Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2006. gada  10. aprīlis: 7 (320)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS
PAVASARA PILNSAPULCE

2006.gada 6.aprīlī

PĀRSKATS PAR LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS DARBĪBU 2005. GADĀ

LZA ģenerālsekretārs
Raimonds Valters

1. LZA un nozīmīgākie notikumi Latvijas zinātnē

Analizējot vairāk nekā 70 iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, LZA nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2005.gadā:

• Izstrādāti jauni kvantu skaitļošanas algoritmi. Tie ļauj daudz ātrāk risināt problēmas, kuras ir pārāk sarežģītas tradicionālajiem datoriem un prasa tiem lielāku atmiņu (LZA kor.loc. Andris Ambainis, akadēmiķis Rūsiņš Mārtiņš Freivalds. LU Matemātikas un informātikas institūts sadarbībā ar Vaterlo universitāti, Kanāda).

• Medicīnas praksē ieviesti divi agrāk izstrādāti oriģināli imūnpreparāti – Rigvir un Larifāns, kas izmantojami vēža imūnterapijā un sekundāra imūndeficīta ārstēšanā (LZA goda locekle Aina Muceniece un Dr.med. Guna Feldmane. LU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts).

• Izveidota Letonikas zinātniskā programma, desmit gadu pētījumu rezultāti apkopoti Pirmajā Letonikas kongresā 2005.g. oktobrī Daugavpilī un Rīgā. Letonika ir starpdisciplināra humanitāru zinātņu kopa, sabiedrības garīgās kultūras veidotāja, kas pēta Latvijas vēsturi, valodu un kultūru no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

• Izstrādāts bezkontaktu asinhronais ģenerators ar divkāršu barošanu bezreduktora vēja enerģētiskām iekārtām, kas ļauj būtiski palielināt vēja enerģijas izmantošanu (Dr.habil.sc.ing. Nikolajs Levins, Dr.habil.sc.ing. Vladislavs Pugačevs, LZA kor.loc. Leonīds Ribickis. LZA Fizikālās enerģētikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte).

• Izstrādātas jaunas tehnoloģijas ekoloģisku, veselīgu produktu ražošanai no krūmcidonijām un lielogu dzērvenēm (Dr.biol. Edīte Kaufmane, Mg.sc. Dalija Segliņa, Dobeles Dārzkopības izmēģinājumu stacija)

• Izstrādāta imersijas hologrāfiskā ieraksta metode, kas dod iespēju ierakstīt hologrāfiskos režģus ar ļoti mazu (50 nm) periodu (Dr.phys. Jānis Teteris. LU Cietvielu fizikas institūts)

• Atklāta interleikīna–1 gēna polimorfisma saistība ar koronārās sirds slimības iekaisuma marķieriem. Tas būtiski papildina izpratni par šīs slimības izraisīšanos un palīdz izvēlēties piemērotu terapiju slimnieku ārstēšanā (Dr. biol. Normunds Līcis, Gustavs Latkovskis, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca)

• Zinātnisko avotu apritē ieviesta vēl viena viduslaiku hronika – rakstītās vēstures avots par 14.gs. notikumiem Baltijā. “Vartberges Hermaņa Livonijas hronika” (no latīņu valodas tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Atzīmēta ar 2005. gada Baltijas Asamblejas balvu).

• Izpētīta un pirmoreiz apkopota latviešu un vācu literatūras, ieskaitot vācbaltiešu literatūru, vēsture un ietekme Latvijā: “Vācu literatūra un Latvija. 1890–1945” (sastādītājs un zinātniskais redaktors akadēmiķis Benedikts Kalnačs, autoru kolektīvs: Benedikts Kalnačs, Dr.philol. Inguna Daukste–Silasproģe, Dr.philol. Māra Grudule, Dr.philol. Zanda Gūtmane, Jana Vērdiņa, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

• Zinātniski apkopota dekoratīvo krāšņumkrūmu rododendru introdukcija un kultūras vēsture Latvijā, kā arī Latvijā selekcionēto brīvdabas rododendru šķirņu apraksti (akadēmiķis Rihards Kondratovičs).

Ļoti plašs ir apbalvojumu klāsts, kurus 2005. gadā saņēmuši LZA locekļi. Akadēmiķis Elmārs Blūms un LZA ārzemju loceklis Edvīns Vedējs saņēmuši LZA Lielās medaļas. Akadēmiķim Saulvedim Cimermanim, akadēmiķim Kalvim Torgānam un kor. loceklim Jānim Gardovskim piešķirtas LR Ministru kabineta balvas zinātnē. Ar LR Ministru kabineta atzinības rakstu apbalvoti akadēmiķis Vitauts Tamužs un LZA goda loceklis Imants Lancmanis. Akadēmiķim Edvardam Liepiņam – LZA Gustava Vanaga balva ķīmijā, akadēmiķim Andrim Buiķim –LZA Pīrsa Bola balva matemātikā, LZA goda loceklim Valdim Jākobsonam – LZA Paula Stradiņa balva par Latvijas farmācijas tradīciju kopšanu. Ar Baltijas asamblejas balvu zinātnē apbalvots akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. Akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga saņēmusi Amerikas Baltiešu brīvības līgas balvu par brīvības ideālu izcilu aizstāvēšanu Latvijas labā un vācu un ebreju politiskā domātāja Hannaha Arenda balvu “Par politisko domāšanu 2005”. LZA goda doktors Paulis Lazda saņēmis PBLA 2005. gada balvu par Okupācijas muzeja izveides ierosināšanu un īstenošanu. Akadēmiķi Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Bērziņš un Jānis Vīksne, LZA goda doktors Andrejs Holcmanis un LZA goda mecenāts Juris Savickis saņēmuši Rīgas balvas.

Akadēmiķi Jānis Guntis Bērziņš, Andris Strakovs un LZA goda doktore Elga Kagaine saņēmuši LZA un AS “Grindeks” balvu Zelta pūce, akadēmiķis Ivars Kalviņš – LZA, AS “Grindeks”, LOSI un LU Biomedicīnas studiju un pētījuma centra Solomona Hillera balvu, kā arī Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Zelta medaļu. Kor. loc. Viesturs Melecis – LZA, SIA ITERA–Latvija un LIF mērķprogrammas IZK gada balvu vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēs, kor. loc. Juris Žagars – LZA, VAS “Latvijas Gaisa Satiksme” un LIF mērķprogrammas IZK balvu, kor.loc. Jevģenijs Joļins LZA un AS “Rd Alfa” balvu, kor.loc. Jurijs Merkurjevs – LZA, SIA “Lattelekom” un LIF mērķprogrammas IZK balvu. Akadēmiķis Viktors Hausmanis saņēmis RLB Andreja Krastkalna balvu, akadēmiķe Baiba Rivža – Jāņa Bisenieka piemiņas fonda balvu, akadēmiķi Jānis Stradiņš un Gunārs Čipēns – Latvijas Farmakoloģijas biedrības O. Šmīdeberga medaļu, kor. locekļi Tatjana Kozlovska un Pēteris Trapencieris – AS “Grindeks” D. H. Grindeļa medaļu, kor. loc. Nikolajs Sjakste – LOSI S.Hillera medaļu. Kor. loc. Rutai Muceniecei piešķirta L’Oreal Latvijas stipendija “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un LZA atbalstu.

LZA ārzemju locekļi Edvīns Vedējs un Andrievs Ezergailis un LZA goda doktors Andris Saltups apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, LZA goda locekle Aina Muceniece un LZA goda doktors Ilgonis Bērsons – ar Atzinības krustu.

LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis ievēlēts par Academia Scientiarum et Artium Europea īsteno locekli, akadēmiķis Andrejs Cēbers – par Academia Europea īsteno locekli, akadēmiķe Baiba Rivža – par Zviedrijas Karaliskās Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.

2. LZA un zinātnes politika Latvijā

10.februārī neilgi pēc stāšanās amatā Zinātņu akadēmijā viesojās LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Tikšanās laikā ar LZA prezidentu Juri Ekmani un Prezidija locekļiem bija runa par zinātnei papildus piešķirto Ls 2,5 milj. izlietošanu un nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, arī par Zinātniskās darbības likuma ātrāku pieņemšanu LR Saeimā. Ministru prezidents toreiz rosināja konceptuāli domāt par 2006. gada zinātnes budžeta līdzekļu pieauguma racionālu izmantošanu.

14. aprīlī LR Saeima trešajā lasījumā pieņēma Zinātniskās darbības likumu, kas paredz Latvijas zinātnei labvēlīgu normu – ikgadēju zinātnes budžeta pieaugumu par 0,15 % no IKP, līdz tiks sasniegts Lisabonas stratēģijā paredzētais valsts zinātnes finansējums 1 % no IKP. 19. maijā šis likums stājās spēkā, pārejas noteikumos bija rakstīts, ka sešu mēnešu laikā (līdz 19. novembrim) jāpieņem visi ar šo likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi, bet tie sav­laicīgi netika pieņemti. Tas radīja veselu virkni sarežģījumu, kas saistīti ar zinātnisko institūtu statusu, Latvijas Zinātnes padomes statusu, promocijas padomju darbības apturēšanu (apstākļos, kad Latvijā tik ļoti trūkst zinātņu doktoru) un citas problēmas. Birokrātija sarežģī daudzus procesus, un, manuprāt, ir pamats runāt par Izglītības un zinātnes ministrijas nepietiekamo kapacitāti apstākļos, kad no ministrijas ierēdņu darba ir atkarīga gan Eiropas naudas, gan jau 2006. gadā zinātnei piešķirtās LR budžeta naudas sekmīga apgū?ana.

Kaut arī 2005. gadā aizstāvēto doktora disertāciju skaits (112) salīdzinājumā ar 2004. gadu (79) ir pieaudzis par 42 %, līdz vēlamajam jauno doktoru skaitam – 300 gadā vēl ir tālu. Jaunu doktoru skaita pieaugumu sekmēja augstskolu pasniedzēju algu palielinājums 2004. gadā un Eiropas Sociālā fonda granti inženierzinātņu un dabas zinātņu doktorantiem. Satraukumu rada fakts, ka pēc studentu sadalījuma pa tematiskajām grupām 2004./2005. m. g. dabas zinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas studē tikai 5,5 % visu studējošo, inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību 9,2 %, bet sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības – 54,7 %. Tātad ļoti aktuāla problēma ir motivēt jauniešus vairāk pievērsties arī dabas zinātņu un inženierzinātņu studijām, vairāk popularizēt sabiedrībā dabas zinātņu un inženierzinātņu sasniegumus.

Pie LR Ministru kabineta izveidota Ilgtspējīgas attīstības padome, par tās priekšsēdētāju ievēlēts akadēmiķis Māris Kļaviņš. LR MK Informācijas sabiedrības nacionālajā padomē darbojas akadēmiķi Juris Ekmanis, Dace Markus, Baiba Rivža un Andrejs Siliņš. Stratēģiskās analīzes komisijā pie LR Valsts prezidenta – akadēmiķi Elmārs Grēns, Baiba Rivža un Pēteris Zvidriņš. Nacionālās attīstības plāna 2007. – 2013. g. izstrādes darba grupā – akadēmiķi Juris Ekmanis un Baiba Rivža. Akadēmiķis Juris Ekmanis ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvās padomes loceklis.

Ar atzinību jānovērtē darbs, ko veic LZA Terminoloģijas komisija (vada akad. Valentīna Skujiņa), Valsts emeritēto zinātnieku padome (akad. Mārtiņš Beķers) un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (akad. Raimonds Valters). Aizvadītajā gadā Valsts emeritētā zinātnieka mūža granti piešķirti 50 zinātniekiem, VZKK izskatīja un akceptēja 107 promocijas darbus.

3. LZA saieti un citas aktivitātes

LZA izveidojusies laba sadarbība ar LR Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Zinātnes padomi, Augstākās Izglītības padomi, LR Aizsardzības ministriju, LR Zemkopības ministriju, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Ventspils Augstskolu, Vidzemes Augstskolu, Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, Rīgas domi, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, Baltijas studiju veicināšanas apvienību (AABS), Latvijas Inteliģences apvienību, Rīgas Latviešu biedrību, kopīgi tiek organizēti daudzi pasākumi. Daudzi LZA locekļi ir universitāšu profesori un LZP locekļi.

2005. gadā notika 2 LZA pilnsapulces un 5 LZA sēdes, divas izbraukuma un divas nodaļu kopsēdes, kā arī 16 nodaļu sēdes.

Pavasara pilnsapulci 14. aprīlī atklāja LZA prezidents Juris Ekmanis. Iepriekšējo darba gadu viņš raksturoja kā nemierīgu, jo tas bija pirmais gads, kad LZA darbojās kā Eiropas Savienības valsts Zinātņu akadēmija. Prezidents atzīmēja, ka pilnsapulces diena – 14. aprīlis ir vēsturiska, jo šajā dienā īsi pirms pilnsapulces sākuma LR Saeima trešajā lasījumā pieņēma Zinātniskās darbības likumu. LR valdības vārdā pilnsapulces dalībniekus sveica veselības ministrs Gundars Bērziņš un pamatoti brīdināja, ka pēc finansējuma piešķiršanas grūtākais vēl ir priekšā. Tika pasniegtas LZA vārdbalvas, balvas jaunajiem zinātniekiem, kā arī LZA un AS “RD Alfa” balvas fizikā un tās inženierpielietojumos. Atraktīvu akadēmisko lekciju “No idejas līdz zālēm – utopija vai realitāte Latvijā ?” nolasīja akadēmiķis Ivars Kalviņš. Pārskatu par LZA darbību 2004. gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LZA Uzraudzības padomes ziņojumu – akadēmiķis Pēteris Zvidriņš. LZA prezidents aicināja pilnsapulces dalībniekus iepazīties ar LZA un LR patentu valdes rīkoto izstādi “Latvijas zinātne pielietojumos” (5.–15. aprīlis)

Atklājot Rudens pilnsapulci 24. novembrī prezidents Juris Ekmanis atzīmēja, ka 19. maijā stājās spēkā “Zinātniskās darbības likums”, bet joprojām nav pieņemti visi ar šo likumu saistītie Ministru Kabineta noteikumi (visi nav pieņemti arī šodien), kas rada veselu virkni sarežģījumu. Pozitīvi vērtējams tas, ka ir izstrādātas zinātnes tehnoloģiskās attīstības un inovāciju stratēģijas pamatnostādnes un jaunas zinātnes prioritātes, kas jāapstiprina tuvākajiem četriem gadiem. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa referāts bija veltīts LZA vēsturiskajām saknēm “Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (dib. 1815. g.) – Zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā”. Fizikas gadā (atceramies, ka ANO Ģenerālā asambleja 2005. gadu bija pasludinājusi par starptautisko fizikas gadu) LZA Lielo medaļu saņēma izcilais Latvijas fiziķis – akadēmiķis Elmārs Blūms par magnētisko šķidrumu virziena iedibināšanu un attīstīšanu Latvijā. Laudatio Elmāram Blūmam runāja akadēmiķis Andrejs Cēbers. Laureāts nolasīja akadēmisko lekciju “ Magnētisko šķidrumu siltumfizika”. Notika jauno LZA locekļu vēlēšanas.

LZA sēdes bija veltītas šādām problēmām:

3.februārī LZA sēdē apsprieda Latvijas intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas. Sēdes dalībnieki noklausījās kor.loc. J.Kristapsona, Patentu valdes direktora Z. Aumeistera, akad. I.Kalviņa (“Izgudrojumu patentēšanas problēmas farmācijā”) un akad. U.Viestura ziņojumus. Sēdes dalībnieki pieņēma lēmumu par pasākumiem, kas veicami, lai motivētu zinātniekus aktīvāk patentēt savus izgudrojumus un sekmētu zinātnisko pētījumu rezultātu komercializāciju.

24. februārī LZA sēdē apsprieda doktorantūras problēmas Latvijā, noklausījās akadēmiķes Baibas Rivžas (“Doktorantūra kā Boloņas procesa trešais cikls”), akadēmiķa Raimonda Valtera (“Aktuālais promocijas darbu kvalitātē”) un Dr. habil. oec. Ludmilas Frolovas (“Ekonomikas un vadības zinātņu nozaru doktorantūras pašreizējās situācijas izvērtējums un nākotnes redzējums”) ziņojumus.

14. septembrī LZA sēdē LZA ārzemju loceklim Edvīnam Vedējam (ASV, Mičigana) pasniedza LZA Lielo medaļu par jaunu organiskās ķīmijas metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā. Laureāts nolasīja akadēmisko lekciju ”Izglītība un pētniecība organiskajā ķīmijā: mana pieredze ASV augstskolās”. Laudatio par laureātu “Četri profesora Edvīna Vedēja stabilitātes vaļi” runāja kor. loc. Pēteris Trapencieris.

6. oktobrī LZA sēdē “Izcilajam rīdziniekam LZA goda doktoram Valteram Capam – 100” pirmo reizi svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Valtera Capa balvas LZA goda doktoram Benjamiņam Jofem (ASV) un Dr.phys. Robertam Kalniņam par nozīmīgiem izgudrojumiem detaļu automatizētā manipulēšanā ar elektromagnētisko lauku (sistēma EMAGO). Par Valteru Capu un viņa nemirstīgo izgudrojumu “VEF Minox” runāja LZA prezidents Juris Ekmanis un Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters. Laudatio laureātiem un viņu radošajam veikumam, teica akadēmiķis Andrejs Cēbers.

16. martā FTZN un ĶBMZN kopsēdē apsprieda jautājumus par zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus. Sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda akadēmiķu Jāņa Grabja (“Nanostrukturālu materiālu izstrādes aparatūra”) un Andra Krūmiņa (“Zinātnes infrastruktūra – jaunieguvumi no ES struktūrfondiem – jaunās iespējas”) ziņojumus. Nolēma, ka ir svarīgi sekmēt racionālu jaunās aparatūras izmantošanu, plaši izmantot informāciju par jauno aparatūru un nodrošināt pieeju apa­ratūras izmantošanai visu ieinteresēto institūciju pārstāvjiem. Kā svarīgu problēmu sēdes dalībnieki atzīmēja līdzekļu meklēšanu jauniegūto unikālo iekārtu ekspluatācijas un amortizācijas izdevumu segšanai.

28. aprīlī ĶBMZN un FTZN kopsēdē “Nacionālais ciklotrona centrs (NCC) un tā izmantošanas perspektīvas” referēja Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras direktors Dr. chem. Andris Abramenkovs (“NCC izveidošanas perspektīvas Salaspils kodolreaktora teritorijā”), akadēmiķis Jānis Bērziņš (“Ciklotrona starojuma izmantošana fizikas un tehnikas pētījumos, kodolfizikas speciālistu sagatavošana”), akadēmiķis Juris Tīliks (“ Ciklotrona starojuma izmantošana ķīmijas un bioloģijas pētījumos, radioķīmijas speciālistu sagatavošana”), Latvijas Onkoloģijas centra Staru terapijas bloka vadītāja Dr. Ilga Vēvere (“Pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) metodes pielietojums onkoloģijā”), P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis Dr. Ēriks Reinholds (“PET metodes pielietošana kardioloģijā un citās nozarēs”) un “Radona” vadītājs Jāzeps Malnačs (“Ciklotrona izmantošana radioaktīvo izotopu ražošanā”). Pēc diskusijas sēdes dalībnieki pieņēma lēmumu atbalstīt NCC izveidošanu Salaspilī, kas dos jaunas iespējas praktiskajai medicīnai, kā arī zinātnisko un pielietojamo pētījumu veikšanai Latvijas zinātnei prioritārajos virzienos ķīmijā, fizikā, bioloģijā un medicīnā. Atbalstīta arī LU un RTU iniciatīva speciālistu sagatavošanai NCC darbībai un ar to saistīto zinātnisko pētījumu veikšanai.

No pārējiem LZA pasākumiem jāatzīmē:

• 18. martā pēc LZA ielūguma ar tās vadību un institūtu pārstāvjiem tikās Eiropas Komisijas enerģētikas nozares komisārs Andris Piebalgs. Viņš informēja zinātniekus par Eiropas Komisijas enerģētikas politiku turpmākajos piecos gados, kura tiks virzīta uz enerģijas efektivitātes palielināšanu, atjaunojamās enerģijas avotu attīstīšanu, energoapgādes drošības palielināšanu, kā arī uz enerģijas politikas saistīšanu ar vidi un pētniecību.

• 6. aprīlī darba vizītē LZA apmeklēja Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerālsekretārs Dr. Kamils Idriss. LZA prezidents Juris Ekmanis pasniedza viņam LZA goda doktora diplomu un akcentēja intelektuālā īpašuma aizsardzības īpašo nozīmi Latvijā – valstī, kas relatīvi nesen atguvusi neatkarību un radusi iespēju pašai kārtot likumdošanu. Kamils Idriss apmeklēja izstādi “Latvijas zinātne pielietojumos” un pasniedza WIPO sertifikātu un Zelta medaļu akadēmiķim Ivaram Kalviņam par raženu izgudrotāja darbu.

• 28. aprīlī veselības ministrs Gundars Bērziņš ministrijā tikās ar zinātniekiem, lai pārrunātu medicīnas un medicīnas zinātnes attīstības jautājumus Latvijā.

• 18. maijā LZA svinīgā ceremonijā trīs Latvijas zinātnieces – kor. locekle Ruta Muceniece, Dr. biol. Aija Linē un Dr. biol. Anna Zajakina saņema L’Oreal Latvijas stipendijas “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un LZA atbalstu. Ceremonijā uzrunu laureātēm teica Latvijas Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga – stipendiju Goda patronese.

• 25. maijā Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks Rātsnamā pieņēma LZA prezidentu Juri Ekmani un zinātnieku delegāciju sarunai par zinātnieku iesaistīšanu Rīgas pilsētas attīstības un vēstures problēmu risināšanā.

• 26.–27. maijā LZA, Jēkabpils rajona Padome, Sēlijas asociācija un Latvijas Kultūras fonds organizēja IV Sēlijas kongresu, veltītu novada kultūrvēsturei. Tā bija 32. Letonikas sēde. Vienlaikus Krustpilī un Sēlpilī risinājās Daugavas dienas. Lai aktualizētu Latvijas vēstures apgūšanu, kongresā vērtēja arī skolu novadpētnieku darbus un apbalvoja sekmīgākos 1905. gada notikumu pētniekus.

• 27. maijā notika LZS, LZA un LZP rīkotā konference “Latvijas zinātne attīstībā”. Konferenci atklāja LZA prezidents Juris Ekmanis, referēja kor. loceklis Imants Bērsons, akadēmiķi Elmārs Grēns un Maija Kūle.

• 27. jūnijā notika LZA Senāta paplašināta sēde, kurā akadēmiķis Georgs Andrejevs iepazīstināja ar savu darbu Eiropas parlamentā.

• 17. jūnijā Zemkopības ministrijā notika ministrijas speciālistu un LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas locekļu un LLMZA prezidija apspriede par agrārās zinātnes prioritārajiem virzieniem.

• 7. oktobrī notika LZA izbraukuma sēde Liepājā “Liepājas Pedagoģijas akadēmija– vecākā augstskola Kurzemē”. Zinātniskos referātus nolasīja LPA mācībspēki. LZA prezidents Juris Ekmanis un LPA rektore Gunta Smiltniece parakstīja LZA un LPA sadarbības līgumu.

• Īpašu nozīmi Latvijas zinātnes un sabiedriskajā dzīvē ieguva Letonikas I kongress. Tas rezumēja darbu kopš 1995. gada, kad aizsākās Letonikas pētniecība. 21. oktobrī kongresu iesāka Daugavpils Universitāte: “Latgale kā robežsituācijas fenomens”. 24.oktobrī RLB Lielajā zālē kongresu atklāja LZA prezidents Juris Ekmanis, ievadvārdus teica Latvijas Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga, dalībniekus uzrunāja LU rektors akadēmiķis Ivars Lācis, Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, RLB priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks. Plenārsēdē referēja LR izglītības un zinātnes ministre LZA kor. loc. Ina Druviete, akadēmiķi Jānis Stradiņš, Maija Kūle un Tālavs Jundzis.

• 16. decembrī LZA notika tradicionālais sarīkojums “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām”. Piedalījās LZA goda loceklis Dr.theol. Juris Rubenis, mākslinieki Rūdolfs Plēpis un Valdis Zilveris

Vairāki pasākumi bija veltīti Latvijas izcilo zinātnieku piemiņai.

• 4. janvārī Mencendorfa namā, kur LZA ārzemju loceklis Dītrihs Andrejs Lēbers (1923 – 2004) pirms diviem gadiem svinēja savu astoņdesmitgadi, tika atklāta D. A Lēbera piemiņas istaba.

• 26. janvārī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā notika akadēmiķa Solomona Hillera (1915–1975) piemiņas lasījumi un Solomona Hillera balvas pasniegšanas ceremonija.

• 12. aprīlī RLB namā notika grāmatas “Gustavs Vanags un organiskā ķīmija Latvijā”, red. J. Stradiņš atvēršanas svētki. Grāmata ir veltījums izcilākajam latviešu ķīmiķim–organiķim Gustavam Vanagam (1891–1965). Tā tapusi pēc profesora mazdēla Ērika Vanaga un viņa dzīvesbiedres Dagnijas ierosmes un izdota par viņu līdzekļiem.

• 12. maijā notika LZA goda doktora Leonīda Siliņa piemiņas pasākums, kurā tika atvērta L.Siliņa grāmata zviedru valodā “Baltijas jūra: ceļš uz brīvību. 1943–1945”

• 17. jūnijā Misiņa bibliotēkā Pasaules latviešu ārstu kongresa ietvaros notika akadēmiķa Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņas sēde un divu grāmatu – I. Lazovska publicistikas izlases “Kamēr vēl” un atmiņu krājuma par viņu “Vīrs vietā” prezentācija.

• 15.–16. septembrī Latvijas Organiskās sintēzes institūtā notika Paula Valdena 4. Starptautiskais simpozijs organiskajā ķīmijā, kuru organizēja kor. loc. Pēteris Trapencieris.

• 4. oktobrī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupa (vad. prof. Māra Jure) organizēja akadēmiķes Emīlijas Gudrinieces (1920–2004) pirmos piemiņas lasījumus.

• 19. oktobrī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikā tika atklāts akadēmiķa Ilmāra Lazovska krūšutēls (mākslinieks Viktors Suškevičs).

• 4. novembrī Rīgas Lielajos kapos atklāja tēlnieka LZA goda locekļa Induļa Ojāra Rankas darinātu piemiņas akmeni ievērojamajam rīdziniekam, raķešu būves pionierim Fridriham Canderam (1887 – 1933). Piemineklis tapis pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa ierosmes, ar Margarētas Jirgensenas–Canderes radinieku, firmas ITERA–Latvija (prezidents Juris Savickis), LZA Fonda un Rīgas Tehniskās universitātes (F. Canders ir bijušā Rīgas Politehniskā institūta absolvents) kopīgu finansējumu. Krievijas vēstniecība bija atgādājusi no Kislovodskas urnu ar zemi no F. Candera kapa.

• 13. decembrī LZA notika akadēmiķa Alfrēda Ieviņa (1897–1975) 30. piemiņas lasījumi. Tos organizēja akad. Tālis Millers.

LZA Senāta sēžu dienās HSZN organizē mākslinieku darbu izstādes. 2005. gadā bija skatāmas akvarelistes Ausmas Krūmiņas darbu izstāde “Vertikāle”, laikraksta “Latvijas Avīze” mākslinieku grupas izstāde – Baibas Sprances gleznas, Gata Šļūkas un Ērika Oša karikatūras, Kārļa Dobrāja darbu izstāde, t.sk. arī pieminekļa “Zelta ābele” meti, kuri tika iesniegti K. Čakstes pieminekļa konkursam, fotogrāfa Ērika Gaciha piemiņas izstāde “Latvijas daba”un LZA goda locekļa Jāņa Andra Oša izstāde “Studiju laiks”.

4. LZA sastāva izmaiņas

2005. gadā uz 4 akadēmiķu vakancēm bija 8 pretendenti, konkurss bija arī uz korespondētājlocekļu vakancēm, piemēram, ķīmijā 4 pretendenti uz vienu vakanci.

24. novembra pilnsapulcē par LZA īstenajiem locekļiem ievēlēja Benediktu Kalnaču, Andri Šternbergu un Jāni Vīksni, par LZA goda locekļiem – Māri Sirmo, Valdi Rūmnieku un Annu Žīguri, par ārzemju locekļiem Paulu Janmeiju (ASV), Gotfrīdu Ottingu (Austrālija), Zenonu Rokus Rudziku (Lietuva) un Rihardu Villemu (Igaunija). Par LZA korespondētājlocekļiem Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā – Agni Andžānu, Vladimiru Kasjanovu, Andri Kuzminu, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā – Māru Juri, Olģertu Nikodemusu, Ingrīdu Rumbu un Nikolaju Sjaksti, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā – Konstantīnu Didenko, Ilgu Jansoni un Andreju Veisbergu, Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļā – Aivaru Žūriņu. 2005. gadā LZA goda doktora grāds piešķirts Egilam Grīslim, Kamilam Idrisam, Jānim Klētniekam, Gunāram Preinbergam, Raimo Pullatam, Džīnam Šārpam, Ivaram Turovskim, Ligitai Vanagai un Mārai Vīksnai.

Atbilstoši LZA Statūtiem tās sastāvā ir paredzēti 100 īstenie locekļi līdz 70 gadu vecumam. Uz 2006. gada 15. martu tādu ir 58 no kopējā skaita 101. Statūtos ir  paredzēti 100 korespondētājlocekļi vecumā līdz 70 gadiem; šobrīd no kopskaita 105  tādu ir 79. 60 goda locekļu vakancēs  pašlaik ir ievēlēti 51, bet no 100 statūtos paredzētajiem ārzemju locekļiem ievēlēti 94.

5. Sadarbība ar Latvijas plašsaziņas līdzekļiem un zinātnes popularitātes celšana

Aizvadītajā gadā ievērojami uzlabojies LZA problēmu un aktivitāšu atspoguļojums Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Operatīvu informāciju LTV “Panorāmā” sniedza korespondente Judīte Čunka, par zinātnes saistību ar laukiem LNT runāja Mirdza Tupiņa. Ilgus gadus, pateicoties Baibas Šābertes profesionālismam un aktivitātei, zinātnes dzīves notikumus regulāri atspoguļoja Latvijas Radio I. Esam pateicīgi oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” galvenajam redaktoram LZA goda loceklim Oskaram Gertam un “Latvijas Vēstnesis Plus” atbildīgajam redaktoram Andrim Sproģim par ieinteresēto attieksmi pret zinātnes dzīves notikumiem. Laba sadarbība izveidojusies ar laikrakstiem “Latvijas Avīze” un žurnālu “Mājas Viesis”, “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai”, “Diena”, “Izglītība un Kultūra”, “Rīgas Balss”, “Brīvā Latvija”, ziņu aģentūrām LETA un BNS, žurnālu “Nedēļa”. Esam snieguši intervijas un materiālus laikrakstiem ‘”Telegraf”, “Vesti Segodņa” un “Čas”. Zinātnes problēmu un sasniegumu popularizācijas pamatā ir abpusēja ieinteresētība un profesionāla sadarbība, lai paaudžu maiņa Latvijas plašsaziņas līdzekļos nesagādātu lasītājiem vilšanos par neprecīzu un neinteresantu informāciju. Augsti vērtējam pieredzējušos “zinātnes žurnālistus” – Gundegu Skagali, Voldemāru Hermani, Ilzi Grīnumu, Daci Kokareviču, Ainu Rozenieci, no jaunajiem – Kristapu Baņķi, kā arī jauno laikraksta “Izglītība un Kultūra” redaktori Anitu Kalmani un aktīvo laikraksta komandu.

Zinātnes popularizācijai labi noder populārzinātniskie izdevumi – t.sk. LZA un LU Astronomijas institūta “Zvaigžņotā Debess”, pašlaik vecākais žurnāls šajā žanrā, par dabaszinātnēm un tehnoloģijām saistoši rakstošais LU žurnāls “Terra”, labu darbu paveica LZA kopā ar ārzemju latviešiem izdotais “Tehnikas Apskats”. Zinātnes problēmām veltītus rakstus publicē “Enerģija un Pasaule”. Labas cerības saistām ar jauno izdevumu “Ilustrētā Zinātne”, kurš līdzās zinātnes jaunumiem pasaulē paredz vietu arī Latvijai. Tiešo saikni ar zinātni nodrošina akadēmiķu Mārča Auziņa, Jura Ekmaņa, Māra Kļaviņa, Indriķa Muižnieka, Jāņa Stradiņa u.c. zinātnieku līdzdarbība populāro izdevumu redakciju padomēs. Īpaši jāatzīmē Zaigas Kiperes darbs LZA, LZP un LZS izdevumā “Zinātnes Vēstnesis”. Apkopojot plašu informatīvo materiālu par LZA un Latvijas zinātnes aktualitātēm, katru gadu iznāk LZA gadagrāmata latviešu valodā, bet katru otro gadu – angļu valodā. Popularitāti ieguvusi ar LZP finansiālo atbalstu veidotā Latvijas zinātnieku datu bāze internetā.

6. LZA starptautiskā sadarbība

LZA starptautisko sadarbību vada LZA viceprezidents Andrejs Siliņš, to organizēja Starptautiskās daļas darbinieces Anita Draveniece , Inese Skrīvele un Agnese Surkova.

2005.gadā LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni starptautiskās nevalstiskās organizācijās, kuru darbība virzīta uz zinātnes attīstības stratēģiskiem jautājumiem un problēmām, to skaitā Starp­tautiskajā zinātnisko apvienību padomē (International Council for Science, ICSU), Starptautiskajā Humanitāro zinātņu akadēmiju apvienībā (Union Academique Internationale, UAI), Starptautiskajā fondā zinātnei (International Foundation for Science, IFS) un Eiropas zinātņu akadēmiju federācijā (European Federation of National Academies of Sciences and Humanities, ALLEA), kura apvieno 52 Eiropas zinātņu akadēmijas. LZA ir Globālā zinātņu akadēmiju tīkla (The InterAcademy Panel on International Issues, IAP) dalībniece.

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā LZA pievienojās Eiropas akadēmiju Zinātnes konsultatīvajai padomei (European Academies Science Advisory Council, EASAC) un 2005. gadā viceprezidents Andrejs Siliņš trīsreiz piedalījās EASAC sēdēs.

LR valdības uzdevumā LZA viceprezidents Andrejs Siliņš pārstāv Latviju vairākās starptautiskās institūcijās: NATO Zinātnes komitejā, Eiropas Savienības Zinātniskās un tehniskās pētniecības komitejā (EU Scientific and Technical Research Committee, CREST) un Eiropas Komisijas Apvienotā pētījumu centra Ģenerāldirektorāta vadītāju valdē (Joint Research Centre Board of Governors).

Līdz 2006. gada 1. janvārim LZA ir parakstījusi 29 zinātniskās sadarbības dokumentus ar citu valstu Zinātņu akadēmijām. Noslēgto līgumu ietvaros 2005. gadā LZA uzņēma 53 zinātniekus, kuri Latvijā veica pētniecisko darbu 373 dienas, savukārt 76 Latvijas zinātnieki strādāja ārvalstu zinātniskajās institūcijās, izmantojot 601 dienu.

29. augustā LZA Prezidijs apstiprināja jaunus Noteikumus par Latvijas zinātnieku īstermiņa vizītēm un ārvalstu zinātnieku uzņemšanu divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros (tie atceļ 1996. gada 3.decembrī apstiprinātos noteikumus).

2005. gadā notika šādas ārzemju vizītes:

• 28. janvārī LZA prezidents Juris Ekmanis, viceprezidents Andrejs Siliņš un Senāta zinātniskā sekretāre Alma Edžiņa piedalījās Igaunijas ZA prezidenta Riharda Villema inaugurācijas ceremonijā Tallinā.

• 27.–30. aprīlī Taivanā notika sanāksme par ES un Taivanas sadarbību informāciju tehnoloģiju jomā, kurā piedalījās LZA prezidents Juris Ekmanis un viceprezidents Andrejs Siliņš.

• 9.–10. maijā LZA prezidents Juris Ekmanis un viceprezidents Andrejs Siliņš piedalījās jauno Eiropas dalībvalstu zinātņu akadēmiju vadītāju sanāksmē Parīzē, kur apsprieda Eiropas zinātnes centru efektīvākas izmantošanas iespējas, zinātnes ekselences kritērijus u.c. Pēc šīs sanāksmes J. Ekmanis un A. Siliņš apmeklēja Grenobli, lai iepazītos ar zinātnisko pētījumu iespējām Eiropas Ciklotrona centrā un tiktos ar tā vadību.

• 8.–10. jūnijā LZA delegācija – LZA prezidents Juris Ekmanis, akadēmiķi Jānis Stradiņš, Andrejs Siliņš un kor.loc. Jānis Kristapsons Helsinkos piedalījās 10. Baltijas intelektuālās sadarbības konferencē “Baltija pagātnē, tagadnē un nākotnē”.

• 10.–12. novembrī Ungārijas ZA sadarbībā ar ICSU un UNESCO organizētajā 2. Pasaules Zinātnes forumā “Zināšanas, ētika un atbildība” LZA pārstāvēja viceprezidents Andrejs Siliņš.

• 5. – 19. decembrī Romā Latvijas Akadēmiskā bibliotēka organizēja grāmatu izstādi “Dzintara ceļš”. Izstādes atklāšanā Itālijas Nacionālājā (Lūšu ) akadēmijā piedalījās akadēmiķis Tālavs Jundzis un LAB direktore Venta Kocere. 16. – 18. novembrī Tallinā LAB eksponēja Johana Kristofa Broces zīmējumus un aprakstus.

Turpinājās ārvalstu delegāciju, vēstnieku un citu augstu personu pieņemšana. 2005. gadā LZA apmeklēja Šveices Ārlietu ministrijas Attīstības un sadarbības aģentūras pārstāvji F.Montēls un H.Eizels, Vācu Aerokosmosa centra attīstības daļas vadītājs Dr. Kaju–Uvi Šrogls un starptautriskās sadarbības daļa vadītāja Dr. Kornēlija Rīsa, Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Ji Yanchi kopā ar Ķīnas Ārlietu institūta delegāciju, Nīderlandes karalistes un Luksemburgas vēstnieks R. Šuddebūms, Taipejas misijas Latvijā jaunais pārstāvis M.Lī, Vācijas vēstnieks E.Šupiuss un valsts vizītes ietvaros Igaunijas Republikas prezidenta dzīvesbiedre I.Rītelas kundze.

7. LZA finansiālais stāvoklis un saimnieciskā darbība

LZA valsts budžeta finansējums 2005. gadā bija Ls 137998,00 (2004. gadā bija Ls 131 623,00), tas izlietots LZA darbības nodrošināšanai.

2005.gadā akad. Tāļa Millera vadībā turpinājās LZA Fonda darbība. Piešķirtas K. Poča stipendijas fizikā Ls 60,– mēnesī uz 10 mēnešiem diviem stipendiātiem, J. Labsvīra stipendijas Latvijas vēsturē Ls 70,– mēnesī diviem stipendiātiem un D. A. Lēbera vienreizējas stipendijas Ls 80.– tiesību zinātnēs un politoloģijā divpadsmit Latvijas augstskolu studentiem. Jauno zinātnieku – D.A.Lēbera stipendiātu konferences materiālu izdošanai Ls 654.–. No Fonda līdzekļiem Ls 750.– izmaksāti F. Candera piemiņas akmens izgatavotājam tēlniekam I. Rankam un daļēji (Ls 100.–) segti LZA kor. loc. V. Karlivāna apbedīšanas izdevumi.

Runājot par Latvijas zinātnieku sociālo aizsardzību, jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā ievēlēti 50 jauni valsts emeritētie zinātnieki, tai skaitā akadēmiķi Valdis Bērziņš, Arnis Kalniņš, Oļģerts Krastiņš un kor. loceklis Andris Ferdats.

Akadēmiķes Ritas Kukaines vadībā pie LZA darbojas Valsts emeritēto zinātnieku biedrība “Emeritus”.

No svarīgākajiem Lietu pārvaldes risinātajiem saimnieciskajiem jautājumiem jāatzīmē: nodotas ekspluatācijā dienesta atpūtas telpas, kuras tiek izmantotas, lai izvietotu ārzemju zinātniekus, kas apmeklē akadēmiju starptautisko līgumu ietvaros; veikta pārbūve 17. stāva balkonā un izveidots pilsētas panorāmas apskates laukums 65 metru augstumā; veikti augstceltnes fasādes remonta darbi 14.–17. stāvu līmenī, veikts iekštelpu kosmētiskais remonts 148 m2 platībā.

Pilnu pārskatu par LZA darbību 2005. gadā sniedz LZA gadagrāmata [1]. Izsaku pateicību gadagrāmatas sastādītājiem LZA kor.loc. Jānim Kristapsonam, doktorēm Baibai Ādamsonei, Almai Edžiņai, Sofijai Negrejevai, Ievai Slokai, Ilgai Tālbergai, Ērikai Tjuņinai un izdevniecības Zinātne redaktorei Ievai Jansonei.

8. Secinājumi.

• LZA kopā ar LZP ir izdevies panākt Latvijas zinātnes budžeta ievērojamu palielinājumu 2006. gadam.

• Zinātnes notikumi biežāk tiek atspoguļoti Latvijas plašsaziņas līdzekļos.

• Jācenšas vairāk informēt sabiedrību pa Latvijas zinātnieku sasniegumiem it sevišķi dabas un inženierzinātnēs.

• Vairāk jārūpējas par jaunu cilvēku iesaistīšanu zinātnē, apmācību doktorantūrā un viņu piesaisti LZA aktivitātēm. Jāpanāk matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācīšanas uzlabošana vispārizglītojošās skolās. Jāpanāk jauno speciālistu skaita palielināšana eksaktajās un inženierzinātnēs.

• Aktīvi jāstimulē starpresoru zinātniski praktisku projektu izstrāde, piesaistot ES līdzekļus.

• Jāsaglabā LZA augsti kvalificētu speciālistu – ekspertu loma Latvijas zinātnes attīstības plānošanā.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums LZP ZSKK 2006. gada 28. marta lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gadā (4. pielikums)

Satura rādītājs


Eižena Āriņa balva

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s DATI un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai”
izsludina konkursu uz profesora Eižena Āriņa balvu par izcilu veikumu vai mūža devumu datorzinātnēs.

Pretendentus var izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko institūtu Padomes, a/s DATI, universitāšu Senāti un fakultāšu Domes. Balvas piešķir īpaša ekspertu komisija.

Izvirzot pretendentus, ne vēlāk kā 2006. gada 12.maijam jāiesniedz šādi dokumenti (divos eksemplāros):

• motivēts izvirzītāja iesniegums;

• pretendenta Curriculum vitae, norādot darba un mājas adresi, tel., personas kodu, e – pasta adresi;

• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā, darba nosaukumu norādot arī angļu valodā;

• izvirzāmais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Apbalvoto zinātnisko vai praktisko darbu viens eksemplārs tiek nodots glabāšanai Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, otrs – LIF mērķprogrammas IZK birojā.

Materiāli iesniedzami LZA zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas lauk.1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīga, LV 1050. Tel. uzziņām: 7223931

Satura rādītājs


Itālija Latvijā

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka pagājušā gada decembrī Romā, Academia Nazionale de Lincei sarīkoja grāmatu izstādi “Dzintara ceļš”, eksponējot Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas fondu bagātības un mūsdienu literatūru. Savukārt no 15. – 30. martam lasītājus un interesentus Lielvārdes ielā 24 priecēja Itālijas grāmatu izstāde “Jaunie mecenāti”. Bankas un monētas, arhitektūra, glezniecība un skulptūra, brīnišķīgā Itālija, kultūras mantojums – plašā tematiskā lokā lasītāju uzmanību saistīja 450 grezni izdotas grāmatas. Pateicoties Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas sadarbībai ar Itālijas vēstniecību Latvijā, mūsu skatītāji varēja iepazīties ar poligrāfijas mākslas darbiem no Itālijas un latviešu mākslinieku gleznotām Itālijas ainavām. Itālijas vēstnieks Latvijā Ferdinando Dzeca, atklāšanas runā uzsvēris šī kultūrvēsturiskā fakta nozīmi un pats patīksminājies par eskponātu skaistumu, teica labus vārdus par senu Itālijas tradīciju – banku mecenātismu, kas darbojas kopš Renesanses laika, kad Itālijas slavenākās ģimenes veidoja arī banku dinastijas.. Arī šo izstādi atbalstīja Itālijas Banku asociācija (Associazione Bancaria Italiana), bet vispār itāļu banku mākslas izdevējdarbību var skaitīt jau kopš 1861.gada un izdevumu katalogā būs jau 10 000 nosaukumu.

Lieliska doma, rosinošs piemērs banku kultūras aktivitātēm. Varbūt arī Latvijā?

I. T.

Satura rādītājs


LZA sadarbības līgumu ietvaros pieteiktās, apstiprinātās un/vai īstenotās

īstermiņa zinātniskās apmaiņas vizītes 2006. gada 1. ceturksnī

Nr. p.k. LZA partnerinstitūcija – Zinātņu akadēmija (ZA) vai Zin. pad (ZP) Zinātnisko apmaiņu kvota No Latvijas Uz Latviju
Dienu skaits Apmaiņas dalībnieka vārds, uzvārds, iestāde Dienu skaits Apmaiņas dalībnieki no ārvalstīm (vārds, uzvārds, apmeklējamā zinātniskā iestāde)
1 Austrijas ZA pēc vienošanās 3 Dr. L.Balode, LU Latviešu valodas institūts – –
2 Baltkrievijas Nacionālā ZA 30 dienas – – 28 Dr. A. Gruša,
Dr. A. Žlutka, abi –Latvijas Valsts vēstures arhīvs
3 Berlīnes–Brandenburgas ZA 6 nedēļas – – – –
4 Bulgārijas ZA 12 nedēļas 11 1 pers., vizīte notiks maijā 14 1 pers., vizīte notiks jūnijā
5 Britu akadēmija 3 mēneši 19 Dr. I. Trapenciere, LU Filozofijas un socioloģijas institūts 15 Prof. Dž. Sveins, LU LVI,
M.sc. Dž. Lidona, LZA
6 Čehijas ZA 8 nedēļas – – – –
7 Igaunijas ZA 75 dienas 14 Prof. A.Medvids, RTU Tehniskās fizikas institūts 70 Dr. P.Luika un Dr. H. Kukemelks, abi –LU Pedagoģijas un psihol. fak.,
MA. R. Hinrikusa, LU FSI,
Prof.R. Pullats, Latvijas Akad. bibl.,
Dr. D. Kropmans, RTU Tehn. fiz.i., i
A.Poitela un Lehti Vēvali (LZA),
Dr. M. Arukasks (LU FF;
4 pers. Vizītes notiks maijā–jūnijā
8 Itālijas NZA 30 dienas – – – –
9 Izraēlas ZA 6 nedēļas – – 31 1 pers., vizīte notiks maijā
10 Krievijas ZA 30 dienas – – – –
11 Lietuvas ZA 75 dienas 33 Prof. A. Medvids, Dr.stud. P.Onufrijevs (RTU Tehniskās fiz. institūts),
Dr.stud. K. Ogle, LMA MVI.,
Dr. R. Kaminska, LMA MVI ,
Dr. D. Bula, LU LFMI
6 Dr.D. Mikuleniene (LU Latviešu valodas institūts)
12 Melnkalnes ZA 21 diena – – – –
13 Norvēģijas ZA 12 nedēļas 18 2 pers., vizītes notiks augustā – –
14 Polijas ZA 100 dienas 16 Prezidents Dr. habil.phys. J. Ekmanis un LZA Senāta pr–js Dr.habil.chem. J. Stradiņš

2 vizītes notiks maijā

10 Dr. D. Demskis, LU Latvijas vēstures institūts
15 Slovākijas ZA 3 nedēļas – – – –
16 Slovēnijas ZA pēc vienošanās – – – –
17 Somijas ZA pēc vienošanās – – – –
18 ?veices ZA 8 nedēļas – – – –
19 Taivanas NZP pēc vienošanās – – – –
20 Ukrainas Nacionālā ZA 30 dienas 9 Prof. A.Medvids (RTU Tehniskās fizikas institūts) 10 Prof. A. Nepokupnijs (LU Latviešu valodas institūts)
21 Ungārijas ZA 12 nedēļas – – 7 vizīte notiks jūnijā
22 Zviedrijas Karaliskā Humanitāro ZA 4 nedēļas 29 1 pers., vizīte notiks oktobrī – –
23 Londonas Karaliskā biedrība nav ierobežojumu 82 Dr. U. Kalnenieks, LU Mikrobioloģijas un biotehn. institūts,
Dr.habil.med. J.Ērenpreisa, LU Biomedicīnas pēt. un studiju centrs
– –

Sīkāku informāciju par LZA zinātniskās sadarbības līgumiem skat. “Zinātnes Vēstneša” 5.numurā (2006) vai http://www.lza.lv/zv00.htm

LZA Starptautiskie sakari A.Draveniece

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2006. gada 19. aprīlī plkst. 14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P - 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

PĒTERIS GRABUSTS

aizstāvēs promocijas darbu "Nosacīto likumu veidošanas metožu izpēte un izstrādāšana uz daudzdimensiju datu izlases pamata" inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. Jānis Grundspeņķis, Dr.sc.ing. Ēvalds Viļums, prof., Dr.tech.sc. Jevgenijs Bodjanskis.
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://peter.ru.lv, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2006.gada 25. aprīlī plkst. 15.00 RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 310 auditorijā

Andris Martinovs

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu: “Elastomēru mehānisko īpašību prognozēšana uz paātrināto eksperimentu pamata“ inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: akad. Dr.habil.sc.ing., Juris Jansons (LU), Dr.sc.ing., prof. Ēriks Kronbergs (LLU), Dr.habil.sc.ing., prof. Jānis Vība (RTU). Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10; Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5 un interneta lapā http://www.rtu.lv/mmd/promocijas_darbi.htm”

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promociju padomes sēdē 2006. gada 14. februārī Anitra ROZE aizstāvēja promocijas darbu “Krāsu nosaukumi: lingvistiskais aspekts latviešu valodā” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav.

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promociju padomes sēdē 2006. gada 28. februārī Juris GRIGORJEVS aizstāvēja promocijas darbu “Latviešu valodas patskaņu sistēmas akustisks un auditīvs raksturojums” un viņam tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav.

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promociju padomes sēdē 2006. gada 28. februārī Anta TRUMPA aizstāvēja promocijas darbu “Adjektīvu semantiskā diferenciācija latviešu un lietuviešu valodā” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares latviešu diahroniskās valodniecības apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav.

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promociju padomes sēdē 2006. gada 7. martā Gunta ROZIŅA aizstāvēja promocijas darbu “Lingvistiskie un pragmatiskie principi banku un finanšu rakstveida saziņā angļu valodā un to īstenošana mērķvalodas studijās Latvijā” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares latviešu lietišķās valodniecības apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgi biļeteni – 2

***

Latvijas Universitātes matemātikas zinātņu nozares promocijas padome 2006.gada 8.marta atklātā sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr.math.) zinātnisko grādu LZA un LU Matemātikas institūta pētniekam Šarifam Guseinovam par promocijas darbu “Risināšanas metodes dažām inversām lineārām un nelineārām matemātiskās fizikas problēmām”.

Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav.

Satura rādītājs


Biodegvielas ražošanas attīstības virzieni Latvijā

2006.gada 13.martā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta zālē akadēmiķes Baibas Rivžas vadībā notika LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) kopsēde.

Viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem bija diskusija par biodegvielas ražošanas attīstības virzieniem Latvijā. Ar ziņojumu uzstājās akadēmiķis Dr.habil.oec. Arnis Kalniņš. Viņš norādīja, ka nenoniecina nevienu no citiem degvielas veidiem, tomēr šis pētījums ir saistīts ar biodegvielas attīstības iespējām. Pārskatā par biodegvielas attīstības tendencēm ir redzams, ka 2005.gadā biodīzeļdegviela sastādīja nedaudz vairāk kā 6% no kopējā dīzeļdegvielas apgrozījuma. Tiek prognozēts, ka biodīzeļdegvielas ražošanas jaudas 2006.gada beigās sasniegs no 2,3 līdz 2,6 miljoniem tonnu jeb desmitkāršosies, salīdzinot ar 2000.gadu. 2007.gada beigās biodīzeļdegvielas ražošanas kapacitāte pieaugs līdz 3– 4 miljoniem tonnu. Akadēmiķa A. Kalniņa priekšlikumi:

1) pētījumu jomā ir svarīgi ,,pārnest” uz Latviju biodīzeļdegvielas ražošanas un realizācijas kvalitātes sistēmu, kāda jau vairākus gadus sekmīgi darbojas, piemēram, Vācijā;

2) būtu vēlams sagatavot rokasgrāmatu biodegvielas ražotājiem un lietotājiem, kas ietvertu tādus jautājumus par biodīzeļdegvielu un tās maisījumiem ar fosilo dīzeļdegvielu, par rapša eļļu degvielai, par bioetanola maisījums ar fosilo benzīnu – E85;

3) ir lietderīga pilotprojektu veicināšana biogāzes ražošanā (ar attīrīšanu līdz dabasgāzes kvalitātei);

4) lai rastu vispusīgāku pamatojumu biodegvielas pielietošanas iespējām, nepieciešama atsevišķu decentralizēto biodīzeļdegvielas paraugražotņu (demonstrācijas jeb pilota objektu) veidošana uz inteliģentās tehnoloģijas bāzes (pēc Vācijas un Austrijas prakses).

Diskusijā savus priekšlikumus izteica akadēmiķis Dr. habil.sc.ing. Uldis Viesturs. Ņemot vērā lēmumu slēgt Jelgavas cukurfabriku, jādomā par iespējām sekmēt cukurbiešu noietu. Viena alternatīva būtu degvielas etanola ražošana no cukurbietēm. Latvijas Universitātes (LU) Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētnieki profesora Alekseja Daņiļeviča vadībā ir izstrādājuši un LR Zemkopības ministrijas subsīdiju saņemšanai iesnieguši projektu “Degvielas etanola (bioetanola) ieguves iespēju izpēte cukurrūpniecībā”. Šobrīd konkursa rezultāti nav zināmi, tomēr pozitīvs lēmums ļautu veikt pētījumu, kura rezultātā vismaz daļai zemnieku varētu tikt garantēta cukurbiešu realizēšana;

Problēma ir mazvērtīgas koksnes savākšana un racionāla izmantošana. Šī jautājuma risināšanai ir izstrādāts projekts ,,Biomasas netradicionālā izmantošana” (vadītājs akadēmiķis Dr.habil.biol. Mārtiņš.Beķers). Lielu ieguldījumu biomasas racionālā izmantošanā dos akadēmiķa Dr.chem. Bruno Andersona vadītā Valsts pētījumu programma “Lapu koku audzēšanas un racionālas izmantošanas pamatojums, jauni produkti un tehnoloģijas”, kuras realizācijā ir apvienojušies Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts ,,Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).

Pozitīvs piemērs ir arī akadēmiķa B.Andersona vadītais sadarbības projekts ,,Atjaunojamo izejvielu kompleksas izmantošanas zinātniskie pamati”, kura ietvaros sadarbojas pētnieki no dažādām zinātnes struktūrām. Tieši dažādu zinātnes nozaru speciālistu kompleksa pieeja biomasas efektīgas izmantošanas pētījumiem ir priekšnoteikums veiksmīgam problēmas risinājumam.

Savukārt akadēmiķis Dr.habil. agr. Aleksandrs Jemeļjanovs uzsvēra, ka vissvarīgāk būtu izstrādāt lopkopības produkcijas atliekvielu utilizācijas procesā radušās biogāzes izmantošanas tehnoloģijas un atrast metodes, kā izmatot biodegvielas ražošanas procesā radušos rapša raušus mājdzīvnieku un putnu ēdināšanā.

Diskusijā piedalījās arī kor.loc. Dr.habil.silv.Pēteris Zālītis, rosinot pievērst uzmanību rapša novākšanas problēmām, lai neatkārtotos 2004.gada situācija,, kad liela daļa platību palika nenopļautas. Akadēmiķis M.Beķers sacīja, ka būtu jāizvēlas piemērotākās tehnoloģijas cukurbiešu pārstrādei, un šī jautājuma izpētei ir pieteikts projekts Zemkopības ministrijas subsīdiju saņemšanai. Akadēmiķe B. Rivža aicināja sagatavot speciālistus maģistrantūrā un doktorantūrā, lai turpinātos biodegvielas vispusīga izpēte.

Diskusijas turpinājums paredzēts LLMZA kopsapulcē par alternatīvo enerģētikas resursu izmantošanas iespējām.

LZA LMZN zinātniska sekretāre Ieva Sloka

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 24. aprīlī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2005. gada 7.aprīlī