Zinātnes Vēstnesis
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
2006. gada 18. decembris: 21 (334) ISSN 1407-6748
________________________________________________________
Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts
_____________________________________________________________________________________
Viss sākas ar domu Es esmu un beidzas ar domu Es esmu. Pa vidu ir sapņi par gudrību.
LZA goda loceklis Dr. theol. Juris Rubenis
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Akadēmiķim Dr. habil.philol. Viktoram Hausmanim
Augsti godātais Hausmaņa kungs!
Lūdzu pieņemiet mūsu sirsnīgākos sveicienus dzīves gadskārtā, kur gandarījums par paveikto dod iespēju raudzīties radošo ieceru pilnā nākotnē.
Mēs pateicamies Jums par labo darbu Literatūras, folkloras un mākslas institūta un LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadībā, par aktivitāti Latvijas Zinātņu akadēmijas darbā.
Esam gandarīti par Jūsu līdzdalību un atbildību Raiņa Kopoto Rakstu akadēmiskā izdevuma veidošanā un daudzo fundamentālo latviešu literatūras un teātra vēsturei veltītīto pētījumu tapšanā.
Šodien šie darbi kalpo par mācību grāmatām. Īpaši varētu runāt un pateikties par Jūsu mīlestību pret teātri, par radošo personību daiļrades noslēpumu atklāsmi. Pateicoties Jums, tika paveikts milzu darbs, lai taptu latviešu literatūras un teātra mākslas procesa vienota aina, ietverot autorus un notikumus gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Paldies Jums!
Paldies par Jūsu dzīves un radošās izziņas prieku, ar kuru mums nākas saskarties!
No visas sirds vēlam stipru veselību, tikpat lielu enerģiju nākotnes uzdevumu un ieceru īstenošanai! To piepildījums mums visiem labi noderēs!
Daudz laimes dzimšanas dienā!
No sirds
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmiķim, profesoram
Dr.habil.chem. Edmundam Lukevicam
Augsti godātais Lukevica kungs!
Lūdzu pieņemiet Latvijas Zinātņu akadēmijas sirsnīgos sveicienus savā dzīves svētku dienā!
Esam pārliecināti, ka ne vien LZA un Latvijas Organiskās sintēzes institūta kolēģi, visa Latvijas zinātniskā sabiedrība pievienojas mums šajā brīdī, kad no sirds varam pateikt paldies vienam no visaugstākā citējamības indeksa īpašniekiem Latvijā. Tas nozīmē ļoti daudz novitāti, starptautiski atzītus, būtiskus sasniegumus zinātnē, autoritāti un cieņu. To Jūs, dārgais Jubilār, esat godam nopelnījis.
Šodien suminām Jūs izcilu ķīmiķi, elementorganisko savienojumu, heterociklisko savienojumu, bioloģiski aktīvo vielu ķīmijas speciālistu. Laiks un vēsture izšķirs, kas no bagātā pētījumu klāsta tiks vairāk izmantots cilvēces progresa labā.
Sakām paldies par spēju noturēt institūtu, saglabāt tā augstās darba spējas laikā, kad zinātnes liktenis bija visai apdraudēts. Esam gandarīti, ka Jūsu vadībā aizstāvētajās zinātņu doktora (kandidāta) un habilitētā doktora disertācijās izaugusi zinātniskā jaunaudze.
Jūs esat daudzu zinātnisko ķīmijas žurnālu redkolēģiju loceklis, zinātnisko biedrību biedrs. Par šo aktivitāti Jūs varam tikai apbrīnot.
Sveicot jubilejā, Zinātņu akadēmija vēl Jums stipru veselību, dzīves un darba priekā smeltu enerģiju, laimi un veiksmi jaunu ideju īstenošanā!
Patiesā sirsnībā un cieņā
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis
Latvijas Zinātņu akadēmijas
Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš
LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas
zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters
LZA vadošajai pētniecei Dr.sc. ing. Ērikai Tjuņinai
Ļoti cienītā Tjuņinas kundze, mīļā Ērika !
Šodien, svētku dienā, gribam Jūs uzrunāt ne no zinātnes vēsturnieku, bet no darba kolēģu pozīcijām. Zinātnes vēsturi un Jūsu ieguldījumu tajā gan materiālzinātņu, gan zinātniecības jomā, rakstot Lielo Latvijas zinātnes vēsturi, pētīs un aprakstīs akadēmiķis Jānis Stradiņš.
Mēs gribam pateikt paldies par Jūsu rakstura un dvēseles bagātību, kuru atspoguļot savās annālēs vēsturnieki vēl tikai mācīsies.
Paldies par noturību, uzticību un ilggadību Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Paldies par koleģialitāti, sapratni un ātro reakciju vajadzības gadījumos.
Paldies par gaišo galvu ( visās nozīmēs) ideju ģenerēšanā un īstenošanā!
Paldies par erudīciju, vispusību, interesantām sarunām, līdzenu raksturu!
Paldies par labajām domām kolēģu virzienā ( ko ne vienreiz vien apliecinājuši silti, pašcepti pīrādziņi)!
Mēs visi, no sirds sveicot, no sirds vēlam: veselību, enerģiju, laimi pašai un ģimenei, veiksmi!
Daudz laimes dzimšanas dienā, dārgā Ērika!
Latvijas Zinātņu akadēmija
Mūsu mīļā Ērika Tjūņina jubilāre |
Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājam Jurim Jansonam ir kāds īpašs novēlējums Almas Edžiņas foto |
LZA Rudens pilnsapulce 2006. gada 7. decembrī
Šogad rudens dabā stipri vien ieildzis, tādēļ nebija disonanse starp to, ko redzam aiz loga, un Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulces nosaukumu. Tradicionāli pilnsapulces un jaunu Zinātņu akadēmijas locekļu vēlēšanas notiek novembrī, taču svarīgās NATO galotņu apspriedes saspringtā sagatavošanas gaisotne lika Zinātņu akadēmijas vadībai izšķirties par neparastu soli un pagarināt rudeni vēl vismaz par vienu decembra nedēļu. (Lai gan, ja raugās strikti astronomiski, tad, kā vēsta kalendārs, šogad ziema sākas 22. decembrī plksten divos un divdesmit divās minūtēs.)
Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdiem un LR
izglītības un zinātnes ministres akadēmiķes Baibas Rivžas informācijas par
zinātnes budžetu 2007. gadam un valdības nostādnēm zinātnes finansēšanā
laikaposmā līdz 2010. gadam, kā tas paredzēts Tautas partijas, Zaļo un zemnieku
savienības, Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa vēlēšanu apvienības un
apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdības deklarācijā, kā arī par
citiem svarīgiem valdības uzdevumiem, tostarp arī zinātnisko iestāžu statusa
noregulēšanā, sekoja LZA 2006. gada Lielās medaļas laureāta akadēmiķa Riharda
Kondratoviča godināšana. Viņa dzīvei un akadēmiskajai darbībai bija veltīts
akadēmiķa Induļa Muižnieka Laudatio. Tam
sekoja: LZA augstākā apbalvojuma Lielās medaļas pasniegšana un apsveikumi. Pēc
tam laureāts nolasīja ar skaistiem attēliem ilustrētu akadēmisko lekciju
Rododendru introdukcija un selekcija Latvijā.
Otrs tradicionāli svarīgs LZA Rudens pilnsapulces darba kārtības jautājums ir jaunu locekļu vēlēšanas. Tika ievēlēti trīs īstenie locekļi, 8 korespondētājlocekļi un trīs goda locekļi.
Gaidot balsu skaitīšanas rezultātus, Pilnsapulces dalībnieki izteica savu viedokli par dažiem aktuāliem jautājumiem jeb, kā LZA prezidents, mazliet ironizējot par jaunmodes vārdu, teica izaicinājumiem.
LZA Senāta uzdevumā akadēmiķis Juris Jansons ierosināja maiņas LZS Statūtu jaunu locekļu vēlēšanu sadaļā gadījumā, ja nodotās balsis starp vairākiem kandidātiem sadalās tā, ka neviens neiegūst nepieciešamos 50 % balsu. Ir jau bijuši gadījumi, kad, piemēram, uz vienu vakanci bija trīs kandidāti un balsošanas rezultātā neviens netika ievēlēts. Vakance palika brīva. Pēc jaunajiem noteikumiem tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas, kurās piedalās divi kandidāti, kuri ieguvuši lielāko balsu skaitu, turklāt par tiem nobalsot varēs pa pastu. Pilnsapulce atbalstīja šo lēmumu.
LZA goda loceklis Pēteris Guļāns ironiski jautāja, kur civilizētā pasaulē ir tāda valsts, kurā cilvēks nebūtu pirmajā vietā (domāts valdības Deklarācijā pasludinātais Latvijas izaugsmes modelis Cilvēks pirmajā vietā). Viņaprāt valdības uzstādījums līdz 2010. gadam sasniegt valsts budžeta finansējumu zinātnei 1 % no IKP un vēl 1 % no privātiem investoriem ir nereāls valstī, kur visus patēriņa priekšmetus ražo transnacionāli uzņēmumi un tikpat kā nav pašas Latvijas firmu. Globalizētā pasaulē uzņēmumu ģeogrāfiskais novietojums un tā īpašnieki nesakrīt. Tieši tāpat arī zinātnei ir jābūt pasaules zinātnes daļai, nevis jābāzējas uz vietējiem ražotājiem. Zinātnei ir jāstrādā pasaules mērogā un līmenī. Uz to akadēmiķis J.Ekmanis atbildēja nav svarīgi, kurā valstī dzīvo uzņēmējs. Svarīgi, lai viņš dod mūsu zinātniekiem pasūtījumu.
LZA goda doktors Astrīds Freimanis, kurš Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē 2006. gada 6. aprīlī satraukts runāja par katastrofālo stāvokli Latvijas ģeoloģijā un zemes bagātību izpētē, šoreiz jau varēja iepazīstināt ar projektu Valsts programma Latvijas minerālās izejvielas izpēte un izmantošana. Trīs universitātes ar Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu paveikušas lielu darbu un cer saņemt atbalstu arī no Izglītības un zinātnes ministrijas. Galvenais programmas mērķis ir derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes saķēdēšana kopā ar jaunām izmantošanas tehnoloģijām un jauniem materiāliem, konkrēti biznesu.
Tikai daži darbības virzieni:
1. Izejvielu apzināšana. Atradnes pētītas padomju laikā ar tā laika metodēm un uzdevumiem. Piemēram, mālu atradne drenu cauruļu ražošanai. Ar jaunām, modernām metodēm var izpētīt šo mālu daudz plašākas lietošanas iespējas.
2. Pazemes ūdeņi.Pasaulē ir dzeramā ūdens deficīts un Latvija nākotnē varētu eksportēt ne tikai Mangaļu minerālūdeni, bet arī dzeramo ūdeni.
3. Mums ir 3 miljardi tonnu kūdras, kuru praktiski neizmantojam. Tik vien kā mazdārziņu īpašniekiem. Tā ir ļoti liela biznesa niša.
Programmā paredzēta inžniertehnisko darbinieku un zinātnieku apmācība, jo ģeoloģijā vispār ir tikpat kā neiespējami noteikt robežu starp zinātnieku un praktiķi.
Programma jāveido no divām daļām inženiertehniskās daļas un sadarbības ar uzņēmējiem. Šis nu reiz ir tas gadījums, kad ģeologi nespēj nodrošināt biznesa vajadzības, tādēļ valsts līdzekļi būtu nepieciešami tikai sākumā, lai programmu palaistu, nodrošinātu ar zinātnisko infrastruktūru un apmācības iespējām. Tālāk ģeologi jau pelnītu paši, kā to dara Dānijas u.c. valstu ģeoloģijas dienesti.
Organiskās sintēzes institūta (piedodiet, Valsts aģentūras Organiskās sintēzes institūts) direktors (valsts ierēdnis) akadēmiķis Ivars Kalviņš runāja par absurdo situāciju, kas radusies ierēdniskošanas sakarā un draudiem jau vistuvākajā nākotnē, proti, 2007. gada 1. janvārī. Bet vispirms, atbildot P.Guļānam, viņš teica, ka zinātniskam institūtam seja pret rūpniecību tomēr ir jāpavērš. Ja mēs nebūsim interesanti tautsaimniecībai, kas ir pasūtītāja, šodien, tad mēs nebūsim interesanti arī mūsu politiķiem, un viņi nesapratīs, kādēļ zinātnei ir jādod nauda. OSI šobrīd ir 1/3 valsts un 2/3 pašu finansējuma. Tālāk nu seko tas, ko I.Kalviņš nosauca par bezdibeni, kura malā institūts atrodas, un tas ir saistīts ar Valsts aģentūras statusu un nonākšanu civildienestā. Direktors būs valsts ierēdnis, citi valsts darbinieki. Zinātniskās darbības likums pat netiek pieminēts, tātad nav arī nekādas vajadzības nodarboties ar zinātni, bet jāsniedz pakalpojumi valsts civildienesta darbības nodrošināšanai.Viss nopelnītais ir jāieskaita valsts kasē, institūta direktors saņem pusi no universitātes profesora algas, pārējie attiecīgi uz leju. I.Kalviņš to uzskata par likumīgu diskrimināciju. Šobrīd OSI ir pasūtītāji no ārvalstu firmām, kuriem būs grūti saprast, kādēļ viņiem jānorēķinās nevis ar darba izpildītājiem, bet valsts kasi. Institūtam savukārt jārīkojas atbilstoši iepirkuma procedūrai pat, ja runa ir par dažu kilogramu ķimikāliju iegādi, lai bez kavēšanās varētu izpildīt pasūtījumu. Tā funkcionēt institūts nevar. Tad nu jāizvēlas vai kļūt par inovatīvu spēku, kā to no mums prasa valsts, vai par valsts ierēdņiem. Vadošie institūti būs spiesti pārtraukt jebkāda veida zinātnisko darbību uz šādiem noteikumiem, vai arī ... kļūt par privātiem institūtiem, uz kuriem nekādi ierobežojumi neattiecas, savu sakāmo nobeidza I.Kalviņš. Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža par šādu situāciju bija lietas kursā un jau savā ziņojumā bija atzīmējusi tās steidzamu, neatliekamu risinājumu vēl atlikušajā īsajā laika sprīdī līdz gadu mijai.
Z.K.
Satura rādītājs2006.gadā ievēlētie LZA locekļi
Akadēmiķi
Ruvins Ferbers (fizika)
Jānis Gardovskis (medicīna)
Raita Karnīte (ekonomika)
Korespondētājlocekļi
Goda locekļi
Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce 2006.gada 7.decembrī
Šis bija īpašs gads
LZA prezidenta Jura Ekmaņa ievadvārdi
Augsti cienīta ministres kundze, augsti godātie LZA locekļi, kolēģi, dāmas un kungi!
Šī ir tradicionālā pilnsapulce, kas mūsu statūtos saucas Rudens pilnsapulce. Pateicoties NATO sammita ienestām korekcijām, esam sapulcējušies pirmajā ziemas mēnesī decembrī. Bet laikam jau tāpēc, ka mūsu pilnsapulce saucas Rudens pilnsapulce, ārā jūs arī redzat rudeni, un nekā no decembra ziemas. Ceru, ka šī statūtu nesaskanēšana ar darbiem būs LZA vienīgais nekonsekvences piemērs.
Decembris ir aizejošā gada atskaišu un nākamā gada plānu mēnesis. Mēs šeit Akadēmijā jau sākam iepazīties ar zinātnisko iestāžu un zinātnieku iesūtītiem priekšlikumiem tradicionālam 2006.gada Latvijas zinātnes izcilāko sasniegumu sarakstam. Vēl tikai ekspertīzes posms un tad publicēsim.
Ar prieku gribu atzīmēt, ka šo LZA iniciatīvu, kas sākusies pirms vairākiem gadiem katru gadu publicēt 10 izcilākos zinātnes sasniegumus ir pārtvērušas arī universitātes, un dažas augstskolas, piemēram, LU šādu sarakstu jau publicējusi. Gribētu no šīs tribīnes aicināt visām Latvijas augstskolām pārņemt šo iniciatīvu un katra gada beigās droši pateikt sabiedrībai, kas izcils zinātnē ir paveikts šajā gadā. Tad LZA būtu daudz vieglāk apkopot pašus izcilākos sasniegumus. Kas gan mūs paslavēs, ja paši nedosim faktus par to, ko esam izdarījuši un par ko mēs gribam, lai arī turpmāk maksā, arī no valsts budžeta.
2006.gads bija īpašs gads.
Zinātnei ir fiksētas prioritātes, precizēta likumdošana, uzsāktas jaunas valsts programmas, uzsākta Latvijas Zinātnes padomes reorganizācija u.c. Zinātniskas programmas atbalsta vairums LR ministriju, ar kurām veidojas stabila sadarbība, visciešākā, protams, ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Tas pagāja būtiski pieauguša finansējuma apstākļos, nerunājot par to ES naudu, kuru mums vēl sola. Toties ir uzsāktas intensīvas debates un plānošana, kā tad, sākot ar 2007.gadu, mēs to ES naudu liksim lietā. Kā tagad saka apgūsim.
Laikam neviena iepriekšējā LZA pilnsapulce nav notikusi, ja no šīs tribīnes nerunāja par naudu. Agrākajos gados šīs runas galvenokārt ir bijušas par to, ka naudas ir ļoti maz. Pēdējos divos gados naudas problēmrunu saturs ir mainījies par 180 grādiem nu mēs runājam par jaunu problēmu kā pareizāk izlietot naudu, kā gūt no tās lielāku atdevi.
Nav tik vienkārši ierindas zinātniekam saprast kaut aptuvenu rēķinu skaitļus, jo ne ES fondu Latvijas interneta lapā, ne ministriju lapās nevar atrast skaidras ziņas par naudas summām zinātnei, tai skaitā arī 2007.gadam. Pagaidām tikai Zinātnes padomes interneta lapā ir izdevies ieviest tā saucamo caurspīdīguma principu: var redzēt, ka katram projektam izdalīts tāds vai citāds naudas daudzums. Tad katrs var sasummēt Zinātnes padomes projektu un citu piešķīrumu naudu un tas sakritīs ar naudu, kas uzrādīta valsts budžetā. Neviens tā īsti gan nenodefinē, kas vēl ir zinātnes nauda vai augstskolu zinātnes nauda, vai inovāciju nauda arī ir zinātnes nauda... Un tāpēc iegūstam atšķirīgus ciparus, kad sākam rēķināt pašu fundamentālāko rādītāju zinātnes finansējuma procentu no iekšzemes kopprodukta. Mēs akadēmijā sarēķinājām 0.52% 2006.gadam, Ekonomikas ministrija 0.57%. Zinātnieki saka kļūdu robežās jau sakrīt. Galvenais: beidzot naudas ir vairāk, un daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā.
?ajā gadā zinātnei un attīstībai Latvijā izlietoja aptuveni 50 miljoni latu. 2007.gadā šis cipars gandrīz dubultosies. Nāks klāt Eiropas struktūrfondu nauda aptuveni 50 miljoni latu. Nāks klāt iesniegtajā 2007.gada budžeta projektā jau otro reizi paredzētais pielikums 0.15% no iekšzemes kopprodukta. Procenti aug, ceru, ka aug arī reālā nauda, kas nonāk mūsu laboratorijās un augstskolās. Par šo tēmu mums šodien vairāk pastāstīs izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe B.Rivža, kurai ir vissvaigākā informācija par to, kas ir iesniegts Saeimā.
Manuprāt, svarīgi, ka aizejošajā 2006.gadā galvenajos vilcienos pabeigta jaunā Zinātniskās darbības likuma iedarbināšana, kas izrādījās nebūt ne tik vienkārši.
Un tagad daži priekšlikumi (ceru par to runās debetēs), kā pareizāk apgūt līdzekļus, kā gūt lielāku atdevi. Šeit mēs sastopamies ar vairākiem izaicinājumiem (kā tagad pieņemts teikt).
Galvenais no tiem ir uzņēmējdarbības sektora iesaiste pētniecībā un inovācijā. Ja netiks izveidota stimulu sistēma, no kuriem galvenais ir nodokļu atlaižu politika, nekas nesanāks. Kāpēc aviosabiedrībām ir atlaides, bet uzņēmējiem, kas kopā ar zinātniekiem gribētu radīt jaunu Nokia, nav nekādu priekšrocību? Un skaidrs ir arī tas, ja piešķirs atlaides uzņēmējiem par pētniecības reālu atbalstu, tad ministriem nebūs jākonfliktē ar Konkurences padomi par šādu atbalstu.
Otrs galvenais izaicinājums ir saistīts ar mūsu augstākās izglītības sistēmu: krasi jāpalielina absolventu skaits inženiertehniskajās specialitātēs un dabaszinātņu specialitātēs. Pašlaik attiecīgais Latvijas rādītājs ir tikai 70% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Kā trešo izaicinājumu es gribētu nosaukt to, ka Latvijā sagatavotos speciālistus, tajā skaitā zinātniekus, vajag prast visiem spēkiem noturēt Latvijā. Un vajag prast daļu no uz ārzemēm aizbraukušajiem speciālistiem atgriezt dzimtenē.
Protams, ir virkne daudz citu problēmu. Bet tieši šīs trīs, manuprāt, būs izšķirošās Latvijas zinātnes cīņā par vietu zem Saules savā zemē un Eiropā.
Satura rādītājsPrezidenta kungs! Senāta priekšsēdētāja kungs! Rektoru kungi! Mīļie kolēģi!
Mans uzdevums ir raksturot situāciju, kāda ir šobrīd, kad dokumenti par finanšu plūsmām nākošajam gadam ir Ministru kabinetā apstiprināti un iesniegti Saeimā. Jums varētu būt interesanti, kas tiek plānots nākotnē un kādas ir cerības. Lai veidotu zinātnes nākotnes metus, jāsaskaņo sava stratēģija, savi uzdevumi ar to, kā tas ir Eiropā, jo esam Eiropas augstākās izglītības kopējā telpā. Galvenie dokumenti, kas saistoši augstākajai izglītībai un arī zinātnei, ir:
Eiropas Savienības Lisabonas stratēģija ES līdz 2010.g. jākļūst par konkurētspējīgāko un dinamiskākās attīstības ekonomiku.
ES Padomes Barselonas sammitā izvirzītais mērķis palielināt finanšu resursu apmēru Z&A līdz 3% no IKP (tai skaitā 2% privātā sektora investīcijas). Valdības deklarācijā privātā sektora daļa ir 1% no IKP, tātad kopā iznāk 2%. Šobrīd finansējums no privātā sektora ir ļoti mazs. Labi, ja tas sasniegts 2%, bet vismaz 1% vajadzētu būt. Valdība savas saistības 1% no IKP apzinās un pildīs, un būtu labi, ja līdz 2010.gadam izdotos piesaistīt 2% no privātā sektora. Tas būtu augstākais mērķis.
Latvijas Nacionālā Lisabonas programma (2005.2008.) ES Lisabonas stratēģijas ieviešanai Latvijā, zināšanu un inovāciju stimulēšana
Atbilstoši Lisabonas programmai tiek veidota arī Latvijas programma: ļoti būtisks ir
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007. 2013.gada periodam ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste izglītībai, pētniecības un tehnoloģiju attīstībai.
Akcents ir uz to, ka mums ir gan ERAF fonds, gan no struktūrfondiem būs nauda zinātnes infrastruktūrai, sociālais fonds programmu attīstībai gan izglītībā, gan zinātnē. Kopumā tie būs pusmiljards latu, kas ienāks Latvijā līdz 2013.gadam.
Atbilstoši šiem uzstādījumiem arī tiek veidota stratēģija Latvijas izaugsmes modelim, kurā cilvēks ir pirmajā vietā. Izaugsmes resurss zināšanas, gudrība un prasme tās izmantot.
Tas ir daudz apspriestais Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007 2013 izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai; zinātnes un pētniecības attīstība. Lielais uzdevums ir dzīves kvalitātes paaugstināšana, kas balstās uz trīs vaļiem katra cilvēka labklājības paaugstināšana, drošība un ilgtspējīga attīstība. Galvenais resurss ir cilvēks un atslēgas vārdi izglītība un zinātne. Šobrīd mēs pārstāvam to nozari, kas iet kalnup. Skatot nākošā gada finanšu rādītājus, tas ļoti lielā mērā tika ņemts vērā, jo arī valdības deklarācija lielā mērā balstās uz Nacionālās attīstības plānu.
Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2006. 2013.gadam pilnveidot augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomas, veidojot tās kā sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu
Zinātniskās darbības likums ikgadējais budžeta finansējuma Z&A pieaugums 0,15% no IKP
Šie abi dokumenti ir ļoti svarīgi. Ir izstrādātas arī zinātnes prioritātes, un arī Augstākās izglītības likums ir būtisks darbs, kas padarīts šajā vasarā tas ir jau apspriests un ir ceļā uz Saeimu. Mūsu kopējais politikas mērķis ir veidot augstāko izglītību, zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgspējīgu tās izaugsmi.
Galvenie uzdevumi: sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem Z&A attīstības centriem; nodrošināt būtisku valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā; panākt to, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu pēc iespējas lielāku privātā sektora investīciju piesaisti; veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī.
2007.gada prioritātes zinātnē: valsts pētījumu programmu īstenošana atbilstoši zinātnes prioritārajiem virzieniem (kopā 9 programmas); bāzes finansējuma nodrošināšana valsts zinātniskajām institūcijām (ieskaitot arī algas); atbalsts lietišķajiem pētījumiem; pieaugošs atbalsts emeritētajiem zinātniekiem (līdz 150 Ls/mēnesī); finansējuma pieaugums fundamentālajiem un lietišķajiem grantiem; zinātniskās literatūras pieejamības nodrošināšana; sabiedrības izpratnes veidošana par zinātnes nozīmi un jauniešu motivācija pievērsties zinātniskajai darbībai.
Saskaitot, cik no valsts nāks nauda 2007.gadā, (skaitļi gan vēl nav apstiprināti, bet mazāki tie nebūs), zinātnei un augstākajai izglītībai vajadzētu saņemt 41 miljonu.
Valsts budžeta programmas Zinātne finansējums 2007.gadā
Valsts budžeta programma Zinātne sastāv no apakšprogrammām Zinātniskās darbības nodrošināšana, Zinātnes bāzes finansējums, Tirgus orientētie pētījumi, Dalība ES pētniecības programmās, Valsts pētījumu programmas, LZP darbības nodrošināšana. Salīdzinot ar 2006.gadu, kopējais palielinājums ir 16,6 miljoni latu.
Valsts budžeta programmas Augstākā izglītība finansējums
2007.gada prioritātes augstākajā izglītībā: studiju vietu skaita palielināšana prioritārajās jomās, īpaši reģionālajās augstskolās (500 vietas), maģistrantūrā (300 vietas) un doktorantūrā (150 vietas); studiju izmaksu koeficientu paaugstināšana par 1/10 daļu; finansējums stipendijām; akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojuma palielināšana; zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās, kas arī ir zinātne un kas iepriekšējam zinātnes finansējumam klāt dod vēl vienu miljonu, tātad kopā jau mēs varam runāt par 17,6 miljoniem zinātnei.
Izaicinājums
Pašreizējais valsts zinātnisko institūtu juridiskais statuss valsts aģentūras statusā ir zaudēta juridiskā patstāvība, un tas rada problēmas ar starptautiskiem projektiem.
Finansējuma piešķiršana zinātniskajai darbībai pamatā tiek nodrošināts konkursa kārtībā, jo finansējums veidojas kā bāzes finansējums un tas, ko iegūst arī konkursa kārtībā. Šai naudai būtu jābūt uz elastīgākiem nosacījumiem. Valsts kase šo elastīgumu līdz šim nav varējusi piedāvāt.
Apdraudēta sadarbība ar uzņēmējiem un dalība starptautiskos sadarbības projektos.
Zinātniskā personāla atalgojuma veidošanās princips bāzes finansējums un darba samaksa par dalību konkrētu pētniecības projektu īstenošanā.
Lielie institūti ir saņēmuši vēstuli, ka viņu zinātnieki būs ierēdņi. Ir valstis, kur tāda prakse ir, piemēram, Vācijā profesūra ir ierēdņi, jo ierēdņi ir aizsargātāki. Bet zinātnieka atalgojuma shēma ir cita, jo ierēdnim ir cieta alga. Šie jautājumi būs jārisina. Lai to izdarītu, nepieciešami grozījumi Zinātniskās darbības likumā (valsts zinātniskais institūts publiska atvasināta persona) un grozījumi Valsts budžeta un finanšu vadības likumā (norēķinu konts, lai apgūtu konkursa kārtībā saņemtos finanšu resursus), kā arī valdības apstiprināti noteikumi par zinātniskā institūta personāla darba apmaksas kārtību.
Paldies par uzmanību!
Akadēmiķis, profesors RIHARDS KONDRATOVIČS selekcionārs, zinātnieks, pedagogs, zinātnes vadītājs
Šodien LZA Lielo medaļu par izcilu ieguldījumu rododendru selekcijā, par darbu kas neatlaidīgi un mērķtiecīgi veikts pusgadsimta garumā un, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē sakot, vaiņagojies krāšņiem panākumiem, saņem Rihards Kondratovičs.
Zinātnei, jeb kā tagad, paplašinot jēdzienisko satvaru, sakām, zinātniskajai darbībai ir vairākas izpausmju šķautnes: jaunu zināšanu gūšana; esošu zināšanu sistematizēšana; tehnoloģiju pārnese vai inovācija; sabiedrībai izmantojamu zinātņietilpīgu pakalpojumu un produktu radīšana un arī zinātnes popularizēšana. Varam droši teikt, ka visās šajās jomās nozīmīgu ieguldījumu ir devis 2006. gada LZA Lielās medaļas saņēmējs.
Rihards Kondratovičs dzimis 1932. gadā Asūnes pagastā Latgalē, mežsarga ģimenē. Pasaules kara notikumi šodienas laureātu ar tuviniekiem aiznesa uz Kurzemi. 1950. gadā Rihards Kondratovičs absolvēja Talsu vidusskolu, kur, skolotāja Dreimaņa mudināts, nopietni ieinteresējas par bioloģiju, īpaši par augu selekciju, jau veica pirmos augu hibridizācijas eksperimentus. Tai pašā gadā Rihards Kondratovičs iestājās LVU Bioloģijas fakultātē, kuru beidza 1955. gadā, iegūstot biologaaugu fiziologa diplomu, kā arī bioloģijas un ķīmijas skolotāja kvalifikāciju. Studiju laikā Rihards Kondratovičs audzinātāji bija profesori Galenieks, Konrāds, Lūsis, Tauja. Tas bija laiks, kad SZB augu fizioloģijas pulciņā entuziasms deva spēku strādāt ar slapju malku pašrocīgi izkurinātā laboratorijā Fr. Gaiļa (tagad Alberta) ielas 10 ēkā, vienlaikus varēja aizrautīgi piedalīties studentu dzīvē, sportot. Riharda Kondratoviča uzstādītie universitātes un fakultātes rekordi 800 un 1500 metru skrējienā netika pārspēti vairāk nekā 20 gadus. Jau dažus mēnešus pēc diploma saņemšanas LVU rektors Jurgens iecēla Rihardu Kondratoviču par LU Botāniskā dārza direktoru. Šeit tika nostrādāti desmit turpmākie gadi un 1957. gadā uzsākts zinātniskais darbs par rododendru introdukciju un selekciju. Nav šaubu, Latvija ir bagāta ar daudziem ievērojamiem dārzkopjiem un selekcionāriem personībām, kuras var uzlūkot par sava veida kultūras zīmēm. No daudziem kā piemērus varam pieminēt kaut vai Upīti un Vēriņu. Riharda Kondratoviča īpašo vietu Latvijas selekcionāru zvaigznājā nodrošina praktiskā šķirņu veidošanas darba saistība ar vispusīgu zinātnisko izpratni par selekcionējamā materiāla īpašībām un mērķtiecīgs darbs, pievēršoties vienai, Latvijā mazpazīstamai kultūrai. Rododendri ir bioloģiski daudzveidīgi, to selekciju apgrūtina lēna attīstība no hibrīda iegūšanas līdz ziedēšanai paiet 4 5 gadi, šķirnes pārbaude prasa vēl divtik laika. Bija nepieciešams noskaidrot fizioloģiskos un anatomiskos kritērijus, kas varēja kalpot par ātri izmantojamiem indikatoriem selekcijas procesā, izveidot metodes efektīvai kokaugu materiāla savairošanai, izmantojot augu eksplantus un audu kultūras. Selekcijas zinātniskie pamati ir kopīgs vadmotīvs arī 1964. gadā aizstāvētajai bioloģijas zinātņu kandidāta disertācijai Rododendru introdukcija Latvijas PSR un 1983. gadā Maskavā PSRS ZA Galvenajā Botāniskajā dārzā aizstāvētajai bioloģijas zinātņu doktora disertācijai monogrāfijas Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskās īpatnības.
1965. g. Rihards Kondratovičs kļuva par Bioloģijas fakultātes pasniedzēju, turpinot zinātnisko un selekcijas darbu Botāniskajā dārzā. 1968. gadā viņš ieguva docenta, bet 1985. gadā profesora akadēmiskos nosaukumus. Rihards Kondratovičs bija viens no pirmajiem pasniedzējiem, ko katrs topošais biologs iepazina, uzsākot studijas universitātē. Domāju, ka viņa Augu anatomijas lekcijas un laboratorijas darbi palikuši atmiņā daudziem studentiem (par sevi varu teikt, ka noteikti) ar pasniedzēja prasmi brīnišķīgi veidot kontaktu ar auditoriju, paspēt izsekot turpat vai katra iesācēja pirmajiem soļiem darbā ar augu preparātiem un mikroskopu.
Rododendri aug lēni, darbs ar tiem prasa pacietību un mērķtiecību, un rezultāti sasniedzami tikai pēc gadu desmitiem. Rihards Kondratovičs nav zinātnieks, kas šādu gaidīšanas svētku laikā paliks pasīva vērotāja lomā. Latvijas akadēmiskajā sabiedrībā Rihards Kondratovičs ir ieguvis atzinību kā iniciatīvas bagāts un prasmīgs organizators un vadītājs.
No 1965. līdz 1969. gadam Rihards Kondratovičs bija LVU Bioloģijas fakultātes dekāns. Profesora dekāna darbības laikā notika pirmā universitātes bioloģijas studiju infrastruktūras rekonstrukcija, izveidotas fakultātes zinātniskās laboratorijas, arī augu fizioloģijas problēmu laboratorija. Riharda Kondratoviča lietišķība, spēja argumentēt un aizstāvēt universitātes intereses bija tās īpašības, kas ne tika palīdzēja saglabāt, bet pat vairot akadēmiskās saimes cieņu, pildot nepateicīgos LVU partijas komiteja sekretāra pienākumus septiņdesmito gadu pirmajā pusē. Liekas, universitātē jau folklorizējušies stāsti par to, kā Rihards Kondratovičs panāca daža pārlieku centīga VDK pārrauga padzīšanu no LU, vai, gluži pretēji, pie Čakstes pieminekļa svecītes likuša kolēģa paglābšanu no atlaišanas.
No 1987. līdz 1997. gadam Rihards Kondratovičs bija LU zinātņu prorektors, smagajā zinātnes organizatoriskās struktūras pārveides posmā vadīja habilitācijas un promocijas padomju izveidi, nostrifikācijas norises, divpadsmit bijušo LPSR Zinātņu akadēmijas institūtu asociāciju ar LU.
Riharda Kondratoviča vadībā vai pārraudzībā atjaunojās LU starptautiskās sadarbības kontakti, tieši ar viņa aktīvu līdzdalību izveidojās partneraticības ar Minsteres un Maincas universitātēm, tika īstenoti sadarbības projekti universitātes pārvaldes un studiju modernizācijas jomā.
Var teikt, ka selekcija ir viena no bioloģijas praktiskā pielietojuma jomām, kurai organiski pieder inovācija. Zināšanu pārnese, inovācija liekas tie ir jauni modes vārdi, taču atbilstoša darbība augstskolām un īpaši universitātei nekad nav bijusi sveša. Lai atceramies LU serumstaciju. Var teikt, ka Rihards Kondratovičs ir LU nopelniem bagātais inovātors. 1980. gadā noorganizējis LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu Babīte, viņš vēl joprojām vada tās darbu. Latvijā introducējis vairāk nekā 100 rododendru savvaļas sugas, izveidojis brīvdabas rododendru kolekciju, kurā ietilpst 66 savvaļas sugas un 143 šķirnes. Radījis 49 brīvdabas vasarzaļo un mūžzaļo rododendru šķirnes, 22 siltumnīcu acāliju šķirnes un vairākus simtus perspektīvu hibrīdu. Mēs visi šodien klātesošie varam lepni identificēt sevi ar skaistajiem profesora selekcionētajiem Academia Scientiarum un Alma mater šķirnes rododendriem.
Rihards Kondratovičs ir autors un līdzautors vairāk nekā 380 publikācijām, t.sk. 5 monogrāfijas, 1 mācību grāmata. Ne visi šie darbi ir indeksēti starptautiskajās datu bāzēs, taču to ietekme uz Latvijas kultūras attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitātes palielināšanu un vides sakārtotības sekmē?anu neviens nevarēs noliegt. Domāju, ka tas nav mazāk atzīstams sasniegums par dažiem ietekmes faktora punktiem SCI vērtējumā. Rihardam Kondratovičam izsniegtas vairāk nekā 60 autorapliecības un patenti par izveidotajām rododendru šķirnēm.
Riharda Kondratoviča darbība ir guvusi pelnītu akadēmisku, arī plašas sabiedrības un valsts atzinību: 1989. gadā viņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli; 1992. gadā par LZA akadēmiķi. 1993. gadā Rihards Kondratovičs ievēlēts par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekli. Viņš ir daudzu zinātnisko biedrību loceklis, Vācijas un Amerikas rododendru audzētāju biedrību un Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības biedrs.
2000. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā Rihards Kondratovičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2002. gadā saņēmis LZA un firmas ITERA Latvija balvu par izcilu veikumu rododendru introdukcijā un selekcijā un daiļdārzkopības attīstīšanu Latvijā.
Riharda Kondratoviča darbu turpina viņa audzinātie zinātņu doktori, Augu audu kultūru laboratorija, arī dēls un meita izvēlējušies Riharda Kondratoviča specialitāti. Asociētais profesors U. Kondratovičs, kā savulaik šodienas prēmijas saņēmējs, ir LU BF dekāns un viņa pārraudzībā notiek LU Dzīvības zinātņu korpusa ēkas rekonstrukcijas darbi.
Riharda Kondratoviča mūža darbs pārliecinoši parāda, ka zinātne nav tikai intelektuāli aizraujoša speciāli sagatavotiem prātiem, tā ir skaista un šo skaistumu var uztvert un novērtēt katrs, gan pirmsskolnieks, gan akadēmiķis. Riharda Kondratoviča zinātniskā darbība pusgadsimta garumā palīdz mums izprast vienoto un saskanīgo dabas būtību. Tuvu tekstam pārceļot latviski poļu izcelsmes angliski rakstošā dzejnieka un matemātiķa Jakoba Bronovska (J.Bronowski) vārdus:
Zinātnes misija un pamats mūsu izpratnei par šīs misijas estētisko piepildījumu ir tā, ka katrs pētījums vieno pasaules pavedienus vienotā audeklā.
Pasaules audeklā jau ir ieausti arī Riharda Kondratoviča pētījumu pavedieni. Šodien, augsto apbalvojumu saņemot, novēlam viņam spēku, veiksmi un izturību vēl ilgi turpināt savu skaisto darbu.
LZA Lielās medaļas laureātu Rihardu Kondratoviču sveic izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža |
Diemžēl ziemā rododendri nezied, bet rozes zied vienmēr Jāņa Brenča foto |
Rododendru introdukcija un selekcija Latvijā
Rododendri (grieķiski rhodon roze un dendron koks) ir ēriku dzimtas (Ericaceae D. C.) augi krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām. Tie ir vieni no skaistākajiem košumkrūmiem, ko izmanto sabiedrisko un individuālo apstādījumu ierīkošanā. Lai vislabāk izpaustos to izcilā dekorativitāte, tiem jāsagādā optimāli augšanas apstākļi.
Rododendru ģints ir ļoti plaša un daudzveidīga. Ir rododendru sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklāj veida audzes, turpretī citas aug kā pundurkrūmi, krūmi un pat lieli koki, sasniedzot līdz 30 m augstumu. Sastopamas sugas, kam lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, vairumam tās ir 5 10 cm garas, bet dažām tās var sasniegt pat 60 un vairāk cm garumu. Rododendriem ir milzīga ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība.
Rododendri savvaļā izplatīti galvenokārt Ziemeļu puslodes aukstajos un mērenajos apgabalos, kalnos un ap lielām ūdens tilpnēm: okeāniem, jūrām, lielajiem ezeriem un upēm. Rododendri savvaļā neaug Dienvidamerikā un Āfrikā.
Rododendru ģints ir lielākā ēriku dzimtā. Savvaļā ir sastopamas 1200 1300 sugas, pie kam tās visas ir skaistas, ar izcilām dekoratīvām un saimnieciskām īpašībām. Dekoratīvajā dārzkopībā tiek izmantotas tikai ~ 250 sugas, kas norāda uz to, ka rododendru praktiskās izmantošanas iespējas ne tuvu vēl nav izsmeltas.
Rododendri, salīdzinājumā ar citiem dekoratīvajiem augiem, ir jauns kultūraugs. Pirmā suga, ko 1656. gadā sāka kultivēt, ir Alpos savvaļā augošais skarbmatainais rododendrs. Masveidīga rododendru savvaļas sugu introdukcija sākās 18. gs. otrajā pusē Anglijā. No Anglijas tie izplatījās tālāk pa visu Eiropu. 1763. gadā no Spānijas Anglijā ieveda mūžzaļo Pontijas rododendru. 1792. gadā no Kaukāza dzelteno rododendru. 1809. gadā no Ziemeļamerikas introducēja Katavbas rododendru. 1811. gadā no Himalajiem sarkanziedu koka rododendru. Rododendru savvaļas sugu introdukcijas darbs 19. un 20. gs. turpinājās un līdz 21. gs. sākumam praktiski tika pabeigts.
Pirmie mēģinājumi ieviest rododendrus Latvijā bija 19. gs. 20. gados, kad Vāgnera dārzkopības firma piedāvāja 2 rododendru sugas Katavbas un dzelteno. Vēlākajos gados rododendrus piedāvāja J. Cigras, C. Šoha un citas firmas. Skrīveru dendroloģiskā parka izveidotājs Sīvers parkā izstādīja 8 rododendru sugas. Gadsimtu mijā Rīgas pilsētas parkos auga 7 sugas. Diemžēl ne Skrīveros, ne Rīgā tālaika stādījumi nav saglabājušies.
Nākamais rododendru introdukcijas posms Latvijā saistīts ar 20. gs. 20. un 30. gadiem. Divdesmitajos gados samērā daudz rododendrus audzēja Jūrmalā pie vasarnīcām (gan tikai dažas sugas). 30. gados nelielas rododendru kolekcijas tika izveidotas Bulduru dārzkopības skolā un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Vairums no introducētajiem rododendriem 1939./40. un 1940./41.g. ļoti bargajās ziemās aizgāja bojā.
Interese par rododendriem kā vietējiem krāšņumaugiem, pieauga 20. gs. piecdesmito gadu sākumā. 1952. gadā Dubultu dārzniecības vadītājs J. Andersons uzsāka 3 rododendru sugu ( Katavbas, Japānas un dzeltenā) masveida vairošanu no vietējās reprodukcijas sēklām Rīgas apstādījumiem. 1958. gadā pirmos simts stādus izstādīja Rīgas apstādījumos, nākamajos gados nāca klāt vēl vairāki tūkstoši. Pirmajos gados pēc iestādīšanas tie ziedēja ārkārtīgi krāšņi, taču pēc dažiem gadiem nepareizās agrotehnikas un neprasmīgās kopšanas dēļ gāja bojā.
Intensīva rododendru introdukcija Latvijā sākās 1957. gadā, kad LU Botāniskā dārza zinātniskā darba tematikā tika iekļauts jautājums par rododendru introdukciju un aklimatizāciju. Pirmajos septiņos gados līdz 1964. gadam tika pārbaudīta ap 200 rododendru savvaļas sugu piemērotība Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. 100 sugas no tām izrādījās piemērotas audzēšanai Latvijā. 20. gs. sešdesmitajos un septiņdesmito gadu sākumā intensīvi tika veidota Rietumeiropā izveidoto glezno šķirņu kolekcija, lai to kopā ar sugām varētu izmantot selekcijā jaunu šķirņu veidošanas darbā.
Laikā no 1957. līdz 2006. gadam izdarīti 614 krustojumi dažādās kombinācijās, no kuriem iegūti vairāki desmiti tūkstoši hibrīdu, izdalīti daži simti visperspektīvāko.
Kopš 1999. gada par šķirnēm apstiprinātas un iekļautas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā 49 jaunas brīvdabas rododendru šķirnes, tai skaitā 29 vasarzaļo un 20 mūžzaļo rododendru šķirnes. 36 no tām reģistrētas Anglijas karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā.
Darbs ar rododendriem turpinās turpat pusgadsimta garumā. Būtiskākie sasniegumi ir:
Satura rādītājs Latvijas flora ir papildināta ar jaunu, vērtīgu kultūraugu rododendriem;
izstrādāta rododendru audzēšanas agrotehnika;
izstrādātas rododendru pavairošanas metodes;
noskaidroti fizioloģiskie un bioķīmiskie procesi rododendru ekoloģiskās adaptācijas laikā;
pateicoties uzrakstītajām grāmatām, brošūrām un rakstiem dažādos preses izdevumos, izstādēm, radio un televīzijas raidījumiem, rododendrus tagad labi pazīst profesionālie dārzkopji un apzaļumotāji, dārzkopji amatieri un visi pārējie interesenti, kuriem ir tuva dzīvā daba.
Latvijas zinātņu akadēmijas jauno locekļu īsas biogrāfijas
ĪSTENIE LOCEKĻI
Ruvins FERBERS dz.13.12.1946., LZA kor.loc. (2000), Dr.habil.phys.
(1992), LU Fizikas un matemātikas fakultātes
Atomfizikas un spektroskopijas institūta Molekulu optiskās polarizācijas laboratorijas
vadītājs, profesors. Zinātnisko pētījumu virzieni: eksperimentālie un teorētiskie
pētījumi fizikālā optikā, kas saistīti ar koherento un kvantu optiku, kā arī ar
atomu un molekulu fiziku. Vairāki pētījumi veikti ar optiskās polarizācijas metodēm,
izmantojot polarizētas lāzera gaismas iedarbību uz divatomu molekulām un atomiem.
Iegūti prioritāri rezultāti par koherentām optiskām parādībām molekulārās un
atomārās sistēmās (līmeņu krustošanas efekti, kvantu oscilācijas), par dzīves
laikiem, dipola momentiem, iekšmolekulārām mijiedarbībām, leņķiskā momenta
sadalījuma simetrijas sabrukšanu elektriskā vai magnētiskā laukā u.c. Pēdējos
gados tiek attīstīts būtiski jauns molekulu pētīšanas virziens, kas apvieno molekulu
enerģētiskās struktūras un dinamisko parametru precīzu eksperimentālu noteikšanu.
Vadīti 8 doktorantu darbi. Vada LZP un starptautiskus grantus, t.sk. ASV Baltijas
valstu (USA Baltic States Twinning Programme) zinātnisko projektu (1998
2000), NATO programmas Zinātne mieram projektu (NATO Science for Piece SfP
978029Optical Field Mapping) (20022007). Amerikas fizikas biedrības biedrs,
Latvijas pārstāvis atomu un molekulu fizikas nozarē Eiropas fizikas biedrībā.
Vairāk nekā 231 zinātnisku publikāciju autors, no tām 1 monogrāfija, 108 raksti žurnālos, 121 konferenču tēzes, 1 autorapliecība. Starptautiskā Humbolta fonda prēmija par sasniegumiem Hanlē efekta pētījumos. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/ferber.htm
Jānis GARDOVSKIS dz. 11.05.1955., LZA kor.loc. (1997), Dr.habil.med. (1994), VAS P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs; RSU profesors, Klīniku prorektors, Ķirurģijas katedras vadītājs, Pārmantotā vēža institūta direktors. Zinātnisko pētījumu virzieni: videoķirurģija, aizkuņģa dziedzera ķirurģija, transplantācijas ķirurģija, onkoķirurģija, pārmantotās onkoloģiskās slimības, dzīves kvalitāte ķirurģijā. Kopš 1995.gada LZP un ES zinātnisko projektu vadītājs, t.sk. ES Phare programmas projekts Pārmantotā vēža informācijas un profilakses centru tīkla izveide Baltijas jūras reģionā (2005.g.); Eiropas Savienības INTERREG IIIA projekts Pārmantotā vēža profilakses pasākumu attīstība Latvijā un Igaunijā(2005.g. 2007.g.). Vairāk kā 100 zinātnisku publikāciju, divu grāmatu un trīs izgudrojumu autors. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/gardovskis.htm
Raita KARNĪTE dz. 16.10.1949., LZA kor.loc. (1997), Dr.oec. (1987). SIA Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts Valdes locekle/direktore, vadošā pētniece.
Zinātniskā darba galvenās tēmas: makroekonomiskā attīstība, sabiedriskās finanses, sociālās drošības sistēmas reformas (pensiju apdrošināšana, veselības apdrošināšana), pašvaldību ekonomiskās problēmas, ārvalstu investīcijas, tautsaimniecības nozaru attīstība, kultūras ekonomiskie aspekti, informācijas sabiedrība, darba attiecības. EK programmu eksperte (1996, 1997, 1998, 2005). EK Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda nacionālā centra vadītāja (2003). LR Ekonomikas ministrijas Zinātnieku padomes priekšsēdētāja (2004). LDDK Zinātnes un uzņēmējdarbības padomes locekle (2005 ), Valsts Terminoloģijas komisijas Ekonomikas apakškomisijas locekle. Atbildīgā par žurnāla Humanities and Social Sciences. Latvia izdošanu LZA Ekonomikas institūtā, izdevuma Clinical Outcomes&Cost Studies redakcijas padomes locekle (2004), UNDP atbalstītā žurnāla Byelorussia Economic Journalstarptautiskās redakcijas padomes locekle (2004.). Vairāku augstskolu (Latvijas Kultūras akadēmijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības) Padomnieku Konventa locekle. Vadījusi bakalauru un maģistra darbus Latvijas Universitātē, Stokholmas Ekonomiskajā augstskolā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rīgas Stradiņa universitātē. Vairāk nekā 150 zinātnisku publikāciju autore vai līdzautore. Aktīva LZA un HSZN darbā, iecienīta un autoritatīva ekomomikas problēmu eksperte Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Sk.: http://www.lza.lv/scientists/karnite.htm
LZA goda locekļu un korespondētājlocekļu īsas biogrāfijas publicēsim nākošaja ZV numurā
Vai, cik nesmuki! Cūka. Gluži kā lamuvārds. Austrumnieki saka glītāk Mežacūkas gads. Mēs tomēr paliksim pie Cūkas, kas ir mierīgs, omulīgs lopiņš, rok dziļo sakni. Ne velti krājkasītes ir cūciņas, nevis sarainie, ilkņainie, garpurnainie mežakuiļi. Krājkasītei 2007. gadā ir liela nozīme, jo darījumi veiksies, atsauksies arī sen norakstītie parādnieki. Droši ņemiet bankā kredītus, rakstiet projektu pieteikumus, arī Eiropas Savienības naudai. Šogad jums veiksies visos finanšu darījumos ar kustīgo un nekustīgo īpašumu, ar laulības līgumu, dāvinājumiem un mantojumiem. Kā saka cūkas laime. Mēs tikai to rakstīsim ar lielo burtu Cūkas laime. Gan jau būs arī kāds korupcijas skandāliņš, aiz rokas tiks pieķerts kukuļa ņēmējs un devējs, kā tad bez tā. Visi gribam dzīvot labāk, ne tikai Nacionālās operas mūziķi un ugunsdzēsēji. Taču gads kopumā būs izdevīgs funktierim un finansēm.
Cūka (1911, 1923, 1935, 1947, 1959, 1971, 1983, 1995). Nu tak ļoti labi! Nauda atgriežas desmitkārtīgi. Brauciet ceļojumā, jo tālāk, jo labāk. Kaut vai ar lēto avioreisu un mugursomu. Ja zobu pastas vietā līdzi ņem zobu pulveri un mazgājas ar viesnīcas ziepēm, tad arī lidostas drošības kontrole tāda špicka vien ir. Liks jums novilkt kurpes, nu un tad?
Žurka (1912, 1924, 1936, 1948, 1960, 1972, 1984, 1996). Varat droši kalt nākotnes plānus un justies laimīga. Šogad būs ļoti daudz izpārdošanu. Gaidiet Stokmana Trakās dienas. Tas nekas, ja jums nomīs kājas un asti. Toties jūs lēti nopirksiet tāāādas lietiņas!
Vērsis (1913, 1925, 1937, 1949, 1961, 1973, 1985, 1997). Vērsis pat tik labvēlīgā gadā kā Cūkas gads strādās, līdz kritīs no kājām. Vai tad vienreiz tiem darbiem nebūs gals? Nav tak vairs spēka.
Tīģeris (1914, 1926, 1938, 1950, 1962, 1974, 1986, 1998). Tīģeris ir avantūrists dzīvē un finanšu darījumos. Viņš riskē un vinnē! Prāta bankā un Gribi kļūt miljonārs? Un ja saka, ka lielākais risks, uz ko latvietis ir spējīgs, ir nobraukt trīs pieturas tramvajā bez biļetes, tad, ticiet vai neticiet, Tīģeris vienreiz bez biļetes aizbrauks pat līdz tramvaja galapunktam! Līdz pašam galam!
Kaķis (1915, 1927, 1939, 1951, 1963, 1975, 1987, 1999). Kaķis labsajūtā murrās savu draugu jaunajā mājā pie kamīna. Pie mājas ir videonovērošanas kameras, durvis un logi pieslēgti Falck apsardzei. Nu gluži nekas nevar traucēt Kaķa dvēseles mieru. Labi, ka ir tādi draugi.
Pūķis (1916, 1928, 1940, 1952, 1964, 1976, 1988, 2000). Pūķis mirdzēs kā vienmēr. Kā tas gadās, ka Pūķim vienmēr ir nauda? Ierēdņi pētīs viņa ienākumu deklarāciju, skauģi izteiks visšaubīgākos minējumus. Iepazīstieties ar latviešu folkloru, Loskutova kungs! Ir tak vesela kaudze pasaku, kā pūķis savam saimniekam pa gaisu nes naudu. Maisā uz muguras!
Čūska (1917, 1929, 1941, 1953, 1965, 1977, 1989, 2001). Čūskai nekas labs nav gaidāms. Viņa jutīsies aizmirsta un nenovērtēta, bet mierinās sevi ar domu, ka nekas nav mūžīgs. Arī Cūkas gads.
Zirgs (1918, 1930, 1942, 1954, 1966, 1978, 1990, 2002). Zirgs tiks pie naudas un senilgotām lietām. Jaunas automašīnas, lielāka dzīvokļa vai vismaz pie biļetes uz Valmieras Karali Līru.
Kaza (1919, 1931, 1943, 1955, 1967, 1979, 1991, 2003). Kaza ir jestrs lopiņš, vienmēr gatava paspriņģot draugu godos. Vajadzētu būt piesardzīgākai, ka neceļas neslava, bet Kaza neko neņem galvā.
Mērkaķis (1920, 1932, 1944, 1956, 1968, 1980, 1992, 2004). Zili brīnumi! Mērkaķis beigs mērkaķoties un nopietni ķersies pie darījumiem. Esiet piesardzīgi Mērkaķis jebkuru spēj apvest ap stūri.
Gailis (1921, 1933, 1945, 1957, 1969, 1981, 1993, 2005). Gailis ir konservatīvs un nespēj savu dabu mainīt, tādēļ viņam ies secen ne viens vien izdevīgs darījums. Nu nespēj viņš tā uzreiz uzticēties cilvēkiem, ja tie viņam piedāvā kaut ko jaunu un riskantu.
Suns (1922, 1934, 1946, 1958, 1970, 1982, 1994, 2006). Ar Suni ir pavisam cita lieta. Kaut arī cīnītājs par taisnību un sabiedrības labumu, viņš pats savu izdevību garām vis nelaidīs. Lai labi būtu visiem un labi būtu man!
Cūkas laimi Cūkas gadā! |
Ādolfs Krauklis 1937. 25.III 2006. 25.XI
Izcils zinātnieks, mērķtiecīgs un liels goda vīrs, Latvijas Universitātes profesors Ādolfs Krauklis nav vairs mūsu vidū.
Kopš studiju gadiem dzirkstoša zinātkāre, ģeogrāfiskā pētnieka gars Ādolfu Kraukli vedis ceļā no Latvijas ainavu ģeogrāfijas skolas pasaulē. Aizsācis pētniecību Latvijā, gandrīz 30 gadus Ādolfs Krauklis strādāja PSRS Zinātņu Akadēmijas Sibīrijas nodaļas Sibīrijas un Tālo Austrumu ģeogrāfijas institūtā un ainavu ekoloģijas jomā izvirzījās starp pasaules vadošajiem pētniekiem.
Ādolfa Kraukļa darbi dabas sistēmu eksperimentālā izpētē publicēti desmitos izdevumos un vairākās valodās. Viņa enerģijas un ideju apņemtā klātbūtne neskaitāmās konferencēs, kopdarbos ar citiem pētniekiem, t.sk. doktorantiem aptvērusi daudzas valstis.
Pēc neatkarības atgūšanas, kopš 1991.gada Ādolfs Krauklis habilitētais ģeogrāfijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis sevi veltīja Latvijas akadēmiskajai videi. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu studentus un kolēģus visus šos gadus pavadījusi profesora vērienīga dabas ģeogrāfisko procesu interpretācija un prasīga pētnieciskā darba ievirzīšana. Tajā pašā laikā profesors aktīvi strādāja sadarbībā ar Starptautisko Ainavekoloģijas Asociāciju (IALE) (kopš 1996.) un Vācu Dabaspētnieku Akadēmiju Leopoldina (akadēmijas loceklis kopš 1999.). Kā īpaša atzinība par profesora izcilo starptautiska līmeņa ieguldījumu dabaszinātņu attīstībā ir 1999.gadā viņam piešķirtā Prāgas Kārļa Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Zelta medaļa.
Ģeogrāfijas nozares pārstāvji ir dziļi pateicīgi par profesora sabiedrisko veikumu. Kā ilggadējs Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents (1993. 2003.), un Starptautiskās Ģeogrāfijas Savienības (IGU) Latvijas Nacionālās Komitejas priekšsēdētājs (kopš 1995.) Ādolfs Krauklis izveidoja jaunas Latvijas saiknes ar pasaules ģeogrāfijas organizācijām, atjaunoja un vadīja Ģeogrāfisko rakstu izdošanu un nemitīgi organizēja ģeogrāfiskās sarunas un pētniecības darbus Latvijā.
Profesora atstātās zinātniskās un cilvēcīgās pēdas ir paliekošas. Daudzie draugi, ainavu ģeogrāfijas zinātnieki, studenti Latvijā un ārpus tās robežām paliek skaudrās skumjās un tajā pašā laikā sirsnīga, patiesa, prasīga un liela gara apdvesmoti.
Latvijas Universitāte,
Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Latvijas Zinātņu akadēmija
1964. gadā no toreizējās Vācijas Demokrātiskās Republikas uzņēmuma Carl Zeiss Jena Baldones Riekstukalnā pienāk Šmita sistēmas teleskops (SchmidtTeleskop) ar sfēriskā spoguļa diametru 120 cm, korekcijas plates diametru 80 cm, fokusa attālumu 240 cm. Instrumentu, kas vēl arvien ir pats lielākais šādas sistēmas platleņķa teleskops Baltijā un 4.5. lielākais Eiropā, uzstāda 1966. gadā. Šogad paiet 40 gadu kopš uzsākti novērojumi ar šo teleskopu.
1966. gada 7./8. decembra naktī ar Baldones observatorijas Šmita teleskopu tika iegūts pats pirmais uzņēmums. Tas gan vēl nebija astronomiskais uzņēmums, bet gan tikai tehniskais, pie tam rupjās fokusēšanas uzņēmums. Ieraksts Šmita teleskopa 1. novērojumu žurnālā liecina, ka temperatūra kupolā bijusi 10°, teleskops centrēts uz zvaigzni ? Aur, fotoplate Ilford FP4, emulsijas lējums 7478D, izdarītas astoņas 10 sekunžu ekspozīcijas fokusa skalas diapazonā no 15 līdz 40 mm. Plate attīstīta četras minūtes Kodaka D19 attīstītājā 18°C temperatūrā. Pirmā astronomiskā fotogrāfija Berenikes Matu zvaigžņu kopa uzņemta 1967. gada 18./19. janvāra naktī uz ORWO ZU1 plates bez filtra, 20 minūšu ekspozīcija. Turpmākajos gados teleskopa kā fotogrāfiska instrumenta darbība dokumentēta 20 novērojumu žurnālos ar vairāk nekā 25 tūkstošiem ierakstu.
Teleskops izrādījās ļoti labs gan optiskās sistēmas, gan mehānikas un elektronikas ziņā. Tāpēc to bija iecienījuši un brauca uz Baldoni fotografēt gan zvaigznes, gan zvaigžņu kopas, gan galaktikas astronomi no Odesas, no Tartu, no Maskavas, no Pulkovas, no Urāliem; ar Šmita teleskopu iegūtos fotouzņēmumus izmantojuši zvaigžņu un komētu pētnieki no Kijevas, arī Lietuvas astronomi.
Ar teleskopu iegūto dažādo debess apgabalu tiešo un spektru uzņēmumu katalogs (A.Alksnis, A.Balklavs, I.Eglītis, O.Paupers. Baldone Schmidt Telescope Plate Catalogue Baldones observatorijas Šmita teleskopa astronomisko uzņēmumu katalogs) pieejams Latvijas Universitātes Astronomijas institūta (LUAI) mājas lapā http://www.astr.lu.lv/SCHM_Plates/sma_readme.htm. Plašu arhīvs glabājas Šmita teleskopa tornī, jāatzīst, šim nolūkam ne visai piemērotās telpās. Lai nodrošinātu bagātīgās astronomiskās informācijas drošāku saglabāšanu, šo apjomīgo arhīvu saskaņā ar LUAI septiņgadu (20072013) plānu ir paredzēts digitalizēt, izveidojot sava veida virtuālo observatoriju, kas būtu pieejama visas pasaules astronomu sabiedrībai.
Cik svarīga nozīme ir šādiem zvaigžņu fotouzņēmumu arhīviem, liecina viens pavisam svaigs piemērs. Ar Baldones Šmita teleskopa plašu arhīva uzņēmumu kolekcijas palīdzību pēdējos pāris mēnešos izdevies atklāt klasiskās novas optiskos dublikātus diviem Andromedas galaktikas (M 31) supermīkstā rentgenstarojuma īslaicīgiem avotiem, kas droši vien vispār netiktu identificēti, ja Riekstukalnā nebūtu tāda arhīva. Tas tāpēc, ka optiskais dublikāts jau paspēj apdzist pirms parādās rentgenstarojums. Par šo atklājumu kārtējā LU konferencē Astronomijas sekcijas sēdē paredzēts ziņot topošajai astronomei LU studentei Kārļa Kaufmaņa piemiņas stipendiātei Olesjai Smirnovai.
Uz Šmita teleskopa novērojumiem balstītas daudzas zinātniskas publikācijas vairāki desmiti rakstu starptautiskos žurnālos, raksti pašu Observatorijas izdotajā sērijveida izdevumā Saules un sarkano zvaigžņu pētījumi, speciāli rakstu krājumi un monogrāfijas. Bez daudziem oglekļa un citzvaigžņu fotometrijas un spožuma mainīguma pētījumiem laika gaitā atklātas 318 iepriekš nereģistrētas oglekļa zvaigznes [Katalogs ar to datiem atrodams Astronomisko datu centrā CDS (Centre de Données astronomiques de Strasbourg) Strasburā: ftp://cdsarc.ustrasbg.fr/pub/cats/III/140 Carbon stars from Baldone telescope (Alksne+ 1987)] un ap 70 novu spirāliskajā galaktikā M31. Teleskops ar labiem panākumiem ir izmantots arī starptautiskajās komētu novērošanas programmās.
Fotogrāfisko novērojumu laikmets astronomijā ir beidzies, un arī Baldones Šmita teleskops šogad ir pārtapis par digitālu fotoaparātu, jo ir aprīkots ar lādiņsaites matricas gaismas uztvērēju. Jaunā CCD kamera gan ir neliela un nespēj aptvert visu Šmita teleskopa redzeslauku. Tā iegādāta par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, par kuriem arī no jauna aluminizēta Šmita teleskopa spoguļa reflektējošā virsma (A.Alksnis, I.Pundure. Zvaigžņotā Debess, 2005, rudens, nr. 189, 11.13. un 89.95.lpp.).
Ir divi vīri, kuriem ir neapstrīdami nopelni šī Latvijas astronomiem nozīmīgā teleskopa pastāvēšanā: Jānis Ikaunieks (19121969), kas savu dzīvi veltīja modernas astronomiskas observatorijas celšanai un panāca pasaules klases instrumenta Šmita teleskopa iegādi un uzstādīšanu Riekstukalnā, un Arturs BalklavsGrīnhofs (19332005), kas noturēja šo observatoriju cauri zinātnes reformēšanas stadijai un panāca teleskopa spoguļa atjaunošanu. Abi uz šo jubileju jau raugās no Aizsaules.
Andrejs Alksnis, Irena Pundure
Latvijas Lauksaimniecības universitātes
aģentūra ZEMKOPĪBAS ZINĀTNISKAIS INSTITŪTS
izsludina konkursu uz akadēmiskajiem amatiem:
augkopībā vadošais pētnieks 2 vietas
augkopībā pētnieks 1 vieta
Pieteikumi iesniedzami līdz 2007. gada 15. janvārim Skrīveros, Zemkopības institūtā 7, 14. kabinetā, tālrunis 5197512.
Pieteikumam pievienot:
1) biogrāfiju (curriculum vitae);
2) zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas;
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2001-2006);
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).
* * *
Valsts aģentūra Latvijas Valsts mežzinātnes institūts
Silava izsludina konkursu uz direktora amatu.
Prasības pretendentiem: augstākā izglītība (priekšrocība zinātniskais grāds); 5 gadu darba pieredze administratīvā vai zinātniskā darbā meža nozarē; angļu valodas prasme; Latvijas likumdošanas un normatīvo aktu par zinātnisko un saimniecisko darbību pārzināšana (arī meža nozarē); institūta turpmākās attīstības mērķprogramma.
Iesniegums par dalību konkursā, CV, izglītību un zinātnisko kvalifikāciju apliecinoši dokumenti (kopijas), pēdējo 3 gadu nozīmīgāko publikāciju saraksts, VA LVMI Silava turpmākās attīstības mērķprogramma (ar norādi KONKURSAM) iesniedzami līdz 2006.gada 13.februārim VA LVMI Silava, Rīgas ielā 111, Salaspilī, Rīgas rajons, LV2169. Tālrunis uzziņām 7976703.
Satura rādītājs2006.gada 15. decembrī plkst. 14.00 Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271.auditorijā notiks ķīmijas inženierzinātņu nozares RTU promocijas padomes P02 slēgtā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
Ilona PAVLOVSKA.
Promocijas darba temats Hidroksilapatīta nanopulveru un kompozītkeramikas
iegūšana ar solagēla metodi.
Oficiālie oponenti: prof., Dr.habil.biol. R.Kārkliņš; prof., Dr.phys.
A.Lūsis; asoc. prof., Dr.chem. J.Lemba.
Ar promocijas darba kopsavilkumu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotekā Ķīpsalas ielā 10.
***
2006.gada 22.decembrī plkst.15.00 RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas 6, 302 auditorijā
Tatjana Ogurcova
aizstāvēs promocijas darbu par tēmu: Cilvēka balsta kustību aparāta
stāvokļa analīze pēc pēdu nospieduma dinamikā un bionisko zolīšu sintēze
inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing., prof. Kostadin Kostadinov (Bulgārijas ZA Mehānikas
Institūts), Dr. med, doc. Vladimirs Skļarevičs (RSU), Dr. habil.sc. ing.
Varaidots Zars (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā
10;Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5 un Interneta lapā http://www.mmd.rtu.lv/promocijas_darbi.htm
***
2006.gada 22. decembrī plkst. 16.00 RTU Mehānikas un mašīnzinātnes nozaru promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Ezermalas ielā 6, 302 auditorijā
Viktors Mihnovičs
aizstāvēs promocijas darbu par tēmu: Reciprokālo ekzoskeletālo sistēmu ar
kinemātisko mijiedarbību ietekmes izpēte uz pacientiem ar muskuļu aktivitātes
deficītu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing., asoc. prof. Georgs Bojadžijevs (Bulgārijas ZA Mehānikas
institūts), Dr.sc.ing., asoc. prof. Aivars ?ulcs (RTU), Dr.med., asoc.
prof. Ints Zeidlers (RSU). Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā
bibliotēkā, Āzenes ielā 10; Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Anglikāņu ielā 5 un
Interneta lapā http://www.mmd.rtu.lv/promocijas_darbi.htm
***
2007.gada 3.janvārī plkst. 14.15 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē
Digna Pilāte
aizstāvēs promocijas darbu Sauszemes gliemežu sugu daudzveidība mežā un to
ietekmējošies faktori Latvijā bioloģijas doktora zinātniskā grāda
iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol.Guntis Brūmelis, Dr.biol.Vieturs Melecis, Dr.biol.Arvīds
Barševskis.
***
2007.gada 3.janvārī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē
Oskars Keišs
aizstāvēs promocijas darbu Lauksaimniecības pārmaiņu ietekme uz griezes Crex
crex (L.) populāciju Latvijā: skaita dinamika, biotopu izvēle un populācijas
struktūra bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol Jānis Priednieks, Dr.biol. Jānis Vīksne,
Dr.biol. Indriķis Krams
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.
***
2007. gada 5. janvārī plkst. 11.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes 218. auditorijā, Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Lauksaimniecības nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā
Daina Jonkus
aizstāvēs promocijas darbu Govju piena produktivitātes pazīmju mainības
analīze lauksaimniecības zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta
Sigra direktors Dr. habil. agr., Dr. med.vet. Aleksandrs Jemeļjanovs; Valsts
emeritētais zinātnieks, Dr. agr. Didžus Strautmanis; LLU MPS Vecauce
direktora vietnieks mācību darbā, Dr. agr. Ivars Rūvalds.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2,
Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llutheses.htm.
***
LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs
Liesma OSE,
tiek pārcelta no 2006.gada 19. decembra plkst. 14.00 uz 2007. gada 5. janvāri
plkst.14.00.
Temats: Skolotāju pedagoģiskās darbības salīdzinoša analīze latviešu un
mazākumtautību sākumskolu klasēs.
Recenzenti: prof., Dr. habil. paed. Rasma Garleja, LU; prof. Dr. habil. phil.
Maija Kūle, LU, Dr. habil. phil. Jozefs Helds, Tībingenes universitāte, Vācija.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.
***
2007. gada 11. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģisko disciplīnu medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
Eva STRĪĶE
aizstāvēs promocijas darbu Hemodinamikas svārstību novērtējums ar
invazīvām un daļēji invazīvām monitorēšanas metodēm miokarda ķirurģiskas
revaskularizācijas operācijās bez mākslīgās asinsrites medicīnas doktora
zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med. A.Lācis, Bērnu klīniskā slimnīca; Dr.
med. B.Mamaja, RSU; Dr. med. M.Hismaijers, Austrija
***
2007. gada 18. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģisko disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
Uldis STRAZDIŅŠ
aizstāvēs promocijas darbu Intraoperatīva miokarda revaskularizācijas kvalitātes kontrole medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med. A.Lācis Bērnu klīniskā slimnīca;
Dr. med. A.Lācis, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca; Dr. med. G.Tetere
Vācija
***
2007. gada 25. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Ķirurģisko disciplīnu promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā
Jānis JUŠINSKIS
aizstāvēs promocijas darbu Asinsvadu stāvokļa ietekme uz hemodialīzes un
nieru transplantācijas iznākumiem medicīnas doktora zinātniskā grāda
iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: Dr. habil. med. R. Lācis, RSU; Dr. med. V.Zvirgzdiņš,
Klīniskā universitātes slimnīca Gaiļezers; Dr. med. A. Peetsalu,
Igaunija
Ar promocijas darbiem var iepazīties RSU , Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās,
RSU mājas lapā www.rsu.lv
***
2007. gada 15. janvārī plkst. 14:00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Promocijas padomes P-06 atklātā sēdē, Rīgā, RTU Būvniecības fakultātes sēžu zālē Āzenes ielā 16/20
Normunds Tirāns
aizstāvēs promocijas darbu Liektu dzelzsbetona elementu pastiprināšana ar
kompozīto materiālu uzlikām inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda
iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: prof., Dr.habil.sc.ing. Audronis Kazimieras Kvedaras
(Lietuva, VTU), prof., Dr.habil.sc.ing. Gundaris Teters (LZA), prof., Dr.sc.ing.
Andris Čate (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas
ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5 un internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php
***
2007.gada 31.janvārī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Kronvalda bulvārī 4, 2.klausītavā LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē
Liene Salmiņa
aizstāvēs promocijas darbu Limnogēno purvu veģetācija Latvijā bioloģijas
doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol.Guntis Brūmelis, Dr.habil.ģeog.Māris Laiviņš, Dr.biol.Baiba
Bambe.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulv. 4.
***
Ķīmijas nozares promocijas padome RTU P01 2006. gada 23. novembra sēdē
piešķīra ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) Ķīmijas nozares
organiskās ķīmijas apakšnozarē Dinai Trifanovai par promocijas darbu I grupas
metabotropo glutamāta receptoru nekonkurējošo antagonistu sintēze.
Balsošanas rezultāti: par 15, pret nav, nederīgi biļeteni nav.
Nākošais Zinātnes Vēstneša numurs iznāks 2007. gada 8. janvārī.
Citi Zinātnes Vēstneša numuri
Pēdējās izmaiņas: 2006. gada 15.decembrī