24.– 25. oktobris
Rīga

Atklāšanas plenārsēde 24. oktobrī plkst. 10.00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

Noslēgums 25. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnē, Konferenču zālē.
http://www.lza.lv
Aicinām piedalīties!

Lūdzam Jūs līdz 10. novembrim sagatavot publicēšanai referātu tekstus un elektroniskā formā iesniegt tos LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā Akadēmijas lauk. 1.
Teksta apjoms ~ 15 000 zīmes (6 lpp.). Septīto lappusi lūdzam paredzēt vērēm (atsaucēm) un nelielam kopsavilkumam Jūsu izvēlētā svešvalodā.
Vēlam panākumus!

LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Šīgada laureāti ir LZA īstenais loceklis Elmārs Blūms un LZA ārzemju loceklis Edvīns Vedējs. Kopš 1994. gada to saņēmuši 24 zinātnieki. Sēdi atklājot, LZA prezidents Juris Ekmanis atgādināja slavenos ārvalstu laureātus, t.sk. vēsturnieku un tautsaimnieku Edgaru Dunsdorfu (1994), juristu Dītrihu Andreju Lēberu (1995), ķīmiķi un mecenāti Magdu Štaudingeru – Voitu (1996) folkloristi un psiholoģi Vairu Vīķi – Freibergu (1997), arhitektu Gunāru Birkertu (2000), valodnieku Vladimiru Toporovu (2002) u.c.

Mičiganas universitātes (ASV) profesors E. Vedējs apbalvots par jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā.

Edvīns Vedējs (dz. 31.01.1941.g. Rīgā) kopā ar ģimeni 1944.gadā devās trimdā uz Vāciju, vēlāk, 1950.gadā, uz Viskonsinas, tad Mičiganas pavalsti ASV. 1962.gadā Mičiganas universitātē viņš ieguva bakalaura grādu ķīmijā, 1966. gadā – Viskonsinas universitātē PhD. grādu – par tetraciklīnu sintēzi. E. Vedējs veicis pētījumus prostaglandīnu ķīmijā Harvarda universitātē Nobela prēmijas laureāta E. Dž. Kori (E.J. Corey) vadībā. Kopš 1977.gada E. Vedējs bija profesors Viskonsinas universitātē, bet 1999.g. kļuva par M. Gomberga ķīmijas profesoru Mičiganas universitātē (Ann Arbor).

Edvīns Vedējs ir starptautiski atzīta autoritāte, viens no izcilākajiem pašlaik aktīvi strādājošiem latviešu cilmes zinātniekiem, atzīts pedagogs, teicams organizators. Profesors devis lielu ieguldījumu modernās organiskās sintēzes metodoloģijā un stereoķīmijā. Viņa vadībā izstrādātas vairāk nekā 70 doktora disertācijas.

Īpaši augstu vērtējama E. Vedēja palīdzība Latvijas ķīmiķu kvalifikācijas paaugstināšanā – sākot ar I Vispasaules latviešu zinātnieku kongresu (1991), profesors sāka īstenot projektu, lai talantīgākie no tiem papildinātu zināšanas labākajās ASV universitātēs. Latvijas ķīmiķi ir apgādāti ar zinātnisko literatūru. Profesors ir darbojies nozīmīgu zinātnisko žurnālu ( Journal of American Chemical Society, Organic Synthesis, Journal of Organic Chemestry) redkolēģijās. Daudzu ASV un starptautisko balvu un stipendiju laureāts, profesors saņēmis arī PBLA Kultūras fonda diplomu. Amerikas Ķīmiķu biedrība (ACS) par radošu sintētisko metožu pētīšanu 2004.g. piešķīra E. Vedējam prestižo Herberta Brauna (H.C. Brown, 1990.g. Nobela prēmijas laureāts) balvu. Ar Latviju E. Vedēju, Paula Valdena medaļas laureātu (1997), saista regulāra piedalīšanās ķīmiķu simpozijos – arī š.g. 16. septembrī P. Valdena 4. simpozijā organiskajā ķīmijā.

Šādās sēdēs tradicionāli laureāts uzklausa laudatio un lasa akadēmisko lekciju. Laudatio Edvīnam Vedējam – draugam, skolotājam, kolēģim, ķīmiķim, teica LZA korespondētājloceklis Pēteris Trapencieris.

Edvīna Vedēja nolasītā akadēmiskā lekcija ”Izglītība un pētniecība organiskajā ķīmijā: mana pieredze ASV augstskolās” satura bagātībā, oratora prasmē un stila meistarībā piesaistīja nedalītu klausītāju vērību. Izglītības pirmie soļi sākās Fišbahā, netālu no karā izpostītās Nirnbergas. Skolā strādāja daudz skolotāju no Latvijas. Izmantojot brāļa vēstures grāmatu un A. Grīna romānus, zēns uzzināja, ka ir “kurši, zemgaļi, latgaļi, latīņi”. Gar skolu četrus gadus gāja vilcieni, kas veda ārā izpostītās Nirnbergas drupas. Smagi izpostītajā apkārtnē bija ierakumi, patronas ar krāsainiem, skaisti degošiem pulveriem. “Par ķīmiju nedomāju, bet gan par lietām, kas notika Nirnbergā”, atceras E. Vedējs. “Kad pārcēlāmies uz ASV, ceturtajā klasē bija pāreja uz angļu valodu. Pirmā aizraušanās – astronomija, zvaigznāju skaistums, atcerējos Mēness aptumsumu... Visu izmainīja skolotājs, kurš atļāva 15 gadīgiem zēniem iet laboratorijā bez uzraudzības. Notika visādas lietas, par laimi, skandālu gan neizsauca. 1959.gadā Grand Rapid koledžā pirmoreiz sastapos ar organisko ķīmiju un sapratu – kaut kas neparasts! Vienu stundu lasot bibliotēkā, es varēju uzdot jautājumus, uz kuriem pasniedzējs nespēja atbildēt! Ja lasītu divas, trīs stundas, profesors nevarētu atbildēt!” – ar smaidu savu “profesionālo orientāciju” komentēja laureāts. Raksturojot pirmos gadus universitātē, E. Vedējs, divas reizes runājot ar kādu profesoru par ķīmiju, secinājis, ka “viņam tas nepatika”. Kad atklājās pasniedzēja veselības problēmas, jaunais zinātnieks viņa vietā referēja konferencē. Ieguvis stipendiju Harvarda universitātē, ar profesoru Kori par “ķīmiju varēja runāt ilgi un dziļi, par pārējo gan atturīgi. Likās, viņš ir vecs, cienījams kungs, izrādījās – viņam ir 38 gadi. To, ko mēģināju izdarīt ar doktorantiem, aizguvu no viņa. Kori laboratorijā bija studenti, kuri redzēja viņu vienu, divas, trīs, piecas reizes dienā, bet pēdējais gan nav ideāli,” sacīja profesors. “Spēcīgos var mācīt kā grib, viņi savu panāks. Nodomāju, ka ar studentiem jātiekas pāris reižu nedēļā,”– atklāja pieredzējušais profesors un dalījās ar klausītājiem zinātnisko tēmu bagātībā un problēmu risinājumā. Ir vislabākie, absolūti vislabākie, bet daudzi strādā kā roboti, kuri grib, lai visu pasaka priekšā, – tā par studentu daudzveidību. Un piebilda – tie studenti, kuriem ir jāiet uz bibliotēku, lai saprastu, ko viņi dara, tiek ātrāk uz priekšu. Studentam jādod izdevība pašam domāt, katram indivīdam tas ir savādāk, un mums jāpielāgojas studentam, nevis otrādi– konstatēja profesors. Par kolēģiem no Latvijas: “Nekad neesmu strādājis ar tik izciliem studentiem, apbrīnojis viņu darba gribu un domājis, kā to iemācīt amerikāņiem”, sacīja LZA ārzemju loceklis Edvīns Vedējs un lekciju beidza ar pateicību visiem saviem audzēkņiem, kuru vārdi blīvā tekstā aizņēma visu ekrāna platību.

Izcila prasme organizēt materiālu, tolerance pret dzīvē sastaptajiem cilvēkiem, prasme mācīt un mācīties pašam – gaišs iespaids no LZA Lielās medaļas laureāta Edvīna Vedēja akadēmiskās lekcijas. Un materiāls pārdomām par mūsu attieksmi pret mācībām un mācīšanu.

Četri profesora Edvīna Vedēja stabilitātes vaļi:

Ziemeļnieka atturība, kas atklājas interneta mājas lapā ar melnbaltu foto un rūpīgi izvēlētām publikācijām. Tas redzams arī faktā, ka internetā ir neiespējami atrast zinātnieka CV, kuru šeit pievienoju brīvā pārstāstā. Edvīns Vedējs dzimis 1941.gada 31.janvārī Rīgā. Ģimeni šķir kara ceļi un Edvīna māte ar diviem dēliem 1944.gadā sāk ceļu uz Vāciju. Līdz kara beigām Vedēju ģimene uzturējās Tīringenas apgabalā, bet 1945.gadā pārcēlās uz Fišbahas nometni Bavārijā. 1950.gadā Vedēju ģimene izceļoja uz ASV, vispirms uz Viskonsinu, bet 1952.gadā pārcēlās uz Mičiganas štatu un apmetās Grandrapids. Varu tikai apbrīnot profesora mātes – Veltas Mateus gara spēku un dziļi noliekt galvu viņas priekšā, kas svešā zemē viena izaudzina un izvada cauri augstskolām abus dēlus. Mātes spītu un neatlaidību raksturā mantojis arī jaunākais dēls Edvīns. Caur interesantiem eksperimentiem Edvīns iegūst interesi par ķīmiju un pēc „joda azīda jociņiem”, tikai pateicoties ķīmijas skolotājam, saglabā vietu skolā. Tas ļauj pieņemt lēmumu par turpmākajām mācībām ķīmijas fakultātē. Tomēr 1962.gadā iegūtais bakalaura grāds jaunajam ķīmiķim ir krietni vien par maz, un Vedējs dodas uz blakus esošo štatu un 1966.gadā Viskonsīnas Universitātē iegūst doktora grādu par tetraciklīnu sintēzi profesora H.Muxfeldt vadībā. 1966.–1967.g. viņš veic pētījumus prostaglandīnu sintēzē Harvarda Universitātē nākošā Nobela balvas laureāta profesora E.Corey laboratorijā, kur tajā laikā atrodas vēl viens, arī nākošais Nobela balvas ieguvējs japānis Ryoji Noyori. Corey iemācīja studentiem sekot līdzi profesora domu gaitai un nebaidīties no nezināšanas. Un pavisam neparasti Amerikas universitātēm, Edvīnam nāk uzaicinājums atgriezties savā Alma Mater – Universitātē Medisonā, kas viņam jau devusi doktora grādu un kuras izaugsmē viņš pats var pielikt savu roku un prātu. Kopš 1967.gada Edvīns Vedējs strādā kā profesora asistents Viskonsinas Universitātē, bet kopš 1977.gada ir profesors. Atgriešanās Viskonsinā, vai tā ir nostaļģija, vai kas vairāk? Liekas, ka vairāk, jo Medisonas apkārtnes daba ir līdzīga Latvijas dabai, kas 70.gados paša acīm vēl nav redzēta, bet ir izjusta caur mātes stāstiem un tēlojumiem. Un Viskonsinas Universitāte Medisonā ir slavena ar zinātniskās domas brīvo lidojumu, tā ir arī Edvīna Vedēja izauklēta. Un kopš 1999.gada jauns izaicinājums – nerealizēto ideju aprobācijai tiek dots vārdā – Mičiganas Universitātes Ķīmijas fakultāte.

Uz profesora Edvīna Vedēja aso prātu norāda precīzs, īss darba raksturojums, kas raksturo zinātnieka dziļo sapratni par dabas likumsakarībām un mikropasaules norisēm. Zinātnieka koncepcija robežojas ar filozofisku pieeju dabas norišu pētīšanai. Vedēja grupas darba virziens ir vērsts, lai saprastu un attīstītu konceptuālos, stereoķīmiskos, mehāniskos un preparatīvos organiskās sintēzes aspektus. Mērķi tiek izraudzīti no dabas produktu vidus, kas satur slāpekļa heterociklus. Bet tie var būt arī kompleksi sintezēti heteroatomus (B, N, P u.c.) saturoši avienojumi, kas sintezēti, lai kalpotu par katalizatoriem enantioselektīvās reakcijās. Vedēja grupa lieto totālo sintēzi, kā izaicinošu pārbaužu platformu fundamentālajiem pētījumiem, kā neparastu līdzekli studentu izglītošanā, kas dod iemaņas loģiskajā analīzē, praktiskajā reakciju mehānismu izpratnē, un preparatīvajā ķīmijā. Mērķi tiek rūpīgi izraudzīti, lai kombinētu vairākus fundamentālus jautājumus saistībā ar specifisku vielu grupu un dotu pieredzes dažādību studentiem. Dažos gadījumos projekti saistās ar interesantu bioloģisko aktivitāti un sadarbības partneru interesi par skrīningu, tomēr darba fokuss ir ķīmija un fundamentāli jautājumi. Kur nu vēl labāk un pārliecinošāk pateikt pētījumu dziļumu un studentu gatavību būt nopietniem un mērķtiecīgiem.

Profesionalitāte visās ķīmiķa darbības sfērās rada drošību studentiem un kolēģiem.

Visas organiskās ķīmijas zinātniskās publikācijas ir rūpīgi pārdomātas. Pat zinot Vedēja projektus, viņa rakstītās publikācijas pārsteidz ar savu oriģinālu problēmas izklāstu. Tajās nav liekvārdības un profesors panāk studentu veikto eksperimentu precīzu izklāstu. Jau citā rangā minams redaktora darbs dažādos Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) izdevumos, gan ilgus gadus vadot redaktoru padomi galvenajā ACS žurnālā Journal of American Chemical Society (JACS), gan esot praktiski nozīmīgā izdevuma Organic Synthesis redaktora amatā. Šeit parādās jauns profesora talants – jau ar citiem līdzekļiem veidot žurnāla seju. Tomēr visvairāk mani pārsteidz Edvīna Vedēja oratora māksla. Viņa oratora spējas, kas aizrauj auditoriju, tai pašā laikā prasot tās augstu koncentrēšanos visā uzstāšanās laikā. Oratora spējas tika novērtētas Amerikā, jo pirmā nopietnā uzstāšanās ar sagatavotu lekciju konferencē notika 1965.gadā, Gordona dabas vielu konferences laikā 24 gadu vecumā aizstājot savu slimo profesoru Muksfeldu. Jau 70.gadu sākumā ķīmiķu sabiedrībā tika novērtēta jaunā Vedēja augstā līmeņa angļu valodas kultūra. 1971.gadā tika izdots kopā ar profesoru Barry Trost sagatavotais ACS ķīmijas terminoloģijas audio kurss kopā ar laba līmeņa ķīmijas valodas mācību grāmatu. Cik daudzi ķīmiķi var pateikties savai izrunai, klausoties nosvērtajā un mierīgajā Vedēja balsī. 1992.gadā man laimējās pavadīt gadu profesora Vedēja grupā. Tad arī es sāku novērtēt, ko dod pārdomāti un sagatavoti semināri studentiem un lekcijas konferencēs visās pasaules malās.

Darba mīlestība un gandarījums par skaisti paveiktu darbu raksturo cilvēka estētisko pasauli. Profesors priecājas par paša gatavotām mēbelēm, remontu un baseina izbūvi mājās Medisonā Viskonsinas pavalstī. Šo prieku dod arī jaunās rūpes par dzimtas īpašumu Cēsu rajonā netālu no Ērgļu klintīm, kas tagad liek un ļauj atgriezties Latvijā vairākas reizes gadā un smelt spēkus ikdienas problēmu risināšanai. Mums, Latvijas ķīmiķiem, visvairāk pazīstama Edvīna Vedēja labo darbu neredzamā daļa, kas žurnālu veidā atrodas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas plauktos. Latvijai neatsveramā palīdzība ķīmijas literatūras sūtīšanā uz Rīgu vairāk kā desmit gadu garumā sākās ar dažu literatūras kastu sūtīšanu tālajā 1992.gadā. Palīdzība pārauga ASV bibliotēkām nevajadzīgo vai dubulto eksemplāru žurnālu sūtīšanā uz Latviju un turpinājās ar Chemical Abstracts izdevumiem un vairākiem ACS izdevumiem uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku. Tā turpinās vēl šobrīd, jau palīdzot pensionētajam ķīmiķim Andrejam Baidiņa kungam. Sadarbība ar Latvijas ķīmiķiem sākās tūlīt pēc PSRS sabrukšanas 1992.gadā, sagatavojot visaugstākās profesionalitātes latviešu organiskās ķīmijas doktorus Latvijai (Pēteris Trapencieris, Einārs Loža, Māra Jure, Edgars Sūna) un Amerikai (Olafs Daugulis, Artis Klapars, Ēriks Rozners). Profesora Edvīna Vedēja pirmā saskare ar Latvijas zinātniekiem notika 1984. gadā. Vissirsnīgākie vārdi Paula Valdena pirmajā simpozijā 1998.gadā, saņemot Paula Valdena medaļu, tika veltīti profesoram Jānim Stradiņam, bez kura rakstītās vēstules uz Ameriku, diezin vai būtu pašreizējā sadarbība ar Latvijas ķīmiķiem. Praktiskā sadarbība sākās 1992.gadā, kad septiņi Rīgas ķīmiķi pa kārtai strādāja profesora Vedēja grupā Madisonā. Tad 90.gadu vidū nebija nemaz neparasti, ka ķīmijas fakultātes 6.stāvā Medisonā reizē strādāja 4–5 latviešu izcelsmes ķīmiķi – Edvīns Vedējs un Ieva Reich no Amerikas un 2–3 ķīmiķi no Latvijas. Šī sadarbība ar dažiem studentiem turpinājās arī profesoram jau esot Ann Arbor (Mičiganas štatā).

Sportiskā aktivitāte kā fiziskās formas uzturētāja. Profesora Vedēja interese par sportu bija, ir un būs. Studiju gados un nedaudz vēlāk sporta veidi, kas piesaistīja Vedēja interesi, bija teniss un basketbols. Abi sporta veidi vislabāk raksturojas ar jaunības spēka un dinamisma sakausējumu, un tenisu un basketbolu spēlējot profesoru redzēju 1992.gadā Medisonā. Ja senāk Edvīnam airēšana pa ekstrēmām Kanādas upēm bija tas, kas likās visaizraujošāk, tad tagad airēšana pa rāmākām Amerikas un Latvijas upēm dod gan saikni ar dabu, gan patīkamus emocionālus pārdzīvojumus. Tomēr kā neiztrūkstošs sporta veids ikdienā ir palikusi riteņbraukšana reizē kā atpūta, gan kā ērts transporta un pārvietošanās līdzeklis. E.Vedējam nav svešs arī līdzjušanas prieks lielajam sportam. To vislabāk viņš varēja apvienot, jūtot līdzi meitai Kristīnai ASV peldēšanas izlasē. Tēva interese un līdzi jušana bija vislabākais atbalsts meitai peldēšanas visaugstākā līmeņa sacensībās.

Interesantajam darbam un sasniegumiem sekojošā atzinība Latvijā un pasaulē profesoram Vedējam nav svarīgākais mērķis dzīvē, tomēr dod gandarījumu par paveikto zinātnē un studentu izglītošanā. Apbalvojumu vidū varu minēt divu Universitāšu profesoru goda nosaukumus: Viskonsīnas Universitātes – Robert M.Bock ķīmijas profesors 1997.gadā un Mičiganas Universitātes – Moses Gomberg ķīmijas profesors 2000.gadā. Ļoti nozīmīga E.Vedējam ir 2004. gadā pasniegtā Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) ikgadējā balva kopš 1998.gada – Nobela balvas laureāta Herbert C.Brown balva (2004) – par radošo pētniecību organiskajā ķīmijā. Šo balvu līdz šim saņēmuši tikai 8 visatzītākie ķīmiķi organiķi pasaulē un to nozīmības ziņā ķīmiķi reizēm salīdzina ar pašu Nobela balvu. Arī Latvijas zinātnieki ir atzinuši profesora Vedēja nopelnus ķīmijā. RTU Dome ar 1997.gada 13.oktobra lēmumu Edvīnam Vedējam piešķīra Paula Valdena medaļu par izciliem sasniegumiem organiskajā ķīmijā un stereoselektīvajā sintēzē. Un tagad ar 2005.gada 22.februāra Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmumu profesoru Vedēju apbalvo ar LZA Lielo Medaļu.

No visas sirds novēlu profesoram Edvīnam Vedējam tik stipru veselību, lai izdotos iecerētās un aizsāktās labās lietas gan ķīmijā, gan ārpus tās, kā Amerikā, tā arī Latvijā.

Dr.ķīm. Pēteris Trapencieris

LZA Arodkomiteja 15.septembrī organizēja humanitāro institūtu darbinieku tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu un zinātnes departamenta speciālistiem, kuri ir atbildīgi par zinātnisko institūtu integrācijas un reģistrācijas jautājumiem – Zinātnes nodaļas vadītāju Dr. M.Bunduli un Departamenta direktora vietnieku Dr. A.Melni, ar kuriem LZA Arodkomiteja un vairāku institūtu pārstāvji tikās jau š.g. jūnijā.

Tikšanās mērķis bija informēt zinātnisko institūtu darbiniekus par nākotnes iespējām, institūtu bāzes finansējuma noteikumiem un MK Noteikumu projektu bāzes finansējuma jautājumā, kā arī atbildēt uz zinātnieku jautājumiem par institūtu reģistrāciju un bāzes finansējuma noteikumiem.

Saskaņā ar Likuma par zinātnisko darbību (21.pants), esošajiem zinātniskajiem institūtiem ir jāreģistrējas zinātnisko institūtu reģistrā. Institūti, kuri būs reģistrējušies likuma noteiktajā kārtībā un reorganizējušies, būs tiesīgi saņemt bāzes finansējumu arī pēc 2006.gada 18. maija.

Diskusijā, kuras laikā zinātnieki uzzināja vairāk par institūtu reģistrācijas nosacījumiem, IZM pārstāvji izteica ideju par Letonikas centra izveidi, kurā varētu apvienoties humanitāro un sociālo zinātņu institūti, ja tie neuzskata par mērķtiecīgu (iespējamu) reorganizēties par universitāšu institūtiem.

Institūti izteica vairākus priekšlikumus par bāzes finansējuma aprēķināšanas formulu humanitāro un sociālo zinātņu institūtiem. IZM pārstāvji solīja šos priekšlikumus izvērtēt un pēc nepieciešamības iestrādāt Noteikumu projektā.

Tika apspriesta problēma par zinātnes 20% līdzfinansējumu pētnieciskajiem projektiem, kas tiek īstenoti PHARE pētniecisko projektu ietvaros, jo institūtiem šādu līdzekļu nav.

IZM pārstāvji piekrita arī turpmāk tikties ar LZA Arodkomiteju, ja tas būs nepieciešams.

Ja LZA arodbiedrības biedriem ir kādas neskaidrības zinātnisko institūtu pārreģistrācijas jautājumos, lūdzu tos adresēt lizda@lizda.lv ar norādi „Zinatne”.

26.–28.septembrī Briselē notika Starptautiskās Izglītības organizācijas (EI) Augstākās izglītības un zinātnes komitejas kārtējā sanāksme, kurā piedalījās 28 Eiropas valstu augstākās izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību pārstāvji. Sanāksmes programma bija ļoti plaša. Dalībnieki noklausījās Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras direktorāta referātu par universitāšu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā, Zinātnes Direktorāta ziņojumu par Eiropas zinātnes hartu un zinātnes kodeksu, kam ir rekomendējošs raksturs visās ES valstīs. Šis dokuments ir pārtulkots visās ES valodās un novembrī EK to nosūtīs arī visām EI dalīborganizācijām, tai skaitā LIZDA. EK iepazīstināja ar zinātnieku mobilitātes portālu: Http://europe.eu.int/eracareers, kurā var iepazīties ar mobilitātes piedāvājumiem. 27.09. portālā bija publicētas 217 pētnieku darba vakances visā Eiropā. Šajā portālā var iepazīties informāciju par katras dalībvalsts pētniecību. Bez tam EK informēja par vairāk kā 200 mobilitātes centriem Eiropā, kas ar praktisku padomu palīdz pētniekiem un viņu ģimenēm, kuri devušies veikt pētniecisko darbu citās ES valstīs.

Referātā par 7.ietvara programmu EK Pētniecības programmu direktorāta pārstāvis akcentēja svarīgākās izmaiņas 7.ietvara programmā salīdzinājumā ar 6. ietvara programmu, akcentējot sadarbības projektu 9 prioritātes, ideju par Eiropas Zinātnes padomi, cilvēkpotenciālu – tai skaitā mazāk attīstīto reģionu pētniecības potenciāla kapacitātes stiprināšanu, kā arī par atvieglotu vīzu režīmu pētniekiem no valstīm, kas nav ES.

Tika apspriesti jautājumi par UNESCO, OECD lomu augstākās izglītības un zinātnes turpmākā attīstībā, par arodbiedrību aktivitātēm šajās starptautiskajās organizācijās, kā arī par EI pārstāvju piedalīšanos Pasaules Izglītības forumā Čīlē pēc trim nedēļām. Tika analizēta arodbiedrību pozīcija nesenajā OECD konferencē par augstākās izglītības menedžmentu. Tika apspriesti arī tādi jautājumi kā augstākās izglītības ministru konferences (Bergena, 20.maijs) rezultāti un arodbiedrību loma Boloņas procesā, smadzeņu noplūdes risks no nabadzīgākajām valstīm, Eiropas Savienības ekonomiskais un sociālais konteksts ES paplašināšanās rezultātā un darbības plāns tuvākajam gadam, īpaši jautājumā par Boloņas procesa sociālo dimensiju, Lisabonas stratēģiju un GATS līguma sakarā.

Vairāk par šo konferenci var lasīt www.ei–ie.org, kā arī www.lizda.lv

Tā ir visīstākā sagadīšanas, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA ITERA–Latvija un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” gada balvu un stipendiju par izcilu veikumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs 19.septembrī saņēma divi Viesturi, kas bija ne tikai vārdabrāļi, bet līdzās sēdējuši arī skolas solā.

LZA korespondētājloceklis bioloģijas doktors Viesturs MELECIS ir Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta direktors, Bioindikācijas laboratorijas vadītājs, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors un katedras vadītājs. Balvu viņš saņēma par zinātnisko darbu kopu “Vides izmaiņu bioindikācija”, kas ietver 25 gadu ilgus pētījumus par cilvēka darbības izraisīto vides izmaiņu ietekmi uz ekosistēmām, par indikatoriem izmantojot augsnē dzīvojošus kukaiņus kolembolas. Laureāts ir ieviesis statistiskās analīzes metodes augsnes zooloģijā un izstrādājis augsnes stāvokļa bioindikācijas teorētiskos pamatus.

Profesors Melecis vada Latvijas Zinātnes padomes sadarbības projektu par kompleksiem vides ekoloģisko izmaiņu pētījumiem Latvijā. Apvienojot vairākus projektus, izveidots Latvijas Nacionālais ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkls un Latvija kā dalībvalsts uzņemta Starptautiskajā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīklā. V.Melecis LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē lasa lekciju kursus vispārējā ekoloģijā, bioindikācijā un monitoringā , ekosistēmu ekoloģijā un augsnes ekoloģijā.

Inženierzinātņu doktors Viesturs JANSONS ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes profesors, Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs. Viņš apbalvots par zinātnisko darbu kopu “Lauksaimniecības ietekme uz ūdeņu kvalitāti Latvijā”. Profesors Jansons kopš 1992.gada ir vadījis ūdens kvalitātes monitoringa sistēmas izveidošanu Latvijā. Izveidotas trīs starptautiskām prasībām atbilstošas monitoringa stacijas , kas iekļautas Norvēģijas koordinētajā Ziemeļvalstu–baltijas lauksaimniecības noteču monitoringa tīklā. Viņa spalvai pieder vairāk nekā 40 zinātnisku rakstu par lauksaimniecības ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, ilgtspējīgu ūdenssaimniecību, vidi saudzējošu lauksaimniecību. V.Jansons ir vadījis starptautiskus projektus, pārstāv Latviju starptautiskās darba grupās. Lauksaimniecības universitātē izglītojis studentus meliorācijas darbu organizācijā un tehnoloģijā, meliorācijas sistēmu ekspluatācijā, vides aizsardzībā un ekoloģijā, apūdeņošanā,ģeogrāfiskās informācijas sistēmās.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Juris Ekmanis, atgādinot kopš 2001.gada piešķirto balvu formulējumu – par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs, kā arī par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu, teica, ka šī balva ar katru gadu kļūst aktuālāka un nozīmīgāka, jo dabas katastrofas, kas piemeklē mūsu planētu, rāda, cik maz mēs spējam tās prognozēt un izvairīties no to sekām.

Profesors Viesturs Melecis pateicās saviem kolēģiem par kopīgi veikto darbu un savai ģimenei – par mieru un saticību mājās, kur ir patīkami atgriezties pēc saspringtas darba dienas.

Profesors Viesturs Jansons salīdzināja lauksaimniecības intentensitati dažādos Latvijas novados un to, cik katrā vietā maisu minerālmēslu “aiziet ūdenī”. Bez lauksaimniecības mēs neiztiksims, bet lauksaimniecība ir arī viena no galvenajām vides piesārņotājām. Strupceļš? Arī V.Jansons par atbalstu un kopīgu darbu pateicās kolēģiem un ar siltiem vārdiem atcerējās jau aizsaulē aizgājušo LLU profesoru, 1971.gadā vēl tikai asistentu Pēteri Bušmani, kurš 1971.gadā otrā kursa studentiņu pieņēma darbā.

LZA goda mecenāts SIA ITERA–Latvija prezidents Juris Savickis izteica gandarījumu, ka firmas atbalsts ļauj mūsu zinātniekiem iejusties pasaules zinātnē. Viņš aicināja pārdomāt mūsu attiecības ar Eiropu, lai netiktu īstenoti tādi projekti, kas Latviju padarītu par trešās šķiras valsti. Juris Savickis , papētījis vārda Viesturs nozīmi, teica, ka tas ir cilvēks, kurš prot runāt, pulcināt ap sevi cilvēkus, pārliecināt viņus un vest sev līdzi. Līdzās Namejam mūsu vēsturē taču bija arī Viesturs! Abi laureāti ir pierādījuši, ka spēj gan pārliecināt, gan vadīt.

A/S “Latvijas gāze” prezidents Dr. Adrians Dāvis retoriski jautāja:” Kāpēc vairs nevar dzirdēt varžu dziesmu? Kāpēc nebauro briežu buļļi?” Mums ir tik daudz dažādu “kāpēc?”, kuri prasa zinātnieku pētījumus un skaidrojumus, ka laureātu arī turpmāk netrūks, jo netrūks cilvēku un dabas mijiedarbības radīto mīklu. Lai zinātniekiem veicas to minēšana!

Septembra sākumā Latvijā savā trešajā vizītē ieradās Eiropas Komisijas Biotehnoloģiju, lauksaimniecības un pārtikas Pētniecības ģenerāldirektorāta direktors Dr. Kristians Patermans. 6.septembrī Latvijas Nacionālais Kontaktpunkts organizēja semināru ‘’Gatavojoties ES 7. ietvara programmai’’, kurā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un citu zinātnisko institūciju un aģentūru pārstāvji. Semināru atklāja Nacionālā kontaktpunkta vadītājs Dr.Arnolds Ūbelis un iepazīstināja klātesošos ar paveikto 6. ietvarā, salīdzināja Latvijas devumu ar citu valstu sasniegumiem.

Par biotehnoloģijām, lauksaimniecības un pārtikas zinātnes galvenajiem pētījumu virzieniem un iespējām 7. ietvara programmā referēja Dr.K.Patermans, uzsverot minēto pētījumu virzienu nozīmi ilgtspējīgas vides un cilvēku veselības nodrošināšanā. K.Patermans iestājās arī par jauna virziena popularizēšanu – bioekonomiku, kas ir ļoti būtiski uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā.

LZA LMZN un LLMZA šīs vasaras aktivitātes , strādājot kopā ar Zemkopības ministriju pie lauksaimniecības zinātnes attīstības prioritātēm, tieši sasaucās ar minēto pasākumu, kur noslēgumā izveidojās auglīga diskusija par prioritātēm, kooperāciju kaimiņvalstu starpā, starpnozaru sadarbību un aktīvāku darbību piedāvātajos projektos. Tikšanās laikā akadēmiķe B.Rivža rosināja sarunu arī par nacionālām prioritātēm un līdzās jau esošajām piecām (letonika, informācijas tehnoloģijas, biomedicīna un biotehnoloģijas, materiālzinātnes, mežs un koksne) tika izvirzītas divas jaunas, tai skaitā agrobiotehnoloģijas, kas tieši saskan ar K.Patermana referātā izvirzītajām Eiropas prioritātēm. Šī diskusija turpinājās arī Jelgavā, tiekoties ar LLU zinātniekiem.

Vizītes laikā K.Patermans tikās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību spēkiem, viesojās Biotehnoloģijas un Veterinārmedicīnas zinātniskajā institūtā ‘’Sigra’’ un Valsts Dobeles dārzkopības un selekcijas stacijā, kur iepazinās ar zinātnisko projektu realizāciju un konsultēja par gaidāmām iespējām. Doktora K.Patermana vizītes laikā aizsāktās tēmas – uz zināšanām balstīta sabiedrība un bioekonomika tiks turpinātas starptautiskā konferencē Briselē š,g.15.–16. septembrī, kur Latviju pārstāvēs akadēmiķe B.Rivža.

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas
zinātniskā sekretāre Helma Jirgena

No 2005. gada 9. līdz 11. maijam PALAIS DE L’INSTITUT DE FRANCE norisinājās Francijas Zinātņu akadēmijas un jauno Eiropas Savienības dalībvalstu zinātņu akadēmiju kopsapulce. Lai arī Kiprai un Maltai nav savu zinātņu akadēmiju, kopsapulcē tika pārstāvētas arī šīs valstis.

No Latvijas Zinātņu akadēmijas piedalījās przidents Juris Ekmanis un viceprezidents Andrejs Siliņš.

Kopsapulce nonāca pie šādiem secinājumiem.

Lielai daļai jauno Eiropas Savienības dalībvalstu ir senas zinātnes tradīcijas un tādēļ šo valstu integrācija ir nozīmīgs jaunu zināšanu ieguldījums Eiropas zinātnes attīstībā un kultūras dialogu veidošanā.

Šādā kontekstā Zinātņu akadēmijām, liekot lietā savu locekļu kompetenci, jāaizmanto savs neatkarīgais un priviliģētais stāvoklis zinātnes un sabiedrības saskarsmē un arvien pieaugošā nozīme Eiropas konkurētspējas pastiprināšanā un rosināšanā.

Zinātņu akadēmiju pienākums ir konsultēt savas valsts valdību un veicināt diskusiju par tādām nozīmīgām tēmām kā:

1) pastiprināta jauno zinātnieku piesaiste pētījumiem,

2) līdzfinansēto disertāciju skaita palielināšana,

3) pēcdoktorantūras zinātnieku proporcionāla apmaiņa, kas būtu jāuzskata par vienotu prioritāti Eiropas konkurētspējas veicināšanai.

Ekselence un konkurētspēja zinātnes laukā balstās uz ilglaicīgām precīzu vērtējumu stratēģijām. Akadēmijas, ņemot vērā to locekļu potenciālu un spēju veikt ekspertīzi dažādās jomās, vērtējamas kā augstvērtīgs resurss, kuru iespējams izmantot projektu un izpētes programmu starptautiskai novērtēšanai.

Daudzās valstīs pieeja sarežģītām iekārtām ir nepieciešams priekšnoteikums zinātnisko projektu īstenošanai. Piekļuve šīm iekārtām jāveicina ar Eiropas finansētu programmu palīdzību, ņemot vērā jauno partneru situāciju, jo īpaši tajos gadījumos, kad jau eksistē augstas kvalifikācijas izpētes grupas, kam šāds aprīkojums ir nepieciešams.

Daudzās šajā kopsapulcē notikušās diskusijas vēlreiz apstiprināja visu dalībnieku vienprātību par Eiropas pētniecības (Eiropas pētniecības telpa, Eiropas Zinātnes padome, smadzeņu noplūde) lielajiem uzdevumiem. Tika ieteikts apsvērt iespēju izmantot struktūrfondus zinātniskā aprīkojuma uzlabošanai jaunajās dalībvalstīs. Vienbalsīgu atbalstu saņēma Eiropas Zinātnes padomes projekts.

Dalībnieki īpaši uzsvēra, ka jaunajam fundamentālās zinātnes finansēšanas mehānismam ir jābūt īpaši vērstam uz Eiropas zinātnisko programmu pievienoto vērtību.

Sanāksmes dalībnieki vienbalsīgi izteica savu atbalstu šādu kopīgu sanāksmju regulārai organizēšanai. Tika arī ierosināts izveidot Eiropas mēroga starpakadēmiju tīklu (ERA–NET) zinātniskās kvalifikācijas pilnveidošanai).

Akadēmijām jāapsver iespēja attīstīt nākotnē mijiedarbīgas stratēģijas, īpaši veicinot:

1. Līdzfinansētu un starptautiski vadītu disertāciju un līdzfinansētas pētniecības attīstību;

2. Proporcionālu pēcdoktorantūras zinātnieku apmaiņu;

3. Eiropas starpakadēmiju tīkla radīšanu zinātniskās kvalifikācijas pilnveidošanai.

20. septembrī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Ar biedrības “Latvijas Zinātnieku savienība” reģistrācijas gaitu iepazīstināja LZS sekretāre Dzintra Popoviča.

LZS valdes priekšsēdētājs Aivars Āboltiņš nolasīja Rīgas Latviešu biedrības vēstuli ar aicinājumu izvirzīt kandidātus Andreja Krastkalna prēmijai. Saskaņā ar prēmijas Nolikumu, Rīgas Latviešu biedrība reizi divos gados piešķir Andreja Krastkalna prēmiju zinātnisku vai literāru darbu autoriem, kuri veicinājuši Latvijas kultūras un zinātnes attīstību, Latvijas vēstures pētniecību, latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas izpēti un attīstību. Valde nolēma šo aicinājumu nosūtīt institūtiem,kuros veic balvas Nolikumam atbilstošus pētījumus, un gadījumā, ja būs nepieciešams Latvijas Zinātnieku savienības atbalsts, sasaukt valdes ārkārtas sēdi.

Saņemts arī Vācijas piedāvājums Latvijas jaunajiem zinātniekiem piedalīties starptautiskā pēcdoktorantūras apmaiņas programmā vairākās biotehnoloģijas nozarēs. Arī to nolēma nosūtīt tām pētniecības un mācibu iestādēm, kuras šāds piedāvājums varētu ieinteresēt. Ar mācību piedāvājumiem studentiem I. Šmelds apņēmās iepazīstināt Ventspils Augstskolu.

Uz Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju Valde atkārtoti atbalstīja LZA goda doktores Elgas Kagaines kandidatūru.

Tā kā dažādu apstākļu dēļ uz Valdes sēdi nebija ieradušies J.Kristapsons, U.Raitums un R. Bebre, tad izskatīt organizatoriskas dabas jautājumus un uzklausīt U.Raituma ziņojumu par piedalīšanos Brīvo arodbiedrību savienības sarunās par protesta akcijām nolēma nākamajā Valdes sēdē.

LZS Padomes priekšsēdētājs U.Grāvītis informēja, ka nākamā gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrijai apturētas visas investīciju programmas, jo nauda novirzīta skolotāju algu paaugstināšanai.

Latvijas Zinātņu akadēmija, SIA LATTELEKOM un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” izsludina konkursus uz divām Gada balvām ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs par izcilu veikumu vai mūža devumu; uz divām Gada balvām topošajiem zinātniekiem par pētījumiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs.

Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu padomes, SIA LATTELEKOM, universitāšu senāti un fakultāšu domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā 2005. gada 11.novembrī jāiesniedz šādi dokumenti (divos eksemplāros):

• motivēts izvirzītāja iesniegums;
• pretendenta Curriculum vitae, norādot darba un mājas adresi, tel., personas kodu, e – pasta adresi;
• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā, darba nosaukumu norādot arī angļu valodā;
• izvirzītā darba (darbu) aprakstoša un grafiskā daļa.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas lauk.1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV 1524. Tel. uzziņām: 7223931, 7223633, 7225889.

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s “Latvijas gāze” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” izsludina konkursu 2005. gada balvām un stipendijām zinātnē. Tiks piešķirtas divas gada balvas: viena – ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas un siltumtehnikas nozarēs, otra – kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē un 2 stipendijas doktorantiem gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas un kardioloģijas nozarēs.

Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, a/s “Latvijas gāze”, universitāšu senāti un fakultāšu domes.

Izvirzot pretendentus LZA – a/s “Latvijas gāze” balvai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros:

• Motivēts izvirzītāja iesniegums;
• Ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi;
• Izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);
• Izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa.

Materiāli iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231.istabā, Rīga, LV – 1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889) līdz 2005. gada 11. novembrim.

LZA ģenerālsekretārs R.Valters

Iznācis LZA žurnāla Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences (iznāk angļu valodā) 2005. gada 3/4. numurs. Sniedzam šā numura satura rādītāju:

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

REVIEWS

Human Y chromosome and its role in human pathology and population phylogenetic studies [Y hromosoma un tās loma cilvēka patoloģijas un populāciju filoģenētiskajos pētījumos]
Līga Timša, Agrita Puzuka, Liāna Pliss, Māris Lazdiņš, Viesturs Baumanis, and Astrīda Krūmiņa 93–107

Human parvovirus B19 and the spectrum of diseases caused by this virus [Parvovīrusa raksturojums un slimību spektrs, ko tas izraisa]
Olga Bratslavska and Ingrīda Rumba 108–122

ORIGINAL PAPERS

Outcome of recombinant tissue-type plasminogen activator (rt-PA) use in treatment of different subtypes of ischemic stroke [Rekombinantā audu plazminogēna aktivatora (rt-PA) lietošanas rezultāti dažādu subtipu išēmiska insulta ārstēšanā]
Ģertrūde Eniņa, Evija Miglāne, Biruta Tilgale, and Evita Šlosberga 123–129
Correlation of cerebral infarction recurrence, risk factors, subtypes and outcome with periventricular leukoaraiosis and silent lacunar infarctions [Cerebrāla infarkta atkārtojuma, riska faktoru, subtipa un insulta iznākuma korelācija ar periventrikulāru leikoaraiozi un subklīniskiem lakunāriem infarktiem]
Evija Miglāne, Ģertrūde Eniņa, Biruta Tilgale, Olga Minibajeva, Juris Novožilovs, and Ženija Kovaldina 130–137

Novel perfusion bioreactor with longitudinal stretch of tissue-engineered vascular graft [Jaunais perfūzijas bioreaktors ar konstruēto asinsvadu transplantu garenveida spriegumu]
Vladimirs Kasjanovs, Iveta Ozolanta, and Vladimir Mironov 138–144

Long-term changes of acidification indicators in atmospheric precipitation and surface waters of Latvia [Atmosfēras nokrišņu un virszemes ūdeņu paskābināšanās indikatoru ilgtermiņa mainības raksturs]
Māris Kļaviņš and Valērijs Rodinovs 145–150

Pathotypes of barley powdery mildew fungus (Blumeria graminis f.sp. hordei) in the Latgale region of Latvia in 1996–2000 [Miežu miltrasas izraisītājas sēnes (Blumeria graminis f.sp. hordei) patotipi Latgalē 1996.–2000. gadā]
Inese Kokina and Isaak Rashal 151–155

Plant responses to imbalance of copper in substrate [Augu atbildes reakcijas vara disbalansa augšanas vidē izraisīta stresa apstākļos]
Anita Osvalde and Gunārs Paegle 156–162

SCIENCE LIFE

Activities of the Latvian Academy of Sciences (LAS) in the year 2005 (January, February) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2005. gadā (janvārī, februārī)] 163–167

Žurnālu var iegādāties redakcijā Akadēmijas laukumā 1, 912. istabā (tālr. 7228085, e-pasta adrese: proceed@lza.lv).

Kārtējā Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas sapulce un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija sēde notika 16.septembrī Valsts Mežzinātnes institūtā ‘Silava’’ un Rembates eksperimentālajā parauglaukumā. Sēdē piedalījās LZA viceprezidents Andrejs Siliņš, LZA LMZN priekšsēdētāja Baiba Rivža, LZA LMZN priekšsēdētāja vietnieks A.Treimanis un citi nodaļas biedri, LLMZA nodaļu vadītāji, LLU mācībspēki, LLU Lauksaimniecības tehnikas zinātniskā institūta darbinieki, laikraksta ‘’Lietaskoks’’ redaktors I.Jakaitis un citi interesenti. Ar mežzinātnes perspektīvu Latvijā iepazīstināja Valsts Mežzinātnes institūta ‘’Silava’’ direktors M.Graudums. Par situāciju mežkopībā un nepieciešamiem pilnveidojumiem runāja LLMZA Mežzinātnes nodaļas vadītājs P.Zālītis. Ar aktualitātēm meža selekcijā iepazīstināja vadošais speciālists I.Baumanis. Rembates eksperimentālajā parauglaukumā sēdes dalībnieki iepazinās ar sasniegumiem bērzu selekcijas jomā, kur ziņojumu sniedza projekta vadītājs A.Gailis. Eksperimentālajā parauglaukumā vairāku desmitu hektāru platībā savākti dažādu bērzu populāciju pārstāvji no visiem republikas reģioniem, lai pārbaudītu atsevišķu populāciju selekcionēšanas un tiražēšanas lietderību. Sēdes dalībniekus patīkami pārsteidza bērzu audžu ražība to agrajā jaunībā , kā arī uzskatāmi bija salīdzināmas koku kvalitatīvās īpašības – atzarošanās un stumbra kvalitāte. Eksperimentālajā parauglaukumā tiek analizētas un izvērtētas arī ātraudzīgo apšu īpašības. Šajā sēdē tika turpināta pirms diviem gadiem uzsāktā tēma par produktīvu, kvalitatīvu un veselīgu mežu, kad tika runāts par priedēm. Nobeigumā raisījās aktīva diskusija par veselīga, produktīva meža audzēšanas nosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvus kokmateriālus un racionāli izmantotu esošās mežu audzes, kā arī tika runāts par labākajām un ekonomiskākajām zemju apmežošanas iespējām.

Sēdes dalībnieki bija gandarīti par iegūto informāciju. Sēdes gaitā LLMZA viceprezidents A.Jemeļjanovs uzsāka interesantu diskusiju par ģenētiskās izpētes aspektiem mežsaimniecībā un lopkopībā , kam pievienojās LLMZA augkopības nodaļas vadītājs D.Lapiņš raksturojot ģenētisko izpēti augkopībā. Aktuāla tēma mežkopībā ir arī mežos sastopamo augstvērtīgo koku populāciju ieviešana un audzēšana bijušajos purvos. Tuvākajā nākotnē tiks izvērtētas augstražīgo priežu audžu veidošanas iespējas meliorētajos purvos.

Sēdes dalībnieki arī atzīmēja, ka veiktie pētījumi ir lietderīgi un nepieciešami, attīstāmi arī turpmāk, pētījumos plašāk iesaistot maģistrantus un doktorantus.

LZA Lauksaimniecības un meža zinātnes
nodaļas zinātniskā sekretāre Helma Jirgena

2005.gada 13. oktobrī plkst. 10.00 RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P-05 atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zālē

aizstāvēs promocijas darbu ”Zemsprieguma tīkla optimizācijas dinamiskā modeļa izstrāde” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing., prof. J.Gerhards, Dr.sc.ing., asoc. prof. S.Guseva, Dr.sc.ing., prof. Mati Valdmaa (Igaunija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2005. gada 17. oktobrī plkst.16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 302.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai (nozare – ekonomika, apakšnozare – finanses un kredīts) aizstāvēs

Tēmats: “Inovatīvās uzņēmējdarbības finansēšanas problēmas Latvijā un to risinājumi”
Recenzenti – Dr. habil. oec., profesors Valerijs Praude, Dr. oec., asoc. profesors Uģis Zālītis, Dr. oec., Anda Orehova.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2005. gada 18. oktobrī plkst. 10^oo Rīgas Tehniskās universitātes rektorāta ēkā, Kaļķu ielā 1, 119. auditorijā, RTU Materiālzinātnes nozares Tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozares promociju padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Spiedienu radošas trikotāžas tehnoloģisko parametru biomehāniskais pamatojums” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: RTU profesors, Dr.habil.sc.ing. Ivars Knēts, Kauņas Tehnoloģiskās universitātes profesors, Dr.habil.sc.ing. Ričardas Čiukas, RSU profesors, Dr.med.habil. Haralds Voskis.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Doktorantūras daļā, Latvijas Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkā.

***

2005. gada 21. oktobrī plkst. 10⁰⁰ LLU Lauksaimniecības nozares Inženierzinātņu apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, J. Čakstes bulv. 5, Tehniskajā fakultātē, 429. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Piena ražošanas tehnoloģiju izpēte un novērtējums” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. sc. ing. Dainis Viesturs Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors; Dr. habil. sc.ing. Arnolds Šķēle, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors; Dr. sc. ing. Boris Reppo, Igaunijas Lauksaimniecības universitātes profesors.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, LZA Akadēmiskajā bibliotēkā un LR Nacionālajā bibliotēkā.”

***

2005. gada 27. oktobrī pulksten 14.00 LU filozofijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē (2. stāvā)

aizstāvēs promocijas darbu “Cilvēka dzīvības radīšanas un pārtraukšanas bioētiskie aspekti” filozofijas doktora (Dr. phil.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. phil. Augusts Milts (LU FSI), Dr. habil. med. Vija Kluša (LU), Dr. phil. Vija Sīle (Rīgas Stradiņa universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkas zinātniskajā lasītavā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2005.gada 28.oktobrī plkst.10.00 Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212. auditorijā, promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma: “Latvijas pašvaldību teritorijas attīstības programmu kvalitātes izvērtēšanas sistēma”.
Recenzenti: Dr. habil. agr., LLU profesors Kazimirs Špoģis, Dr. habil. oec., LZA akadēmiķis, LU profesors Edvīns Vanags, Dr. habil. geogr., LZA korespondētājlocekle Aija Melluma.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

***

2005.gada 31.oktobrī plkst. 9.00, LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1, 106. auditorijā notiks Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes promocijas padomes atklāta sēde, kurā promocijas darbu politoloģijas doktora grāda iegūšanai politikas teorijas apakšnozarē aizstāvēs

par tēmu: “Latvijas publiskās pārvaldes administratīvās transformācijas efektivitāte”.
Recenzenti: Dr.paed. Ž.Ozoliņa, Dr.habil.oec. E.Vanags, Dr. sc.pol. V.Kalniņš.
Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un LU bibliotēkā.

***

2005.gada 31.oktobrī plkst. 12.00, LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1, 106. auditorijā notiks Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes promocijas padomes atklāta sēde, kurā promocijas darbu socioloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai lietišķās socioloģijas apakšnozarē aizstāvēs

par tēmu: “Cilvēkdrošība Latvijā: apdraudējumi un drošības avoti”.
Recenzenti: Dr. habil.sc.pol. T. Jundzis, Dr. sc.soc. A. Zobena, Dr.sc.soc. S. Seņkāne.
Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un LU bibliotēkā.

***

LLU Veterinārmedicīnas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2005. gada 28. septembrī piešķīra veterinārmedicīnas doktora zinātnisko grādu LLU aģentūras “Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta „Sigra”” asistentam Jevgeņijam Duļbinskim par promocijas darbu “Miometriju tonizējošo preparātu iedarbības izpēte uz govju dzemdes kontraktīvajām funkcijām un veselību”.
Balsošanas rezultāti: par- 8, pret- nav, nederīgu biļetenu - nav.”

***