Valsts apbalvojumi zinātniekiem

Par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA)
rudens kopsēdi Rīgā 2006.gada 31. oktobrī un EZMA Latvijas balvu

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija (Academia Scientiarum et Artium Europaea) dibināta 1990. gadā Zalcburgā. To izveidoja: kardināls, Dr.theol. Francs Kēnigs, profesors Nikolajs Lobkovičs un izcilais ķirurgs, sirds pārstādīšanas ķirurģijas pionieris Eiropā, profesors Fēlikss Ungers, EZMA prezidents. Šogad tās locekļu skaits saniedzis 1200, un 12 no tiem ir Latvijas zinātnieki: J. Stradiņš, U. Viesturs, E. Blūms, R. Kondratovičs, M. Kūle, T. Millers, J. Lielpēters, J. Volkolākovs, A. Caune, I. Knēts, J. Vētra, J. Ekmanis.

Saikni starp abām akadēmijām uztur 1993. gadā dibinātais LZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Eiropas –Latvijas institūts “Eurolat”. Tā uzdevumos ietilpst gan sadarbība ar EZMA, gan Latvijas zinātnes un kultūras integrācija Eiropā, lai dotu jūtamu ieguldījumu Eiropas vienotības attīstībā, atbalstot zināšanas, uzturot kontaktus un izkopjot toleranci sabiedrībā. Ir notikušas abu akadēmiju kopsēdes, zinātniskas konferences., piem., “Kristīgā un laicīgā dialogs” ‘(1995), “Nacionālā identitāte un Eiropas vīziija” (1998), šogad - “Sabiedrība ceļā no pagātnes uz nākotni: novecošanās un paaudžu nomaiņa”.

Sākot ar 2001. gadu, reizi trijos gados tiek piešķirta profesora F. Ungera iedibinātā Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas balva. Latvijas puse izstrādāja balvas nolikumu un tā ieguva savu neoficiālo nosaukumu – Lielā Fēliksa balva. Līdzās šai balvai pastāv arī divas veicināšanas (“mazās”) balvas.

Latvijas Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe – Freiberga (Lielā balva),
LZA kor.loc. Dr.hist. Ieva Ose, LZA kor.loc. Dr. phil. Igors Šuvajevs (“mazās” balvas)

akadēmiķe Dr.habil.phil. Maija Kūle (Lielā balva),
Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. philol. Daiga Baltaiskalna (“mazās” balvas)

2006. gadā Latvijas (Feliksa) balva un divas veicināšanas balvas piešķirtas:

Lielā balva:

LZA korepondētājloceklim Dr. phil. Vilnim Zariņam par darbību Latvijas filozofijā mūža garumā, par tulkojumiem no vācu un franču valodām, par klasisko darbu sērijas “Avots” iedibināšanu un jaunās filozofu paaudzes audzināšanu.

“Mazās” balvas:

Dr. hist. Renātei Blumbergai par monogrāfiju “Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem” (Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2006),
Dr. sc.pol. Andrim Sprūdam par pētījumu “Finansu elite un ārpolitika: Krievijas finansu un biznesa grupas un Krievijas – Baltijas attiecības. 1991 – 1999” (Jageloņu universitāte Krakovā, Polija. 2005.).

Programma

Juris Ekmanis, LZA prezidents, EZMA īstenais loceklis

Felikss Ungers, EZMA prezidents

Jānis Stradiņš, LZA Senāta priekšsēdētājs, EZMA īstenais loceklis

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas balvas (Feliksa balvas) un veicināšanas balvu pasniegšanas ceremonija 2006. gada laureātiem.

Akadēmiķa Jāņa Stradiņa ievadvārdus “Novecošanās un paaudžu nomaiņa” lasiet nākošajā “Zinātnes Vēstneša” numurā.

1. Cilvēces rītausmā veco ļaužu pieredze bija svarīgākā zināšanu krātuve, kas sniedzās pāri indivīdu vērojumiem. Tā glabājās kā tradīcija un reliģiskie ticējumi. Vecie ļaudis kopienā bija autoritāte.

2. Agrīnajās civilizācijās, bet it īpaši tad, kad izplatījās dzelzs darba rīki un uzplauka pilsētas, radās budisms un kristietība, veco ļaužu ietekme mazinājās, bet palika augsta.

3. Tradicionālajā zemkopju un amatnieku vidē vecos ļaudis cienīja to prasmes dēļ. Industrializētajā sabiedrībā viņus izspiež no darba tirgus. Tad sirmgalvji tāpat kā bērni vairs nepiedalās ražošanā, bet tikai patērēšanā.

4. Pieaugot mūža ilgumam, aug veco ļaužu īpatsvars sabiedrībā. Centieni veidot resoru vai uzņēmumu pensijas reti kad ir sekmīgi, tādēļ vecos ļaudis parasti nodrošina valsts.

5. Ekonomiski izdevīgā stāvoklī mūsdienās ir tās valstis, kurās bērnu un pensionāru īpatsvars sabiedrībā ir zems, taču tas nepastāv ilgi, jo darba spējīgo paaudze nenovēršami noveco.

6. Ja vadošos amatos nenonāk arvien jauni talantīgi un enerģiski ļaudis, sabiedrībai draud stagnācija. Ja nesaglabājas veco darbinieku pieredze un sakari, draud pagrimums. Paaudzēm jāmainās un pēctecība jāsaglabā arī zinātnē un kultūrā. Tikai visu paaudžu labāko spēju apvienojums nodrošina sekmes.

7. Novecojušus ilggadīgos vadītājus var dabūt projām no varas pozīcijām, ja saglabā viņu ienākumus un prestižu sabiedrībā.

Šī gada 5. un 6. oktobrī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notika XXII Baltijas zinātņu vēstures konference, ko organizēja Baltijas zinātņu vēstures un filozofijas asociācija kopā ar Lietuvas zinātņu vēstures un filozofijas apvienību un Lietuvas Zinātņu akadēmiju. Konference bija veltīta Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes dibināšanas 225. gadadienai, pirmo Lietuvā iespiesto medicīnas darbu 475 gadu atcerei un 500 gadiem kopš farmācijas izveides Lietuvā. Medicīnas vēsturisko notikumu atcerei Viļņas Universitātē notika svinīga sanāksme, turpretim citus medicīnas vēstures jautājumus izskatīja sekcijas sēdē, kas notika Kauņā, Lietuvas medicīnas un farmācijas muzeja telpās.

Konferencē visplašāk tomēr bija pārstāvēti kopējie Baltijas zinātņu vēstures jautājumi, kurus izskatīja atsevišķo nozaru sekcijās. Programmā zinātņu vēsture bija pārstāvēta ar 88 un medicīnas vēsture ar 67ziņojumiem. Konferencē piedalījās dalībnieki no 15 valstīm, visvairāk no Lietuvas – 66 ziņojumi, Latvijas –31, Igaunijas – 26, Polijas – 5, Ukrainas – 8, ASV, Baltkrievija un Krievija katra pa četriem, bet Anglijas, Francijas, Īrijas, Japānas, Kanādas, Kazahstānas, Somijas un Vācijas pārstāvji sniedza katrs pa vienam ziņojumam. Ziņojumu tēzes iespiestas divos sējumos – “Abstracts of XXII Baltic Conference on History of Science” un “XXII Baltic Conference on the History of Science. Program of the Section on the History of Medicine, Pharmacy and Veterinary and Abstracts”.

Konferenci atklājot, Baltijas zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas līdzšinējais prezidents prof. J. A. Krikštopaitis aplūkoja zinātņu vēstures lomu sabiedrībā un kultūrā no filozofiskā viedokļa. Viņš uzsvēra tās universālo raksturu, aptverot dažādas cilvēku zināšanu jomas un gadsimtu gaitā uzkrāto pieredzi, atklājot meklējumu ceļus un izprastos dabas likumus. Zinātņu vēsture tāpēc kļūst par visaptverošu zināšanu avotu, kur katra tauta un reģions ar savu lokālo specifiku var dot pienesumu kopējā cilvēces kultūrā. Tā veicina sapratni un rada pārliecību, kas nepieciešama, lai saglabātu reģionālās kultūras vērtības, cauri laikmetu reliģiskajiem, politiskajiem un vēsturiskajiem strāvojumiem.

Baltijas zinātnes un intelektuālās sadarbības konceptuālie jautājumi bija ietverti Latvijas zinātņu vēstures asociācijas prezidenta akad. J. Stradiņa referātā, kas gan netika nolasīts, jo tajās dienās viņš bija devies uz citu starptautisko sanāksmi Romā. Konferences tēzēs J. Stradiņš analizē vienojošos faktorus Baltijas telpas jēdziena izpratnē un valstu kopdarbībā. Kā vienu no veiksmīgākajām sadarbības formām viņš raksturo Tautu savienības Baltijas intelektuālās kopdarbības sanāksmes, kuras ik gadus organizēja no 1935. līdz 1940. gada Baltijas valstu okupācijai. Pēckara periodā Baltijas valstu intelektuālo vienotības misiju lielā mērā turpināja Baltijas zinātņu vēstures konferences, kuras 1958. gadā iedibināja akad. Pauls Stradiņš. Baltijas zinātņu vēsturnieki ik pa trim vai četriem gadiem tolaik regulāri pulcējās konferencēs, kuras pārmaiņus notika Rīgā, Viļņā, Tartu vai Tallinā. Līdz kopējas Baltijas zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas nodibināšanai 1990. gadā pavisam tika sasauktas 15 konferences. Kopš Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai situācija mainījusies, tiek pausta jauna Baltijas valstu kopdarbības koncepcija un identitātes izpratne. Tagad to var attiecināt uz visu Baltijas jūras reģionu, aptverot gandrīz 14 valstis ar 85 milj. iedzīvotājiem. Ideja par vienotu Baltijas telpu Eiropas Savienībā veidotu lielu un nozīmīgu zinātnes un kultūras apgabalu.

Latvijas dabaszinātņu, inženierzinātņu, medicīnas un citu nozaru vēstures pētnieki, kuru vidū daudzi LZA un augstskolu pārstāvji, konferencē sniedza jaunu pienesumu kopējo zinātņu vēstures jautājumu izpētē. Konferences tematika arī iezīmēja vairākas raksturīgas tendences. Zinātņu vēsturnieki šobrīd mazāk uzmanību velta senāko laiku vēstures jautājumiem, bet vairāk pievēršas svarīgākajiem mūsdienu notikumiem, tostarp – integrācijai Eiropas Savienībā. Vērojama daudzsološa attīstības tendence, jo augstskolu maģistru un doktorantu pētnieciskās tēmas tiek saistītas ar zinātņu vēstures jautājumiem. Baltijas zinātņu vēstures izpētei plašāk pievēršas arī citu valstu zinātnieki. Pagātnes mantojuma apzināšanā tādējādi tiek rasti kopēji saskares virzieni, gūta ierosme turpmākajiem pētījumiem. Baltijas zinātņu vēstures izpētes problēmu loks paplašinās un pētījumu rezultāti aizvien vairāk nonāk vienotās Eiropas vēstures apskatos.

Nākamam darba periodam Baltijas zinātņu vēstures un filozofijas asociācija izvirzīja jaunu valdi, par kuras prezidentu ievēlēja akad. Jāni Stradiņu, bet par viceprezidentiem – Lietuvas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas prezidentu prof. Juozu Algimantu Krikštopaiti un Tartu Universitātes rektoru prof. Jāku Āvikso. No Latvijas valdē vēl ievēlēti četri pārstāvji – Latvijas Universitātes Muzeja vadītājs Ilgonis Vilks, Rīgas Tehniskās universitātes Muzeja vadītāja Alīda Zigmunde, P. Stradiņa Medicīnas muzeja direktors Juris Salaks un Latvijas zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents Jānis Klētnieks. Lietuvas zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas goda biedru diplomi tika pasniegti diviem Latvijas pārstāvjiem – Latvijas zinātņu vēstures asociācijas prezidentam akad. J. Stradiņam un viceprezidentam doc. J. Klētniekam. Plānots, ka nākamā – XXIII Baltijas zinātņu vēstures konference – notiks 2008. gada 9.–10. oktobrī Rīgā un tā būs veltīta Baltijas zinātņu vēstures apvienības 50. gadadienai.

Jānis Klētnieks,
LZA Dr.sc.ing.h.c.

Nobela prēmiju reizi gadā piešķir cilvēkiem, kas veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai. To uzskata par visprestižāko balvu mūsdienās. Zviedru rūpnieks un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels šīs prēmijas paredzēja savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē 1895. gada 27. novembrī. Šobrīd Nobela prēmijas vērtība ir 10 miljoni zviedru kronu. Kopš 1901. gada prēmijas tiek piešķirtas šādās nozarēs: fizikā, ķīmijā, medicīnā vai fizioloģijā, literatūrā un miera veicināšanā.

Medicīnā 2006. gada Nobela prēmija piešķirta amerikāņu zinātniekiem Endrū Faijeram un Kreigam Mello. 10 miljonu zviedru kronu jeb 757 000 latu lielā prēmija viņiem piešķirta par atklājumiem, kas ļauj padarīr mazaktīvus jeb nomierināt defektīvos gēnus (to Andrew Z. Fire and Craig C. Mello for discovering a mechanism for controlling the flow of genetic information).

1998. gadā žurnālā Nature publicētajā pētījumā abi speciālisti pavēstījuši par ribonukleīnskābes interferences (RNAi) mehānisma izpēti. Izrādās, šādā veidā tiek bloķēta bojātu vai kaitīgu gēnu darbība, kas paver ceļu jaunu zāļu izveidei šādu gēnu kontrolēšanai un ģenētisku slimību apkarošanai. Britu ģenētiķis Niks Hestijs intervijā BBC norādījis, ka jau tas vien, ka Nobela prēmija piešķirta tikai astoņus gadus pēc atklājuma, liecina par tā lielo nozīmīgumu.

Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija norādīja, ka 47 gadus vecā Stenforda universitātes Medicīnas skolas patologa E. Faijera un 45 gadus vecā Masačūsetsas Medicīnas skolas molekulārās medicīnas speciālista K.Mello atklājumi paver “aizraujošas iespējas” gēnu tehnoloģiju izmantošanā. Šis mehānisms jau plaši tiek lietots tīrajā zinātnē gēnu pētniecībai, bet nākotnē to varēs sekmīgi izmantot gēnu terapijā.

Daudzu slimību pamatā ir neadekvāta gēnu darbība, tāpēc RNAi paver plašas iespējas jaunas paaudzes zāļu izstrādei, kas selektīvā veidā iedarbotos uz bojātiem gēniem.

Kā aģentūrai Reuters teicis K.Mello, viņš nojautis, ka viņa atklājumi kādreiz varētu tikt novērtēti ar Nobela prēmiju, bet nav domājis, ka tas notiks tik drīz.

Dienu pēc Nobela prēmijas paziņošanas medicīnā (tā notika 2. oktobrī), 3. oktobrī kļuva zināmi 2006. gada Nobela prēmijas laureāti fizikā. Tā piešķirta amerikāņu zinātniekiem Džonam Māteram un Džordžam Smūtam par kosmiskā mikroviļņu fona (reliktā) starojuma pētīšanu (to John C. Mather and George F. Smoot for their discoveries supportins the Big Bang theory). Šā starojuma īpašības apstiprina tā dēvēto Lielā sprādziena teoriju. Elektromagnētiskā fona starojuma, kas ir aptuveni vienāda spēka visos virzienos, eksistenci vēl 1948. gadā paredzēja Georgijs Gamovs, 1965. gadā to pirmoreiz noteica Arno Penziass un Roberts Vilsons (Nobela prēmiju fizikā viņi saņēma 1978. gadā).

Savukārt tagad, izmantojot 1989. gadā palaisto NASA pavadoni CoBE, Dž. Mātera vadītā zinātnieku grupa pierādīja, ka starojuma spektrs atbilst absolūti melna ķermeņa spektram, bet Dž. Smūta grupa konstatēja nelielas starojuma svārstības (anizotropiju) , kuru saista ar pirmajām struktūrām, kas izveidojušās Visumā – galaktiku aizmetņiem, kas radās milzīgajos karstās gāzes mākoņos.

Kosmiskā mikroviļņu fona starojums tiek dēvēts arī par Lielā sprādziena atbalsi. Tas radies aptuveni 380 000 gadu pēc šā notikuma. Tiek uzskatīts, ka Visums Lielā sprādziena rezultātā radies pirms aptuveni 14 miljardiem gadu, bet starojums izveidojies tikai pēc tam, kad Visums atdzisis līdz temperatūrai, kurā var eksistēt ūdeņraža atoms.

Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija, pavēstot laureātu vārdus, norādījusi, ka viņu pētījums palīdzējis labāk izprast galaktiku un zvaigžņu rašanos. CoBE (Cosmic Background Explorer jeb Kosmiskā fona pētnieks) veiktie mērījumi devuši priekšstatu par Visuma, galaktiku un zvaigžņu vecumu. Faktiski tie ļāvuši apaudzēt ar miesu priek?status par Lielo sprādzienu, kas akadēmiskajās aprindās sāka veidoties pagājušā gadsimta vidū, teikts Akadēmijas paziņojumā. Kā izteicies izcilais britu fiziķis Stīvens Hokings,CoBE pētījumu rezultāti uzskatāmi par “lielāko atklājumu gadsimtā, ja ne visā vēsturē”.

61 gadu vecais Dž. Smūts ir fizikas profesors Kalifornijas universitātē Berklijā, viņa 60 gadu vecais kolēģis Dž.Māters pašlaik ir NASA Godarda kosmisko lidojumu centra astrofiziķis (viņa pašreizējais projekts ir Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa starts 2013. gadā) kurš īpaši pateicas vairāk nekā 1500 cilvēkiem, kas bija iesaistīti CoBE misijā. Šī ir pirmā reize, kad Nobela prēmija faktiski piešķirta par kosmosa misiju.

4.oktobrī pasaule uzzināja, kam piešķirta 2006. gada Nobela prēmija ķīmijā. To saņems amerikāņu zinātnieks Rodžers Kornbergs par pētījumiem molekulārajā ķīmijā , kuros noskaidrots, kā šūnas kopē ģenētisko informāciju, ko izmanto proteīnu ražošanā (to Roger D. Kornberg for resolving the machinery that gives voice to DNA). Stenforda universitātes profesors Kornbergs ieguvis 10 miljonu zviedru kronu vērto prēmiju par eikariotiskās transkripcijas molekulārās bāzes pētījumiem, kam ir fundamentāla nozīme medicīnā, jo ar šo atklājumu palīdzību iespējams labāk izprast vēzi, sirds slimības un dažādus iekaisumus, kā arī attīstīt cilmes šūnu terapeitisku izmantošanu. Rodžera Kornberga tēvs Arturs Kornbergs saņēma Nobela prēmiju medicīnā 1959. gadā arī par pētījumiem ģenētikā. R.Kornbergs gan noliedz, ka tēva sasniegumi būtu ietekmējuši viņa karjēras izvēli. “Jā, es tur biju, kad viņam pasniedza Nobela prēmiju, taču tagad šķiet, ka tas notika pavisam citā pasaulē un citā laikā. Zinātne mani ir interesējusi, kopš vien spēju sevi atcerēties”, Reuters aģentūrai pastāstīja R.Kornbergs.

“Viņa veidotie attēli ļauj izprast transkripcijas mehānismus un tās regulēšanas iespējas,” teikts Nobela fonda paziņojumā. Transkripcija ir viens no dzīvības pamatprocesiem, kuram apstājoties, cilvēks var nomirt dažu dienu laikā. Tajā šūnas ģenētiskā informācija tiek kopēta un nodota ārējai daļai, kas atbild par olbaltumvieku sintēzi. R.Kornberga pēdējos sešos gados iegūtie attēli, kuru detalizētība ir pietiekami liela, lai izšķirtu atsevišķus atomus, nākotnē varētu tikt izmantoti pārtrauktas olbaltumvielu sintēzes atjaunošanā. Tas ļautu izglābt no drošas nāves cilvēkus, kas saindējušies ar sēnēm, kā arī palīdzēt cīņā pret vēzi, sirds slimībām un dažāda veida iekaisumiem.

12. oktobrī (to gaidīja jau 5. oktobrī) tika paziņots 2006. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts, kuru tradicionāli nosauc ceturtdienā. Izraisot nelielu skandāliņu, Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta 54 gadus vecajam pasaulslavenajam turku romānistam Oranam Pamukam (to Orhan Pamuk – the first Turkish writer to be awardid to Nobel Prize), kura vārds šogad izskanējis pret viņu ierosinātās apsūdzības dēļ, jo rakstnieks bija atzinis genocīdu pret armēņiem dzimtajā Turcijā.

Orans Pamuks dzimis Stambulā pārtikušā rūpnieka ģimenē. Sākumā studējis arhitektūru, viņš mācības pametis un iestājies Stambulas universitātes Žurnālistikas institūtā. Viņa agrīnie darbi rakstīti naturālisma stilā, vēlāk bieži asociēti ar postmoderno literatūru. Tie tulkoti vairāk nekā 40 valodās.

2005. gadā O. Pamuks Šveices žurnālistam no Das Magazin par Turciju teicis: “Šajā zemē nogalināti 30 tūkstoši kurdu un miljons armēņu, bet neviens, izņemot mani, neuzdrošinās par to runāt”. Ultranacionālistu juristi no divām arodbiedrībām izvirzīja pret O.Pamuku apsūdzības. O.Pamuks stāstīja, ka pēc intervijas pret viņu Turcijā sākusies naida kampaņa , kas spiedusi pamest valsti. Viņš atgriezās pēc dažiem mēnešiem, lai atbildētu uz apsūdzībām. Pēc starptautiska skandāla apsūdzības 2006. gada janvārī tika noraidītas. O.Pamuks sacīja, ka vēlējies aizstāvēt vārda brīvibu, jo tas ir vienīgais ceļš, kā Turcijai izlīgt ar savu vēsturi. “Tas, kas notika ar osmaņu armēņiem 1915. gadā, tika slēpts no turku nācijas. Taču mums jāspēj runāt par pagātni”, teica rakstnieks. O.Pamuka romāniem raksturīgas identitātes tēmas eiropeisko un islamisko vērtību sadursmē Turcijā.

13. oktobrī tika paziņots 2006. gada Nobela miera prēmijas laureāts. Tā piešķirta Bangladešas baņķierim Muhamadam Junusam un viņa dibinātajai bankai “Grameen Bank” par to, ka šī banka ir veicinājusi sociālekonomisko attīstību nabadzīgākajos slāņos, piešķirot trūcīgajiem mikrokredītus uzņēmējdarbībai (to Muhammad Yunus and Grameen Bank for developing micro-credit as an instrument in the struggle against poverty). Tradicionāli Nobela miera prēmijas laureātu pasludina Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. 66 gadus vecais ekonomikas profesors Junuss sāka nabadzības apkarošanu Bangladešā 1976. gadā (toreiz viņam bija 30 gadu), izveidojot “Grameen Bank”, kas ļāva saņemt kredītu tiem cilvēkiem, kas bija pārāk trūcīgi, lai varētu pretendēt uz tradicionālajiem banku aizdevumiem. “Grammen Bank” izstrādāto veiksmīgo modeli tagad izmanto vairāk nekā 40 valstīs.

Saskaņā ar Junusa mikrokredītu shēmu uzņēmējiem tiek piešķirti ļoti nelieli aizdevumi, lai viņi varētu sākt savu uzņēmējdarbību. Šī shēma krasi atšķiras no ierastajiem banku darījumiem ar to, ka kredītņēmējam netiek prasīta ķīla, bet banka piešķir kredītu , balstoties uz aizņēmēja lūgumu. “Grameen Bank” šobrīd ir vairāk nekā 6,5 miljoni kredītņēmēju, no kuriem 96 procenti ir sievietes. Junusa iecere bija piešķirt pašiem trūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem naudu, lai viņi, to izmantojot, varētu kļūt patstāvīgi. “Mēs uzskatām, ka nabadzība neiederas civilizētā cilvēku sabiedrībā. Tā iederas muzejos,” viņš sacīja. Pašlaik banka mikrokredītos ir izsniegusi summu, kas līdzvērtīga 3,2 miljardiem latu.

Junusa tēvs bija pārtikušā ģimenē dzimis zeltkalis. Tomēr viņu visvairāk ietekmējusi māte, kas vienmēr palīdzējusi trūcīgajiem. Junusa “Grameen Bank” projekts apliecināja, ka naudas aizdošana trūcīgajiem nav bezcerīgs plāns. Piešķirot aizdevumus lauku cilvēkiem, kuriem nepieder zeme, banka centās pārtraukt to, ka trūcīgos ekspluatē naudas aizdevēji. Kredītņēmēji izmantoja piešķirtos līdzekļus, lai nopirktu darbarīkus un aprīkojumu un kā pašnodarbinātie nodrošinātu sev iztiku. Kredītu atmaksāšana notiek pa ļoti nelielām daļām. “Grameen Bank” kreditēšanas aktivitātes tagad veido vairāk nekā vienu procentu valsts iekšzemes kopprodukta un tās kredītu atgūšanas līmenis ir 98,85 procenti.

Kopš 1969. gada tiek piešķirta balva, kuru savā testamentā A.Nobels nav pieminējis – tā ir Zviedrijas bankas iedibinātā balva ekonomikas zinātnēs.9. oktobrī to piešķīra 73 gadus vecajam Ņujorkas Kolumbijas universitātes profesoram Edmundam Felpsam par pētījumiem makroekonomikas jomā (to Edmund S. Phelps for changing our perceptions of the tradeoffs between economic objectives). E.Felpss apstrīdēja teoriju par saistību starp inflāciju un bezdarbu, kas paredzēja, ka bezdarba samazināšanās noved pie inflācijas palielināšanās. Pētot algu un cenu veidošanos procesu un ņemot vērā arī informācijas faktoru ekonomikā, E.Felpss uzskata, ka kompānijām un darbiniekiem ir nepilnīga informācija par citu ekonomikas subjektu darbību un tāpēc viņiem “jābalsta savi lēmumi uz prognozēm”. Pastāvoša zema inflācija izraisa prognozes par zemu inflāciju nākotnē , tādā veidā ietekmējot nākotnes politikas veidošanu. Pētījumi par saistību starp ekonomikas politikas īstermiņa un ilgtermiņa iespaidiem palīdzēja izskaidrot inflācijas un bezdarba līmeņa celšanos septiņdesmitajos gados, kā arī paskaidroja makroekonomikas politikas ierobežojumus , piemēram, kā centrālās bankas nosaka procentu likmes, norāda Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija. Amerikāņu zinātnieks arī pētījis, cik liela nozīme jauno tehnoloģiju izplatīšanās procesā , biznesa un korporatīvās pasaules attīstībā ir darbiniekiem.

Kā redzams, visi 2006. gada Nobela prēmiju laureāti zinātnē ir no viena kontinenta vienas valsts – ASV!

Latvijas Zinātnes padomē

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas “Zinātniskās darbības likumu” (19.05.2005.) un “Latvijas Zinātnes padomes nolikumu” (LR MK Noteikumi Nr. 383, 09.05.2006.) nolemj:

Apstiprināt par ekspertu zinātnes nozares “Matemātika”
apakšnozarē “Skaitliskā analīze” šādu zinātnieku:

Ekspertu pilnvaru laiks līdz 2009. gada 24. oktobrim.

Anatolijs Nepokupnijs
18.03.1932. – 25.10.2006

25. oktobrī mūžības ceļos devies Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Ukrainas Nacionālās akadēmijas korespondētājloceklis filoloģijas zinātņu doktors Anatolijs Nepokupnijs.

Anatolijs Nepokupnijs dzimis 1932. gada 18. martā Poltavā skolotāju ģimenē. 1955. gadā ar izcilību beidzis T. Ševčenko Kijevas universitātes Filoloģijas fakultātes krievu un slāvu valodu nodaļu. No 1955. gada līdz 1958. gadam mācījās minētās fakultātes aspirantūrā, kur darba vadītājs bija J. Endzelīna skolnieks L. Bulahovskis, kurš radīja interesi par baltu valodām. Kopš 1961. gada strādāja Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas A. Potebņas valodniecības institūtā. Kopš 1982. gada bija Romāņu, ģermāņu un baltu valodu nodaļas vadītājs. 1988. gadā tika ievēlēts par Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 2004. gadā – par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.

Kopš 1964. gada A. Nepokupnija nozīmīgāko zinātnisko publikāciju izpētes objekts bija baltu valodas saistībā ar slāvu valodām. Tā piemēram, 1964. gadā Kijevā publicēta monogrāfija “Arealnije aspekti balto-slavjanskih jazikov otnosenij” (Baltu un slāvu valodu attieksmju areālie aspekti), kas 1965. gadā Viļņas universitātē aizstāvēta kā filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija. Pēc 10 gadiem Viļņas universitātē aizstāvēta arī filoloģijas zinātņu doktora disertācija par tēmu “Balto-severoslavjanskije jazikovije svjazi” (Baltu un zieme?slāvu valodu kontakti). 1979. gadā A. Nepokupnijs ukraiņu valodā publicēja populārzinātnisku grāmatu “Baltijski rodici slovjan” (Balti – slāvu radinieki), kas 1983. gadā tulkota lietuviešu valodā. A. Nepokupnija lingvistisko un literatūrzinātnisko interešu sadurā publicēts monogrāfisks pētījums par T. Ševčenko dzīvi Viļņā – “Baltijski zori Tarasa” (Tarasa baltisk? sākotne). 20. gs. 90. gadu beigās ar Ukrainas vēstniecības Latvijā atbalstu tapis pētījums “Lesja Ukrainka Rīgā”.

Sākot ar 20. gs. 60. gadu otro pusi regulāri bija A. Nepokupnija kontakti ar latviešu valodniekiem. Viņš nekad neatteicās konsultēt kolēģus par tiem valodniecības jautājumiem, kas bija tuvāki viņam kā slāvu valodu speciālistam. Vairākās monogrāfijās un rakstos vispusīgi analizēti baltu valodu materiāli.

Mēs atcerēsimies Anatoliju Nepokupniju kā latviešu tautas sirsnīgu draugu, kurš savu cieņu apliecināja ne tikai zinātniskā materiāla izvēlē, bet arī dzejas rindās. Mēs atcerēsimies viņu kā labvēlīga humora un trāpīgu joku cienītāju.

Lai vieglas dzimtās Ukrainas smiltis!

LU Latviešu valodas institūta kolēģu vārdā Ilga Jansone

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa (FTZN) savā 18.10.2006 sēdē noklausījās Dr. M.Ēlerta, akad. A.Gailīša, akad. O. Lielauša, Dr. J.Freiberga un akad. E.Blūma ziņojumu par Francijas- Latvijas sadarbības projektu, atzīmētu kā “Ampera iniciatīva”. Tās rezultātā paredzēts veidot “Ampera institūtu” (AI) ar specifisku pētījumu tematiku, centrētu Magnetohidrodināmikā (MHD), tātad mācībā par elektromagnētiskā lauka mijiedarbi ar šķidrumiem, kas raksturojas ar dabīgu elektrovadamību vai arī mākslīgi radītu magnetizejamību. Tas būtu galamērķis iepriekšējam sagatavošanas procesam, jo “Ampera iniciatīva” ir tālākais izvērsums “European Concerted Action COST P6” 2001.gada priekšlikumam “Proposal for the creation of an infrastructure devoted to MHD studies Riga”, kuru sagatavoja A.Alemany (Francija), G.Gerbeth (Vācija) un O.Lielausis (Latvija).

Pamatojoties uz aug?minēto ziņojumu, LZA FTZN uzskata par lietderīgu aicināt Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, citas ieinteresētas valsts institūcijas, kā arī Latvijas Republikas valdību sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai “Ampera institūts”, veidojams uz LU Fizikas institūta bāzes sadarbībā citām augstskolām un firmām, varētu pretendēt uz tikko nodibinātā Eiropas Tehnoloģiju Institūta (ETI) struktūrvienības (vienas no zināšanu kopienām) statusu. Šādām cerībām reālu pamatu dod Latvijas zinātnieku autoritāte MHD pētījumu jomā.

LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas
priekšsēdētājs J.Jansons

Senos laikos Umurgā

31. oktobrī gadskārtējās Krišjāņa Barona konferences ietvaros LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve iepazīstina ar jaunu, unikālu izdevumu. Sērijā Novadu folklora izdota viena cilvēka – Umurgas skolotāja Mārtiņa Bērziņa savākto un Latviešu folkloras krātuvei iesūtīto pasaku, teiku un nostāstu, sakāmvārdu un parunu, mīklu, tautasdziesmu, bērnu skaitāmo pantu un spēlīšu, ticējumu, sapņu tulkojumu, palamu, pagasta mājvārdu u.c. izlase. Kopumā Mārtiņš Bērziņš laikā no 1927. gada līdz 1947. gadam savācis un LFK iesūtījis 14 057 folkloras vienības, kas apkopotas 556. kolekcijā. Kolekcijas pamatdaļu – ap 12 000 vienību – veido pirmās desmitgades vākums. Tajā laikā materiāli iesūtīti katru mēnesi, reizēm pat divas vai trīs reizes mēnesī.

Mārtiņš Bērziņš bija ne tikai skolotājs (līdz aiziešanai pensijā 1936. gadā), līdz sirmam vecumam viņš bija arī baznīcas ērģelnieks, savulaik dziedājis Umurgas dziedāšanas biedrības korī, vārdu sakot, bija sabiedriski aktīvs cilvēks, kurš brīvajā laikā zīmējis, nodarbojies ar amatniecību un apguvis fotografēšanas mākslu, tādēļ izdevumu īpaši vērtīgu dara Mārtiņa Bērziņa fotogrāfētie teicēju portreti un lauku darbu norises – uz grāmatas pirmā vāka redzama siena kaudzes kraušana, bet iekšējās lapās – mēslu, kulšanas un dēļu zāģēšanas talkas, meliorācijas darbi, alus brūvēšana, sviesta gatavošana un pat kāzu brauciens un muzikanti. Tas ir patiešām unikāls vienā nelielā Latvijas teritorijā – Limbažu rajona Umurgas pagastā (tas atrodas 6 km no Limbažiem) čakla folkloras entuziasta savāktais krājums, kura unikalitāti veido ne tikai folkloras vienību lielais skaits, bet arī to vispusīgums. (Ja no maizes kukuļa drupina kumosiņus, tad sadrūp zobi. Pēc kāpostu ēšanas nedrīkst steigā piecelties, atstāt galdu, tad vecuma dienās ātri nosirmo mati. Ja rudenī pir­mais sniegs nokrīt naktī, tad zagļiem laimīga dzīve tie netiek noķerti. Ja sapnī redz nošautu lapsu, tad drīzumā tiks pie jauniem zābakiem.)

Novadu folklora
Senos laikos Umurgā
Pasakas* teikas un nostāsti* anekdotes*
sakāmvārdi un parunas* tautasdziesmas* ticējumi
No LFK 556. kolekcijas tekstus atlasījusi, krājumu
sastādījusi, ievadu uzrakstījusi un leksikas skaidrojumus
sagatavojusi ELGA MELNE
Mākslinieks ALDIS ALEKS
ZINĀTNE, 2006
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

uz akadēmiskajiem amatiem šādās specialitātēs:

bioķīmija – vadošais pētnieks – 1 vieta
augu fizioloģija – vadošais pētnieks – 1 vieta
cilvēka un dzīvnieku fizioloģija – vadošais pētnieks – 1 vieta
ģenētika – vadošais pētnieks – 1 vieta
zooloģija, entomoloģija – vadošais pētnieks – 1 vieta
cilvēka un dzīvnieku fizioloģija – pētnieks – 2 vietas
bioķīmija – pētnieks – 1 vieta
bioķīmija – asistents – 1 vieta

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža Salaspilī, Miera ielā 3, 230.istabā, tālrunis – 7944988.

Pieteikumam pievienot:

1) biogrāfiju (Curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001-2006);
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

Aizstāvēšana

2006. gada 13. novembrī plkst.14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 512. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Lēmumu pieņemšana varbūtiskās nenoteiktības un izplūduma apstākļos” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof., Dr.math. Kārlis Šadurskis, docents, Dr.sc.ing. Maksims Fiošins, prof., Dr.habil.tech. Edmundas Zavadskas (Lietuva).

Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2006. gada 23. novembrī plkst. 14.15 RTU Ķīmijas nozares promocijas padomes “RTU P–01” atklātajā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. telpā

aizstāvēs promocijas darbu “I grupas metabotropo glutamāta receptoru nekonkurējošo antagonistu sintēze” ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Recenzenti: Dr.habil.chem. A.Strakovs (RTU), Dr.chem. P.Trapencieris (OSI), Dr.chem. E.Sūna (OSI).

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskās bibliotēkas filiāles lasītavā Āzenes ielā 14/24 un internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/.

***

2006. gada 8. decembrī plkst. 16.00 RTU Enerģētikas zinātņu nozaru promocijas padomes P–05 atklātā sēdē RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes sēžu zālē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1

aizstāvēs promocijas darbu “CO₂ emisiju samazinājuma mehānismu analīze sadedzināšanas iekārtām Latvijā” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: akadēmiķis, Dr.habil.sc.phys. Juris Ekmanis (LZA), profesors, Dr.habil.sc.chem. Māris Kļaviņš (LU), profesors, Dr.sc.ing. Villu Vares (Tallinas Tehnoloģiskā universitāte)

***

2006.gada 8.decembrī plkst. 14.00 RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P–05 atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zālē

aizstāvēs promocijas darbu ”Elektroapgādes drošuma faktora novērtēšanas metodikas izstrāde” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.sc.ing., V.Krēsliņš, Dr.sc.ing., prof. J.Rozenkrons, Dr.habil.sc.comp., prof. J.Merkurjevs.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5 un internetā: http://www.eef.rtu.lv

***

2006. gada 29. augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Promocijas padomes atklātā sēdē Anda Beitāne aizstāvēja promocijas darbu “Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā”. Pēc promocijas darba recenzentu uzklausīšanas un akadēmiskās diskusijas Promocijas padome aizklāti balsojot nolēma piešķirt Andai Beitānei mākslas doktora (Dr. art.) zinātnisko grādu mākslas zinātnes apakšnozarē Mūzikas vēsture un teorija.

Aizklātās balsošanas rezultāts: piešķirt – 5 balsis, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2006. gada 21. septembrī RTU promocijas padomes “Enerģētika un elektrotehnika” P–05 atklātā sēdē Andris Skutelis aizstāvēja promocijas darbu “Daugavas HES kaskādes hidroagregātu vadības optimizācijas noteikšanas metode” (vadītājs Vladimirs Čuvičins) un viņam piešķīra Latvijas inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.

Balsošanas rezultāti: par – 11, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.