Kandidātu saraksts
2006.gada LZA jaunu locekļu vēlēšanām

LZS Valde ir gandarīta par to, ka tās izvirzitajai kandidātei – valodniecei LZA goda doktorei Elgai KAGAINEI piešķirta Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija

Lauksaimniecības zinātnieku izbraukuma sēdes

Šī gada 8.septembrī Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu organizēja izbraukuma sēdi zemnieku saimniecībā “Joži” Jaunpils pagastā par tematu “Tehnikas izmantošana modernā zemnieku saimniecībā”.

Sēdes sākumā zemnieku saimniecības “Joži” īpašnieks Gunvaldis Sproģis iepazīstināja klātesošos ar saimniecības attīstības vēsturi un nākotnes plāniem. Šobrīd saimniecība var lepoties ar ievērojamu apgrozījumu, tomēr pirms izaugsmes sasniegšanas saimniekiem ir nācies piedzīvot arī vairākus kritumus.

Saimniecības pirmsākumi ir meklējami 1989. gadā, kad Sproģa kungs pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes beigšanas līdzīgi kā daudzi citi tālaika uzņēmēji, sāka nodarboties ar puķu audzēšanu. Tomēr puķu eksports uz Krieviju beidzās, un darbību nācās pārorientēt.

Kā nākamo biznesa jomu saimnieks izvērsa augļu koku audzēšanu, tomēr iespējams, ka šāda veida darbība tika uzsākta nedaudz par agru un 16 000 – 18 000 ābolu un plūmju stādiem nebija iespējams atrast noietu.

Nākamā kultūra, kuras audzēšanu izmēģināja zemnieku saimniecība, bija mieži un zemenes, tomēr liktenīga izrādījās maza specifikas nezināšana – pēc miežu nogatavošanās ir nepieciešams noliekt to galvas. Gaidot, kamēr tās nolieksies pašas, nācās zaudēt pamatīgu ražu.

Nozīmīga attīstība saimniecībai sākās 1992./1993.gadā, kad saimniekam palaimējās būt īstajā laikā un īstajā vietā, iesējot kviešus. Līdz ar to – mērķtiecīgas darbības rezultātā, saimniecība ir sākusi nodrošināt ievērojamu apgrozījumu, turklāt tās zemes platību ir izdevies palielināt no 13 ha līdz 3500 ha.

Šobrīd papildus laukkopībai saimniekam ir plāni nodarboties arī ar lopkopību.

Zemnieku saimniecībā “Joži” tiek audzētas arī cukurbietes, līdz ar to neiztrūkstošs bija jautājums par saimnieka plāniem saistībā ar cukurbiešu audzēšanu pēc cukurfabriku iespējamās slēgšanas.

Sproģa kungs nenoliedza, ka ir domājis par darbības pārstrukturēšanu uz kādām citām kultūrām, kā vienu no iespējamiem plāniem minot linu audzēšanu. Šāda izvēle tiek pamatota arī ar faktu, ka vēsturiski izplatītākās linu audzēšanas vietas bija Kurzeme un Zemgale, nevis Latgale, kas būtu piemērotāka vieta rudzu un kartupeļu audzēšanai.

Bez tam pirms 5 – 6 gadiem vācu speciālisti ir veikuši pētījumu par piemērotākajām linu audzēšanas vietām, no kurām kā nozīmīgākās tika atzīmētas Latvija, Igaunija, daļa Pleskavas, daļa Novgorodas apgabala, puse Baltkrievijas, daļa Lietuvas un daļa Polijas, kā nozīmīgāko atzīstot Latviju. Tomēr šobrīd pirmajā vietā linu audzēšanā ir beļģi un franči.

Tādējādi skaidra ir saimnieka neizpratne par linu audzēšanas zemajiem rādītājiem Latvijā, kā piemēru minot Vāciju, kurā ir pieņemts lēmums palielināt linu platības no 3600 ha līdz 360 000 ha 2013. gadā. Kā iemeslu krasam linu audzēšanas pieaugumam varētu minēt lēmumu, ka 50% Vācijā saražoto automašīnu iekšējai apdarei ir jābūt no linu materiāla.

Nozīmīga ir arī linu eļļa. Tā, piemēram, Sproģa kungs norādīja, ka aptuveni 95% Zviedrijas ir “nokrāsota ar linu eļļu”.

Runājot par nepieciešamo tehniku linu novākšanai, Sproģa kungs informēja, ka tās izmaksas ir aptuveni vienādas ar labības kombainu izmaksām.

Šobrīd saimniecībā ir 8 traktori, 5 kombaini un visa piekabināmā tehnika. Izbraukuma sēdes dalībniekiem bija iespēja to apskatīt arī klātienē. Visas saimniecības mašīnas ir salīdzinoši jaunas, jo kalpo tikai 5–6 gadus, pēc tam tiek nomainītas.

Diskusiju laikā Sproģa kungs dalījās ar savu pieredzi par mikrobioloģisko preparātu izmantošanu – jau trīs gadus saimniecība tos izmanto un tai nav pamata sūdzēties.

Bez tam Jaunpils ir interesanta ar faktu, ka tās vienā pusē atrodas Kurzeme un otrā – Zemgale. Nereti šāds ģeogrāfiskais novietojums rada problēmas, jo gadījumā, ja nepieciešams saskaņot kādu projektu, īpašniekiem nākas mērot ceļu gan uz Ventspili, gan uz Jelgavu.

Atbildot uz jautājumu par darba iespējām Jaunpilī, zemnieku saimniecības īpašnieks atbildēja ar pretjautājumu – vai Jelgavā un Rīgā ir bezdarbs, vai ir iespējas atrast darbu? Saņemot atbildi, ka bezdarba minētajās pilsētās praktiski nav, Sproģa kungs norādīja – tad ziniet, ka tāda pati situācija ir arī Jaunpilī, papildinot, ka Jaunpils var lepoties ar jaunu uzņēmumu – logu un durvju ražotni, palielinās arī pienotavā strādājošo skaits. Saistībā ar zemnieku saimniecībā “Joži” strādājošajiem problēmu neesot, jo visi darbinieki tiek “izaudzināti” tieši saimniecībā. Arī kadru mainība saimniecībā ir ļoti zema – nomainās viens strādnieks aptuveni divos gados.

Šī gada 29.septembrī Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu organizēja izbraukuma sēdi Jaunkalsnavā “Meliorēto mežu augšanas un apsaimniekošanas savdabības”.

Sēdes dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Vesetas palienes ekosistēmām, meliorēto pārejas purvu intensīvas apsaimniekošanas rezultātiem Vesetnieku stacionārā, nemeža zemju transformēšanas aspektiem augstražīgās meža ekosistēmās un daudziem citiem faktoriem – bija iespēja salīdzināt mežu audzes, kuras ir ietekmējusi cilvēku darbība (gan pozitīvā, gan negatīvā aspektā), kā arī neskartas jaunaudzes.

Sēdes galvenais organizators akadēmiķis Pēteris Zālītis vairākkārt uzsvēra, ka izšķirošā loma gan cilvēces, gan meža izdzīvošanā ir cilvēka spējai prognozēt savas rīcības sekas. Tieši seku prognoze, nevis mehānisks un formāls aizliegums ir visupirms meža, tad arī visas biosfēras kā ekosistēmas saglabāšanas priekšnosacījums, tomēr reālajā dzīvē tas ne vienmēr tiek ievērots.

Izbraukuma sēdes organizētāji arī iepazīstināja ar vairākām specifiskām mežu iezīmēm. Tā, piemēram, egļu un bērzu audžu specifiku – šos kokus nedrīkst audzēt vienkopus, pretējā gadījumā tiks stimulēta to iznīkšana.

Tika norādīts arī uz Latvijas klimata iezīmēm – slapjās vasarās 85% no teritorijas ir bagātīgi nodrošināti ar ūdens resursiem, toties sausās vasarās gandrīz tikpat lielas platības (80%) var ciest no ūdens trūkuma. Tajā pašā laikā ir pārsteidzoši, ka vairākos rajonos (Aizkraukles, Limbažu, Rīgas, Talsu), kuros ir paaugstināts ūdens deficīta risks, sastopamas ļoti lielas pārmitro un pārpurvoto mežu platības. Lai izskaidrotu šo procesu, prof. Zālītis norādīja uz vairākiem bijušās PSRS un Rietumeiropas zinātnieku pētījumiem, kuros dominē uzskats, ka uz dziļas kūdras augsnēm (gruntīm) nav iespējams izaudzēt augstražīgus mežus. Šāds arguments ir veidojies no daudziem novērojumiem dabā. Tam ir arī savs teorētiskais pamatojums – meža ekosistēma nevar pilnvērtīgi darboties, trūkstot minerālajām barības vielām. Kūdras augsnē koku saknes nesniedzas dziļāk par 40 cm, un starp augsni un purva minerālo pamatslāni izveidojas prāvs, nereti vairākus metrus, pārrāvums. Neskatoties uz to, augstražīgi meži Latvijā sastopami arī uz dziļas kūdras gruntīm. Vēl vairāk – arī sausās vasarās (1963., 1964., 1975., 1976., 2002.g.) pa aptuveni vienu metru dziļiem grāvjiem nepārtraukti plūda ūdens, kaut arī tanī pašā laikā daudzi dabiskie strauti un upītes ar 3–4 m dziļām gultnēm bija pilnīgi sausi. Līdz ar to neizbēgams ir jautājums – kur rodas meža izdzīvošanai vajadzīgais ūdens? Par meža pārpurvošanās cēloni joprojām nereti uzskata apstākli, ka Latvijā nokrišņu daudzums 1,5–2,0 reizes pārsniedz iztvaikošanu. Tajā pašā laikā netiek ņemts vērā, ka šāda fakta gadījumā pārmitro mežu sastopamībai būtu pozitīvi jākorelē ar nokrišņu daudzumu, bet negatīvi ar iztvaikošanas rādītājiem, taču korelatīvā sakarība starp iztvaikojušo nokrišņu daudzumu un pārmitro mežu īpatsvaru mežsaimniecībās ir diametrāli pretēja gaidītajai. Līdz ar to cēlonis ir pavisam citāds – teritorijās ar vāji drenētām augsnēm un nelielu zemes virsmas slīpumu pārmitrinājuma cēlonis varētu būt t.s. bruto samitrinājums, ko aprēķina, no nokrišņiem atskaitot virszemes noteci. Bruto samitrinājums tādējādi ir pazemes noteces un iztvaikošanas summa un raksturo augiem pieejamo ūdens daudzumu.

Izbraukuma sēdes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar vairākiem citiem nozīmīgiem aspektiem mežu jomā. Tā, piemēram, uzskatāmi bija demonstrējumi par jaunaudzēm, kurās iestādīti vairāk kā 2000 koki uz vienu ha – šāda audze ir pārāk bieza un traucē koku augšanu. Līdz ar to ir jāņem vērā fakts – ja koku vainags ir mazāks par 2/3 no diametra, audze ir pārlieku bieza. Prof. Zālītis iepazīstināja arī ar daudzām citām “mežu īpatnībām”, kas lielākoties zināmas tikai augstas klases mežu speciālistiem.

Izbraukuma sēde tika līdzfinansēta no Zemkopības ministrijas subsīdiju projekta “Diskusiju un zinātnisko atziņu stimulēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs” līdzekļiem.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Sloka

Arheologu vispasaules kongress Lisabonā

Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās savienības (Union Internationale des Sciences Préhistoriques et Protohistoriques – UISPP) organizētie vispasaules mēroga kongresi notiek ik pēc pieciem gadiem kādā no valstīm, kur ir liela arheoloģisko pieminekļu dažādība un teicami nostādīta to aizsardzība un izpēte. Šis, pēc skaita jau 15. kongress notika Portugāles galvaspilsētā Lisabonā un bija pulcinājis aptuveni 2000 zinātnieku no 68 valstīm. Ar lielu dalībnieku skaitu izcēlās valstis, kas robežojas ar Vidusjūru vai ir tās tiešā tuvumā, – Francija, Spānija, Itālija un Portugāle. Tāpat kā iepriekšējos kongresos Itālijā (1996) un Beļģijā (2001) daudz dalībnieku bija ieradušies no Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, kamēr no Eiropas austrumu daļas (Krievija, Polija, Rumānija, Ungārija) dalībnieku skaits bija ievērojami mazāks. No Amerikas kontinenta valstīm ar lielāku klātesošo skaitu atzīmējama ASV, Brazīlija un Argentīna. No Āzijas valstīm plašāk bija pārstāvēta Indija un Irāna, kamēr tādas lielas valstis kā Indonēzija, Japāna un Ķīna bija aprobežojušās tikai ar minimālo dalībnieku skaitu. Āfriku pārstāvēja Vidusjūrai pieguļošās valstis – Alžīrija, Maroka, Tunisija u.c. Pa vienam vai tikai pāris zinātnieku bija ieradušies no 30 valstīm, tai skaitā divi no Latvijas – Ilga Zagorska un Ēvalds Mugurēvičs, kuriem brauciens uz šo kongresu bija iespējams, pateicoties LZP un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, par ko izsakām pateicību.

Kongress notika 2006. gada 4. – 9. septembrī Lisabonas universitātes telpās. Kongresa atklāšanā Lielajā aulā uzstājās universitātes un UISPP vadība, Portugāles vadošie zinātnes un kultūras darbinieki. Tika nolasīts Portugāles Republikas prezidenta un Eiropas Savienības prezidenta apsveikums. UISPP ģenerālsekretārs prof. Dž. Buržuā savā uzrunā uzsvēra, ka tieši Lisabona 1880. gadā kļuva par vietu, kur Starptautiskā antropoloģijas un aizvēsturiskās arheoloģijas kongresa laikā pirmoreiz tika radīta Pastāvīgā padome, kas tagad jau vairāk nekā simts gadu pulcējas regulāri un nosaka UISPP darbību starpkongresu laikā.

UISPP 15. kongresa darbs bija organizēts Ģenerālās asamblejas atklāšanas un noslēguma sēdēs, 89 sekciju, 36 semināru un 48 kolokviju sēdēs. Referātu lielākā daļa īsu kopsavilkumu veidā publicēta divos sējumos (XV Congress UISPP. Livre des Résumés Book of Abstracts – Livro de Resumos // Vol. 1 – 2. – Editeurs L. Oosterbeek e J. Rapaso. – Tomar, Septembro de 2006. – 879 P.)

UISPP 15. kongress savā tematikā iezīmējās ar to, ka uzsvars tika likts uz akmens un bronzas laikmeta problēmu risināšanu, skarot agrāk mazāk pētītus Eirāzijas, Āfrikas un Amerikas reģionus. To apliecina fakts, ka atsevišķas sēdes ar daudziem referātiem tika veltītas Indijas, Brazīlijas un Irānas arheoloģijai. Īpaša uzmanība tika pievērsta paleolītam, cilvēces izcelsmes un pirmo iedzīvotāju izplatības jautājumiem. Šai ziņā perspektīvas šķiet ģenētiskās analīzes, kā izejmateriālu ņemot akmens laikmetā mirušo matus un zobus. Tas attiecas arī uz dzīvniekiem, jo Ibērijas pussalā ir pierādīta zirga (Equus caballus) vietējā attīstība, pieradinot šēit savvaļas zirgu bronzas laikmetā.

Divās sēdēs zinātnieki aplūkoja jautājumu par senāko cilvēku ienākšanas ceļiem Eiropā, norādot, ka paleolītā ieceļošana notikusi atkārtoti. Šāda ieceļošana bijusi no Āfrikas un Rietumāzijas. Pēc atradumiem Itālijā un Austrijā varot spriest, ka kādu laiku paleolīta cilvēku tuvumā vēl uzturējušies neandertālieši. Īpašas sēdes bija veltītas Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļas akmens laikmeta problēmu apskatam, akcentējot uzmanību pārejai no paleolīta uz mezolītu. Savukārt pāreja no mezolīta uz neolītu Balkānu–Karpatu reģionā raksturojas ar ražojošās saimniecības izplatību jau 6. gt. pr. Kr. Viena no sēdēm bija veltīta mnemonikas materiālu apskatam Eiropas aizvēsturē , kad kapu pieminekļus un nocietinājumus jau senatnē uztvēra kā atceres objektus. No arheoloģijas viedokļa tika analizēti arī senie mīti, dažādi attēli klinšu zīmējumos, vērtēta to mākslinieciskā un audzinošā nozīme, skaidroti simboli, kas slavina spēku un veiklību. Tikai dažos referātos tika skatītas vēsturisko laiku arheoloģijas problēmas mūsdienu Dienvid– un Ziemeļamerikā. Liela uzmanība bija pievērsta arheoloģiskajā materiālā sastopamo simbolu, kur attēlota Saule, Mēness, zvaigznes, braucamie līdzekļi u.c., skaidrošanai, norādot uz tā laika cilvēku mentalitāti.

Virknē referātu izskatīja celtniecības jautājumus neolīta laika beigu posmā, kad Tuvajos Austrumos un Eiropā notika pāreja no ieapaļajām būdām uz četrstūra plānojuma dzīvojamām mājām un sākās iekštelpu apsildīšana. Balkānos bronzas laikmeta sākumā puszemnīcu vietā ierīkoja virszemes celtnes ar koka grīdu.Savukārt Eiropas ziemeļos – Somijā pētītas neolīta laika mednieku–vācēju akmeņu sakrāvumu ieskautas plašas mītnes, ko tautā dēvē par milžu baznīcām.

Vienā no sēdēm tika vispusīgi analizēta koloniālisma un pēckoloniālisma ietekme arheoloģiskajos pētījumos, kuros lielās valstis centās izcelt savas kultūras pārākumu attiecībā uz pakļautajām tautām. Portugāles arheoloģijā bijusi vērojama tendence akcentēt savas tautas kultūras patstāvīgo attīstību, mazinot franču, vācu vai spāņu ietekmes.

Dzelzs laikmeta problemātika kongresa sēdēs parādījās gandrīz tikai to zemju arheoloģijā, ko savā laikā bija skārusi senās Romas civilizācija un kur vēlāk izplatījās un dzīvoja t.s. romāņu tautas. Vidusjūras reģionā pēc keramikas atradumiem raksturoti feniķiešu kontakti ar ēģiptiešiem un sengrieķiem, precizēts šo notikumu laiks. Tika pievērta uzmanība romanizācijas procesam Pireneju pussalā, kur romiešu iekarojumi izsauca vietējo tautu agrākās sabiedriskās iekārtas sairumu.

Svarīgi bija uzzināt par tām tehniskajām iespējām, kad, pielietojot luminiscenci, var nodatēt akmens laikmeta materiālu. Vairākos referātos aplūkoja keramikas ķīmiskās un mikrostruktūras analīzes, lai noskaidrotu seno trauku izgatavošanas tehnoloģiju, vietu un laiku.

Interesanta bija sekcija, kur referēja par starptautisko arheoloģijas kongresu sasaukšanas vēsturi. Pirmais starptautiskais antropoloģijas un aizvēstures arheoloģijas kongress (Congres International d’Anthropologie et d’ Archéologie Préhistoriques) sanāca Šveices pilsētā Neišatelē (1866), taču Portugāle ir slavena ar to, ka te pēc tam šie kongresi notika divreiz (Lisabona,1880; Porto un Koimbra, 1930). 1931. gadā tika radīta jauna starptautiska pasaules mēroga organizācija – UISPP, tāpēc ar 1932. gada kongresu Londonā šo starptautisko arheologu forumu numerāciju sāka no jauna. Laika gaitā no UISPP 1986. gadā atdalījās Vispasaules arheologu kongress (World Archaeological Congress), ko sasauc ik pēc četriem gadiem, bet ar 1994. gadu sanāk arī ikgadējie Eiropas arheologu kongresi. Pēc dabaszinātņu kongresu parauga radušies starptautiskie arheologu forumi atstāja lielu iespaidu uz arheologu biedrību rašanos, aktualizēja pieminekļu aizsardzību, veicināja arheoloģisko pētniecību un senās vēstures popularizēšanu katrā valstī, kur šādi kongresi notika.

Kongresa laikā notikušajos semināros referenti uzsvēra ciešo saikni starp arheoloģisko pētniecību un atsegto objektu konservāciju, lai tos pilnvērtīgi eksponētu vispārējai apskatei un pieminekļi tādējādi kalpotu sabiedrības audzināšanai. Referenti atzīmēja, ka tiek ierīkoti nacionālie parki ar plašu arheoloģisko pieminekļu ekspozīciju (ASV, Brazīlija, Krievija, Spānija u.c.). Atsevišķās valstīs (Brazīlija, Portugāle) izstrādāti projekti un publicēti darbi, kas veicina kultūras mantojuma saglabāšanu.

Seminārā par pēcleduslaikmeta Ziemeļeiropu tika skarta arī Baltijas akmens laikmeta problemātika, jo I. Zagorska nolasīja referātu par Daugavas senlejas pirmajiem iedzīvotājiem, bet E.Dāvida (Francija) referēja par Burtnieku ezera Zvejnieku apmetnes kaula izstrādājumiem, tos salīdzinot ar Ziemeļeiropas epipaleolīta un agrā mezolīta atradumiem.

Vienā no semināriem vairāk nekā 30 referenti no dažādām valstīm (ASV, Argentīna, Lielbritānija u.c.) diskutēja par Darvina evolūcijas teorijas pielietošanu arheoloģiskā materiāla skaidrošanā, gan to atbalstīdami pozitīvā nozīmē, gan evolucionismu noliegdami.

Kongresa laikā varēja aplūkot izstādes, kur demonstrēja arheoloģisko pētniecību Portugālē, īpaši izrakumus akmens laikmeta pieminekļos un klinšu alās atsegtos zīmējumus. Grāmatu izstādes kongresa dalībniekus iepazīstināja ar jaunāko arheoloģisko literatūru, kuru varēja arī iegādāties. Plašu grāmatu galdu prezentēja izdevniecība Archaeopress “Publishers of British Archaeological Reports” BAR, kas uzņēmusies arī visu UISPP 15. kongresa materiālu publicēšanu daudzos sējumos. Tur tiks iespiesti arī Latvijas arheologu sagatavotie raksti – jau minētais I.Zagorskas referāts un Ē.Mugurēviča raksts par vietējām un krustnešu pilīm Livonijā 12. – 14.gs.

Domājams, ka vislielāko iespaidu uz kongresa dalībniekiem atstāja ekskursijas uz muzejiem un izrakumu vietām. Kongresa organizatori bija ieplānojuši vienas dienas bezmaksas ekskursiju, piedāvājot vairākus iespējamos maršrutus atkarībā no dalībnieku interesēm. Ekskursijā uz rietumiem no Lisabonas Atlantijas okeāna krastā bija iespēja vērot Eiropas vistālāko sauszemes vietu rierumu virzienā – klinšainu zemesragu (Cabo da Roca). Pa ceļam apmeklējām akmens laikmeta alas Kaskajas apkārtnē, vērojām romiešu un viduslaiku nocietinājumu paliekas, no viduslaikiem saglabājušos pili Sintrā un atradumus šo objektu arheoloģiskās pētniecības gaitā. Maksas ekskursijas laikā apmeklējām katoļu svētvietu Fatimu, kas slavena ar lielisku ansambli (baznīca, pieminekļi, veclaicīgas ēkas ar muzejisku vērtību), atzīmējot retu brīnumu – Dievmātes parādīšanos vietējiem ganiem 1917. gadā No citiem vēturiskiem objektiem bija iespēja apskatīt viduslaiku vecpilsētu centrus, pilis, klosterus un baznīcas Batalhā, Nazarē un Obidā.

Kongresa vadības organizētās pieņemšanas notika Lisabonas ievērojamāko muzeju telpās. Slavenākais no tiem ir 14.gs. dibinātā Hieronima klostera telpās esošais Nacionālais arheoloģijas un etnoloģijas muzejs. Blakus plašajām ekpozīcijām, kas stāsta par Portugāles senatni un izvietotas vairākās ēkās, liela vieta ierādīta pasaulslavenajiem 15. – 16. gs. jūrasbraucējiem, īpaši Vasko da Gamam. Ievērojamākās vietas Lisabonā atrodas tās vecpilsētas daļā, kur augstā kalnā pret debesīm slejas Sv. Jura pils (Castelo de Sago Jorge), kas viduslaikos kalpojusi par Portugāles karaļu rezidenci. Netālu atrodas katedrāle, kas ir katoļu galvenā baznīca un Lisabonas arhibīskapa – titulārpatriarha bazilika.

Notika UISPP Pastāvīgās padomes sēdes, kurās vadība atskaitījās par veikto darbui. Ievēlēja jauno UISPP vadošo sastāvu, par ģenerālsekretāru kļuva prof. L. Osterbeks (Portugāle). Pastāvīgo padomi papildināja ar jauniem locekļiem no dažādām valstīm. No Latvijas par šīs padomes locekli vakantajā vietā ievēlēja Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja v. Jāni Asari. Par nākošā UISPP 16. kongres vietu 2011. gadā izraudzījās Brazīliju.

Ēvalds Mugurēvičs,
UISPP Pastāvīgās padomes loceklis

Latvijas Zinātņu akadēmijas, VA/S “Latvijas Gaisa Satiksme”
un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas
“Izglītībai, zinātnei un kultūrai” 2006.gada Kārļa Irbīša stipendijas

Balvas pasniedza 10. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnē.

Kārļa Irbīša stipendijas 2006.gadā tika piešķirtas ceturto reizi (kopš 2003.g.). Kopumā tās ir saņēmuši 4 pasniedzēji un 39 RTU un TSI studenti.

K. Irbīša stipendijas 2006.gadā piešķirtas 19 studentiem:

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta studentei Olgai Gračovai par darbu “Mācību priekšmeta “Datormācība” laboratorijas darbu noformēšanas piemērs.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Jurijs Paramonovs;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta studentam Timuram Gaļejevam par darbu “Ultravieglās lidmašīnas projekts. Motoplaniera projekts.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Vladimirs Šestakovs;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta studentam Edgaram Kokam par darbu “Īpaši viegla bezpilota lidaparāta zinātniskās un tehniskās problēmas: pilna mēroga lidojoša modeļa fizelāžas un spārnojuma projektēšana un tehnoloģija.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Vitālijs Pavelko;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta studentam Sergejam Kuzņecovam par darbu “Īpaši viegla bezpilota lidaparāta zinātniskās un tehniskās problēmas: pilna mēroga lidojoša modeļa spārna projektēšana un tehnoloģija.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Vitālijs Pavelko;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta maģistram Normundam Dreimanim par darbu “Cilvēka faktora nozīme lidojumu drošības paaugstināšanā.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Vladimirs Šestakovs;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta maģistram Mihailam Ivanovam par darbu “Garenkustības vienmērīgās inerciālās navigācijas sistēmas kļūdas raksturojumu pētījums.” Zin.vad. asoc.prof. Dr.habil.sc.ing. Pjotrs Trifonovs–Bogdanovs;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta maģistram Ernestam Lejniekam par darbu “Augstas temperatūras turbīnas un jaunas konstrukcijas turbīnas darba lāpstiņas izpēte un aprēķināšana.” Zin.vad. asoc.prof. Dr.habil.sc.ing. Muharbijs Banovs;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta maģistram Eināram Lepnim par darbu “Gaisa kuģa VHF diapazona radiostacijas frekvenču sintezatora modifikācijas iespējas analīze.” Zin.vad. elektrozinību maģistrs Igors Smirnovs;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta maģistram Jevgēņijam Korņilovam par darbu “Aviācijas radioelektrisko līdzekļu elektromagnētiskās savienojamības analīze.” Zin.vad. elektrozinību maģistrs Igors Smirnovs;

Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta maģistram Viktoram Nerugalam par darbu “Sānkustības vienmērīgas inerciālas navigācijas sistēmas kļūdas raksturojumu pētījums.” Zin.vad. asoc.prof. Dr.habil.sc.ing. Pjotrs Trifonovs–Bogdanovs;

Transporta un sakaru institūta bakalaurei Tatjanai Jakovļevai par darbu “Laboratorijas darbu kompleksa izstrāde konvolūcijas kodēšanas/dekodēšanas pētījumam.” Zin..vad. doc. Dr.sc.ing. Mihails Zilbermans;

Transporta un sakaru institūta bakalauram Vladimiram Jefimovam par darbu “Īsviļņu diapazona radiopelengatora antenu sistēma.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Jurijs Krasņitskis;

Transporta un sakaru institūta bakalauram Sergejam Kamenčenkam par darbu “Hilberta diskrētas pārveides realizācijas.” Zin .vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Vitālijs Jeremejevs;

Transporta un sakaru institūta bakalauram Aivaram Muravjovam par darbu “Programmatūras izstrādāšana krājuma pārvaldības uzdevumu risināšanai.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Jevgeņijs Kopitovs;

Transporta un sakaru institūta bakalauram Andrejam Ņesterenko par darbu “Attēlojumu fraktālā kodēšana, pamatojoties uz kvadrakoka metodi.” Zin.vad. doc. Dr.sc.ing. Mihails Zilbermans;

Transporta un sakaru institūta bakalauram Sergejam Sņegovam par darbu “Programmatūras kompleksa izstrāde programme VHDL valodā deklaratīvo sekciju veido?anai.” Zin.vad. asoc.prof. Dr.sc.ing. Oļegs Ļusins;

Transporta un sakaru institūta bakalauram Aleksejam Tarasovam par darbu “Aviācijas dzinēja diagnostikas automatizēšana, izmantojot mākslīgos neironu tīklus.” Zin.vad. prof. Dr.habil.sc.ing. Jevgeņijs Kopitovs;

Transporta un sakaru institūta maģistram Andrejam Feščukam par darbu “Bīstamo meteoroloģisko parādību izstrādāšanas algoritms lidojumu drošības un regularitātes paaugstināšanai. ”Zin.vad. doc. Dr.sc.ing. Oļegs Džalilovs;

Transporta un sakaru institūta maģistram Mihailam Savrasovam par darbu “Loģistikas problēmu risināšanas, izmantojot simulējošo modelēšanu, iespēju izpēte.” Zin.vad. asoc. prof. Dr.sc.ing. Irina Jackiva.

Dr.sc. ing. Sofja Negrejeva

Akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns Māris KĻAVIŅŠ Latvijas Zinātņu akadēmijas, ITERA–Latvija un Latvijas izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai balvu saņēma 2003. gadā par darbu kopu Latvijas ūdeņi un humusvielas tajos. Taču laiks ir pagājis, pētniekam ir jauni darbi un ieceres, un tēma, par ko profesors M.Kļaviņš piedāvā mums runāt šodien, ir klimata mainība. Pie šiem pētījumiem strādā viņa vadītajā Vides kvalitātes laboratorijā. Profesora vadītā pētnieku grupa aktīvi sadarbojas ar kolēģiem no Ģeogrāfijas nodaļas un šīs pašas fakultātes Ģeoloģijas nodaļas.

Ilggadējie klimata novērojumi Latvijā vispār nav izanalizēti, tādēļ viens no mūsu pētījuma mērķiem ir panākt to, kas pasau­lē ir izdarīts, un nodrošināt savas valsts attīstības plānošanai nepieciešamo informāciju par klimata mainības raksturu, kā arī dot savu ieguldījumu pasaulē par to, kāds ir klimata mainības raksturs Latvijā, vienā no Baltijas jūras reģiona valstīm.

Jā, mums ir bijuši kopīgi projekti ar somu pētniekiem. Pašlaik tiek īstenots Baltijas reģiona valstu sadarbības projekts, kurā kopā piedalās 18 valstis – ne tikai tās, kuras atrodas tieši pie Baltijas jūras. Mūsu ieguldījums šajā pētniecībā, es domāju – arī pasaules pētniecībā, ir pietiekoši būtisks. Kaut arī mēs varam uzskatīt, ka Latvijas zinātnē ir bijis depresijas posms, tie novērojumi, kas ir bijuši izdarīti iepriekšējos gados, var dot ievērojamu ieguldījumu pasaules klimata izmaiņu pētījumos. Kaut vai tāds interesants fakts – novērojumu rindas par ledus iešanas režimu Daugavā ir vienas no garākajām pasaulē. Tie ir uzsākti 1538. gadā.

Kurā, kurā?

1538. gadā.

Jā. Rīga bija tirdzniecības pilsēta un ļoti svarīgi bija zināt, kad Rīgā var ienākt kuģi. Otrs aspekts – šodien mēs tā īsti neapzināmies, cik svarīga bija tāda dabas parādība kā plūdi.Mēs,protams, varam redzēt atzīmes uz Doma baznīcas sienām, kāds bija ūdens līmenis plūdos Rīgā salīdzinot ar zemes līmeni, kāds bija tajos laikos. Un atkal – tas bija iemesls, kāpēc šādi novērojumi tika uzsākti. Šie novērojumi mūsu dienās ļauj spriest par to, kāds ir klimata mainības raksturs, identificēt, piemēram, tos periodus, kas saistās ar Mazo ledus laikmetu 18.gadsimata vidū, un patiešām uzskatāmi demonstrē, kādas ir klimata mainības sekas, ietekmējot ledus iešanas uzsākšanos un ledus perioda garumu uz Daugavas. Jāatzīmē, ka šos pašus datus apstiprina arī jaunāki pētījumi, kas ir veikti pagājušā gadsimta laikā un kas aptver visu Latvijas teritoriju. Līdzīgi mēs ar lepnumu varam atzīmēt, ka Latvijas Universitātes meteostacija, es gribētu uzsvērt tieši tās nosaukumu, jo šī stacija tagad saucās Latvijas Universitāte, Vispasaules meteoroloģiskās organizācijas novērojumu tīklā parādās ar Latvijas Universitātes vārdu. Tai vairs nav kā daudziem citiem Latvijas zinātniekiem jācīnās par iekļūšanu pasaules zinātniskajos tīklos. Arī šie novērojumi, kas ir uzsākti 1786. gadā, sniedz ļoti būtisku informāciju par klimata izmaiņām šajā teritorijā. Tātad šie pētījumi ir ne tikai svarīgi Latvijai, bet var dot arī būtisku ieguldījumu klimata mainības izpētē kopumā. Citi aspekti, kurus mēs skaram klimata mainības pētījumos, ir upju noteces režīma mainība, sniega segas mainība, nokrišņu daudzuma mainība Latvijā un klimata mainības ietekme uz virszemes ūdeņu ķīmisko sastāvu. Tātad, tas, kā klimata mainība ietekmē citus vides parametrus. Šo pētījumu mērķis ir piedalīties klimata adaptācijas programmas izveidē un sekmēt rīcības, kuras ļautu samazināt klimata mainības negatīvās sekas. Ar gandarījumu varu teikt, ka pētījumi par klimata mainību un tās ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti ir atzīts par vienu no deviņiem prioritārajiem zinātnes virzieniem Latvijā laikā no 2006. gada un jācer, ka šāda pētījumu būtiskuma atzīšana sekmēs to tālāko virzību, kas līdz šim diezgan ilgu laiku bija pamesta novārtā.

Tās tendences, kas ir konstatētas citās pasaules valstīs, ir konstatējamas arī Latvijā. Tās ir klimata pasiltināšanās, zie­mas perioda samazināšanās, sniega segas ilguma samazināšanās, bet tajā pašā laikā Latvijas situācija ir interesanta ar to, ka Latvija atrodas uz sadures vietas starp kontinentālo gaisa masu cirkulācijas procesiem un to gaisa masu cirkulāciju, kuras veidojas virs Atlantijas okeāna.

Tas ir to gaisa masu cirkulācijas kopums, kas veidojas virs Eirāzijas kontinenta. Tādējādi kā būtiska atšķirība no diezgan daudzām tendencēm, kas vērojamas, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Lielbritānijā, ir mināma tā, ka Latvijā ir izteikts būtiskāko klimata rādītāju periodiskums.Šos procesus mēs varam apzīmēt ne tik daudz kā lineāri mainīgus, bet ar zināmu periodiskumu, pie tam var novērtēt šo periodisko izmaiņu biežumu. Respektīvi, kad nomainās augsta ūdens, intensīvas noteces periodi upēs ar zemas noteces periodiem.

Vispirms no to gaisa masu piesātinājuma ar mitrumu, kuras no tā vai cita reģiona pārnes uz Latviju. Gaisa masu pārnese virs Ziemeļatlantijas, protams, uzskatāma par vienu no būtiskākajiem procesiem, kas ietekmē klimatu Latvijā.

Ņemot vērā vidējos rādītājus, šī vasara varbūt tik ekstrēma nemaz nebija. Bija auksta ziema, vēls pavasaris. Pēc tautas ticējumiem arī nākošā ziema var būt diezgan auksta.Vidējie rādītāji, var gadīties, tik dramatiski nebūs, bet viens no klimata mainības būtiskākajiem rādītājiem un viens no elementiem, kas ir šīs koncepcijas pamatā, ir tas, ka var pastiprināties ekstrēmās parādības. Var pieaugt vētru biežums. No šāda viedokļa skatoties, vasara neatbilda klimatiskajām normām, jo vidējā temperatūra nenoliedzami bija pārāk augsta.

Klimatu Eiropā karstuma periodā ietekmēja ne tik daudz gaisa masu pārnese no Ziemeļatlantijas, kā gaisa masu pārnese no Āfrikas kontinenta. Tas bija saistīts ar dominējošo atmosfēras cirkulācijas procesu būtisku izmaiņu, salīdzinot ar to, kas ir tipisks ilgtermiņā.

Tas bija laika posms, kas raksturīgs no 1800. gadu sākuma līdz pat 1890. gadiem. Ziemas bija relatīvi bargas.

Arī tas diezgan daudz ko apliecina. Varbūt bērnībā ir lasīta grāmata “Sudraba slidas”. Tur rakstīts, ka uz Holandes dīķiem notika slidošanas sacensības. Mūsdienās Holandes kanāli un dīķi ziemās praktiski neaizsalst. Literatūrā mēs varam atrast daudzas liecības tam, ka tolaik ziemas bija bargākas, pat Baltijas jūra aizsalusi.

Jā. Globālā sasilšana nebūt nenozīmēs to, ka ziemas regulāri būs siltākas.Klimata mainības procesiem ir raksturīgs periodiskums un tādēļ arī klimata pasiltināšanās apstākļos ir iespējamas bargas ziemas ar lielu nokrišņu daudzumu.

Šīs prognozes pasaulē ir izstrādātas. Līmeņa celšanās ir iespējama, un tas var būtiski ietekmēt gan piekrastes teritoriju applūšanu, gan krasta joslas noskalošanos, bet šos aspektus mēs neesam pētījuši.

Bet šo vētru darītie materiālie zaudējumi! 2005. gada janvāra vētra Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, radīja 178 miljonus latu lielus zaudējumus, neskaitot postījumus privātajos mežos. Diez vai tādu vētru pozitīvās sekas sagādās Latvijas iedzīvotājiem lielu gandarījumu. Tas pirmkārt. Otrkārt, ūdens apmaiņu Baltijas jūrā parasti izraisa rudens vētras, kad ieplūst sāļie, ar skābekli bagātie Ziemeļjūras ūdeņi, bet būtiskākais risks saistās ar ziemas vētru intensitātes pieaugumu, kas rada lielus zaudējumus.

Mēs pašlaik tieši veicam pētījumu par to, kā ir mainījies vēja ātrums. Mēs jums varētu precīzi atbildēt pēc dažiem mēnešiem. Iepriekšējs novērtējums par vēja stipruma datu rindām Latvijas teritorijā, analizējot trīs punktus – Ventspili, Rīgu un Daugavpili, rāda, ka 1922., 1924. gadā bijušas ļoti spēcīgas ziemas vētras. 1940. gados arī bijušas spēcīgas ziemas vētras. Tātad vētras ir bijušas, bet 2005. gada ziemas vētra bija tāda, kuru parasti sauc par simtgadu vētru, kuras biežums ir reizi simts gados.

Nezinu gan. Klimata variablitāte ir bijusi ļoti augsta. Vēsturiski ir atrodami pieraksti, ka Baltijas jūra, kā jau es pieminēju, bijusi pilnībā aizsalusi. Ir atrodami apraksti par ļoti spēcīgiem virpuļviesuļiem, kas satvēruši lopus un aiznesuši pa gaisu lielos attālumos. Par ļoti spēcīgiem zibeņiem un tā tālāk.

Mūsdienās ūdens līmeņa svārstības Daugavā, protams, nosaka hidroelektrostaciju darbības režīms. Kad slūžas tiek atvērtas, ūdens līmenis Daugavā palielinās. Kad slūžas tiek aizvērtas, ūdens līmenis pazeminās.Daugavā tas tiek regulēts, taču hidroelektrostacijas nevar pilnībā garantēt plūdu riska novēršanu. Labākais piemērs ir 2003. gada ziema, kad Rietumeiropā bija ļoti liels nokrišņu daudzums, kas izraisīja būtiskus plūdus. Ūdens regulācija upēs, ūdens uzkrāšana hidroelektrostaciju krātuvēs upju augštecēs, lai to pēc tam varētu izmantot elektroenerģijas ražošanai, no vienas puses, un meliorācija, upju iztaisnošanas pasākumi un palieņu apgūšana lauksaimniecības vajadzībām un apbūvei, no otras puses, būtībā radīja šos plūdus, kuru nestie zaudējumi Eiropā rēķināmi miljardos eiro. Kā viens no ļoti svarīgiem virzieniem klimata adaptācijas pasākumos ir izstrādāt rīcības programmu, piemēram, būvniecībā plūdu riskam pakļautās teritorijās.

Ir izstrādātas plūdu riska kartes teritorijām, kas pakļautas riskam plūdu gadījumā. Tiek īstenoti arī dažādi pārvaldes pasākumi. Ja cilvēks, piemēram, grib uzcelt māju palienes pļavā, kur ir augsts plūdu risks, apdrošināšanas kompānija to ņems vērā un šīs mājas apdrošināšana būs ļoti dārga. Tās ir saiknes starp zinātnisko pētījumu par plūdu risku un konkrēto administratīvo un saimniecisko darbību katrā konkrētajā teritorijā. Latvijā šādas darbības joprojām netiek veiktas, kaut vai runājot par Rīgas teritorijas attīstību, par Jūrmalas attīstību. Zinātnieku domas netiek ņemtas vērā. Tas var radīt diezgan ievērojamus draudus nākotnē.

Uz plūdu risku ir jāskatās daudz plašāk.Intensīvu nokrišņu gadījumā plūdu riskam var būt pakļautas lielas teritorijas Lielupes baseinā, arī Rīgas teritorija, arī atsevišķas teritorijas Ventas baseinā – ne tikai tās teritorijas, kas ikgadus tiek pakļautas plūdiem.

Interesi ir izrādījusi Rīgas dome. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki sadarbojas ar Jēkabpili.Ir pētīta vižņu veidošanās teritorijas un rīcības, kas jāveic, lai samazinātu plūdu risku. Citur šādas intereses, diemžēl, nav.

Uzskatīsim, ka ledus ir izkustējies, par ko liecina kaut vai jūsu pētījumu iekļaušana Latvijas zinātnes prioritāšu skaitā. Tātad to zinātniskā un praktiskā nozīme ir novērtēta. Lai veicas!

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis – 7944988.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001–2006);
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru pētījumi ir nozīmīgi Latvijai. Balvu piešķir tikai atsevišķam zinātniekam, no autoru kolektīva – vadošajam autoram. Balvas laureāts saņem diplomu un prēmiju profesora mēnešalgas apmērā. Balvas laureātam ir tiesības uzrādīt “Apbalvots ar Eižena Ostvalda balvu”.

Kandidātus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Eižena Ostvalda vārdiskās balvas pretendentu konkursam var izvirzīt LLU fakultāšu un institūtu domes, LLMZA locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, selekcijas, izmēģinājumu un mācību saimniecību zinātnieku kolektīvi.

Pieteikumi pretendentu konkursam iesniedzami Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā, Jelgavas pilī, Lielā iela 2, Jelgava, LV–3001, tālrunis 3005685, līdz 2006.gada. 9. novembrim, pievienojot:

– izvirzītāja ieteikumu;
– izvirzīto darbu vai tā kopsavilkumu;
– autora Curriculum vitae;
– autora parakstītu izvirzītā darba anotāciju.

Iesniegtos darbus vērtēs ar LLU rektora rīkojumu noteikta konkursa komisija. Darbus, kas nav ieguvuši balvu, atpakaļ neizsniedz.

Balvu pasniegs Eižena Ostvalda 155 gadu dzimšanas atceres dienā 2006.gada 20. novembrī.

2006. gada balvām un stipendijām zinātnē. Tiks piešķirtas divas gada balvas: viena – ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas un siltumtehnikas nozarēs, otra – kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē un 2 stipendijas doktorantiem gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas un kardioloģijas nozarēs.

Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, a/s “Latvijas gāze”, universitāšu senāti un fakultāšu domes.

Izvirzot pretendentus LZA – a/s “Latvijas gāze” balvai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros:

• Motivēts izvirzītāja iesniegums.
• Ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi.
• Izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā).
• Izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa.

Materiāli iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231.istabā, Rīga, LV – 1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889) līdz 2006. gada 23. novembrim.

No tālienes

Migles Donkunaites izstādes "No tālienes" atklāšana	Mākslinieci sveic LZA prezident Juris Ekmanis Almas Ežiņas foto

Migle Datkūnaite (dz. 1970) 1989. gadā absolvēja S. Žuko v.n. Lietišķās mākslas koledžu Kauņā mākslas keramikas specialitātē. Māksliniece turpināja izglītību Mākslas akadēmijā Viļņā (1998., bakalaura grāds, grafika, estamps), bet 2000. gadā iegūts mākslas maģistra grāds, specializējoties grāmatu grafikā.

Strādā estampa tehnikā, digitālajā grafikā, veido grāmatu māksliniecisko apdari. Lietuvas Mākslinieku savienības biedre (2002), prezentēta grāmatā “Lietuvas Mākslinieku savienība” (2004). Kopš 1997. gada regulāri piedalās izstādēs, kā arī dažādos mākslas projektos. Sarīkotas trīs personālizstādes.

Migle Datkūnaite ir galvenā mākslinieciskā redaktore Lietuvas Zinātņu akadēmijā.

Retrospektīvajā izstādē “No tālienes” Latvijas Zinātņu akadēmijā māksliniece eksponē 12 darbus. Ar grafikām, kurās bieži vien nav nekā no pārpludinātām jūtām un viegli uztverama pastāsta, mākslinieces mērķis ir radīt skatītāja iztēlē asociācijas, kuras atļaus tuvoties baltu kultūras tradīcijām. “Es zinu, ka mani nav viegli uztvert, bet es tā domāju “, – ar lielu prieku par iepazīšanos ar skatītājiem LZA teica māksliniece.

Izstāde Latvijas zinātniekus iepriecinās līdz 14. novembrim.

Satura rādītājs

Viena pietura Latvijas laikā

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbiniekiem ir raksturīga dziļa interese par norisēm Latvijas kultūras dzīvē gan mūsdienās, gan pagātnē. Un viens no neseniem prātu un jūtas aizkustinošiem pasākumiem bija Arņa Šablovska sastādītās grāmatas “Pietura Latvijas laikā. Tumē. Vecmokās” atvēršana 4. oktobrī. Grāmata – autentiska liecība par Latvijas novadu, kas Latvijai devis tādus izcilus kultūras darbiniekus kā Žani Katlapu, Hariju Gulbi, Kārli Ķezberu, Paulu Jēgeri- Freimani, Vestardu Šimku.

“Grāmata meklē sev auditoriju. Bet sākās viss ar nejaušības pieskārienu- redzēju, kā vienu Latvijas stūri var padarīt dzīvu,”- sacīja A. Šablovskis. “Dizainā izmantotas mākslinieces Inas Stūres idejas. Māksliniece diemžēl šo prezentāciju nepiedzīvoja.” Taču klātesošie priecājās par viņas gleznu attēliem V. Šimkus ieskaņotā klavierpavadījumā, par 9. septembra Dzejas dienām Vecmokās. Tās komentējot, grāmatas sastādītājs teica: “Te redzams, kā cilvēki izslāpuši pēc lauku klātbūtnes, pēc tīriem motīviem.” Savu dzeju lasīja Iveta Šimkus. Tikšanos Čikāgā ar rakstnieku, nu jau mūžībā aizgājušo Kārli Ķezberu krāsainās atmiņās uzbūra Anna Šmite un Ingūna Daukste- Silasproģe, un klausītāji smaidīja gan par dzejnieka labi koptā, 21 gadu vecā runča Gizmo pieminēšanu, gan priecājās par rakstnieka labvēlīgajiem ceļavārdiem jaunajai literatūrzinātniecei, gatavojot “Alkazara” izdevumu.

Kopsaucēju siltajai jaunā izdevuma prezentācijai atrada LZA goda doktors Ojārs Jānis Zanders: “Mūsu pienākums – par dzimto novadu uzrakstīt. Latvijas laiks ir tas laiks, kuru mēs nodzīvojam godam.”

Zelta vārdi. Vienīgi gribētos rosināt – varbūt nākamreiz, kad atkal tiks godā celts kāds no Latvijas novadiem un tā ļaudis, uzaicināt uz šādu pasākumu novadniekus – Latvijas augstskolu studentus. Lepnumam, atgādinājumam un mudinājumam.

Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un projekta vdītājs profesors, LZA goda doktors Dr. habil.hist. Raimo Pullats (Igaunija) 22. septembrī ielūdza visus interesentus Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā uz grāmatas “Johans Kristofs Broce. Estonica” atvēršanas svētkiem un uz izstādes “J. K. Broces Livonijas zīmējumi un apraksti Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā” atklāšanu.

Johans Kristofs Broce (1742 – 1823) – čehu izcelsmes Baltijas vēsturnieks, novadpētnieks, pedagogs. Studējis teoloģiju un filoloģiju Leipcigas un Vitenbergas universitātēs. Kopš agras jaunības apguvis zīmēšanas prasmi, kura lieti noderēja ne vien mācību maksas segšanai, bet atnesa fanātiskā vēstures pētnieka slavu līdz mūsu dienām. Kopš 1769.gada J. K. Broce bija Rīgas Ķeizariskā liceja pedagogs, vēlāk rektors. Viņš aizrāvās ar latviešu un igauņu vēstures studēšanu, pētīja senās hronikas, vāca materiālus par Rīgu, zīmēja un aprakstīja celtnes, apģērbus, sadzīves skatus, dažādus ikdienā lietojamos priekšmetus. Šie materiāli ir saglabājušies LAB fondos, kā arī lielais krājums Monumente jeb “Dažādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģerboņu u.c. krājums” 1. – 10. sēj. ar rādītāju. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un LU Latvijas vēstures institūta sagatavoti, lasītājiem pieejami jau trīs sējumi, top ceturtais.

Nesen Tallinā tika atvērts Igaunijai veltītais sējums, sagatavots tik fundamentālam darbam rekordīsā laikā. Profesors R. Pullats uzteica kolēģus, komentāru autorus: Antu Vīresu, Ivaru Leimusu, Amtu Heinu, redaktorus Eni Hansonu, Lauri Sūrmā, Teni Lībeku un vācu kolēģi Oto Heinrihu Eliasu. Vairāk nekā 80 gadu loloto sapni – izdot sējumu ar J. K. Broces materiāliem – igauņu zinātnieki īstenoja divos gados. Skaistajā izdevumā 287 krāsainās ilustrācijās ar komentāriem igauņu un vācu valodās aplūkojamas Igaunijas apdzīvotās vietas, kartes, pilsētu plāni, nocietinājumi, pilis, muižas, zemnieku sētas, ainavas, ļaudis. Nozīmīgi ir lauku sakrālo celtņu zīmējumi, kapakmeņi, ģerboņu epitāfijas, arheoloģisko atradumu zīmējumi. Pēc J.K. Broces plāniem var noteikt pilsētu robežas un izaugsmi, attēlos saskatīt atšķirības un īpatnības dažādu sociālo slāņu iedzīvotāju apģērbos, sadzīves priekšmetos. Viss fiksēts ar fotogrāfisku precizitāti. Pētnieki uzskata, ka daļa zīmējumu aizgūta no Cēsu mācītāja Kerbera, dēvēta par “igauņu Broci”. Estonica dod iespēju izprast igauņu un baltvācu kultūru attīstību un attiecības. Tāpat kā pir­mie trīs sējumi, arī šis izdevums atsedz dažādu tautu kultūru mijiedarbību Baltijā. Vēsturiskās saknes īpaši svarīgi zināt lasītājam laikā, kad Latvija un Igaunija ir ES dalībvalstis.

Savu gandarījumu par jaunieguvumu mūsu grāmatniecībā pauda LZA prezidents Juris Ekmanis un LAB direktore Venta Kocere. Sirsnīgu pateicību R. Pullatam un V. Kocerei izteica LR IZM parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe. Akadēmiķis Jānis Stradiņš, uzsvēris, ka grāmatas atvēršanas diena Rīgā sakrīt ar Baltu vienības dienu, kuru atzīmējam 22. septembrī, priecājās, ka šogad igauņi var godam pievienoties šiem svētkiem.

Lasītāji un pētnieki ar Estonica ieguvuši dzīves enciklopēdiju ar atskatu divsimt un vairāk gadu tālā pagātnē. Laikā, kad nebija fotoaparāta. Bija dziļa ieinteresētība un godprātīga, objektīva attieksme. Iepriecinoši, ka tās ir saglabājušās līdz mūsu dienām.

2006. gada 2. novembrī plkst. 14.00 RTU Būvzinātnes un Transporta un satiksmes zinātņu nozaru promocijas padomes P–06 atklātā sēdē RTU Būvniecības fakultātes sēžu zālē Rīgā Āzenes ielā 16

aizstāvēs promocijas darbu “Autoceļa dinamiskā uztvere, vizuālās kvalitātes novērtēšanas un optimizācijas iespējas” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof., Dr.sc.ing. Donatas Čygas ženierzinātņu (Viļņas Tehniskā Universitāte), prof., Dr.sc.ing. Gundars Liberts (RTU), doc., Dr.sc.ing. Jānis Vārna (RTU).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10, Valsts nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5, un internetā http://www.rtu.lv/ zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php

***

2006.gada 7. novembrī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kur‚ disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Sākumskolēnu matemātisko prasmju apguves un emociju mijsakarība”

Recenzenti: Dr.habil.paed., LU prof. Z. Čehlova, Dr.paed., DU prof. E.Krastiņa, Dr.phil., prof. D. Šulcs, Leipcigas universitāte, Vācija.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2006.gada 10.novembrī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Konferenču zālē, Ķengaraga ielā 8, LU Fizikas nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Nanomateriālu struktūra, mehāniskās un elektrovadošās īpašības” fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.habil.phys, profesors A. Siliņš, Dr.habil.phys, profesors A. Medvids, Dr.hab.sc.ing., J. Grabis

Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv.4.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas zinātnes nozares Pārtikas procesu un iekārtu, Pārtikas mikrobioloģijas un Pārtikas produktu kvalitātes apakšnozaru promocijas padomes 2006. gada 25. augustā atklātā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātnisko grādu LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes lektorei Evitai STRAUMĪTEI par promocijas darbu “Latvijā ražotu rudzu miltu cepamīpašību izpēte.”

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. ”

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas zinātnes nozares Pārtikas procesu un iekārtu, Pārtikas mikrobioloģijas un Pārtikas produktu kvalitātes apakšnozaru promocijas padomes 2006. gada 25. augustā atklātā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātnisko grādu LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asistentei TATJANAI RAKČEJEVAI par promocijas darbu “Bioloģiski aktivēti graudi kviešu maizes ražošanā.”

Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas zinātnes nozares Pārtikas procesu un iekārtu, Pārtikas mikrobioloģijas un Pārtikas produktu kvalitātes apakšnozaru promocijas padomes 2006. gada 6. septembrī atklātā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora (Dr. sc. ing.) zinātnisko grādu LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes lektoram FREDIJAM DIMIŅAM par promocijas darbu “Medus kvalitātes novērtēšanas rādītāji.”

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – 1, nederīgu biļetenu nav.

***

2006. gada 5. oktobrī Arhitektūras nozares promocijas padomes “RTU P–10” atklātā sēdē arhitektūras doktora (Dr.arch.) zinātnisko grādu piešķīra Uģim BRATUŠKINAM par promocijas darbu “Vecrīgas publisko ārtelpu attīstība XX un XXI gadsimtā” (balsošanas rezultāts: piešķirt – 7, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav) un Sandrai TREIJAI par promocijas darbu “Dzīvojamās vides attīstība Rīgā” (balsošanas rezultāts: piešķirt – 7, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav).

***

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P–07 2006. gada 9.oktobra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Ērikai ASŅINAI par promocijas darbu “ Problēmvides modelēšanas formalizācija modeļu vadāmā arhitektūrā”. Balsošanas rezultāti: par – 11 balsis; pret – nav; nederīgi

biļetenu nav.

***

Ķīmijas nozares promocijas padome “RTU P–01” 2006. gada 12. oktobra sēdē piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) Ķīmijas nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē Vitālijam LAKEVIČAM par promocijas darbu “Latvijas mālu sorbcijas īpašības”. Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – 4, nederīgi biļetenu nav.