Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2006. gada  6. marts: 5 (318)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

• Vēlreiz par bāzes finansējumu
• Latvijas Zinātnieku savienībā
• Pateicamies visiem, kuri sveica Latvijas Zinātņu akadēmiju 60. jubilejā!
• Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsapulce
• Iepazīšanās ar 6. ietvarprogrammas projektu RAIN
• Elmārs Blūms – sintētisks zinātnieks
• Īsumā
• Latvijas Zinātnes padomē
• IN MEMORIAM Andrejs Eglītis (21.10.1912.– 23.02. 2006.)
• Konkursi
• Aicinām pieteikties īstermiņa vizītēm 2006. gadā!
• Izcila kulturologa un reliģiologa pīšļi apbedīti Galēnos
• Aizstāvēšana

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) š.g. 24.februārī organizēja tikšanos ar Ministru prezidentu A. Kalvīti. Uz tikšanos bija uzaicināti un ieradās IZM ministre I. Druvietes k–dze un Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes komisijas pr–tājs J. Strazdiņš.

Tikšanās reizē piedalījās 180 dalībnieki no visas Latvijas. Četriem arodbiedrības biedriem tika dotas 4 min., lai varētu izklāstīt savas problēmas.

LZA Arodorganizācijas vārdā runāja M. Kazubierne, LZA Arodorganizāciju Padomes priekšsēdētāja.

Savā atbildes runā IZM ministre I. Druvietes k–dze atkārtoti izteica vēlmi tikties ar zinātnes arodbiedrības pārstāvjiem, lai pārrunāt jautājumu par bāzes finansējumu, par kuru “acīmredzami ir nepilnīga informācija”….

Gatavojamies pārrunām.

Vēlamies informēt, ka LIZDA un zinātnes darbiniekiem piedāvāja palīdzību Saeimas deputāti no PCTVL, kuri Saeimas pieprasījumu komisijai iesniedza deputātu pieprasījumu. Tajā IZM ministre I. Druvietes k–dze tika aicināta atbildēt uz vairākiem jautājumiem par bāzes finansējuma izlietojumu un piešķiršanas termiņiem.

Publicējam IZM ministres I. Druvietes atbildes vēstuli LIZDA

“Par bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām un augstskolu zinātniskajiem institūtiem 2006.gadā.”, un M. Kazubiernes informatīvo ziņojumu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai

Atbildot uz Jūsu š.g. 30.janvāra vēstuli, informējam, ka 2006.gada 20.janvārī ir parakstīts Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums Nr.39 “Par bāzes finansējuma piešķiršanu valsts zinātniskajām institūcijām”. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” 1.punktu bāzes finansējums tiek piešķirts zinātniskajām institūcijām, kuras reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā. Tādēļ minētajā rīkojumā iekļautas tikai uz to brīdi reģistrētās zinātniskās institūcijas. Turpinoties zinātnisko institūciju reģistrēšanai Zinātnisko institūciju reģistrā, bāzes finansējuma piešķiršana citām zinātniskajām institūcijām, kuras reģistrētas šajā reģistrā, tiks noteikta ar ministrijas rīkojumu.

Bāzes finansējuma izmaksas aizkavēšanās saistīta ar nepieciešamību pārdalīt Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta programmas 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammā 05.02.00. “Zinātnes bāzes finansējums” paredzēto asignējumu starp ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2006.gadam” 38.pantu asignējuma pārdali nosaka Ministru kabinets, šis jautājums vēl ir jāizskata Ministru kabineta sēdē. Tādēļ bāzes finansējums būs iespējams izmaksāt ne ātrāk kā februāra otrajā pusē.

Ņemot vērā to, ka aprēķinātais nepieciešamais bāzes finansējums valsts zinātniskajām institūcijām ievērojami pārsniedz valsts budžetā piešķirto finansējumu šim mērķim, tā apmērs visām institūcijām ir proporcionāli samazināts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” 13.punktu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 38.pantu zinātnisko institūciju uzturēšanas izdevumos ietilpst arī darba samaksa institūtu administratīvajam, zinātnes tehniskajam un apkalpojošajam personālam. Darba samaksas un kārtējo izdevumu apmēru no piešķirtās summas nosaka zinātniskā institūcija.

Izglītības un zinātnes ministre I. Druviete

Es pārstāvu zinātnes darbiniekus, kuri lika lielas cerības uz Likumu par zinātnisko darbību, kurš tika pieņemts pagājušā gada pavasarī un paldies par to, kā arī par būtisko zinātnes finansējuma palielinājumu. Taču pašlaik zinātnieki ir vīlušies un pilnīgā neizpratnē par esošo situāciju.

Ir jau februāra beigas, tomēr zinātniskās institūcijas šogad nav saņēmuša ne santīma no likumā paredzētā bāzes finansējuma. Zinātnisko projektu finansējums ir piešķirts tādā pat apmērā kā iepriekšējos gados un atsevišķās pozīcijās pat mazāks. Līdz ar to zinātnisko institūciju darbinieki no budžeta 2006.gadā saņem to pašu niecīgo samaksu (grūti to nosaukt par algu), 60.– 70,– 120,– Ls pirms nodokļu nomaksas un arī tā tika ieskaitīta institūtu kontos tikai 23.janvārī, t.i. ar 3 nedēļu nokavēšanos!

Šāda situācija nav izprotama nevienam darbiniekam, jo,–

1. pieņemts labs, jauns Likums;

2. Budžetā nauda ir iedalīta;

Bet,– REĀLI CILVĒKI NAUDU NESAŅEM UN ŠODIEN JAU IR 24.FEBRUĀRIS!

Visvairāk uztrauc tas, ka tā ir jau izveidojusies sistēma. Tas sākās pagājušajā 2005. gadā, kad mums solīja, ka bāzes finansējums būs septembrī, tad – oktobrī, tad novembrī un, beidzot, pēc vairākkārtējām sarunām, tikšanās, vienošanās un vēstulēm, zinātnisko institūciju kontos bāzes finansējuma nauda tika ieskaitīta 27.(!) decembrī.

Ar 2006.gada janvāri viss sākās no jauna un turpinās vēl šodien. Rodas jautājums, – vai tā ir apzināta rīcība vai ierēdņu nekompetence?

Vai tiešām mums būs jāsagatavo iesniegums KNAB, lai noskaidrotu piešķirtās naudas plūsmu, ko vairākkārtīgi ir pieprasījuši vairāku institūtu kolektīvu pārstāvji.

Satraucoši ir tas, ka 2006.gadā paredzētais bāzes finansējums ir MAZĀKS par 2005.gadā saņemto un, diemžēl, sedz tika aptuveni 50% no nepieciešamā, lai varētu segt visus LIKUMĀ PAREDZĒTOS izdevumus. Kāds tam ir iemesls?

Spriežot pēc finansējums sadalījuma, viens no redzamiem iemesliem finansējuma samazinājumam ir steidzīga jaunu, nelielu zinātnisku institūciju rašanās, sakarā ar iespēju saņemt bāzes finansējumu no valsts budžeta.

Vai tomēr nebūtu racionālāk, ja tik neliela valsts kā Latvija, vispirms finansiāli nostiprinātu jau esošās dažādu profilu zinātniskās institūcijas un jaunas veidotu ļoti pārdomāti?

Bez tam, saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.820 7.punktu, zinātnisko institūciju darbinieku atalgojums un tā izmaiņas ir proporcionāli saistītas ar Augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu. Vai tam budžetā ir paredzētas finanses un vai Jūs varat garantēt šā likuma panta izpildi, sākot ar š.g. 1.septembri?

Es ticu un priecājos, kad dzirdu un lasu Jūsu publiskajās intervijās to, ka 2005.gadā zinātnes finansējums ir dubultots un būtiski tiks palielināts katru gadu, tomēr tajā pat laikā pārņem pilnīgs izmisums, jo nav pārliecības, ka šī nauda tiešām nokļūs līdz zinātniskos institūtos strādājošiem cilvēkiem.

Šajā zālē atrodas divu profesiju pārstāvji,– pedagogi un zinātniskie darbinieki un cenšas atrisināt vienu problēmu. Dīvaini – pedagogiem nepalielina algas tādēļ, ka budžetā nav naudas, zinātniekiem nauda ir piešķirta, bet, vienalga, nemaksā!

Ļoti ceram, ka sākot ar šo gadu un turpmāk darba apstākļu un finansiālā situācija zinātniskajās institūcijās uzlabosies ar katru gadu, kā tas noteikts Likumā par Zinātnisko darbību un saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.820, nodrošinot finansējuma saņemšanu regulāri katru mēnesi 1/12 daļu no gadā paredzētās summas.

Paldies!
M.Kazubierne

Satura rādītājs

16. februārī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Padomes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis iepazīstināja ar jauno Zinātnieku savienības sekretāri Daci Govinčuku, kura pieņems biedru naudas un kārtos visus savienības organizatoriskos jautājumus. Šis ir veiksmīgs jautājuma risinājums, jo D.Govinčuka savā pamatdarbā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta sekretāre un akadēmijas augstceltnē ir sastopama katru dienu. Savukārt līdzšinējā LZS sekretāre Dzintra Popoviča apsolīja arī turpmāk atbalstu juridiskos jautājumos. Viņas nopelns ir sekmīgā Latvijas Zinātnieku savienības pārreģistrācija par biedrību “Latvijas Zinātnieku savienība”, par ko Valde viņai izteica pateicību.

Sēdes darba kārtības nākošais jautājums bija saistīts tieši ar LZS statusus. Pēc Latvijas Zinātnes likuma 33. panta Latvijas Zinātnes padome var piešķirt finansējumu tikai zinātniskajām institūcijām, kas iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas reģistrā. Līdz ar to naudu laikraksta “Zinātnes Vēstnesis” izdošanai LZS no Zinātnes padomes vairs nevar saņemt un turpmāk laikraksta izdošana jānodrošina Latvijas Zinātņu akadēmijai. Lai Latvijas Zinātnieku savienību varētu reģistrēt zinātnisko institūciju reģistrā, tās Statūtos ir jāizdara daži grozījumi, kas saistīti ar zinātnisko pētījumu veikšanu un piedalīšanos projektos, lai varētu pretendēt uz zinātnes budžeta finansējumu. Valdes priekšsēdētāja vietniece Rita Bebre atgādināja, ka Valdes pilnvaras beidzas 28. novembrī. Līdz šim laikam ir jāizstrādā Statūtu grozījumi un jāsasauc kongress, kurā tos apstiprinātu. Valde atbalstīja šo priekšlikumu un vienojās līdz nākamai Valdes sēdei sagatavot rīcibas plānu Statūtu izmaiņu un LZS kongresa sagatavošanai.

Valdes locekle Ināra Bondare informēja, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas saņemta atbilde uz LZS vēstuli “Par zinātnisko darbinieku atalgojumu” (skat. “Zinātnes Vēstnesis” 2006. gada Nr. 1). Valdes loceklis Jānis Kristapsons teica – ja ministrija joprojām uzskata, ka vadošā pētnieka algai zinātniskajā iestādē jābūt 50 % no profesora minimālās algas, un Zinātnieku savienība pret to neprotestē, tad tas ir kauns un negods. Izvērsās diskusija par to, kas ir vai nav jādara profesoram un vadošajam pētniekam, kāda ir ārzemju pieredze. Valde nolēma vēlreiz rakstīt vēstuli ministrijai un nepiekrist tam, ka vadošā pētnieka alga nav pielīdzināta profesora algai. “Zinātnes Vēstnesis” Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi publicēs kopā ar LZS Valdes vēstuli.

R.Bebre informēja par Radošo savienību plēnumu, kurš paredzēts 7. jūnijā. Pēc 4. un 5. janvārī notikušā radošo savienību semināra ir izstrādāta nākotnes darbības stratēģija, kurā paredzēta daudz aktīvāka radošo savienību līdzdalība sabiedrībā notiekošajos procesos. 20. februārī paredzēta RS padomes sēde, kurā pieredzē dalīsies dāņi. No Latvijas Zinātnieku savienības gaida priekšlikumu plēnuma nosaukumam. Ierosina “Radošās savienības – Latvijas attīstībai”.

Nākošā Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde notiks 16. martā plkst. 16.00. Z.K.

Satura rādītājs

LZA prezidents J.Ekmanis

Latvijas zinātnei ir izaugsmes potenciāls – tā vairakkārt tika norādīts Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) kopsapulcē, kas norisinājās š.g. 24.februārī Jelgavā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk – LLU) aulā, nolasītajos referātos.

LLMZA prezidente un LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķe Baiba Rivža savā ziņojumā uzsvēra, ka no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondiem 2004.– 2006.gadā Latvijā augstākai izglītībai un zinātnei ir paredzēti 65 mlj. EUR (kopējās ES struktūrfondu finansējums – 625 mlj. EUR). Bez tam valstī pamazām palielinās arī doktora grādu ieguvēju skaits – ja 1999.gadā tika aizstāvēti pieci promocijas darbi, tad 2005.gadā skaitlis jau sasniedza 107. Atbalstu jaunajiem zinātniekiem stimulē arī LLMZA, jau vairākus gadus, ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas un LLU atbalstu piešķirot balvas par labākajiem doktora un maģistra darbiem. 2005.gadā godalgas ieguvuši pieci jaunie pētnieki.

Tika atzīmēti arī Latvijas zinātnieku sasniegumi. Tā, piemēram, LLMZA sadarbības partnera – Dobeles Dārzkopības izmēģinājumu stacijas pārstāves (Dr.biol. Edīte Kaufmane un Mg.ing. Dalija Segliņa) pirmoreiz Latvijā ir radījušas un patentējušas jaunus dabīgus produktus – krūmcidoniju un lielogu dzērveņu sukādes organisma spēcināšanai, saslimstības mazināšanai ar sirds un asinsvadu slimībām, audzējiem, kataraktu, Alcheimera slimību un citām kaitēm, un līdz ar to mirstības samazināšanai.

Kopsapulcē tika godināti LLMZA izvirzītie 2005.gada balvu ieguvēji – ar ziņojumiem uzstājās gan P.Lejiņa balvas laureāts Uldis Osītis (pētījums “Dzīvnieku ēdināšana kompleksā skatījumā”), gan A.Kalniņa godalgas saņēmējs Arvīds Priedītis (darbs “Briežveidīgo dzīvnieku un meža mijiedarbības novērtējums”). Savukārt prof. Voldemārs Strīķis iepazīstināja klātesošos ar 2005.gada K.Ulmaņa balvas laureāta Artūra Boruka dzīves un darba gājumu. Diemžēl pats laureāts slimības dēļ kopsapulci apmeklēt nevarēja. Darbus prezentēja arī 2005.gada Sējēja balvas laureāti – pētnieku grupu, kas ieguvusi godalgu par darbu “Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā”, pārstāvēja Kazimirs Špoģis, bet par monogrāfiju “Nepiesārņotas, pilnvērtīgas un cilvēku veselībai labvēlīgas putnkopības produkcijas zinātniskā izstrāde un praktiskā ievirze” apbalvotās LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicības grupas vārdā uzstājās Jānis Mičulis.

Kopsapulces diskusijās tika uzsvērts, ka būtu nepieciešams izvērtēt cilvēku, kuri ieguvuši augstākās izglītības diplomus pirms 1991.gada, iespējas iestāties doktorantūrā. Šobrīd viņu grādi ne vienmēr tiek pielīdzināti maģistra līmenim, tādējādi lielā mērā liedzot iespēju tālākai izglītībai.

LLMZA akadēmija ir sabiedriska zinātnieku apvienība (biedrība), kurā uz brīvprātības principiem apvienoti lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, inženierzinātņu, meža un koksnes pārstrādes nozares zinātnieki. Tās sastāvā konkursa kārtībā ievēlē līdz 120 īstenos locekļus, 30 goda locekļus un 30 ārzemju locekļus.

LLMZA galvenais uzdevums ir noteikt prioritāros pētniecības virzienus un virzīt tās zinātnieku darbību fundamentālās un lietišķās zinātnes attīstībai, koordinēt zinātnisko darbību saistībā ar nozares faktiskā stāvokļa analīzi, perspektīvās attīstības prognozēšanu, lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, inženierzinātņu un meža svarīgāko zinātniski tehnisko un tautsaimniecības problēmu risināšanu, zinātnes sasniegumu reklamēšanu, kā arī pārstāvēt lauksaimniecības un meža zinātņu intereses vadībā, ārzemēs, integrēt augstskolu un nozaru zinātniskās pētniecības iestāžu darbību jauno speciālistu un zinātnes darbinieku sagatavošanā un zinātnisko pētījumu organizēšanā.

Kopsapulce ir augstākā LLMZA institūcija. Tā notiek ne retāk kā vienu reizi gadā un tās uzdevumos ietilpst svarīgāko organizatorisko jautājumu izlemšana, zinātnisko un organizatorisko problēmu apspriešana, izmaiņu veikšana statūtos un Akadēmijas prezidenta, viceprezidentu, prezidija locekļu, revīzijas komisijas un locekļu vēlēšanas, kā arī citi jautājumi.

LLMZA cieši sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu, īstenojot kopīgus pētījumus un izbraukuma sēdes.

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas
zinātniskā sekretāre Ieva Sloka

Satura rādītājs

15. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā interesenti tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas 6. ietvarprogrammu RAIN (“Pētījumu un attīstības rezultātu komercializācijas paātrinājums informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē, izmantojot efektīvu reģionālo investīciju politiku”). Par projekta mērķi un uzdevumiem stāstīja Sirpa Simola (Sirpa Simola) un Tomass Valtonens (Tuomas Valtonen) no ICT Turku, kas daļa no Turku Zinātnes parka Somijā. Par informātiku kā Latvijas zinātnes prioritāti ziņoja Dr.sc. ing. Edvīns Karnītis, bet par Latvijas līdzdalību Eiropas Komisijas 5. un 6. ietvarprogrammas projektos IT nozarē – Dina Bērziņa.

Ar projekta RAIN būtību laikraksta “Latvijas Vēstnesis” 14. februāra numurā iepazīstināja tā koordinatore Latvijā Dr.phys. Gunta Šlihta:

“RAIN – pētījumu un attīstības (P&A) rezultātu komercializācijas forsēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē (IKT), izmantojot efektīvu reģionālo investīciju politiku, ir Eiropas Komisijas (EK) 6.ietvarprogrammas projekts. EK finansē šo projektu, lai palielinātu pētījumu un attīstības rezultātu straujāku komercializāciju, tādējādi veicinot Eiropas konkurētspēju pasaules tirgū informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē. Paredzēts, ka projekts turpināsies divus gadus.

Investīcijām pētījumos un attīstības veicināšanā būs izšķiroša nozīme Eiropas Savienības (ES) konkurētspējas veicināšanā jau tuvākajā nākotnē, it īpaši IKT nozarē. Eiropas Savienībā 90.gados IKT nozare sekmēja ražīguma kāpumu par apmēram 40 procentiem. Turpmāk pētījumu un attīstības īpatsvaram nozares izaugsmē jābūt vēl prāvākam.

Eiropa IKT pētījumos iegulda daudz mazāk līdzekļu nekā tās galvenie sāncenši. Tikai nedaudzas ES dalībvalstis ir sasniegušas vai tuvojas 2000.gadā izvirzītajam mērķim – pētījumos un attīstības veicināšanā investēt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta. ES šis rādītājs caurmērā ir 1,8 procenti, kamēr ASV 2,8 un Japānā 2,9 procenti. ES paplašināšanās uz austrumiem, uz reģioniem ar parasti mazāku pētījumiem atvēlēto daļu, padara šo mērķi vēl apšaubāmāku.

Vājo vietu novēršana pētījumu un attīstības investīciju politikā, tāpat kā Eiropas zinātniskās un tehnoloģiskās telpas integrēšanās, ir obligāta prasība pētījumu nostiprināšanai.

Paredzēts, ka projekts attīstīs vadlīnijas, lai sekmīgi ieviestu Baltijas jūras reģionā IKT inovāciju modeļus.

Efektīvas pētījumu un attīstības investīciju politikas izveidē būtiska būs reģionālo apstākļu izpratne. Galvenos rādītājus noteiks, iespējami pilnīgi un rūpīgi analizējot raksturīgos apstākļus abos – reģiona un struktūru – līmeņos.

Projektā paredzēts izvirzīt šādus pētījumu jautājumus:

• kādi ir apstākļi reģionā;
• kāda ir iepriekšējā un pašreizējā pētījumu un attīstības investīciju politika reģionā;
• cik sekmīga bija P&A investīciju politika no reģiona viedokļa;
• cik sekmīga bija P&A investīciju politika no dažādu inovatīvo struktūru viedokļa.

Iegūtos datus izmantos, lai izkristalizētu vadlīnijas labākai praktiskai rīcībai, norādot, tieši kuras pētījumu un attīstības investīcijas ir vissekmīgākās konkrētajā reģionā un dažādās inovatīvajās struktūrās.

Vadlīnijas dos ieskatu, kurus no ieteiktajiem pētījumu un attīstības investīciju politikas un prakses veidiem izvēlēties, ņemot vērā reģionā dominējošos apstākļus.

Projektā piedalās Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Vācijas pētījumu un attīstības institūcijas. Projektu Latvijā pārstāv LZA Fizikālās enerģētikas institūts un atbalsta Latvijas Zinātnes padome un Rīgas reģiona attīstības padome.”

Satura rādītājs

Martā tiek svērti un vētīti jaunie LZA galvenās balvas – Lielās medaļas kandidāti. Latvijas Zinātņu akadēmijas 2005. gada Lielās medaļas laureāts akadēmiķis, profesors, Dr. habil.phys. ELMĀRS BLŪMS, kurš nesen atzīmēja apaļu jubileju, ir viens no vadošajiem Latvijas Universitātes Fizikas institūta speciālistiem, laboratorijas vadītājs. Vairāk nekā 45 gadus darbojas zinātnē, veicis nozīmīgus pētījumus un iedibinājis starptautiski atzītu skolu daudzkomponentu sistēmu siltuma un masas pārnesē, ietverot jaunas magnetohidrodinamikas, elektroķīmijas un, galvenokārt, magnētisko koloīdu fundamentālās un lietišķās problēmas. Vienlaikus ar priekšlikumiem magnētisko šķidrumu izmantošanai tehnikā (akustisko sistēmu skaļruņu dzesēšana), aktīvi popularizējis arī to pielietošanu bioloģijā un medicīnā.

– Ziniet, kas ir interesanti? Vēsturiski tā sākās tieši ar enerģētiku. 60. gadu sākumā tika ļoti proponēta ideja izmantot magnētiskos šķidrumus kā enerģijas pārveidotājus. Tolaik ļoti populāra bija ideja par tiešu siltumenerģijas pārvēršanu elektriskajā, un tas ļoti veicināja MHD ģeneratoru tematikas pētījumus. Parādījās priekšlikums radīt šādus ģeneratorus arī uz magnētisko šķidrumu bāzes. To ar lielu pompu nopublicēja, jo konstruktīvi šāda iekārta būtu ļoti daudzsološa un interesanta. Taču vēlāk izrādījās, ka tai ir pārāk zems lietderības koeficients. Es pat nezinu, vai toreiz tā bija spekulācija vai godīga kļūdīšanās, bet šis virziens tālāk vairs neattīstījās. Taču tas bija kalpojis par stimulu magnētisko šķidrumu pētījumu attīstīšanai, kam tagad ir pavisam citi pielietojumi. Īsi rezumējot var teikt tā – magnētiskie šķidrumi kā enerģijas pārveidotāji bija maz efektīvi, taču ļoti daudzsološi, lai radītu jaunas dzesēšanas iekārtas. Tomēr tas nebūtu īsti pareizi, ja šīs fizikas nozares aizsākumus saistītu tikai ar enerģētiku. 60. gados ļoti attīstījās kosmosa pētniecība.

– Piemēram, blīvēšanas sistēmās. Modernajās kosmiskajās iekārtās ļoti daudzi kustīgie elementi jāizvada no kosmosa kuģa iekšienes uz ārieni – dažādas antenas u.c. Magnētiskie blīvslēgi šādos gadījumos ir ļoti parocīgi, jo tie ir miniatūri, ar mazu berzi. Tie ir ļoti specifiski pielietojumi. Pat, ja katrā kosmosa kuģī to būtu simtiem, tie tomēr ir individuāli, katrā unikālajā iekārtā savādāki, un to ekspluatācijai seko vesela labi apmācītu inženieru armija.

– Piezemētāks, bet, es teikšu, ne mazāk sarežģīts, un šo sarežģītību rada tas, ka tās vairs nav superiekārtas, kuras uzrauga augstas klases speciālisti, bet, piemēram, akustiskie skaļruņi, kuri miljonos eksemplāru kratās automašīnās pa visdažādākajiem ceļiem un neceļiem un kuru ekspluatācijā inženieriem vairs nav nekāda teikšana. Runa ir par skaļruņu dzesēšanu. Otra joma – personāldatoru atmiņas iekārtas hermetizēšana. Tās ir plaša patēriņa ierīces, skaitāmas miljonos un miljardos, absolūti izgājušas no inženierkontroles, ekspluatētas visdažādākos apstākļos. Ceļš no eksperimentiem līdz masveida ražošanai bija ļoti garš. Skaļruņiem tas bija, sākot ar 70. gadu beigām, un tikai tagad, ap gadsimtu miju, tas ļoti plaši aiziet dzīvē. Protams, mēs kā akadēmiska laboratorija pievērsāmies galvenokārt ferrokoloīdu fundamentālajām problēmām, izņemot skaļruņu dzesēšanu – šais jautājumos cieši sadarbojāmies ar radioinženieriem.

– Suns ir aprakts divos aspektos. Pirmais attiecas tieši uz mums, uz fiziķiem. Visu pētījumu sāls, ja tā var teikt, ir – kā nodrošināt magnētiskā šķidruma stabilitāti. Tas nav dabas produkts, tas ir mākslīgi radīts, un jebkura koloidāla sistēma jau principā ir nestabila. Pie tam magnētiskajiem koloīdiem klāt nāk vēl viens būtisks moments – magnētiskie mijiedarbības spēki starp daļiņām, kas stabilitātes problēmu padara vēl sarežģītāku. Principā visu zinātnisko pētījumu galamērķis ir padarīt koloidālo šķidrumu ideāli un ilglaicīgi stabilu. Otra problēma ir sistēmas ilgstoša ķīmiskā stabilitāte. Skaļruņu gadījumā vēl klāt nāk iztvaikošana, jo jebkurš šķidrums vairāk vai mazāk iztvaiko. Un, ja lieljaudas skaļrunī šim šķidrumam ir jāstrādā pie 120 grādu temperatūras un garantijai jābūt 5–6 gadi, un tā šķidruma vispār tur ir kāds pusmililitrs, tad 6 gados jebkurš šķidrums var iztvaikot. Bet tā jau, kā es teicu, ir ķīmiķu problēma. Taču lietotājam ir pilnīgi viena alga, kurš par ko atbild, viņam ir vajadzīgs, lai tā ierīce darbotos.

– Es runāšu par mūsu laboratorijas magnētisko šķidrumu pētījumiem kopumā. Šis ir īsts bagātību lauks, kur sanāk kopā daudz disciplīnu. Tur ir gan fizikālā ķīmija, gan daudzveidīgas magnētisma un nanomagnētisma problēmas. Tā kā tās ir šķidras sistēmas, tad klāt nāk viss problēmu komplekss, kas saistīts ar magnetohidrodinamiku. Stabilitātes problēmas ir saistītas arī ar siltuma un masas pārneses problēmām. Tur kopā sanāk vesela virkne fundamentālās zinātnes virzienu.

–Mēs principā, gan savā laboratorijā, gan kā virziens Latvijā kopumā esam ļoti sintētiski. Mūsu laboratorija saucās Siltuma un masas pārneses laboratorija, kādu laiku mana grupa tā arī saucās – par Magnētisko šķidrumu laboratoriju. Te laikam drusku jāpastāsta par manu ceļa gājumu zinātnē, jo ir noiets noteikts cikls. 60.gadu sākumā pēc augstskolas beigšanas sāku strādāt Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā kopā ar akadēmiķi Juriju Mihailovu. Viņš tolaik dibināja Siltuma fizikas laboratoriju, kas tieši bija domāta darbam pie enerģijas pārveidotājiem. Tas bija 1962. gadā. 1968. gadā akadēmiķis Mihailovs kļuva par Fizikas institūta direktoru un paņēma mūsu laboratoriju līdz. Tā kā viņš pats, būdams institūta direktors, vairs nevarēja aktīvi vadīt laboratoriju, tad mēs sadalījāmies divās daļās. Viena laboratorija turpināja darboties augsttemperatūru siltumfizikas virzienos, bet mana laboratorija, kas saucās Siltumfizikas laboratorija, jau tolaik uzsāka magnētisko šķidrumu pētījumus. Tagad, mūža nogalē, mēs atkal apvienojāmies. Fizikas institūts pārgāja Universitātes paspārnē, no kādreiz ļoti plašā tematiku klāsta institūtā palika tikai magnetohidrodinamisko pētījumu daļa, grupas samazinājās. Arī mana laboratorija sašaurinājās, magnētisko šķidrumu grupa atkal ir apvienojusies ar augsttemperatūru siltumfiziķiem kopējā laboratorijā, kuru man ir tas gods vadīt. Tā vadīšana ir tīri idejiska, galvenokārt lai risinātu administratīvos jautājumus, jo par projektiem, grantiem katrs cīnās pats. Magnētisko šķidrumu grantus vadu es.

–Principā es pēc rakstura neesmu nekāds praktiķis, nekādā gadījumā! Bet tajā pat laikā man vienmēr ir interesējis, lai tam, ko mēs darām, būtu kaut kāda jēga. Turklāt es absolūti neatbalstu tādu nostāju, ka var atsevišķi eksistēt teorētiskie darbi. Tādi var būt tikai lielos fundamentālās fizikas virzienos, tādos kā elementārdaļiņas, kodolu struktūras, astrofizika utt. Bet jautājumos, kas saistās ar hidrodinamiku, masas pārnesi, primāram noteikti ir jābūt eksperimentam, kam tiek pakārtoti teorētiskie darbi. Taču dažreiz teorētiskās idejas ir tik svaigas, ka tām jāpakārto eksperimenti, lai tās realizētu. Es mīlu darīt tā – vispirms kvalificēti formulētus eksperimentālos pētījumus, un pēc tam, kad rodas ļoti daudz jautājumu, tos dodu teorētiķiem. Ir citi, kas dara otrādi. Man visu mūžu ir nācies vispirms strādāt eksperimentāli. Tiešie, praktiskie pētījumi man personīgi ir par smagu, tur jāiegulda ārkārtīgi daudz inženierdarba. Tas prasa daudz dzelžu un daudz finanšu. No otras puses lūkojoties, varbūt, ka man nemaz nav taisnība, jo mūsu institūta magnētiskās hidrodinamikas virziens galvenokārt ir starptautiski atzīts tieši ar to, ka labi risina praktiskās problēmas. Pasūtījumi institūtam nāk no visas pasaules, un tas nebūtu izdzīvojis, ja nebūtu šādu darbu. Taču tas nenozīmē, ka institūtā netiktu veikti arī augsta līmeņa fundamentālie pētījumi. Profesora Agra Gailīša dinamo problēma ir tipiska fundamentālās zinātnes problēma. Tur viss ir visaugstākajā līmenī – kā ideja, tā eksperimenta realizēšana. Es pieļauju, ka zināma pretošanās tīri praktiskiem pētījumiem ir mana kļūda.

Satura rādītājs

Latvijas Universitātes 64. konferences ietvaros LU Filoloģijas fakultāte Valsts pētījumu programmas LETONIKA projektā “Kultūra un vara: mijiedarbes latviešu valodā, literatūrā un folklorā” bija sarīkojusi virkni konferenču.

7. februārī notika Andreja Upīša konference “Jaunākā latviešu literatūra: sociālā realitāte un teksts”. Sadaļā “Žanru pārskati: 2005–2004” tika analizēta dzeja, proza, dramaturģija un krievu literatūra Latvijā, sadaļā “21. gadsimta teksts: atskati un pārskati” – dienas laikrakstu un žurnāla “Karogs” literatūrkritika, akadēmiskā literatūrkritika, latviešu literatūra internetā, spilgtākās debijas dzejā un bērnu literatūra. 21. gadsimta tekstu pētnieku uzmanību bija sais­tījis “Latviešu teātra ceļš uz postmodernismu”, “Detektīva formula jaunākajā latviešu kriminālromānā”, “Tematiskās aktualitātes: baudu un atkarību diskurss”, “Dažas spilgtākās parādības tūkstošgades mijas dzejā” un “Biogrāfiskā proza: femīnā iztēle un fakts”.

8. februārī notika konference “Vara un tradicionālā kultūra”. Tajā tika aplūkota mūsu nesenā pagātne PSKP vadlīniju gaismā, kas radīja tādu fenomenu kā latviešu padomju folklora (Kalna galā traktors rūc, Darbs tam liekas tīrais sīkums...), ar kuru konfrontē “Vēstījums par varas ielaušanos ikdienas dzīvē dzīvesstāstos” vai “Varas un pretestības valoda, zīmes un simboli 20.gs. 80. gadu folklorisma mūzikā”.

15. februārī projekta “Kultūra un vara: mijiedarbes latviešu valodā, literatūrā un folklorā” trešā konference bija veltīta mūsdienu latviešu valodniecībai. Tajā, piemēram, varēja noklausīties ziņojumu par valsts varas iespaidu uz latviešu valodas mācību grāmatas saturu un doties ekskursijā pagātnē (“Tipogrāfiju konkurence un tās nozīme latviešu rakstu valodas attīstībā 17. gadsimta beigās”) vai uz ģeogrāfiski attālām vietām (“Par Sibīrijas krāslaviešu valodu”).

17. februārī Ķīnas Tautas Republika svinīgi dāvināja Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai jaunākās grāmatas par Ķīnu, tā atzīmējot Ķīnas un Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 15. gadadienu.

24. februārī Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Rumāņu – moldāvu biedrība “Doina” un Rumānijas goda konsulāts Latvijā aicināja uz literatūras izstādes “Latvija – Rumānija: pagātne, tagadne un nākotne” atklāšanu Lielvārdes ielā 24. Skanēja rumāņu mūzika, raisījās tautas deju soļi. Pasākumu atbalstīja LR īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

27. februārī Mencendorfa namā apgāds “Atēna” iepzīstināja ar Ausmas Cimdiņas grāmatu “Dzīve tekstā. Raksti par literatūru”.Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Universitāte. Atvēršanas svētkus vadīja Valdis Muktupāvels un tajos muzicēja Dainis Cimermanis.

28. februārī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka Rūpniecības ielā 10 atklāja izstādi “2005. gads Latvijas grāmatniecībā”.

3. martā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 atklāja Latvijā dzīvojošā šveiciešu gleznotāja Ērika J. Grūbeļa (Erich J.Grübel) darbu izstādi un iepazīstināja ar viņa grāmatu “Smilšu pils Latvijā” (“Eine Sandburg in Lettland”).

Satura rādītājs

Pielikums LZP ZSKK 2006. gada 24. februāra lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gadā (3. pielikums)

Satura rādītājs

Aizgājis mūžībā Dzejnieks,
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, LZA Raiņa balvas laureāts
Andrejs Eglītis
(21.10.1912.– 23.02. 2006.)

Satura rādītājs

botānika – pētnieks – 1 vieta
zooloģija, akaroloģija – pētnieks – 2 vietas
zooloģija, entomoloģija – pētnieks – 1 vieta
vides zinātne, vides ķīmija – asistents – 1 vieta

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis – 7944988.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu;
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Etnoloģijas nodaļā specialitātē – etnologs – 1 vieta;
Arheoloģijas nodaļā specialitātē – arheologs – 1 vieta.

Dokumenti iesniedzami 2 nedēļu laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1201. istabā, tālrunis 7225948.

Pieteikumam pievienot:

1) Curriculum vitae;
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) zinātnisko publikāciju un konferenču sarakstu (2001.–2005.);
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas ( pēc pretendenta izvēles).

Satura rādītājs

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir parakstījusi 29 sadarbības līgumus vai memorandus ar dažādu, galvenokārt, Eiropas valstu zinātņu akadēmijām un daudzi no šiem dokumentiem paredz arī zinātnieku apmaiņu noteikta dienu skaita ietvaros, ko vienas valsts zinātnieki var uzturēties otrā valstī, lai veiktu kopīgus pētījumus, strādātu bibliotēkās vai arhīvos vai piedalītos zinātniskās konferencēs/semināros.

Ja Jums ir sadarbības partneri vai arī ja vēlaties uzsākt sadarbību ar savas zinātņu nozares kolēģiem LZA starptautiskās sadarbības valstīs, lūdzam Jūsu pieteikumus iesniegt LZA starptautisko sakaru speciālistiem. Vēlamais un ieteicamais dokumentu iesniegšanas termiņš – 3 mēneši pirms vizītes sākuma (Londonas Karaliskajai biedrībai 4,5 mēneši).

LZA Prezidijs 2005. gada 29. augustā apstiprināja “Noteikumus par Latvijas zinātnieku īstermiņa vizītēm un ārvalstu zinātnieku uzņemšanu LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros”, kuru pielikumā norādīts, kāda informācija par zinātniskās apmaiņas vizīti vai ārvalstu zinātnieka uzņemšanu LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līguma ietvaros iesniedzama pēc atgriešanās vai vieszinātnieka aizbraukšanas.

Kopš 2005. gada LZA ir iespēja izmitināt vieszinātniekus, kuri ierodas LZA sadarbības līguma ietvaros, LZA viesu istabās augstceltnes 14. stāvā. Sīkāku informāciju par līgumiem, zinātnieku apmaiņas nosacījumiem katrā valstī un iepriekšminētajiem noteikumiem, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām varat saņemt pie LZA starptautisko sakaru speciālistēm pa tālr. 7227391 vai 7223922; e-pasts: int@lza.lv vai lasīt “Zinātnes Vēstneša” 6. marta numura interneta versijā http://www.lza.lv/zv00.htm

2005. gadā iespēju veikt īstermiņa vizīti LZA sadarbības līgumu ietvaros visvairāk izmantojuši humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji: 43 vizītes no 76.

A.Draveniece, LZA Starptautisko sakaru nodaļa

Satura rādītājs

Latvijas Kultūras akadēmijā, kad to veidoja un vadīja rektors, profesors Pēteris Laķis, darbā par docētāju filozofijā tika pieņemts Roberts Mūks (Avens). Kulturologs un reliģiologs pilnveidojās ASV, taču pīšļi zemes klēpī tika guldīti š.g. 28.janvārī Galēnos (Vidsmuižā) viņa dzimtajā vietā, kur tajos laikos par pagasta skrīveri bija nozīmēts viņa tēvs, kurš agrāk darbojās Sēlijā (Viesītē).

Mūsu prezidente Vaira Vīķe–Freiberga saskatīja R.Mūkā domātāju un dzejnieku, kam bija latviskā dzīves izpratne ar pasaules filozofisko elpu. Par mūsu prezidenti dzejnieks taču teica – spožākā zvaigzne pie Latvijas debesīm. Dižajam cilvēkam Galēnos tiek veidots muzejs. To dara novadnieki kopā ar Roberta sievu Elzu Avenu. Viņai dzimtās vietas saistījās ar Bauskas pusi un Liepāju, bet pēc tam ar Vāciju, Franciju un ASV, tagad atkal ar ASV. Bet muzejam viņas dēls Aivars dāvināja tuva cilvēka Roberta gleznu, līdz tam bija tikai viņa fotogrāfijas.

Bēru ceremonijā piedalījās literatūrzinātniece un LZA īstenā locekle Janīna Kursīte–Pakule, mākslinieks un LZA goda loceklis Jānis Streičs, kā arī citi Latvijas profesori. Roberta Mūka pīšļi tika atstāti Latgalē (par šo vietu skaties klasisku darbu – Kazimirs Buņickis “Priestera Jordāna atmiņas”, ko izdeva Latgales Kultūras centra izdevniecība, Rēzekne, 2003., –277.lpp.). Pie R.Mūka kapa aug ozoliņš.

Kluba “Emeritus” biedrs, profesors Alfrēds Miltiņš

Satura rādītājs

2006. gada 22. martā plkst. 15.00 Rīgas Tehniskās Universitātes Mašīnzinātņu nozares promocijas padomes P – 16 atklātajā sēdē, Rīgā, Ezermalas ielā 6, 405. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Dīzeļdzinēju kloķvārpstu kakliņu virsmas apstrādes pētījumi” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof., Dr.sc.ing. Reins Lāneotss, prof. Dr.habil.sc.ing. Viktors Mironovs, prof. Dr.sc.ing. Ruslans Dorošenko.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5.”

***

2006.gada 24.martā plkst. 15.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Latviešu tautasdziesmu totēmiskā simbolika (radību, krustību un kāzu rituāli)”.
Recenzenti: Dr.philol.Dace Bula, Dr.philol. Angelika Juško–Štekele, Ph.D. Aivita Putniņa.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2006.gada 24.martā plkst. 17.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Dadaisms un tā interpretācijas konteksti”.
Recenzenti: Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.philol. Inguna Daukste–Silasproģe, Dr.philol. Raimonds Briedis.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2006.gada 27.martā plkst. 16.00 notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4.a, Rīgā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Ričards Brinslijs Šeridans un angļu 18.gadsimta komēdija”.
Recenzenti: Dr.art. Guna Zeltiņa, Dr.philol. Valda Čakare, Dr.philol. Ināra Penēze
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā, ar kopsavilkumu – LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2006.gada 28. martā plkst. 15.00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271.auditorijā notiks RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU Promocijas padomes P–02 atklātā sēde.
Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats – “Heterogēni polietilēntereftalāta, poliolefīnu un elastomēru kompozīti”.
Oficiālie oponenti: Dr.habil.phys. J.Tīliks, Dr.habil.sc.ing. G.Mežinskis, Dr.chem. B.Andersons.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotekā Ķīpsalas ielā 10.

***

2006.gada 29. martā plkst. 14.15 LU Bioloģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda b. 4, 2. auditorijā aizstāvēs promocijas darbu bioloģijas doktora grāda iegūšanai

par tēmu” Latvijas rāpuļu ekoloģija: vides faktoru saistība ar sauszemes rāpuļu izpltību un skaitu”
Recenzenti: Dr. habil. biol., asoc. prof. T. Zorenko, Dr. biol., prof. G. Brūmelis un Dr. biol., I. Caune
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2006.gada 30. martā plkst. 15.00 RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes sēžu zālē, Rīgā, Āzenes ielā 14/24, (271.telpa) notiks RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU promocijas padomes P–02 atklātā sēde.
Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba temats – “Romāņu travertīna korozijizturība”.
Oficiālie oponenti: Dr.habil.biol. R.Kārkliņš, Dr.sc.ing. M.Dzenis, Dr.geol. Ģ.Stinkulis.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotekā Ķīpsalas ielā 10.

***

2005. g, 30. novembrī LU Bioloģijas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulv. 4, promocijas darbu bioloģijas doktora (Dr. biol.) zinātniskā grāda iegūšanai bioloģijas nozarē, apakšnozarē – hidrobioloģija, aizstāvēja Anda Ikauniece par tēmu “Rīgas līča un Baltijas jūras zooplanktona daudzgadīgā dinamika un to kontrolējošie vides faktori”.
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 14, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Lailas Dubovas 2005.g. 30. novembrī paredzētā promocijas darba aizstāvēšana par tēmu “Mikrotestu izmantošana vides piesārņojuma novērtēšanā” nenotika, jo autore darbu paņēma tā papildināšanai ar jaunākiem datiem.

***

2005. g, 14. decembrī LU Bioloģijas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulv. 4, promocijas darbu bioloģijas doktora (Dr. biol.) zinātniskā grāda iegūšanai bioloģijas nozarē, apakšnozarē – botānika, aizstāvēja Pēteris Evarts–Bunders par tēmu “Vītolu (Salix L.) ģints Latvijā”.
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 11, nepiešķirt – 2, nederīgu biļetenu nav.

***

elektrotehnikas nozares promocijas padome ”RTU – P14” 2006. gada 23.februāra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē Aleksandram Mesņajevam par promocijas darbu “Mazjaudas vējenerģētiskās iekārtas efektivitātes paaugstināšana ar momentelektrodzinēju bezreduktora vēja orientācijas sistēmā”.
Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

DU psiholoģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2006.gada 1.martā ALEKSEJS RUŽA aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Latvijas iedzīvotāju sociālie priekšstati par ES valstīm”. Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – 0, nederīgu biļetenu nav. Aleksejam RUŽAM tika piešķirts psiholoģijas doktora (Dr.psihol.) zinātniskais grāds psiholoģijas nozarē sociālās psiholoģijas apakšnozarē.

Satura rādītājs

Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 20. martā.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 2.martā