arī ekonomiku un politiku. Ir izveidots Eiropas enerģētikas institūts, kas sanāk kopā divas reizes gadā un aplūko globālas problēmas, tādas kā enerģētikas resursi, drošības problēmas. Katra valsts veido savu enerģijas sajaukumu, miksē dažādus enerģijas avotus. Gāzes un naftas cenas ir saistītas un būtu naivi domāt, ka, ja pasaulē pieaug naftas cenas, tad gāzes cenas varētu palikt nemainīgas. Ja Latvijas enerģētika orientējas tikai uz gāzi, tad mums jādomā,vai mēs maz esam tik “zaļi”, kā deklarējam. Kas tad mums ir no “zaļajiem” enerģijas avotiem? Galvenokārt lielās HES. Vēja potenciālu un biomasas potenciālu vēl neesam izmantojuši. Viss būs atkarīgs no tā, cik liels atbalsts “zaļajai” enerģētikai būs no valsts puses. Ja runājam par jaunas elektrostacijas būvi, ar to domādami akmeņogļu kurināmo, tad to reglamentēs CO2sertifikāti. Cik izdevīga mums būs ogļu stratēģija? Tas lielā mērā būs atkarīgs no reģionālā tirgus, jo Baltijas tīkls ir efektīvāks par nacionālo tīklu. Bet tas jau vairs nav atkarīgs no zinātniekiem vien, tur nepieciešams valdības lēmums.

A.Piebalgs teica, ka viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir saistīta ar enerģijas efektivitāti un atjaunojamo enerģētiku. Tā ietver jaunas tehnoloģijas, jaunas darba vietas, konkurētspēju ar citiem reģioniem.Otra prioritāte ir tieši saistīta ar “zaļo” enerģētiku, jo arī ilgākā termiņā tai nav alternatīvas. Kodolsintēzes enerģija ir vēl ļoti tāla nākotne. Tātad – biomasas, vēja, saules, ģeotermiskā, viļņu enerģija. Pašlaik Eiropas Savienībā 26% enerģijas nosedz gāze. Tas ar laiku var radīt problēmas, jo pašā Eiropas Savienībā gāzes krājumu nav. Ir ogles. To izmantošanai jāatrisina divas problēmas: jārada tīro ogļu tehnoloģija un jāatrisina CO2 uzķeršana un glabāšana.

No 2007. līdz 2013.gadam ES finansējums enerģētikai pieaugs par 58 – 60% gadā. 7.ietvarprogrammā šis virziens ir jāpastiprina, pie tam ne tikai attiecībā uz jaunām tehnoloģijām, bet arī ekonomikā, juridiskos jautājumos, visā, kas saistīts ar stratēģijām.

Runājot par Latviju, tai ir viens gāzes piegādātājs un tāds arī paliks ilgākam laikam. A.Piebalgs lūdza Zinātņu akadēmiju palīdzēt komisijai un arī cīnīties par šo sadaļu Latvijas budžetā, jo tas ir ne tikai nacionālās, bet arī visas Eiropas interesēs.

Andrejs Siliņš teica, ka ir Eiropas Komisijas dokuments par Lisabonas stratēģijas jaunām prioritātēm. Ja to pieņems, tad tas būs zināms politisks atbalsts.

A.Piebalgs teica, ka ir tāda ļoti laba demonstrācijas programma, kas saucās “Inteliģentā enerģija”. Tā domāta zinātnisko sasniegumu efekta maksimālai pastiprināšanai.

Gunta Šlihta no Fizikālās enerģētikas institūta teica, ka viņiem beidzas 5.ietvarprogrammas projekti un būtu iespējams dabūt to turpināšanai finansējumu no “Inteliģentās enerģijas”, ja Latvija liktu pretī savus 50 %. Uz to A.Piebalgs atbildēja, ka summa nav liela, bet, tā kā tā ir jauna, tad nav iestrādāta nekādos dokumentos. Vides ministrs R.Vējonis teicis, ka šo summu varētu dabūt.

A,Siliņš atzīmēja, ka bija vajadzīgi vairāki gadi, lai pierunātu politiķus dot līdzfinansējumu ietvarprogrammām. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija dod līdzfinansējumu 7.ietvarprogrammai. A.Piebalgs teica, ka demonstrācijas programmai nauda neiet no zinātnes budžeta.

J.Ekmani interesēja, vai ir domāts par to, kur enerģētika varētu dabūt naudu ārpus 7.ietvarprogrammas. A.Piebalgs atbildēja, ka no enerģētikas industrijas. Baltijas valstīm jāveido kopēji konsorciji. Viņš arī noraidīja domu, ka nevienu Eiropas Savienībā neinteresētu, ja Latvijā notiktu dabas katastrofa.

Par enerģijas tirgus liberalizāciju – tas ir ļoti grūts un smags process, bet nepieciešams. Cerības, ka naftas cenas varētu iet atpakaļ, ir minimālas. Milzīgs enerģijas patēriņa pieaugums ir Indijā, būs arī Ķīnā, kur tas patlaban vēl ir zems. Sava ietekme ir arī zemajam dolāra kursam. Palielināt naftas ieguvi ir gandrīz neiespējami. Rafinēšanas kapacitātes ir mazas, jābūvē jaunas rūpnīcas, bet tas savukārt rada vides problēmas, kas saistītas ar Kioto protokolu. Tātad enerģētikas jomā ir jāstrādā daudzos virzienos, un neviens no tiem nav prioritārs.

A.Siliņš pieminēja tādu atjaunojamās enerģijas avotu kā ... akmens. Uzsilis tas ilgi glabā siltumu. Ar sauli var uzkarsēt kādu ķermeni, siltumu pārvērst tādā enerģijā, ko var uzglabāt ziemai un tad to atbrīvot. A.Siliņu interesēja, kāda ir A.Piebalga attieksme pret netradicionāliem risinājumiem.

A.Piebalgs pieminēja sabiezinātās gāzes kuģus, kas ir pilnīga fantastika, Tie radās, kad to pieprasīja tirgus. Līdz šim nebija pieprasījuma pēc netradicionāliem risinājumiem. Tagad atjaunojamās enerģijas iniciatīvām ceļš ir atvērts.

J.Ekmanis teica, ka alternatīvo enerģētiku ar milzīgu skepsi uztvēra lielā enerģētika. To lauzt ir visgrūtāk. Piemērs tam ir peripetijas ar biodīzeli. Tikai ar milzīgām pūlēm pieņēma biodegvielas likumu. Eiropā lielie miljardi spiež nost sīkos miljonus. A.Piebalgs apstiprināja to, ka no Eiropas Komisijas puses spiediens neatslābst. Daudzos gadījumos lielražotāji jau vairs nevar aizbildināties ar mazražotāju neefektivitāti, jo, piemēram, jaunie vēja enerģijas agregāti jau ir ļoti efektīvi.

Akadēmiķi Jāni Stradiņu interesēja, kāda ir Eiropas Savienības politika attiecībā uz Ignalinas atomelektrostaciju un kā tas var atsaukties uz Latviju. A.Piebalgs atbildēja, ka Ignalinas AES 1.bloks ir slēgts, 2.bloku slēgs 2009.gada beigās. Šāda tipa reaktori nav droši, pie tam netika arī uzkrāta nauda stacijas nojaukšanai. Tagad Lietuva no Eiropas saņem naudu gan stacijas nojaukšanai, gan savas enerģijas kompensēšanai. Latvija no Ignalīnas saņem 8 % no nepieciešamās elektroenerģijas, tātad Latvijas energobilancē tai nebija liela loma. Vai Baltijā ir jābūvē jauna atomelektrostacija? Durvis ir vaļā, tikai jāņem vērā tas, ka trešās paaudzes reaktoru uzbūvēt ir ļoti dārgi. Vai mums ir pietiekami liels tirgus, lieli enerģijas patērētāji? A.Piebalgam šķiet, ka politiski Latvija ir šim lēmumam gatava, bet ekonomiski ir problēmas. Eiropas Savienībā attieksme pret atomenerģētiku ir dažāda. Lēmums par piektā reaktora būvi Somijā ir perfekts, tas ir pietiekami izdiskutēts, ir parlamenta balsojums. Pirmo reizi ir atrisināts viss cikls, ieskaitot kodolatkritumu glabātavu.Par to ir nobalsojuši vietējie iedzīvotāji. Pie šādiem noteikumiem kodolenerģētika var pastāvēt. Francijā nav atrisināts gala glabātuvju jautājums. Pie tam Somijā ir paredzētas arī terora iespējas, atomspēkstaciju nespēj sabojāt pat vislielākā ellesmašīna. Savas atomelektrostacijas būvēs Bulgārija un Rumānija. Poļiem ir ogles, daļa šahtu ir konkurētspējīgas. Viņiem interesantāk šķiet attīstīt jaunas tehnoloģijas. Eiropā atomenerģētika kopumā dod vienu trešo daļu no saražotās elektrības. Droši vien tā arī paliks, lielu atomenerģētikas renesansi A.Piebalgs neparedz. Citādi tas ir Ķīnā, kur ar lielām kodolprogrammām cer atrisināt kā enerģētikas, tā vides problēmas.

Sarunas noslēgumā A.Piebalgs secināja, ka mēs Latvijā dzīvojam ļoti interesantā situācijā – piegāžu ziņā, klimata ziņā, politiskā ziņā. Mums ir liela pieredze, kā savu stāvokli izmantot, tādēļ acis ir jātur plašāk atvērtas.

Eirokomisārs Andris Piebalgs dalās domās par enerģētikas problēmām Eiropā un it īpaši Latvijā

Andris Piepalgs parakstās LZA viesu grāmatā
Almas Ežiņas foto

2005.gadā16. martā notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas un Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas kopsēde, kuras dalībnieki apsprieda jautājumu par zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA akadēmiķu Jāņa Grabja un Andra Krūmiņa ziņojumus par problēmām, kas saistītas ar ES struktūrfondu izmantošanu modernas pētnieciskās aparatūras iegādei un izmantošanai.

Sēdē izskatītās problēmas aktualitāti nosaka tas, ka ar nacionālas programmas “Atbalsts zinātniskās infrastruktūras modernizēšanai valsts zinātniskajās institūcijās” palīdzību patiešām ir iespējams veicināt Latvijas pētniecības iestāžu konkurētspēju pasaulē, radīt vidi un nosacījumus inovatīvajai uzņēmējdarbībai, modernizēt ar pētniecību un attīstību saistīto infrastruktūru. Tajā paša laikā ļoti svarīgi ir sekmēt racionālu un intensīvu jaunās aparatūras izmantošanu, plaši izplatīt Latvijā informāciju par jauno aparatūru un nodrošināt pieeju aparatūras izmantošanā visu ieinteresēto institūciju zinātniekiem.

Sēdes dalībnieki uzskata par lietderīgu ierosināt LZA uzņemties iniciatīvu datu bāzes izveidei, kurā apkopot informāciju par Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo unikālo aparatūru. Vienlaicīgi informācija par jauniegūtajām iekārtām būtu ievietojama IZM un LZP mājas lapās, kā arī to institūciju mājas lapās, kuras šīs iekārtas iegādājas.

Kā sevišķi svarīgu problēmu sēdes dalībnieki atzīmēja nepieciešamību risināt jautājumu par unikālo iekārtu ekspluatāciju un amortizāciju un ar to saistītajiem izdevumiem, kuri pašlaik nav paredzēti ne LZP, ne arī attiecīgo institūciju budžetā. Tika izteikta doma, ka atsevišķos gadījumos varētu izmantot citu struktūrfondu līdzekļi – piemēram, no doktorantūras un jauno zinātnieku atbalsta programmas. Ierosināts izstrādāt apmācības kursus darbam uz modernajām pētnieciskajām iekārtām un piedāvāt tos interesentiem Latvijā un ārvalstīs.

Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka arī turpmāk jautājumiem par zinātniskās infrastruktūras modernizāciju jābūt LZA uzmanības centrā un pie šīm problēmām lietderīgi atgriezties nodaļu sēdēs.

(Rīgā, Akadēmijas laukums 1, 2005.gada 5. – 15.aprīlis).
Izstāde atvērta darbdienās no 13.00 līdz 17.00.

Akadēmiķis Ivars Kalviņš (pa labi) un LZA prezidents Juris Ekmanis iepazīstina Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerāldirektoru Kamilu Idrisu ar izstādi "Latvijas zinātne pielietojumos"

Dr. Kamils Idriss saņem LZA goda doktora diplomu

Dr. Kamils Idriss pasniedz WIPO zelta medaļu un sertifikātu akadēmiķim Ivaram Kalviņam
Almas Edžiņas foto

1.1. Biedrības nosaukums ir Latvijas Zinātnieku savienība (turpmāk tekstā – Biedrība).
1.2. Biedrība uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas zinātnes, izglītības, kultūras un ražošanas sfēras zinātniekus, akadēmiski izglītotas personas, kā arī zinātniskas organizācijas un profesionālās biedrības , kas saistītas ar zinātni, tās produkcijas ražošanu, izmantošanu un izplatīšanu.
1.3. Biedrības juridiskā adrese ir – Raiņa bulv.19, Rīga, LV–1586, tel.7211706.
1.4. Biedrības nosaukums angļu valodā – Latvian Union of Scientists.

2.1. Biedrības biedri darbojas saskaņā ar humānisma principiem, vispārcilvēciskām vērtībām, pilsonisko sirdsapziņu un profesionālo kompetenci.
2.2. Biedrība risina vispārnozīmīgus, sabiedrībai un plašām zinātnes aprindām būtiskus jautājumus, aktīvi piedalās ar zinātni saistītu jautājumu izstrādē un ekspertīzē.
2.3. Biedrība iestājas par Eiropas Savienības stratēģijas īstenošanu zinātnes jomā Latvijas Republikā, par zinātnes un sabiedrības savstarpējās sapratnes un uzticības nostiprināšanu.
2.4. Biedrība veicina talantīgas jaunatnes iesaistīšanu zinātnē, tās radošās izaugsmes un pienācīgu apstākļu nodrošināšanu, lai viņu darbība nestu labumu Latvijai.
2.5. Biedrība iestājas par pienācīgu finansiālu atbalstu zinātniekiem pensionējoties.
2.6. Biedrība uzskata par lietderīgu iesaistīt visu novadu un pilsētu augstskolu un zinātnisko institūtu zinātniekus, lai efektīvāk risinātu problēmas zinātnē un izglītībā.
2.7. Biedrība uzskata, ka nepieciešama valsts mērķtiecīga rīcība, kas palīdzētu atgriezties Latvijā uz ārzemēm strādāt aizbraukušajiem zinātniekiem.
2.8. Biedrība atbalsta demokrātiju un atklātumu zinātniskajās iestādēs un organizācijās, konsekventi vēršas pret zinātnieka ētikas pārkāpumiem.
2.9. Biedrība veicina plašāku zinātnieku pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās, atbalsta dalību dažādos kopprojektos ar citu valstu zinātnieku piedalīšanos, popularizē Latvijas zinātni un ceļ tās starptautisko prestižu un atpazīstamību.

4.1. Biedrības biedri var būt zinātnieki, akadēmiski izglītotas personas, kā arī juridiskas personas, kas vēlas un spēj dot ieguldījumu Biedrības mērķu realizācijā un atzīst Biedrības Statūtus.
4.2. Personas, kas vēlas kļūt par Biedrības biedru, izpilda iesnieguma anketu, kas sniedz ziņas par viņa zinātnisko un sabiedrisko darbību, kā arī iesniedz viena Biedrības biedra rekomendāciju.
4.3. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem Biedrības Valde. Valde iesniegumu izskata tuvākās sēdes laikā pēc iesnieguma saņemšanas brīža.
4.4. Personas (skolēni, studenti, jaunie pētnieki), kam vēl nav zinātnisku darbu, var kļūt par Biedrības biedra kandidātu. Uzņemšana par Biedrības biedra kandidātu notiek un personiska iesnieguma un vismaz viena Biedrības biedra rekomendācijas pamata. Biedrības biedra kandidātiem nav jāmaksā biedra nauda. Viņiem ir tiesības piedalīties un izteikt savu viedokli visās Biedrības sanāksmēs, bet nav balsstiesības.
4.5. Valdes noraidošu lēmumu par uzņemšanu Biedrībā var pārsūdzēt Biedrības Padomē. Ja arī Padome noraida iesniegumu, pieteicējs nav uzņemts par biedru un viņš var atkārtoti iesniegt pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada.
4.6. Biedra dalība Biedrībā izbeidzas ar izstāšanos uz personīga iesnieguma pamata, izslēgšanas no Biedrības, kā arī ar biedra – fiziskas personas nāvi vai biedra – juridiskas personas izbeigšanos.
4.7. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības, rakstveidā paziņojot par to Valdei.
4.8. Biedru var izslēgt no Biedrības, ja:
4.8.1. biedrs rupji pārkāpis Biedrības Statūtus;
4.8.2. biedrs nepilda savus pienākumus vai uzņemtās saistības;
4.8.3. biedrs vairāk nekā 24 mēnešus nav nomaksājis biedra naudu.
4.9. Biedrus no Biedrības izslēdz ar Padomes lēmumu pēc Valdes, struktūrvienību, vai komisiju priekšlikumiem, kā arī pēc Padomes iniciatīvas. Lēmumu par izslēgšanu rakstveidā (vai pa e pastu) paziņo izslēgtajam.
4.10. Ja biedra dalība Biedrībā izbeidzas, iemaksātā biedra nauda netiek atmaksāta.
4.11. Par izciliem panākumiem zinātnes attīstīšanā un tās sasniegumu popularizēšanā Latvijas kā arī ārvalstu zinātnieki var tikt ievēlēti par Biedrības Goda biedriem. Goda biedrus pēc Valdes priekšlikuma ievēl Biedru sapulce vai Padome.

5.1. Biedrības biedram ir tiesības:
– pēc savas iniciatīvas organizēt seminārus, diskusijas un darba grupas dažādu problēmu risināšanai;
– darboties Biedrības veidotajās organizācijās, piedalīties Biedrības organizētajos pasākumos:
– piedalīties Biedrības organizētajos pasākumos citās valstīs:
– publicēties Biedrības izdevumos;
– apspriest Biedrības institūciju darbību, izteikt priekšlikumus par to darbības uzlabošanu;
– būt klāt Biedrības institūciju sēdēs un izteikties par izskatāmajiem jautājumiem;
– izmantot Biedrības rīcībā esošo zinātnes, informācijas un sociālo potenciālu;
– vēlēt Biedrības institūcijas un tikt ievēlētam tajās.
5.2. Biedrības biedram ir pienākums:
– ievērot Biedrības Statūtus, celt Latvijas zinātnes un zinātnieku prestižu sabiedrībā;
– praktiski piedalīties Biedrības mērķu realizācijā;
– piedalīties Latvijas zinātnes sasniegumu propagandā un popularizēšanā;
– sekmēt jauno zinātnieku profesionālu un ētisku izaugsmi;
– regulāri maksāt biedra naudu.

6.1. Biedri var izveidot teritoriālās un citas Biedrības struktūrvienības. Tās apstiprina Padome.

7.1. Biedrības pārvaldes institūcijas ir Biedru sapulce, Padome un Valde.
7.2. Biedrības augstākā lēmējinstitūcija ir Biedru sapulce, kas sasaucama ne retāk kā reizi 4 gados.
7.3. Biedru sapulces kompetencē ietilpst:
7.3.1.Grozījumu izdarīšana Statūtos;
7.3.2.Padomes un Revīzijas komisijas ievēlēšana;
7.3.3.Lēmumu pieņemšana par Biedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju.
7.4. Biedru sapulces sasaukšana:
7.4.1.Biedru sapulci sasauc Padome ne retāk kā reizi 4 gados. Biedru sapulces dienas kārtību apstiprina Padome.
7.4.2.Ārkārtas Biedru sapulci sasauc pēc Padomes iniciatīvas vai vismaz vienas desmitās daļas Biedrības biedru rakstveida pieprasījuma ar norādītu sasaukšanas iemeslu.
7.4.3.Biedru sapulci organizē Valde, katram biedram rakstveidā (vai pa e pastu) paziņojot par Biedru sapulces sasaukšanas laiku, vietu un dienas kārtību ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.
7.5. Biedru sapulces norise:
7.5.1.Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru. Biedrs var piedalīties Biedru sapulcē ar pārstāvja starpniecību. Pilnvara piedalīties un balsot Biedru sapulcē izdodama rakstveidā ar biedra parakstu. Biedru skaitu Biedru sapulcē nosaka vienu reizi uz Biedru sapulces sākšanās brīdi.
7.5.2.Ja Biedru sapulce nav lemttiesīga saskaņā ar Statūtu 7.5.1. punktu, tad Valde ne vēlāk kā pēc trim nedēļām no jauna sasauc Biedru sapulci ar tādu pašu dienas kārtību. No jauna sasauktā Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz divi biedri.
7.5.3.Biedru sapulce notiek atklāti. To vada Padomes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju.
7.5.4.Katram Biedrības biedram (piedaloties personīgi vai pastarpināti ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību) ir viena balss.
7.6. Biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem (personīgi vai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību).
7.7. Biedrības pastāvīgi darbojošās vadības institūcija ir Padome:
7.7.1.Padomi 25—35 cilvēku sastāvā tiešās vēlēšanās aizklāti balsojot ievēlē Biedru sapulce. Konkrēto skaitlisko sastāvu un balsošanas procedūras jautājumus nosaka Biedru sapulce.
7.7.2.Padome:
– organizē Biedru sapulces lēmumu realizēšanu;
– apstiprina Biedrības darba plānu un budžetu, lemj par to izpildi;
– izslēdz Biedrības biedrus;
– atklāti balsojot ievēl Valdi un , nepieciešamības gadījumā, atsauc Valdes locekļus;
– noklausās un apstiprina Valdes un Revīzijas komisijas gada pārskatus;
– nosaka iestāšanās un biedra naudas apjomus;
– izveido vai slēdz Biedrības struktūrvienības;
– no sava vidus ievēlē Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku;
– pēc saviem ieskatiem, saskaņā ar punktā 7.7.1 noteikto, var kooptēt iztrūkstošos locekļus.
7.7.3.Padomes sēdes ne retāk kā trīs reizes gadā sasauc tās priekšsēdētājs (vai viņa ilgstošas prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks). Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse Padomes locekļu. Padomes lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo locekļu balsu vairākumu.
7.8. Biedrības pastāvīgi darbojošās izpildinstitūcija ir Valde:
7.8.1.Valdē ir 7 locekļi, tai skaitā Valdes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kurus atklāti balsojot ievēlē Valde.
7.8.2.Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 4 locekļi, tai skaitā Valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Valdes lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Vienādu balsu skaita gadījumā izšķirošā ir Valdes priekšsēdētāja (viņa prombūtnes gadījumā priekšsēdētāja vietnieka) balss.
Operatīvu jautājumu izlemšana var notikt balsojot pa e pastu, šādā gadījumā lēmums skaitās pieņemts, ja par to nobalsojuši vismaz 4 Valdes locekļi.
7.8.3.Valde:
– izstrādā Biedrības darba plānus un budžeta projektus, sagatavo pārskatus par to izpildi;
– uzņem Biedrības biedrus;
– pārvalda Biedrības mantu, rīkojas ar tās līdzekļiem;
– pieņem darbā Biedrības algotos darbiniekus;
– lemj par Biedrības komisiju izveidošanu, vada to darbību;
– izrauga Biedrības pārstāvjus uz dažādām institūcijām un pasākumiem.
7.8.4.Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi 3 mēnešos, tās sasauc Valdes priekšsēdētājs (vai viņa ilgstošas prombūtnes laikā Valdes priekšsēdētāja vietnieks).
Valdes sēdes vada Valdes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē Valdes priekšsēdētāja vietnieks.
7.8.5.Valde var uzaicināt piedalīties savā sēdē ikvienu Biedrības biedru, kā arī personas, kas nav Biedrības biedri.
7.8.6.Valdes sēdes protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.
7.9.Biedrības pārstāvniecība. Biedrību valsts , pašvaldību un citās institūcijās pārstāv Valdes priekšsēdētājs vai, priekšsēdētāja prombūtnes laikā, Valdes priekšsēdētāja vietnieks.

8.1.Biedrības saimnieciskās un finansiālās darbības auditu veic Revīzijas komisija, kuru 3 cilvēku sastāvā ievēl Biedru sapulce.
8.1.1.Revīzijas komisija no sava vidus atklāti balsojot ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.
8.1.2.Revīzijas komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
8.1.3.Revīzijas komisija sagatavo un dod atzinumu par Biedrības vēlēto institūciju darbību un budžeta izpildi.
8.1.4.Revīzijas komisija veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju.

9.1. Lai Biedrība varētu pildīt savus uzdevumus un sasniegt Statūtos minētos mērķus, tai likumos un likumpamatotos aktos noteiktā kārtībā ir tiesības:
9.1.1.Iegūt kustamo, nekustamo un intelektuālo īpašumu;
9.1.2.veidot finansu resursus, atvērt rēķinu komercbankā;
9.1.3.veikt izdevējdarbību, kā arī citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu Biedrības mērķus;
9.2. Biedrības finansu līdzekļus veido:
9.2.1.Iestāšanās un biedra nauda;
9.2.2.Fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
9.2.3.Ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskas darbības;
9.2.4.Citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumu.
9.3. Biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi Statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Peļņu, kas gūta no Biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp Biedrības biedriem.
9.4. Biedrības mantas un finansu līdzekļu izlietošanas un izmantošanas kārtību nosaka Valde.

10.1. Biedrības darbība izbeidzas:
10.1.1.Ar Biedru sapulces lēmumu;
10.1.2.Uzsākot Biedrības bankrota procedūru;
10.1.3.Biedru skaitam samazinoties līdz 10 biedriem;
10.1.4.Ar tiesa nolēmumu.
10.2. Lēmumu par Biedrības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Biedru sapulce.
Finanšu līdzekļus un mantu sadala atbilstoši spēkā esošai likumdošanai.

“Oskara Kalpaka vārds, kas līdz 1918./1919. gadu mijai Latvijā bija maz zināms, 1919.gada pirmajos mēnešos izskanēja visā toreiz atbrīvotajā Kurzemē un iemantoja pašaizliedzīga karavīru komandiera un latviešu patriota slavu. Par viņu tika publicēti apraksti, kas balstījās uz laikabiedru atmiņām un kuros parādījās traģiskās bojāejas skaidrojumi. O.Kalpaka personībai nepamatoti tika piešķirts leģendāra Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka gods, kāds viņam nekad nav bijis, taču viņš pelnīti kļuva par latviešu nacionālā virsnieka simbolu” grāmatas ievadā raksta autors – pazīstamais vēsturnieks, arheologs , LZA īstenais loceklis Ēvalds Mugurēvičs. 4.martā grāmatas atvēršanas svētkos, kas līdz ar pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa maketa prezentāciju (pieminekļa autori tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis) notika Latvijas Kara muzejā kā pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas sarīkojums, grāmatas ( tā tapusi sadarbībā ar izdevniecību “Jumava”) autors stāstīja, ka iecere uzrakstīt grāmatu par savu novadnieku radusies, l988.gadā Ļaudonā pētot baznīcas grāmatas, kur atdūries pie Kalpaka vārda. Padomju vēsturnieku darbos ziņas par O.Kalpaku bija skopas un aprobežojās ar īsiem biogrāfiskiem datiem. Kā nekā pulkvedis O.Kalpaks pārstāvēja nevis latviešu virsniecības sarkano spārnu, kas izvēlējās boļševiku pusi, bet bija caurcauri baltais, Latvijas Brīvības cīņu varonis. Tautā par viņu stāstīja leģendas, ieskaitot sakramentālo frāzi “ Balodi, paliec manā vietā!” Starp citu, grāmatā publicētas septiņas versijas, kuras figurējušas dažādos izdevumos. Vēsturnieks neakceptē nevienu no tām, šauboties, “vai šāds Balodim adresēts novēlējums vispār izteikts”.

“Kalpaks bija pīlārs, uz kuru varēja balstīties. Paraugs grūtos brīžos, kad armija atkāpās. Viņš gandrīz visu laiku ir atkāpies, tikai pašās beigās gāja triecienā. Veidot jaunu armiju atkāpjoties, ejot dienā 45 kilometrus kopā ar saviem karavīriem, atsakoties no zirga, lai to izmantotu lietderīgāk. Un iemantot slavu un nemirstību”, tā Oskara Kalpaka popularitātes fenomenu skaidro vēsturnieks. Kalpaka piemiņas fonda priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis arī akcentē ļoti smago uzdevumu – atkāpjoties veidot valsts aizsardzības sistēmu, pārliecināt karavīrus sekot idejai – ne katrs to spēj izdarīt. Tas ir pa spēkam tikai cilvēkam ar ļoti augstiem morāles kritērijiem. “Cilvēka dzīvei apraujoties kaujas laukā, viņa dzīves gājums paliek tīrs un neaptraipīts. Viņš nav degradējies kā daudzi politiķi un armijas vadītāji. Viņam nevar pārmest vājuma brīžus un nekonsekvenci. Oskara Kalpaka tēls jāuztur tautā kā piemērs, ka cilvēks spēj stāvēt pāri laikam.” Ģ.V.Kristovskis savu uzrunu beidza ar novēlējumu “Lai mūsu sabiedrībā pietiek spēka veidot jaunus Kalpakus!”

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs, topošā O.Kalpaka pieminekļa autors, sakot, ka katram varonim ir savs asociatīvs tēls, Oskaru Kalpaku redz kā atspulgu uz zobena. Cilvēks, kurš četru mēnešu laikā paspējis ieiet vēsturē, atrodas mūsu Panteonā. Viņš ir atstājis tādu enerģijas lādiņu, kas pastāvēs, kamēr pastāvēs mūsu valsts. Pieminekļa devīze ir “Pret straumi”, tajā attēlota zobena smaile, kas šķeļ straumi. Melnā granīta straume grib noskalot, samalt, iznīcināt.Spožā zobena smaile ir asais un stiprais brīvības gars, kas stājiet tai pretī. Somijas akmens apstrādes uzņēmumā jau tapuši pirmie 8 bloki no 19 vajadzīgajiem. Pieminekli Esplanādē iepretim Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku štāba ēku kompleksam atklās šogad.

Sarīkojumā skanēja Oskara Kalpaka vijole, kuras spēli viņš apguvis, mācīdamies Lubānas ministrijas skolā. Par to Ē. Mugurēvičs savā grāmatā raksta: “Lubānā par matemātikas skolotāju strādāja Jēkabs Pasītis, viens no vēlākās Malienas sociāldemokrātu organizācijas dibinātājiem. Jādomā, ka skolotāja sabiedrības parādību materiālistiskais skaidrojums zināmu iespaidu atstāja uz skolēnu pasaules uzskata veidošanos[..]. Droši zināms, ka J.Pasītis mācījis vijoļspēli, kas vēlāk līdzās citiem stīgu instrumentiem O.Kalpakam kļuva par patīkamu laika kavēkli jaunekļa un vīra gados.” Viņa armijas biedrs un draugs ģenerālis Kārlis Goppers grāmatā “Krusttēvs Oskars. Atmiņas par draugu pulkvedi Kalpaku.R.1939” atceras dzīvi vasaras nometnē Volgas krastā pie Jaroslavļas 1910.gadā. Ē. Mugurēvičs to pārstāsta šādi:”Kalpaks ar saviem palīgiem sacentušies vingrojumos uz rīkiem, lēkšanā dažkārt arī vakaros un brīvdienās. Kareivji, kas mīlējuši ūdens sportu, svētdienās Kalpaka vadībā ar dziesmām devušies izbraucienā pa Volgu izlūku komndas lielajās laivās. Vasaras nometnē kareivju un virsnieku dzīves atpūtas stundas noritējušas teltīs vai barakās. No dēļiem pašrocīgi uzbūvētā divvietīgā barakā mājojuši arī Goppers un Kalpaks. Lietainās dienās Kalpaks te kopā ar diviem citiem stīgu mūzikas mīļotājiem garas stundas vingrinājušies saspēlē, kas ieilgstot varējusi aizkaitināt barakas otro pastāvīgo iedzīvotāju, kura iebildumiem mūziķi savā aizrautībā gan nav pievērsuši uzmanību.”

Tīri un dzidri šodien skan Oskara Kalpaka vijole. Tīrs un dzidrs ir viņa tēls.

Ventspils Augstskola izsludina atklātu konkursu uz vakantajām zinātniskā un akadēmiskā personāla amata vietām

• rektoram adresēts iesniegums;
• augstāko izglītību un akadēmiskos un zinātniskos grādus apliecinošu dokumentu kopijas;
• publicēto darbu saraksts (par pēdējiem 6 gadiem);
• dzīves un darba gājums (CV), kas atspoguļo zinātnisko, pedagoģisko un organizatorisko pieredzi.

Ar darba uzdevumiem, plānoto slodzi un dokumentu aizpildes kārtību var iepazīties VeA lietvedībā vai VSRC.
Tālrunis uzziņām 3628303; venta@venta.lv

Saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību”
un ievēlēšanas termiņu beigšanos
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts

Arheoloģijas nodaļā specialitātē – arheologs – vadošais pētnieks – 1 vieta; asistents – 1 vieta;
Padomju un nacistiskā režīma pētniecības nodaļā specialitātē – vēsturnieks – pētnieks – 1 vieta;
Vēstures nodaļā specialitātē – vēsturnieks – vadošais pētnieks – 2 vietas; pētnieks – 1 vieta.
Dokumenti iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1201.istabā, tālrunis 7225948.

Pieteikumam pievienot:
1) Curriculum vitae;
2) zinātnisko grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) pēdējo sešu gadu zinātnisko publikāciju un konferenču sarakstu;
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

LATVIJAS ORGANIZKĀS SINTĒZES INSTITŪTS
izsludina konkursu uz šādiem akadēmiskajiem amatiem:

vadošais pētnieks organiskās ķīmijas specialitātē (2 vietas);
pētnieks bioloģijas (1 vieta) un organiskās ķīmijas(4 vietas) specialitātē.

Dokumenti (iesniegums par piedalīšanos konkursā, CV un 3 pēdējo gadu publikāciju saraksts) iesniedzami Rīgā, Aizkraukles ielā 21, 212.istabā viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas

LU Hidroekoloģijas institūts izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem šādā nozarē:

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8, 5.stāvā. Tālrunis uzziņām: 7610851.
Pieteikumam pievienot:
1. Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas.
2. CV.
3. Publicēto darbu sarakstu.
4. Citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Konkursam iesniedzamie dokumenti: 1) iesniegums par piedalīšanos vēlēšanās, 2) Curriculum vitae, 3) dokumenti par zinātnisko kvalifikāciju, 4) zinātnisko publikāciju saraksts, 5) perspektīvās darbības programma.

Dokumenti ar norādi “Vēlēšanu komisijai” iesniedzami viena mēneša laikā no konkursa izsludināšanas dienas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta sekretariātā, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, LV – 1050, 1306.telpā. Tālrunis izziņām 7229017.

Latvijas Zinātnes padomes 29.03.2005. LĒMUMS Nr. 2-2-1 Par LZP sadarbības projektu konkursa izsludināšanu

Dienā, kad visa pasaule saspringti sekoja pāvesta Jāņa Pāvila II laicīgās dzīves pēdējām stundām, telefona zvans no Stokholmas atnesa ziņu, ka mūžībā aizgājis leģendārais latviešu patriots, Konstantīna Čakstes tuvākais līdzgaitnieks vēstures zinātņu goda doktors Leonīds Siliņš.

Visi esam liecinieki, ka Latvijas sabiedrībā pēdējos gados aktualizējusies interese par Latvijas Centrālās Padomes (LCP) darbību 1943.–1945. g., par profesoru Konstantīnu Čaksti un viņa domubiedriem, par nacionālo pretošanās kustību abām svešajām okupāciju varām. Viena no “atslēgas figūrām” šajā procesā bija sakarnieks starp LCP un Sokholmu, resp. Rietumvalstīm, Leonīds Siliņš, jauns Latvijas Universitātes ģermāņu filoloģijas students. Kara gados šis “Čakstes kurjers” daudzkārt ļoti riskantos braucienos no Hitlera okupētās Latvijas devās pāri Baltijas jūrai, lai Rietumu pasaulei vestu patiesību par Latviju, lai organizētu latviešu politisko bēgļu glābšanu slavenajās “laivu akcijās”. Tieši Leonīds nogādāja Rietumos mikrofilmu ar 188 personu parakstīto LCP memorandu par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Pēc Otrā pasaules kara Leonīda Siliņa rīcībā palika savulaik visai slepenais un noslēpumainais LCP arhīvs, un tādēļ “Čakstes kurjers” varēja kļūt par šo vēsturisko norišu viskompetentāko apcerētāju.

Ideja uzrakstīt par Latvijas Centrālās Padomes darbību Leonīdam Siliņam radās jau 1950.gados. 1964.gadā viņš sāka kārtot LCP arhīvu izdošanai dokumentu krājuma veidā. Pensionējoties no svešvalodu skolotāja darba Stokholmas ģimnāzijās 1980. gadā, L. Siliņš tika uzaicināts par pagātnes notikumiem nolasīt lekciju ciklu latviešu emigrantiem ASV un Austrālijā. Lekciju laikā LCP darbinieks satuvinājās ar prominento latviešu izcelsmes ASV vēsturnieku, Sanhosē universitātes profesoru Edgaru Andersonu (1920–1989). Dzima doma Stokholmā, Dagnijas un Georga Šleieru vadītajā apgādā “Daugava” Latvijas vēstures pētījumu sērijā izdot monogrāfiju par šo pretestības kustību “Trešā fronte”, taču apgāda īpašnieces D. Šleieres pāragrā aiziešana mūžībā un prof. E. Andersona traģiskā bojāeja autokatastrofā nodomu aizkavēja. Tad L. Siliņš sakārtoja un Stokholmā latviešu valodā pats izdeva pirmreizēju dokumentu apcerējumus un atmiņu krājumu par LCP. Pirmais izdevums bija 1994. gadā, atkārtotie izdevumi – 1995. un 2000.g. Rīgā iznāca autora komentēts dokumentu krājums “Nacistiskās Vācijas okupanti, mūsu tautas lielās cerības un vilšanās” (2001) – Latvijas situācijas atspoguļojums hitleriskās okupācijas gados un LCP sadarbība ar neatkarīgās Latvijas bijušajiem sūtņiem Zviedrijā un Lielbritānijā – V. Salno, J. Tepferu, K. Zariņu. Šo vēstures liecību izdošanu veicināja Pasaules Brīvo Latviešu apvienība, kā arī mecenāti – Konstantīna Čakstes tuvs līdzgaitnieks Jānis Sadovskis un nacistu nošautā kureliešu štāba priekšnieka Kristapa Upelnieka meita.

Pateicoties Leonīda Siliņa grāmatām un viņa sabiedriskajai darbībai, LCP darbība ir guvusi plašāku publicitāti neatkarīgajā Latvijā. Viņa grāmatas ir pieejamas Latvijas skolās un plašākā sabiedrībā, to izplatīšanā piedalījusies arī Latvijas Zinātņu akadēmija, LCP veikums atspoguļots muzeju ekspozīcijās. Ir atklātas piemiņas plāksnes prof. Konstantīnam Čakstem un LCP Rīgā, pie mājas, kur dzīvojis K. Čakste (1993), Latvijas Universitātes Mazajā aulā (1994), Jūrmalā pie vasarnīcas, kur K. Čakste tika arestēts (2001), tāpat kureliešu cīņu vietās Kurzemē. Jau 1995. gadā par zinātnisko veikumu LCP arhīva materiālu sakārtošanā un izdošanā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Leonīdam Siliņam LZA Dr. hist. h.c. grādu. Būtībā bez L. Siliņa kā vēstures rakstītāja “Konstantīna Čakstes epopeja” varbūt būtu grimusi aizmirstībā, un lielā mērā tieši viņš ir uzturējis dzīvu šo nozīmīgo Latvijas vēstures epizodi. Pēdējos gados tai pievērsušies vēsturnieks Dzintars Ērglis, Kara muzeja darbinieki un citi Latvijas vēsturnieki, bet šīs pētniecības pamatā ir bijis Leonīda Siliņa dokumentējums.

Leonīds Siliņš dzimis 1916. g. Ņižņijnovgorodā, bēgļu gaitās, pēc Latvijas neatkarības iegūšanas atgriezies Latvijā. 1943. g. absolvējis LU Filoloģijas – filozofijas fakultātes ģermāņu nodaļu, 1938.–1941. g. strādājis LETA. Viņš bija viens no Zviedru – latviešu palīdzības komitejas dibināšanas rosinātājiem Stokholmā, tās sekretārs (1943 –1945), vēlāk – ASV informācijas biroja Zviedrijā (USIS) darbinieks un svešvalodu skolotājs Stokholmas ģimnāzijās. Viņa darbību vētrainajos gados tendenciozi aprakstījis Arvīds Grigulis romānā “Kad vējš un lietus sitas logā”(1964), – patiesība varēja tikt izgaismota tikai Latvijai atgūstot neatkarību.

Pēdējā gadu desmitā Leonīds Siliņš izvērsa saviem gadiem fenomenālu vēsturiski pētniecisku un literāru darbību. Par spīti gadu nastai un veselības traucējumiem viņš – bez jau agrāk pieminētajām – vienu pēc otras izdeva grāmatas: “Latvija un Rietumi. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1941–1945”(Rīga, 2002), “Latvieši Štuthofas koncentrācijas nometnē 1942–1945”(Rīga, 2003) un pēdējā mēnesī paguva vēl ieraudzīt iespiestu zviedru valodā savus pētījumus apkopojošo grāmatu “Baltija jūra: ceļš uz brīvību, 1943–1945”.

Leonīds Siliņš ir saņēmis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu (2002), bet par nopelniem Latvijas labā – Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Atmiņā palicis Leonīda Siliņa referāts par Konstantīnu Čaksti LZA Pilnsapulcē 2002. 2. maijā, sakarā ar Čakstes 100 dzimšanas dienas atceri.

Man ir bijis gods un laime pēdējos gados tuvāk pazīt Leonīdu Siliņu, uzskatīt viņu par savu draugu un domubiedru, arī kolēģi vēsturiski nozīmīgajā latviešu akadēmiskajā organizācijā “Austrums”, kuru 1883. g. Maskavā dibinājis Jānis Čakste un kuras aktīvs biedrs bijis arī Konstantīns – tieši no austrumiešiem nāca rosīgākie LCP aktivitāšu veicēji. Apbrīnoju Leonīda nenogurdināmību, rosmi, ne tikai grāmatas veidojot, bet arī apsekojot savas kādreizējās darbošanās vietas. 2004. gada vasarā viņš izbraukāja visas 14 laivu izbraukšanas vietas Kurzemes jūrmalā – no Pāvilostas līdz Kaltenei, fotografēja, komentēja, 2004. gada oktobrī – piedalījās braucienā uz kureliešu pēdējo cīņu vietu pie Zlēkām, kur iecerēts stādīt meža ķiršu piemiņas audzi. Optimistiski runāja par savas zviedru grāmatas prezentāciju, kas atklātu jaunas atziņas par Otro pasaules karu. Prezentācija gan vēl nav notikusi. Viņš aizkustinoši rūpējās par savu veco draugu un cīņu biedru Jāni Sadovski.

Leonīds bija nodomu pilns, bet ne jau visiem nodomiem lemts piepildīties. Neuzrakstīta palikusi aptverošā grāmata par latviešu politisko trimdu Zviedrijā pēc 1940. gada, līdz galam neapstrādāts L. Siliņa unikālais nacionālās pretestības kustības arhīvs, neizstāstīti daudzie stāsti, ko glabāja šī vienreizējā cilvēka vienreizējā atmiņa. Diemžēl iecerē ir palikusi arī Māra Čaklā biogrāfiskā grāmata par pašu Leonīdu Siliņu.

Līdz ar Leonīdu Siliņu nebūtībā aiziet kāds Latvijas vēstures laikmets, savdabīgs kultūrslānis. Mūs atstājis vēsturisku norišu aktīvs līdzgaitnieks un pagātnes norišu objektīvs izvērtētājs, spilgta, rosinoša personība. Viņa draugus Latvijā, mūsu Zinātņu akadēmijā sēru ziņa skar īpaši sāpīgi. Leonīda Siliņa mums ļoti pietrūks.

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences
(iznāk angļu valodā) 2005. gada 1. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:

Nuclear DNA enzymatic methylation and its functions in eucaryotic cells [Kodola DNS enzimātiskā metilēšana un tās funkcijas eikariotisko organismu šūnās]
Natālija Škute 1–9

Serotonin 5-HT2 receptor inhibitor naftidrofuryl improves vasomotor responses in diabetics with atherosclerosis [Serotonīna 5-HT2 receptoru inhibitors naftidrofurils uzlabo vazomotoro regulāciju slimniekiem ar aterosklerozi]
Pēteris Tretjakovs, Antra Jurka, Sandra Šteina, Rota Ritenberga, Māra Marga, Agnis Štifts, Uldis Kalniņš, and Valdis Pīrāgs 10–15

Early inflammation reaction of patients to polypropylene mesh after hernioplasty [Cilvēka organisma agrīna iekaisuma reakcija uz polipropilēnu pēc hernioplastijām]
Arnolds Jezupovs and Māris Mihelsons 16–20

Influence of social and environmental factors on pregnancy outcome in Latvia [Sociālo un vides faktoru ietekme uz grūtniecības iznākumu Latvijā]
Dace Rezeberga, Gunta Lazdāne, and Biruta Geidāne 21–27

Nitrogen/phosphorus ratios for surface waters of Latvia and trends of their changes [Slāpekļa un fosfora attiecība un tās mainības tendences Latvijas virszemes ūdeņos]
Māris Kļaviņš, Valērijs Rodinovs, and Ivars Druvietis 28–32

University of Tartu in the context of Latvia’s science and culture [Tērbatas universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā]
Jānis Stradiņš 33–37

Activities of the Latvian Academy of Sciences in the year 2004 (May–October) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2004. gadā (maijā – oktobrī)] 38–42

Arnolds Alksnis (1932–2004), a Latvian chemist [Arnolds Alksnis (1932–2004), ķīmiķis]
Uldis Stirna and Uldis Viesturs 43–45

Emīlija Gudriniece (1920–2004), a Latvian chemist [Emīlija Gudriniece (1920–2004), ķīmiķe]
Andris Strakovs, Fricis Avotiņš, Māra Jure, Raimonds Valters,and Valdis Kampars 46–47

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā, 912. istabā (tālr. 7228085, e-pasta adrese: proceed@lza.lv).

2005.gada 19.aprīlī plkst. 16.00 RTU Būvniecības un enerģētikas nozares promocijas padomes P-12 atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 16, Būvniecības fakultātes sēžu zālē

aizstāvēs promocijas darbu “Koksnes biomasas (granulu) un gāzveida kurināmā (propāna) vienlaicīga sadedzināšana” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.hab.sc.ing. Pēteris Šipkovs, Dr.sc.ing. Ivars Platais, Dr.sc.ing. Gaļina Kaškarova.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

2005. gada 22. aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Ciklooksigenāzes-2 proteīna ekspresija barības vada un kuņģa audzējos” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: asoc. profesore V.Groma (Latvija), profesors J.Bērziņš (Latvija), profesors A.Kulla (Igaunija).

Ar promocijas darbu var iepazīties RSU , Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās

2005. gada 26. aprīlī pulksten 12.00 LU filozofijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē LZA sēžu zālē, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā

aizstāvēs promocijas darbu “Patiesība un fakticitāte. Martīna Heidegera agrīnie filosofiskie meklējumi” filozofijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. phil., prof. Māra Rubene, Dr. phil., prof. Hanss-Martīns Gerlahs (Mainca), Dr. phil., prof. Igors Šuvajevs.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkas zinātniskajā lasītavā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

28. aprīlī LU Ķīmijas fakultātes 45. telpā Kr. Valdemāra ielā 48, notiks LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā 1.daļā – plkst.15.00 doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

par tēmu “Maleīnskābes izoimīdi”.
Recenzenti:Dr.chem. M.Katkevicš, Dr. habil. chem. E.Lukevics, un Dr habil. chem. A.Strakovs.
2. daļā – plkst. 16.30 doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

par tēmu “Struktūras – aktivitātes pētījumi – laktāmsaturošiem atvasinājumiem ar elastāzi inhibējošām un pretvēža īpašībām”.
Recenzenti: Dr.habil.chem. F.Avotiņš, Dr.habil.chem.G.Duburs un Dr.chem. A.Prikšāne.

2005.gada 2.maijā plkst. 17.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Latviešu kalendāri, 1758-1919: bibliografēšanas metodika un kultūrvēsturisks raksturojums”
Recenzenti: Dr.philol.Anita Rožkalne, Dr.philol. Māra Grudule, Dr.philol. Viesturs Zanders.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā, ar kopsavilkumu - LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā

2005.gada 2.maijā plkst. 15.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Latvijas bibliotēkas otrās padomju okupācijas gados (1944-1974)”.
Recenzenti: Dr. philol. Ausma Cimdiņa, Dr.paed. Iveta Gudakovska, Dr.philol. Raimonds Briedis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā,
ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

2005.gada 3.maijā plkst. 16.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Atmiņu albumu tradīcija Latvijā sociālajā un kultūras kontekstā”.
Recenzenti: Dr.philol.Dace Bula, Dr. psych. Sandra Sebre, Dr.philol. Ilze Stikāne.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā,
ar kopsavilkumu - LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

Latvijas Universitātes 2.promocijas padomes fizikas nozarē sēde notiks 2005.gada 13.maijā Cietvielu fizikas institūtā, Ķengaraga ielā 8, 1.auditorijā.
Plkst. 9-3o

aizstāvēs promocijas darbu “Optisko un elektrofizikālo īpašību pētījumi heterogēnos ferroelektriskos materiālos”, cietvielu fizikas apakšnozarē.

Darba vadītājs: Dr.habil.phys. Guntis Liberts. Zinātniskais konsultants: Dr.habil.phys. Andris Krūmiņš.

Recenzenti: prof. Uldis Rogulis (padomes loceklis), prof. Māris Knite (RTU), Dr.habil.phys. Jūras Banys (Lietuva) –neatk.starpt.eksperts.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas zinātņu nozares Pārtikas procesu un iekārtu, Pārtikas mikrobioloģijas un Pārtikas produktu kvalitātes apakšnozaru promocijas padomes 2005. gada 2. marta atklātā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātnisko grādu LLU aģentūras “Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”” asistentei Vitai Šternai par promocijas darbu “Holesterīna dinamikas likumsakarības Latvijas govju pienā saistībā ar šķirnēm un labturību”.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2005.gada 22. marta sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu RUDĪTEI HAHELEI skolas pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu: “Skolēnu pašnovērtējums bioloģijas mācību procesā.”

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2005.gada 22. marta sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu DZINTRAI GRUNDMANEI augstskolas pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu: “Mācīšanās pieredzes pilnveide darbības pētījumā.”