Kā jau “Zinātnes Vēstnesis” ne vienu vien reizi informēja, 27.maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes zinātniskā konference “Latvijas zinātne attīstībā”. Bija vairāki iemesli, kas lika mazliet bažīties, vai uz konferenci atnāks gana daudz klausītāju un, kas jo svarīgāk,– vai būs pietiekams Zinātnieku savienības biedru skaits, lai savas organizācijas 6. kongresā apstiprinātu jaunos Statūtus. Beidzot ir sākusies vasara, ir vēla piektdienas pēcpusdiena, kad visas domas saista nedēļas nogale un iespēja doties laukā no pilsētas kvēpiem un mūriem. Ir Sēlijas kongresa otrā diena un daudzi humanitārie prāti atrodas Sēlpilī, kur tieši plkst. 15.00 paredzēta ekskursija pa Sēlpils apkārtnes dabas un kultūras pieminekļiem, pēc kuras notiks Latvijas Kultūras fonda Daugavas nedēļas noslēgums un Daugavas balvas pasniegšana. “Tas būtu briesmīgi, ja nesanāktu kvorums un kongress būtu jāatkārto! Kā lai vasarā savāc cilvēkus?” bažījās LZS Valdes locekle Ināra Bondare, kurai pēc kongresa un kafijas tases ceļš uz radu viesībām laukos. Ar pūlēm pierunājusi dežuranti pa konferences un kongresa laiku uzraudzīt viņas “paunas”. Taču bažas kliedē cilvēku straumīte,kas plūst pa kāpnēm lejā un sadalās pie reģistrācijas galdiem, lai pēc tam dotos ieņemt vietas lielajā konferenču zālē. Un ko mēs beigu beigās varam teikt? Tikai to, ka ir atnākuši necerēti daudz zinātnieku, ka tas nebūt nav sirmu kungu un dāmu klubs, bet ir gana daudz jaunu, sparīgu cilvēku, turklāt ne tikai no Rīgas, bet arī no Jelgavas, Ventspils un Daugavpils un viņiem ir kas sakāms arī no tribīnes. Bez oficiālajiem referentiem tika uzklausīti vēl divpadsmit dažādu viedokļu paudēji, kuri ne tikai prata iekļauties katram atvēlētajās 5–7 minūtēs, bet savu sakāmo pateikt lietišķi un pārdomāti, bez jebkādiem “vai vai, mūsu mīļie!” Jāsecina, ka tas lielais sevis žēlošanas laiks nu ir aiz muguras, viss ir atkarīgs tikai no pašiem. Elmārs Grēns saņēma zīmīti ar jautājumu, ko viņš savā referātā domājis ar bieži atkārtoto vārdu “mēs”. “Mēs esam visi zinātnē strādājošie un tie, kas savu nākotni saista ar zinātni,” atbildēja akadēmiķis. No šiem “mums” arī ir atkarīga Latvijas zinātnes nākotne. Vai, runājot konferences oficiālā nosaukuma vārdiem, Latvijas zinātne attīstībā. Bet nu dosim vārdu konferences runasvīriem un diskutētājiem.

Akadēmiķis Juris EKMANIS,
LZA prezidents

Akadēmiķis Juris Ekmanis atgādināja, ka šī lielā konferenču zāle ir pieredzējusi daudz negāciju. “Mēs gadiem ilgi šajā zālē runājām par to, ko nevaram izdarīt. Es gribētu, lai šīsdienas konference būtu lūzuma punkts un mēs runātu nevis par to, ko nevaram, bet gan – ko varam. Latvija nu jau gadu oficiāli ir Eiropas sastāvdaļa un Latvijas zinātne ir Eiropas zinātne, Eiropas vienotā zinātnes telpa ir realitāte un, kā tas ir jebkurā klubā, mums ir jāprot šajā klubā uzvesties.

19.maijā ir stājies spēkā Zinātniskās darbības likums, kas cita starpā liek mums skaidrot sabiedrībai, kas ir zinātne un kā tā funkcionē. Apspriežot šī likuma projektu Saeimā, es pārliecinājos, ka deputātiem nav ne jausmas par to, kā tiek veidoti zinātniskie projekti, kā darbojas zinātniskās institūcijas, un to ieskaidrot ir ļoti ļoti grūti. Deputāti daudz ko nesaprot, tādēļ nobalsoja par to,ko likumprojektā bija iestrādājuši zinātnieki – ka zinātnei katru gadu jādod klāt 0,15 % no iekšzemes kopprodukta,līdz zinātnes finansējums sasniegs 1% no IKP. Pateicoties zinātnieku neatlaidībai, tas tika ierakstīts likumā. Mūsu lietuviešu kolēģi ir šokā par tādu varas kapitulāciju zinātnieku priekšā.

Tātad mērķis ir sasniegt 2010.gadā zinātnes finansējumu 1% no iekšzemes kopprodukta. Ja pieaugums ir 0,15 % no IKP, tad tas nozīmē, ka gadā zinātnei tiks likts klāt 7 – 9 miljoni latu, tik pat, cik visa zinātne saņem šodien. Tātad situācija principiāli mainās. Nākošā stadija, kas mūs gaida – politiķi stingri skatīsies, kā nauda tiek izmantota. Jau tagad ir dzirdams – vai jūs domājat to naudu sadalīt uz galviņām? Ir jārealizē jauni principi, jauna stratēģija, lai ne tikai paaugstinātu zinātnieku statusu sabiedrībā un viņu materiālo nodrošinātību, bet celtu arī mūsu lomu Eiropas zinātniskajā telpā. Ir reālas iespējas rāpties laukā no bedres, kurā visu laiku esam atradušies. Cik ātri un kā mēs to izdarīsim, būs atkarīgs no mums, un tas ir mūsu spēkos. Dažas idejas:

1. Nav būtiska “jumts”, zem kura ir pierakstīts zinātnieks. Ir svarīgi, kāds ir attiecīgās nozares potenciāls un vai šīs galvas ir spējīgas radīt mobilus kolektīvus konkrēta projekta realizācijai. Vai mēs spējam apsteigt attiecīgus kolektīvus Rietumos, kas strādā ilgi un stabili. Eiropas struktūrfondi ir paredzējuši naudu aparatūras iepirkšanai šādu mobilu kolektīvu vajadzībām, bet ir jāparedz, ka aparatūra būs pieejama jebkuram Latvijas zinātniekam.

2. Par zinātnisko darbinieku statusa nodrošināšanu. Pašreizējā darba apmaksa ir nekur nederīga. Turpmāk tā lielā mērā būs mūsu rokās, bet parādīsies arī daudz birokrātisku šķēršļu. Piemēram, par maksimālām algām, ko drīkst saņemt. Jūs nepārklausījāties – nevis par minimālām, bet par maksimālām algām. Eiropas Savienībā ir regula, ka cilvēks nedrīkst pārstrādāties. Nevar strādāt pilnu slodzi pamatdarbā un vēl ņemt piecus projektus. Ir svarīgi, kāds ir zinātnieka statuss kā vēlētai amatpersonai. Cik viņš ir stabils un nodrošināts pēc tam, kad vēlētā amata termiņš ir beidzies un viņš neiztur nākamo konkursu. Nedrīkst būt nestabilitāte. Katrs zinātnieks šodien ir zelta vērts. Ja mēs nemācēsim izmantot savu potenciālu, tad varam sagaidīt, ka kopā ar Eiropas naudu te parādīsies zinātnieki no ārpuses.

3. Mobilitāte. Eiropas zinātniskā telpa ir atklāta. Īpaši tā aicina jaunos zinātniekus. Ir labi, kad jauns cilvēks iegūst pieredzi citu valstu pētniecības centros, bet kā panākt,lai pēc tam viņš atbrauktu atpakaļ un uz šejieni nebrauktu zinātnieki tikai no citām valstīm? Zinātnieku koncentrēšanās tikai lielos Eiropas zinātnes centros ir bīstama tendence, ja nedomāsim, kā to saprātīgi regulēt. Jaunajiem zinātniekiem ir jābūt stimulam braukt atpakaļ un turpināt darbu šeit.

4. Līdz 2010.gadam ir jāsasniedz mītiskais 1% + 2% finansējums. Kā dabūt tos 2% no uzņēmējdarbības? To nevar arī vairums veco ES valstu. Jāorienējas uz daudzkanālu finansēšanu līdzšinējā viena kanāla – valsts budžeta vietā. Tam nolūkam tiek veidoti dažādi fondi. Viens piemērs mums jau ir – papildus finansējumu saņēma Letonikas programma. Iespējas visās nozarēs izlīdzinās.

Savas ievadrunas noslēgumā akadēmiķis J.Ekmanis vēlēja spēku, enerģiju un gribu izmantot tās iespējas, kādas ir dotas un kādas vēl būs.

LZA korespondētājloceklis Imants BĒRSONS (LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts)

I.Bērsona ziņojuma “Par zinātnes finansēšanas modeli” tēzes bija publicētas laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” Nr.9 2005.gada 9.maijā. Viņš savā ziņojumā aplūkoja tikai Latvijas naudu, nevis ES naudu. Atzīstot, ka zinātnieki var tikai sapņot par medmāsām solīto algu, viņš minēja piemērus no LU Cietvielu fizikas institūta. Zinātnieka vidējā alga CFI ir aptuveni 15O latu, LU (bez institūtiem) – 390 latu. Nav brīnums, ka zinātnē ir pazudusi vidējā paaudze. Nav motivācijas arī jaunajai paaudzei. Zinātniekiem ir nepieciešamas stabilas algas, kas ir samērojamas ar profesoru algām. Tas kaut kur ir paslēpts Zinātniskās darbības likuma 38. pantā. (38.panta “Zinātniskās darbības bāzes finansējums” 2.apakšpanta 2.sadaļā teikts, ka bāzes finansējums paredz dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā zinātniskā personāla atalgojumu. Pilns Zinātniskās darbības likuma teksts atrodams Latvijas Zinātnes padomes interneta mājaslapā – red.).Jāveido sistēma, līdzīga augstskolām. “Piramīda”. Darbu jāsāk nozaru ekspertu komisijām un tālāk jānodod institūtu zinātniskajām padomēm. Nebūtu prātīgi veidot apakšnozaru apmaksas sistēmu tikai no tā, cik naudas ir grantā, jo lielās atšķirības starp zinātnieku un profesoru atalgojumu rada spriedzi.

Pastāv viedoklis, ka visai pētniecībai ir jānotiek profesoru vadībā. Tas ir iedibinājies kopš cara laikiem – lielās skolas, kas savā starpā kašķējas un izdod savus žurnālus. Zinātne ir radošs un demokrātisks process. To ir grūti ganīt profesoru vadītos lielos kolektīvos.

Nauda zinātnei ir jāparedz:

a) infrastruktūrai,
b) jaunai aparatūrai,
c) līdzdalībai konferencēs,
d) starptautisko projektu līdzfinansējumam.

Ievērojama daļa finansējuma paredzēta valsts pētījumu programmām prioritārajos virzienos.Tāds prioritārs virziens ir materiālzinātnes, kur strādā divas trešdaļas fiziķu. I.Bērsons iestājas arī par “minoritātēm”, tādām kā Fizikas institūts ar pasaulslaveno Dinamo eksperimentu, magnetohidrodinamiku, kodolpētniecību, jo reizēm tieši neprioritārajos virzienos pētījumus ir vieglāk novest līdz jaunām tehnoloģijām. Ir nepieciešama līdzsvarota to nozaru attīstība, kurās ir iestrādes un zinātnieki.

I.Bērsons teica, ka kopš tēžu uzrakstīšanas un publicēšanas viņam ir radušās vēl dažas jaunas domas. Viena no tām ir par bibliotēkām. Diemžēl līdzšinējā finansēšanas kārtība ir novedusi pie tā, ka bibliotēkas ir kļuvušas par arhīviem, kur nevar atrast neko jaunu. Jāatvēl finansējums jaunāko zinātnisko žurnālu un grāmatu iegādei, kā arī rakstu ieguvei caur internetu.

Sava ziņojuma beigās vēlreiz atgriežoties pie spriedzes starp nabadzīgajiem un neorganizētajiem pētniekiem un profesoriem, kuri tomēr ir nodrošināti, I.Bērsons izsaka cerību, ka netiks nozāģēts tas zars, uz kura sēž nabagie. Saudzēsim savus kadrus, mums viņu nav tik daudz!

Akadēmiķis Elmārs GRĒNS
(LU Biomedicīnas pētījumu un studiju
centra zinātniskais direktors)

Pirms iepazīstināt ar Zinātnes, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģiju Latvijā, E.Grēns laboja pārpratumu, kas varētu rasties, izlasot laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” Nr.9 (2005.gada 9.maijs) Elmāru Grēnu kā vienīgo pamatnostādņu autoru. Tas ir kolektīvs darbs, pie kura strādājuši Elmārs Grēns, Maija Bundule, Juris Ekmanis, Juris Jansons, Edvīns Karnītis, Indriķis Muižnieks,Uldis Osis – Stratēģiskās analīzes komisijas ZTI darba grupa. Šīs ir pamatnostādnes, uz kurām varētu būvēt rīcības programmu, ko iesniegt Saeimai, un atvasināt zinātnes stratēģiju, ko prasa jaunais Zinātniskās darbības likums.

Par attaisnojumu tam, ka par publikācijas autoru “Zinātnes Vēstnesī” norādīts tikai akadēmiķis Elmārs Grēns, varu teikt, ka publikācija domāta nevis kā dokuments, bet kā referāta tēzes, pie tam tā ir arī nedaudz saīsināta. Kam nav pieejams “ZV” 9. numurs, tas var ar šo publikāciju iepazīties internetā, adrese atrodama avīzes “pasītē”.

Akadēmiķe Maija KŪLE (LU Filozofijas
un socioloģijas institūta direktore)

Arī akadēmiķes M.Kūles referāta “Humanitārās zinātnes Latvijā šodien un rīt: problēmas un risinājumi” tēzes lasāmas laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” 9.numurā 2005.gada 9.maijā. Akadēmiķe jautā, uz kuru pusi mainīsies 1990. – 1991.gadā iedibinātās zinātnes nozaru finansējuma attiecības. Viņasprāt, tam būtu jānotiek līdzsvaroti, dodot iespēju rasties jaunām apakšnozarēm.

Nevajadzētu sacerēt jaunus, grandiozus projektus, pirms nav garantēts atalgojums tiem, kas 15 gadus noturējuši zinātni. Kopš franču enciklopēdistu laikiem Eiropas kultūra ir ievirzījusi savu domāšanu tādā paradigmā, ka vārds “jaunais” darbojas suģestējoši.Tas jāņem vērā.

Vai Latvijas Zinātnes padome spēs noturēt savas pozīcijas, kad grantiem naudu palielinās četras reizes? Cik spēcīga LZP būs menedžēt šo naudas pielikumu? Lai LZP spēcīgāk pauž savu balsi!

M.Kūle neredz jēgu milzu lielā doktorantu skaitā, tādējādi polemizējot ar E.Grēna nosaukto skaitli, ka nepieciešamas 400 līdz 450 promocijas gadā. Nav jēga visus maģistrus taisīt par doktoriem, tas pazeminās doktora grāda kvalitāti. Humanitārie zinātnieki ir apvainojušies par to, ka atbalstu infrastruktūrai un doktorantūrai saņēmušas tikai dabaszinātnes. Izvērstākas M.Kūles referāta tēzes lasiet avīzes 9.numurā vai internetā.

LZA korespondētājloceklis Tālis TISENKOPFS (LU Sociālo un politisko pētījumu instituta valdes priekšsēdētājs)

Profesors T.Tisenkopfs uzsāka diskusiju, teikdams, ka savas uzstāšanās tēzes publicējis laikrakstā “Diena” (“Labi laiki zinātnē”, 2005.g.27.maijs). Atgādināšu dažus akcentus šajā rakstā.

Un, kaut arī profesors rakstu beidz ar visnotaļ atzīstamu domu:“Zinātnieku prāts pirmajā vietā, procedūras – otrajā, prioritātes – trešajā, nauda – tad jau tā radīsies”, kāda inteliģenta, bet no zinātnes problēmām patālāk stāvoša lasītāja vērsa manu uzmanību tieši uz šiem, dažaprāt varbūt tendenciozi izraudzītajiem raksta fragmentiem. Interesanti, ka par nepieciešamību paaugstināt algas medmāsām, ārstiem un skolotājiem neviens nešaubās. Tas pieder pie lietas, ar šīm profesijām katram jācenšas sadzīvot. Bet zinātniekiem... Paši tak atzīst, ka “Latvijas zinātnē neviens badu necieš.”

Runājot konferencē, T.Tisenkopfs teica, ka zinātne vienmēr ir attīstībā. Vai Latvijai ir vajadzīgi prioritārie virzieni? Svarīgāks ir vienmērības princips. Ir vertikālā dinamika un horizontālā integrācija. E.Grēns savā referātā runāja par vertikālo dinamiku. Latvija nekad nespēs radīt pasaulē pirmšķirīgas zināšanas pat prioritārajos virzienos, jo risks, ka tevi apsteigs citi, ir ļoti liels. Horizontālā integrācija ir ceļš uz tām divām trešdaļām privātā līdzfinansējuma. Lai zināšanas rada citi, Latvijai jāprot tās izmantot.

Dr. Andris ŠTERNBERGS
(LU Cietvielu fizikas institūta direktors)

A.Šternbergs nepiekrita T.Tisenkopfam, jo, ejot viņa ieteikto ceļu, Latvija kļūs par “banānu republiku”. Latvijai ir jābūt savām idejām. A.Šternbergs aicināja skatīties nevis no savas universitātes, institūta, laboratorijas viedokļa, bet strādāt kopā. Jārada virtuāli centri, kad pētnieki strādā kopā, palikdami katrs savā institūtā un laboratorijā. Jābūt mobiliem. T.Tisenkopfa ieteiktais modelis ir kā liels Noasa šķirsts, kurā ir pārstāvētas visas dzīvnieku sugas.

Dr. Maija DOMBROVA (Latvijas Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītāja)

Viņa savu doktora grādu ir sagatavojusi Zviedrijā un kā pati smejas, nav tērējusi Latvijas Zinātnes padomes naudu. Runājot par stratēģiskajiem virzieniem, M.Dombrova teica, ka Latvija ir maza valsts, tādēļ daudzās zinātnes nozarēs darbojas maz cilvēku. Kas ir tie eksperti, kas dalīs naudu projektiem, ja pašiem ekspertiem šo naudu vajag? Tad par ļoti vērtīgiem kritērijiem kļūst zinātniskās publikācijas. Jau granta projekta rakstīšanas brīdī ir jābūt pilnīgi skaidrām prioritātēm, ekspertiem, konkrētiem kritērijiem. Tie laiki, kad alķīmiķi strādāja vienatnē savā pagrabā, ir garām. Jāstrādā ātri, ātrāk nekā tie, kuriem darbu veic roboti. Jāpublicē ātrāk.

Par zinātnes sadarbību ar praksi M.Dombrova mēdz atgādināt pazīstamo kinofilmu “Ceplis”, kur rūpnieks Ceplis savas bažas par ķieģeļu kvalitāti uztic universitātes laboratorijai un drīz vien saņem atbildi. Lai mums būtu rūpnieki, kas uzticas zinātnei, un laboratorijas, kas viņiem spēj palīdzēt!

Dr.Arvīds BARŠEVSKIS (Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors)

A.Barševski uztrauc zinātnes koncentrācija galvaspilsētā. Latvijas reģionu attīstības politika bez zinātnes attīstības reģionos ir strupceļš. Pateicoties Eiropas struktūrfondiem, Daugavpilī ir izveidoti četri institūti, laboratorija, bet Daugavpilī nevar atrast pētniekus. Būtu nepieciešams ieviest reģionālos koeficientus.

A.Barševskis aicināja Latvijas Zinātnieku savienību noturēt Daugavpilī sēdi par zinātni reģionos.

Akadēmiķe Jekaterina ĒRENPREISA
(LU Biomedicīnas pētījumu un studiju
centra vadošā pētniece)

Pie daudzām līdzšinējām nelaimēm vainojams ne tikai mazais finansējums, bet arī tā sadales mehānisms. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas ir it kā demokrātiskas institūcijas, kas atbalsta fundamentālās zinātnes, jo fundamentālo zinātnieku Latvijā ir maz. Viņus pārmāc lietišķie pētnieki. Maz ir to cilvēku, it īpaši jaunu cilvēku, kuri vēlas strādāt fundamentālajās zinātnēs. Kā viņiem palīdzēt, kā viņus atbalstīt? Par to mums ir nemitīgi jādomā.

Uzstājoties konferencē, P.Trapencieris teica, ka zinātne balstas uz trim vaļiem – students, zinātnieks, biznesmenis. Runājot par to, kas ir un kas nav fundamentāla zinātne, viņš teica, ka pieejai jebkurai problēmai ir jābūt fundamentālai. Problēmu uzstāda zinātnieks, kurš saprot nākotni un risina šo problēmu. Rostokā 20 zinātnieki risina problēmu, kā piesaistīt ražotāju naudu fundamentāliem pētījumiem.

Ekspertu komisijas izvērtē pētījumus savās nozarēs un izvēlas labākos, taču pie jaunajām finansēšanas iespējām ir jāpanāk stāvoklis, lai eksperti iespētu kvalitatīvi izvērtēt visus darbus.P.Trapencieris novēlēja ekspertu komisijām strādāt godīgi un produktīvi.

Dr.Andris ANDRUŠAITIS (LU Hidroekoloģijas institūta direktora vietnieks)

Arī A.Andrušaitis runāja par ekspertu komisijām. Zinātnieku skaits atsevišķās nozarēs, un šajā gadījumā vides zinātnēs, nav liels un savstarpējā projektu vērtēšana uzliek psiholoģisku slogu. Vadošā institūta direktors ir nozares ekspertu komisijas vadītājs, arī tas rada savu zemtekstu. A.Andrušaitis izeju redz ekspertu internacionalizācijā, lai projektam būtu viens vai divi reāli ārzemju vērtējumi, tas nozīmē, ka vērtētāji nebūtu ārzemju latviešu emeritēti profesori, bet vismaz no kaimiņvalstīm.

Runājot par valsts pētījumu programmām, A.Andrušaitis teica, ka pašlaik tās ir iespējamas tikai prioritārajos virzienos, kuros neietilpst vides zinātnes. Prioritārie virzieni būtu jāpārskata.

LZA korespondētājloceklis Aivars ZEMĪTIS (Ventspils Augstskolas profesors)

A.Zemītis skāra sāpīgos 2% finansējuma no rūpniecības. Viņaprāt, rūpīgi meklējot, varētu atrast rūpniecību interesējošus pētījumu virzienus, bet ir svarīgi lietišķajās zinātnēs paradīt augšanas iespējas – ja tu nopelni naudiņu, tad bez liekas birokrātijas tu vari to likt klāt savam projektam.

Dr. Kazimirs LAPUŠKA (LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks)

K.Lapuška ir vienisprātis ar akadēmiķi M.Kūli par to kolektīvu atbalstīšanu, kas ir izdzīvojuši un ar labām sekmēm strādā starptautiskā mērogā, arī tad, ja tie nav prioritārie zinātnes virzieni. Šogad jau tā niecīgais finansējums astronomijai tika samazināts vēl par 5%.

K.Lapuška aicināja izvērtēt Latvijas Zinātnes padomes lomu tajā situācijā, kādā Latvijas zinātne ir nonākusi. Zinātnieki ir pelnījuši uzklausīt LZP darbības paškritisku novērtējumu.
Par visu nelaimju cēloni K.Lapuška atzina grantu sistēmu, kad zinātnieks strādā, nezinot uz cik ilgu laiku. Ja nav stabilitātes, nav arī izaugsmes.

Jātiek vaļā no zinātnieku darba vērtējuma pārāk lielas šablonizācijas, kur vienīgais kritērijs ir publikācijas. Publikācijas nav vienīgais zinātniskā darba rezultāts.

Neatrisināts ir jautājums, kā paglābt zinātni no valdības izdoto regulējošo aktu ietekmes uz zinātnes attīstību. Piemēram, iepirkumu likums aizliedz iegādāties zinātnisku aparatūru pat tad, ja šim pirkumam ir sameklēta nauda. Gadu un divus mēnešus institūts pirka GPS instrumentu, kuru finansēja Aizsardzības ministrija.

Akadēmiķis Indriķis MUIŽNIEKS
(LU zinātņu prorektors)

Mēs priecājamies par Zinātniskās darbības likumā ierakstīto zinātnes finansējuma ikgadus pieaugumu par 0,15% no IKP un domājam, kam un ko dot. Ja nebūs cilvēku, kas spēj strādāt augstākajā kvalifikācijas līmenī un ja nebūs atbilstošas infrastruktūras, nebūs arī to 2% no uzņēmējdarbības. Doktora grādu trūkums ir briesmīgs, tā dēļ esam spiesti laist garām daudzas investīcijas.

Infrastruktūrai ir jābūt pieejamai visiem. Un vēl – jārada kritiskā masa, jo tikai no tās kaut kas var veidoties.

Akadēmiķis Andris BUIĶIS
(LU – LZA Matemātikas institūta direktors)

Par Zinātniskās darbības likumu un institūtu statusa maiņu. Nav skaidrs, kā veidosies aģentūras (“Valsts vai pašvaldības, valsts vai pašvaldības augstskolas, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas dibinātie zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras” – 21.pants). Jūtama arvien lielāka birokrātija, piemēram, institūta finanšu atskaites Finanšu ministrijai jāiesniedz četras reizes gadā. Ja zinātniskais institūts zaudēs savu juridisko patstāvību, būs liela nelaime. Mēs pārāk cenšamies visu centralizēt.

Lai varētu publicēties nopietnos zinātniskos žurnālos, ir jāgaida vairākus gadus. Pašas jaunākās atziņas ir atrodamas starptautisko konferenču “proceedings”, bet Latvijas Zinātnes padome ir samazinājusi finansējuma limitu konferenču apmeklēšanai. Jaunajiem zinātniekiem vajadzētu apmeklēt starptautiskās konferences trīs vai četras reizes gadā, bet finansējums tiek piešķirts ne vairāk kā divas reizes gadā.

Akadēmiķis Ivars KNĒTS
(Rīgas Tehniskās universitātes rektors)

I.Knēts atbildēja uz diskusijā izteiktiem ierosinājumiem, kas attiecas uz Latvijas Zinātnes padomi, kuras priekšsēdētājs viņš vairākkārt ir bijis. Nav viegli dabūt starptautiskos ekspertus projektu vērtēšanai.

Runājot par LZP grantu sistēmu, I.Knēts teica, ka vaina nav sistēmā, bet granta lielumā. LZP nolēma esošajā grantu sistēmā neko nemainīt, kamēr nebūs finansējuma pieaugums, jo daudziem zinātniekiem tā granta naudiņa ir vienīgā.
Par LZP starptautisko pasākumu finansēšanu (I.Knēts ir LZP Zinātnes starptautiskās kordinācijas komisijas vadītājs). Kopējais finansējums starptautiskajai sadarbībai ir samazinājies, bet gribētāju skaits braukt uz konferencēm ir dubultojies.Studentiem un doktorantiem ir dalības maksas atlaides, tādēļ mēs radām labvēlīgu situāciju jaunajiem zinātniekiem, lai lielāks skaits varētu apmeklēt konferences.
I.Knēts atzinās, ka nezina, kas turpmāk dalīs zinātnes naudu – Latvijas Zinātnes padome vai Izglītības un zinātnes ministrija.

Statūtu izmaiņu apspriešana un pieņemšana

2005.gada 27.maijā

Pēc konferences Latvijas Zinātnieku savienības 6.kongresā tika apstiprināti jaunie Statūti, ar kuriem savienības biedri varēja iepazīties laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” Nr.7 2005.gada 11.aprīlī. Tātad, laiks bija pietiekoši ilgs, lai izstudētu LZS darba grupas rūpīgi sagatavoto Statūtu projektu un iesniegtu savus priekšlikumus un labojumus. Šī gada 11.maijā notika Latvijas Zinātnieku savienības Padomes sēde, kurā tika izdarīti pēdējie precizējumi. Latvijas Zinātnieku savienības 6. kongresā Statūti tika pieņemti vienbalsīgi. LZS biedri izteica pateicību Padomes priekšsēdētājam prof. Uldim Grāvītim par raito kongresa darba vadīšanu un kopā ar zinātniskās konferences dalībniekiem devās iesvētīt savienības jauno nosaukumu, kas tagad ir Biedrība “Latvijas Zinātnieku savienība”, kā arī, atbilstoši konferences darba kārtībai, nodoties pārrunām pie kafijas tases.

IZRAKSTS
Valsts emeritēto zinātnieku padomes
lēmums Nr.14

Rīgā 2005.gada 25.maijā

Pamatojoties uz LR MK 1995.gada 7.novembra “Nolikumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu” un 1997.gada 11.februāra grozījumiem šajā nolikumā, VEZ padome 2005.gada 25.maijā, izskatījusi 75 VEZ nosaukuma pretendentu iesniegtos pieteikumus, nolēma:

I. Saskaņā ar aizklātās balsošanas rezultātiem valsts emeritētā zinātnieka (VEZ) nosaukumu piešķirt 50 zinātniekiem:

1. Dr.habil.chem. Andrim ANDERSONAM
2. Dr.med. Brigitai AULIKAI
3. Dr.biol. Svetlanai AUZĀNEI
4. Dr.habil.biol. Valdim Ģirtam BALODIM
5. Dr.sc.ing. Arnoldam BEBRIM
6. Dr. agr. Pēterim BĒRZIŅAM
7. Dr.habil.hist. Valdim BĒRZIŅAM
8. Dr.habil.phys. Valerijam BONDARENKO
9. Dr.phys. Kārlim BORMANIM
10. Dr.habil.phys. Stanislavam ČERNOVAM
11. Dr.agr. Emīlam DAMBERGAM
12. Dr.habil.med. Imantam DETLAVAM
13. Dr.chem. Teodoram DUMPIM
14. Dr.habil.chem. Uldim DZELMEM
15. Dr.med. Gunai FELDMANEI
16. Dr.habil.med. Andrim FERDATAM
17. Dr.chem. Romualdam GAVARAM
18. Dr.habil.oec. Arnim KALNIŅAM
19. Dr.phys. Dzintaram KALNIŅAM
20. Dr.phys. Jānim KĻAVIŅAM
21. Dr.habil.oec. Oļģertam KRASTIŅAM
22. Dr.agr. Andrim LEJIŅAM
23. Dr.habil.phys. Jānim MANIKAM
24. Dr.habil.phil. Valerijam MARKOVAM
25. Dr.agr. Uldim Miglavam
26. Dr.habil.phys. Donatam MILLERAM
27. Dr.habil.sc.ing. Borisam OKSAM
28. Dr.sc.ing. Jānim OZOLIŅAM
29. Dr.sc.ing. Leonīdam PAPERNO
30. Dr.phys. Ēvaldam PENTJUŠAM
31. Dr.habil.phil. Alfrēdam POLIM
32. Dr.med.vet. Egilam RAMIŅAM
33. Dr.agr Lūcijai REINFELDEI
34. Dr.habil.biol. Mārim RIKMANIM
35. Dr.habil.philol. Jānim ROZENBERGAM
36. Dr.habil.sc.ing. Zigurdam SĪKAM
37. Dr.habil.agr. Andrim SPROĢIM
38. Dr.agr. Didžum STRAUTMANIM
39. Dr.habil.biol. Norai ŠVINKAI
40. Dr.phys. Lidijai TAUREI
41. Dr.chem. Gunāram TIRZĪTIM
42. Dr.sc.ing. Elmāram TOMSONAM
43. Dr.habil.hist. Rihardam TREIJAM
44. Dr.sc.ing. Jānim TUPIŅAM
45. Dr.agr. Jānim VAIVARAM
46. Dr.biol.h.c. Aldonim VĒRIŅAM
47. Dr.chem. Oļģertam VĒVERIM
48. Dr.phys. Oskaram VILĪTIM
49. Dr.habil.med. Haraldam VOSKIM
50. Dr.habil.chem. Ģirtam ZAĶIM

II. Noteiktajā kārtībā no 2005.gada 1.jūlija sākt mūža granta izmaksu augstāk minētajiem zinātniekiem

Valsts emeritēto zinātnieku padomes
pr-js M.Beķers

Jauna grāmata
Simt gadu gulēju, vēl simt gulēšu
Teikas par mantas vietām Latvijas novados

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve izdevniecībā “Zinātne” laidusi klajā grāmatu “Simt gadu gulēju, vēl simt gulēšu”. Tā iznākusi sērijā “Novadu folklora”. Krājuma sastādītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Ieva Vītola grāmatas ievadā raksta: “Mantas vietas – Naudas kalni, Mantas kalni, Naudas avoti, Naudas akmeņi, Sudrabkalni, Zelta bedres un citi objekti, kuru nosaukumā ir vārdi manta, nauda, zelts, sudrabs, ir savdabīgas kultūrvēsturiskās vietas Latvijā. Pierakstītā tautas mutvārdu tradīcija glabā daudz teiku un nostāstu par šīm vietām, kas līdz šim nav tikušas pilnībā apzinātas un pētītas.
Izlase “Simt gadu gulēju, vēl simt gulēšu” ir izdevums, kurā pirmoreiz vienkopus tiek publicētas latviešu tautas teikas par mantas vietām.

Grāmatā publicētas teikas no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) fondiem. Izlasē apkopotas tikai tās LFK arhīvā esošās teikas par apslēpto mantu, kurās minēta bagātību atrašanās vieta ar nosaukumu (Mantas kalniņš, Naudas dīķis, Sudraba ieleja, Zelta kalns u.c.), teikas lielā mērā raksturo folkloras tekstus, kas saistīti ar paslēptās naudas problemātiku.”

Lūk, dažas no teikām, kas krājumā sakārtotas pēc novadu principa.

Kā cēlies Naudas kalns un dīķis pie Briņķu muižas
Nīkrāces pagastā pie Briņķu muižas atrodas Naudas kalns, kura piegāzē guļ Naudas dīķis. Ap šo vietu saistās kāda teika.
Pa ceļu, kurš ved uz Naudas leju, reiz braucis viens cilvēks. Viņam, jau esot gandrīz lejai cauri, aizstājusies priekšā balta, liela sieva, kura prasījusi, lai jel apžēlojoties un noslaukot šai degunu. Nabaga braucējs nobijies līdz nāvei, šāvis zirgam un aizbraucis. Tomēr zirgs tik ātri nav skrējis, un vīrs dzirdējis, ka sieva nopūšas: “Simts gadus esmu gulējusi, un vēl simts jāguļ!” Tad ielēkusi dīķī, žvadzēdama kā nauda. No tā laika arī leja ar dīķi un kalns nosaukti par Naudas kalnu, leju un dīķi.
Ja kāds cilvēks noslaucīšot naudai degunu, tad sievas vietā radīšoties liela čupa naudas. Bet sieva esot ļoti briesmīga, un tāpēc tā arī vēl guļ savā dīķī.
1276, 6221. Anlīze Zvirgzda, 71 g.v., Azp Nīkrāces Upītēs; pier. A.Gruntmane, 1939.

Naudas akminc, arī Zelta akminc Valkas apriņķa Smiltenes virsmežniecībā, Pārkaļņu mežsaimniecības apgaitā
Vienu nakti div vīri rakuši pie Naudas akmina (Pārkaļņu mežā Smiltenes mežniecībā). Šie, luku, gribēši to naudu dabūt rokā, kas kara laikos pie akmina aprakta. Šie jau nu abi div bīš labi dziļu bedri izrakuši, ka uzreiz vienc vīrs sacīš:”Klau, kā apukšā dzied gaiļi!”– “Iesim uz māju, nebūs labi,” sacīš otris vīrs pretī.
Nu abi lāpstas cie un uz māju prom. Bet mājā šiem abiem bīš sievas un katram pa bērnam. Tie nu bīš zili melli palikuši. Nu šie sākuši sievas un bērnus rīvēt un laitīt, kamēr visi palikuši vesali. Tā nu ar tie abi vīri nedabūši naudas rokā. Bet ta no Startēniešiem atbraucis vienc tāc gudrinieks, un šim bīš kalti vāģi, un tādu šai pusē nemaz nebīš, un tas to naudu Jāņa naktī izracis. Tik rītinā redzēši, ka pie akmina pieiet kaltu vāģu grambas un tādas pašas atkal aiziet.
891, 5751. Jānis Liepiņš, Vlk Bilskas Lejasūsīnās; pier. H.Skujiņš, 1928.

Laiks tapt Sēlijas enciklopēdijai

Attīstot “Letoniku” kā perspektīvu ilglaicīgu zinātnes virzienu, kura problēmu risināšanā piedalās dažādu kultūras, mākslas un zinātnes nozaru speciālisti, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kopš 1995.gada lielu uzmanību velta Augšzemei jeb Sēlijai, kas līdz tam nepelnīti bija visneizzinātākais Latvijas vēsturiski etnogrāfiskais apgabals. Aizvadītajos 10 gados Sēlijas izzināšanā un tās vērtību popularizēšanā veikts liels darbs. Par to pietiekamas ziņas atrodamas “Latvijas Vēstneša”, “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla” un “LZA Vēstu” A daļas 1995.–2005. gada numuros, kur atrodama arī arhīvu fondu un Sēlijai veltītu darbu bibliogrāfija. Ir izveidojies pieredzējušu, sastrādāties spējīgu un zinošu pētnieku kolektīvs.

Ir padarīts pietiekami daudz, lai varētu sākt gatavot nopietnu akadēmisku darbu – Sēlijas enciklopēdiju. Šajā sakarā dziļi pateicos vēstures doktorei Ilgai Tālbergai, kura jau 1999.gadā sāka mudināt Sēlijas pētniekus sagatavot plašu akadēmisku darbu – Sēlijas enciklopēdiju. Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegtajā Letonikas programmas satura pieteikumā kā viens no ilgtermiņa darbiem ieplānota Sēlijas enciklopēdija. Darbu paredzēts sākt 2007.gadā un pabeigt 2010.gadā.

Autoru kolektīvā vajadzētu ietilpt LZA locekļiem, arhīvu, bibliotēku, kultūras namu, muzeju, pašvaldību un zinātniskās pētniecības institūtu darbiniekiem, augstskolu un citu mācību iestāžu pasniedzējiem, pētniecībā ieinteresētiem doktorantiem, maģistrantiem, studentiem, novadpētniekiem, arī citām personām, kam jau ir kādas iestrādes Sēlijas izzināšanā. Profesionālā ziņā noteikti vajadzīgi antropologi, arheologi, arhitekti, biologi, demogrāfi, dialektologi, ekonomisti, etnogrāfi, folkloristi, ģeogrāfi, ģeologi, inženieri, lauksaimniecības, literatūras un mākslas zinātnieki, mediķi, pedagogi, valodnieki, sabiedrības, tehnikas un zinātnes vēsturnieki – labi savu nozaru un to izzināšanas avotu pārzinātāji. Vajadzīgi arī pieredzējuši darba organizētāji, kas spēj vērtēt attiecīgās norises un to rezultātus.

Sēlijas enciklopēdijai vajadzētu būt 50–60 iespiedlokšņu darbam, kuru ērtākas lietošanas labad varbūt vajadzētu izdot divos sējumos. Tiem būtu jāiznāk ar iespējami niecīgu laika atstarpi. Tekstus vajadzētu rakstīt, izmantojot pirmavotus – arhīvu dokumentus, atmiņu pierakstus, laikabiedru atstātos materiālus, arī zīmējumus un fotoattēlus, tradicionālās kultūras norišu un objektu aprakstus, zinātnisko ekspedīciju guvumus un citus materiālus.

Teritoriāli būtu aptverami visi Daugavas kreisā krasta apvidi, kuros pirms vācu krustnešu iebrukuma dzīvoja sēļi, un atsevišķos jautājumos – tradicionālā kultūra, valoda – arī Latgales un Vidzemes pagasti, kuru iedzīvotāji runā sēliskajās izloksnēs. Aprakstāmais laikposms – no cilvēku parādīšanās Sēlijā līdz mūsdienām. Galvenās aplūkojamās jautājumu kopas varētu būt: robežas, administratīvi teritoriālās vienības, ainaviskās vērtības, apdzīvotas vietas, dabas bagātības, Sēlijas izzināšanai izmantojamie avoti, iedzīvotāju etniskās grupas un etnokulturālo procesu norises, vērtīgākās publikācijas par Sēliju, dabas un kultūras pieminekļi, izglītības, kultūras, mākslas iestādes un radošie kolektīvi, radošie cilvēki, viņu darba un dzīves vietas, devums Sēlijai un Sēlijas atspoguļojums viņu devumā, priekšzīmīgi amatnieki, lauksaimnieki, nozaru, pašvaldību, saimniecību vadītāji, latviešu valodas sēliskās izloksnes, iedzīvotāju tradicionālā garīgā un materiālā kultūra/darba un sadzīves ieražas, sabiedriski politiskās un vēsturiskās norises, arī izglītības, kultūras un saimniecisko biedrību darbība, Latvijas atbrīvošanas cīņu, Pirmā un Otrā pasaules kara norise un to sekas u.c.

Sēlijas enciklopēdijai būs liela valstiski praktiska un zinātniska nozīme. Sēlijā jau daudzus gadsimtus mīt jaukts iedzīvotāju etniskais sastāvs – baltkrievi, ebreji, pareizticīgie un vecticīgie krievi, latvieši, lietuvieši, poļi, vācieši, arī citi. Cittautieši nesa sev līdzi tradicionālās kultūras un sadzīves elementus. Atšķirīgo etnosu pārstāvji sadarbojās un saskārās visās dzīves jomās, izveidoja noturīgas starpetnosu sadzīvošanas un sakaru tradīcijas. Cauri Sēlijai gadsimtiem ilgi plūda starptautiskas nozīmes kultūras strāvojumi, kas novadā atstāja dziļas pēdas. Visu šo pozitīvo motīvu un norišu, kultūru mijiedarbības un savstarpējas bagātināšanās izzināšana un pārmantošana var būt visai noderīga starpetnisko jautājumu kārtošanai un skaidrošanai mūsdienu Latvijā.

Kopš dokumentāli pārskatāmas pagātnes Sēlijas ļaudīm ir bijusi visai lietpratīga attieksme pret sava novada dabas bagātību un vērtību izmantošanu dzīves uzlabošanai – videi piemērotu nodarbju attīstīšanai un ienākumu gūšanai, dabas doto materiālu pilnvērtīgai izmantošanai celtniecībā un citādā saimnieciskā darbībā, izpratne par novada ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām un to saudzēšanu.

Uz pirmavotu ziņām balstītā enciklopēdija nodos sabiedrībai plašu jaunu informāciju, kas būs izmantojama visu līmeņu kultūras un mācību iestādēs, tūrisma attīstīšanai un citiem nolūkiem. Sēlijas ainaviskās, kultūrvēsturiskās un tautsaimnieciskās vērtības kļūs izprotamākas un labāk izmantojamas.

Saulvedis Cimermanis, LZA akadēmiķis
(“Latvijas Vēstnesis, 2005.g. 26.05)

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

Body content of school-aged Latvian girls in Rīga, in 1996–1997 [Skolas vecuma latviešu meiteņu ķermeņa satvars Rīgas pilsētā 1996.–1997. gadā]
Ilva Duļevska 49–57

Cytotoxicity of lead, cadmium, selenium, zinc, and copper to human melanoma FM3.D cells, measured by the methyl-thiazol-tetrazolium assay [Svina, kadmija, selēna, cinka un vara toksicitāte uz cilvēka melanomas FM3.D šūnām, izmantojot metiltiazoltetrasolija metodi]
Inesa Remeza_, Leonīds Rabkins, and Natalia Matiuchenko 58–62

Alpha-tocopherol acetate can induce a systemic acquired resistance to viral damage of potato plants in vitro [Alfa-tokoferols var inducēt sistēmisko pretvīrusu izturību in vitro kartupeļu augiem]
Natalia Rozhnova and Grigory Gerashchenkov 63–66

Protein patterns in potato plants in vitro during systemic antiviral resistance induced by alpha-tocopherol acetate [Kartupeļu in vitro augu proteīnu sastāvs ar alfa-tokoferola acetātu inducētās sistēmiskās pretvīrusu izturības laikā]
Natalia Rozhnova, Tatiana Odintsova, Said Musin, and Grigory Gerashchenkov 67–72

ZINĀTNES DZĪVE [SCIENCE LIFE]

Activities of the Latvian Academy of Sciences (LAS) in the year 2004 (November–December) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2004 gadā (novembrī, decembrī)] 73–76

Members of the Latvian Academy of Sciences elected at the LAS General Meeting of 25 November 2004 [2004. gadā ievēlētie Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi] 77–80

Division of Physical and Technical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in 2004 [LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas darbība 2003. gadā]
Juris Jansons 81–83

Division of the Chemical, Biological, and Medical Sciences of the Latvian Academy of Sciences: Activities in 2004 [LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas darbība 2004. gadā]
Raimonds Valters and Baiba Ādamsone 84–87

IN MEMORIAM

Edvīns Bērziņš (1934–2004), a Latvian agricultural engineering scientist [Edvīns Bērziņš (1934–2004), lauksaimniecības zinātnieks]
Kaspars Vārtukapteinis 88–89

Uldis Kalniņš (1946–2004), a Latvian cardiologist [Uldis Kalniņš (1946–2004), kardiologs] 90–91

2005. gada 13. jūnijā plkst.16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 302.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda igūšanai aizstāvēs

Temats – “Konkurētspējīgās priekšrocības radīšanas,attīstīšanas un pārnešanas metodika Latvijas uzņēmumos”.
Recenzenti: Dr. habil. oec., profesors Edvīns Vanags, Dr. oec., profesore Tatjana Volkova, Dr. oec., docente Elīna Gaile – Sarkans
Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – uzņēmējdarbības vadība
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

Š. g. 21. jūnijā plkst. 10⁰⁰ LU Bioloģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2. auditorijā promocijas darbu bioloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu” Latvijas sikspārņu (Chiroptera) populāciju teritoriālais izvietojums un sezonālās migrācijas”.
Recenzenti: Dr. habil. biol., asoc. prof. T. Zorenko, Dr. biol. J. Ozoliņš un Dr. biol. J. Vīksne
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2005.gada 21. jūnijā plkst. 12.30 notiks DU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Vienības ielā 13, 311.aud. Daugavpilī), kurā promocijas darbu pedagoģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Informāciju tehnoloģijas izmantošana datorgrafikas kursa metodikas analīzei un projektēšanai”.
Recenzenti: prof. I.Žogla, prof. A.Lasmanis, prof. A.Šļahova.
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes Bibliotēkā, Saules 1/3 – B 202, Daugavpilī.

***

2005.gada 21. jūnijā plkst. 15.30 notiks DU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Vienības ielā 13, 311.aud. Daugavpilī), kurā promocijas darbu pedagoģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Lauku skolas kā izglītības vides izvērtēšanas modelis”.
Recenzenti: prof. A.Vorobjovs, prof. B.Briede, prof. I.Salīte.
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes Bibliotēkā, Saules 1/3 – B 202, Daugavpilī.

***

2005. gada 22. jūnijā plkst. 14.30, Rīgā, Lomonosova ielā 1-B, B-407 telpā notiks RTU Aviācijas institūta Transporta un satiksmes nozares promocijas padomes “RTU P-17” atklātā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats “Kompozīta materiāla izturības modelēšana”.
Recenzenti: Dr.habil.sc.ing. V. Pavelko, Dr.sc.ing. A. Sorokins, Dr. habil. sc. ing. Ju. Martinovs.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.

***

2005.gada 22. jūnijā plkst. 9.00 notiks DU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Vienības ielā 13, 311.aud. Daugavpilī), kurā promocijas darbu pedagoģijas zinātņu grāda iegūšanai aizstāvēs

Eridiana Oļehnoviča.

Temats: “Vidējās pakāpes lietišķās mākslas izglītības attīstība Latvijas pirmās brīvvalsts laikā”.
Recenzenti: prof. L.Žukovs, prof. J.Davidova, prof. A.Šļahova.
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes Bibliotēkā, Saules 1/3 – B 202, Daugavpilī.

***

2005.gada 22. jūnijā plkst. 12.00 notiks DU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Vienības ielā 13, 311.aud. Daugavpilī), kurā promocijas darbu pedagoģijas zinātņu grāda iegūšanai aizstāvēs

Anna Tatarenceva.

Temats: “Vecāko klašu skolēnu mācīšanās stila un sasniegumu sakarība svešvalodu apguvē”.
Recenzenti: prof. I.Žogla, doc. M.Fedjukova, doc. B.Kalniņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes Bibliotēkā, Saules 1/3 – B 202, Daugavpilī.

***

2005.gada 27.jūnijā plkst. 9:00 Rīgas Tehniskās Universitātes P–09 Promocijas padomes sēdē, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119.auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Automobiļu negatīvo ietekmju izmaksu novērtēšanas metodes un modeļi” ekonomikas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Nikolajs Sprancmanis, Dr. habil.oec.; profesors,Grigorijs Oļevskis, Dr. habil.oec.; profesors, Pēteris Romāns, Dr.oec.
Ar promocijas darbu var iepazīties Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā Rīgā , Ķīpsalas ielā 10.

***

2005. gada 27. jūnijā plkst. 9.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju ģeogrāfijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “Latvijas pilsētu līdzsvarotas attīstības rādītāju izstrādes kritēriji”.
Recenzenti: prof., Dr.habil.ekon. Baiba Rivža, asoc. prof., Dr.ķīm. Andris Spricis, prof., Dr.ģeogr. Oļģerts Nikodemus.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2005.gada 27.jūnijā plkst. 12.00, Rīgas Tehniskajā universitātē, RTU P–09 Promocijas padomes sēdē, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. auditorijā,

aizstāvēs promocijas darbu “Uzņēmuma vērtības noteikšana mainīgas ekonomiskās vides apstākļos” ekonomikas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.oec. N.Baranovskis, Dr.oec. M.Živitere, Dr.oec. K.Krūzs
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2005. gada 29. jūnijā plkst. 15.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 145. auditorijā Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Pārtikas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Govs piena mikrobiālā kontaminācija un izolētās mikroorganismu asociācijas” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Lietuvas Lauksaimniecības universitātes profesore, Dr. habil. sc. ing. S.A. Urbiene, LU profesore Dr. habil. med. A.Žilēvica, LLU profesore Dr. habil. biol. E.Birģele .
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā.

***

2005. gada 29.jūnijā plkst.11.00 LU Promocijas padomes bioloģijas (Nr.2) zinātņu nozares atklātā sēdē, Rīgā, Rātsupītes ielā 1, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

aizstāvēs promocijas darbu “Iedzimtā krūts un olnīcu vēža ģenētiskās testēšanas īpatnības Latvijas populācijā”, bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.h.biol., prof E. Grēns (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs), Prof. A. Palotie (Genoma centrs, Somija), Dr.med. Dz. Emziņš (Latvijas Onkoloģijas centrs).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

***

2005. gada 29.jūnijā plkst.11.00 LU Promocijas padomes bioloģijas (Nr.2) zinātņu nozares atklātā sēdē, Rīgā, Rātsupītes ielā 1, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

aizstāvēs promocijas darbu “Aktivētu T šūnu kodolu faktoru (NFAT) klonēšana un bioloģiskā aktivitāte”, bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.h.biol., prof. P. Pumpēns (LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs), Dr.h.biol., prof. I. Muižnieks (Latvijas Universitāte), Dr.rer.nat. K. Schuh (Klīniskās bioķīmijas un patoķīmijas institūts, Vircburgas Universitāte, Vācija).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā.

***

2005. gada 4.jūlijā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Promocijas padomes fizikā (apakšnozares: šķidrumu un gāzu mehānika, magnētisko parādību fizika, siltumfizika un molekulārā fizika, tehniskā fizika) atklātā sēdē, LU Fizikas institūtā, Salaspilī, Miera ielā 32, 203. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “Ar AC un DC magnētiskiem laukiem ietekmētu turbulento plūsmu matemātiskā modelēšana CZ kristālu audzēšanas sistēmās” fizikas doktora (Dr.phys.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil. math.un phys., prof. H.Kalis, Dr.phys., assoc. prof. L.Buligins, Dr.phys. U.Bethers.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Fizikas institūta bibliotēkā, Salaspilī, Miera ielā 32.

“Zinātnes Vēstnesis” vēl iznāks 20.jūnijā un 4.jūlijā.

Pēc tam – pārtraukums līdz 5.septembrim