Augsti godāto prezident un kolēģi!

Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome sirsnīgi sveic Jūs svētku dienā. Vēlamies šodien pateikties Jums par kopīgi paveikto un optimistiski paraudzīties nākotnē.

Kā fiziķis Jūs esat turējis godā precizitāti, noteiktību, izsvērtu stratēģiju gan paša pētniecības darbā, gan sava institūta un Zinātņu akadēmijas vadīšanā, gan Zinātnes padomes sarežģīto peripetiju regulēšanā. Kā zinātnes organizators esat centies ne tik daudz cīnīties pret birokrātiju, cik racionāli, pārdomāti apiet tās radītos šķēršļus. Kā kolēģis allaž esat bijis atsaucīgs, sirsnīgs, iejūtīgs, pratis saskatīt cilvēkus un viņu vajadzības, sniegt palīdzīgu roku.

Jūs raksturo ne tik daudz “fizikālā enerģija”, cik erudīcija un lielas darba spējas saistībā ar harmonisku raksturu. Pārņemot Zinātņu akadēmijas vadību vēsturiskā brīdī, kad Latviju uzņēma Eiropas Savienībā, Jūs esat mācējis izmantot jaunās iespējas un dot Latvijas zinātnei laikmetīgu perspektīvu. Tas ļauj mums visiem drošāk skatīties nākotnē, paldies par to!

Lai pavada laime, lai daudz prieka dzīvē un laba veselība!

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Ievadvārdi
LZA prezidents Juris Ekmanis

Laudatio Rihardam Kondratovičam
Akadēmiķis Indriķis Muižnieks

2006. gada LZA Lielās medaļas pasniegšana
akadēmiķim Rihardam Kondratovičam

Akadēmiskā lekcija
“Rododendru introdukcija un selekcija Latvijā”
LZA Lielās medaļas laureāts Rihards Kondratovičs

Jaunu LZA locekļu vēlēšanas

Satura rādītājs

Katra jauna valdība darbu sāk ar savu nodomu deklarēšanu. Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” vēlēšanu apvienības un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai’VLLNK valdības deklarācijas ievadā lasām: “Vēlētāju sniegtais pārliecinošais atbalsts TP, ZZS, LPP/”LC” un “TB’VLNNK 9.Saeimas vēlēšanās dod Latvijas apstākļiem unikālu iespēju valdībai turpināt iepriekš iesākto darbu, nodrošinot politikas pārmantojamību, stabilitāti un prognozējamību, panākot konsekventu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpumu un strauji tuvinot to Eiropas Savienības vidējam līmenim. Vēlētāju uzticība liek valdībai strādāt ar īpašu atbildību, pārvarot tos izaicinājumus un risinot tās problēmas, kas Latvijā ir aktuālas šodien vai paredzamas tuvākajos četros gados.”

Plašajā Deklarācijā prāvas sadaļas veltītas arī zinātnei un inovācijām. Par to kādā no nākamajiem numuriem. Šoreiz jubilāram akadēmiķim Jurim Ekmanim lūdzām nevis kā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam, bet kā Fizikālās enerģētikas institūta direktoram un “Rīgas balvas “ laureātam par devumu fizikas un enerģētikas zinātnē un Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstībā komentēt sadaļu par enerģētiku.

Savu meža vīziju, saņemot LZA, SIA ITERA — Latvija un LIF mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” balvu, tēlaini izteica pazīstamais mežzinātnieks Pēteris Zālītis. Ar to “ZV” lasītāji varēja iepazīties avīzes iepriekšējā numurā. Valdības deklarācijas meža vīzijā teikts: “Atbalstīsim meža nozares pārveidošanos no tradicionālās ražošanas nozares par tehnoloģiski augsti attīstītu nozari, kas saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm; veicināsim ražošanas jaudu attīstību un produktivitātes pieaugumu, veidojot priekšnoteikumus inovāciju ekonomikai, stimulējot zinātņu ietilpīgu tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības produktu attīstību un ražošanu.” Kā tā saskan ar Eiropas Savienības nostādnēm, uzzināsim no sarunas ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktoru Mārtiņu Graudumu, kas tā arī saucas Meža vīzija 2030.

1. Sekmēsim Latvijas neatkarību no importētajiem energoresursiem, atbalstīsim ekonomiski pamatotus vietējo un atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektus. Veicināsim atjaunojamo energoresursu izpēti, tiesiskās vides izveidi un pilotprojektu attīstību.

2. Turpināsim liberāla energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu tirgus izveidošanu.

3. Atbalstīsim centralizēto siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kā arī siltummezglu un citu siltumu regulējošo ierīču izbūvi un siltuma zudumu samazināšanu ēkās.

4. Sekosim, lai energouzņēmumi ievērotu vides aizsardzības un drošības prasības, kā arī tiktu kvalitatīvi novērtēta no jauna būvējamo enerģētikas uzņēmumu ietekme uz vidi.

5. Paaugstināsim energoapgādes drošību, veicinot vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi un tā savienošanu vienotā tīklā ar Ziemeļvalstu un Centrāleiropas tirgiem.

6. Atbalstīsim cietā kurināmā bāzes jaudas elektrostacijas (vismaz 300MW) projekta īstenošanu.

7. Nodrošināsim Latvijas interešu pārstāvniecību Ignalinas atomelektrostacijas projektā.

8. Ievērojami palielināsim valsts atbalstu energoefektivitātes pasākumu ieviešanai, kā arī biomasu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai. Veicināsim energoefektivitātes prasību ieviešanu enerģiju patērējošām precēm.

9. Īstenosim ES TEN–E programmā atbalstīto izpētes projektu par jaunas pazemes gāzes krātuves izveides iespējām.

10. Nodrošināsim paredzēto valsts naftas produktu rezervju izveidi.

11. Nodrošināsim Baltijas enerģijas sistēmu integrāciju Eiropas sistēmās (elektroenerģijas pārvades sistēmu savienojumus un pieslēgumu Ziemeļu gāzes vadam atkarībā no šī projekta virzības).

Tā tas tiešām ir. Izglītības un zinātnes ministrija izsludināja valsts pētījumu programmu konkursu 2006. – 2009. gadam. Projektus vērtēja pēc zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes kritērijiem. Rezultāti tika paziņoti 1. novembrī. Starp četriem uzvarējušiem programmu projektiem ir arī programma “Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai”. Programmas vadītājs ir Juris Ekmanis, koordinators – Fizikālās enerģētikas institūts. Tas nozīmē, ka tiek mobilizēti visi Latvijas zinātnieki ne tikai inženierzinātnēs, bet arī ķīmiķi, biologi, ekonomisti.

Ne valdības deklarācija, ne mūsu pētījumu programma nav radusies, kā saka, no zila gaisa. Gada sākumā ir pieņemtas Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2006. – 2016. gadam, kur jau ir iezīmētas mūsu vajadzības un rīcības virzieni. Tie noteica gan mūsu pētījumu programmu, gan valdības deklarāciju. Tādēļ deklarācijas enerģētikas sadaļas pirmais punkts praktiski pilnīgi sakrīt ar to, kas definēts valsts pētījumu programmā.

Tas nozīmē, ka es varu izvēlēties, vai gāzi ņemt no Latvijas gāzes vai no cita piegādātāja. Es varu elektrību ņemt no kāda maza privātā HES. Latvijā tas, protams, nav tik vienkārši, jo mēs zinām, kā rokās ir gāze un elektroenerģija, bet principā liels uzņēmums, tāds kā Liepājas metalurgs, ja tas tam atmaksājas, var pirkt elektroenerģiju no jebkuras ES valsts. Teiksim, no Spānijas. Nedrīkst noteikt monopolu.

Palaista pilnīgi jauna TEC–1 katlumāja ar modernām gāzes turbīnām. Nupat septembrī ielikām pamatus jaunajai rekonstruējamajai TEC–2. Lai novērstu siltuma zudumus, vecās caurules tiek nomainītas ar jaunām, kas vairs nav siltinātas ar stikla vati, kas mūždien bija slapja, jo caurules tecēja. Jaunajām caurulēm ir cits apvalks un ir prieks skatīties, cik tās izskatās eleganti – ne pūst, ne rūsē, ne kā citādi bojājas. Absolūti cita tehnoloģija.

Te galvenokārt ir runa par jaunbūvējamiem enerģētikas uzņēmumiem. Ja mēs, teiksim, būvējam jaunu TEC, tad tur jau drošība ir paredzēta – filtri un citas iekārtas. Vairāk ir jārūpējas par maziem HES, mazām katlumājām. Nupat Imantā palaida jauno katlumāju – tā ir videi gandrīz pilnīgi draudzīga. Mazs skurstenītis. Mēs Teikā pa institūta logiem skatāmies un priecājamies, ka no diviem lielajiem TEC–1 skursteņiem arī vairs nekas nekūp, tie palikuši tikai smukumam.

Kas attiecas uz elektrolīniju drošību (tas jau ir nākamais punkts), tad ir jāaplūko divi aspekti. Pirmkārt, lai stabi negāžas apkārt stiprā vējā un netiek traucēta elektropiegāde,un, otrkārt, ja nu tiešām iznāk tā, ka tiek pārtraukta elektropadeve no austrumiem, tad lai mēs būtu saistīti ar rietumiem un ziemeļiem. Bet tā jau vairs nav Latvijas problēma, tā ir arī Lietuvas un Igaunijas problēma. Viens no paraugiem, ko var darīt, ir Igaunijas – Somijas zemūdens kabelis. Ja tas būs vajadzīgs, mēs varam pārvilkt tādu kabeli pāri jūrai uz Zviedriju.

Lai mēs Latvijā varētu izdzīvot tad, kad tiks apturēta Ignalīnas vecā atomelektrostacija 2009. gadā un līdz tiks uzcelta jaunā, kas nebūs agrāk kā 2015.gadā, ja vispār būs, mums jānodrošinās pašiem. Kurzemes reģionā netālu no ostas būtu jāuzbūvē elektrostacija, kuru izmantotu pēc vajadzības. Acīmredzot kurināmais būs pagaidām vēl lētās akmeņogles. Šobrīd ir pilnīgi vienalga, no kurienes ogles ved, ja tās jau ir iekrautas kuģī. Par piesārņojumu runājot – mēs varam likvidēt praktiski jebkuru piesārņojumu, ja esam gatavi par to maksāt. Te jāskatās saprāta robežās, ja pēc šādas elektrostacijas radīsies vajadzība. Latvija savas noteiktās izmešu kvotas pašlaik pilnībā neizmanto un var pārdot, ko LATVENERGO arī dara. Ja būs vajadzība, izmantosim tās paši.

Latvija ir piedalījusies priekšizpētes projektā, tas ir prezentēts un atbalstīts Ministru kabinetā. Atomelektrostacijas celtniecību ir atbalstījusi arī Igaunija un Lietuva. No Latvijas puses darba grupā piedalījās LATVENERGO pārstāvji, no zinātniekiem – Jānis Guntis Bērziņš un es. Par nākošo jautājumu – energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un jaunceltņu energopasēm. Lai cilvēki zina, ka, pērkot mājokli ar lieliem siltuma zudumiem, viņiem būs jārēķinās ar milzīgām apsildīšanas izmaksām.

Latvijā mēs esam gatavi runāt par Dobeles un citām pazemes gāzes krātuvēm. Tālākais ir politiķu rokās. Par naftas produktu rezervi – protams, ka tādai ir jābūt katrā valstī. Ja ASV rezerves var izraisīt cenu svārstības naftas tirgū, tad tas, protams, nenotiks pie mums, bet savas rezerves ir nepieciešamas

Par Igaunijas – Somijas kabeli mēs jau runājām. Visi šie jautājumi ir politiski, un man ir prieks, ka tie ir ietverti valdības deklarācijā, kas ir politisks dokuments. Ja tas būtu tikai tehnisks jautājums, tad jau valdībai ar to vispār nebūtu jānodarbojas Kā jau es iepriekš teicu, tās visas ir esošās iestrādes, un valdība ir deklarējusi, kuras no tām tā ir gatava atbalstīt.

2006. gada beigās tiks atklāta Eiropas Savienības 7. ietvarprogramma zinātnes un tehnoloģiju attīstībai. Ietvarprogrammas savulaik tika radītas, lai mazinātu Eiropas atpalicību no Amerikas Savienotajām Valstīm zinātnes sasniegumu un ražošanas integrēšanā, lai radītu jaunas, progresīvas tehnoloģijas un ražotu pasaules tirgū konkurētspējīgu produkciju. Ietvarprogrammas materiāli atbalsta tos zinātnieku kolektīvus, kas strādā vai ir gatavi strādāt jaunajām tehnoloģijām, nodarbojas ar lietišķajiem pētījumiem, tādēļ dažkārt izsauc vīpsnu fundamentālajos zinātniekos – kas tad tā par zinātni, kas strādā tekošajām vajadzībām, turkāt vēl tikai tajos virzienos, kas tobrīd vajadzīgi Eiropai. Taču tā ir reāla iespēja iegūt Eiropas līdzfinansējumu pētījumiem, laboratoriju aprīkošanai ar modernu aparatūru un citām aktivitātēm, kas, it īpaši Latvijas zinātnes bada gados, paglāba ne vienu vien zinātnieku kolektīvu no bojāejas un iesaistīja vismodernāko pētījumu apritē. Arī tā saucamos fundamentālos zinātniekus, jo, kā zināms, nav nekā praktiskāka par labu teoriju.

Taču cīņa par tikšanu ietvarprogrammā ir diezgan zvērīga, jo pie lielā naudas katla ar savu karoti gribētāji stāv garās rindās. Latvijai gan 5. ietvarprogrammā, gan 6. ietvarprogrammā ir veicies diezgan labi, ar uzviju atpelnīti tie līdzekļi, kurus valsts bija nodrošinājusi kā līdzfinansējumu (nekas netiek dots tāpat vien, visur jāliek klāt sava daļa). Gatavojoties 7. ietvarprogrammai, Eiropas Savienība jau savlaicīgi gatavoja mehānismus, kas palīdzētu līdzekļus sadalīt lielajām nozarēm. Un ir par ko padomāt – galu galā, kā teica M.Graudums, jāsadala 77 miljardi eiro! Viens no šādiem palīginstrumentiem ir tehnoloģiskās platformas.

M.G. Vairāk nekā pirms gada Eiropā vienojās par to, ka ir jādibina tādas tehnoloģiskās platformas, kas būtu kā papildus instruments, kā apvienot attiecīgās nozares zinātniekus, ražotājus un ierēdņus jaunu tehnoloģiju un produktu radīšanai. Nav noslēpums, ka Eiropā, atšķirībā no ASV, zinātnei ir grūti piesais­tīt privāto kapitālu, un šis būtu veids, kā apvienot valsts un privāto kapitālu jaunu, progresīvu ražošanas tehnoloģiju izstrādei un realizēšanai. Tehnoloģisko platformu kopsumā ir pāri par 30, starp kurām viena no aktīvākajām ir uz meža produktiem balstītās (forest–based) rūpniecības tehnoloģiskā platforma, kas izstrādā līdzsvarotas meža resursu izmantošanas programmu nākamajiem 25 gadiem jeb Eiropas meža vīziju 2030 – lielu programmu ar vairākiem specializētiem blokiem, tādiem kā mežsaimniecība (forestry), celuloze un papīra produkti (pulp and paper products), koksnes produkti (wood products), bioenerģija (bio–energy) un jaunas ķimikālijas un materiāli (specialties / new businesses). Es šajā tehnoloģiskajā platformā pārstāvu Latviju mežsaimniecības blokā, kolēģis Arnis Treimanis no Valsts Koksnes ķīmijas institūta – celulozes un papīra produktu grupā. Nākošais solis bija nacionālo atbalsta grupu izveidošana, kuru uzdevums bija radīt savas nacionālās platformas – Vīzijas 2030. Mūsu nacionālajā atbalsta grupā darbojas Raimonds Spūls–Vilcāns (priekšsēdētājs, a/s “Latvijas finieris” Plānošanas, analīzes un kooperācijas dienesta direktors), Kārlis Būmanis (sekretārs, SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” direktora vietnieks), Bruno Andersons ( Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta zinātniskais direktors), Andrejs Domkins (SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” direktors), Mārtiņš Gaigals (a/s “Latvijas valsts meži” padomnieks attīstības jautājumos), Mārtiņš Graudums (Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors), Harijs Jordāns (Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors), Ilze Silamiķele (Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktora vietniece), Roberts Strīpnieks (a/s “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs), Arnis Treimanis (Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis), Ēriks Zaķis (Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs).

M.G. Šogad 2.–3. maijā Austrijā, Štirijā notika darba apspriede par līdz šim paveikto un tā integrēšanu 7. ietvarprogrammā, jo tehnoloģiskās platformas nebūt nav vienīgais, bet tikai viens no instrumentiem, kā apvienot zinātniekus ar ražotājiem un piesaistīt 7. ietvarprogrammas līdzekļus. No Latvijas šajā apspriedē piedalījās Raimonds Spūls–Vilcāns un viņš jau varēja iepazīstināt ar mūsu nacionālo Vīziju 2030, kuru 2005. gada aprīlī nodibinātā Nacionālā atbalsta grupa bija izstrādājusi. Ne katras valsts atbalsta grupa savu mājas darbu bija paveikusi. Par galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem Vīzija 2030 ir formulējusi Latvijas mežu apsaimniekošanu pēc starptautiski atzītiem principiem; meža biomasas produktu un enerģijas ražošanas veicināšanu; Latvijā nozīmīgāko koku sugu un koksnes produktu inovatīvu attīstību un izmantošanu, sekojot mainīgajām tirgus un patērētāju vajadzībām; izglītības, zinātnes un ražošanas integrāciju, kas nodrošina zināšanu un zinātņietilpīgu, efektīvu ražošanas procesu attīstību, samazinot neapstrādātas un daļēji apstrādātas koksnes eksportu; palielināt sabiedrības un politikas veidotāju izpratni par meža sektoru. Lai šos stratēģiskos mērķus sasniegtu, meža apsaimniekotāji, koksnes pārstrādātāji un koksnes produktu patērētāji jānodrošina ar jaunāko zinātniski pamatoto informāciju, jāuzlabo izglītības un zinātnes iestāžu tehniskais aprīkojums un jāveicina to iesaistī?anās Eiropas projektos, jānodrošina atbilstoša meža apsaimniekošana, aizsargājot tā bioloģisko daudzveidību un veicinot bijušo lauksaimniecības un citu neizmantotu zemju apmežošanu, nepieciešams attīstīt tādu produktu ražošanu, kuros koksni var izmantot atkārtoti un/vai pārvērst to bioeneģijā utt.

M.G. Mūsu Vīzijā 2030 ir ierakstīts tāds punkts: Kļūt par “zaļās elektrības”, biokurināmā un citu bioenerģijas produktu ražotāju. Iepriekšējās ES ietvarprogrammās, piemēram, 5. ietvarprogrammā tas vispār nebija aktuāli, jo šķita – pumpēs tik to naftu un gāzi laukā! Gan tas, ka fosilo izejvielu krājumi samazinās, gan valstu drošības interesēs ir jāmazina atkarība no politiski neuzticamu partneru enerģijas resursiem, lai tie nevarētu diktēt savas prasības. Tā, piemēram, zviedri savā Vīzijā jau ir paredzējuši 2020. gadā pilnībā atteikties no naftas un gāzes, un es domāju, ka Latvijai arī vajadzētu sekot Zviedrijas piemēram. Tas, protams, zviedriem prasīs ļoti lielu darbu, jo viena lieta ir deklarēt, bet pavisam cita pārveidot visas tehnoloģijas, praktiski visu saimniecību, bet acīmredzot cita ceļa nav.

M.G. “Silava” nodarbojas ar visiem tiem, skaitā 15, zinātniskajiem virzieniem, kādi tika minēti European Forest–based Sector Research Forum 2005 pagājušā gada 9.–10. novembrī Stokholmā, tiesa, atšķirīgā kapacitātē un atšķirīgā kvalitātē. Zinātne joprojām nedod valstij to, ko tā varētu dot, jo nav divpusējas sadarbības. Valsts jau tagad palīdz ar bāzes finansējumu, bet pētījumiem pasūtījumus jācenšas dabūt no dažādām iestādēm, kas arī pārsvarā ir valsts iestādēs. Privātie pasūtījumus dod nelabprāt. Tad nu iznāk, ka tiek attīstīta tikai tā zinātnes daļa, kura nozarei nepieciešama savu tā brīža merkantīlo interešu apmierināšanai. To neinteresē mežsaimniecības attīstība, bet iespējami ātrāka atdeve. Meža nozare nav informācijas tehnoloģija, kur, līdzko ieguldīsim līdzekļus, tos tūdaļ dabūsim atpakaļ. Viena koka vai vienas audzes attīstības cikls ir 70 gadi. Ne tikai es, pat mans bērns neredzēs rezultātus, ko tad es to koku stādīšu? Ne velti mēs kā vienu no uzdevumiem Vīzijā 2030 ierakstījām cilvēku, valsts, sabiedrības audzināšanu un izglītošanu, komunikāciju uzlabošanu ar sabiedrību un politikas veidotājiem.Un vēl – zinātnieki 15 gadus ir turēti badā, viņu zinātniskā kvalifikācija pa šo laiku nav cēlusies, jo ar algu 50 latu mēnesī ne tikai uz konferencēm pasaulē neaizbrauksi, pat datoru nenopirksi, tādēļ zinātnieku kvalifikācija ir ļoti atšķirīga.

M.G. Jā, ja ņem vērā, ka tā bija nacionāla nozare. Atbilstoši apstākļiem, tā tika, es teiktu, labticīgi apsaimniekota. Meža platības palielinājās, salīdzinot ar brīvās Latvijas laiku.

M.G. Kā skatās. Meža platības ir visas tās, kurās aug vai ir audzis mežs, kas dabiski atjaunojas. Zemes izmantošanas mērķis nemainās, ja mežu nocērt kailcirtē. Latvijas valsts meži savas platības atjauno labi, privātie – arvien labāk, bet nepietiekoši. Problēma ir tā, ka samazinās kvalitatīvas koksnes daudzums, bet arī tas nav nekas traks, jo līdzās ir Krievija un Baltkrievija, kas savus mežus cērt un pārdod .

M. G. Mazliet mazāk nekā pašu. Ja vēl mēs varētu tepat uz vietas apstrādāt labāk nekā līdz šim, tad būtu pavisam labi. Bet mūsu kokrūpniecības jaudas netiek pilnībā izmantotas.

M.G. Liela daļa eksporta ir papīra malka, tai ir liels noiets Ziemeļeiropā un citur pasaulē. Protams, labāk būtu tepat radīt kādu pievienoto vērtību un palēnām tas jau arī notiek, palielinās zāģmateriālu un mēbeļu eksports.

M.G. Ja tai stratēģiski būtu bijusi izraudzīta cita vieta un tehnoloģija, tās apspriestas Latvijai draudzīgāk, tad nekas nekaitētu. Somijā ir 15 celulozes rūpnīcas. Protams, ka investori vienmēr grib pretī saņemt vairāk nekā investēt, bet tā tas ir visur. Arī mēs to pašu darām slāvu valstīs. Viss ir jāuztver ar prātu un jāiet uz augšu.

Šī gada 26.oktobrī Rumānijas Nacionālajā bibliotēkā Bukarestē tika atklāta izstāde “Rumānija un Latvija vienotā Eiropā”, kuru sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Rumānijā veidoja Latvijas Akadēmiskā bibliotēka. Pasākums bija turpinājums jau februārī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā atklātajai izstādei “Latvija – Rumānija: pagātne, tagadne un nākotne”.

Rumānija vēsturiskās pieredzes ziņā ir ļoti tuva Latvijai, abu valstu vēsture pārsteidz ar gandrīz paralēlām norisēm sociālajā un politiskajā attīstībā. Latviju un Rumāniju vieno stabilā nākotnes perspektīva vienotā Eiropā.

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja Latvijas vēstnieks Rumānijā Alberts Sarkanis, Latvijas izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Rumānijas Nacionālās bibliotēkas direktore Marija Raduku un rumāņu dzejniece Ana Blandiana, kura ir cieši saistīta ar Latviju un tās dzejniekiem.

Īpašu interesi izstādes apmeklētājos izraisīja izdevumi, kas tieši veltīti Rumānijas un Latvijas saskares punktiem.

Latviešu lasītājs rumāņu autorus iepazīst 19.gadsimta beigās. 1882. gadā “Pagalmā” tiek publicētas “Rumānijas karalienes domas”, dažus gadus vēlāk arī “Austrumā”– “Kādas karalienes domas”. Autore šiem aforismiem ir Rumānijas karaliene Elizabete – arī rakstniece ar pseidonīmu Karmena Silva (1843– 1916).

Rumāņu dzejnieka, politiskā trimdinieka, vēlāk arī ārlietu ministra Dimitrijes Bolintiņjanu (1819 – 1872) dzeju atdzejo Rainis.

Mīlestība pret tautu un dzimto zemi rodama 20. gadsimta sākuma autoru darbos – klasiķa Mihaja Eminesku (1850 – 1889), prozaiķa Jona Kreangas (1839 – 1889), satīriķa Jona Lukas Karadžales (1852– 1912) Barbu Delavrančas (1858 – 1918) un Mihaila Sadovjanu (1880– 1961) darbos.

Pēdējās desmitgadēs mēs iepazīstam rumāņu literatūru no jauna, galvenokārt Leona Brieža un Marijas Briedes – Makovejas tulkojumos. Priecē “Minervas” izdevniecības Š. Doinaša, M. Dinesku, M. Soresku, I. Melinčioju, A. Blandianas un citu autoru izdotie dzeju krājumi, tulkojumi un raksti par rumāņu literatūru kulturoloģiskajā žurnālā Kentaurs XXI.

Par Mirču Eliadi ir rakstījis Roberts Mūks, Eliades koncepciju ietekme jūtama Haralda Biezā darbos (viņš arī personiski bijis pazīstams ar Eliadi).

Arī rumāņi iepazīst mūsu autorus – V. Lāci, A. Brodeli, Z. Skujiņu, A. Kolbergu, M. Zariņu, latviešu dzeju, bērnu prozu un mūsu dainas. Izstādē viena no vitrīnām tika veltīta latviešu autoru darbu izdevumiem rumāņu valodā.

Sadarbība noris arī zinātnes jomā, un tai ir sena vēsture. 1954.gada oktobrī mūsu LZA apmeklēja pirmā ārzemju delegācija un tā bija tieši no Rumānijas ZA, bet 60.gados Elektronikas institūtā viesojas un ar akadēmiķi Eduardu Jakubaiti tiekas izcilais rumāņu matemātiķis un filozofs Grigore Moisils (1906 –1973).

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere uzstājās ar stāstījumu Grigorem Moisilam veltītajā pasākumā, tikās ar viņa atraitni Vioriku Moisilu.
Koksnes ķīmijas institūta profesors Arvīds Kalniņš (1894–1981)ir bijis Rumānijā izdotā starptautiskā zinātniskā žurnāla “Cellulose Chemistry and Technology” dibinātāju vidū, vairākas reizes viesojies Rumānijā, darbojies žurnāla redkolēģijā, vēlāk viņu nomaina profesors Arnis Treimanis, izdevumā publicēti arī citu Latvijas zinātnieku raksti.

1991.g. rumāņu valodā izdota grāmata:

U.Viesturs, I.Šmite, A.Žilevica. Biotehnoloģija: bioloģiskie aģenti, tehnoloģija, aparatūra. 1987, Rīga: Zinātne, 264 lpp.

Vēsturniece Aija Jansone ir piedalījusies 1999. gadā Eiropas tautas mākslas konferencē Rumānijā “Tautas mākslas nozīme un izredzes Eiropas Savienībā”. Dažādās konferencēs un simpozijos Rumānijā piedalījušies arī citi Latvijas zinātnes darbinieki.

Izstādes apmeklētājiem pieejama plaša informācija par Latvijas vēsturi un mūsdienām, parādīts kopīgais un atšķirīgais dainu un doinu zemē. Daļa izstādes sniedza apmeklētājiem vispārēju pamatinformāciju par Latviju, tās vēsturi un dabu, tautsaimniecību, kultūru, mākslu, izglītību un zinātni. Apmeklētājus ieinteresēja arī izdevumi un foto materiāli par mūsu valsts proklamēšanu, valsts prezidentiem, deportācijām, padomju un Atmodas laiku. Vēsturisko daļu noslēdza izdevumi par Latviju Eiropas Savienībā un NATO. Pievilcīgi un izdevumiem bagāti bija stendi par Latvijas mākslu, mūziku, pilsētām, Rīgu, tās vēsturi, arhitektūru. Atsevišķa izstādes daļa veltīta arī zinātnes attīstībai Latvijā – LZA vēsturei un šodienas zinātnes sasniegumiem. Atspoguļojām arī Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vēsturi, bibliogrāfisko un izdevējdarbību.

Izstādes koptēlu darīja krāsaināku Latvijas institūta izdotie plakāti, informatīvie bukleti un atsevišķi lietišķās mākslas eksponāti.

Mūsu izstādi papildināja izcilā fotomākslinieka Jāņa Gleizda darbu izstāde, jo tieši Rumānijā 1969.gadā starptautiskā izstādē par kluso dabu “Rudens” (Āboli) viņš ir saņēmis savas pirmās divas zelta medaļas.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka sadarbojas ar Rumānijas bibliotēkām un dažādām zinātniskajām organizācijām saņemot literatūras apmaiņas ceļā daudz vērtīgu izdevumu. Latvijas un Rumānijas sadarbībai zinātnes un kultūras jomā ir liels potenciāls.

Ar attēliem no izstādes atklāšanas vēl pagaidām var iepazīties Rumānijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā:

27.oktobrī Bukarestē Izgudrojumu un zīmolu valsts biroja ēkā tika atklāta izstāde “Latvijas ceļš no dziesmotās revolūcijas līdz Eiropas Savienībai”. Arī šīs izstādes atklāšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Rumānijā Alberts Sarkanis un Latvijas izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža.

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas
Uzziņu un SBA nodaļas vadītāja
Inta Šmitiņa

Daba un vēsture 2007

Varbūt kāds vēl nav Akadēmijas grāmatnīcā pamanījis izdevniecības “Zinātne” nu jau 45. reizi izdoto Dabas un vēstures kalendāru, kura parādīšanās liecina – gadu mija vairs nav aiz kalniem.

Izdevuma vāka attēls – zivju gārnis lidojumā uz zilas debess fona – izsaka grāmatas ideju, un tā ir – brīvais lidojums. Domas lidojums bez pretenzijām uz vienīgo un absoluto patiesību. Hipotēzes, pieņēmumi, minējumi, izdomājumi. Viss, par ko varam teikt:”Gribi – tici, negribi – netici”.

“1897.gadā klajā nāca Morgana Robertsona romāns “Veltīgums”. Autors apraksta milzīga pasažieru kuģa “Titāns” būvi. Kuģa garums bija 800 pēdu, tam bijušas trīs dzenskrūves un tas spējis attīstīt ātrumu līdz 23 mezgliem (ap 42,6 km/stundā). Kuģis varējis uzņemt līdz 3000 pasažieru. Aprīlī tas devies no Anglijas uz Ameriku, bet šajā ceļā sadūries ar peldošu ledus gabalu un nogrimis. Bet pēc četrpadsmit gadiem tieši aprīlī viss romānā aprakstītais notika īstenībā. Vienīgi tikko uzbūvētā lainera nosaukums bija “Titāniks”, nedaudz garāks par M.Robertsona “saskatīto”. Arī reālais kuģis bijis garāks par divdesmit piecām ar pusi pēdām (vai varbūt romāna autors skaitli vienkārši noapaļojis?). Kuģim bija trīs dzenskrūves, un tas spēja uzņemt 3000 pasažieru. Tiesa, apmēram trešdaļa vietu netika aizņemtas. Kā tolaik rakstījuši laikraksti, daļa pasažieru pēdējā brīdī atteikušies no šikā brauciena.” Tas ir fragments no Artura Mauriņa raksta “Notikumi met ēnu pagātnē”? par paredzēšanu un priekšnojautām. Tā, piemēram, jau 1953. gada 14. maijā amerikāņu TV studijas NBC sarunu šovā pareģe Džeina Diksone pareģojusi, ka Padomju Savienības premjeru Maļenkovu apmēram pēc diviem gadiem nomainīšot cilvēks ar ovālu seju, zaļām acīm un nelielu bārdiņu. Tomēr viņš ilgi nevaldīšot, jo viņu nomainīšot maza auguma plikpaurains resnītis. Pēc diviem gadiem paredzētais sāka piepildīties. 1955.gadā par PSRS premjeru kļuva Bulgaņins – cilvēks ar bārdiņu, bet 1948. gadā – plikpaurains resnītis Hruščovs. Sagaidot 1964. gadu, Diksone atkal pareģojusi, ka Hruščovam varu atņemšot, kas arī notika.

Putnu ziedojumi akmens laikmeta apbedījumos (Ilga Zagorska “ “Putnu vīri” no Burtnieku ezera apkaimes”), Svētā Nikolaja brīnumdarbi (Lilija Jakubenoka “Višķeru vecticībnieku dzimta un Svētais Nikolajs”), mūsdienu teikas par Polijas tirgus “ķemmēšanas” braucienā nozagtu mirušo sievasmāti (Guntis Pakalns “Kādas ir teikas mūsu dienās?”), “grāfa Kaliostro” mistifikāciju atmaskojums (Elīza fon der Reke “Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un tur veiktajām maģiskajām darbībām”), neizprotams noliektas zāles aplis piecpadsmit metru caurmērā (Juris Urtāns “Aplis starp Dongiem un Pentjušiem”) un vēl un vēl

Vai mušas mirst no mušmirēm? Vai sami ēd cilvēkus? Vai krokodili tiešām apraud savus upurus? Vai homoseksuālisms ir ģenētiski neizbēgams? Šos un citus mītus apgāž biologi Edgars Vimba un Andris Piterāns, ģenētiķis Jēkabs Raipulis.

Nākamajā, Cūkas gadā ieskatīties mēģina “Dabas un vēstures” pastāvīgā autore Zuzanna Zīlīte. Piebilstam: “Gribiet – ticiet, gribiet – neticiet!”

Proceedings of the Latvian Academy of Sciences
Section B: Natural, Exact, and Applied Sciences

APSKATA RAKSTS [REVIEW]

Immune state of patients with different pathologies monitored by fluorescent probe 3–aminobenzanthrone derivative [Fluorescenta zonde ABM: imūnā stāvokļa noteikšana pacientiem ar dažādām patoloģijām]
Inta Kalniņa, Rūta Brūvere, Tija Zvagule, Natālija Gabruševa, Ārija Volrāte, Guna Feldmane, Laura Klimkāne, Jeļena Kirilova, and Imants Meirovics 113–120g11113–120\

ORIĢINĀLRAKSTI [ORIGINAL PAPERS]

Management of traumatic brain injury [Smagas galvas smadzeņu traumas ārstēšana]
Daina Kurme, Igors Aksiks, Rodrigo Sveržickis, Egils Valeinis, and Renārs Putniņš 121–126

Diagnostics of syphilis: Evaluation of the enzyme–linked immunosorbent assay of IgG and IgM in comparison with other methods of serological diagnostics [Imūnfermentatīvās analīzes IgG un IgM vērtējums sifilisa diagnostikā salīdzinājumā ar citām sifilisa seroloģiskās diagnostikas metodēm]
Dzintars Ozoliņš, Ilona Hartmane, Andra Dērveniece, Vera Pakalne, and Aija Žileviča 127–132

Plant biochemical responses to imbalance of zinc in substrate [Augu bioķīmiskās atbildes reakcijas cinka disbalansa augšanas vidē izraisīta stresa apstākļos]
Anita Osvalde and Gunārs Paegle133–139

SHORT COMMUNICATION

A radical mutation in the GPIIIa gene of a patient with myocardial infarction [Radikāla mutācija miokarda infarkta pacienta GPIIIa gēnā]
Normunds Līcis, Baiba Krivmane, Marina Bērziņa, Milana Zabunova, and Gustavs Latkovskis 140–141

SCIENCE LIFE

The Courland (Kurzeme) Society for Literature and Art (1815–1939)—the first point of reference for the later Latvian Academy of Sciences [Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1815–1939) – Zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā]
Jānis Stradiņš 142–151

Activities of the Latvian Academy of Sciences in 2005 (October–December) and 2006 (January–April) [Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība 2005. gadā (oktobrī – decembrī) un 2006. gadā (janvārī – aprīlī)] 152–158

IN MEMORIAM

Vladimirs Karlivāns (1928 –2005), Latvian chemist [Vladimirs Karlivāns (1928 –2005), ķīmiķis] 159–160

Pirmoreiz pasniegta Emīlijas Gudrinieces balva
gada labākajam ķīmijas skolotājam

15. novembrī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MĶF) organizēja to Latvijas vidusskolu un ģimnāziju ķīmijas skolotāju apbalvošanu, kuru audzēkņi iestājušies MĶF un uzrādījuši labas sekmes mācībās. Skolotājus sveica MĶF dekāns Valdis Kampars un Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

LZA un RTU MĶF Emīlijas Gudrinieces balvu saņēma Tukuma Raiņa ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Ludmila Reimate. Laureāti sveica ministre Baiba Rivža, LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LZA Fonda priekšsēdētājs Tālis Millers, RTU rektors Ivars Knēts un MĶF dekāns Valdis Kampars

Par darbu ar skolēniem Ludmila Reimate jau saņēmusi Draudzīgā aicinājuma medaļu un diplomu, a/s Grindeks balvu, Kronvaldu Ata balvu un medaļu, IZM Goda rakstus. Izcilākais skolotājas L.Reimates sasniegums – viņas audzēkņi V.Vesers, K.Kizjakina, E.Jēčs un A.Bērziņš izcīnījuši bronzas medaļas Pasaules ķīmijas olimpiādēs Indijā, Holandē, Vācijā un Taivānā.

Latvijas Zinātņu akadēmija 2006. gadā ir saņēmusi dāvinājumus:

jaunāko izdevumu komplekts izdevniecības 55. un LZA 60. gadadienā,

Latvijas Mākslas akadēmija. 2006. Gadagrāmata.

Latvijas Mākslas akadēmija. 2006,

“Latviešu kora dziesmas antoloģija” 12 sējumos un 12 kamerkora “Ave, Sol” iedziedāti CD,

“Klusums. Ķemeru Nacionālajā parkā” (dabas foto),

Edvīns Andersons. “Kolhoznieku nama plāna apspriešana” (litogrāfija).

Saņemtas arī atsevišķas grāmatas un publikācijas.
Pateicamies visiem dāvinātājiem! Vēlam jaunus panākumus Jūsu radošajā darbā!

Aizstāvēšana

2006. gada 19. decembrī plkst. 16:00 Transporta un sakaru institūtā (TSI) Zinātņu nozares “Transports un satiksme” apakšnozares “Telemātika un loģistika” promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 1, 4-II auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Daudzkritēriju analīzes metožu pielietošana tūrisma informācijas sistēmas izstrādāšanā” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Dr.habil.sc.ing. Leonīds Novickis, kompānijas “Exigen” zinātniskais līdzstrādnieks, Dr.sc.ing. Artis Teilāns, Varšavas Tehnoloģiskās universitātes profesors, Dr.habil.sc.ing. Andrzej Dzelinski.
Ar promocijas darbu var iepazīties TSI bibliotēkā, TSI mājas lapā www.tsi.lv.

***

2006.gada 21.decembrī plkst. 10:00 RTU Būvzinātņu un Enerģētikas zinātņu promocijas padomes P–12 atklātā sēdē, Būvniecības fakultātes sēžu zālē Rīgā, Āzenes ielā 16

aizstāvēs promocijas darbu “Pasaules naftas tirgus ietekme uz gāzes tirgu Latvijā: tehniskie un komerciālie aspekti” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesors, Dr.habil.sc.ing. Daniels Turlajs (RTU Transporta un mašīnzinību fakultāte), profesors, Dr.habil.oec. Anatolijs Magidenko (RTU Inženierekonomikas fakultāte), Dr.sc.ing. Ivars Kudreņickis (FEI), Dr.sc.ing. Reiners Lēmans (“E.ON Ruhrgas International AG”, Vācija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5 un internetā: http://www.bf.rtu.lv

***

2006.gada 21.decembrī plkst. 13:00 RTU Būvzinātņu un Enerģētikas zinātņu promocijas padomes P–12 atklātā sēdē, Būvniecības fakultātes sēžu zālē Rīgā, Āzenes ielā 16

aizstāvēs promocijas darbu “Gaisa kondicionēšana telpās ar kontrolējamu gaisa mitrumu” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: profesors, Dr.habil.sc.ing. Voldemārs Barkāns (LJA), asoc. profesors, Dr.phys. Andris Jakovičs (LU),, Dr.sc.ing. Gaidis Klāvs (FEI).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5 un internetā: http://www.bf.rtu.lv

***

2006.gada 21.decembrī plkst. 16:00 RTU Būvzinātņu un Enerģētikas zinātņu promocijas padomes P–12 atklātā sēdē, Būvniecības fakultātes sēžu zālē Rīgā, Āzenes ielā 16

aizstāvēs promocijas darbu “Fosfora ietekme uz bioplēves veidošanos dzeramā ūdeni” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Oficiālie recenzenti: profesors, Dr.habil.sc.ing. Ivars Veidenbergs (RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts), asoc. profesors, Dr.sc.ing. Ēriks Tilgalis (LLU), asoc. profesors, Dr.sc.ing. Vladimirs Jemeļjanovs (RTU Darba un civilās aizsardzības institūts), Dr.biol. Vizma Nikolajeva (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5 un internetā: http://www.bf.rtu.lv

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2006.gada 7.novembra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu Inetai HELMANEI skolas pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Sākumskolēnu matemātisko prasmju apguves un emociju mijsakarība.”

Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.