Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

2006. gada  9. oktobris: 16 (329)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

• Latvijas radošo savienību plēnums
• Akadēmiķa Viktora Hausmaņa runa Latvijas radošo savienību plēnumā
• Arodbiedrība informē
• Sociālās un humanitārās zinātnes Eiropas Savienības 7. Ietvara programmā
• LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gadā oktobrī
• Konkursi
• XI kreativitātes konference
• Latvijas kvartarsegas nogulumu pazemes ūdeņi un to aizsargātība
• Lāga dvēseļu straumē.....
• Aizstāvēšana

23. septembrī notika Latvijas radošo savienību (LRSP) plēnums “Latvijas radošās savienības – Latvijas nākotnei”.

Plēnumā piedalījās pirms astoņpadsmit gadiem notikušā vēsturiskā Latvijas Rakstnieku savienības valdes jūnija plēnuma organizētājs Jānis Peters, pēc kura ierosinājuma nodibināja Radošo savienību padomi, un viņš kļuva par pirmo LRSP priekšsēdētāju. Jūnija plēnums pieņēma Rezolūciju ar tālejošām sekām mūsu tautas turpmākajā attīstībā, tam arī mērķtiecīgi tika piešķirts starptautisks skanējums: ”Tajās jūnija dienās Latvija un Rīga uz brīdi zaudēja padomju provinces politiski pelēko statusu, kas bija radies pastāvīgas sovjetizācijas un, piedodiet, sistemātiskas rusifikācijas rezultātā” ( no J. Petera runas). Plēnuma idejas guva plašu atbalsi tālu aiz Latvijas robežām. Arī par šo notiekošo plēnumu J. Peters izteica cerību, ka “Latvijas radošie darbinieki šodien pat ar visskarbākajiem vārdiem būs ielikuši pamatīgu akmeni Latvijas Republikas celtniecībā”.

Dzejnieks Knuts Skujenieks erudīti pamatoja Nacionālās programmas izveides nepieciešamību Latviešu valodas vārdnīcas sagatavošanai un izdošanai, kā arī Nacionālās bibliotēkas celtniecības atbalstam. Abi šie priekšlikumi tika iekļauti plēnuma Rezolūcijā.

Par paveikto un darāmo kultūras laukā detalizēti informēja kultūras ministre Helēna Demakova, kas, tā izskatījās, bija ieradusies vienīgā no plašā lūgto politiķu klāsta. Vai tas rāda patieso mūsu politiķu attieksmi pret kultūras, zinātnes, mākslas nākotnes attīstību valstī?

Saasinātu viedokli par varas un kultūras attiecībām pauda žurnālists Māris Zanders, paužot viedokli, ka vara un kultūras cilvēki visos gadsimtos ir mazliet šizofrēniskās attiecībās, kā arī pārmetot cienījamajiem inteliģences pārstāvjiem popkultūras izplatīšanās veicināšanu.

Tika prezentēti arī divi socioloģiski pētījumi: prof. A. Tabūns par jauniešu kultūraktivitātēm un nacionālo integrāciju un A. Putniņa par radošo savienību problēmām.

Zinātņu akadēmijas pārstāvis akadēmiķis Viktors Hausmanis, atzīmējot, ka zinātnes finansējumā ir panākts zināms progress, tomēr vērsa uzmanību uz jauno zinātnieku, kas taču ir nākotnes veidotāji, problemātisko situāciju. Nepietiekoši tiek sagatavoti doktoranti, jaunajiem zinātniekiem nav iespējams uzturēt sevi un ģimeni ar esošajām algām – Ls 160 pirms nodokļu nomaksas. Arī pazīstami zinātnieki masveidīgi pamet pētnieciskos institūtus un pāriet labāk apmaksātos darbos.

Konstruktīvus priekšlikumus nākotnes perspektīvu skatījumā izteica Banku augstskolas rektore prof. Tatjana Volkova: “Patlaban pasaule atrodas pārejas posmā no zināšanu ekonomikas uz radošo ekonomiku…Lielbritānijas valdība pozicionē visu valsti kā pasaules radošo laboratoriju, kas varētu piesaistīt starptautiskus uzņēmumus… Latvijā jāmeklē spēcīgi radošie risinājumi”. Šīs idejas turpināja Ārvalstu investoru padomes Nākotnes vīzijas un stratēģijas komitejas vadītājs Romāns Baumanis: inovācijas un radošums virza ekonomiku, kas veido labklājīgu sabiedrību.

Par būtiskām un bieži sāpīgām radošo profesiju pārstāvju problēmām un to risinājumiem runāja vairāku radošo savienību pārstāvji: Inguna Lauce (Latvijas Dizaineru savienība), Vilnis Auziņš ( Latvijas Profesionālo fotogrāfu asociācija), Egils Šņore (Latvijas Dramaturgu ģilde), Ligita Ašme (Latvijas Komponistu savienība), Mārtiņš Heimrāts (Latvijas Mākslinieku savienība), Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība).

Ar izteiksmīgu runu un virkni radošu priekšlikumu (piem., dibināt pie Saeimas sabiedrisko palātu) plēnuma uzstāšanās programmu noslēdza kinorežisors Jānis Streičs. Sekoja debates un Rezolūcijas pieņemšana.

Zinātnieku savienības pārstāvji piedalījās plēnuma sagatavošanā un debatēs, kā arī bija iniciatori plēnuma nosaukumam un nodrošināja telpas – plēnums notika ZA prezidija sēžu zālē. Diemžēl Rezolūcijā virkne ieteikumu netika iekļauti, un tā sasteigtā veidā tika nodota presei. Nebija arī gaidītās politiķu un žurnālistu intereses. Tomēr plēnums atspoguļoja pašreizējo situāciju, saasināja uzmanību uz risināmām problēmām, un, kaut arī ne visi priekšlikumi fiksēti dokumentos, tomēr turpmākajā LRSP darbā tiks ievēroti.

Plēnuma materiāli: www.makslinieki.lv un laikrakstā “Diena” 25. septembrī.

LZS padomes priekšsēdētāja vietniece
LZS pārstāve LRSP prof. Rita Bebre

Satura rādītājs

Cienītā sēdes vadītāja!

Augsti godātie kolēģi!

Vispirms dažas ievadpiezīmes. Uzreiz gribu pasacīt, ka nepārstāvu nevienu radošo savienību – pārstāvu Latvijas Zinātņu akadēmiju. Otra piezīme – plēnums aicina runāt par nākotni – diemžēl savā runā pievērsīšos arī tagadnei un pagātnei un, treškārt, varu izteikt piezīmes, kas dažam labam amatvīram var šķist nepieņemamas.

Un pati pirmā piezīme ir par šī plēnuma rīkošanas laiku – saruna par radošo savienību darbu, par mūsu literātu, zinātnieku, mākslinieku darbību noteikti vajadzīga, bet vai tieši tagad Saeimas vēlēšanu tiešā priekšvakarā, kad tā jau televīzijas ekrānos skan tik daudz propagandas un aģitācijas runu un visādu solījumu? Mums ir vajadzīga lietišķa saruna, un vairāk tā būtu piemērota, kad priekšvēlēšanu drudzis norimis.

Daži vārdi par mūsu Zinātņu akadēmiju, ko man šodien lemts pārstāvēt – tajā apvienojušies daudzi izcili mūsu zinātnieki, taču Zinātņu akadēmijas nozīme un loma diemžēl mazinājusies – tā ir personālā akadēmija, akadēmiķu kopa, kam nav tiešas saistības ar zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu akadēmijas telpās darbojas četri humanitārie institūti, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa bija praktiskā I Letonikas kongresa organizētāja. Un tad nu mēs, humanitāro zinātņu pārstāvji, nācām ar ierosinājumu apvienoties kopīgā Letonikas centrā pie Zinātņu akadēmijas. Bet tad saņēmām neganti demagoģisku augstāko instanču atbildi: jā, jūs varat darboties Zinātņu akadēmijas paspārnē, tikai – bāzes finansējuma tad nebūs! Bāzes finansējumu saņemsiet vienīgi tad, ja būsiet Latvijas Universitātes sastāvā. Tagad esam. Pievienojāmies. Nekurnam. Ar Universitātes vadību un Filoloģijas fakultāti mums ir laba saskaņa, taču būtiska apvienošanās nav notikusi: tā būtu tad, ja institūta zinātnieki lasītu fakultātē arī lekcijas, atslogojot mūsu kolēģus, kas vairāk laika varētu veltīt zinātnei. Tā nu nenotika.

Un tagad pāris vārdu par tā saucamo bāzes finansējumu – to patiešām šajā gadā esam sākuši saņemt. Tas nozīmē, ka institūti saņem līdzekļus to eksistences nodrošināšanai – telpu īrei, administrācijas darba samaksas un nelielu pamatalgu vadošajiem zinātniekiem, taču vajadzēja paiet trīspadsmit vai četrpadsmit gadiem, lai tiktu realizēts šis zinātniskā darba eksistences pamatprincips, tikai interesanti ir tas, ka tie cilvēki, kas deviņdesmito gadu sākumā krasi nostājās pret bāzes finansējumu, tagad radio un televīzijas runās to silti apsveic.

Runājot par zinātni kopumā pēdējos desmit piecpadsmit gados, galvenokārt, protams, varu runāt par humanitārajiem institūtiem – un tie bijuši apzināti zinātnes sagrāves gadi. Protams, zinātnieki ir sīksti cilvēki un tik viegli viņus iznīcināt. Un tomēr – zinātnieku algas bija un diemžēl joprojām ir tik niecīgas, tālab daudzi ievērojami zinātnieki pārgāja citā darbā, kur var kaut drusku vairāk nopelnīt. No mana Literatūras, folkloras un mākslas institūta aizgāja ievērojami zinātnieki – Janīna Kursīte, Silvija Radzobe, Viesturs Vecgrāvis – uz Latvijas Universitāti, Arno Jundze – žurnālistikā, Anita Rožkalne – izdevniecību darbā, Inese Treimane – par tulkotāju. Otra grupa zinātnieku strādā divās vai trijās darba vietās, ne jau lai lepni dzīvotu, bet lai iegūtu iztikas minimumu, un ir tikai nedaudzi cilvēki – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, kas pilnīgi ziedojušies darbam institūtā. Jā, pēdējā gada laikā atalgojums kaut nedaudz palielinājies un par to tiešām jāteic paldies pašreizējai valdībai, un tomēr aldziņas ir ļoti mazas, piemēram, divi asistenti manā institūtā: bakalaurs Pauls Daija, maģistre Kristīne Genderte – viņu alga ir 150 lati mēnesī, no kā jāatvelk nodokļi. Abi jauni, būtu jāveido ģimenes, ministrs Baštiks aģitē par bērnu dzimstību, bet kā par tādu naudu nodrošināt un uzturēt ģimeni? Un tad es televīzijas ekrānā skatos, cik saņem ierēdņi – no 1000 līdz 3000 latiem mēnesī! Nevienam no mūsu humanitāro zinātņu institūtu zinātniekiem 1000 latu alga gan nav un dažkārt man liekas, ka mūsu valsts pārvērtusies par miljonāru un ierēdņu republiku.

Un vēl viens piemērs. Vispirms labā ziņa: beidzot Latvijā ir apstiprināta Valsts programma Letonika, tās izvirzīšanā un pamatošanā liela loma bija akadēmiķei Maijai Kūlei. Letonikas programmas pieņemšana ir patiesi nozīmīgs pēdējo gadu sasniegums. Veiksmīgi izskanēja Letonikas I kongress. Bet kā gāja ar praktisko šīs programmas realizāciju – tā bija it kā pieņemta, bet Izglītības un zinātnes ministrija turpat pus gadu negribēja zinātniekiem ieskaitīt letonikas pētījumiem paredzēto naudu, jo ierēdņi laikam bija savā starpā saķildojušies un ministre bija bezspēcīga situāciju atšķetināt. Tikai tad, kad ministrijas vadības grožus savās rokās pārņēma akadēmiķe Baiba Rivža, zinošs, lietišķs cilvēks, Gordija mezgls tika pārcirsts, un es uzskatu, ka te ir daudzu mūsu problēmu risinājumu atslēga – mums vajadzīgi savu nozari pārzinoši, lietišķi, darbīgi ministri, ne tikai politiski vadoņi, kuru darbu ietekmē ierēdņi. Vispār birokrātijas slogs pēdējos gados kļuvis daudz smagāks, jo ierēdņu skaits kļuvis lielāks. Bija pat iecerēts, ka līdzekļus zinātniskajiem pētījumiem sadalīs ierēdņi, nevis zinātnieki, līdz ministre Rivža lietas nolika īstajās vietās un atbildību atstāja speciālistiem – zinātniekiem.

Letonika – tās ir nozares, kas pēta latviešu valodu, kultūru, vēsturi, literatūru, mākslu, vārdu sakot visu, kas apliecina mūsu tautas esību, identitāti, īpatnību. Ilgu laiku pret šo nozaru kopu Latvijā bija mazliet nihilistiska nostāja: mēs ieejam Eiropā un kam tai tāda latviešu literatūra, valoda, pilskalni vai pilis? Taču pēdējie gadi apliecinājuši, ka Eiropai ir būtiska interese par mūsu skaitliski nelielās tautas mākslu un zinātni, jo tieši ar to tā ienes jaunas krāsas, nosacīti runājot, Eiropas kopējā karogā. Vairāki mūsu pētījumi virzīti uz to, lai vienotu mūsu kādreiz sašķeltās tautas kopas, tālab top pētījumi par latviešu teātri trimdā, latviešu drāmu Latvijā un trimdā, latviešu literāro dzīvi Amerikā 50. un 60. gados. Un mūs drusku mulsina trimdā dzīvojošo mūsu tautas brāļu attieksme, kas par atbalstāmiem uzlūko tikai tos darbus, kas radīti trimdā. Mēs uzlūkojam , ka mums jāvāc kopā un jāpēta viss, ko radījusi mūsu tauta gan Latvijā, gan trimdā, vienalga, vai tie būtu zemgaļi, latgaļi vai līvi.

Un vēl viena problēma, par ko nevaru klusēt un par ko jau ieminējos manas runas sākumā: tā ir zinātnieku, aktieru, dažkārt arī literātu piekoptā atsevišķu valdības vīru slavēšana. Kad 10 vai 20 reižu pēc kārtas radio vai televīzijas raidījumos jāklausās, ka manis ļoti cienīti zinātnieki, aktieri vai dakteri slavē, cik izcilas personības ir Aigars Kalvītis, Helēna Demakova vai Gundars Bērziņš, tūdaļ gribas izslēgt radio vai televizoru un, kā to apliecināja trešdien Dombura raidījumā “Kas notiek Latvijā?” rīkotā aptauja, skatītāji, kam šie slavinājumi šķiet derdzīgi, sniedzas pāri 4000. Galvenais slavēšanas pamats bija – Demakova pacēlusi aktieriem algas, Bērziņš mediķiem, Kalvītis zinātniekiem. Protams, es negribu noliegt valdības rūpes par minētajām nozarēm, bet vai tālab bez jēgas tā jāslavē atsevišķi vadoņi? Laikam jau atmaksājas! Tā akadēmiķis Kalviņš slavē premjeru Kalvīti, bet Zinātņu akadēmija izvirza Kalviņu Ministru kabineta balvai. Kā lai Kalvītis viņam šo balvu nepiešķir? Protams, Kalviņš ir izcils zinātnieks, taču šajā brīdī tā sakarība iznāk drusku piedauzīga.

Ja mūsu valdības pozitīvā attieksme pret zinātni turpināsies arī pēc vēlēšanām un labie solījumi netiks aizmirsti, es ceru, ka zinātne, vispirms mūsu humanitārās zinātnes, izdzīvos, jo kā jau teicu, zinātniekus nav tik viegli iznīdēt. Naudas izteiksmē humanitārās zinātnes peļņu nenes, bet augstākas par naudu ir garīgās vērtības, kas apliecina mūsu tautas saknes, savdabību, identitāti un palīdz to izcelt Eiropas tautu vidū.

Satura rādītājs

Šā gada 6.jūlijā tika noslēgta Vienošanās starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), ministres Baibas Rivžas personā un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), priekšsēdētājas Astrīdas Harbacevičas personā par sadarbību, lai sekmētu izglītības un zinātnes attīstību, sociālo dialogu, kā arī aizsargātu izglītības un zinātnes jomā strādājošo darba un sociāli ekonomiskās tiesības un intereses.

Šī VIENOŠANĀS nosaka, ja kāda no PUSĒM uzskata, ka nepieciešams izstrādāt tiesību aktu projektu vai izdarīt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, tā iesniedz rakstisku priekšlikumu otrai PUSEI, pamatojot tiesību akta izdošanas nepieciešamību, kā arī iespējamos problēmas risinājumus.

ARODBIEDRĪBA aizstāv un pārstāv ARODBIEDRĪBAS biedru INTERESES, nodrošina sabiedrisko kontroli par tiesību aktos noteikto garantiju nodrošināšanu.

Abas puses konceptuāli vienojas:

– sadarboties budžeta projekta pieprasījuma izstrādē atbilstoši MK noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un augstskolu zinātniskajiem institūtiem”,

– atbalstīt minimālās algas paaugstināšanu valstī,

– PRIEKŠLIKUMUS par papildinājumiem un grozījumiem Vienošanās tekstā PUSES izskata mēneša laikā no saņemšanas dienas.

Šī ir tikai neliela parakstītā dokumenta daļa. Ar Vienošanās dokumentu pilnībā var iepazīties pie institūtu arodorganizāciju priekšsēdētājiem.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) Padomes sēdes ietvaros 19.septembrī organizēja diskusiju (vadīja žurnāliste B.Strautmane) ar atsevišķu politisko partiju pārstāvjiem par izglītības un zinātnes jautājumiem.

Diskusijā tika pārstāvētas 8 politiskās partijas,– ZZS (B. Rivža), LPP/LC (J. Šmits), LSDSP (G. Jirgensons), TP (M. Krastiņš), JL (I. Druviete), TB/LNNK (N. Broks), SC (A. Bergers), PCTVL (V. Buhvalovs).

Visu partiju pārstāvji atbildēja uz LIZDA Padomes, kurā ietilpst arī LZA Arodorganizācija, iesniegtiem jautājumiem. Atbildes uz jautājumiem, kuri skar zinātnes sfērā strādājošos, visām partijām bija samērā līdzīgas:

– zinātnes finansējuma modelis būs atbilstošs Likumam par zinātnisko darbību;

– diemžēl neviena partija nesniedza atbildi uz jautājumu,– vai Jūsu partija paredz zinātnes bāzes finansējuma ikgadējā pieauguma (atalgojuma daļas) piešķiršanu vienlaicīgi ar augstskolu akadēmiskā personāla atalgojuma pieaugumu?

Papildus iesniegtajiem jautājumiem mēs vērsām potenciālo izglītības un zinātnes ministru uzmanību uz ļoti nopietnām problēmām:

– bāzes finansējuma lielums 2006.gadā rada jautājumu, vai jaunie IZ ministri plāno veikt grozījumus bāzes formulas izstrādē? Infrastruktūras daļas nesamērīgi mazā finansējuma dēļ ir problēmas zinātni apkalpojošā, struktūrvienību un zinātniski tehniskā personāla darba samaksai no bāzes finansējuma atbilstoši Likumam par zinātnisko darbību. Līdz ar to, augsti izglītotiem tehniskiem darbiniekiem nav garantēta darba samaksa, kas rada nestabilitātes sajūtu un nav iespējama paaudžu maiņa;

– valsts zinātniskās aģentūras nedrīkst nodarboties ar komercdarbību Valsts pārvaldes Likuma, Publisko aģentūru Likuma un Likuma par zinātnisko darbību nesaskaņotības dēļ. Šī likumu nesakārtotība ierobežo un būtiski traucē zinātnes attīstību.

Ar šo mēs informējām potenciālos IZ ministrus par jautājumiem, kuriem Arodbiedrība pievērsīs īpašu uzmanību nākošās Saeimas un Valdības laikā.

Satura rādītājs

Sociālās un humanitārās zinātnes Eiropas Savienības 7. Ietvara programmā

2000. gada septembrī Strasbūrā Eiropas Komisija (EK) kopā ar toreiz prezidējošo valsti Franciju rīkoja konferenci, kuras rezultātā tika izstrādāts darba dokuments “Eiropas pētniecības telpa infrastruktūrām” (A European Research Area for Infrastructures) http://cordis.europa.eu/infrastructures/home.html.

Pētniecības infrastruktūras (PI), balstoties uz sakārtotu juridisko un vadības bāzi, ir instrumenti (tools for science), kas Eiropas pētniecības telpu nodrošina ar iespējām veikt pētījumus un saņemt būtiskus pakalpojumus. PI var būt bibliotēkas, zinātniskas institūcijas, programmu datu bāzes, bioloģiskie arhīvi, komunikāciju tīkli, pētniecības un novērošanas stacijas: kuģi, satelīti, lidmašīnas, krasta observatorijas, teleskopi, sinhrotroni, paātrinātāji.

Pamatojoties uz minēto dokumentu, 2001. gada jūnijā Eiropas komisijas Zinātnes padomdevēju konsultatīvā padome (European Research Advisory Board – EURAB) aicināja EK uzsākt sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai izstrādātu jaunus noteikumus Eiropas zinātnes politikai PI jautājumā. Tieši minētā padome iesniedza ziņojumu Eiropas Komisijai, pamatojot, kāpēc sociālajām un humanitārajām zinātnēm (SHZ) jāpievērš lielāka uzmanība, sākot ar 7. Ietvara programmu. Dokumentā paredzēja ne vien atvēlēt šīm zinātnēm lielāku finansējumu, bet arī panākt, lai vairāk SHZ programmu tiktu iekļautas Eiropas pētniecības telpā (European Research Area). Jāpiezīmē, ka visās iepriekšējās Ietvara programmās ir bijuši iesaistīti pētījumi SHZ un tajos sekmīgi piedalījušies arī Latvijas zinātnieki, tomēr šīm zinātnēm nebija atvēlēta tik nozīmīga vieta, kā tas paredzēts, sākot ar 7. Ietvara programmu. Tur izdalīta īpaša sadaļa Socioekonomiskās un humanitārās zinātnes (Socio–economic sciences and humanities).

Lai veicinātu PI attīstību, EK nodibināja ekspertu grupu, kurā tika uzaicināti visu dalībvalstu pārstāvji. 2002. gada februārī šī grupa publicēja dokumentu par Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma – EPISF (European Strategy Forum on Research Infrastructures– ESFRI) dibināšanu, kura darbā pārstāvēta katra dalībvalsts (ESFRI@cec.eu.int).

Jau 2004. gada 3. septembrī EPISF sagatavoja lēmumu par PI turpmākajiem 10–20 gadiem, un to akceptēja Eiropas Padomes Konkurētspējas padome. Šo stratēģisko uzdevumu īstenošanai EPISF izveidoja trīs darba plānošanas grupas: Fizikā un inženierzinātnēs, Bioloģijā un medicīnas zinātnēs, Sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

Šīm darba grupām bija jāizstrādā sava stratēģija, lai līdz 2006. gada vidum sniegtu EPISF pārskatu par visas Eiropas interesēm atbilstošu un nepieciešamu PI izveidi tuvākajā nākotnē.

2006. gada sākumā EPISF priekšsēdētājs Džons Vuds (John Wood, Lielbritānija) atjaunoja organizācijas valdi astoņu cilvēku sastāvā, kurā sociālās un humanitārās zinātnes pārstāvēja tās plānošanas grupas vadītājs norvēģis Bjorns Henrihsens (Bjorn Henrichsen). Katra grupa nepieciešamības gadījumā, saskaņojot ar EK un apstiprinot EPISF, varēja veidot ekspertu grupas ne vairāk kā 9 cilvēku sastāvā un tajās varēja iekļaut arī speciālistus no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

Saskaņā ar 2006. gada janvāra datiem, SHZ plānošanas darba grupā ir 27 Eiropas valstu pārstāvji un tās priekšsēdētājs ir Bjorns Henrihsens no Norvēģijas Sociālo zinātņu datu bankas.

SHZ plānošanas grupa, domājot par jaunām pētniecības infrastruktūrām, pamatojās uz saņemto informāciju par sociālo un humanitāro zinātņu stāvokli atsevišķās valstīs. Aptauja tika veikta, izmantojot īpašas aptaujas lapas un ievērojot EPISF izvirzītos kritērijus, kuri noteica, ka PI jābūt:

– daudzpusīgai lietotāju institūcijai (pētniecības objekts) ar savu pētniecības programmu,
– ar visas Eiropas ieinteresētību,
– ar pētniecības programmu, kuru apstiprinājusi noteiktā zinātnes sabiedrība,
– tehnoloģiski iespējamai,
– nepieciešamajam daudzkārtējam gada finansēšanas mehānismam,
– iesniedzot jau gatavus (darbojošos) priekšlikumus, jābūt zinātnes, tehniskajām un biznesa iespējām.

Grupas priekšsēdētājs Bjorns Henrihsens pēc SHZ plānošanas darba grupas ieteikuma izveidoja 2 ekspertu grupas: pirmo – sociālajās zinātnēs t.s. Eiropas Humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības observatoriju (European Research Observatory for the Humanities and Social Sciences – EROHS), kuru vadīja Niels Plūgs (Niels Ploug, Dānija) un otro – Eiropas kultūras mantojuma (European Cultural Heritage) – vadītājs Mauriks Briks (Mauric Bric, Īrija).

SHZ darba grupa vienojās, ka uzdevuma mērķis, veidojot un attīstot EROHS ir panākt pārskatāma un pielietojama modeļa atrašanu kā humanitārajām, tā arī sociālajām zinātnēm. 2004. gada maijā darba grupa iesniedza EPISF ziņojumu, kurā bija izteikts priekšlikums izveidot EROHS kā virtuālu observatoriju. EROHS darbības pamatā jābūt Eiropā esošo, izolēto infrastruktūru un to datu izpēte un sasaiste vienotā integrētā un saprotamā sistēmā, proti, šī ambiciozā ideja paredz, ka tiks radīti apstākļi, kas nodrošinās Eiropas SHZ datu un pakalpojumu pieejamību, sagatavojot ceļu zinātnes ekselences centriem (scientific excellence).

SHZ darba grupas dalībnieki noklausījās Eiropas valstu: Francijas, Anglijas, Holandes, Austrijas, Ungārijas un Itālijas prezentētos projektus par iespējamām PI, piemēram, par Eiropas Sociālo zinātņu datu arhīvu, par Transeiropas valodu resursu infrastruktūrām, ASV ziņojumu par ASV pieredzi un iespējamām kibernētiskajām infrastruktūrām sociālajās un humanitārajās zinātnēs (Cyberinfrastructure for Humanities and Social Sciences) un citus ziņojumus. ASV pētnieki Kibernētisko infrastruktūru definē kā ”mehānismu, kas atļautu pielietot metodes un tehniku daudz efektīvāk, atvieglojot un uzlabojot kā datu savākšanu, tā arī analīzi”. Kibernētiskās infrastruktūras potenciāls nepieciešams, lai uzlabotu:

datu apkopošanu un to integrēšanu, ievērojot datoru jaudu (computing power) analizējot datus, instrumentus/līdzekļus datu salīdzināšanai, metodes datu saglabāšanai, komunikācijai un sadarbībai. Sociālās un humanitārās zinātnes atšķiras no fizikas un bioloģijas zinātnēm tēmu dažādībā, nesavienojamībā (incomprehensibility) un mijiedarbībā.

Analizējot, atsijājot, apvienojot, nolemjot turpināt jau agrāk iesāktās programmas, ievērojot divu Ekspertu grupu iesniegtos priekšlikumus, šī gada 1. jūlijā SHZ darba plānošanas grupa no 17 iespējamām Pētniecības infrastruktūrām EPISF izvērtēšanai iesniedza sešas:

1. European Social Survey – ESS

2. Survey of Health, Aeging and Retirement in Europe – SHARE

3. Council of European Social Science Data Archives – CESSDA

4. Common Language Resources and Technology Infrastructure – CLARIN

5. European Resource Observatory for Humanities and Social Sciences – EROHS

6. Digital Research Infrastructure for Arts and Humanities – DARIAH.

Oktobrī, kad EPISF sola sniegt atbildi par rezultātiem, būs zināms, kādas PI tiks iekļautas 7. Ietvara programmā.

Protams, ka SHZ Eiropas pētniecības telpā neaprobežosies tikai ar PI, ko iesniedza Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma –EPISF– vadībai, pamatojoties uz ES dalībvalstu iniciatīvu, bet turpināsies Eiropas Komisijas zinātnisko programmu piedāvājumi (calls) un arī jaunās Eiropas Zinātnes padomes (European Research Council) programmu piedāvājumi, kas vairāk būs saistīti ar fundamentāliem pētījumiem. No 50.52 miljardu eiro kopējā budžeta 2007 – 2013. gadam, kas jau piešķirts zinātnei 7. Ietvara programmā, 610 miljoni eiro atvēlēti sociālajām un humanitārajām zinātnēm

Latvijas zinātniekiem, sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvjiem 7. Ietvara programma sniegs lielākas iespējas iekļauties ES zinātnes saimē, un nešaubos, ka arī Latvijas Nacionālais zinātnes kontakta punkts, kuru sekmīgi vada profesors Dr.phys. Arnolds Ūbelis, paredzēs piesaistīt 7. Ietvara programmā atbildīgo speciālistu par jauno sadaļu Socioekonomiskās un humanitārās zinātnes.

Šī raksta autore izmantoja iespēju neformāli piedalīties SHZ darba plānošanas grupas sēdēs Briselē 2006. gadā, un tādēļ uzskatīja par nepieciešamu informēt sociālo un humanitāro zinātņu pētniekus Latvijā par šo zinātņu attīstību Eiropas pētniecības telpā. Jāpiezīmē, ka no 2006. gada pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves Baibas Beinarovičas aiziešanas no minētās darba grupas, oficiāli Latvijai nav sava IZM izvirzīta un ESFRI akceptēta pārstāvja SHZ grupā.

Venta Kocere, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore

Lietotie saīsinājumi (akronīmi, saskaņā ar ES terminoloģiju)

RI – Research Infrastructures, Pētniecības infrastruktūras (PI)

ERA – European Research Area, Eiropas Pētniecības telpa (EPT)

EURAB – European Research Advisory Board, Eiropas Komisijas Zinātnes padomdevēju konsultatīvā padome

ESFRI – European Strategy Forum on Research Infrastructures, Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskais forums (EPISF)

SSH – Social Sciences and Humanities, Sociālās un humanitārās zinātnes (SHZ)

EROHS – European Research Observatory for the Humanities and Social Sciences, Eiropas Humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības observatorija (EHSZO)

RWG – Roadmap Working Group, Plānošanas darba grupa (PDG)

Satura rādītājs

Pielikums LZP ZSKK 2006. gada 22. septembra lēmumam
LZP Starptautisko pasākumu finansējums 2006. gada oktobrī (10. pielikums)

Satura rādītājs

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas iedibinātā Antoņinas Reķēnas balva tiek piešķirta reizi divos gados par nozīmīgiem pētījumiem – monogrāfijām, izlokšņu vārdnīcām vai vienotas tematikas zinātnisko darbu kopām – latviešu diahroniskajā valodniecībā (dialektoloģijā, valodas vēsturē).

Balva tiek piešķirta kopš 2000. gada. To saņēmuši: 2000. gadā – Dr.habil.philol. B.Bušmane, Dr.habil.philol. B.Laumane, Dr.philol. A.Stafecka (“Latviešu valodas dialektu atlanta” zinātniskais kolektīvs); 2002. gadā – Dr.habil.philol. E.Kagaine; 2004. gadā – Dr.habil.philol. O.Bušs.

Antoņinas Reķēnas balvai 2006. gadā izvirzāmi jaunākie latviešu diahroniskajā valodniecībā publicētie pētījumi (2004. – 2006.).

Balvai iesniegtos darbus vērtē LPA rektora apstiprināta ekspertu komisija. Laureāts saņem Antoņinas Reķēnas balvas diplomu un naudas balvu LPA Senāta noteiktā apmērā.

Antoņinas Reķēnas balvas pretendentus var izvirzīt augstāko mācību iestāžu senāti, fakultāšu domes, kā arī zinātnisko institūciju padomes.

Iesniedzamie dokumenti:

• motivēts izvirzītāja iesniegums (adresēts Antoņinas Reķēnas balvas ekspertu komisijai);

• ziņas par balvas pretendentu (CV);

• balvai izvirzītais darbs (darbu kopa);

• darba (darbu kopas) īsa anotācija latviešu un angļu valodā.

Minētie dokumenti līdz 2006. gada 15. novembrim iesniedzami vai atsūtāmi pa pastu Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Latviešu valodas katedrai.

Adrese: Latviešu valodas katedra
Lielā iela 14
Liepāja LV 3401

Tālr. 3425204, e–pasts balti@lieppa.lv

Balvas laureāts tiks apbalvots LPA starptautiskās konferences “Vārds un tā pētīšanas aspekti” plenārsēdē 2006. gada 30. novembrī.

* * *

uz akadēmiskajiem amatiem šādās zinātnes nozarēs:

mehānikā – vadošais pētnieks – 3 vietas, pētnieks – 2 vietas, asistents – 1 vieta,

materiālzinātnē – pētnieks – 2 vietas, asistents – 1 vieta.

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Rīgā, Aizkraukles ielā 23, 204.istabā, tālrunis 7551145.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae),
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas,
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001.–2006.g.),
4) citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Latvijas Universitātes aģentūra
“Latvijas Universitātes Fizikas institūts”
izsludina konkursu uz institūta direktora vietu.

Konkursam iesniedzamie dokumenti:

1. iesniegums par piedalīšanos konkursā
2. biogrāfija (Curriculum vitae)
3. dokumenti par zinātnisko kvalifikāciju
4. zinātnisko publikāciju saraksts
5. perspektīvās darbības programma.

Dokumenti iesniedzami Miera ielā 32, Salaspilī, LV–2169, viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas 2006.gada 26.septembrī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Tālrunis 7944700.

* * *

uz vakantām vadošā pētnieka (2 vietas), pētnieka (3 vietas) un asistenta (3 vietas) vietām datorzinātnēs. Dokumenti iesniedzami institūta lietvedībā mēneša laikā kopš konkursa izsludināšanas. Adrese: Kuldīgas 45b, LV–1083, Rīga.

Satura rādītājs

Š. g. 10. – 11. novembrī notiks jau 11. starptautiskā kreativitātes konference, ko ik gadu novembrī rīko RPIVA Psiholoģijas fakultātes Kreativitātes centrs, kas šī gada janvārī reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā. Konferences nosaukums “Kreativitāte kā process”. Darbosies psiholoģijas, pedagoģijas, mūzikas, mākslas, valodu, studentu sekcijas. Konference notiks RPIVA telpās Imantas 7. līnija 1.

Jau referātus nolasīšanai pieteikuši interesanti pētnieki no Latvijas un daudzām ārvalstīm, pirmoreiz no Austrijas, Itālijas, Meksikas u.c. Tie ir dažādu zinātņu nozaru pārstāvji: psihologi, mūziķi pedagogi, fiziķi, filozofi, ģenētiķi, filologi u.c. Kreativitātes centrs, ievērojot daudzo zinātņu nozaru iesaistīšanos kreativitātes pētniecībā, ierosinājis attīstīt zinātņu starpnozari – kreatoloģiju, kas censtos vispusīgāk izprast šo komplicēto un, kā rāda pasaules attīstība XXI gadsimtā, ļoti aktuālo parādību – kreativitāti. Par to runāja arī nule notikušajā radošo savienību plēnumā.

Konferences laikā atvērs starptautiski recenzētā zinātnisko rakstu krājuma “Radoša personība”IV sējumu. Vēl var pieteikt referātu tēmas līdz 15. oktobrim, kā arī pieteikties klausītāji. Sīkākas ziņas par konferenci un anketa mājas lapā: www.rpiva.lv

Kreativitātes centra vadītāja prof. Dr. psych. R. Bebre

Satura rādītājs

Latvijas teritoriju gandrīz pilnībā sedz dažādas ģenēzes un sastāva kvartāra nogulumi, kas veidojušies pēdējā leduslaikmeta un tam sekojošā pēcleduslaikmeta laikā. Kvartāra nogulumu biezums un saguluma apstākļi ir mainīgi: no viendabīga griezuma dažu metru biezumā līdz pat daudzu smilšainu un mālainu slāņu un lēcu mijai 150–200 m biezumā, bet ielejveida iegrauzumos sasniedzot pat 300 m. Kvartāra nogulumos Latvijā kā plānā, tā arī griezumā dominē ledāju un to kušanas ūdeņu nogulumi – morēnas smilšmāls un mālsmilts, māls, smilts, grants. Virs ledāja nogulumiem ieguļ jaunākie jūras, upju, ezeru, vēja un purvu nogulumi – smilts, grants, aleirīts, māls, kūdra uc.

Visā kvartāra nogulumu griezumā ir sastopami pazemes ūdeņi, kas Latvijas lielākajā daļā tiek plaši izmantoti dzeramā ūdens apgādei lauku teritorijās. Bagātāki ar pazemes ūdeņiem ir smilšainie un granšainie nogulumi, kas tiek apvienoti gruntsūdens vai iekšmorēnu vai starpmorēnu horizontos. Zemienēs galvenokārt ir sastopams tikai gruntsūdens horizonts ar plašu izplatību plānā, bet augstienēs ir sastopami vairāki ūdens horizonti, parasti ar ierobežotu izplatību plānā. Visus kvartārsegas nogulumu ūdens horizontus, kurus kopā sauc par hidroģeoloģisko griezumu, pārsvarā papildina jeb baro atmosfēras nokrišņi, bet svarīga loma ir arī virszemes ūdeņiem un zemes virskārtā esošajiem ūdeņiem. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā zemes virspusē un ģeoloģiskā griezuma augšējā daļā nonāk dažādas dabas videi svešas piesārņojošās vielas, kuras ar laiku līdz ar atmosfēras nokrišņiem ieskalojas pazemes ūdeņos. Tāpēc ļoti aktuāli ir izzināt kvartārsegas ūdeņu dabisko neaizsargātību no iespējamā piesārņojuma. Tas nav vienkārši, jo pētāmi ir daudzi dabas apstākļu un potenciālā piesārņojuma aspekti.

Pirms izvērtēt kvartārsegas ūdeņu dabiskās aizsargātības aspektus, ir jāņem vērā ūdeņu dabiskais ķīmiskais sastāvs. Ievērojamā kvartārsegas pazemes ūdeņu horizontu dažādība lika domāt, ka arī kvartārsegas ūdeņu ķīmiskais sastāvs būs atšķirīgs. Tomēr, sastādot plašu datu bāzi (297 pētījumu punkti) un analizējot tajā ietvertos datus par kvartārsegas ūdeņu makrokomponentu sastāvu (Na⁺, K⁺, Ca , Mg²⁺, HCCV, SO4²“, Cl~) un fizikāli–ķīmiskajiem parametriem (pH, Eh, elektrovadītspēja, temperatūra), var secināt, ka makrokomponentu līmenī Latvijas kvartārsegas ūdeņu ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs kā zemienēs ar vienkāršu hidroģeoloģisko griezumu, tā arī augstienēs ar sarežģītu hidroģeoloģisko griezumu, un galvenās sastāva atšķirības nosaka kvartārsegas ūdeņu barošanās apstākļi ar atmosfēras nokrišņiem. Līdz ar to, savulaik veiktais kvartārsegas ūdeņu aizsargātības aspektu novērtējums visai Latvijas teritorijai kopumā (Dēliņa, Prols 1998) tika apstiprināts kā atbilstošs arī no ūdeņu ķīmiskā sastāva veidošanās viedokļa, un nav bijis nepieciešams atsevišķi izskatīt augstieņu vai zemieņu teritorijas.

Kvartārsegas nogulumu pazemes ūdeņu dabisko aizsargātību jeb neaizsargātību, kas būtu saturiski piemērotāks, bet ievērojami retāk lietots jēdziens, nosaka virkne faktoru, kuri ir cieši saistīti ar kvartārsegas uzbūvi un pazemes ūdeņu barošanās apstākļiem. Kā nozīmīgākie aizsargātības vērtējumā tiek izcelti: aerācijas zonu un pirmo ūdens horizontu veidojošo kvartārsegas nogulumu litoloģiskais sastāvs un filtrācijas īpašības, gruntsūdens ieguluma dziļums, nokrišņu, iztvaikošanas un noteces daudzumi, kas kopā tiek atspoguļoti kā infiltratīvās barošanās apstākļi, ūdens horizontu drenētība un citi. Mūsdienās, vērtējot kvartārsegas ūdeņu dabisko aizsargātību, netiek ņemta vērā kādu konkrētu piesārņojošo vielu mijiedarbība ar pazemes ūdeņiem, bet gan tiek izdalītas teritorijas, kurās piesārņojošās vielas no zemes virsmas var salīdzinoši Iēnāk vai ātrāk sasniegt kvartarsegas ūdeņu horizontus (Vrba, Zaporozec 1994). Šāda pieeja ļauj tās teritorijas, kurās šī infiltrācija ir lēnāka uzskatīt par labāk aizsargātām. Noteikta priekšrocība līdzīgu novērtējumu realizācijā ir plašas iespējas minētos parametrus un uz tiem balstītus aprēķinus atspoguļot ne tikai griezumā, bet vizualizēt ari kartogrāfiski.

Izstrādājot kvartarsegas ūdeņu aizsargātības karti, tika izvēlētas piecas aizsargātības pakāpes, kuru raksturīgākie parametri ir atspoguļoti sekojošajā tabulā.

Aizsargātības karte tika sastādīta, konkrētajām vajadzībām pārstrādājot un daļēji pārklājot vairākas esošās kartes, kuras nodrošināja informāciju par izvēlēto kritēriju teritoriālo sadalījumu. Par pamata karti kalpoja kvartarsegas nogulumu ģeoloģiskā karte, kuras informācija tika koriģēta, izmantojot gruntsūdens ieguluma dziļuma, infiltratīvās barošanās un drenāžas apstākļu kartes. Rezultātā iegūtā kvartarsegas ūdeņu aizsargātības karte ( skat. att.) ļāva izdalīt teritorijas ar labākiem vai sliktākiem dabiskās aizsargātības rādītājiem.

Sagatavotas kartes oriģinālais mērogs (1:500 000) un autores sastādītā ģeneralizētā karte ļauj tās patreizēji izmantot tikai vispārīgiem plānošanas mērķiem. Detalizētāks novērtējums pašlaik nav iespējams, jo vispirms ir padziļināti jāpēta tādi dabiskās aizsargātības novērtējuma aspekti, kā iežu filtrācijas īpašības un pazemes ūdeņu papildināšanās apstākļi, kas plaši tiek pētīti visā pasaulē.

Dēliņa A., Prols J. (1998). Latvijas pazemes ūdeņu aizsargātības karte. Karte un paskaidrojuma raksts, – Rīga, VĢD – 34 Ipp. Dēliņa A. (2004). Groundwater vulnerabilitv mapping in Latvia – different approaches. – In Witkowski, A.J. et ai. (ed.). Groundwater vulnerabilitv assessment and mapping. Abstracts. – Sosnovviec, Universitv of Silesia, – 44–45 p. Vrba J., Zaporozec A. ed. (1994). Guidebook on Mapping Groundwater Vulnerabilitv. // International Association of Hvdrogeologists, Vol. 16. –Hannover: Heise, –131 p.

Satura rādītājs

Jānis Streičs. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Kinorežisors. Visi zina viņa “Limuzīnu....”, “Cilvēka bērnu”, “Teātri” , “Vecās pagastmājas mistērijas’” un vēl citas spēlfilmas, kopā 21. Akadēmijā esam skatījušies aktieru proves “Rūdolfa mantojumam” – liecībai par latvieti, Zemes saimnieku. Mākslinieks. Zinātņu akadēmijai bija tas gods atklāt viņa pirmo personālizstādi “Kur basām kājām”.... bērnības reminescences. Kaligrāfs un dzejnieks. Gleznu izstādes moto bija uzrakstīts dzejā un brīnumskaistā rokrakstā. Akadēmijas loceklis, kurš izprot zinātnes un zinātnieku aktualitātes un aktīvi piedalās LZA darbībā. Ar svētku sajūtas ienešanu mūsu Jāņu dienu un Ziemassvētku reizēs.

Rakstnieks. 11. oktobrī LZA atvēra apgādā “Dienas Grāmata” izdoto Jāņa Streiča eseju krājumu ar būtību atsedzošo no­sau­kumu “Lāga dvēseļu straumē”.

Kā radās ierosme šādam darbam?

Jānis Streičs: “No viena, otra drauga esmu saņēmis piedāvājumu rakstīt par mani grāmatu. Tas mulsināja. Un es atbildēju: “Bet es vēl dzīvoju”...

Zinu, ja raksta par dzīvu cilvēku, tad sanāk tāda vienpusīga, stīva patiesībiņa. Pat melīga. Par mirušu šo to var piedzejot klāt. Tad cilvēka statuss kļūst nopietns un fundamentāls. Kā nekā viņš ieiet senču kārtā. Un es atkārtoti teicu: “ Bet es vēl esmu dzīvs!”

“Tieši tāpēc, – šie pasmējās – jo miris jau nevar uzrakstīt! “

”Kas ir, tas ir...– kļuvu domīgs un sapratu, ka vaļā netikšu. Hm... pašam par sevi?

Atkal gribēsies izlikties labākam, gudrākam. Bet tas ir tik nesmuki un neinteresanti. Un tad atcerējos kādu skaistu autobiogrāfijas paraugu, kas mani aizkustināja tālajā jaunībā. Iļja Repins, krievu gleznotājs, rakstīja par līdzcilvēkiem, ko satika dzīves ceļā. Pats jau līdz ar to nezuda. Jo kas tad mēs būtu bez tiem, ar ko kopā esam dzīves ceļu gājuši?”

Ar rezultātu varam iepazīties. Lāga dvēseļu straumē laimējies būt mūsu Jānim Streičam un tapt par to cilvēku, kuru mēs cienām un mīlam. Bet varbūt ir vietā atcerēties tautas dziesmas, kas sākas ar vārdiem “visi manim labi bija, kad es .... “

Satura rādītājs

Daugavpils Universitātes Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padome 2006. gada 29. augustā atklātā sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu Pedagoģijas nozarē Skolas pedagoģijas apakšnozarē Mārītei Kravalei par promocijas darbu “Jauniešu neformālā izglītība Latvijā”.

Balsošanas rezultāti: par –5, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Daugavpils Universitātes Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padome 2006. gada 29. augustā atklātā sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu Pedagoģijas nozarē Augstskolas pedagoģijas apakšnozarē Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedras lektorei Rudītei Grabovskai par promocijas darbu “Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā”.

Balsošanas rezultāti: par –5, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2006. gada 29. augustā RTU Transporta un satiksmes nozaru promocijas padomes “P–17” atklātā sēdē Andrejs Kuzņecovs aizstāvēja promocijas darbu “Sarežģītu sistēmu drošības nodrošināšana un optimizācija” un viņam piešķīra Latvijas inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu transporta un satiksmes nozares gaisa transporta un infrastruktūras apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav.

***

Ķīmijas nozares promocijas padome “RTU P–01” 2006. gada 30. augusta sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) Ķīmijas nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē Ilgai Mutulei par promocijas darbu “Mikroviļņu pielietojums organiskajā sintēzē”. Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P–07 2006. gada 11.septembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Agrim Ņikitenko par promocijas darbu “Hibrīdas intelektuālas sistēmas izstrādāšana un realizēšana”.

Balsošanas rezultāti: par – 12 balsis; pret – nav; nederīgi biļeteni – nav.

***

2006. gada 14. septembrī LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra Maksimam Kravcevam datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātnisko grādu apakšnozarē “Datorzinātnes matemātiskie pamati” par promocijas darbu “ Kvantu un varbūtisko automātu darba spējas”. Balsošanas rezultāti: piešķirt – 8, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Daugavpils Universitātes Literatūrzinātnes nozares promocijas padome 2006.gada 15.septembrī atklātā sēdē piešķīra filoloģijas zinātnisko grādu (Dr.philol.) Literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē Komparatīistikas institūta pētniecei Alīnai Romanovskai par promocijas darbu Antona Austriņa proza Eiropas literārajā telpā

Balsošanas rezultāti: par –6, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Daugavpils Universitātes Literatūrzinātnes nozares promocijas padome 2006.gada 15.septembrī atklātā sēdē piešķīra filoloģijas zinātnisko grādu (Dr.philol.) Literatūrzinātnes nozarē salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē Latviešu literatūras un kultūras katedras lektorei Ingrīdai Kupšānei par promocijas darbu Emigranta apziņas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs

Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas nozares Cietvielu mehānikas un Biomehānikas apakšnozares promocijas padome P–03 2006.gada 18.septembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr.sc.ing.) zinātnisko grādu RTU Būvniecības fakultātes materiālu un konstrukciju institūta asistentam Kasparam Kalniņam par promocijas darbu “Virsmas atbildes metode ribotu kompozīto paneļu optimālā projektēšanā”.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs

Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2006. gada 23. oktobrī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

Pēdējās izmaiņas: 2006. gada 5.oktobrī