Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2006. gada  10. jūlijs: 13 (326)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


Profesors Jānis Bārzdiņš saņēma Eižena Āriņa balvu

zv326-1.jpg (31889 bytes)
Ežena Āriņa balvu saņem profesors Jānis Bārzdiņš

LZA Augstceltnē 21. jūnijā ilggadējam Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) direktoram, LZA akadēmiķim, LU profesoram, Dr.habil.comp. Jānim Bārzdiņam svinīgā ceremonijā pasniegta Eižena Āriņa balva par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā. Balvu dibinājuši LZA, a/s DATI Exigen Group un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” (LIF IZK).

Informācijas tehnoloģijas (IT) celmlauža Eižena Āriņa balva par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā ir dibināta 2000.gadā un šogad ir pasniegta jau ceturto reizi. Iepriekš balvu un stipendiju saņēmuši LZA akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors Dr.habil.math. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Latvijas Universitātes docents Dr.math. Vilnis Detlovs un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr.habil.sc.ing. Jānis Osis.

Balvu laureātam pasniedza LZA prezidents, akadēmiķis Juris Ekmanis, DATI Exigen Group prezidents, LZA goda doktors Valdis Lokenbahs un LIF IZK valdes priekšsēdētājs valsts emeritētais profesors Imants Meirovics. Svinīgā ceremonijā piedalījās IZM ministre, LZA akadēmiķe Baiba Rivža.

Savā runā Valdis Lokenbahs pateica lielu paldies Jānim Bārzdiņam, kā Skolotājam ar lielo burtu. Jau vairākus gadu desmitus Bārzdiņš ir viena no pašām redzamākajām figūrām gan teorētiskajā un praktiskajā datorikā, gan augstskolu pedagoģijā. Pats izaudzinājis 15 datorzinātņu doktorus, viņš jau ir sagaidījis gandrīz vēl otrtik zinātniskos “mazbērnus” – savu doktorantu doktorantus, nemaz nerunājot par maģistriem un bakalauriem, kuru skaits tuvojas tūkstotim. Tā ir pasaules līmenī redzama zinātniskā skola. Jānis Bārzdiņš ir bijis līdzdalīgs arī Latvijas IT industrijas radīšanā, ciešā sadarbībā ar tagadējām a/s DATI Exigen Group un a/s Exigen Latvia, radot biznesa procesu modelēšanas rīku GRADE, uz ko balstās programmizstrāde gan vadošajās Latvijas, gan citu valstu IT firmās.

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas
zinātniskā sekretāre S.Negrejeva

Satura rādītājs


Akadēmijā Ludmilas un Jāņi

Akadēmijā Ludmilas, Līgas un Jāņi– patiešām, LZA ir bagāta ar vasaras vidus skaisto vārdu īpašniekiem – trīs Ludmilas, viena Līga un 41 Jānis! 21. jūnijā tiem visiem par godu un klātesošiem par prieku Ludmila Azarova lasīja dzeju, Jānis Streičs – jautru fragmentu no savas jaunākās grāmatas par laikabiedriem, proti, par Oļega Rudņeva, tolaik Jūrmalas “valdnieka”, alošanos ar ārzemju dāvanu saņemšanu. Maestro Imants Kokars rosināja uz līgošanu, izmantojot līgotņu tekstu no Pumpura eposa “Lāčplēsis”. Ar skaistāko pamatdomu – sadosimies rokās un vēlēsim viens otram laimi, veselību un saticību.

I. T.

Satura rādītājs


ARODBIEDRĪBA INFORMĒ

Šā gada 29. jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā notika LZA Arodorganizāciju Padomes organizētā tikšanās ar IZM ministri akadēmiķi Baibu Rivžas k–dzi. Piedalījās Dr. Maija Bundule – IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Zinātnes nodaļas vadītāja, Anatolijs Melnis – IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks pārvaldes jautājumos, Astrīda Harbaceviča – LIZDA priekšsēdētāja un I.Trapenciere – LIZDA speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. No LZA Arodorganizāciju Padomes puses piedalījās vairāku institūtu pārstāvji.

Ministre B.Rivža informēja, ka IZM plāno nodrošināt 2007.gadā uzsākto bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām 100% apmērā. Šim nolūkam papildus nepieciešami Ls10 mlj, kurus iegūs no Valsts budžeta pieauguma zinātnei 2007.g., t.i. no 0,15% no IKP. Tātad, 2007.g. bāzes finansējumam kopā nepieciešami 14,6 miljoni latu un vadošo pētnieku alga zinātniskajās institūcijās no bāzes finansējuma sākot ar 2007.g. 1. janvāri būtu Ls 399, kas ir 50% no augstskolu profesoru zemākās mēneša algas likmes. Pārējo finansējumu zinātnieki varēs saņemt no fundamentālo (plānotais pieaugums 2007. gadā Ls 2 mlj.) un lietišķo pētījumu grantiem un valsts pētījumu programmām.

Taču, kā uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja A. Harbaceviča, zinātnieku bāzes finansējuma pieauguma piešķiršanas termiņš atpaliek par 4 mēnešiem no pedagogu darba samaksas pieauguma, jo pedagogu algu pieaugums gan 2006.g., gan 2007.g. paredzēts jau no septembra mēneša. Tas būtu jāņem vērā, plānojot zinātnieku bāzes finansējuma pieaugumu 2008. gadam.

Pārrunājot un debatējot palika neskaidrs jautājums par bāzes finansējuma atalgojumu zinātniski tehniskajam personālam un struktūrvienībām, kurš jāizmaksā no bāzes finansējuma infrastruktūrai paredzētās daļas, neskatoties uz to, ka piešķirto līdzekļu ietvaros tā ir samērā maza (2006.g.piešķirtajā finansējumā nebija ierēķināts atalgojuma sociālais nodoklis). Šis jautājums vēl vairāk saasināsies 2007. gadā, kad no grantiem un līgumdarbiem infrastruktūrai varēs novirzīt tikai 10%. LZA Arodorganizāciju Padome turpmākā sadarbībā ar IZM pie šī jautājuma vēl atgriezīsies.

Ministre B.Rivža uzsvēra, ka 2007. gadā sakarā ar bāzes, fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējuma pieaugumu, zinātniskām institūcijām būs stingra vienota atskaite par piešķirtā finansējuma izlietojumu. Būtisks finansiāls pieaugums 2007. gadā tiek plānots jaunajiem zinātniekiem no struktūrfondiem, veidojot jaunu zinātnieku grupas, kurās tiktu iesaistīti arī ārzemju zinātnieki.

Tikšanās gaitā tika noskaidroti vairāki ar zinātnes finansējumu saistīti jautājumi, un IZM ar sapratni izturas pret arodbiedrības izvirzītajām finansu problēmām.

Ceram, ka arī turpmāk savstarpēji sadarbojoties iespējamās problēmas tiks veiksmīgi risinātas.

LZA Arodorganizāciju Padome

Satura rādītājs


Rīgas balvas konkurss

Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas balvas biedrība izsludina konkursu 2006.gada Rīgas balvai zinātnē. Balva tiek piešķirta par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību. Apbalvojamie darbi var būt monogrāfijas, vienotas tematikas zinātniski pētījumi un apkopojumi vai atsevišķs zinātnisks pētījums. Apbalvošanas subjekts var būt arī izcils veikums Rīgas tēla veidošanā.

Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, augstskolu senāti un fakultāšu domes, Rīgas dome, Rīgas Balvas biedrība un Rīgas Latviešu biedrība līdz 2006. gada 10. septembrim, rakstiski iesniedzot motivētu ierosinājumu un uzziņu par kandidātu (Curriculum vitae), izvirzītāja vai pretendenta parakstītu iesniegtā darba (darbu) anotāciju latviešu valodā (darba nosaukumu arī angļu valodā). Pieteikumi iesniedzami LZA sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV – 1524, 2. stāvā, 231. istabā, vai attiecīgo zinātņu nodaļās vai pa pastu (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889, fakss 7821153, E pasts: alma@lza.lv) .

2006.gadā Rīgas balvas biedrība (RBB) sadarbībā ar Latvijas Tehnoloģisko centru (LTC) ir iedibinājuši balvu par nozīmīgu ieguldījumu inovatīva uzņēmuma izveidē un attīstībā.

Balvas pretendentus – uzņēmumu un tā vadītāju – izvirza zinātniski pētnieciskie institūti, Latvijas Zinātņu akadēmija un LTC.

Balvas piešķiršanai līdz 2006. gada 10. septembrim nepieciešams iesniegt sekojošus dokumentus: motivētu ieteikuma vēstuli ar pieteicējas organizācijas vadītāja parakstu; ziņas par pretendentu: vadītāja CV, uzņēmuma attīstības hroniku ar galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem un tā sadarbību ar zinātniskām iestādēm un ieguldījumu attiecīgajā nozares attīstībā, kā arī mecenātismā. Dokumentus balvas piešķiršanai var iesniegt:

LZA, Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV – 1050, e–pasts: alma@lza.lv, www.lza.lv, tālr.7223931.

LTC, Aizkraukles 21, Rīga, LV – 1006, e–pasts: ltc@latnet.lv, www.innovation.lv, tālr. 7558771.

Nolikums publicēts LTC un LZA interneta mājas lapās.

Satura rādītājs


ES pētniecības politika un Latvijas pētniecības politikas nākotne

Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Zinātņu akadēmija organizēja apaļā galda diskusiju ES pētniecības politika un Latvijas pētniecības politikas nākotne (EU research policy and the future of research policy in the Latvia)

Diskusiju atklāja: LZA prezidents un LZP priekšsēdētājs Juris Ekmanis. Diskusiju vadīja Arnolds Ūbelis.

Diskusija sākās ar diviem ievadreferātiem: Dr. Jan Kozlowski (Polija un Joint Research centre – IPTS – Seviļa eksperts) “The impact of EU research policy on the research policies of the New Member States” un profesors Andrejs Siliņš (Latvija) “Open method of coordination for the development of research policy”.

Uz diskusiju aicinātie tika rosināti runāt par talāk minētiem jautājumiem un izvirzīt arī citus jautājumus:

Latvijas pētniecības vieta Eiropas pētniecības telpā (vai ES pētniecības politika atbilst Latvijas valsts interesēm?);

valdības apstiprinātās Latvijas fundamentālo un lietišķo pētījumu prioritārie zinātnes virzieni 2006.–2009.g.;

prioritātes starptautiskas klases (Eiropas mēroga) pētniecības centru izveidei Latvijā;

Latvijas pētniecības politikas prioritātes (augstāk minēto mērķu realizēšanai, vai citas). Uz diskusiju kopumā tika aicināti atnākt vairāk kā 40 cilvēki.

Dr. Jans Kozlovskis analītiskā ES zinātnes politikas apskatā un tēmas jauno ES dalībvalstu kontekstā parādīja: pamatatšķirība starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm ir zinātnes politikas nacionāla lokāla orientācija jaunajās dalībvalstīs pretstatā atvērtībai un ātrai reakcijai uz notiekošo pasaulē vecajās dalībvalstīs.

0tra radikāla atšķirība – profesionalitāte.

ES kopīgai un veco dalībvalstu politikai ir raksturīgi: lielāka strukturizācija; daudz lielāks indikatoru detalizācijas līmenis; liela izmantojamo politikas instrumentu un metožu dažādība; daudz izsmalcinātāka terminoloģija; inteleģentāka un izsmalcinātāka valoda.

Kopīgā zinātnes stratēģija un politiskā virzība – abstrakto zināšanu un praktisko “know–how” aizvien lielāka mijiedarbība, kura balstās pasaulē uzkrāto zināšanu pieejamībā virtuālā telpā un ar to saistītā zināšanu sabiedrības izaugsmē.

Izaicinājumi ES jauno dalībvalstu zinātnes politikā: slikta zinātnes politikas koordinācija; ilgtermiņa mērķu neskaidrības un to trūkums; praktiski nenotiek politikas izvērtēšana un analīze un līdz ar to “benchmarking” un plānoto mērķu un ceļa zīmju sasniegšanas kontrole, t.sk. zinātnes politikas kļūdu analīze; daudz politiskas retorikas, nepareiza ES vispāratzītu terminu lietošana un interpretācija, ar tehnoloģijām un inovācijām saistītu jēdzienu lietošana vietā un nevietā; pārejas ekonomikas valstīm ir vajadzīga specifiska zinātnes un tehnoloģiju attīstības indikatoru sistēma, kura nav primitīva ES lietotās sistēmas nacionāla adaptācija.

Prof. Andrejs Siliņš, runājot par ES politiku, akcentēja “Open method of Coordination” kā stratēģiski radikālu soli ES zinātnes politikas pēdējo gadu dinamikā un Lisabonas mērķu sasniegšanā. Tā saucamā ES līguma punkta 169 izmantošana zinātnē dalībvalstu nacionālo programmu multinācionāla koordinācija ir solis, kurš pārliecinoši ved uz vienota darba tirgus radīšanu zinātnē un tehnoloģijās Eiropas Savienībā. Prof. Siliņš uzsvēra, ka “Open method of Coordination” politikas instrumenta izstrāde un argumentācija balstās uz pētījumu rezultātiem, kuri rāda, ka nacionālās programmās un pētniecības projektos naudas izlietojums ir mazāk “cost effective” kā kopīgos multinacionālos projektos un programmās. Tam ir daudz izskaidrojumu, bet starp tiem galvenie: vieglāk nokomplektēt intelektuāli stiprākas pētnieku komandas, lai sasniegu tā saucamo “critical mass”, kas vajadzīga nepieciešamu attiecīgo darbu veikšanai; labākas un lielākas iespējas zinātnes infrastruktūras izmantošanā un arī daudz efektīvāka tās izmantošana gan kvalitatīvi, gan ar lielāku noslodzi (t.i bez dīkstāves); labāka darba koordinācija un dziļāka sasniegto rezultātu analīze; lielāka zinātnieku konkurence.

Diskusijas dalībnieks Dr.Edvins Karnītis īsā replikā vēlreiz akcentēja Polijas kolēģa konstatējumu, ka vecajās ES dalībvalstīs “operational costs” ir 2–3 lielāki nekā jaunajās dalībvalstīs. Var akli kopēt vecās ES dalībvalsti un tērēt vairāk uz zinātnes politikas administrēšanu, bet, ja profesionālais līmenis ir zems, tad tas noved pie lieliem birokrātijas radītiem zaudējumiem;

RTU rektors prof. Ivars Knēts, akcentējot saikni starp augstāko izglītību un zinātni vienlaicīgi norādīja, ka pagaidām ir problēmas ar resursiem, no vienas puses, un to pēdējo gadu pieaugumu un izmantošanas efektivitāti, no otras puses. Tas arī liecina par detalizētas politikas trūkumu; oficiālām prioritātēm ir jābūt zināmām, bet līdzās tam pastāv vispārzināms plašāks prioritāšu loks, tas ir zinātnieku grupu ambīcijas un intereses balstītas uz augstas kvalitātes zinātni, tas ir “botom–up” iniciatīvas; ir problēmas ar horizontālo koordināciju un zināmu noslēgtību starp zinātnieku grupām, kuras ir noslogotas ar labiem ES projektiem. Ir problēma un uzdevums, panākt lielāku atvērtību un sadarbību, lai būtu sinerģija un lielāks labums zinātnes saimei; ir zinātnes un ražošanas mijiedarbības problēmas.

Dr. Arnolds Ūbelis, kā sēdes vadītājs:

Zinātnes un ražošanas mijiedarbība ir svarīga un tur slēpjas lielas zinātnes papildus finansējuma iespējas pie nosacījuma, ja Latvijas augsta līmeņa zinātne strādā ne tikai nacionālai industrijai, kuras kopējais pētniecībai domātais budžets gadā iespējams nesasniedz pat 1 miljonu latu, bet orientējas uz pasaules lielajām kompānijām ar zinātnes gada budžetu virs viena miljarda EUR. To skaits sniedzas desmitos un mērķtiecīgi strādājot pastāv iespējas rosināt miljonus vērtus pielietojamās zinātnes un arī specifiskus fundamentālās zinātnes pētījumus un attiecīgus kontraktus ar Latvijas vadošiem institūtiem

LZA prezidents Juris Ekmanis akcentēja problēmu – vai EUROSTAT indikatori dod pietiekošu priekšstatu par zinātnes un tehnoloģiju iniciatīvu efektivitāti? Ir vajadzīgs detalizēt un, jo vairāk mēs detalizējam nacionālā līmenī, jo labāk saprotam savas problēmas un radām priekšnosacījumus efektīvākai zinātnes politikai.

Prof. Uldis Viesturs – nav koordinācijas Latvijas politikā. Ir “politiķu” politika, kur praktiski zinātnei nav vietas. Ir zinātnes un zinātnieku politika. Ir augstākās izglītības – studiju politika. Nav politikas, kura veidojas kā viens veselums un balsta tautsaimniecību uz nācijas galveno resursu – inteliģenci un zinātni.

Diskusijas vadītājs Dr. Arnolds Ūbelis iezīmē tēzes, kuras var nosacīti saukt par diskusijas centrējumu šajā pirmajā apaļajā galdā un nākotnei, ja tas kļūs tradicionāls:

ekonomisko sistēmu sacensību pasaulē ir nomainījusi izglītības sistēmu sacensība. Panākumi tajā garantē panākumus tautsaimniecībā un labklājību. Piemēri nav tālu jāmeklē – Somijas izaugsme no viduvējas valsts1990.gadā līdz pasaules līmeņa inovāciju valstij 2006.gadā.

skaidra izpratne par topošo globāla mēroga zināšanu sabiedrību un tās iespēju izmantošanu;

prioritāro virzienu definēšana mazā valstī vienmēr saistīta ar nopietniem draudiem attīstībai un smagi deformē brīvo konkurenci un akadēmiskās brīvības, kas viennozīmīgi ir pamatā radošām izaugsmēm un augstākās izglītības kvalitātē valstī. Ja Latvijā nebūtu grantu sistēmas dažādība, kura rosina un atļauj daudzu virzienu pētījumus dažādos zinātnes laukos, Latvijas konkurētspēja ES Vienotā zinātnes telpā un ES Ietvara programmās būtu daudz mazāka.

Diskusijas vadītājs piedāvā pretnostatījumu: pakāpeniska pastāvošā lineāri plānota izaugsme (procentu desmitdaļas gadā) zinātnes un tehnoloģiju sektorā – kad sasniegsim ES vidējo līmeni!!!

Krīzes menedžmenta metožu pielietojums zinātnes un tehnoloģiju sektorā, lai tuvāko 5 gadu laikā sasniegtu ES vidējo līmeni zinātnes un tehnoloģiju sektorā un augstākā izglītībā (t.sk. palielinātu zinātnieku skaitu no pašreizējiem (5000 līdz 10000 – 12000)) un uz to balstītu labklājības izaugsmi; bijušo zinātnieku mobilizācija no uzņēmējdarbības sektora; struktūrfondu stipendijas 500 un vairāk Ls mēnesī doktorantiem un “postdokiem”;

10 – 20 struktūrfondu atgriešanās granti (savas pētniecības grupas izveidei) – 200 000 – 500 000 Ls Latvijas pasaules klases zinātniekiem pasaulē – piemēram Dr.Pauls Stradiņš – modernajās “photovoltaics” tehnoloģijas, kuru praktiskos pielietojumus ar nepacietību gaida viss enerģētikas sektors pasaulē. Ar lielu varbūtību lielās kompānijas, redzot šo nacionāla līmeņa žestu ar struktūrfondiem pasaules klases zinātniekam un viņa iespējami multinacionālai grupa, būs gatavas investēt papildus miljonus konkrētām tirgum orientētām izstrādnem. Var nosaukt virkni citu pasaules klases zinātnieku – piemēram: bioimformātikas profesoru Alvi Brāzmu (UK), vai Linardu Skuju optoelektronikā, kurš patriotisku motīvu vadīts formāli skaitās CFI, bet maizi ģimenei pelna Japānā kur viņu ir gatavi rekrutēt pastāvīgam darbam; daži tik pat lieli granti perspektīviem ārzemju zinātniekiem, lai dinamizētu akadēmisko un zinātnes vidi Latvijā; īpašs akcents uz dabaszinātnu mācībām vidusskolās, lai radītu pamatus kvalitatīvam darba spēkam ilgtermiņa 15–25 gados; kādi citi ārkārtas zinātnes politikas instrumenti ???.

Šī pretnostatījuma apspriešanai tika intensīvi izmantotas diskusijas pēdējās 20 minūtes, bet būtībā jautājums palika atklāts nākotnes diskusijām.

Iezīmējās divas kontroversiālas nostādnes:

Dr. Maija Bundule, pārstāvot IZM, iestājās par plānveida lineāriem pieaugumiem, kuri viņas vārdiem runājot nodrošinās panākumus.

Pārējie diskusijas dalībnieki dažādos aspektos akcentēja vajadzību pēc eksponenciālās vai lēcienveida izaugsmes, atsaucoties uz divu dažādu valstu pieredzi. Piemēram prof.Siliņš norādīja uz ASV pieredzi un politikas metodēm pārvarot atpalicības. Vēlreiz tika pieminēts Somijas kā mazas valsts piemērs.

Satura rādītājs


Viedoklis
par Eiropas Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu: izglītība, pētniecība un jauninājumi”.

Paziņojuma mērķis ir apstiprināt, ka modernizētas universitātes, plašas pētniecības programmas un konkrēti virzīta attīstība (development) ir Eiropas konkurētspējas veicināšanas pamats. Tiek postulēts, ka nepieciešams pastiprināt universitāšu sabiedrisko nozīmību Eiropā un panākt to spēcīgas partnerattiecības ar uzņēmējdarbības vidi.

Universitātēm tiek stādīts uzdevums ieviest jaunas apmācību formas, veicināt pārkvalifikācijas iespējas, iesaistīt izglītības sistēmā dažādu sociālo grupu pārstāvjus, panākt, lai iegūtā kvalifikācija atbilst darba tirgus prasībām un samazinātos to bezdarbnieku skaits, kuriem ir augstākā izglītība. Tiek prasīts, ka universitātēm ir vairāk jāattīsta starpnozaru pētniecība un jāveido ciešākas sai­tes ar rūpniecību, lai gan pašreiz rūpniecība vēl nav spējusi pietiekoši absorbēt universitāšu pētnieciskā potenciāla iespējas.

Vienlaicīgi tiek konstatēts, ka attīstību universitātēs kavē gan pārlieku daudzie valstu noteiktie administratīvie ierobežojumi, gan nepietiekošais finansējums. Lai tuvotos pašreizējam ASV līmenim, Eiropas universitātēs finansējumu uz katru studentu gadā vajadzētu palielināt par 10000 eiro (!).

Eiropas Komisija uzskata, ka, lai universitātes varētu uzlabot savu darbību, modernizēt savu struktūru un kļūt konkurētspējīgas, ir jāveic virkne neatliekamu pasākumu:

1. Jāpalielina studentu un mācībspēku mobilitāte un jānodrošina starpvalstu profesionālās kvalifikācijas atzīšana.

2. Jānodrošina universitāšu reāla autonomija un atbildība par savu darbību attiecībā pret sabiedrību kopumā.

3. Jāveido jaunas iekšējās pārvaldes sistēmas un jānovērš pārāk lielā sadrumstalotība fakultātēs, laboratorijās, administratīvajās vienībās.

4. Jāspēj ātrāk reaģēt uz tirgus prasībām un aktīvāk sadarboties ar uzņēmējdarbības vidi.

5. Studiju plānos jāietver prakse (kas Latvijā jau sekmīgi tiek realizēta profesionālajās bakalaura un maģistra programmās); doktorantu studijās jāiekļauj mācību priekšmeti par intelektuālā īpašuma tiesībām, uzņēmējdarbību, komandas darba iemaņām, komunikācijas zinībām.

6. Jāveicina mūžizglītības programmu piedāvājums, tajā skaitā arī tā saukto pēcdiploma izglītības programmu plašāka izmantošana.

7. Būtiski jāpalielina kopējo finansējumu universitātēm, koncentrējot to uz iegūtajiem rezultātiem. Jāpanāk, ka pētniecības finansēšanā aktīvāku dalību ņem dažādi ražojošie uzņēmumi, fondi un citi privātie finansēšanas avoti.

8. Jāveido situācija, lai universitātes spētu piesaistīt jaunus un talantīgus mācībspēkus un pētniekus, nodrošinot viņiem gan finansiālo neatkarību, gan labas karjeras attīstības iespējas nākotnē.

Dokumenta noslēgumā Eiropas Komisija secina, ka universitātēm ir un būs ļoti svarīga nozīme Eiropas nākotnes veidošanā un sekmīgas pārejas nodrošināšanā uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas balstās uz zināšanām. Tiek pieprasīts, ka, lai šo universitāšu lomu nodrošinātu:

Novērtējot dokumentu kopumā, jāsaka, ka visu tajā postulēto nosacījumu izpilde arī Latvijā neapšaubāmi dotu lielu stimulu mūsu valsts universitāšu tālākai attīstībai un modernizācijai. Jau pašreiz atsevišķas šī dokumenta prasības attiecībā gan uz augstāko izglītību Latvijā, gan pētniecību tiek sekmīgi realizētas. It sevišķi tas sakāms par valsts budžeta dotācijas un Eiropas Savienības finansējuma pieaugumu šīm jomām. Tomēr vienlaicīgi jāatzīmē, ka pastāv arī daudz problēmu, piemēram, joprojām nav sakārtotas mūsu universitāšu īpašuma tiesības, universitātēm nav iespējas ņemt kredītus bankās un nav tiesības rīkoties ar pašu nopelnītajiem finansiālajiem resursiem.

Augstākas izglītības padome

Satura rādītājs


Valsts emeritēto zinātnieku padomes 2006.gada 13.jūnija sēdes lēmums

sakarā ar grozījumiem Latvijas Republikas Ministru kabineta Nolikumā par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu, kas izdoti 2006gada 30.maijā (MK noteikumi Nr. 435).

Lai nodrošinātu nolikuma I daļas 3.1.punkta (Ja valsts emeritētais zinātnieks vēlas saņemt atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētājiem valsts budžeta līdzekļiem, viņš atsakās no mūža granta – pabalsta, iesniezot Latvijas Zinātņu akadēmijā rakstisku iesniegumu) izpildi, valsts emeritēto zinātnieku padome nolemj:

1. Valsts emertitētais zinātnieks iesniedz Valsts emeritēto zinātnieku padomei iesniegumu par atteikšanos no mūža granta, un pēc VEZP priekšsēdētāja rīkojuma Latvijas Zinātņu akadēmija ar nākošo kalendāro mēnesi pārtrauc mūža granta izmaksu.

2. Granta izmaksu atjauno vispārējā kopējā konkursa kārtībā.

Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs R.Valters

Satura rādītājs


Izbraukuma sēde uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”

Šī gada 8.jūnijā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA), sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LMZN), organizēja izbraukuma sēdi–semināru uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecību (MPS) “Vecauce”.

“Vecauce” ir vienīgā valsts saimniecība pētījumiem un izmēģinājumiem lopkopības un veterinārmedicīnas zinātnē un praksē, kur izmēģinājumiem var nodrošināt vajadzīgo dzīvnieku skaitu, tai skaitā jaunu dzīvnieku slimību diagnosticēšanas eksperimentiem.

Ar 1998. gada 1. septembri “Vecaucē” atvērts “LLU studiju centrs” kurā visu LLU fakultāšu 1. kursa studenti apgūst 1KP apjomā mācību plānos iekļauto studiju priekšmetu “Praktiskā lauku saimniecība.

Semināra sākumā dalībniekus uzrunāja MPS “Vecauce” direktors A.Aizsilnieks, raksturojot pētījumu saimniecības galvenos rādītājus.

MPS “Vecauce” var lepoties ar ikgadēju izaugsmi un pieaugošiem darbības rādītājiem. Kā viens no būtiskiem sasniegumiem būtu minama jaunas fermas celtniecība, kurā tiks nodrošināta vieta 500 slaucamajām govīm.

Bez tam līdztekus fermas celtniecībai tiek domāts arī par biogāzes ražotni. 70% biogāzes izejvielu sastādīs kūtsmēsli, savukārt 30% – biomasa.

Pēcāk ar referātu par pētījumu virzieniem augkopībā un nozares stāvokļa raksturojumu uzstājās direktora vietniece zinātniskajā darbā Z.Gaile, kā arī A.Plūme, kurš ziņoja par pētījuma rezultātiem par precīzām laukkopības tehnoloģijām sējumu nezāļainības noteikšanā, nezāļu apkarošanā un aerofoto lietošanā, prof. J.Valters, A.Dzilna un M.Krasovskis, kuru referāta temats bija saistīts ar saim­niecības meliorācijas sistēmu digitālām kartēm un to lietošanu.

Izmēģinājumu skates laikā varēja iepazīties ar zālaugu maisījumu, lucernu šķirņu vērtējumu, rapša, rudzu, miežu un citām apstādījumu platībām.

Izbraukuma sēdes nobeigumā dalībniekiem tika nodrošinātas praktiskas nodarbības par GPS punktu koordinātu, laukuma robežu iezīmēšanu un punktu atrašanu, kā arī izmēģināt darbu ar meliorācijas sistēmu digitālajām iekārtām.

Izbraukuma sēdes nobeigumā dalībnieki tika iepazīstināti ar bioloģiskās lauksaimniecības izmēģinājumu lauku.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Sloka

Satura rādītājs


Apstiprināts ar LZA Senāta lēmumu 2006. gada 20. jūnijā

Latvijas Zinātņu akadēmijas Emīlijas GUDRINIECES
balva jaunajam zinātniekam
NOLIKUMS

Emīlija Gudriniece (03.08.1920 – 04.10.2004), LZA akadēmiķe, RTU profesore, Dr. habil. chem. — izcila ķīmiķe un augstskolu pedagoģe, RTU (RPI) Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedras dibinātāja un ilggadēja vadītāja (1963–1989). Viņas vadītā katedra sagatavojusi vairāk nekā 800 bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas speciālistus, viņas vadībā izstrādātas 28 ķīmijas doktora disertācijas. E.Gudrinieces zinātniskais darbs veltīts heterociklu sintēzei, to bioloģiskās aktivitātes pētījumiem, arī augu eļļu praktiskās izmantošanas iespējām biodīzeļdegvielas ražošanā.

Lai godinātu Emīlijas Gudrinieces piemiņu un viņas devumu organiskajā ķīmijā un jauno speciālistu – ķīmiķu sagatavošanā, LZA 2006. gadā iedibina Emīlijas Gudrinieces balvu gada labākajam jaunajam zinātniekam ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā. Balvu piešķir par attiecīgajā kalendāra gadā aizstāvētu maģistra darbu vai inženierprojektu bioloģiski aktīvo savienojumu, dabasvielu un atjaunojamo enerģētisko resursu ķīmijas tehnoloģijas jomā.

1. Emīlijas Gudrinieces balvu piešķir katru gadu oktobrī. Balvas lielums ir 500.– Ls, to apmaksā Latvijas Zinātņu akadēmijas fonds no Emīlijas Gudrinieces dāvinājuma līdzekļiem.

2. Kandidātus Emīlijas Gudrinieces balvai var izvirzīt LZA īstenie locekļi, Latvijas universitāšu senāti vai attiecīgā profila fakultāšu domes.

3. Izvirzot kandidātus Emīlijas Gudrinieces balvai, iesniedzami šādi dokumenti:

• motivēts izvirzītāja ieteikums, kurā dots īss iesniegtā darba vērtējums un jaunā zinātnieka raksturojums;

• konkursa darbs, norādot uz titullapas universitātes nosau­kumu, darba nosaukumu, autora vārdu, uzvārdu. Uz titullapas jābūt norādei – LZA Emīlijas Gudrinieces jauno zinātnieku darbu konkursam;

• darba īsa anotācija latviešu valodā;

• publicēto darbu saraksts (ja tādi ir);

• uzziņu lapa (CURRICULUM VITAE) par darba autoru: vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods, darba vai studiju vieta, mājas un darba vietas pilnas adreses, telefoni, elektroniskais pasts;

4. Konkursa darbus vērtē un lēmumu par balvas piešķiršanu pieņem konkursa komisija, kuras sastāvu pēc LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas ieteikuma apstiprina LZA Prezidijs. Vismaz viens no komisijas locekļiem ir RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras docētājs.

5. Godalgotie darbi glabājas RTU bibliotēkā.

6. Laureāts saņem diplomu, medaļu un naudas balvu. Balvu pasniedz svinīgā sarīkojumā, kas veltīts E.Gudrinieces piemiņai. Paziņojums par balvas piešķiršanu tiek publicēts presē.

7. LZA Fonda valdei ir tiesības mainīt naudas balvas apmēru pirms kārtējās balvas izsludināšanas.

8. Materiāli iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā Akadēmijas laukumā 1 2. stāvā 231. istabā , Rīga, LV – 1524 (tālruņi uzziņām 7223931, 7220725 vai 7225361) līdz 15.septembrim.

Satura rādītājs


Apstiprināts LZA Prezidija sēdē 2006.g. 4. jūlijā

Emīlijas GUDRINIECES balva ķīmijas skolotājam
NOLIKUMS

Emīlija Gudriniece (03.08.1920 – 04.10.2004), LZA akadēmiķe, RTU profesore, Dr. habil. chem.— izcila ķīmiķe un augstskolu pedagoģe. RTU (RPI) Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedras dibinātāja un ilggadēja vadītāja. (1963–1989). Viņas vadītā katedra sagatavojusi vairāk nekā 800 bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas specialistus, viņas vadībā izstrādātas 28 ķīmijas doktora disertācijas. E.Gudrinieces zinātniskais darbs veltīts heterociklu sintēzei, to bioloģiskās aktivitātes pētījumiem, arī augu eļļu praktiskās izmantošanas iespējām biodīzeļdegvielas ražošanā.

Lai godinātu Emīlija Gudrinieces piemiņu un viņas ieguldījumu organiskajā ķīmijā un jauno speciālistu – ķīmiķu sagatavošanā, Latvijas Zinātņu akadēmija un RTU materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 2006. gadā iedibina Emīlijas Gudrinieces balvu gada labākajam ķīmijas skolotājam.

Balvas piešķiršanas kritēriji :

• ķīmijas skolotāja aktivitātes sava priekšmeta pasniegšanas kvalitātes uzlabošanā (laboratorijas izveide, mācību materiālu sagatavošana, jaunu tehnisko iespēju izmantošana apmācības procesā, kontakti ar ķīmijas nozares ražotājiem);

• pedagoģiskā prasme un spēja piesaistīt skolniekus ķīmijas studijām;

• apmācīto skolnieku un studentu sasniegumi ķīmijas olimpiādēs un zinātniskajā darbā;

• skolnieku, kas studē RTU MLĶF, skaits un zināšanas.

Balvas apjoms ir 500 Ls; balvu piešķir reizi gadā vienam ķīmijas skolotājam Balvu izmaksā LZA Fonds no Emīlijas Gudrinieces dāvinājuma līdzekļiem.

Apbalvojamo ķīmijas skolotāju iesaka RTU MLĶF izveidota konkursa komisija, kura sastāv no vismaz 5 locekļiem; komisijas sastāvā ietilpst RTU dekāns, viņa vietnieki, viens Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras docētājs un viens LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas pārstāvis.

Konkursa komisijas lēmumu apstiprina LZA Fonda valde.

Laureāts saņem diplomu, piemiņas nozīmi un balvas naudas daļu; balvu pasniedz svinīgā sarīkojumā, kas veltīts E.Gudrinieces piemiņai. Paziņojums par balvas piešķiršanu tiek publicēts presē.

Satura rādītājs


Pielikums LZP ZSKK 2006. gada 27. jūnija lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gada jūlijā (7. pielikums)

Satura rādītājs


IN MEMORIAM

Akadēmiķis Jānis FREIMANIS (06.04.1935. – 25.06.2006.)

25. jūnijā pēc ilgstošas slimības mūžībā aizgājis Rīgas domes deputāts, ievērojamais Latvijas ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors, Dr.habil.chem. Jānis Freimanis, Latvijas ķīmiķu–organiķu skolas dibinātāja profesora Gustava Vanaga skolnieks. Jānis Freimanis strādāja vairākās ķīmijas jomās un kopš Atmodas laika aktīvi iekļāvās Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Dzimis Rīgā 1935.gada 4.aprīlī, skolas gadus aizvadījis Jaunsvirlaukā un Rīgā, 1958. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti. Jau studiju gados, kad agri izpaudās jaunā zinātnieka spējas savākt un izvērtēt materiālu, aplūkot to atbilstoši modernajiem priekšstatiem, Jānis Freimanis pievērsās organiskajai ķīmijai. 1958. gadā J.Freimanis sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, agri – 1962. gadā aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta, 1971. gadā – ķīmijas zinātņu doktora disertāciju. Par enaminoketonu pētījumu rezultātiem 1974. gadā tika publicēta monogrāfija, kura nav zaudējusi aktualitāti arī šodien. Turpmākās zinātnieka intereses (1968–1984) saistījās ar fundamentāliem molekulāro autokompleksu pētījumiem nolūkā iegūt fotojutīgus materiālus, iesaistot sadarbībā dažādu specialitāšu pārstāvjus gan Latvijā, gan citās PSRS republikās. Šie pētījumi parādīja savienojumu perspektivitāti jaunu materiālu veidošanai mikroelektronikai. 1976. gadā Jānis Freimanis kļuva par laboratorijas vadītāju, un sākās viņa pētījumi prostaglandīnu ķīmijā. Par prostaglandīnu teorētiskajiem un praktiskajiem pētījumiem viņam un līdzstrādnieku grupai 1987. gadā piešķīra LPSR Valsts prēmiju. 1992. gadā J.Freimani ievēlēja par LZA akadēmiķi.

Deviņdesmitajos gados J. Freimanis pievērsās Latvijas naftas, mālu un organomālu pētījumiem. Šī tematika sasaucās ar viņa sabiedriskajām aktivitātēm, kurās nozīmīgu vietu ieņēma Latvijas neatkarības atgūšana un dabas bagātību izmantošana.

Kopā ar saviem līdzstrādniekiem J. Freimanis publicējis 625 zinātniskus darbus, t.sk. 4 monogrāfijas un 38 autorapliecības. Par zinātniskajiem sasniegumiem viņš saņēmis arī LZA Gustava Vanaga prēmiju (1976) un četras LPSR ZA Prezidija prēmijas.

Jānim Freimanim sabiedriskā un politiskā darbība prasīja daudz laika un enerģijas, taču viņš darīja to, ko prasīja šis laiks. Viņš bija Latvijas Tautas frontes Valdes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts (1990–1993), balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. 2001. un 2005. gadā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no Tautas partijas saraksta. Publicējis presē, īpaši laikrakstā “Diena”, daudz publicistisku rakstu, aplūkojot problēmas kodolīgā, brīžiem diskutablā manierē.

Pēdējos gados J.Freimanis pievērsās arī memuāru žanram, publicēdams autobiogrāfisko grāmatu “Visu vēju virpuļi. LTF kareivja – zinātnieka acīm” (Rīga, 2002) un rosinādams grāmatas “Ķīmiķu simfonija” (2004) tapšanu. Tā stāsta par 1953.–1958. g. LU ķīmijas studentu grupas gaitām. Savas atmiņu etīdes viņš publicējis arī grāmatās par profesoru Edgaru Imantu Siliņu (2002) un profesoru Gustavu Vanagu (2005). Akadēmiķis bija Melngalvju nama atjaunošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs un Rīgas domes Pieminekļu padomes loceklis.

Sabiedrības un Valdības atzinību Jānim Freimanim izteica Triju Zvaigžņu ordenis un Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

Esam zaudējuši ievērojamu zinātnieku, Latvijas patriotu, enerģisku Rīgas domes deputātu, cilvēku, kuram vienlīdz rūpēja gan Latvijas zinātnes, gan dzimtās pilsētas Rīgas attīstība.

Rīgas dome
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Satura rādītājs


Valsts pētījumu programmu priekšlikumu konkurss

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumiem Nr.443 “Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība” izsludina priekšlikumu konkursu valsts pētījumu programmu mērķu un uzdevumu definēšanai.

Konkursā ir aicināti piedalīties zinātnieki, zinātnieku grupas, zinātniskās institūcijas un valsts institūcijas, kā arī komersanti, biedrības un nodibinājumi, iesniedzot priekšlikumus par programmu mērķiem, uzdevumiem un saturu šādos prioritārajos zinātnes virzienos (apstiprināti ar Ministru kabineta 2006.g. 6.jūnija rīkojumu Nr.412 “Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2006.–2009.gadā”):

1. Agrobiotehnoloģijā – inovatīvas, videi draudzīgas pārtikas produktu ieguves tehnoloģijas.

2. Enerģētikā – videi draudzīgi atjaunojamās enerģijas veidi, enerģijas piegādes drošība un enerģijas efektīva izmantošana.

3. Medicīnas zinātnē – lietišķo zinātņu tehnoloģijās bāzēta klīniskās medicīnas attīstība.

4. Vides zinātnē – klimata maiņas reģionālā ietekme uz ūdeņu ekosistēmām un adaptācija, Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu vides ilgtspējīga apsaimniekošana un aizsardzība.

Iesniegumi konkursam jānoformē atbilstoši pielikumam “Iesniegums valsts pētījumu programmas priekšlikumu konkursam”, kurš atrodams IZM mājas lapā (www.izm.gov.lv), un jāiesniedz IZM 502.kabinetā vai arī jānosūta elektroniski uz e–pasta adresi maris.veliks@izm.gov.lv līdz š.g. 5.augustam.

Kontaktinformācija:

tālr.7047832, e–pasts: maris.veliks@izm.gov.lv
tālr.7047896, e–pasts: maija.bundule@izm.gov.lv

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomes paziņojums

Latvijas Zinātnes padome atgādina, ka atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumu Nr. 345 (25.04.2006.g.) 7.punktam fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansējuma pieprasījumi (1.pielikums) 2007. gadam iesniedzami Latvijas Zinātnes padomes birojā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 334.ist., kontaktpersonas Dr. I.Solomenikova, M.Putniņa, tel./fakss: 7223211, E–pasts: putnina@lza.lv) līdz š.g. 1.septembrim plkst. 17.00.

Pieteikumi iesniedzami trīs eksemplāros, kā arī elektroniskā veidā – MS Word formātā. Turpināmā projekta pieteikuma faila nosaukumā jānorāda projekta numurs (piem., projekta Nr. 05.1567 failam tiek piešķirts nosaukums 1567.doc).

Projekta iesniegumā iesniedzējs norāda Latvijas zinātnisko institūciju, kurā paredzēts īstenot projektu. Pieteikumam tiek pielikta atbilstošās institūcijas apliecinošā vēstule. Katra projekta iesniedzējam augšā minētiem dokumentiem pievienot divas aploksnes ar precīzi norādīto savu sarakstes pasta adresi.

Projektiem, kuri uzsākti 2005.gadā vai agrāk un par kuriem jau iesniegts gada pārskats par 2005.g., zinātniskais pārskats atkārtoti nav jāiesniedz LZP. Ja projekts uzsākts tikai 2006. gadā, zinātnisko pārskatu (4.pielikums) par projekta izpildi iepriekšējā finansēšanas periodā jānosūta LZP kopā ar projekta finansējuma pieteikumu 2007.gadam.

Tā kā būtiski palielinājušās zinātnisko pētījumu veikšanas iespējas un finansēšana, uzskatām, ka Latvijas Zinātnes padome varētu pārskatīt LZP finansējamo fundamentālo un lietišķo pētījumu virzienus un atbalsta veidus, sākot no 2008. gada. Šai sakarā LZP rekomendē:

• ieplānot visu esošo zinātnisko projektu izpildes nobeigumu 2007.gadā,

• projektu izpildi ar iepriekš paredzēto nobeigumu 2006.gadā pagarināt uz vienu gadu,

• projektu finansējuma pieaugumu 2007.gadā ieplānot ne vairāk kā par 50%, salīdzinot ar 2006. gada līmeni,

• tikai izņēmuma gadījumos pieteikt jaunus projektus 2007.g., paredzot to izpildi līdz 2007.gada beigām.

No jauna uzsākamos projektu pieteikumu failu nosaukumos jānorāda projekta vadītāja uzvārds (piem., H.Bērziņa projekta failam tiek piešķirts nosaukums hberzins.doc). Šiem pieteikumiem jāpievieno projekta anotācija angļu valodā pēc šādas shēmas:

Annotation (up to 1 page)

Project title
Project leader (Name, Surname, Title, Position, e–mail)
Organization
Description of the project
Topicality of the project
Aim of the project
Expected results
Main publications (up to 3)

Anotāciju nosaukumiem jāpievieno atbilstoši burti an, piemēram hberzinsan.doc.

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2006. gada 25. augustā plkst. 10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 145. auditorijā, Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Pārtikas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā

Evita Straumīte

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijā ražotu rudzu miltu cepamīpašību izpēte” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Kauņas Tehnoloģijas universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas katedras profesore, Dr.habil.sc.ing. Gražina Juodeikiene, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks, Dr.biol. Aleksejs Daņiļēvičs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore, Dr.habil.sc.ing. Lija Dukaļska.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā– 2, Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.

***

2006. gada 29. augustā plkst. 12.00 Daugavpils Universitātes (DU) Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Daugavpilī, Parādes ielā 1, 417. auditorijā.

MĀRĪTE KRAVALE

aizstāvēs promocijas darbu “Jauniešu neformālā izglītība Latvijā” pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Helena Geretsone, profesore, Ph.D., (ASV); Irina Maslo, profesore, Dr. habil.paed. (LU); Aleksandra Šļahova, profesore, Dr.paed. (DU).

***

2006. gada 29. augustā plkst. 15.00 Daugavpils Universitātes (DU) Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Daugavpilī, Parādes ielā 1, 417. auditorijā.

RUDĪTE GRABOVSKA

aizstāvēs promocijas darbu “Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā” pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Kerola Fortino, profesore, Ph.D., (ASV); Rasma Garleja, profesore, Dr. habil. paed. (LU); Jeļena Davidova, profesore, Dr.paed. (DU).
Ar promocijas darbiem var iepazīties DU bibliotēkā, Latgales Centrālajā bibliotēkā, Nacionālajā bibliotēkā un DU mājas lapā www.dau.lv

***

2006. gada 29. augustā plkst. 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūtā B korpusā, 407. auditorijā, Rīgā, Lomonosova ielā 1 notiks RTU promocijas padomes “ RTU P–17” atklātā sēde, kurā

ANDREJS KUZŅECOVS

aizstāvēs promocijas darbu “Sarežģītu sistēmu drošības nodrošināšana un optimizācija” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr.habil.sc.ing., Transporta tehnoloģiju institūta profesors Jurijs Martinovs, Dr.habil.sc.ing., Rīgas Tehniskās Universitātes Aviācijas Institūta profesors Vitālijs Pavelko, Dr.sc.ing., Rīgas zinātniski eksperimentālā centra “Aviatest LNK” izpilddirektors Aleksandrs Sorokins.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā un RTU mājas lapā www.rtu.lv.

***

2006.gada 29. augustā pulksten 15.00 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 1 Ērģeļu zālē

ANDA BEITĀNE

aizstāvēs promocijas darbu “Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā” mākslas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. philol., profesors Mārtiņš Boiko (J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), Dr. art., profesors Boriss Avramecs (Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola), Dr. art., asociētais profesors Ēvalds Daugulis (Daugavpils Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties JVLMA kancelejā (Rīgā, Kr. Barona ielā 1, 109 telpa) un mājas lapā www.music.lv/academy/lv.

***

2006. gada 30. augustā plkst. 1400 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes “RTU P–01” atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā

Vitālijs LAKEVIČS

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas mālu sorbcijas īpašības” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai fizikālās ķīmijas apakšnozarē.
Recenzenti: Dr.habil.chem. I.Vītiņa, Dr.habil.chem. A.Andersons un Dr.habil.chem. G.Sedmale.
Ar promocijas darbiem var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un internetā http//www.rtu.lv/zinatne/doktorantura.

***

2006. gada 30. augustā plkst. 1400 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes “RTU P–01” atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā

Ilga MUTULE

aizstāvēs promocijas darbu “Mikroviļņu pielietojums organiskajā sintēzē” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.
Recenzenti: Dr.chem. M.JURE, Dr.habil.chem. A.ZICMANIS un Dr.chem. R.ZEMRIBO.

***

2006. gada 6. septembrī plkst. 15.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 145. auditorijā, Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Pārtikas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā

Fredijs dimiņš

aizstāvēs promocijas darbu “Medus kvalitātes novērtēšanas rādītāji” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Lietuvas Lauksaimniecības institūta, Biškopības nodaļas vadītājs Dr.sc.ing. Jurģis Gedimins Račis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, Dr.habil. med. Renāte Ligere, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docente, Pārtikas ķīmijas centra vadītāja, Dr.chem. Ida Jākobsone.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.

***

2006. gada 15. septembrī plkst. 13.00 Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 215. auditorijā Daugavpilī, Vienības ielā 13, notiks Daugavpils Universitātes Literatūrzinātnes promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas doktora (Dr. filol.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ALĪNA ROMANOVSKA

Temats: “Antona Austriņa proza Eiropas literārajā telpā”.
Recenzenti: Dr.philol., Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, Dr. habil. philol., Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesors, akadēmiķis Benedikts Kalnačs, Dr. philol., Daugavpils Universitātes asociētā profesore Elīna Vasiļjeva.
Ar promocijas darbu var iepazīties DU Zinātniskajā bibliotēkā, Daugavpilī, Vienības ielā 13, kā arī DU mājas lapā http://www.dau.lv

***

2006. gada 15. septembrī plkst. 15.30 Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 215. auditorijā Daugavpilī, Vienības ielā 13, notiks Daugavpils Universitātes Literatūrzinātnes promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas doktora (Dr. filol.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

INGRĪDA KUPŠĀNE

Temats: “Emigranta apziņas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs”.
Recenzenti: Dr. habil. filol. Vera Vāvere, Dr. filol., Latvijas Universitātes asoc. prof. Viesturs Vecgrāvis, Dr. filol., Daugavpils Universitātes asoc. prof. Anna Stankeviča.
Ar promocijas darbu var iepazīties DU Zinātniskajā bibliotēkā, Daugavpilī, Vienības ielā 13, kā arī DU mājas lapā http://www.dau.lv

***

2006.gada 18.septembrī plkst. 16.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU–P03) Cietvielu mehānikas un Biomehānikas apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. auditorijā

Kaspars KALNIŅŠ

Aizstāvēs promocijas darbu “Virsmas atbildes metode ribotu kompozīto paneļu optimālā projektēšanā” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr.sc.ing., prof. Chiara Bisagni (Milānas Politehniskais institūts), Dr.habil.sc.ing., prof. Gundaris Teters (Polimēru mehānikas institūts), Dr.sc.ing., prof. Andrejs Krasņikovs (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2006.gada 21.septembrī plkst. 15.00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks “RTU – P05” Promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai enerģētikas nozarē aizstāvēs

Andris Skutelis

par tēmu “Daugavas HES kaskādes hidroagregātu vadības optimizācijas noteikšanas metode”.
Recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. J.Barkāns (RTU, Latvija); prof., Dr.sc.ing. A.Gasparjans (Latvijas Jūras akadēmija, Latvija); asoc.prof. S.Guseva (RTU, Latvija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU EEF mājas lapā http://www.eef.rtu.lv un RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

Satura rādītājs


Lasītāju ievērībai!

Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks
4.septembrī.
Jūlijā un augustā lūdzam e-pasta vēstules adresēt lza@lza.lv ar norādi “Zinātnes Vēstnesim”


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 4. septembrī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2006. gada 7.jūlijā