24. 25. oktobris, Rīga
Zinātnes Vēstnesis
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
2005. gada 7. novembris: 18 (310) ISSN 1407-6748
________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts
_____________________________________________________________________________________
Latvijas Zinātņu akadēmijas
RUDENS PILNSAPULCE
2005. gada 24. novembrī
plkst.14.00
LZA konferenču zālē (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1)
Ievadvārdi
LZA prezidents Juris Ekmanis
Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība
(dib. 1815)
Zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā
Akadēmiķis Jānis Stradiņš
Laudatio Elmāram Blūmam
Akadēmiķis Andrejs Cēbers
2005. gada LZA Lielās medaļas pasniegšana
akadēmiķim Elmāram Blūmam
Akadēmiskā lekcija
Magnētisko šķidrumu siltumfizika
LZA Lielās medaļas laureāts Elmārs Blūms
Jaunu LZA locekļu vēlēšanas
Pārrunas pie kafijas tases
LZA Prezidijs
24. 25. oktobris, Rīga
Cienītā Valsts prezidentes kundze!
Godātie Letonikas I kongresa dalībnieki un viesi!
Letonika ir pētījumi par Latvijas vēsturi, valodu un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tas ir valstiski nozīmīgs zinātniskās pētniecības virziens, jo attīsta tās humanitāro zināšanu jomas, kuras veido nācijas vienotību un kultūras identitāti.
Letonikas sasniegumu konstatēšanai un perspektīvu iezīmēšanai šodien ir sanācis pirmais Letonikas kongress. Jāapzinās, ka arī mūsdienu globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur šos pētījumus var izvērst vispilnīgāk, izmantojot fundamentālu avotu bāzi un balstoties uz zinātnieku iestrādēm. Ir loģiski, ka līdz ar citām Latvijas attīstībai nozīmīgām zinātņu nozarēm Latvijā Letonika ir atzīta par prioritāru. Un valsts uzticētais pasūtījums ir devis spēcīgu impulsu attīstībai. Viens no šīs attīstības pierādījumiem ir Letonikas I kongress 24. 25. oktobrī.
Kongresā pieteikušies 235 referenti, arī ārzemju speciālisti, kuri pēta Letonikas tematiku. Strādās 12 sekcijas, kā arī notiks tradicionālā Krišjāņa Barona dzimšanas dienai veltītā konference Latvijas novadi: tradīcijas, teksti, identitātes. Daugavpils Universitātē Letonikas kongress notika jau 21. oktobrī. Ir liels gandarījums, ka šis ievērojamais pasākums apvieno dažādu humanitāro zinātņu nozaru, dažādu paaudžu un pieredzes pārstāvjus no visiem Latvijas zinātnes centriem un augstskolām. Tā ir jaunu sasniegumu garantija.
Godātie kongresa dalībnieki! Jums visiem no sirds novēlu jaunas idejas, jaunas zināšanas un pēc laika jaunas publikācijas!
Letonikas I kongresu pasludinu par atklātu!
Cienītā Latvijas Valsts prezidentes kundze! Godātie Letonikas I kongresa organizētāji, dalībnieki un viesi! Dāmas un kungi!
Letonika, pētot latviešu valodu, vēsturi un kultūru tās visdažādākajās izpausmēs, pieder pie t.s. nacionālajām zinātnēm. Es teiktu, tā ir emocionāla zinātņu kopa. Jo cilvēks aug, top par personību, apzinās savu identitāti, apgūstot un iemīlot savu valodu, izzinot savas zemes vēsturi un kultūru. Izmantot zinātnes sasniegumus personības pilnveidošanā tas nozīmē attīstīt sabiedrību un stiprināt valsti. Eiropas Savienībā, plaši uzsverot principu vienoti dažādībā, aicina izvērst nacionālo vērtību pētniecību, stiprināt tautu kultūras kopības apziņu un kultūras sakaru nepieciešamību. Nacionālo zinātņu attīstība nacionālā valstī ir valsts pastāvēšanas garants. Iepriecinoši, ka Letonika līdzās citām vitāli svarīgām zinātnēm šobrīd pieder pie prioritārajām nozarēm. Tas nozīmē valsts un sabiedrības vienotu uztveri būtiski svarīgu jautājumu risinājumā.
Rīgu bieži sauc par centru, tā arī saka Rīga un ārpus Rīgas. Patīkami, ka Letonikas tematika sapulcējusi ne vien rīdziniekus, bet arī liepājniekus, jelgavniekus, valmieriešus, daugavpiliešus. Daugavpils Universitātē Letonikas kongress jau noticis. Apsveicu jūs ar panākumiem tas nozīmē, ka pētnieciskā doma aktivizējusies visās augstskolās, visā Latvijā izlīdzinās intelektuālais potenciāls. Būs jauni pētījumi, publikācijas, jauns pētnieku un ieinteresēto loks.
Filozofi pateiks, ka ikvienā sabiedrībā mainās vērtību izpratne un vērtību skala. Taču esmu pārliecināts, ka zinātņu, kas nodarbojas ar humanitārās jeb garīgās sfēras kopšanu, prioritātei jāsaglabājas vienmēr. Un šai patiesībai jākļūst par aksiomu.
Godātie kongresa dalībnieki! No sirds vēlu jums interesantu darbu, jaunus panākumus! Būsim priecīgi un pateicīgi, ja radīsies jaunas publikācijas arī par Rīgu un rīdziniekiem.
Lai jums veicas!
LR Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga
Augsti godātie Letonikas kongresa organizētāji! Dārgie zinātnieki, viesi! Dāmas
un kungi!
Šis ir pirmais Letonikas kongress mūsu neatkarīgās Latvijas vēsturē, un ir patīkami
būt klāt šajās reizēs, kad tiek iedibinātas kādas jaunas tradīcijas, kas savukārt
ieies vēsturē. Ne visiem ir dots būt klāt pašos pamatos, pašā pirmajā reizē, pēc
daudziem gadiem to atcerēsies, uz to lūkosies atpakaļ, to izvērtēs.
Mans vēlējums ir, lai šīs sanākšanas, šā kongresa veiksme kļūtu par drošu pamatu turpmākai darbībai un līdzīgiem kongresiem daudzu jo daudzu gadu garumā. Letonika ir izvirzījusies kā prioritāra pētniecības nozare mūsu valsts zinātnes un pētniecības programmās. Tas nenozīmē, ka tā tikko būtu piedzimusi. Letonika ir daudzu un dažādu nozaru kopāsaplūšana, tā ir kā upe, kas barojas no daudzām straumēm, un šīs straumes bieži vien sniedzas jau tālu senā zinātniskās izpētes pagātnē, kur, protams, šīs rīcības, šie novērojumi, pētījumi un šie dokumenti nenesa zinātnes vārdu, katrā ziņā ne Letonikas vārdu, bet materiālu un priekšstatu ir daudz. Letonika varbūt arī kļūs par atsevišķu nozari, bet pagaidām tā ir starpdisciplināra zinātnes joma, kur svarīgākais ir tieši koordinējošais elements un savstarpējās mijiedarbības elements. Tieši starp pētniekiem Latvijā un citur pasaulē, kas interesējas par šo plašo tematu klāstu, kuru var apzīmēt ar vienu vārdu Letonika.
Es tiešām priecājos redzēt, ka kongresā ir vesels ducis sekciju šajās dienās Rīgā, bet trīspadsmitā, velna duča sekcija jau ir notikusi Daugavpilī, un tas nozīmē, ka šis skaitlis ir atvērts un droši vien nākamos gados šīs sekcijas pārgrupēsies, pārveidosies, un es ļoti ceru, ka tiem nāks klāt arī daudzas citas. Savas valsts kultūras un humanitāro zinātņu atbalstīšana un veicināšana ir jebkuras sevi cienošas tautas pienākums, un tas ir ne tikai sevi cienošas neatkarīgas valsts morāls pienākums, bet arī praktiska nepieciešamība, ja kā neatkarīga valsts vēlamies, lai mūs atpazītu pasaules tālēs, tas ir jādara visos iespējamos veidos. Un būtisks no tiem ir tas, ka mums ir pašiem jāzina, kas mēs esam, kādi mēs esam, no kurienes mēs nākam, un tikai tad mēs spēsim izlemt un izgudrot, kādi mēs vēlamies kļūt un kurp mēs vēlamies doties.
Letonika ir unikāla Latvijai, tā pieder mums, tā ir mūsu atbildība, mūsu bagātums, mūsu lepnums, mūsu pašu elpa un dvēsele, bet ne jau mums vienīgajiem tā pieder. Tā pieder šai plašajai Eiropas saimei, kurai tīri formāli kā Eiropas Savienībai esam pievienojušies, bet formāli tā pieder visa kontinenta, visas pasaules kultūras mantojumam. Ne par velti mūsu dziesmusvētku tradīcijas ir iekļautas arī UNESCO nemateriālās kultūras mantojumā, un mums būtu vēl ko iekļaut. Es priecājos, ka šajā kongresā būs klāt arī zinātnieki no citām zemēm, un gribētos vēlēt, lai nākotnē tādu būtu arvien vairāk.
Latvijas zinātniekiem dodoties pasaulē, piedaloties ar referātiem kongresos, sanāksmēs un simpozijos, ir iespēja, no vienas puses, iezīmēt Latvijas klātieni Eiropas un pasaules kultūras telpā, tajā pašā laikā tā ir izdevība smelties iedvesmu, idejas, ierosmes sava darba uzlabošanai, savu domu kritiskai saskarei ar citiem domu strāvojumiem un citiem virzieniem. Šī daudzu Letonikas nozaru kopāsanākšana šeit, Latvijā, ir viens būtisks un nepieciešams posms, un ir pēdējais laiks, tam notikt, un es ļoti vēlētos, lai mūsu zinātnieki ar savām atklāsmēm, ar saviem pētījumu rezultātiem spētu iesaistīties starptautiskā apritē, lai viņi spētu savus darba rezultātus prezentēt, arī iekļaujot tos vispārējos plašākos aktuālos jautājumos, gan teorētiskos, gan praktiskos. Un es ceru un esmu pārliecināta, ka tas izdosies, ka būs iespējams iesaistīt interesentus no citām zemēm, kas atklās to, kas tieši Letonikas ietvaram ir saistošs un vienreizēji izaicinošs, un ka viņi nāks ar saviem pētījumiem, vai nu salīdzinošiem vai citādiem, kas bagātinās mūs visu gan viņus, gan mūs.
Tīri praktiskā plāksnē vēlos uzsvērt, ka valsts atbalsts pētniecībai Letonikas nozarē šķiet absolūti nepieciešams, jo nevaram gaidīt, ka citi mums palīdzēs izprast to, kas mēs paši esam. Pirmais un galvenais valsts pienākums ir nodrošināt, lai mums būtu pētniecības iestādes gan Zinātņu akadēmijā, universitātēs, institūtos, kas ne tikvien spēj nodrošināt pētniekiem cilvēka cienīgu iztiku un dzīvi, darba apstākļus, bet arī spēj piesaistīt jaunus cilvēkus, jaunus zinātniekus, mūsu gaišākos prātus, kas spētu būt arī reflektīvi. Mēs vēlamies savai zemei tos, kas strādā, tos, kas vada, tos, kas pēta, mums ir vajadzīgi visi, un visur tie gaišākie prāti. Jauniem zinātniekiem ir jābūt izredzēm, ka viņiem nebūs savs mūžs jāpavada nabadzībā un ka viņi varēs izvēlēties to, ko savā mūžā vēlētos darīt, to, kur varbūt ir sirds aicinājums, bet kam dažreiz vienkārši ģimenes apstākļu dēļ viņi nejūtas spējīgi sekot. Tā ir traģēdija, tas nav pieņemami, un te ir valsts kategoriskā nepieciešamība gādāt, lai mēs novērstu zinātnieku aiziešanu no zinātnes vai aizplūšanu uz citām zemēm.
Ļoti būtiski ir arī tas, lai mūsu zinātnieki spētu piekļūt visām tām tehniskajām iespējām, ko modernā pasaule mums piedāvā attiecībā uz visu savu darbu aspektiem. Kā pirmos te varētu meklēt avotus, kas ir tik fundamentāls jautājums tieši humanitārajās zinātnēs. Avoti tas nozīmē ne tikai rakstu liecības par dažādiem vēstures posmiem, tas nozīmē arī materiālās liecības, materiālās kultūras izpausmes, kas ir saistītas ar to fizisko saglabāšanu, apkopošanu un konservēšanu, aprakstīšanu, nodošanu tālākai apritei, pētniecībai. Mani satriec tas, ka mums Rīgas pilī, Vēstures un arheoloģijas muzejā, nav pietiekami un adekvāti nodrošinātas visas iespējas, lai līdz šim jau savāktos arheoloģiskos atradumus ar mūsdienīgām metodēm konservētu, arī spētu tos izstādīt un padarīt pētniekiem pieejamus. Mani satriec tas, ka mūsu tautastērpu kolekcijas ir sabāztas cita citai virsū un saburzītas šauros skapjos, padotas pelējumam un laika zobam. Ir daudz tādu lietu, kas satriec mani un arī jūs.
Mums ir ļoti nepieciešams materiālās infrastruktūras labāks nodrošinājums, grāmatas mums saēd pelējuma sēnītes neadekvātās bibliotēkās, mums ir vesela virkne šādu ļoti dramatisku vajadzību, un mums ir jāatrod līdzekļi, lai šo dārgumu bojāiešanas procesus apturētu un, tieši otrādi, lai tos izceltu gaismā un kā dārgakmeņus noslīpētu un padarītu visiem redzamus gan pētniekiem, gan citu valstu viesiem, gan mūsu pašu skolēniem un valsts iedzīvotājiem.
Letonikai kā starpdisciplinārai nozarei tiešām kā upei jābarojas no daudziem strautiem, un es ļoti ceru, ka zinātnieki, kas piedalīsies šajās divās ļoti intensīvajās dienās, spēs gūt arī ierosmes no tā, ko dara viņu kolēģi citās disciplīnās. Man pašai savā zinātnieces karjerā vienmēr ir šķitušas ļoti interesantas šādas starpdisciplināras konferences, kurās blakus savas specialitātes idejām un pēdējiem atklājumiem ir iespējams ieskatīties tajā, kas notiek kādā citā nozarē, bet kurā, izrādās, ir kaut kādi interesanti atklājumi, ir aspekti, kas palīdz pašam savā darbā. Blakus avotu apzināšanai un tehniskai saglabāšanai, protams, ir liels zinātniskais un pētnieciskais darbs, lai tos pārtulkotu, darītu plašāk pieejamus, analizētu no visdažādākajiem aspektiem. Tam visam būtu jābūt pieejamam elektroniskā veidā, lai pēc iespējas vairāk pētnieku varētu tajos ieskatīties, tajā skaitā tie, kuri atrodas citās zemēs. Tamdēļ es domāju arī par tulkojumiem angļu valodā vai citās pasaulē plaši zināmās valodās. Tas ir liels darbs, kas stāv mums priekšā, nerunāsim par tām, kā es uzskatu, neskaitāmajām doktora disertācijām, kādas es saskatu jau atspoguļotas šā kongresa programmā.
Ļoti būtiska ir arī savākto un sakrāto atziņu, faktu pārcelšana vispārējai publikai un arī jauniešiem, gan pamatskolas, gan vidusskolas, gan universitātes studentiem, bērniem un jauniešiem pieejamā un saprotamā veidā, arī tādā, kas jebkuram pieaugušajam atļautu mūža garumā turpināt savu izglītību. Lai nebūtu tā, ka izglītība apstājas tajā brīdī, kad iegūts augstskolas pēdējais diploms, bet lai mums būtu apritē un pieejama informācija vai nu iespiestā, vai elektroniskā formā, kas ļautu visiem Latvijas iedzīvotājiem rast iespējas vai nu pašizglītības ceļā, vai dažādu sabiedrisko organizāciju paspārnē turpināt savu pilnveidošanos, lai viņi tiešām turpinātu iegūt šo prāta gaismu, par kuru tikko dziedāja koris un ko latvju dainas sauc par tikumu. Dainās tikums ir ļoti interesants jēdziens tās ir zināšanas tādā nozīmē, kā tagad mēs to izprotam attiecībā uz intelektuālajām zināšanām. Tās ļoti lielā mērā ir praktiskas mākas, piemēram, mācēt sagatavot vilnu, kārst, vērpt, krāsot, aust, izgatavot, izšūt, bet tās ir arī estētiskas un morālas vērtības. Tas viss ir iekļauts latviešu tikumu jēdzienā, un, man šķiet, ar šo latvisko tikumu tad arī varētu rezumēt to, par ko beigu beigās ir šis jūsu Letonikas temats.
Es novēlu visiem kongresa dalībniekiem ļoti raženas un patīkamas divas dienas, it īpaši novēlu, lai jūs gūtu šeit jaunu enerģijas lādiņu, kas jums ļautu atgriezties savā darbā ar sparu un enerģiju un kas ļautu jums piesaistīt savam darbam arvien plašāku interesentu loku. Lai šis vēsturiskais pirmais kongress nestu labus augļus, un lai šis un nākamie Letonikas kongresi palīdzētu Latvijas tautai, Latvijas valstij, Latvijas nācijai zelt, ziedēt un plaukt!
Letonika nav zinātne tikai zinātnes dēļ. Tā ir ne tikai vēsturiski orientēta vai deskriptīva, bet arī teorētiskais pamats uz nākotni vērstai pozitīvai programmai latviešu valodas un kultūras noturībai. Gadu tūkstošiem cilvēce ir centusies izprast, kas mēs esam, kas mūs vieno un kas mūs šķir, kas liek cilvēkam iekļauties noteiktā grupā un liek šo piederību apzināties. Identitāte ir centrālais elements ikviena cilvēka apziņā par sevi un savu vietu sabiedrībā. Valodu par vienu no nozīmīgākajiem vai pat par pašu svarīgāko latviešu etnosa identitātes elementu atzīstam gandrīz vienisprātis, uzsvēra ministre.
Mūsdienu sabiedrībā daudzvalodību saglabāšana atzīta par tikpat nozīmīgu kā augu un dzīvnieku valsts dažādības saglabāšana. Valodu vērtība vairs netiek apcerēta tikai no runātāju skaita vai ekonomisko labumu ieguves viedokļa, bet gan tiek saistīta ar etnosa tradīciju, mentalitātes un savdabības uzturēšanu. Šie atzinumi mainījuši arī motivāciju valodu izpētes nepieciešamībai. Par valodu izpētes virsuzdevumu kļuvis apzināt valodu situāciju un valodu saglabāšanas iespējas. Jāuzsver, ka valodu saglābšanai nepieciešama ne vien valodu kolektīva labā griba, bet arī zināšanas, organizētība un finansējums. Tieši tāpēc valodas politikai kā iekšpolitikas daļai stingri jābalstās uz valodas politiku kā zinātni, un šī zinātne jau kļuvusi izteikti internacionāla, atzīmēja I. Druviete.
Kopš 2004.gada 1.maija Eiropas Savienībā (ES) ir 25 valstis un 20 oficiālās valodas, ES oficiālās valodas statusu ieguvusi arī latviešu valoda. Latviešu valoda pieder pie ES oficiālo valodu grupas, un mums nozīmīgi jautājumi ir ES oficiālo un dalībvalstu valodas režīms un valodas politika ES institūcijās. ES valodas politikas filozofiskās vadlīnijas gan uzsver, ka valodas ir vērtība, Eiropas bagātība, nacionālās un eiropeiskās identitātes pamats, taču vienlaikus tiek atzīts, ka daudzvalodība rada problēmas ekonomiskā un politiskā ziņā. Parādās cīņa starp angļu valodu un citām lielajām valodām, sāk izskanēt ieteikumi samazināt gan rakstveida, gan mutvārdu tulkošanas apjomu mazo valodu valstīm, taču tulkojumiem ir jābūt, uzsvēra ministre.
Latvijas valodas politika nepastāv vakuumā un nefunkcionē izolēti no citām iekšpolitisko aktivitāšu sistēmām. Tā ir sistēma Latvijai un šim laikam, tādēļ nevar būt abstrakti pareiza vai kļūdaina. Pašlaik, kad uzmanības centrā nonākuši sabiedrības integrācijas jautājumi un joprojām nozīmi nav zaudējusi nepieciešamība nostiprināt latviešu valodu, īpaša nozīme ir ne tikai valodas apguves metodikai, bet arī motivācijai un stratēģijai, jo latviešu valodas nākotni noteiks tās runātāju spēja saskatīt tās nozīmi gan pasaulei, gan ES, gan sev pašiem un apzināta darbība valodas saglabāšanā un attīstīšanā. Valodas liktenis lielā mērā atkarīgs no valodas ekonomiskās vērtības konkrētajā valodu konkurences situācijā, izšķirīga nozīme mūsdienu demokrātiskajās valstīs ir juridiskajai valodu aizsardzības sistēmai. Tādēļ viens no valodas politikas pamatvirzieniem ir valodas attīstība un standartizācija, lai tā varētu nodrošināt visas funkcijas. Valodas attīstībai ir svarīgs tulkošanas un terminrades process, daudz vairāk uzmanības jāpievērš tulku sagatavošanai un darbam. Jāpaaugstina tulku atbildība, un nedrīkst pieļaut, ka veidojas latviešu valodas paveids Briseles latviešu valoda. Mums jārūpējas, lai terminoloģijas darba organizācija un darba tempi atbilstu mūsdienu prasībām. Diemžēl, apzināti kavējot terminoloģijas procesa normatīvās bāzes sakārtošanu, tiek apdraudēta latviešu valodas attīstība un konkurētspēja gan Eiropā, gan pašu mājās, norādīja izglītības un zinātnes ministre I.Druviete.
LR Valsts prezidentes un izglītības un zinātnes ministres runas publicētas Latvijas Vēstneša 25.oktobra numurā
Pirmais Letonikas kongress ir noticis. Lai arī cik daudz to būtu nākotnē (cerēsim!), pirmais allažiņ paliks pirmais un tādēļ arī vēsturiskais.
Pirms kongresa 21. oktobrī notika preses konference, kur Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadība un kongresa organizatori iepazīstināja žurnālistus ar apspriežamo tematiku un iezīmēja arī galvenās problēmas.
LZA HSZN vadītājs akadēmiķis Tālavs Jundzis runāja par Latvijas valsts un sabiedrības nacionālo atbildību, jo latviešu valoda, literatūra, māksla, Latvijas vēsture nevar pretendēt uz starptautiskiem finansējumiem, par šīm zinātnēm mums jārūpējas pašiem. Toties tā var būt laba prece, ko pārdot un spodrināt Latvijas tēlu Eiropā un pasaulē. Sak, mums ir pieredze, ņemiet par labu!
Pirmo gadu Letonika ir saņēmusi finansiālu palīdzību no valsts, tai ir piešķirti papildus līdzekļi. Pirmajam Letonikas kongresam ir jānoskaidro, kā labāk koordinēt Latvijas pētniekus, kas vēl būtu jāpēta. Kongresā piedalās zinātnieki no 8 valstīm, darbojas 12 sekcijas (Letonikas avoti un to izmantošana, Sabiedrība, vide, valoda, Latviešu valoda datorizācijas un globalizācijas laikmetā. Tulkojumu valoda, Latviešu valodas vēsture un valodas pieminekļi, Latviešu valoda līdzībās, pretstatos un vērtībās, Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa un komunikācija, Latviešu literatūra 20. / 21. gadsimtā, Latvijas arhitektūra un māksla Eiropas kontekstā, Ideju vēsture un intelektuālās tradīcijas veidošanās Latvijā, Kristīgās vērtības un morāle mūsdienu Latvijā, Krievu vecticība kā etnokonfesionāla kopība Latvijas sabiedrības struktūrā, Tiesību zinātņu vēsture). Par 13., velna duča sekcijas nosaukumu cīnījās Barondienas konference Latvijas novadi: tradīcijas, teksti, identitātes, kas abas kongresa dienas 24. un 25. oktobrī notika Rīgas Latviešu biedrībā, un jau 21.oktobrī Daugavpils Universitātē notikusī konference Latgale kā robežsituācijas fenomens ar trim sekcijām: Robežsituācija: vēsturiskais process, Robežsituācija: valoda, literatūra, kultūra, Igora Činnova lasījumi. Emigrācijas fenomens literatūrā. Kopā saskaitīts, ka kongresā uzstājas 235 ziņotāji.
Dr. habil. philol. Ilga Jansone tuvāk iepazīstināja ar pētījumuprogrammu Letonika, kas ir viena no prioritārajām programmām. Tajā ir 19 dažādi projekti, kuri beigsies 2008.gadā. Letonika aptver četrus humanitāros institūtus: LU Latvijas vēstures institūtu, LU Latviešu valodas institūtu, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtu. Plus vēl pētījumi, kas notiek augstskolu fakultātēs. Bažas rada tas, ka nav skaidri zināms finansējums līdz 2008.gadam, nav skaidrības pat par 2006.gadu. Tas traucē.
Vairāki runātāji izteica bažas par institūtu un līdz ar to arī par Letonikas pētījumu nākotni sakarā ar reorganizāciju. T. Jundzis teica, ka dažas pārmaiņas sakarā ar likumdošanas izmaiņām nenāk par labu institūtu nākotnei un nerada tajos optimistisku gaisotni. LU Latvijas vēstures institūta direktors akadēmiķis Jānis Bērziņš uzskatīja, ka 1936.gadā dibinātais institūts, kas cauri visām okupācijām ir saglabājis savu neatkarību, to var tagad zaudēt, jo jaunākie likumi, kas paredz zinātnisko institūtu iekļaušanu fakultātēs, ierobežo institūtu juridisko neatkarību. Latvijas vēstures institūts vēlētos darboties kā zinātnisks institūts Zinātņu akadēmijas paspārnē, to vēlas arī citi Zinātņu akadēmijas augstceltnē dislocētie humanitārie institūti, bet oficiālās valsts iestādes ir paredzējušas četrus vadošos humanitāros institūtus pakļaut Latvijas Universitātes juridiskajai vadībai, tā atņemot tiem juridisko patstāvību. Savu sašutumu par to izteica arī akadēmiķis Viktors Hausmanis, jo šāda institūtu aneksija draud ne tikai ar juridiskās patstāvības zaudēšanu. Institūtiem draud arī teritoriālās patstāvības zaudēšana, jo tos ar visām kolekcijām paredzēts izvietot dažādās Universitātei piederošās ēkās, lai nebūtu jāmaksā īre, un, kas vēl sliktāk, var gadīties, ka atbalstu saņems tikai tādi pētījumi, kas saskanēs ar fakultātes mācību programmām. Tā kā var tikt likvidēti daudzi Letonikas pētījumu vizieni.
Preses konferencē žurnālisti uzdeva daudz jautājumu gan par jau pieminētajiem tematiem, gan, piemēram, kādēļ īpaša sekcija veltīta krievu vecticībai. Vai citas Latvijā pārstāvētās reliģiskās konfesijas nav uzaicinātas? Atbilde bija tāda, ka neviens netika īpaši aicināts, kongresa programma bija atvērta visiem, kuri nāca ar gataviem, tematiski atbilstošiem pieteikumiem. Šī sekcija uz kongresa orgkomiteju atnāca ar 23 zinātniskiem ziņojumiem no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas, Igaunijas un Francijas, kas saturēja jaunu, plašākai zinātnieku sabiedrībai mazpazīstamu informāciju. Citu reliģisko konfesiju dalībnieki, ja vēlētos, varētu uzstāties sekcijā Kristīgās vērtības un morāle mūsdienu Latvijā.
Pirmā Letonikas kongresa plenārsēde Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē sākās ar Valsts prezidentes akadēmiķes Vairas Vīķes-Freibergas un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta akadēmiķa Jura Ekmaņa uzrunām, ar Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka, Latvijas Universitātes rektora akadēmiķa Ivara Lāča un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Valda Rūmnieka apsveikumiem. Apsveikumu kongresam bija atsūtījis arī Eiropas komisārs zinātnes jautājumos Janezs Potočniks (Janez Potočnik). Latvijas Republikas Valsts himnu un trešās atmodas laika himnu Nevis slinkojot un pūstot, zālei piepalīdzot, dziedāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas kamerkoris FORTIUS.
Pēc kongresa svinīgās atklāšanas ziņojumus nolasīja LR izglītības un zinātnes ministre Dr.habil.philol. Ina Druviete Latvijas valodas politikas pamatnostādnes ES kontekstā, Dr. habil. chem., Dr.h.c. Jānis Stradiņš Letonistika Baltijas un Eiropas kultūrā, Dr.habil. phil. Maija Kūle Humanitārās zinātnes kultūras pamats Latvijā un ES, Dr.habil. sc. pol., Dr.iur. Tālavs Jundzis Latvijas neatkarības atjaunošanas nevardarbīgais ceļš un tā starptautiski politiskā nozīme.
Pēc plenārsēdes darbs turpinājās sekcijās, par ko sekciju vadītāji ziņoja noslēguma plenārsēdē 25. oktobra pēcpusdienā LZA Konferenču zālē. Plenārsēdi ievadīja Dr. habil. philol. Ilgas Jansones ziņojums Valsts pētījumu programma LETONIKA.
Sekciju vadītāju ziņojumi izraisīja dažas pārdomas. Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis (sekcija Letonikas avoti un to izmantošana) sūdzējās par studentu neklātbūtni, kaut gan tieši studenti neprot strādāt ar avotiem un šajā sekcijā 26 paredzēto ziņojumu noklausīšanās viņiem būtu nākusi par labu. Savukārt Dr. philol. Ausma Cimdiņa (sekcija Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa un komunikācija), tieši otrādi, pieminēja studentu klātbūtni, kas kontrastēja ar kolēģu neieinteresētību, aizbildinoties ar to, ka viņus gaida studenti. Tā bija reta izdevība pasniedzējam ne tikai nolasīt savu ziņojumu, bet arī gūt jaunu gara gaismu sev, kas diemžēl tika palaista garām. Dr.phil. Ella Buceniece, kuras vadītajā sekcijā (Ideju vēsture un intelektuālās tradīcijas veidošanās Latvijā) trešā daļa ziņotāju bija jauni maģistri, teica, ka diskusijas bija tik karstas, ka pārsniedza reglamentu. Arī Barondienas konferencē Latvijas novadi: tradīcijas, teksti, identitātes trešā daļa pētnieku bija jaunāki par 30 gadiem.
Sveicienu no Daugavpils Universitātes nodeva Dr. habil.philol. Zaiga Ikere. Daugavpilieši ir lepni, ka viņi pirmie jau 21. oktobrī ievadīja Letonikas kongresu. Multikulturālajā Latgales novadā ir tik daudz interesanta pētāma gan Latvijas, gan ārzemju zinātniekiem konferencē piedalījās referenti no Lielbritānijas un ASV.
Letonikas I kongresa noslēgumā pieņēma rezolūciju. Mani mazliet izbrīnīja tas, ka preses konferencē tik ļoti uztraukušies par Letonikas pētījumu nākotni pēc vadošo institūtu paredzamās iekļaušanas Latvijas Universitātes sastāvā, rezolūcijas autori to nebija pieminējuši ne ar pušplēstu vārdu.
Z.Kipere
1. Atbilstoši Eiropas Savienības pamatnostādnēm par valsts atbildību par nacionālajām humanitārajām zinātnēm, noteikt Letonikai ilglaicīgu prioritārā zinātnes virziena statusu, ņemot vērā humanitāro zinātņu nozīmību, plašumu un vērienu.
2. Jāpastiprina starpdisciplinārie pētījumi, akadēmisko pētījumu un studiju vienotība.
3. Letonikas pētījumi ciešāk jāsaista ar baltistikas, somugristikas, germānistikas, slāvistikas, kā arī ar starptautiskajiem humanitārajiem pētījumiem Eiropas Savienības un pasaules līmenī.
4. Jāveicina Letonikas pētījumu publicitāte, rezultātus atspoguļojot presē un citos plašsazinas līdzekļos, aprobējot studiju programmās, iepazīstinot Eiropas un pasaules zinatniekus ar tulkotajiem pētījumu tekstiem un avotiem.
5. Jāsekmē jaunu zinātnieku piesaiste Letonikas pētījumiem, attīstot
doktorantūras studijas humanitāro zinātņu nozarēs.
6. Jāizvērš humanitāro zinātnieku līdzdalība ekspertu statusā valstij
svarīgu jautājumu risināšanā.
7. Letonikas kongresiem jākļūst par regulāru zinātniskās dzīves tradīciju.
8. Atbalstīt Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu vidusskolās un jauniešu līdzdalību sava novada izzināšanā.
Latvijas Zinātņu akadēmija ir globālā zinātņu akadēmiju tīkla The INTERACADEMY PANEL on international issue, IAP dalībniece. Šis pasaules zinātņu akadēmiju tīkls pilda padomdevēja funkcijas valdībām un starptautiskām organizācijām, kā arī sniedz plašai sabiedrībai zinātniski pamatotus skaidrojumus un vērtējumus par aktuāliem starptautiska mēroga jautājumiem.
2005. gadā ekspertu grupa, kas pārstāv Čīles, Ķīnas, Kubas, Itālijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un ASV zinātņu akadēmijas, vairākus mēnešus ir strādājusi pie dokumenta par bioloģisko drošību, kura sakarā ar straujo zinātnes un tehnoloģiju attīstību mūsdienās joprojām ir ļoti aktuāls jautājums un patiesībā prasa pievērst arvien lielāku uzmanību.
LZA Prezidijs savā 2005. gada 17.oktobra sēdē izteica atbalstu šim paziņojumam.
Sirdsapziņas neuzraudzītas zināšanas pazudina dvēseli.
Science sans conscience nest que ruine de lame.
/Fransuā Rablē, 1532/
Paziņojums par bioloģisko drošību
Pēdējās desmitgadēs zinātnisko pētījumu rezultātā ir radītas jaunas un neparedzētas zināšanas un tehnoloģijas, kas dod vēl nepieredzētas iespējas uzlabot cilvēku un dzīvnieku veselību un vides apstākļus. Taču atsevišķi zinātnes atklājumi un tehnoloģijas var tikt izmantoti ne tikai konstruktīvi, bet arī ar iznīcinošu mērķi.
1972. gadā pieņemtā Bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču konvencija nostiprināja starptautisku normu par bioloģisko ierožu aizliegšanu, nosakot ka Katra šīs Konvencijas dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neattīstīt, neražot, neuzkrāt un citādi neiegūt vai nesaglabāt mikrobioloģiskos vai citus bioloģiskos reaģentus vai toksīnus neatkarīgi no to izcelsmes, ražošanas metodes, veida vai tādā daudzumā, kas nav paredzēts profilaktiskiem, aizsardzības vai citiem miermīlīgiem mērķiem. Neskatoties uz to, bioloģisko ierožu izmantošanas draudi joprojām pastāv. Šajā dokumentā ir ieteikti principi, pēc kuriem būtu jāvadās individuāliem zinātniekiem un katras valsts zinātnieku kopienai, kas vēlas radīt uzvedības kodeksu pašu lietošanai.
Šie principi ietver fundamentālus jautājumus, kuri būtu jāņem vērā, formulējot uzvedības kodeksa punktus. Tie nav iecerēti kā vispusīgs visu vērā ņemamo faktoru uzskaitījums. Šiem principiem piekrīt nacionālās zinātņu akadēmijas, kuras darbojas InterAcademy panel tīklā.
1. Izpratne.
Zinātnieku pienākums ir nenodarīt ļaunu. Zinātniekiem vienmēr jāapsver viņu darbības pārredzamās varbūtējās sekas Tādēļ:
vienmēr jāpatur prātā savu pētījumu potenciālās sekas iespējams kaitīgas un jāapzinās, ka viņa paša tīra sirdsapziņa nevar attaisnot iespējamu viņu zinātnisko pūliņu ļaunprātīgu izmantošanu;
jāatsakās veikt pētījumus, kuri var atnest cilvēcei vienīgi kaitējumu.
2. Drošība un drošticamība.
Zinātnieki, kuri strādā ar reaģentiem, kas satur patogēnus organismus vai bīstamus toksīnus, ir atbildīgi par to, lai laboratoriju apstākļi būtu droši visos aspektos, kā to nosaka likumdošana vai vispārējā prakse [WHO Laboratory Biosafety Manual, 2nd edition (revised)].
3. Izglītība un Informācija.
Zinātniekiem būtu jāizprot, jāizplata un jāapgūst nacionālie un starptautiskie likumi un noteikumi, kā arī politika un principi, kuri attiecas uz bioloģisko pētījumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu.
4. Atbildība.
Zinātniekiem, kuri uzzina par Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas vai starptautisko likumu pārkāpumiem, vajadzētu par to noteikti informēt attiecīgās personas, varas institūcijas un dienestus.
5. Uzraudzība.
Zinātniekiem, kuri ir atbildīgi par pētījumu uzraudzību vai projektu novērtēšanu un publicēšanu, jāraugās, lai viņu pakļautībā, uzraudzībā vai vērtēšanā esošie darbinieki stingri ievērotu šos principus, un pašiem jārāda piemērs šai ziņā.
2005. gada 30. jūnijā
2005. gada 21. novembrī plkst. 14.30 RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 310. auditorijā
IGORS ŠČUKINS
aizstāvēs promocijas darbu par tēmu: Nelineāras dinamikas uzdevumu
modelēšanas algoritmu un metožu attīstība. Bifurkācijas, haoss un retie atraktori
inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing., vad. pētnieks J.Auziņš (Rīgas Tehniskā
universitāte), Dr.habil.sc.ing., prof. J.Cimanskis (Latvijas Jūras akadēmija),
fiz.mat.z.d., vad. zin. līdzstr. A.Zevins (Ukrainas ZA Transporta sistēmu un
tehnoloģiju institūts, Dņepropetrovska).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un
Valsts Nacionālajā bibliotēkā , Anglikāņu ielā 5.
***
2005. gada 23. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
IVETA OZERE
aizstāvēs promocijas darbu Latentas tuberkulozes infekcijas un agrīna
tuberkulozes diagnostika bērniem medicīnas doktora zinātniskā grāda
iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesore D.Gardovska (RSU), asoc. profesors A.Krams (LU),
profesors K.I.Mihais (Moldova)
***
2005.gada 23.novembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 8.auditorijā Rīgā, Raiņa bulvārī 19, notiks LU Juridiskās zinātnes promocijas padomes atklāta sēde, kurā
JĀNIS NEIMAINIS
aizstāvēs promocijas darbu Tiesību tālākveidošanas konstitucionālie un
metodoloģiskie problēmjautājumi tiesību doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.iur. Aivars Endziņš, Dr.iur, Dr.habil.sc.pol. Tālavs
Jundzis, Dr.iur. Pēteris Jarvelaids (Peeter Järvelaid) (Igaunija).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.
***
2005. gada 28. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
AIVARS PĒTERSONS
aizstāvēs promocijas darbu Kā atklāt un ārstēt nieŗu slimības
medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesors A.Kalvelis (RSU), profesors V.Pīrāgs (LU), profesors
V.Kuzminsks (Lietuva)
***
2005.gada 29.novembrī plkst. 15.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (LU Filoloģijas fakultātē, Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
Evija Veide.
Temats Biogrāfiskās un vēsturiskās prozas modifikācijas Marģera Zariņa
daiļradē.
Recenzenti: Dr.habil.philol. V.Hausmanis, Dr. philol. L.Silova, Dr.philol.
M.Burima.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, ar kopsavilkumu LU Filoloģijas
fakultātē 219.telpā.
***
2005.gada 29.novembrī plkst. 17.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (LU Filoloģijas fakultātē, Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
Jurijs Sadlovskis.
Temats Ukraiņu dzeja 19. un 20.gs. mijā un krievu sudraba laikmets.
Recenzenti: Dr.habil.philol. J.Kursīte Pakule, Dr.habil. philol. J.Trofimovs,
Dr.habil. philol. V.Vāvere.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, ar kopsavilkumu LU Filoloģijas
fakultātē 219.telpā.
***
2005. gada 1.decembrī plkst. 15:30 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks RTU P14 Promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs
SVETLANA KĻUJEVSKA
par tēmu Elektrisko mašīnu sistēmas dinamikas izpēte ar matemātiskās
modelēšanas metodi .
Recenzenti: prof., t.z.d. V.Boroņins (Krievijas Elektrotehnisko ZA akadēmiķis)
vad.pētn.,Dr.habil.sc.ing. V.Pugačevs (LZA, FEI, Latvija ), asoc.prof.,Dr.sc.ing.
A.Zviedris (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.
***
2005. gada 1.decembrī plkst. 14:00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks RTU P14 Promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs
VIESTURS BRAŽIS
par tēmu Asinhronā elektropiedziņa ar pieres daļas tinumu un strāvas
invertoru .
Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. J.Stabulnieks (LZA, FEI), prof., Dr.habil.sc.ing.
A.Šnīders(LLU, Latvija), prof.,Dr.sc.ing. K.Ketners (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.
***
Š. g. 30. novembrī plkst. 14.15 LU Bioloģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2. auditorijā promocijas darbu bioloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
Laila Dubova
par tēmu Mikrotestu izmantošana vides piesārņojuma novērtēšanā.
Recenzenti: Dr. h. biol., prof. I. Muižnieks, Dr. biol. prof. G.Brūmelis
un Dr. h. biol., prof. Ī. Rašals
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.
***
Š. g. 30. novembrī plkst. 1615 LU Bioloģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2. auditorijā promocijas darbu bioloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
Anda Ikauniece
par tēmu Rīgas līča un Baltijas jūras zooplanktona daudzgadīgā dinamika un
to kontrolējošie vides faktori.
Recenzenti: Dr. biol., prof. A. Andrušaitis, Dr. biol. Z. Seisuma un Dr.
biol., Ģ. Kornilovs.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.
***
2005.gada 13.decembrī plkst. 15.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (LU Filoloģijas fakultātē, Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs
Nataļja Poļakova.
Temats Vīnes modernisma pozīcijas: identitātes un stila problēmas Pētera
Altenberga daiļradē.
Recenzenti: Dr.habil.philol. J.Kastiņš, Dr.philol. L.Sproģe, Dr.philol.
I.Kangro.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, ar kopsavilkumu LU Filoloģijas
fakultātē 219.telpā
***
2005. gada 6. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģijas un medicīniskās biomehānikas disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
ARNOLDS KADIŠS
aizstāvēs promocijas darbu Jauna tipa maza diametra kompozīta materiāla
asinsvada protēzes kompleksie pētījumi un pielietošanas izvērtējums
medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesors D.Krieviņš (LU); akadēmiķis I.Knēts (RTU); profesors
A.Račevs (ASV).
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkās.
***
2005. gada 8. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģijas disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
ZENONS NARBUTS
aizstāvēs promocijas darbu Pacientu dzīves kvalitāte pēc cirkšņa trūču
un hemoroīdu operācijām medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesors J.Vētra (RSU), asoc. profesors V.Boka (Austrumu
slimnīca), profesors P.Miccoli (Itālija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotēkās.
***
2005.g. 5. decembrī pulksten 14.30 Meža ielā 1, 3.korpusa 202. auditorijā notiks
RTU Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P07 sēde.
Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
EGILS STALIDZĀNS
Promocijas darba temats Datorvadības algoritmi daudzobjektu bioloģiskām
sistēmām.
Recenzenti: Dr.h.inž. J. Osis, Dr.h.inž. P. Rivža, Dr.biol. I.Alsiņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10.
***
2005. gada 18. oktobrī LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē
piešķīra Viesturam Vēzim datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.)
zinātnisko grādu apakšnozarē Datorzinātnes matemātiskie pamati par promocijas
darbu Informātika skolā.
Balsošanas rezultāti: piešķirt 9, nepiešķirt nav, nederīgi biļeteni
nav.
***
LU filozofijas zinātņu nozares promocijas padome 2005. gada 27. oktobra sēdē
piešķīra doktora zinātnisko grādu filozofijas nozarē ētikas (bioētikas)
apakšnozarē Gunāram Brāzmam par promocijas darbu Cilvēka dzīvības
radīšanas un pārtraukšanas bioētiskie aspekti.
Balsošanas rezultāti: par 9, pret nav, nederīgu biļetenu nav.
***
LLU Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru
promocijas padomes atklātā sēdē 2005. gada 28. oktobrī Agita Šļara aizstāvēja
promocijas darbu Latvijas pašvaldību teritorijas attīstības programmu kvalitātes
izvērtēšanas sistēma ekonomikas doktora grāda iegūšanai. Balsošanas rezultāti:
par 8 balsis, pret nav, atturas nav.
Ar padomes lēmumu Agitai Šļarai piešķirts LR ekonomikas grāds reģionālajā
ekonomikā.
***
Pamatojoties uz recenzentu Dr.sc.pol. V.Kalniņa, Dr. sc.pol., prof. Ž. Ozoliņas, Dr.habil.oec. E.Vanaga un Dr. S.Josa (Lielbritānija) atzinumiem, diskusijas un atklātās balsošanas rezultātiem (par 10, pret 0, atturas 0), LU Socioloģijas, politikas un komunikācijas zinātnes nozares promocijas padome 2005.gada 31. oktobra sēdē piešķīrusi Ivetai Reinholdei doktora zinātnisko grādu politoloģijas nozares pārvaldes un administrācijas apakšnozarē par promocijas darbu Latvijas publiskās pārvaldes administratīvās transformācijas efektivitāte.
***
Pamatojoties uz recenzentu Dr. habil. pol. T.Jundža, Dr. sc.soc. S.Seņkānes, Dr.sc.soc. A.Zobenas un Dr.habil.pol. R.Kārkliņas (ASV) atzinumiem, diskusijas un atklātās balsošanas rezultātiem (par 10, pret 0, atturas 0), LU Socioloģijas, politikas un komunikācijas zinātnes nozares promocijas padome 2005.gada 31. oktobra sēdē piešķīrusi Anitai Kalniņai doktora zinātnisko grādu socioloģijas nozares lietišķās socioloģijas apakšnozarē par promocijas darbu Cilvēkdrošība Latvijā: apdraudējumi un drošības avoti.
Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 21. novembrī.
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 3. novembrī