Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2005. gada  26. aprīlis: 8 (300)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

• LZA Pavasara pilnsapulce
• Jaunas vakances
• Izstāde
• Pārskats par LZA darbību 2004. gadā
• Latvijas Zinātnieku savienībā
• LZP Starptautisko pasākumu finansējums
• In memoriam Jānis Skujiņš (13.04.1926–07.04.2005)
• In memoriam Arturs Balklavs–Grīnhofs (02.01.1933–13.04.2005)
• Aizstāvēšana

.Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce
2005.gada 14.aprīlī

Kopskats

Zinātniekus uzrunā veselības ministrs Gundars Bērziņš

Akadēmisko lekciju lasa akadēmiķis Ivars Kalviņš

Š.g. 14. aprīlī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulce, ar kuras darba kārtību iepazīstinājām iepriekšējos “Z.V.” numuros. LZA prezidents Juris Ekmanis iepriekšējo darba gadu raksturoja kā nemierīgu, jo tas bija pirmais gads, kad LZA darbojās kā Eiropas Savienības valsts Zinātņu akadēmija. Kaut arī Latvijas zinātne ar savu sekmīgo līdzdalību Eiropas Savienības ietvarprogrammās jau sen ir Eiropas zinātnē, tomēr oficiālā valsts iekļaušanās ES un NATO prasa pielāgoties arī tīri formālām prasībām.

Šī diena, 14.aprīlis, ir vēsturiska tajā ziņā, ka plkst.12.25 Latvijas Republikas Saeima trešajā lasījumā pieņēma Zinātniskās darbības likumu, pie tam ar zinātniekiem necerēti labvēlīgu normu – ikgadējo zinātnes budžeta pieaugumu par 0,15 % no IKP, līdz tiks sasniegts Lisabonas stratēģijā paredzētais valsts zinātnes finansējums 1 % no IKP. Ir beidzies ilgstošais uztraukumu, cīņu, pierādījumu un noliegumu process un vismaz tuvākos gadus dzīvosim, vadoties pēc jaunā Zinātniskās darbības likuma. Profesors Juris Ekmanis līdzšinējās valsts un zinātnes attiecības raksturoja šādi : valsts zinātniekus piecieta kā neizprotamus māksliniekus, savukārt uzņēmēji ne tikai neko nepasūtīja zinātniekiem, bet drīzāk viņus pašus pasūtīja tālāk. Tā kā Latvijā nenotika nekāda inovatīva darbība, zinātnieki strādāja ārzemēm, vairojot ES kopproduktu. Prezidents aicināja pilnsapulces dalībniekus iepazīties ar izstādi “Latvijas zinātne pielietojumos” un teica, ka politiķiem nav jāuztraucas, kur zinātnieki liks piešķirtos papildlīdzekļus. Taču J.Ekmanis pasvītroja to, ka šie papildlīdzekļi bada maizē turētajiem zinātniekiem prasīs apgūt jaunu jomu – domāšanu tirgus apstākļos. To, protams, nevar prasīt no visiem zinātniekiem visās zinātņu nozarēs, bet tā ir realitāte. Tāpat kā realitāte ir tā, ka jaunais Zinātniskās darbības likums prasa pieņemt jaunus noteikumus vai veikt izmaiņas 10 MK noteikumos, kas jāizdara līdz rudenim. Bailes no korupcijas liks arvien augstākus šķēršļus zinātnes budžeta izmantošanai. Tā, piemēram, nevarēja pārskaitīt naudu sešu augstskolu zinātniskajiem projektiem, jo nebija sakārtoti fondi un noteikta atbildība. Jārēķinās ar to, ka dažādu birokrātisku prasību gan no pašmāju finansu institūcijām, gan no Eiropas Savienības būs arvien vairāk. Naudu par skaistām acīm zinātniekiem nedod. Joprojām būs jāgaida nauda bāzes finansējumam, taču ES struktūrfondi ļauj tikt pie jaunas aparatūras, Eiropas Savienība subsidē stipendijas doktorantiem, arī Letonika ar mūsu valdības atbalstu tika pie papildus naudiņas.

No zinātniekiem prasa skaidru pamatojumu, kur un cik jāinvestē. Mums ir noteikti prioritārie virzieni, taču ir jāplāno līdzekļi arī neprioritārajos virzienos, kur savukārt jābūt savām prioritātēm.

J.Ekmanis teica, ka panāktais zinātnes finansējuma pieaugums ir visas zinātnieku sabiedrības darbības rezultāts – tika rakstītas vēstules un aicinājumi Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, lūgts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem un tāds arī saņemts. Paldies par to visiem, jo mūsu mērķis ir kopīgs – veicināt Latvijas konkurētspēju.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir nosaukusi 10 izcilākos zinātnes sasniegumus 2004.gadā. Zīmīgi, ka trīs no tiem ir fizikā. To varētu uzskatīt par mūsu Zinātņu akadēmijas velti Starptautiskajam Fizikas gadam. Akadēmiķis Ivars Kalviņš nule saņēma prestižo Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas zelta medaļu kā labākais izgudrotājs. Latvijas zinātnei ir ar ko lepoties.

Veselības ministrs Gundars Bērziņš, apsveicot pilnsapulces dalībniekus, brīdināja, ka grūtākais vēl ir priekšā. Valdība, izvirzot divas prioritātes – veselību un zinātni, grib zināt, kā naudiņa tiks sadalīta un apgūta, kāda būs zinātnes saistība ar praktisko dzīvi. Jāpanāk uzņēmumu līdzfinansējums zinātnē, kā tas jau notiek izglītības pilnveidošanā.

Tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas. Gustava Vanaga balvu ķīmijā saņēma LZA īstenais loceklis Edvards Liepiņš (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) par darbu ciklu “Kodolu magnētiskās rezonanses izmantošana organisko, elementorganisko un bioorganisko molekulu pētīšanā”. Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnēs , koksnes pētniecībā un pārstrādē pasniedza Dr.sc.ing. Jānim Zandersonam (Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts) par darbu kopu “Pētījumi mežu ķīmiskajā tehnoloģijā un jaunu produktu un procesu izstrādē”. Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē tika Zigrīdai Frīdei (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) par monogrāfiju “Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders”. Ar savu etnogrāfijai veltīto mūžu Friča Brīvzemnieka balvu folkloristikā, Latvijas etnogrāfijā un antropoloģijā nopelnījusi Dr. habil. hist., valsts emeritētā zinātniece Aina Alsupe. Tika pasniegtas balvas jaunajiem zinātniekiem, kā arī izteikta atzinība tiem, kuru darbi bija augstā zinātniskā līmenī, bet kuri ierobežoto balvu skaita dēļ tās nesaņēma. Pilns apbalvoto jauno zinātnieku saraksts skatāms “Zinātnes Vēstnesis” Nr. 2 2005.gada 24.janvārī. Vēl tika pasniegtas LZA un “RD Alfa” balvas fizikā un tās inženierpielietojumos LZA korespondētājloceklim Jevgenijam Joļinam (LZA Fizikālās enerģētikas institūts) par izciliem darbiem neitronu un rentgenstaru izkliedes izpētē kristālos (pašam J. Joļinam atrodoties ārzemēs, balvu viņa vietā saņēma kolēģis) un jaunajiem zinātniekiem – LLU doktorantam Ruslanam Šmiginam par darbu “Biodīzeļdegvielas izmantošana kompresijas aizdedzes motoros (vad.Dr.sc.ing. V.Gulbis) un LU doktorantei Anitai Brūverei par darbu “Viendimensijas un divdimensiju atrisinājumi sistēmās ar taisnstūru ribu” (vad. LZA īst. loc. A.Buiķis).

Debatēs akadēmiķe Maija Kūle slavēja izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, kuras cīņa par zinātnes finansējuma palielināšanu vainagojusies ar sekmēm. M.Kūle pasvītroja Zinātņu akadēmijas konsolidējošo lomu letonikas pētījumos. Viņa aicināja būt taisnīgiem un cilvēcīgiem un nesabradāt tos, kuri ilgus gadus strādājuši uz plikiem grantiem, lai viņi tagad varētu saņemt cilvēcīgu algu. Pēc paša MK 2003.gadā pieņemtā koeficienta par intelektuālo darbu vadošā pētnieka algai vajadzētu būt ap Ls 600,- mēnesī. Viņa aicināja arī diferencēt mūža grantu valsts emeritētajiem zinātniekiem, jo daudzi, būdami pensijā, bez maksas veic kapitālu darbu. Joprojām gaisā karājas jautājums par aģentūrām. Aģentūru nolikuma dēļ augstskolu mācībspēki nevarēs ņemt dalību zinātnē un zinātnieki – piedalīties mācību darbā.

Akadēmiķis Rihards Kondratovičs runāja par emeritētajiem zinātniekiem. Savulaik par atskaites punktu tika pieņemti 60 % no profesora vidējās algas un tie bija Ls. 66.-. 2004.gada 1.X emeritēto zinātnieku grantu palielināja līdz Ls 100,-, līdzīgu tam, kādu saņem literatūras un mākslas darbinieki. Šobrīd minimālā profesora alga ir Ls. 504,-, bet asociētā profesora – Ls. 403.-. 60 % no vidējās profesora algas būtu Ls. 240.-. Tas būtu mērķis, kuru ar laiku vajadzētu sasniegt. Diskriminēti tiek tie emeritētie zinātnieki, kuri turpina strādāt bez maksas, jo nevar saņemt naudu no zinātnes budžeta. Par katru padarīto darbu pienākas atlīdzība, tādēļ varbūt atkal ir laiks pacelt jautājumu, lai emeritēto zinātnieku mūža grantu, lasi – pensiju maksātu no sociālā, nevis zinātnes budžeta.

LZA korespondētājloceklis Arnis Treimanis informēja par jaunās Zinātņu akadēmijas nodaļas – Lauksaimniecības zinātņu nodaļas darbības sākumu. Maija beigās notiks konference “Lauksaimniecības zinātne vienotā Eiropas telpā”.

Akadēmiķis Jānis Freimanis bija pesimists un prieku par Zinātniskās darbības likumā iebalsoto zinātnes budžeta pielikumu apslāpēja ar teicienu: “ 2006.gadā redzēsim, kāds būs bijis sausais atlikums”. Saeima ir parādījusi labu gribu, bet Finanšu ministrijā un dažādās Ministru kabineta komisijās tiks likti visi iespējamie šķēršļi un uzstādīti visvisādi noteikumi. Arī IKP var rēķināt dažādi. Kādā veidā budžeta nauda nonāks zinātnieku rokās? Ja caur Latvijas Zinātnes padomi, tad viss ir kārtībā. Bet vai tā tas būs? Finanšu ministrijā ir veselas nodaļas, kas uzmana korupciju, tās liks dažādus šķēršļus.

Pie tam, kā to naudas pielikumu sadalīs? Vai tikai lietišķajām, uz rūpniecību orientētajām zinātnēm, vai arī kaut kas tiks fundamentālajām zinātnēm?

Akadēmiķis Andrejs Siliņš: “ Zinātņu akadēmijai jaunajā Zinātniskās darbības likumā paredzēts daudz vairāk funkciju nekā līdz šim. Un arī vairāk iespēju. Piemēram, Zinātņu akadēmija Latvijas Zinātnes padomē deleģē nevis divus locekļus kā līdz šim, bet četrus. Zinātnes padomes uzdevums ir kopā ar Zinātņu akadēmiju sastādīt nākošo budžetu. Tas, ka mēs tagad esam Eiropas Savienībā un NATO, no mums prasa pārstāvjus visda?adākajās starptautiskajās zinātniskajās struktūrās.Tas kļūst arvien darbietilpīgāk. Akadēmijas budžets ir nepietiekams, lai šo darbu organizētu, nemaz jau nerunājot par apmaksu. Atbildot uz J.Freimaņa bažām, A.Siliņš teica, ka Zinātniskās darbības likums ir A, MK noteikumi ir B, tie jāizstrādā zinātniekiem, lai būtu derīgi. Izglītības un zinātnes ministrijā ir radīts Zinātnes departaments, kuru vada Dr.Maija Bundule. Latvijai ir jāizstrādā savs viedoklis par 7.ietvarprogrammu. To nevar izdarīt tikai Zinātņu akadēmija, neiesaistot arī citus zinātniekus. Un lai šim mehānismam būtu arī finansiāls atbalsts. Tādēļ ir jāprasa ievērojams Zinātņu akadēmijas budžeta palielinājums.

LZA goda loceklis Pēteris Guļāns teica, ka nav saprotams fons, uz kura darbojamies. Kas ir tā tautsaimniecība, kurai būtu vajadzīgi zinātnes sasniegumi? Kas ir uzņēmumu īstie saimnieki? Kā var ietekmēt uzņēmumu tehnoloģijas, ja tās ir filiāles vai meitas uzņēmumi, kuru īpašnieki ir citās valstīs? Ir divas Latvijas. Viena – ražojošā, pasaules tautsaimniecības daļa, kura tikai šeit ir izvietota, bet ražo produkciju pasaules tirgum. Tur tehnoloģijas nosaka to īpašnieki un Latvijai ietekmēt šo ražošanu ir visai problemātiski. Otra Latvija ir tās iedzīvotāji un viņu sociālekonomiskā situācija. Ekonomiskās politikas uzdevums ir padarīt saites starp šim divām Latvijām arvien ciešākas. Ir naivi domāt, ka mēs te taisīsim savu zinātni un ar to ietekmēsim Latvijas labklājību. Ja mēs šo fonu saskatīsim, tad arī zināsim, kā attīstīt savu zinātni. Saimniecību ar to mēs neietekmēsim. Atbildot J.Freimanim, P.Guļāns teica, ka IKP ir tikai viens, to nevar rēķināt dažādi.

LZA Pavasara pilnsapulcē akadēmisko lekciju “No idejas līdz zālēm – utopija vai realitāte Latvijā?”, kā parasts, interesanti un atraktīvi nolasīja akadēmiķis Ivars Kalviņš, pārskatu par LZA darbību 2004.gadā – LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LZA Uzraudzības padomes ziņojumu – akadēmiķis Pētris Zvidriņš.

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmija paziņo, ka saskaņā ar LZA Statūtiem 2005. gada novembrī notiks jaunu akadēmijas īsteno, ārzemju un korespondētājlocekļu vēlēšanas.

Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu, ka 2005. gada vēlēšanās pavisam būs 4 īsteno locekļu vakances, 4 ārzemju locekļu un 11 korespondētājlocekļu vakances.

Saskaņā ar Statūtiem, vēlot jaunus īstenos un ārzemju locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. LZA Senāts apstiprinājis korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

fizika – 1
matemātika un informātika – 1
mehānika – 1

bioloģija – 1
medicīna – 1
ķīmija – 1
ģeogrāfija un ģeoloģija – 1

valodniecība – 2
ekonomika –1

lauksaimniecības un meža zinātnes – 1

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir LZA īstenajiem locekļiem, Latvijas universitātēm, ar LZA asociētajām zinātniskajām biedrībām un ar LZA asociētajiem zinātniskajiem institūtiem un centriem. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem zinātnieku koleģiālās institūcijas sēdē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

pieteikums: Latvijas ZA locekļa motivēta vēstule vai zinātnieku koleģiālās institūcijas motivēts lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem, kā arī vēl divu LZA īsteno locekļu motivētas rekomendācijas;
pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae) rakstītā un elektroniskā formā, norādot dzimšanas gadu un datumu, personas kodu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruņus, faksu un E pasta adresi, kopējo zinātnisko darbu skaitu un līdz 5 galveno zinātnisko darbu bibliogrāfiskos datus;
2 krāsainas fotogrāfijas (10 x 15) un 2 pases formāta fotogrāfijas;
autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, darbus sadalot kategorijās (monogrāfijas, raksti, konferenču tēzes u.tml.), rakstiskā un elektroniskā formā;
diplomu kopijas (augstākās izglītības, zinātniskās kvalifikācijas un nosaukumu);
ziņas par zinātniskajiem apbalvojumiem un pagodinājumiem (Latvijā un ārvalstīs saņemto diplomu kopijas).

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. istabā līdz 2005. gada 30.septembrim.

Īsteno locekļu kandidātu izvirzīšanas gadījumā papildus jāiesniedz ziņas par to, kādā žurnālā (grāmatā) publicēts (pieņemts publicēšanai – attiecīgās izdevniecības izziņa) kandidāta pārskata raksts, kura saturs saistīts ar kandidāta zinātnisko darbu pēdējos piecos gados, kā arī minētā raksta kopija.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV 1524, tel. 7223931, fakss 7821153, E pasts: alma@lza.lv

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs R.Valters

Satura rādītājs

Izstāde

Vertikāle – tā savu jaunāko izstādi nosaukusi Ausma Krūmiņa. Akvareļa meistare, pārvalda gaismu, krāsu un Sauli – par Ausmas meistarību saka labi viņas darbu pazinēji un cienītāji. “Man jau te Latvijas ziedi, tie, kas aug sētmalē, pļavā un laukā”, – saka māksliniece. Taču aiz katra ziediņa, aiz katras kompozīcijas – gaisma. Gaismā bagātīgais krāszieds mirgo un Latvijas “sētmales ziedi” kļūst līksmi un priecīgi. Un ienes mieru skatītāja sirdī. Ir arī Vecrīgas skati – no tiem laikiem, kad Vecrīga vēl glabāja gadsimtu noslēpumus. Ir arī jūra. Ļoti dažāda. Katram ieraugāma savējā.

Vertikāle – tas varētu būt alpīnisma termins, kurš apsola pārvarēšanas grūtības. Tas varētu būt termins, kurš raksturo profesionalitāti. Šoreiz ir tā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1964. gada Ausma Krūmiņa aicina savus skatītājus LZA izstāžu telpā un aizrauj ar vienkāršības skaistumu.

Satura rādītājs

PĀRSKATS PAR LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS
DARBĪBU 2004. GADĀ

Raimonds Valters, LZA ģenerālsekretārs

LZA un nozīmīgākie notikumi Latvijas zinātnē

Analizējot Latvijas zinātnisko centru sniegtās ziņas, LZA nosaukusi nozīmīgākos zinātniskos sasniegumus Latvijā 2004.gadā (skat. ZV Nr. 1 2005.)

Ļoti plašs ir apbalvojumu klāsts, kurus 2004. gadā saņēmuši LZA locekļi. Akadēmiķim Edmundam Lukevicam, akadēmiķim Pēterim Cimdiņam un LZA goda loceklei Lilijai Dzenei piešķirtas LR Ministru kabineta balvas, LZA goda loceklim Imantam Lancmanim un LZA ārzemju loceklim Andrim Padegam – LZA Lielās medaļas. Akadēmiķis Jānis Stradiņš saņēmis Igaunijas Republikas apbalvojumu – Māras Zemes krustu, Saksijas ZA Vilhelma Ostvalda medaļu, Itālijas Republikas Nopelnu “Commendatore” ordeni un Rīgas balvu – 2004. Akadēmiķi Gunārs Čipēns, Ivars Knēts un Ēvalds Mugurēvičs saņēmuši LZA un AS “Grindeks” balvas, akadēmiķis Ivars Kalviņš – LZA, AS “Grindeks”, LOSI un LU Biomedicīnas studiju un pētījuma centra 2004. gadā iedibināto Solomona Hillera balvu, akadēmiķis Anatolijs Bļugers – LZA Paula Stradiņa balvu medicīnā, LZA kor. loceklis Imants Liepa – LZA Arvīda Kalniņa balvu mežzinātnēs, koksnes pētniecība un pārstrādē, akadēmiķis Pēteris Zvidriņš – LZA Marģera Skujenieka balvu statistikas jomā, akadēmiķis Uldis Sedmalis – LZA un a/s “Aldaris” balvu, LZA kor. loc. Jānis Vīksne – LZA, firmas “Itera–Latvija” un LIF mērķprogrammas balvu, akadēmiķis Jānis Volkolākovs – LZA, a/s “Latvijas gāze” un LIF mērķprogrammas balvu, LZA goda loceklis Jānis Osis – LZA, a/s “Dati” un LIF mērķprogrammas Eižena Āriņa balvu, akadēmiķi Ieva Ose un Andris Caune – Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu. Akadēmiķis Rafails Rozentāls apbalvots ar Sabiedriskās saskaņas balvu. Akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga saņēmusi Kanādas Psihologu apvienības balvu par ieguldījumu feminisma psiholoģijā. LZA goda locekle Anna Jurkāne saņēmusi Kultūras mantojuma gada balvu. LZA goda loceklis kinorežisors Jānis Streičs – Eirāzijas filmu festivāla “21. gadsimta kino” speciālbalvu.

Akadēmiķis Ivars Kalviņš un LZA goda loceklis Valdis Jākobsons saņēmuši Ukrainas starptautiskā reitinga aģentūras “Zelta fortūna” Sv. Georga medaļu par sadarbību zinātnē un kultūrā.

LZA kor. loc. Uldis Vikmanis, ārzemju loc. Bertrams Zariņš un goda doktors Romans Lācis apbalvoti ar Triju Zvaigžnu ordeni. Akadēmiķis Aleksandrs Jemeļjanovs un kor. loc. Māra Pilmane saņēmuši LR Zemkopības un LR Vides ministriju balvu Sējējs 2004.

LZA un LR Saeimas un valdības zinātnes politika

2. martā LZA prezidents Jānis Stradiņš, viceprezidents Andrejs Siliņš, LZP priekšsēdētāja vietnieks akadēmiķis Juris Jansons un LZS priekšsēdētāja vietnieks kor. loc. Jānis Kristapsons tikās ar LR Ministru prezidenta amata kandidātu Induli Emsi. Tika pārrunātas zinātnes finansēšanas, zinātnes prestiža celšanas problēmas, nepieciešamība strauji palielināt speciālistu skaitu eksaktajās zinātnēs un veicināt humanitāro zinātņu attīstību. I.Emša valdības pieņemtā deklarācija iezīmēja cerības uz reālu zinātnes budžeta palielinājumu 2005. gadā par Ls 5 milj. 4. augustā ZA apmeklēja LR Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs, ar viņu tikās LZA prezidents Juris Ekmanis, Jānis Stradiņš, Raimonds Valters un Letonikas programmas zinātnieki. Ministrs izteica gatavību finansēt Letonikas programmu un 2004.gadā Letonikas programma saņēma papildus finansējumu (Ls 140 000), ar 2004. gada 1. oktobri tika palielināti valsts emeritēto zinātnieku mūža granti līdz Ls 100.– mēnesī. 2004. gadā notika Likuma par zinātnisko darbību apspriešana LR Saeimā, šī likuma otrajā lasījumā Saeima iebalsoja normu par zinātnes finansējuma palielinājumu ik gadu par 0,1 % no IKP līdz zinātnes finansējums no valsts budžeta līdzekļiem sasniegs 1 % no IKP. Akadēmijas vadībai saistībā ar zinātnisko institūtu juridisko statusu gan bija jānodarbojas ar “ugunsgrēka dzēšanu”, bet nu šķiet, ka situācija ir saglābta. Prezidents Juris Ekmanis, viceprezidenti Andrejs Siliņš un Juris Jansons aktīvi iesaistījās zinātnes un tās finansējuma jautājumu apspriešanā LR Saeimā, piedalījās Likuma par zinātnisko darbību apspriešanā LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. 2005. gadā jau ir panākts reāls zinātnes budžeta palielinājums. 2005.gada 10.februārī Zinātņu akadēmijā viesojās LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Tikšanās laikā ar LZA prezidentu Juri Ekmani un Prezidija locekļiem jau bija runa par zinātnei papildus piešķirto Ls 2,5 milj. izlietošanu un nepieciešamajiem likumdošanas grozījumiem, arī par Zinātniskās darbības likuma ātrāku pieņemšanu LR Saeimā.

Pie LR Ministru kabineta izveidota Ilgtspējīgas attīstības padome, par tās priekšsēdētāju ievēlēts akadēmiķis Māris Kļaviņš. Stratēģiskās analīzes komisijā pie LR Valsts prezidenta darbojas akadēmiķi Elmārs Grēns un Pēteris Zvidriņš. Ar atzinību jānovērtē darbs, ko veic LZA Terminoloģijas komisija (vada akad. Valentīna Skujiņa), Valsts emeritēto zinātnieku padome (akad. Mārtiņš Beķers) un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (akad. Raimonds Valters).

LZA saieti un citas aktivitātes

LZA izveidojusies laba sadarbība ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās Izglītības padomi, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju (LLMZA), LR Aizsardzības ministriju, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Ventspils Augstskolu, Vidzemes Augstskolu, Rīgas domi, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, Baltijas studiju veicināšanas apvienību (AABS), Latvijas Inteliģences apvienību, Rīgas Latviešu biedrību, kopīgi tiek organizēti daudzi pasākumi. Daudzi LZA locekļi ir universitāšu profesori, LZP un LLMZA locekļi.

2004. gadā notika 3 LZA pilnsapulces.

LZA Pavasara pilnsapulci 15. aprīlī ar ievadvārdiem “Zinātņu akadēmija nav tikai institūcija” atklāja LZA prezidents Jānis Stradiņš. Pilnsapulci uzrunāja LR Ministru prezidents Indulis Emsis un LR Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs. Pilnsapulcē piedalījās LR Saeimas komisiju priekšsēdētāji Jānis Strazdiņš un Guntars Krasts. Tika pasniegtas LZA vārdbalvas, balvas jaunajiem zinātniekiem, kā arī LZA un akciju sabiedrības “RD Alfa” 2003. gada balva fizikā un tās inženierpielietojumos. Ar referātu “Latvijas attīstība ES sastāvā nav iedomājama bez zinātnes līdzdalības” uzstājās LZA prezidenta amata kandidāts Juris Ekmanis. Pārskatu par LZA darbību 2003. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters. LZA Uzraudzības padomes ziņojumu nolasīja akadēmiķis Kalvis Torgāns. Notika LZA prezidenta, amatpersonu, Senāta un Uzraudzības padomes locekļu vēlēšanas. Par LZA prezidentu pilnsapulce ievēlēja Juri Ekmani, par LZA Senāta priekšsēdētāju – Jāni Stradiņu, par viceprezidentu – Andreju Siliņu, par LZA Fonda priekšsēdētāju – Tāli Milleru, par LZA ģenerālsekretāru Raimondu Valteru. Pilnsapulce apstiprināja nodaļu priekšsēdētājus – Juri Jansonu, Tālavu Jundzi un Raimondu Valteru.

24. septembrī LZA pilnsapulce notika Rundāles pilī. LZA goda loceklis Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis saņēma LZA Lielo medaļu par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu Latvijas kultūrā. Imants Lancmanis nolasīja akadēmisko lekciju “Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais”. Pilnsapulces dalībnieki iepazinās ar Rundāles pils muzeja ekspozīciju.

20. novembrī, atklājot LZA Rudens pilnsapulci, LZA prezidents Juris Ekmanis runāja par Latvijas zinātnes stāvokli un darbības stratēģiju jaunajā situācijā, kad Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti. LZA Lielo medaļu saņēma LZA ārzemju loceklis Andris Padegs (ASV) par ievērojamu ieguldījumu lieldatoru arhitektūras izstrādē. Andris Padegs nolasīja akadēmisko lekciju “IBM 360 lieldatoru attīstīšana un nozīme”. Pilnsapulce nolēma izveidot LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu. Tās priekšsēdētāja ir akadēmiķe Baiba Rivža. Notika jauno LZA locekļu vēlēšanas.

LZA sēdes bija veltītas šādām problēmām:

19. martā LZA sēdē 2003. gada LR Ministru kabineta balvas laureāts zinātnē akadēmiķis Rolands Rikards nolasīja akadēmisko lekciju “Inženiermehānikas attīstība Latvijā: kompozīto materiālu un konstrukciju optimizācija un identifikācija”.

8. aprīlī LZA sēde “Zinātnes un tehnoloģiju pētījumu attīstība Eiropas Savienībā”.

20. maijā LZA un LLMZA izbraukuma kopsēde “Meža un koksnes zinātne šodien un rīt” LV Koksnes ķīmijas institūtā.

27. maijā LZA sēde ”Zinātnes popularizēšana sabiedrībā: plašsaziņas līdzekļu loma”.

8. decembrī LZA HSZN un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas kopīgi organizēta konference “Letonikas avoti un literatūra” (Letonikas 31. sēde). Konferencē notika grāmatas “LZA akadēmiķis Jānis Stradiņš. Biobibliogrāfija II, R., LAB, 2004, 464 lpp.” atvēršana.

No pārējiem LZA pasākumiem jāatzīmē:

19. februārī pēc akadēmiķa Oļģerts Lielauša ierosinājuma izveidota iniciatīvas grupa to vietu apzināšanai, kur risinājās kureliešu cīņas pret vācu okupantu vienībām Ventspils rajonā (Zlēkas, Cirkale). Grupa ierosinājusi, atzīmējot Otrā pasaules kara beigas, Zlēkās iestādīt ķiršu birzi un netālu no Vēveru mājām uzstādīt piemiņas zīmi – “Akmens medni”.

17. martā FTZ nodaļa organizēja sēdi “Par industriālā mantojuma saglabāšanas iespējām Latvijā (Politehniskā muzeja izveidošanas problēmas)”.

22. martā HSZ nodaļa organizēja sēdi – rakstu krājuma “Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas” atvēršanu. Autori diskusijā iezīmēja Latvijas attīstības nākotni, tuvākajos 10 – 15 gados no dažadu zinātņu redzespunkta.

7.aprīlī LZA prezidents Jānis Stradiņš un Ventspils Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs kopā ar Ventspils Augstskolas un Ventspils muzeja vadītājiem parakstījuši deklarāciju par Ventspils zinātniskā centra (“Kurzemes akadēmijas”) nodibināšanu.

11.maijā – Senāta svinīgā sēdē notika Pavasara pilnsapulcē ievēlētā LZA prezidenta Jura Ekmaņa inaugurācija. LZA konferenču zāles hallē atklāja izstādi “Zinātne, tautsaimniecība, kultūra”.

21. jūnijā Latvijas Gastroenterologu asociācijas, Latvijas Onkologu asociācijas, slimnīcas “Linezers” un ĶBMZ nodaļas organizētajā starpdisciplinārajā seminārā “ Kolorektālā vēža agrīna diagnostika – pieredze pasaulē un iespējas Latvijā” ar vieslekciju uzstājās LZA ārzemju loceklis profesors Meinhards Klāsens (Vācija). Viņam pasniedza LZA ārzemju locekļa diplomu.

22. jūlijā Irbenē notika jubilejas pasākums “ Ventspils radioteleskopam 10 gadi. RT–32 reālā un virtuālā telpa”.

13. septembrī parakstīts LZA un LR Patentu valdes sadarbības līgums un Nolikums par Valtera Capa balvu labākajam izgudrotājam.

13. oktobrī LZA notika Letonikas programmai veltīta LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde, kurā piedalījās LZA vadība un Letonikas programmas dalībnieki.

25.oktobrī LZA goda loceklis Imants Lancmanis parakstīja aktu par savas gleznas “Latvija Muļķības, Naida, Skaudības, Slinkuma, Alkatības, Baudkāres un Nodevības ielenkumā” dāvinājumu Latvijas Zinātņu akadēmijai.

15. decembrī Ventspils Augstskolā notika LZA FTZ nodaļas izbraukuma sēde, kurā apsprieda Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības iespējas un integrāciju starptautiskās struktūrās.

17. decembrī LZA un LR IZM parakstīja vienošanos par pētījuma projekta “Letonikas attīstība Latvijas nākotnei” realizāciju. 2005. gada oktobrī paredzēts sarīkot I Letonikas kongresu.

17. decembrī parakstīts LZA un Rīgas Latviešu biedrības jauns sadarbības līgums.

21. decembrī notika kalendāra “Eiropa Latvijā” atvēršana, kurš tika izdots kā LZA un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas kopprojekts.

Vairāki pasākumi bija veltīti izcilo Latvijas zinātnieku, rakstnieku un kultūras darbinieku piemiņai:

12.–13. martā Latvijas Farmakologu biedrība, LU Medicīnas fakultāte un ĶBMZ nodaļa organizēja starptautisku konferenci “Farmakoloģija Latvijā: 21. gadsimtā ieejot”, veltītu Dr. Agra Ķimeņa piemiņai un 80. dzimšanas dienas atcerei.

2. jūlijā atklāja pieminekli izcilajam latviešu fiziķim akadēmiķim Edgaram Imantam Siliņam (1927–1998) skvērā pie LZA Fizikālās enerģētikas institūta ēkas. Tēlnieki Zigrīda un Juris Rapas, arhitekts Ģirts Kilēvics.

14. oktobrī FTZ nodaļas un RTU Aviācijas institūta kopsēdē atzīmēja Latvijas aviakonstruktora Kārļa Irbīša 100 gadu jubileju. Notika K.Irbīša grāmatas “Latvijas aviācija un tās pionieri” atkārtota izdevuma atvēršana.

20. novembrī apritēja 100 gadu kopš Saldū dzimis tautsaimnieks un vēsturnieks LZA goda loceklis Edgars Dunsdorfs (1904–2002). Viņa pelnu urna apglabāta Raiņa kapos, tur iesvētīja Induļa Rankas veidotu kapa pieminekli. 23. novembrī notika LZA izbraukuma sēde Saldū. Pie Saldus pamatskolas atklāja E.Dunsdorfa piemiņas plāksni. Atvēra E.Dunsdorfa jubilejas grāmatu “Saldenieks pasaules tālēs”.

8. decembrī notika akadēmiķa Alfrēda Ieviņa lasījumi, kas bija veltīti akadēmiķes Emīlijas Gudrinieces (1920–2004) piemiņai.

LZA locekļu izdoto grāmatu saraksts publicēts gadagrāmatā un LZA locekļu aktivitātes uzrādītas akadēmijas mājas lapā.

LZA Senāta sēžu dienās atklāja mākslinieku darbu izstādes. 2004. gadā bija skatāmas Džemmas Skulmes “Spānijas motīvi”, Induļa Ojāra Rankas akvareļi un zīmējumi “Gaita. Etīdes toņos un krāsās”, Jura Dimitera plakāti “No Savienības uz Savienību”, Andra Vārpas “Tēlniecība un zīmējumi”. Latviešu folkloras krātuve, atzīmējot savas darbības 80. gadskārtu, sarīkoja izstādi “Latviešu folkloras krātuvei – 80”. Izstāžu atklāšanu ar dzejas lasījumiem kuplināja Elza Radziņa. 22. jūnijā – akadēmijā Jāņi – asprātīgu apdziedāšanās pasākumu sarīkoja Jānis Streičs. 23. decembrī LZA sarīkojumā “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām” uzstājās Juris Rubenis, Ludmila Azarova, Knuts Skujenieks un Jānis Streičs. Esam gandarīti par LZA goda locekļu atsaucību un dalību akadēmijas dzīvē.

LZA sastāva izmaiņas

2004.gada 25. novembra pilnsapulcē par LZA īstenajiem locekļiem ievēlēja Bruno Andersonu, Jāni Gunti Bērziņu, Ievu Osi un Ojāru Spārīti, par LZA ārzemju locekļiem – Raimondu Čieģi (Lietuva), Anatoliju Nepokupniju (Ukraina), Elzu Reihmani (ASV) un Kurtu Vītrihu (Šveice), par LZA korespondētājlocekļiem Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā – Andri Čati, Māri Kniti, Juriju Merkurjevu un Aleksandru Šostaku, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā – Uldi Kalniņu, Viesturu Meleci, Modru Murovsku, Anatoliju Šaripo un Pēteri Trapencieri, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā – Uldi Osi, Arti Pabriku un Silviju Radzobi. 2004. gadā LZA goda doktora grāds piešķirts Harro fon Hiršheitam, Edgaram Katajam, Atim Lejiņam, Mikolam Mihelbertam, Jānim Vētram un Izidoram Vizulim.

Atbilstoši LZA Statūtiem tās sastāvā ir paredzēti 100 īstenie locekļi līdz 70 gadu vecumam. Uz 2005. gada 15. martu tādu ir 65 no kopējā skaita 98. Statūtos ir  paredzēti 100 korespondētājlocekļi vecumā līdz 70 gadiem; šobrīd no kopskaita 98  tādu ir 85. 60 goda locekļu vakancēs  pašlaik ir ievēlēti 52, bet no 100 statūtos paredzētajiem ārzemju locekļiem ievēlēti 92. LZA sastāvā pašreiz ir 72 goda doktori.

Sadarbība ar Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un zinātnes popularitātes celšana

Aizvadītajā gadā uzlabojies Latvijas zinātnes un LZA aktivitāšu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Darbu ar plašsaziņas līdzekļiem nolūkā celt zinātnes popularitāti Latvijā vada viceprezidents Andrejs Siliņš, to organizē HSZ nodaļas zinātniskā sekretāre Ilga Tālberga.

Zinātnes popularizācijai kalpo LZA un LU Astronomijas institūta izdotais gadalaiku izdevumu “Zvaigžnotā debess”, kura galvenais redaktors bija LZA kor. loc. Arturs Balklavs-Grīnhofs. LU izdod populārzinātnisku žurnālu “Terra”, tā galvenais redaktors Dr. paed. Ilgonis Vilks. Žurnāls iemantojis popularitāti Latvijas jaunatnes vidū un veicina tās interesi par dabaszinātnēm. Svarīgākos zinātnes notikumus atspoguļo LZA kopā ar ārzemju latviešiem izdotais žurnāls “Tehnikas apskats”, tā galvenais redaktors Juris Ekmanis. Zinātnes problēmām veltīti raksti atrodami arī žurnālā “Enerģija un Pasaule”, kura redakcijas padomē ir akadēmiķi Jānis Stradiņš un Juris Ekmanis. Ik gadus LZA izdod gadagrāmatu latviešu valodā, katru otro gadu – angļu valodā – tas ir noderīgs materiāls LZA darbības popularizēšanai gan Latvijā, gan ārzemēs. Aizvien lielāku popularitāti gūst Latvijas zinātnieku datu bāze internetā, kuru LZA veido ar LZP finansiālu atbalstu.

LZA starptautiskā sadarbība

LZA starptautisko sadarbību organizēja Starptautiskās daļas darbinieces doktore Daina Šveica, Anita Draveniece un Inese Skrīvele.

2004. gadā LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni nevalstiskās starptautiskās organizācijās, kuras saistītas ar zinātnes attīstības stratēģiskiem jautājumiem un problēmām, to skaitā Starptautiskajā padomē zinātnei (International Council for Science, ICSU), Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI), Pasaules zinātņu akadēmiju padomē (The Inter Academy Panel of International Issues, IAP), Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijā (All European Academies, ALLEA) un Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvajā padomē (European Academies Science Advisory Council, EASAC).

2004. gadā turpinājās konsultācijas par Latvijas zinātnes pārstāvību Eiropas Zinātnes fondā (European Science Foundation, ESF).

LR valdības uzdevumā LZA viceprezidents Andrejs Siliņš pārstāv Latviju vairākās starptautiskās institūcijās: NATO Zinātnes komitejā, Eiropas Savienības Zinātniskās un tehniskās pētniecības komitejā (EU Scientific and Technical Research Committee, CREST) un Eiropas Komisijas Apvienotā pētījumu centra Ģenerāldirektorāta vadītāju valdē (Joint Research Centre Board of Governors).

Uz 2005. gada 1. janvāri LZA ir parakstījusi 28 zinātniskās sadarbības dokumentus ar citu valstu Zinātņu akadēmijām. Noslēgto līgumu ietvaros 2004. gadā LZA uzņēma 64 zinātniekus, kuri Latvijā veica pētniecisko darbu 455 dienas, savukārt 47 Latvijas zinātnieks strādāja ārvalstu zinātniskajās institūcijās, izmantojot 408 dienas.

2004. gadā notika šādi svarīgākie pasākumi:

8. janvārī prezidents Jānis Stradiņš un viceprezidents Andrejs Siliņš apmeklēja Viļņu pēc Lietuvas ZA un tās bibliotēkas ielūguma, lai iepazītos ar Lietuvas ZA bibliotēkā organizēto J.Stradiņa jubilejas izstādi.

9. janvārī akadēmiķis Juris Jansons piedalījās Baltkrievijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas 75 gadu jubilejas svinībās Minskā.

24. –27. martā LZA prezidents Jānis Stradiņš un viceprezidents Juris Ekmanis piedalījās ALLEA 6–ajā Ģenerālajā asamblejā Briselē. Šīs vizītes laikā notika arī triju Baltija valstu ZA prezidentu tikšanās, kuras laikā tika parakstīts pagarinājuma protokols līgumam par sadarbību.

23.–24. aprīlī akadēmiķis Jānis Stradiņš piedalījās Saksijas ZA Pavasara pilnsapulcē, kur viņš saņēma Vilhelma Ostvalda medaļu.

3. – 4. jūnijā Polockā notika LZA delegācijas (J.Stradiņš, R.Valters , D.Šveica un Daugavpils Universitātes prorektors A.Barševskis) tikšanās ar Nacionālās Baltkrievijas ZA delegāciju, lai sagatavotu starptautisku Latvijas–Baltkrievijas konferenci “Daugava kā kaimiņtautu dabas, ekonomikas, vēstures un kultūras saikne”, veltītu Jāņa Raiņa 140. dzimšanas dienas atcerei. Konferenci paredzēts rīkot Daugavpilī 2005. gada septembrī.

27. septembrī ASV zinātnes organizāciju pārstāvju delegācija LZA tikās ar Latvijas zinātnes organizāciju un galveno zinātnisko institūtu vadītājiem.

26. novembrī akadēmiķis Tālis Millers piedalījās Berlīnes–Brandenburgas ZA, Saksijas ZA, Igaunijas ZA un Latvijas ZA rīkotajā Vilhelmam Ostvaldam veltītajā simpozijā Berlīnē.

15. decembrī akadēmiķis Jānis Stradiņš piedalījās Vācijas Dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina sanāksmē Hallē, kas bija veltīta jauno ES dalībvalstu zinātņu akadēmijām.

Vēl jāatzīmē Polijas ZA prezidenta A.Legocka (20.maijā), Saksijas ZA viceprezidenta E.Šlegela un Saksijas ZA Matemātikas un dabas zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, tagadējā Saksijas ZA prezidenta U.–F. Haušteina (29. septembrī) vizītes LZA un divpusējo zinātniskās sadarbības līgumu parakstīšana.

Secinājumi

• Uzlabojusies LZA un LZP vadības sadarbība ar LR Saeimu un valdību, īpaši ar Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju.
• LZA kopā ar LZP ir izdevies panākt Latvijas zinātnes budžeta palielinājumu 2005. gadam.
• Izdevies panākt valsts emeritēto zinātnieku mūža granta palielināšanu no Ls 66.– līdz Ls 100.– mēnesī (kopš 2004. gada 1.oktobra)
• Zinātnes notikumi biežāk tiek atspoguļoti Latvijas plašsaziņas līdzekļos.
• Vairāk jārūpējas par jaunu cilvēku iesaistīšanu zinātnē, apmācību doktorantūrā un viņu piesaisti LZA aktivitātēm. Jāpanāk fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācīšanas uzlabošana vispārizglītojošās skolās. Jāpanāk jauno speciālistu skaita palielināšana eksaktajās un inženierzinātnēs.

Satura rādītājs

13. aprīlī notika Latvijas Zinātnieku savienības valdes sēde. Darba kārtības pirmajā punktā LZS pārstāve Radošo savienību padomē Aina Blinkena iepazīstināja ar Padomē saņemto Igaunijas kultūras darbinieku atklāto vēstuli, kas adresēta Eiropas Savienības institūcijām un Eiropas sabiedrībai , – par Krievijas oficiālo iestā?u un plašsaziņas līdzekļu izvērsto kampaņu pret Igaunijas Republiku, kurā tā tiek apvainota mazākumtautu interešu ignorēšanā. Vēstulē uzskaitīti bijušās PSRS pārinodarījumi igauņu tautai – okupācija, deportācijas u.c. un lūgts Latvijas Radošo savienību padomes atbalsts šai vēstulei. Padome nodevusi vēstules tekstu visām radošajām savienībām un biedrībām apspriešanai un kopējas nostādnes izstrādāšanai. Aina Blinkena ierosināja neaprobežoties tikai ar atbalsta izteikšanu, bet arī minēt tos skaitļus un faktus, kas raksturo PSRS nodarījumu Latvijas zemei un tautai. Šis priekšlikums tika atbalstīts. Citi valdes locekļi vērsa klātesošo vērību uz to, ka vēstule tapusi pirms vairākiem gadiem un daudzi apgalvojumi vairs nesaskan ar Igaunijas un Latvijas – Eiropas Savienības un NATO locekļu šodienas situāciju, tādēļ, sastādot Latvijas radošās inteliģences atbalsta vēstuli, obligāti būtu jāņem vērā šis fakts. Valde uzdeva saviem pārstāvjiem Radošo savienību padomē izstrādāt Zinātnieku savienības nostājas tekstu un to apspriest LZS padomē.

Nākamais valdes sēdes darba kārtības punkts bija – LZS padomes sēde.

LZS PADOMES SĒDE NOTIKS Š.G. 11. MAIJĀ PLKST.16.00 AKADĒMIJAS LAUKUMĀ 1, PREZIDIJA SĒŽU ZĀLĒ.

Darba kārtībā:

1.LZS Statūtu jaunās redakcijas apspriešana
2. LZS kongress un LZS, LZA un LZP konference “Latvijas zinātnes attīstība” š.g. 27.maijā
3. Jaunu biedru uzņemšana
4. Dažādi jautājumi

Visi Latvijas Zinātnieku savienības biedri tiek aicināti iepazīties ar Latvijas Zinātnieku savienības Statūtu jauno redakciju (publicēta “Zinātnes Vēstnesī” Nr. 7 š.g. 11.aprīlī) un līdz 11.maijam atsūtīt pa pastu vai elektroniski savus priekšlikumus. Tie tiks izskatīti padomes sēdē , lai jau gatavo LZS Statūtu projektu varētu apstiprināt LZS kongresā. Kā jau tas vairākkārt minēts, šie Statūtu grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijas Zinātnieku savienību varētu reģistrēt, atbilstoši noteikumies, kā arī, lai atsauktos uz izmaiņām, kādas kopš iepriekšējo Statūtu pieņemšanas notikušas LZS un zinātnieku sabiedrībā (jaunu biedru uzņemšana, e-balsošana u.tt.).

Lai jaunie LZS Statūti tiktu pieņemti, LZS biedriem jāatgādina šobrīd spēkā esošo LZS Statūtu normas:

Statūtu un Programmas izmaiņas ir pieņemtas, ja par tām nodotas vairāk nekā puse balsu no kongresā reģistrējušos LZS biedru skaita.

Kongresa kvorums ir vairāk nekā puse no Latvijā dzīvojošā LZS biedru kopskaita.

Savienības biedrs, kas nevar ierasties uz Kongresu, ir tiesīgs pilnvarot kādu citu biedru pārstāvēt viņa intereses tajā un nobalsot par viņu.

Ja jums radīsies aizdomas, ka darba vai kāda cita iemesla dēļ nevarēsit ierasties uz LZS Kongresu 27.maijā, lūdzu, savlaicīgi pilnvarojiet kādu citu biedru!

Tālāk LZS valde sprieda par Kongresa un konferences sarīkošanas praktiskiem jautājumiem.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Mūžībā aizgājis Jānis Skujiņš – latviešu izcelsmes ASV zinātnieks, profesors, ASV un Latvijas pavalstnieks.

Jānis Skujiņš dzimis Liepājā 1926. gada 13. aprīlī. Tuvojoties kara beigām, J.Skujiņš spiests atstāt Latviju un kopā ar māti dodas uz Vāciju. Šeit arī uzsācis studijas Frankfurtes universitātē, vēlāk pārceļas uz ASV, kur turpina studēt Kalifornijas universitātē Berkelejā un iegūst divus akadēmiskos grādus – bioķīmijā un agroķīmijā (augsnes zinātnēs). Specializējies mikrobioloģijā Ņujorkā Kornela universitātē . Pēc studiju beigšanas 1964. g. atgriežas Kalifornijā un Berkelejā strādā zinātnisko darbu, pētot augsnes enerģijas radiācijas efektus uz augsnes organismiem un enzīmiem, Augsnes enzīmu pētījumi arī turpmāk ieņem vienu no galvenajām vietām profesora zinātniskajā darbībā. J.Skujiņš iesaistās arī NASA projektā ārpuszemes dzīvības iespēju pētīšanā. Kalifornijas universitātē sākas arī pedagoga gaitas, lasot lekcijas augsnes mikrobioloģijā. 1969. gadā J.Skujiņš uzsāk darbību Jūtas valsts universitātē, kur tiek ievēlēts par profesoru Augsnes zinātņu departamentā un Bioloģijas departamentā. Jūtā viņš iesāk savus turpmākā mūža galvenos pētījumus par slāpekļa fiksāciju tuksneša un kalnu mežu augsnēs, nodarbojas ar kalnu mežu ekoloģiskajiem pētījumiem, veic arī pētījumus par augšņu piesārņošanu ar naftas produktiem un smagajiem metāliem un ar to saistītajiem bioķīmiskajiem un mikrobioloģiskajiem procesiem.

Līdztekus zinātniskajam un mācību darbam ASV profesors veic un vada pētījumu projektus vairākās citās valstīs – Tunisijā, Ēģiptē, Kanādā, Somijā, Zviedrijā. Tunisijā un Ēģiptē viņš veic pētījumus par tuksneša augsnēm, enzīmiem tajās un iespējām apzaļumot tuksneša augsnes. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados J.Skujiņu uzaicina par viesprofesoru Helsinku universitātē Somijā. Šeit viņš vada pētījumus par slāpekļa fiksāciju mežu ekosistēmā un enerģētisko mežu izveidošanu etanola iegūšanai, kā arī lasa lekciju kursus augsnes mikrobioloģijā un ekoloģijā.

J.Skujiņš aktīvi darbojās daudzās starptautiskās un ASV zinātniskās organizācijās, vairākās bijis vadošos amatos, organizējis un vadījis vairākus desmitus starptautisku konferenču, semināru un simpoziju par augsnes problēmām.

No 1975. gada profesors iesaistījās sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtu, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Bioloģijas institūtā vadīja projektu par augu sakņu mikorizi, vairākas reizes gadā apmeklēja Latviju. 1990.gadā J.Skujiņu ievēlēja par LZA ārzemju locekli.

Mūža gaitā profesors J. Skujiņš vadījis 17 lielus ar augšņu izpēti saistītus starptautiskus projektus, publicējis 3 monogrāfijas un vairāk nekā 60 zinātniskus darbus, līdz mūža beigām bija starptautiskā žurnāla “Arid Soil Research and Rehabilitation” galvenais redaktors. Profesors aktīvi darbojās arī vairākās ASV latviešu organizācijās.

No mums aizgājis izcils augšņu zinātnieks, ekologs, biologs un Latvijas patriots.

LZA korespondētājloceklis Gunārs Andrušaitis

Satura rādītājs

ARTURS BALKLAVS–GRĪNHOFS
02.01.1933.–13.04.2005.

13.aprīļa rīts atnesa skumju vēsti: divos naktī noslēdzies Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktora, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, profesora, Dr.phys. Artura Balklava–Grīnhofa mūžs. Viņš bija viens no nedaudzajiem profesionāliem radioastronomiem Latvijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Frīdriha Candera balvas laureāts astronomijā par darbu kopu “Kosmisko objektu novērojumu datu redukcija un šo objektu radioattēlu sintēze”.

Zinātņu kandidāta disertāciju “Laukumveida objektu radiostarojuma spožuma sadalījumu redukcija” A.Balklavs aizstāvēja (1963) PSRS ZA Galvenajā astronomiskajā observatorijā Pulkovā. Viņa pētījumi saistījās galvenokārt ar kosmiskā starojuma avotu attēlu iegūšanas problēmām radiodiapazonā, radiointerferometru teoriju, Saules aktivitātes parādībām radiodiapazonā un sevišķi tā dēvētajiem mikrouzliesmojumiem. Atklātā konkursā LZA Radioastrofizikas observatorijas Zinātniskās padomes sēdē A.Balklavs–Grīnhofs tika ievēlēts (1993) par profesoru radioastronomijas specialitātē un viņam piešķirts profesora nosaukums.
Pēc ZA Observatorijas dibinātāja Jāņa Ikaunieka nāves A.Balklavs ilgstoši sekmīgi vadīja (1969–1997) lielāko astronomijas iestādi Latvijā – Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatoriju (1989.gadā ap 100 darbinieku) un turpināja vadīt LU Astronomijas institūtu.

Profesora A.Balklava–Grīnhofa nopelni ir astronomijas kā virziena saglabāšanā Latvijā, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra nodibināšanā, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta izveidošanā.

Nepārvērtējams ir viņa ieguldījumu zinātnes popularizēšanā: kopš 1969.gada populārzinātniskā gadalaiku izdevuma (žurnāla) “Zvaigžnotā Debess” (ISSN 0135–129X) atbildīgais redaktors, populārzinātniskā mēnešraksta “Atklājums” autors un redakcijas kolēģijas loceklis (1992–1993), Astronomiskā kalendāra (1998–) redakcijas kolēģijas loceklis; 1999.gadā viņam piešķirta LZA un a/s “Aldaris” balva par nozīmīgu ieguldījumu astronomijas attīstībā un zinātnes popularizēšanā Latvijā.

Viņam uzdeva un viņš vadīja Latvijas joslas laika atjaunošanas Valsts komisiju (1988–1989); ir saņēmis 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas medaļu.

A.Balklavs–Grīnhofs piedalījās LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas (FTZN, 1969–) un FZTN Padomes (1989–) darbā, bija klāt Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra Zinātniskās konsultatīvās padomes (Ventspils International Radio Astronomy Centre Scientific Advisory Council, VIRAC SAC, 1996–) izveidošanā.

Viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis (1996–1998), Latvijas Zinātnieku savienības biedrs un tās Padomes loceklis (1995–), žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” B sērijas (1996–) un starptautiskā žurnāla “Baltic Astronomy” (1999–2001) redakcijas kolēģiju loceklis.

Ar lielu atbildības sajūtu viņš darbojās Latvijas Zinātnes padomes 3.ekspertu komisijā (1996–), LZP ētikas komisijā (1998–), bija LZA cilvēktiesību atbalsta grupas loceklis (1999–), LU Astronomijas un fizikas zinātņu padomes loceklis (2000–), LU promocijas padomes un Rīgas Tehniskās universitātes profesoru padomes loceklis.

A.Balklavs–Grīnhofs bija Latvijas Astronomijas biedrības biedrs un Valdes loceklis, Starptautiskās Astronomu savienības (IAU, 1967–) un Eiropas Astronomijas biedrības (EAS, 1990–) biedrs, laikā no 1998. līdz pat savai aiziešanai saņēmis gandrīz visas iespējamās ABI (American Biographic Institute) un IBC (International Biographical Centre) nominācijas.

Viņu vadīja augsta savas misijas apziņa, pašaizliedzība un gatavība strādāt savā specialitātē pat ļoti apgrūtinātos un nelabvēlīgos apstākļos. Dramatiskajā situācijā, kādā nokļuva Latvijas zinātne pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā, viņš nenogurdams uzsvēra astronomijas, kaut gan izteikti fundamentālas, taču arī ļoti praktiskas zinātnes nozares lomu. Lai mūsu valstī saglabātu astronomiju, neraugoties uz tās izteikto fundamentalitāti un šķietamo nepraktiskumu, kā vienu no iemesliem profesors A.Balklavs–Grīnhofs minēja to iracionālo lādiņu, ko sevī nes astronomiskie pētījumi un šo pētījumu rezultātu filozofiskā apzināšana, jo astronomija ir viena no tām zinātnes nozarēm un izziņas sfērām, kas vistiešāk nonāk saskarē ar tādām kategorijām kā bezgalība un mūžība.

Viņš bija pārliecināts, ka Latvijas zinātnei, tostarp astronomijai ar tās visai augstajiem kvalitatīvajiem rādītājiem, integrēšanās Eiropā un pasaulē, atšķirībā no tautsaimniecības, nav izteikti aktuāls uzdevums. Tās tur jau ir (pat labi sen) un ieņem tur stabilu un starptautiski atzītu vietu, kā tas arī atbilst attīstītas valsts statusam, un ļauj Latviju par tādu uzskatīt. Taču no attīstītas valsts statusa saglabāšanas viedokļa aktuāls ir uzdevums no šis vietas neizkrist, kas arvien vairāk draud nepietiekamās finansēšanas un līdz ar to zinātniskā darba zemā prestiža dēļ.

Noslēdzies sabiedriski aktīva un darbīga cilvēka mūžs: A.Balklavs–Grīnhofs ir sarakstījis un publicējis vairākus desmitus zinātnisku un vairākus simtus populārzinātnisku un publicistisku rakstu un brošūru, vadījis un vadīja daudzus grantus. Profesors aizgāja ieceru pārpilns. Viņš nesavtīgi kalpoja zinātnei, kalpoja Latvijai. Būdams pēc izglītības fiziķis, specializējies radioastronomijā, Arturs Balklavs–Grīnhofs bija spējīgs kompetenti spriest ne tikai par astronomiju, bet par dažādām zinātnes nozarēm. Viņa zaudējums Latvijas astronomiem un “Zvaigžnotajai Debesij” ir neaizstājams, viņa mūža ieguldījuma novērtējums vēl priekšā.

Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātnieku savienība
“Zvaigžņotās Debess” redakcijas kolēģija

Satura rādītājs

2005. gada 25. aprīlī plkst.16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, 302.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Konstantīns Beņkovskis

Temats: “Latvijas maksājumu bilances ekonometriskā analīze un prognozēšana”
Recenzenti: Dr. habil. oec., profesors Oļģerts Krastiņš;
Dr. sc. ing., assoc. profesore Irina Arhipova;
Dr. oec. Oļegs Baranovs
Nozare – ekonomika
Apakšnozare – ekonometrija
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2005. gada 13. maijā plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē, LU Matemātikas un informātikas institūtā, Raiņa bulvārī 29, 413. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Programmatūras testēšana un trasējamība” datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.sc.comp., prof. J. Bičevskis (LU), Dr. sc.ing., prof. U. Sukovskis (RTU), prof. A.Kalja (Tallina).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

Š.g. 13. maijā plkst. 10.00 Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “Lauku uzņēmējdarbības vides attīstības iespējas Latvijā”.
Recenzenti: Dr. habil. oec., LU profesors, LZA akadēmiķis Oļģerts Krastiņš; Dr. oec., LU profesore Biruta Sloka; Dr. habil. oec., LLU profesors Vulfs Kozlinskis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielajā ielā 2”

***

2005.gada 16.maijā plkst. 17.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas, mākslas un komunikāciju zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Zināšanu organizācijas lingvistiskie aspekti”.
Recenzenti: Dr. habil.phil. Maija Kūle, Dr.phys. Andrejs Spektors, Dr.paed. Iveta Gudakovska.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2005. gada 19. maijā plkst. 14°° LLU Veterinārmedicīnas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā Helmaņa ielā 8, 1.auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Bišu kaļķu peru bioloģiskā apkarošana” veterinārmedicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. med. vet. Zigmunds Brūveris Valsts Emeritētais zinātnieks, profesors, Dr. med. vet. Roberts Trubka LLU Veterinārmedicīnas fakultātes asoc. profesors, Dr. med. vet. Inese Zītare LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” vadošā pētniece.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielajā ielā 2”

***

2005 g. 4. aprīlī LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē, apakšnozarē – Latvijas tautsaimniecība, aizstāvēja Andris Fomins par tematu “Latvijas rūpniecības attīstības tendences un perspektīvas”
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 9, nepiešķirt – 5, nederīgi biļeteni – nav.

***

Latvijas Universitātes Promocijas padome 2005.gada 4.aprīļa sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr.mat.) zinātnisko grādu LR IZM ISEC vecākajai referentei Ilzei Francei par promocijas darbu “Ģeometrijas mācīšanas optimizācija pamatskolā”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgs biļetens – 1.

***

2005 g. 18. aprīlī LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv. 5, promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai ekonomikas nozarē, apakšnozarē – tirgzinība, aizstāvēja Anda Batraga par tematu “Tirgvedības komunikāciju attīstība Latvijā”
Balsošanas rezultāti: piešķirt –14, nepiešķirt – nav, nederīgi biļeteni – nav.

Satura rādītājs

Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2005. g. 9. maijā.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 22. aprīlī