Zinātnes Vēstnesis
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
2005. gada 5. decembris: 20 (312) ISSN 1407-6748
________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts
_____________________________________________________________________________________
Latvijas Zinātņu akadēmijas
RUDENS PILNSAPULCE
2005. gada 24. novembrī
Priekšā nepateiks neviens
LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi
Godātie Akadēmijas locekļi!
Ja mēs paskatāmies kalendārā, tad redzam, ka pēc dažām dienām Adventes vainagā tiks aizdegta pirmā svecīte, tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, un decembrī Akadēmija tradicionāli nosauks desmit gada labākos sasniegumus Latvijas zinātnē. Tas ir nopietns process. Ir kļuvis par tradīciju, ka Rudens pilnsapulcē mēs atskatāmies uz to, kas noticis šajā gadā, lai gan dziļāk viss tiks analizēts Pavasara pilnsapulcē, kad notiek atskaite. Gribētu ievadā minēt tikai pašas svarīgākās lietas, ko, manuprāt, mums šobrīd vajadzētu akcentēt. Aizrit mūsu otrais gads Eiropas Savienībā kā pilntiesīgiem locekļiem, un šajā laikā būtiski ir mainījušies daudzi mūsu zinātniskās darbības nosacījumi. 19.maijā stājās spēkā “ Zinātniskās darbības likums” , kura pārejas noteikumos bija rakstīts, ka sešu mēnešu laikā, t.i – līdz 19.novembrim būtu jābūt pieņemtiem visiem ar šo likumu saistītiem Ministru kabineta noteikumiem un nolikumiem. Tas joprojām nav izdarīts, un mums vēl šajā gadā būs veicams liels darbs, lai pārvarētu veselu rindu sarežģījumu, kas saistīti gan ar zinātnisko institūtu statusu, gan ar patlaban apturēto promociju padomju darbības atsākšanu, gan par Latvijas Zinātnes padomes statusu un tās jauno funkciju izpildi un daudz ko citu. Birokrātija sarežģī daudzus procesus. Tomēr būtiski ir tas, ka šobrīd mēs jau varam teikt, ka ir izstrādātas zinātnes tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģijas pamatnostādnes, ir izstrādātas jaunas zinātnes prioritātes, kuras jāapstiprina 2006. – 2009. gadam, lai valsts finansēšana vispār virzītos uz priekšu. Šobrīd šie dokumenti ir noslīpēti tiktāl, ka sākuši savu ceļu apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tad beidzot Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, arī būs sava zinātnes tehnoloģiju un inovāciju t.sk. “ Baltā grāmata”, prioritātes tuvākajiem četriem gadiem, un atliks tās tikai realizēt.
Maza liriska atkāpe – es domāju, ka šajā gadā kā būtisks notikums ir jāuzsver konference, kas notika šajā zālē maijā un saucās “Latvijas zinātne attīstībā”. Preses atsauksmēs toreiz bija rakstīts, citēju: “Ne tikai sirmi kungi un dāmas, bet gana daudz jaunu sparīgu cilvēku ne tikai no Rīgas, bet arī no Jelgavas, Ventspils un Daugavpils piedalās.” Otrs citāts: “Lielais sevis žēlošanas laiks zinātnei nu ir aiz muguras, viss atkarīgs tikai no mums pašiem.” Domāju, ka šodien mēs varam teikt līdzīgi kā toreiz maijā. Vēl no šī gada notikumiem gribu akcentēt Letonikas pirmo kongresu ar Valsts prezidentes, akadēmiķes V.Vīķes–Freibergas piedalīšanos. Pirmo gadu Letonika ir saņēmusi no valsts būtisku finansējumu, kā tas arī pienākas vienai no galvenajām Latvijas zinātnes prioritātēm. Šogad papildus līdzekļi ir piešķirti ne tikai Letonikai vien, papildus līdzekļi ir piešķirti zinātnes attīstībai vispār. 0,15% finansējuma pieaugums no iekšzemes kopprodukta ir ierakstīts ne tikai likumā, bet arī reāli iebalsots 2006.gada budžetā. Tas principiāli maina situāciju. Bet tālāk seko daudzi “bet”. Populārais teiciens saka – nebija naudas, nebija problēmu. Naudu nāksies apgūt saprātīgi, mērķtiecīgi, un nevienam mums nav šaubu, ka mēs to apgūsim. Bet kā būs ar rezultivitāti? To būs jāskaidro un jāpierāda gan zinātniski, gan zinātniski populāri, gan lietišķi. Šajā ziņā esmu gan optimists, gan skeptiķis – optimists tādēļ, ka vērtējot kārtējā gada mūsu pašu zinātniskos rezultātus, kopaina sanāk diezgan laba, par mums raksta prese. Skeptiķis esmu tāpēc, ka uz pārējo valstu fona Latvijas zinātne ar saviem kvantitatīvajiem rādītājiem izskatās, es uzdrošinos teikt, slikti. Ja rēķinām, kā statistikā pieņemts, atdevi uz vienu miljonu iedzīvotāju – cik mums ir prestižu zinātnisku publikāciju, cik patentu, cik inovatīvu projektu utt., tad te nu mēs stipri atpaliekam. Tagad, kad nauda būs, ir jādomā, ka daļa no šīs naudas ir jāpiešķir gan publikācijām, gan patentiem, gan inovatīvām idejām. Viens piemērs, kas parāda, ka situācija ir visai nopietna. Šoruden Izglītības un zinātnes ministrijā un Latvijas Zinātnes padomē, tā kā mēs saņemam naudu caur Izglītības un zinātnes ministriju, strādāja Valsts kontrole. Visgrūtāk mums bija izskaidrot finansistiem, kā mēs mērām zinātnes efektivitāti. Mums prasa, kāda ir valsts līdzekļu atdeve? Kādi skaitļi un kādi dokumenti to apliecina? Tas būs jautājums, uz kuru mums pavisam drīz būs jāatbild arī tiem politiķiem, kuri balso par zinātnes finansējumu. Un tad būs jautājums – vai šīs finansējums nozīmē, ka būs tikai lielāks zinātniski izglītotu studentu skaits, jauna aparatūra laboratorijās, vai arī tās būs reālas augstās tehnoloģijas, kas piesaistītas Latvijas tautsaimniecībai, un ko tiešām var mērīt naudas izteiksmē. Protams, mums vajag abus, bet atskaitīties deputātiem tikai ar lielu studentu skaitu ilgi neizdosies. To, ka mūsu skats uz šīm problēmām ir dažāds, dažādi arī piedāvātie risinājumu ceļi, parādīja jau minētā maija konference šajā zālē un daudzās diskusijas visa gada laikā. Es šobrīd negribu izvērst šo tēmu, tikai atgādināt, ka atbilstoši LZA Statūtiem, katram Akadēmijas loceklim gada beigās ir jāraksta pārskats par savu darbību un ierosinājumi turpmākam darbam. Gada beigas tūlīt būs, mēs gaidīsim jūsu idejas, kā celt zinātnes rezultativitāti, kā to mērīt, lai būtu saprotams gan politiķiem, gan finansistiem, gan pašiem. Vai vajag un kā efektīvi piesaistīt jaunatni? Skaidrs, ka neviens mums priekšā neko nepateiks, bet kritizēs gan, kritizēs bez žēlastības.
Tālāk par ko citu – par mūsu saknēm. Ja Latvijas Zinātņu akadēmija paskatās uz savu pagātni, rodas jautājums – kurš no šeit rakstītajiem gadu skaitļiem (1815 – 1869 – 1932 – 1936 – 1946 – 1992) ir svarīgāks. LZA karogā mēs esam ierakstījuši šos sešus gada skaitļus, visi skaitļi – gan 1946., gan 1992. – jau ir pietiekami tāla vēsture. Un apzinoties šodien mūsu vēsturiski pamatoto vietu Eiropas kultūrā un zinātnē, radās doma, ka par mūsu zinātnes vēsturisko pirmsākumu varētu uzskatīt Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanu šajā pirmajā gadskaitlī – 1815. gadā. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība gan bija vācu biedrība, bet tie bija Baltijas vācieši, Latvijas jeb Kurzemes vācieši. 1946.gadā dibinājās Latvijas Zinātņu akadēmija, un vēlākos gados uzslāņojās zināms skepticisms, noliegums pret šo pirmsākumu, jo vairāk tāpēc, ka tas ir it kā uzspiests vāciskais. Tādēļ šodien darba kārtībā ir ieplānots Jāņa Stradiņa referāts “Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (dib. 1815) – Zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā”, un atcerēsimies arī pirms gada Rundāles pilī dzirdēto mūsu goda locekļa Imanta Lancmaņa akadēmisko lekciju “Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais”. Viņš teica, ka mēs varam atzīt, ka esam mantinieki visiem tiem pozitīvajiem kultūras slāņiem, kuri klājušies Latvijā no vācu laikiem, no zviedru laikiem, no poļu laikiem, no krievu laikiem, no pirmskara un pēckara Latvijas laikiem. Nevajag noliegt, bet gan celt godā visu to pozitīvo, ko zinātnes pamatos ielikuši Latvijas vācieši, Latvijas poļi, Latvijas krievi un, protams, Latvijas latvieši. Pateicoties tieši I.Lancmanim, J.Stradiņam un šodienas pilnsapulcei, mēs varēsim runāt par korektāku skatu uz Latvijas zinātnes un kultūras vēsturi.
Šodien darba kārtībā paredzēta akadēmijas Lielās medaļas pasniegšana. To saņem Latvijas izcilais fiziķis akadēmiķis Elmārs Blūms par magnētisko šķidrumu fizikas virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā. Uz Lielo medaļu konkurss bija liels, tika izskatītas daudzas kandidatūras, E.Blūma kandidatūrai papildus pluss bija arī tas, ka viņa rezultāti bija iekļauti 2004. gadā Akadēmijas nosaukto 10 izcilāko zinātnes sasniegumu sarakstā. Tā ir Akadēmijas tradīcija, ka Lielo medaļu mēs esam piešķīruši ne tikai par mūža devumu, bet arī par konkrētu sasniegumu. Tātad mēs šodien reāli varam redzēt, ka Latvijā ir iespējams savienot zinātniska virziena, zinātniskas skolas iedibināšanu ar izcilu veikumu šodienas zinātnē.
Tas bija neliels ievads mūsu šīsdienas pilnsapulcei, kuru pasludinu par atklātu.
![]() Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts akadēmiķis Elmārs Blūms |
![]() Laureātu sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis |
![]() Akadēmiķis Elmārs Blūms kopā ar LZA prezidentu Juri Ekmani un LZA Fonda priekšsēdētāju akadēmiķi Tāli Milleru uzsauc tostu par zinātnes augšupeju |
2005. gadā ievēlētie
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie, goda, ārzemju un korespondētājlocekļi
Īstenie locekļi (AKADĒMIĶI)
Benedikts Kalnačs (literatūrzinātne),
Andris Šternbergs (fizika),
Jānis Vīksne (bioloģija).
ĀRZEMJU LOCEKĻI
Pauls Janmeijs, ASV (fizikālā ķīmija),
Gotfrīds Ottings, Austrālija (fizikālā ķīmija),
Zenons Rokus Rudziks, Lietuva (teorētiskā fizika),
Rihards Villems, Igaunija (molekulārā bioloģija).
GODA LOCEKĻI
Valdis Rūmnieks,
Māris Sirmais,
Anna Žīgure.
KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI
Agnis Andžāns (matemātika),
Konstantīns Didenko (ekonomika),
Ilga Jansone (valodniecība),
Māra Jure (ķīmija),
Vladimirs Kasjanovs (mehānika)
Andris Kuzmins (fizika),
Oļģerts Nikodemus (ģeogrāfija),
Ingrīda Rumba (medicīna),
Nikolajs Sjakste (bioloģija),
Andrejs Veisbergs (valodniecība),
Aivars Žūriņš (lauksaimniecības un meža zinātnes).
LZA prezidents profesors Juris Ekmanis sveic Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureātu akadēmiķi Elmāru Blumu A.Edžiņas foto
Latvijas zinātņu akadēmijas jaunievēlēto
locekļu
īsas biogrāfijas
ĪSTENIE LOCEKĻI
Benedikts KALNAČS – dz.25.02.1965., LZA kor.loc. (2001), Dr.habil.philol.
(1999). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors, Liepājas
Pedagoģijas akadēmijas profesors.
Zinātniski pētnieciskā darba virzieni: Latviešu drāmas vēsture,
drāmas teorija un analīze, latviešu trimdas literatūras vēsture, modernās
drāmas vēsture Latvijā un Eiropā, Mārtiņa Zīverta dramaturģija. Kopš 2001.gada
LZP un starptautisko zinātniski pētniecisko projektu vadītājs, t.sk. arī:
“Latviešu literatūra pasaules literāro strāvojumu kontekstā”. Latvijas Zinātnes
padomes loceklis un LZP Valdes loceklis, Latvijas Kultūrkapitāla fonda Literatūras
nozares padomes eksperts, LU Promocijas padomes priekšsēdētājs literatūrzinātnē,
folkloristikā, komunikāciju zinātnēs un mākslas zinātnēs, žurnāla “Latvijas
Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļas redakcijas kolēģijas loceklis, Baltijas
Asamblejas balvu zinātnē, mākslā un literatūrā Nacionālās žūrijas komisijas
priekšsēdētājs, M.Zīverta Fonda valdes loceklis. Latvijas Rakstnieku savienības
biedrs (1999).
Publicējis 5 monogrāfijas, 3 monogrāfiskus mācību līdzekļus un vairāk nekā
70 zinātniskus rakstus, referējis 35 starptautiskās konferencēs. LZA Viļa Plūdoņa
balva literatūrzinātnē par monogrāfiju “Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa
Zīverta drāmas struktūrā” (2000). Apbalvots ar IZM Atzinības rakstu (2004).
Sk. http://www.lza./lv/scientists/kalnacsb.htm
Andris ŠTERNBERGS – dz.1944., Dr.habil.phys. (1999), LU Cietvielu
fizikas institūta direktors. Galvenās zinātniskās intereses segnetoelektriķu fizikā
un moderno materiālu tehnoloģijās: jaunu metožu (optisko, elektrooptisko, nelineāri
optisko, fotoelektrisko) pielietošana fāzu pāreju un fizikālo īpašību pētīšanai
svinu saturošos perovskita tipa segnetoelektriskos materiālos, ieskaitot caurspīdīgo
segnetokeramiku. Vadošu un daudzfunkcionālu dielektrisko plāno kārtiņu iegūšana ar
magnetrona izputināšanas un impulsu lāzera ablācijas metodi. Iegūto heterostruktūru
fizikālo īpašību kompleksi pētījumi un pielietojuma iespējas. Eiropas Komisijas Ekselences
centra LUCFI – CAMART kontraktors, Latvijas Asociācijas EURATOM–LU
vadītājs starptautiskās EURATOM Programmas izpildei; Latvijas pārstāvis EURATOM
komisijās. LZP sadarbības projekta “Nanomateriāli un
nanotehnoloģijas”organizētājs; viņa vadībā izstrādāts ES Strukturālo fondu
Nacionālās programmas projekts “Moderna aprīkojuma un infrastruktūras atbalsts
materiālzinātnei”. Žurnālu “Ferroelectrics” un “Lithuanian Journal
of Physics” redkolēģiju loceklis. Vadījis 6 doktorantu darbus. Uzstājies ar
ielūgtiem pārskata referātiem 15 starptautiskās konferencēs. Vairāk nekā 200
publikācijas zinātniskajos žurnālos, konferenču materiālu un rakstu krājumos, 6
autorapliecības, ~ 60 konferenču tēzes.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/sternberg.htm
Jānis VĪKSNE – LZA korespondētājloceklis (1999), dz..18.09.1936., Dr.biol.
(1968), LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, profesors.
Zinātniskās darbības virzieni – putnu populāciju ekoloģija, avifaunas dinamika,
putnu aizsardzība, dažādu sugu dzīves vietu ietilpības palielināšanas problēmas.
LZP grantu un starptautisku līgumdarbu vadītājs. Piedalījies ar referātiem
starptautiskos ornitologu kongresos un starptautiskās ornitologu konferencēs “Baltic
Birds” u.c. Viņa vadībā aizstāvētas trīs doktora disertācijas. 18 monogrāfiju un
brošūru (ar līdzautoriem), 111 zinātnisku rakstu, 27 konferenču tēžu un ~ 150
populārzinātnisku publikāciju autors.
LU Bioloģijas institūta Domes priekšsēdētājs, Latvijas Ornitoloģijas
biedrības prezidents, Latvijas Dabas Fonda viceprezidents. Starptautiskās
Ornitoloģiskās komitejas loceklis. LZA un firmas ”Itera Latvija”
(2004) un Rīgas balvas (2005) laureāts.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/viksnej.htm
ĀRZEMJU LOCEKĻI
Pauls JANMEIJS (Paul Albert Janmey) – dz.1953., (ASV,
Klīvlendā), PhD. fizikālajā ķīmijā (1982), Pensilvānijas universitātes
profesors. Ievērojams speciālists šūnu bioloģijā, pētniecības virziens saistīts
ar šūnu darbības regulācijas molekulāro mehānismu izpēti. Kopš neatkarības
atjaunošanas zinātniskā darbība bijusi cieši saistīta ar Latviju, ar Organiskās
sintēzes institūtu, ar LU Teorētiskās fizikas katedru, kurā kopīgi tiek realizēts
projekts “Effects of phosphoinositideson cytoskeletal structure”. Kopā ar
P.Stradiņa Universitātes klīnisko slimnīcu 1994.gadā tika realizēts Cystic
Fibrosis Foundation finansēts projekts plaušu slimību izsaukto patoloģiju
pētīšanai. Kopā ar Latvijas pētniekiem publicējis virkni darbu dažādos žurnālos.
Kopā publicējis ~ 190 rakstu, 13 ASV patenti.
Gotfrīds OTTINGS (Gottfried Otting) – dz.1958., profesors, kodolu
magnētiskās rezonanses laboratorijas vadītājs Austrālijas Nacionālajā
universitātē Kanberā. Doktora disertāciju izstrādājis Nobela prēmijas laureāta K.
Vītriha vadībā Šveices Augstākajā tehniskajā skolā Cīrihē. 1992.gadā ievēlēts
par molekulāras biofizikas profesoru Karolinska Institūtā Stokholmā, kur strādājis
līdz 2002.gadam. Zinātniskās intereses saistītas ar kodolu magnētiskās rezonanses
metodiskās bāzes attīstīšanu organisko un bioorganisko savienojumu izpētei.
Nozīmīgi rezultāti iegūti olbaltumvielu telpiskās uzbūves, kā arī to solvatācijas
un mijiedarbības ar nukleīnskābēm pētījumos. Viņa vadītās laboratorijas darbi
raksturojas ar ļoti augstu citējamības indeksu pasaules zinātniskajā literatūrā.
G.Ottingam izveidojusies ilggadīga, ārkārtīgi auglīga sadarbība, veicot kopīgus
pētījumus ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Valsts Universitātes
Biomedicīnas centra zinātniekiem, kura atspoguļota ievērojamā skaitā kopīgās
publikācijās vadošajos žurnālos. Nākotnē šo sadarbību paredzēts paplašināt,
izmantojot resursus kā Latvijā (600 MHz KMR spektrometrs ar kriozondi), tā Austrālijā
(800 MHz KMR spektrometrs ar kriozondi).
Zenons Rokus RUDZIKS (Zenonas Rokus Rudzikas) – dz. 16.08.1940., Dr.phys.
(1972), starptautiski atzīts fiziķis teorētiķis, Lietuvas Zinātņu akadēmijas
prezidents (2003). Pēdējos gados aktīvi sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju,
organizējot Baltijas valstu zinātņu akadēmiju kopējos pasākumus un saskaņojot
Baltijas un Ziemeļvalstu akadēmiju pozīciju dažādās starptautiskās organizācijās.
Publicējis vairāk nekā 280 zinātniskus darbus un piedalījies ar ziņojumiem ~ 50
starptautiskās zinātniskās konferencēs.
Rihards VILLEMS (Richard Villem) – dz. 28.11. 1944., Dr.biol.
(1983), Tartu universitātes profesors, viens no molekulārās bioloģijas un bioķīmijas
zinātniskās skolas veidotājiem Igaunijā, Igaunijas Biocentra direktors, Molekulārās
un šūnu bioloģijas institūta Evolucionārās bioloģijas nodaļas vadītājs,
Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents (2004). Zinātniskās intereses – proteīna
biosintēzes regulācijas mehānismi, cilvēka genoma un etnoģenēzes pētījumi.
Vadījis vairākus starptautiskus projektus, kuros sadarbojies arī ar Latvijas
molekulārajiem biologiem. Vairākkārt lasījis lekciju ciklus par cilvēku populāciju
ģenētiku Latvijas Universitātē.
KORESPONDĒTĀJLOCEKĻI
Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa
Fizika
Aleksejs KUZMINS – dz. 12.08.1968, Dr.phys. (1992), LU Cietvielu fizikas
institūta vadošais pētnieks. Zinātnisko pētījumu virzieni saistīti ar
rentgenabsorbcijas spektroskopiju, konfokalo un skenētjošo mikroskopiju, teorētisko
modelēšanu. Pētījuma objekti ir kristāli, amorfas un kristāliskas plānās
kārtiņas, stikli un šķidrumi ar pārejas metālu joniem. Pētījuma virzieni saistīti
ar fāzu pārejām, lokālo struktūru defektiem, vibrācijas dinamiku un lokalizācijas
procesiem. Izstrādājis programmu sistēmu EXAFS datu analīzei (“EDA”), kas ir
izmantota 15 valstīs; daudzkārtīgās izkliedes tuvinājumu aprēķinu oriģinālu
metodi; laboratorijas EXAFS–spektrometra automatizācijas sistēmu, klastera tipa
superdatoru LASC. Latvijas un starptautisku projektu vadītājs un līdzstrādnieks.
Publicējis 94 zinātniskus rakstus un piedalījies ~ 50 zinātniskās konferencēs.
Apbalvots ar Eiropas Akadēmijas Baltijas balvu (1996).
Sk. http://www.lza./lv/scientists/kuzmina.htm
Matemātika un informātika
Agnis ANDŽĀNS – dz. 19.08.1952, Dr.habil.math. (1995), LU Fizikas un
matemātikas fakultātes profesors. Zinātniskās intereses: algoritmu teorija, automātu
teorija, kombinatorika, jaunu matemātikas mācīšanas metožu izstrāde un ieviešana,
izglītības informatizācijas problēmas.
Latvijas Matemātikas biedrības, Amerikas Matemātikas asociācijas, Vācijas
Matemātikas didaktikas biedrības loceklis. Vada LU A.Liepas Neklātienes matemātikas
skolu, nodarbojas ar Latvijas jauno matemātiķu sagatavošanu pasaules matemātikas
olimpiādēm.
Publicējis 6 monogrāfijas, 54 zinātniskus rakstus, 22 konferenču rakstus, 11
mācību grāmatas, 127 mācību līdzekļus.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996), Starptautisko Paula Erdeša medaļu
(1998), Ata Kronvalda prēmiju (1989, 1992), Gerharda Rego medaļu (Igaunijas Matemātikas
biedrība, 1999), “Gazeta Matematica” medaļu (Rumānijas Matemātikas
biedrība, 1999), Rīgas “Zelta pildspalvu” Nr.1 (1995) u.c.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/andzansa.htm
Mehānika
Vladimirs KASJANOVS – dz. 10.09.1946., Dr.habil.sc.ing. (1989), RTU
biomateriālu un biomehānikas institūta Biomehānikas laboratorijas vadītājs, RSU
Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors.
Zinātniskā darba virzieni : biomehānika – teorētiskie un eksperimentālie
cilvēku mīksto audu pētījumi dažādos slogojuma veidos. Biosaderības pētījumi
starp bioloģiskiem audiem un to aizvietotājiem. Bioloģisko audu aizvietotāju
izstrādāšana no kompozīto materiālu mehānisko īpašību un struktūras aspekta.
Audu inženierija. Vadījis 2 doktorantu darbus. LZP un starptautisku grantu un programmu
vadītājs un izpildītājs. Eiropas Audu inženierijas biedrības loceklis, Eiropas
Biomehānikas biedrības loceklis, žurnāla “International Journal of Cardiovascular
Medicine and Science” (ASV) redkolēģijas loceklis.
Publicējis 148 zinātniskas publikācijas, t.sk. 1 monogrāfiju, 13 izgudrojumi.
Sk. http://www.lza./lv/scientists/kasjanovs.htm
Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa
Bioloģija
Nikolajs Sjakste – dz. 11.05.1955. Dr.habil.biol. (1992), LU Medicīnas
fakultātes profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Bioķīmijas grupas
vadītājs. Zinātniski pētnieciskā darba galvenie virzieni: hromatīna olbaltumvielu un
DNS mijiedarbība normālajās un audzēju šūnās, šūnu kodolu struktūras izmaiņas
atkarībā no šūnu proliferācijas statusa, cerebrokrasta, metālorganisko ftorafūra
analogu darbības mehānisma pētījumi, mildronāta izmantošanas iespējas diabēta
ārstēšanā. LZP grantu un starptautisko pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks.
Vada Latvijas Genoma programmas apakšprogrammu “Proteasomu olbaltumvielas PROS27 genoma
domēna polimorfisms un tā saistība ar patoloģiju”. Vada 2 doktorandu darbus. ~ 170
zinātniskas publikācijas, t.sk. 1 monogrāfija, 1 autorapliecība, 78 tēzes. Ņujorkas
Zinātņu akadēmijas loceklis. Apbalvots ar S.Hillera medaļu.
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/sjaksten.htm
Medicīna
Ingrīda Rumba – dz. 1959., Dr.habil.med. (1996), LU Medicīnas
fakultātes profesore, LU Medicīnas fakultātes prodekāne, LU Pediatrijas klīnikas
vadītāja. Galvenie pētījumu virzieni: epidemioloģijas un ģenētisko faktoru izpēte
pie autoimūnām slimībām, vīrusu loma juvenilā artrīta patoģenēzē, bērnu
veselības, saslimstības, mirstības rādītāji Latvijā, bērnu reimatisko slimību
gaitas un iznākumu pētniecība, pētījumi medicīnas izglītībā. LZP un starptautisku
grantu vadītāja un dalībniece. Kopējais darbu skaits 139, no tām raksti recenzētos
izdevumos – 25, raksti profesionālos žurnālos – 27, tēzes – 63, mācību
līdzekļi – 5. Vadījusi 3 doktora darbu izstrādi. LU MF Domes locekle, Latvijas
Bērnu reimatologu asociācijas prezidente, Eiropas Pediatru-reimatologu asociācijas
locekle.
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/rumbai.htm
Ķīmija
Māra Jure – dz. 13.09.1961., Dr.chem. (1992), RTU Materiālzinātnes un
lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas
profesore, profesora grupas vadītāja, dekāna vietniece mācību darbā. Zinātniskās
intereses: slāpekli saturošu heterociklu sintēzes un īpašību pētījumi;
pretvīrusu, analgētisku, antidepresantu aktivitāti uzrādošu vielu meklējumi
slāpekļa heterociklu rindā; biodegvielas problēmas. Vadījusi 2 doktorandu darbus.
Kopējais darbu skaits – 101, t.sk. ~ 30 zinātniskas publikācijas, > 50
starptautisku konferenču tēzes, 2 autorapliecības, 23 mācību līdzekļi. RTU Senāta
locekle, Latvijas Ķīmijas biedrības viceprezidente, Starptautiskās Heterociklu
Ķīmijas biedrības biedre, Amerikas Ķīmiķu biedrības biedre.
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/jurem.htm
Ģeogrāfija un ģeoloģija
Oļģerts Nikodemus – dz. 29.09.1954., Dr.geogr. (1996), LU Ģeogrāfijas
un Zemes zinātņu fakultātes profesors. Zinātniskās darbības virzieni: vides
ģeogrāfija, ainavzinātne, vides piesārņojuma ietekmju izpēte, pilsētvides
plānošana un attīstība. LZP un citu valstu finansētu pētījumu projektu vadītājs
un izpildītājs. Vadījis 4 doktorantu darbus. Kopējais publikāciju skaits 131, t.sk. 5
monogrāfijas un 10 mācību grāmatas. Eiropas vides aģentūras augsnes apakškomitejas
eksperts, Latvijas Vides fonda padomes loceklis. Zemkopības ministrijas un Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas “Sējēja” balva (2001).
Sk.: http://www.lza.lv/scientists/nikodemus.htm
Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa
Ekonomika
Konstantīns DIDENKO – dz. 23.08.1946., Dr.oec. (1992). RTU Inženierekonomikas fakultātes dekāns, profesors. RTU IEF Domes priekšsēdētājs, RTU dekānu padomes priekšsēdētājs, Rektora padomes loceklis, Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomijas katedras vadītājs. Piedalījies LZP un starptautiskos projektos un programmās (TEMPUS, Industrial Logistics Management Master and Engineering Study, BERiL, Latvijas–Norvēģijas programma “Inovācijas un uzņēmējdarbība”u.c).
Zinātniskās pētniecības virzieni: uzņēmējdarbības, inovāciju vadīšanas
ekonomiskais pamatojums, vadības, grāmatvedības pilnveidošana, vides ekonomika,
teorētisko pamatojumu saistot ar praktisko risinājumu. Vada 6 doktorantu darbus.
Publicējis ~150 zinātniskus darbus, no tiem – 25 ārvalstīs. Apbalvots ar vairākiem
IZM, EM, Latvijas Izglītības fonda, RTU u.c. institūciju Atzinības rakstiem – par
ieguldījumu RTU studiju procesa pilnveidošanā un augsti kvalificētu speciālistu
sagatavošanā.
Sk.: http://www.lza./lv/scientists/didenko.htm
Valodniecība
Ilga JANSONE – dz. 20.06.1958., Dr.habil.philol. (1999). LU Latviešu
valodas institūta direktore, vadošā pētniece. LU Valodniecības nozares promociju
padomes sekretāre, žurnāla “Linguistica Lettica” redkolēģijas locekle,
Baltijas Asamblejas balvas zinātnē, mākslā un literatūrā Latvijas Nacionālās
žūrijas komisijas locekle. Letonikas Valsts pētījumu programmas koordinatore.
Zinātnisko pētījumu virzieni: leksikoloģija, leksikogrāfija un semantika.
Latviešu valodas tematiskie pētījumi, galvenokārt apģērbu leksika, latviešu
valodniecības vēsture. Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja Liepājas
Pedagoģijas akadēmijā. Kopā ~ 90 zinātniskas publikācijas, t.sk. 1 monogrāfija,
nolasīti 75 referāti Latvijas un starptautiskās konferencēs. LZA Jāņa Endzelīna
balva par monogrāfiju “Galvas segas un plecu segas: lingvistiskais aspekts latviešu
valodā” (2004).
Andrejs VEISBERGS – dz. 22.02.60., Dr.habil.philol. (1993). LU
Moderno valodu fakultātes profesors, Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs.
Valsts Valodas komisijas priekšsēdētājs, Valsts valodas aģentūras uzraudzības
padomes loceklis. Žurnāla “Humanities and Social sciences. Latvia” padomes un
“Linguistica Lettica” redkolēģijas loceklis, starptautisko konferenču “Pragmatic
Aspects of Translation” orgkomitejas priekšsēdētājs. Vada LZP un starptautiskus
projektus (SMALLINC, EUROMAP, EK, Tulku dienesta un LU kopprojekta vadītājs mutiskajā
tulkošanā). Zinātnisko pētījumu virzieni: leksikogrāfija, tulkošanas zinātnes,
sastatāmā valodniecība, idiomātika, valodu kontakti. Vieslektors ārvalstu
universitātēs un Ventspils augstskolā. Vada 8 promocijas darbus. Vairāk nekā 190
publikāciju, t.sk 2 monogrāfijas un vairākas vārdnīcas, kā arī ~ 100 citu
publikāciju. Vairākas starptautiskas stipendijas un granti.
Sk.:http://www.lza./lv/scientists/veisbergs.htm
Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa
Lauksaimniecības un meža zinātnes
Aivars ŽŪRIŅŠ – dz.04.07.1956., Dr.sc.ing. (1998), LV Koksnes
ķīmijas institūta direktors. Zinātniskās intereses: koksnes ķīmiskā pārstrāde:
levoglikozāna iegūšanas tehnoloģijas izstrāde, koksnes ekstraktvielu taukskābju un
sveķskābju ķīmiskās pārvērtības, koksnes un citu augu materiālu absorbcijas un
jonapmaiņas īpašību izmaiņas paaugstinātā temperatūrā katalizatoru klātbūtnē,
koksnes karbonizācijas procesu pētījumi. Publicējis 52 zinātniskus rakstus.
Skat.: http://www.lza.lv/scientists/zhurinsha.htm
Turpinājums sekos
Pielikums LZP ZSKK 2005. gada 23. novembra lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu
finansējums 2005. gadā (12. pielikums)
Š.g. 9.novembrī notika LIZDA Augstskolu un zinātnes sekcijas sēde. Tajā piedalījās LIZDA Augstskolu un zinātnes sekcijas dalībnieki no augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kā arī IZM pārstāvji – Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dr.J.Čakste, departamenta direktora vietnieki Dr. A.Melnis, Dr. M.Bundule, nodaļas vadītāja M. Mekša. Sēdē tika izskatīti jautājumi par augstākās izglītības finansējumu 2006.gadam, akadēmiskā personāla atalgojumu, kā arī zinātnes bāzes finansējumu. Sēdē tika uzsvērts, ka Ministru kabineta Noteikumi Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” attiecas gan uz bāzes finansējumu minēto institūciju infrastruktūras uzturēšanai, kā arī administrācijas, zinātnisko darbinieku un zinātniskā personāla atalgošanai. Savukārt, saskaņā ar Likumu par zinātnisko darbību (4.pants) zinātniskie darbinieki ir zinātnieki, zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls.
Sēdes dalībnieki iepazīstinās ar IZM Rīkojumu Nr. 856 (15.11.2005.). Ar šī rīkojuma tekstu iepazīstinām arī “ZV” lasītājus.
Par bāzes finansējuma piešķiršanu valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” piešķirt bāzes finansējumu valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem no valsts budžeta līdzekļiem 2005.gadā šādā apmērā:
Nr. p.k. |
Zinātniskā institūcija, augstskola | Summa latos |
1. | Daugavpils Universitāte | 2 722 |
2. | Latvijas Lauksaimniecības universitāte | 48 514 |
3. | Latvijas Universitāte | 84 737 |
4. | Rīgas Stradiņa universitāte | 21 320 |
5. | Rīgas Tehniskā universitāte | 128 759 |
6. | Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija | 3 414 |
7. | Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija | 5 327 |
8. | Ventspils Augstskola | 5 371 |
9. | Latvijas Organiskās sintēzes institūts | 148 559 |
10. | Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts | 51 565 |
11. | Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts | 32 595 |
12. | Latvijas Universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts | 13 039 |
13. | Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts | 38 084 |
14. | Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs | 73 139 |
15. | Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts | 68 990 |
16. | Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts | 14 577 |
17. | Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts | 28 470 |
18. | Latvijas Universitātes Fizikas institūts | 44 286 |
19. | Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts | 14 956 |
20. | Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts | 18 572 |
21. | Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts | 23 942 |
22. | Latvijas Universitātes Literatūras, mākslas un folkloras institūts | 13 935 |
23. | Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts | 37 710 |
24. | Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts | 34 434 |
25. | Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts | 25 272 |
26. | Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Universitātes Matemātikas institūts | 6 062 |
27. | Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts | 27 886 |
28. | Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnes centrs “Sigra” | 21 438 |
29. | Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Zemkopības zinātniskais institūts” | 8 242 |
30. | Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts” | 12 159 |
31. | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” | 27 273 |
32. | Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts | 13 275 |
33. | Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija | 10 855 |
34. | Valsts Stendes selekcijas stacija | 13 686 |
35. | Priekuļu selekcijas stacija | 17 057 |
36. | Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra “Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts” | 9 778 |
Kopā | 1 150 000 |
Valsts sekretāra vietā –
Valsts sekretāra vietnieks finanšu un stratēģijas jautājumos L.Mankovs
29.novembrī svinīgi tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s “Grindeks” balvas zinātnē.
2005.gada LZA un a/s “Grindeks” balvas ievērojamiem Latvijas zinātniekiem piešķirtas:
Jānim Guntim Bērziņam par izciliem sasniegumiem kodolspektroskopijā un tās pielietojumā apkārtējās vides piesārņojuma noteikšanā;
Andrim Strakovam par ieguldījumu ārstniecības vielu speciālistu sagatavošanā un sasniegumiem heterociklu ķīmijā;
Elgai Kagainei par pētījumu “Lokālie somugrismi latviešu valodas Ziemeļrietumvidzemes izloksnēs”.
2005.gada LZA un a/s “Grindeks” balvas
jaunajiem zinātniekiem piešķirtas:
Mārtiņam Kalējam par publikāciju kopu “Mejozei specifisku gēnu ekspresijas indukcija limfomu šūnās saistībā ar mitotisko katastrofu pēc genotoksiskas iedarbības” (vad. LZA īst.loc. J.Erenpreisa);
Jeļenai Butikovai par darbu “Ar toluidīnzilo krāsoto leikocītu optiskās īpašības 1. un 2. tipa cukura diabēta gadījumā” (vad. Dr.biol. T.Freivalds);
Arnim Mincenhovam par darbu “Realitātes un Sapņa attiecību dinamika Aspazijas un Raiņa lugās” (vad. Dr.philol. E.Lāms);
Kārlim Pajustem par darbu “Potenciālu gēnu transfekcijas aģentu – lādētu 1,4-dihidropirīdīna atvasinājumu sintēze un īpašības” (vad. Dr.chem. A.Plotniece, Dr.habil.chem.A.Zicmanis).
Latvijas Universitātes Fizikas institūts
izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem šādās specialitātēs:
šķidrumu un gāzu mehānika – vadošais pētnieks –
2 vietas;
siltuma un masas pārnese – vadošais pētnieks –
2 vietas.
Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas institūta
personāldaļā, Miera ielā 32, Salaspilī, LV–2169 , tālrunis 7944700.
Pieteikumam pievienot:
1. biogrāfiju (Curriculum vitae) ;
2. zinātnisko publikāciju sarakstu;
3. zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
4. citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas( pēc pretendenta izvēles).
Pieteikumā jānorāda specialitāte uz kuru pretendē.
* * *
LU Cietvielu fizikas institūts izsludina konkursu
uz akadēmiskajiem amatiem :
Kristālu fizikā – asistents – 3 štata vietas
– vad. pētnieks – 1 štata vieta
Radiācijas fizikā – asistents – 1 štata vieta
Biofizikā – asistents – 1 štata vieta
Teorētiskajā fizikā – asistents – 4 štata vietas
Cietvielu spektroskopija – asistents – 2 štata vietas
Segnetoelektriķu fizika – vad. pētnieks – 1 štata vieta
– pētnieks – 2 štata vietas
– asistents – 1 štata vieta
Cietvielu jonika – pētnieks – 1 štata vieta
– asistents 1 štata vieta
Platzonu materiālu fizika – asistents – 2 štata vietas
Pieteikumā jānorāda nozare, kurā vēlas pretendēt.
Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Rīgā,
Ķengaraga ielā 8, 338. istabā. Tālrunis uzziņām 7–260556.
Pieteikumam pievienot:
1.Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
2.CV;
3.Publicēto darbu sarakstu;
4.Citas, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles.)
Informācija par starptautiskās konferences
“Eco-Balt 2006” organizēšanu
Rīgā, 2006.gada 11.–12.maijā
Konferences tēmas | Vides problēmas un to izvērtējums. Sabiedrība un vide. Pilsēta un attīstība. Jaunās videi draudzīgās izstrādnes. Vides izglītība |
Iespējamā temātika | Vides piesarņojums, tā novērtēšana un novēršana. Zinātniskās izstrādnes un tehnoloģiskie risinājumi vides sakopšanā. Lietišķā ķīmija. Darba vides piesarņojums. Pilsēta, pilsētas attīstība, saimniecība un problēmas. Atkritumu problēmas, atkritumu saimniecība. |
Organizatori lūdz Jūs (Jūsu firmu) piedalīties konferencē “Eco–Balt 2006”, kā arī nosūtīt referāta (ziņojuma) tēzes līdz 2005.gada 15.decembrim. Informāciju skatīt elektroniski, mājas lapas adrese: http://www.ecobalt.lv
28. novembrī notika Latvijas Zinātnieku savienības Padomes sēde. Pēc LZS Valdes sēdē pieņemtās darba kārtības pirmo izskatīja jautājumu par zinātnisko darbinieku atalgojuma sistēmas sakārtošanu. Lai par to spriestu iespējami konkrētāk, uz Padomes sēdi bija uzaicinātas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāves Astrīda Harbacēviča, Ilze Trapenciere un Rasma Stabiņa, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta projektu vadītājs Vilnis Dimza un Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības mehanizācijas zinātniskā institūta direktos Viesturs Dainis.
A.Harbacēviča iepazīstināja ar LR Ministru kabineta noteikumiem par amatiem un attiecīgām kategorijām, taču reāli darba samaksa ir atkarīga no katras zinātniskās iestādes iespējām. Jaunākie Ministru kabineta Noteikumi Nr. 820, kas pieņemti š.g. 1. novembrī un stājies spēkā 5. novembrī, paredz bāzes finansējuma kārtībā piešķirt darba algu trim zinātnieku kategorijām – vadošajam pētniekam, pētniekam un asistentam , to piesaistot akadēmiskā personāla atalgojumam. Proti, vadošā pētnieka alga ir 50 % no valsts profesora algas, pētnieka - 80 % no vadošā pētnieka algas un asistenta – 80 % no pētnieka algas. Aptuvenos skaitļos tas būtu 250, 200 un 160 latu. Pārējie amati nav pieminēti. Pēc A.Harbacēvičas domām, vajadzētu iesniegt Ministru kabinetā pieprasījumu grozīt un papildināt šos Noteikumus. Katrs institūts var sarēķināt, kas tam paliek pāri pēc tam, kad ir samaksāts vadošajiem pētniekiem, pētniekiem un asistentiem. Praktiski pāri nepaliek nekas, tādēļ varam pretendēt tikai uz to summu, kas paliks pāri nākamgad.
R.Stabiņa dažādos Ministru kabineta dokumentos atradusi savstarpēji pretrunīgas lietas. Tā, piemēram, laboranti nonākuši eksperta statusā. Šķiet, ka dažādus Noteikumus sastādījuši cilvēki, kam ar zinātni ir visai mazs sakars. Savukārt LZS Padomes priekšsēdētājs U.Grāvītis brīnās, kur radies tāds vidējā zinātniskā darbinieka nosaukums.
V. Dimza iepazīstināja ar nākamā gada zinātnes budžeta sadalījumu, no kura lauvas tiesa tiek universitāšu zinātniskās darbības attīstīšanai – 2,4 miljoni latu. 2,25 miljoni latu paredzēti infrastruktūras attīstīšanai. V.Dimza aizrādīja, ka ar bāzes finansējumu netiek nosegtas zinātnieku algas, tas ir tikai pamats, kuram klāt jāpieskaita granti, piedalīšanās dažādos starptautiskos projektos, ES ietvarprogrammās, tirgus orientētajos pētījumos u.c.
K.Lapuška piedalīšanos starptautiskos projektos nosauca ļoti skarbos vārdos – par zinātnisku prostitūciju, jo tas darāms virs normālā darba laika, un bieži vien Latvijai no tā nav nekāda labuma. Tā ir tikai un vienīgi naudas pelnīšana bez jebkādas zinātniskas intereses.
Tūdaļ aktualizējās vēl kāds aspekts. Ja, kā teica V.Dimza, zinātnieks papildus bāzes finansējuma garantētajai algai var strādāt cik vien vēlas projektos un pelnīt nevis 200 vai 250 latu, bet visus 600 vai 900 latus, tad tūdaļ rodas jautājums, cik stundu gara ir viņa darba nedēļa? Pēc Eiropas Savienības noteikumiem tā nedrīkst būt garāka par 48 stundām, bet pilna slodze, par kuru maksā bāzes finansējuma noteikto algu, ir 40 stundas nedēļā.
Kā jau tas tika runāts LZS Valdes sēdē 14. novembrī, Padomes locekļi negatīvi izteicās par MK Noteikumos Nr. 820 radušos pētnieku pretnostatījumu universitāšu profesoriem, jo kā valsts profesors, tā vadošais pētnieks ir visaugstākās kvalifikācijas speciālisti, un tiem pienāktos vienāda samaksa. Par to izteikties bija uzaicināts profesors I.Bērsons no LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta. Viņš par šo jautājumu referēja LZS, LZA un LZP zinātniskajā konferencē “Latvijas zinātne attīstībā” š.g. 27.maijā (“Zinātnes Vēstnesis” Nr. 11 2005.g. 6.jūnijā). I.Bērsons teica, ka “profesoru mafija” vēl vairāk ir jūtama topošajā Augstākās izglītības likumā, kura projektā ir paredzēts, ka maģistrantu un doktorantu zinātniskie vadītāji drīkst būt tikai profesori un asociētie profesori. Tas ir pretrunā ar Zinātniskās darbības likumu.
V.Dimza pieļāva, ka šo normu kā sev vēlamu ierakstījis kāds universitātes pārstāvis, bet tā jau ir koriģējama.
Pēc tam, kad Padomes locekļi un uzaicinātie speciālisti bija izteikuši savus apsvērumus, Padome uzdeva Valdei tos apkopot un izstrādāt priekšlikumus iesniegšanai Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas jāizdara līdz nākošajai Valdes sēdei . Priekšlikumos jāakcentē uzmanība uz nepieciešamību ievērot Saeimas pieņemtos likumus, kā, piemēram, Zinātniskās darbības likumā paredzēto zinātnes finansējuma ikgadējo pieaugumu 0,15 % apjomā no iekšzemes kopprodukta.
Jautājumā par tautsaimniecībai nepieciešamo dabaszinātņu pētījumu atbalstīšanu runāja I.Bondare. Ir virkne dabaszinātņu nozaru, kuras nav iekļautas prioritāro nozaru skaitā un vai nu velk dzīvību vai ir jau iznīkušas. Taču nav izstrādāts mehānisms, kā rīkoties gadijumos, kad rodas kāda akūta nepieciešamība, kā tas bija tad, kad Lielupes ūdeņus piesārņoja cukurrūpnīcas notekūdeņi. J. Kristapsons ierosināja E.Grēna vadītajai Zinātnes, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģijas komisijai iekļaut stratēģijā sadaļu, kā rīkoties krīzes situācijās, ja Latvijā trūkst atbilstošu speciālistu. Pēc U.Grāvīša domām, ir nepieciešams noteikts speciālistu minimums. I.Bērsons runāja par to, ka tāds minimums ir vajadzīgs radiācijas fizikā, lai kaut vai nodrošinātu radiācijas kontroli uz valsts robežām.
U. Grāvītis runāja par valsts pasūtījumu augstskolām, ieskaitot stipendijas, tajās tautsaimniecības nozarēs, kur jūtams akūts speciālistu deficīts.
R.Bebre atgādināja, ka 27. novembrī apritēja 17 gadi, kopš nodibināta Latvijas Zinātnieku savienība. U.Grāvītis uzaicināja katram Padomes loceklim iesaistīt savienībā 5 jaunus biedrus.
Z. Kipere
2005. gada 12. decembrī plkst.16.00 LU Ekonomikas, demogrāfijas un vadībzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 302.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda (nozare – ekonomika, apakšnozare – grāmatvedības un uzskaites teorija) iegūšanai aizstāvēs
Andrejs Ponomarjovs.
Darba temats: “Revīzijas regulējošo prasību attīstība Latvijā”.
Recenzenti: Dr. habil. oec., profesors Elmārs Zelgalvis, Dr. oec., asoc.
profesors Staņislavs Keišs, Dr. oec., asoc. profesore Gaida Kalniņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka
bulvārī 4
***
2005. gada 19.decembrī pulksten 15.00 RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P-05 atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Enerģētikas un elektronikas fakultātes zālē
Sergejs Leščenko
aizstāvēs promocijas darbu “Elektroenerģijas kvalitātes rādītāju
noteikšanas informācijas sistēma” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda
iegūšanai.
Recenzenti: Dr. sc. ing. A. Dolgicers, Dr.sc.ing., prof. M.
Valdmaa (Igaunija), Dr. sc. ing. I. Oleinikova.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas
ielā 10.
***
2005. gada 22. decembrī plkst. 15.00 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes “RTU P-01” atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā
Nelli BATENKO
aizstāvēs promocijas darbu “2,5-bisheteroarilaizvietotu 1,4-benzohinonu
sintēze” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas
apakšnozarē.
Recenzenti: Dr.habil.chem., prof. A.Strakovs (RTU), Dr.habil. chem.,
prof. E.Lukevics (OSI), Dr.habil.chem., prof. A.Zicmanis (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskās bibliotēkas filiālē Āzenes ielā
14/24, 4. stāvā MĶF bibliotēkā un Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu
ielā 5.
***
2005. gada 23. decembrī plkst. 10.30 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks “RTU-P14” Promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs
Inna Rodionova
par tēmu “Maiņstrāvas elektrovilcienu līdzstrāvas elektropiedziņu
efektivitātes izpēte”.
Recenzenti: prof., Dr. habil. sc. ing. Jānis Stabulnieks (LZA FEI), prof. Dr.
sc. ing. Juhans Laugis (Igaunija, Tallinnas TU), vad. spec., Dr. sc. ing.
Leonīds Veicmans (Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca).
***
2005.gada 13. oktobrī RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P-05 atklātā
sēdē Anna MUTULE aizstāvēja promocijas darbu ”Zemsprieguma tīkla
optimizācijas dinamiskā modeļa izstrāde”, un viņai piešķīra Dr sc.ing.
zinātnisko grādu.
Balsošanas rezultāti: par-13, pret-0, nederīgu biļetenu nav.
***
2005. gada 21.oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības nozares Lauksaimniecības inženierzinātnes apakšnozares Promocijas padomes sēdē Valdis Zujs aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Piena ražošanas tehnoloģiju izpēte un novērtējums” un ieguva LR inženierzinātņu doktora grādu. Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.”
***
2005. gada 4.novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības nozares Lauksaimniecības inženierzinātnes apakšnozares Promocijas padomes sēdē Raimunds Šeļegovskis aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Individuālo būvju apsildes risinājumu analīze un modelēšana” un ieguva LR inženierzinātņu doktora grādu. Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, atturas – nav.”
***
Pamatojoties uz recenzentu Dr.iur. A.Endziņa, Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. T.Jundža, Dr.iur. Pētera Jarvelaida (Igaunija) atzinumiem, diskusijas un aizklātās balsošanas rezultātiem (par – 6, pret – 1, nederīgu biļetenu – nav), LU Juridiskās zinātnes promocijas padome 2005.gada 16.novembra sēdē piešķīrusi Jānim Neimanim doktora zinātnisko grādu tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē par promocijas darbu “Tiesību tālākveidošanas konstitucionālie un metodoloģiskie problēmjautājumi”.
***
RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē 2005.
gada 21. novembrī, pamatojoties uz Latvijas zinātniskā grāda pretendenta Igora
Ščukina promocijas darba – disertācijas “Nelineāras dinamikas uzdevumu
modelēšanas algoritmu un metožu attīstība. Bifurkācijas, haoss un retie atraktori”
novērtējumiem un Padomes aizklātās balsošanas rezultātiem, tika nolemts piešķirt
inženierzinātņu doktora grādu mašīnzinātnes nozares mašīnu dinamikas
apakšnozarē Igoram Ščukinam.
No deviņiem klātesošiem balsstiesīgajiem padomes locekļiem par zinātniskā
grāda piešķiršanu nobalsoja 9, pret – neviens.”
Nākošais (šī gada pēdējais) “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 19. decembrī.
Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri
Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 1.decembrī