Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

2007. gada  22. janvāris: 2 (336)     ISSN 1407-6748

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs


LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS BALVU LAUREĀTI

LZA Senāta lēmums:

1.Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt sekojošas vārdbalvas:

Frīdriha Candera balvu astronomijā – Dr.phys., Kazimiram Lapuškam (LU Astronomijas institūts) – par mūža ieguldījumu Latvijas astronomijas attīstībā.

Frīdriha Candera balvu mehānikā – LZA īstenajam loceklim Kārlim Rocēnam (RTU Būvniecības fakultāte) – par izcilu ieguldījumu kompozīto materiālu un sarežģītu telpisku konstrukciju aprēķinu metodikas un tehnoloģiju izstrādē.

Artura Balklava balvu zinātnes popularizēšanā – Vitoldam Grabovskim un Ilgonim Vilkam – par zinātnes popularizēšanu Latvijā, t.sk. par žurnāla “Terra” izveidošanu un vadīšanu.

Gustava Vanaga balvu ķīmijā – LZA korespondētājloceklim Andrim Zicmanim (LU Ķīmijas fakultāte) – par darbu kopu “Organiskā sintēze saistībā ar netradicionāliem materiāliem”.

Heinriha Skujas balvu bioloģijas zinātnēs – Dr.biol. Elgai Parelei (LU Bioloģijas institūts) – par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopu “Zoobentoss Latvijas iekšējos virszemes ūdeņos”.

Kārļa Baloža balvu tautsaimniecībā – LZA īstenajai loceklei Raitai Karnītei (LZA Ekonomikas institūts, SIA) – par vienotas tematikas zinātnisko darbu kopumu “Latvijas tautsaimniecības integrācija Eiropas Savienībā”.

Jāņa Endzelīna balvu latvie?u valodniecībā – LZA īstenajai loceklei Dacei Markus (RPIVA, LU Filoloģijas fakultāte)– par pētījumiem latviešu valodas fonētikā un fonoloģijā, kā arī par bērnu valodas pētījumiem.

Kārļa Mīlenbaha balvu par praktisku sniegumu latviešu valodniecībā – LZA īstenajai loceklei Ainai Blinkenai – par izcilu devumu latviešu valodas kultūras kopšanā.

Arveda Švābes balvu Latvijas vēsturē – Dr.habil.hist. Annai Zariņai (LU Latvijas vēstures institūts) – par monogrāfiju “Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.–13.gadsimts”.

Tālivalža Vilciņa balvu socioloģijā – LZA korespondētāloceklim Aivaram Tabunam (LU Sociālo zinātņu fakultāte) – par ieguldījumu aktuālo sociālo procesu izpētē.

Pauļa Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātnēs – Dr.agr. Aleksandram Adamovičam (LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūts)– par darbu kopu “Zālāju agrofitocenožu produktivitāti un zāles lopbarības kvalitāti noteicošie vides faktori Latvijā”.


2.Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem:

Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā – Dr.phys. Borisam Poļakovam –LU Ķīmiskās fizikas institūts – par darbu “Nanomateriālu struktūra, mehāniskās un elektrovadāmības īpašības” (vad. Dr.chem. D.Erts).

Mārtiņa Straumaņa – Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā – MSc. Elīnai Erdmanei (LU Ķīmijas fakultāte) – par darbu “Paralēlajai sintēzei piemērotu 3,6–diaizvietotu imidazo[2,1–b]tiazolu iegūšanas metožu izstrāde” (vad. LZA īst.loc. Dr.habil.chem. A.Zicmanis un Dr.chem. R.Zemribo).

Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē un filozofijā – Paulam Daijam – LU Filoloģijas fakultātes 4.kursa studentam – par darbu “Žurnāls “Latviska Gada Grāmata” (1797–1798). Idejas. Autori. Laikmets.” (vad. Dr.philol. M.Grudule).

Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā – MSc. Anastasijai Kotovai – (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Pirmējo amīnu potenciālo metabolītu – N–glikozīdu un Amadori produktu – sintēze” (vad. M.Sc. J.Rožkovs, Dr.chem. V.Kauss).


3.Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt LZA balvas jaunajiem zinātniekiem:

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā

Ilzei Dzelmei–Bērziņai – MSc., LU Fizikas un matemātikas fakultāte – par darbu “Galīgo kvantu automāti un loģika” (vad. LZA īst.loc. R.M.Freivalds ).

Tatjanai Glaskovai – LU maģistrantei, LU Polimēru mehānikas institūta tehniķei – par darbu “Ar daļiņām pildītās epoksīda saistvielas kompozītmateriāla struktūra un īpašības pie mitruma iedarbības” (vad. Dr.sc.ing. K.Aņiskeviča un Dr.habil.sc.ing. V.Tamužs).

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā

Annai Mežakai – MSc. (LU Bioloģijas fakultāte) – par darbu “Epifītiskās sūnas dabiskos nogāžu un gravu mežos Latvijā” (vad. Dr.habil.biol. A.Piterāns).

Ilzei Višķerei – MSc. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Ar dabiskām pildvielām modificēti PHB kompozīti” (vad. V.Tupureina).

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Mārtiņam Kaprānam – MSc., LU Sociālo zinātņu fakultātes doktorantam – par darbu “Padomju pieredzes (re)konstrukcija biogrāfiskajos vēstījumos: Latvijas lokālās preses analīze (1995–2005) (vad. Dr.hist. V.Zelče).

Kasparam Šlihtam – BSc., LU Teoloģijas fakultāte – par darbu “Diskurss par bērnu evaņģēlijos” (vad. Dr.teol. R.Kokins).

Satura rādītājs


Valsts pētījumu programmas
“Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” 2006. gada rezultāti

Šā gada 16. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē notika LR IZM finansētās Valsts pētījumu programmas “Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” 2006. gada rezultātu publiska apspriešana.

LZA Senāta locekļiem, programmas rezultātu izvērtēšanas komisijas locekļiem un interesentiem tika piedāvāti apspriešanai un izvērtēšanai programmas vadītāja, LZA Senāta priekšsēdētāja akadēmiķa J. Stradiņa un programmas koordinatores, LU Latviešu valodas institūta direktores I. Jansones ziņojumi par 2006. gada rezultātiem.

2006. gadā programmas izpildē piedalījās 16 zinātnieku grupas: no LU Latvijas vēstures institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Filoloģijas fakultātes, LU Moderno valodu fakultātes, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Matemātikas un informātikas institūta, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, LMA Mākslas vēstures institūta, Latvijas Kultūras akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas, Ventspils Augstskolas, Rēzeknes Augstskolas. Programmas kopējais finansējums 2006. gadā bija 600 000 latu.

Atbilstoši programmas mērķim, tika veikti pētījumi vēsturē, valodniecībā, literatūrzinātnē un folkloristikā, filozofijā. Attīstījās interdisciplināri pētījumi.

Vēstures nozarē galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijai Otrā pasaules kara laikā, okupācijas režīmu politiskajiem, tiesiskajiem, sociālajiem un ētiskajiem aspektiem, nevardarbīgās pretošanās pieredzei 90. gados, Latvijas etnisko un sociālpolitisko procesu analīzei un vēstures avotu izpētei un datorizācijai. Ir publicēta virkne rakstu krājumu (piem., “Nevardarbīgā pretošanās. Latvijas pieredze”), tiek gatavots izdošanai J. K. Broces “Zīmējumu un aprakstu” 4. sējums. Izveidota 1940.–1941. un 1949. gadā represēto personu datu bāze, sk. http://www.lvi.lv

Valodniecības nozarē turpināts darbs pie Latvijas vietvārdu apzināšanas, izlokšņu un citu valodas apakšsistēmu materiālu publicēšanas, bērnu valodas pētījumiem, kā arī vairāku datubāzu izstrādes. Publicēts daudzsējumu vārdnīcas “Latvijas vietvārdi” 2. sēj. (ar p burtu), Latviešu valodas slenga vārdnīca, Skrundas izloksnes apraksts, D. Markus grāmata “Bērns runā kultūras pasaulē”. Nodots tipogrāfijā B. Bušmanes pētījums “Piena vārdi”, V. Skujiņas pētījums “Salikteņi G. Manceļa vārdnīcā “Lettus” un krājumā “Phraseologia Lettica””. Liela uzmanība veltīta valodniecības mantojuma saglabāšanai, publicējot ievērojamo valodnieku rakstu izlases, piem., 2006. gadā publicēta Rūdolfa Grabja “Darbu izlase”, sagatavota divsējumu Antona Breidaka Darbu izlase.

Datorizācijas laikmetā tiek domāts arī par starptautiskajā tīmeklī pieejamu informāciju. Šobrīd ir aplūkojama “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (1.–8. sēj., 1972–1996) 1.sēj. interneta versija www.ailab.lv, kā arī tiek strādāts pie jaunaizguvumu datu bāzes izveides un Latvijas nacionālo reāliju tulkojumu datu bāzes.

Literatūrzinātnē turpināts apzināt rakstnieku daiļrades nozīmīgākās lappuses, strādāts pie pētījuma par latviešu rakstniecību Baltijas kontekstā, kā arī turpināti pētījumi par latviešu teātri. Iznākusi A. Vites monogrāfija “Andris Kolbergs”, tiek strādāts pie monogrāfiskiem pētījumiem “Veronika Strēlerte” un “Rainis un Aspazija Kastaņolā”. Publicēts A. Cimdiņas literatūrzinātnisko rakstu krājums “Dzīve tekstā”. Sagatavots publicēšanai pētījums “Latviešu teātris. 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija”.

Folkloristikā turpināts darbs pie kultūrvides un folkloras mijsakarību izpētes, gatavoti publicēšanai novadu folkloras materiāli. Izdots materiālu krājums “Senos laikos Umurgā”, sagatavota izdošanai monogrāfija “Sutartines un Baltijas daudzbalsība” un krājums “Latviešu kara dziesmas”, strādāts pie krājumiem “Džūkstes teikas un nostāsti”, “Saldus novada folklora”. Daudz darba ieguldīts skaņu ierakstu, videomateriālu un fotoattēlu digitalizācijā un datu bāzu veidošanā, sk. http://www.ailab.lv.

Mākslas vēsturē pētīta Jelgavas arhitektūra un māksla. Sagatavots publicēšanai bagātīgi ilustrēts krājums “Senā Jelgava (1652–1944), kā arī izveidots CD–ROM “Jelgavas arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija (16. gs. – 1944)”.

Filozofijā galvenā vērība pievērsta Latvijas kultūrvēsturē un mūsdienās pastāvošo vērtību sistēmas un intelektuālo tradīciju atklāsmei, veidojot antoloģijas, publicējot Latvijas un pasaules filozofu apcerējumus un biogrāfijas, kā arī publikācijās reaģējot uz mūsdienu aktualitātēm. Publicēta antoloģija “Ideju vēsture Latvijā” (I, II), M. Kūles monogrāfija “Eirodzīve”, M. Vecvagara grāmata “Erich Diehl”. Tiek strādāts pie antoloģijām: “Reliģiski filozofiskās idejas Latvijā” un “Dzīļu psiholoģija Latvijā”. Uzmanība pievērsta arī dzīvesstāstu pētniecībai, publicējot teorētisko atziņu krājumu “Dzīvesstāsti: vēsture, kultūra, sabiedrība”.

Ar filozofijas idejām sasaucas Daugavpils Universitātes projekts “Starpkultūru komunikācija: Latgale, Latvija, Eiropa”. Tēmā iederas rakstu krājums “Bērns kultūrā”, kurā bērnības fenomens pētīts no dažādu zinātņu nozaru viedokļa.

2006. gadā ir publicēti četri Letonikas I kongresa materiālu krājumi: “Plenārsēžu materiāli”, “Valodniecības raksti”, “Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa, komunikācija”, “Modernitāte: filozofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā”. Vēl citi kongresa materiāli publicēti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos.

Bez tam Valsts pētījumu programmas “Letonika” ietvaros ir publicēts vairāk nekā 100 rakstu Latvijas un ārzemju izdevumos, nolasīts tāds pats skaits zinātnisko referātu, noorganizētas 10 starptautiskas konferences.

Pateicoties Valsts pētījumu programmas atbalstam, 2005.gadā notika Letonikas I kongress, kas piesaistīja 525 referentus no 9 valstīm. Šogad sākta gatavošanās Letonikas II kongresam, kas paredzēts 2007. gada 25., 26. oktobrī Daugavpilī un Liepājā, 30.– 31. oktobrī Rīgā. Šie kongresi ļauj apvienot dažādu humanitāro zinātņu nozaru zinātnieku referātus vienotā kopumā, tādējādi sniedzot sabiedrībai plašu priekšstatu par sasniegto humanitārajās zinātnēs, problēmām un virzību.

Pateicoties Valsts pētījumu programmai, pēc ieilguša klusuma posma ir bijis iespējams piesaistīt jaunos zinātniekus, kuru aktivitāte gan atsevišķos projektos, gan arī kongresu un konferenču referentu skaitā ir ievērojama. Letonikas pētījumos piedalījās divi bakalaura, 7 maģistra, 20 doktoramtūras programmās studējošie. Divas zinātņu doktora disertācijas ir pieņemtas aizstāvēšanai, trīs jau aizstāvētas.

LZA korespondētājlocekle Dt.habil. philol. Ilga Jansone

Satura rādītājs


LZA Lielā medaļa pasniegta
Trevoram Fennelam

zv336-2.jpg (16875 bytes)  

16. janvārī LZA lielo medaļu pasniedza
LZA ārzemju loceklim profesoram
Trevoram Fennelam (Austrālija)

A.Edžiņas foto

Satura rādītājs


Atklāts Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs

Ir pabeigts līdz šim vērienīgākais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projekts, kura īstenošanā ieguldīti vairāk nekā divi miljoni eiro: 2006.gada 12.decembrī tika atklāts Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs Rīgā, Pulka ielā 3.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU vadība, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas (EM), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvji, kā arī sadarbības partneri – zinātnieki no vairākām Vācijas augstskolām.

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra ēka tika uzbūvēta 19.gadsimta vidū cara armijas kazarmu vajadzībām, bet padomju okupācijas gados kalpojusi arī kā armijas novietne. Šā gada laikā Eiropas Savienības (ES) programmas PHARE 2003 projekta “Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs” ietvaros ēka tika renovēta. Darbu izmaksas 2 miljonu 140 tūkstošu eiro apjomā sedza PHARE 2003 (70%), Latvijas valsts (20%) un RTU, RSU, nodibinājums “Latvijas Tehnoloģiskais parks” un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (10%).

Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas centra informāciju, pēc tam, kad tiks sagādātas visas nepieciešamās iekārtas, pētnieki centrā veiks biomateriālu un medicīnisko implantu izstrādi un importēto implantu pārbaudes atbilstoši standartam ISO 10993. Pētnieku sadarbību ar uzņēmumiem sekmēs centra telpās izvietotais augsto tehnoloģiju uzņēmumu biznesa inkubators.

Patlaban Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētnieku rīcībā jau ir vairākas unikālas iekārtas. Vairākas no tām ir iegādātas, īstenojot EM projektu par inovatīvu biomateriālu un perspektīvu keramisko materiālu prototipēšanas centra izveidi, un RTU kopumā tiks piegādātas iekārtas vairāk nekā 330 tūkstošu latu apjomā.

“Centra atklāšana ir liels notikums ne vien materiālzinātnes, ķīmijas tehnoloģijas, medicīnas, mikrobioloģijas, biotehnoloģijas, biomehānikas un fizikas jomu pārstāvjiem, bet visai zinātnei kopumā. Centrs kalpos augsti kvalificēta darbaspēka un akadēmiskā personāla sagatavošanai un zinātņietilpīgu produktu ražošanai, tā darbība būs tiešā veidā vērsta uz cilvēku veselības uzlabošanu,” uzsver jaunizveidotā centra direktore Dr.sc.ing. Līga Bērziņa–Cimdiņa.

Biomateriāli ir bioaktīvi materiāli, kas paredzēti bojātu bioloģisku audu aizvietošanai. Pašlaik pasaulē biomateriālus un medicīniskos implantus izstrādā, ražo un izmanto visās attīstītajās pasaules valstīs, un tie ieņem nozīmīgu vietu citu ražojumu starpā. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā zinātnieku vadībā ir izveidota un vairāk nekā 20 gadus attīstīta biomateriālu un biomehānikas skola, izglītība un pētniecība. RTU zinātnieku rīcībā ir biomateriāli, kas ir daudzkārt pārbaudīti ar mikrobioloģijas šūnu testiem, dzīvnieku testiem un klīniskām pārbaudēm. Latvijas zinātnieku izstrādātie implanti jau vairāk nekā 10 gadus tiek implantēti ne vien mūsu valsts, bet arī ārzemju pacientiem, kuru skaits pārsniedzis tūkstoti. Mediķi atzīst, ka implantācijas operācijas, kurās izmantoti RTU izstrādātie un RSU pētnieku pārbaudītie implanti, ir ļoti sekmīgas.

“KV” informācija

Satura rādītājs


Latvijas materiālzinātne konkurētspējīga Eiropā

12. janvārī tika apkopoti un izskatīti valsts pētījumu programmas materiālzinātnē rezultāti un zinātnieku iepriekšējā gadā paveiktais. Jaunas alternatīvas hologrammu izveidošanā, izplūdes gāzu daudzuma kontrolēšanā, bioloģiskie implanti un modernas patoloģiju diagnostikas metodes – šie ir tikai daži darba rezultāti, kas norāda, ka Latvijas zinātnei ir spoža nākotne.

“Pēc sešiem vai septiņiem gadiem mums jāsasniedz tāds līmenis kā labākajos Eiropas institūtos”, par zinātnieku paveikto darbu gandarīts ir pētījumu programmas Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde vadītājs, LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs.

Programmas mērķis ir priekšnosacījumu radīšana jaunas paaudzes medicīnā, enerģētikā, elektronikā izmantojamu materiālu ražošanai Latvijas un pasaules tirgum, ražošanā izmantojot oriģinālas tehnoloģijas. Pagājušogad veikti nozīmīgi pētījumi saules starojuma noteikšanas sensoru izveidei, jaunas paaudzes displeju veidošanā, kuros kristālu vietā izmantojami īpaši stikli, balstoties uz audu bioloģisko uzbūvi, izstrādāti jauni medicīniskie implanti un kaulu cementi, kurus izmanto protezēšanā, kas nodrošinās daudz lielāku savietojamību ar kaulu, atklātas jaunas ādas slimību diagnosticēšanas metodes un jauni pārklājumi pret rūsu.

“Rezultāti ir daudzsološi,” uzskata pētniece Inta Muzikante. Mūsu zinātnieku izstrādātie materiāli gan vēl tik drīz pielietoti netiks – pašlaik pētnieki vēl esot fāzē, kad galvenokārt jāparāda alternatīvas, turklāt jauno materiālu pārbaudei nepieciešami ilgi gadi, lai noteiktu, vai kaut kas no jaunatklātā nav kaitīgs cilvēkam. Taču tas nenozīmē, ka ražotāji nebūs ieinteresēti pirkt mūsu zinātnieku idejas.

“Līdz konkrētu iekārtu ražošanai vēl garš ceļš ejams, taču mēs parādām, kādas ir perspektīvas. Iespējams, mēs sadarbosimies ar Baltijas Gumijas fabriku un varēs sākt ražošanu,” spriež profesors Māris Knite, kas piedalījies pētījumu veikšanā, kuri noderēs efektīvu auto izplūdes gāzu daudzuma noteikšanas sensoru izveidei.

Programmas izpilde paredzēta līdz 2008. gadam. Latviešu zinātnieku pētījumu nozīmīgumu apliecina arī to apspriešana un atzinības izteikšana starptautiskās konferencēs un publikācijas atpazīstamos zinātniskajos žurnālos.

Materiālzinātne ir viena no Latvijas prioritātēm zinātnē, un programmas ietvaros paveiktie darbi ir pamatakmens Eiropā atpazīstama zinātnes bloka izveidei Latvijā un ceļš uz labāku vietu Eiropas ekonomiskajā reitingā,– uzsver A. Šternbergs.

“Latvijas zinātnieki piedalās pasaules lielākajā kodolsintēzes projektā, ar Vāciju mums ir projekts implantu izstrādei,” mūsu zinātnieku panākumus pasaulē uzskaita A.Šternbergs, “perspektīvas esam atraduši, taču mums nedrīkst iestāties ideju apsīkums. Latvija materiālzinātnē ir uz īstā ceļa, uz ceļa, ko iet Eiropa. Mums jāiet uz priekšu, jo zinātnei Latvijā ir nākotne.”

Z. Dumbre
(“Neatkarīgā”, 13.janv.)

Satura rādītājs


EFORWOOD – jaunas iespējas meža nozares attīstības prognozēšanā un modelēšanā

2006.gada gada 22.decembrī uzsākta projektu pieteikumu sagatavošana Eiropas Savienības 7.ietvarprogrammas sadaļā – zinātne un tehnoloģiju attīstība – iekļautajai tematikai 2007.–2013.gada budžeta periodam. Pētījumiem atvēlētie aptuveni 55 miljardi eiro Eiropas Savienības līdzekļu neapšaubāmi ir liels izaicinājums arī Latvijas zinātnei un tās institūcijām, ieskaitot arī mežzinātni, jo šajā programmā mežsaimniecība kā atsevišķa joma pārstāvēta krietni vairāk nekā 6.ietvarprogrammā. Pilnībā izmantojot mūsu zinātnieku radošās potences un mērķtiecīgi apgūstot ES piešķirtos līdzekļus, Latvijas zinātne varēs apliecināt savu nozīmīgumu citu Eiropas valstu vidū.

Joprojām turpinās arī iepriekšējā Eiropas Savienības budžeta periodā finansēto 6.ietvarprogrammas projektu izstrādāšana. Meža nozarē lielākais izpētes projekts ir EFORWOOD (pilns nosau­kums – “Instrumenti ilgtspējības faktoru ietekmes novērtēšanai mežsaimniecības – koksnes produktu ķēdē) ar kopējo budžetu ap 20 miljoniem eiro (no kuriem 13 miljoni – Eiropas Komisijas finansējums). Tas ir pašreiz izstrādāt aizsāktais, četrus gadus integrētais projekts, kura izpildē piedalās 38 partneri no 18 valstīm, to skaitā no Latvijas puses – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.

Unikāls ir projekta EFORWOOD mērķis – izveidot instrumentu (turpmāk – instruments), ar kura palīdzību varētu noteikt dažādu apstākļu ietekmi uz esošās un nākotnes mežsaimniecības – koksnes produktu ķēdes ilgtspējību. Lai to paveiktu, analizējami dažādi mežsaimniecības – koksnes produktu ķēdes attīstības scenāriji, izvērtējot ne tikai ekonomisko, bet arī sociālo un vides indikatoru ietekmi uz šo ķēdi veidojošo raksturlielumu attīstību. Rezultātā projekta gaitā izstrādātos modeļus ar meža resursu izmantošanu saistītās personas varēs lietot sava turpmākā darba plānošanā. Piemēram, ja paredzēts ražot kādu konkrētu koksnes produktu, kura izgatavošanai nepieciešams noteikts kokmateriālu daudzums, tad iespējams ievietot galvenos paredzamos kontrolskaitļus izstrādātajā modelī un veikt produkta noieta tirgus prognozi, kā arī noskaidrot, kā šis pasākums ietekmēs meža resursu stāvokli un meža nozari kopumā. Projekta paredzamais gala rezultāts ir ļoti nozīmīgs, un tā realizēšanai nepieciešams liels ticamas statistikas apjoms, tā klasificēšana un analizēšana, operējot ar precīzi noteiktiem un izvērtētiem ilgtspējības ietekmes indikatoriem, lai meža nozares darbinieki nākotnē varētu izmantot projektā izstrādātās programmas savas darbības modelēšanai un prognozēšanai. Līdz ar to projekta īstenošanā – kvalitatīvu datu iegūšanai un modeļu izveidei –, bez pašreizējiem izpildītājiem, iesaistāmas iespējami plašākas interešu grupas, galvenokārt meža nozares industriju pārstāvošās (īpaši no bijušā Austrumeiropas reģiona bloka valstīm), kas arī ir specifiskais (bez darbības projekta dokumentu izstrādē) Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” uzdevums.

Projekta EFORWOOD Latvijas puses koordinators,
LVMI “Silava” direktors Mārtiņš Graudums

Satura rādītājs


Par astronomiem LZP Dabaszinātņu
un matemātikas Ekspertu komisijā

LU Astronomijas institūta darbinieki ar neizpratni konstatē, ka Latvijas Zinātnes padomes Dabaszinātņu un matemātikas Ekspertu komisijas (EK) dabaszinātņu sarakstā nav iekļauta astronomija – viena no vecākajām un joprojām visā pasaulē atzītākajām fundamentālo un lietišķo pētījumu nozarēm, kurā arī Latvijā tiek izstrādāti vairāki, tostarp fundamentālo pētījumu projekti.

Pasaules astronomu forums IAU (International Astronomical Union) savā XXVI Ģenerālajā asamblejā 2006. gada augustā (Prāga) ir pieņēmis rezolūciju (IAU Resolution 4), kurā cita starpā uzsvērts, ka astronomijas ieguldījums jūtams tādās praktiskās dzīves jomās kā rūpniecība, medicīna un drošība; tā attīsta jaunatnes kvantitatīvās analīzes spējas un rosina izvēlēties zinātniskās un tehniskās karjeras ceļu. Latvijā jau ir problēmas ar inženierzinātņu speciālistu gatavošanu.

Nav mazsvarīgi arī tas, ka demokrātijas apstākļos, kas nodrošina apziņas un domu brīvību, ir tendence pieaugt astroloģijas, maģijas u.tml. negatīvu, sabiedrisku apziņu deformējošu parādību ietekmei, kuras nopietni apdraud mūsu sabiedrības garīgo veselību un līdz ar to tās kā demokrātiskas un attīstīties spējīgas sabiedrības pastāvēšanu vispār (A.Balklavs–Grīnhofs). Par šo bažu pamatotību liecina kaut vai tas, ka Latvijas Radio par astroloģiju kā par “zinātni” runā bieži un uzstājīgi, ieskaitot “astroloģisko” gadalaiku iestāšanos.

Latvija arī ir IAU kolektīvā locekle un vairums astronomijas speciālistu ar zinātnisko grādu ir Starptautiskās astronomu savienības (SAS) biedri. Patlaban Latvijā ir gan speciālisti, gan bāze astronomisko pētījumu veikšanai dažādās astronomijas apakšnozarēs: pasaules klases instrumenti optiskajā (Šmita sistēmas teleskops) un radioastronomijā (RT–32), Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) lāzerlokācijai pašu konstruēts lāzertālmērs (LS–105), – pasaules līmeņa izstrāde, ar kuru LU Astronomijas institūts piedalās Starptautiskās lāzerlokācijas dienestā (Latvija ir starp 16 pasaules valstīm, kura ir spējusi ne tikai apgūt lāzerlokācijas tehnoloģiju, bet pat radīt ZMP lāzerlokācijas sistēmu, daudzas no oriģinālajām izstrādēm tiek izmantotas citās lāzerlokācijas stacijās pasaulē – Austrijā, Vācijā, Somijā, Ukrainā).

LU Astronomijas institūta galvenie darbības virzieni ir astrofizika, debess mehānika, kosmiskā ģeodēzija, astronomisko instrumentu un datorprogrammu izstrāde. Zinātņu doktori vienā pašā LU Astronomijas institūtā ir speciālisti dažādās astronomijas apakšnozarēs: zvaigžņu fotometrija, maiņzvaigznes (tostarp novas), starpzvaigžņu vide, radioastronomija (arī Saules fizika), ZMP lāzerlokācija, astronomisko instrumentu būve. IAU 177.simpozijs The Carbon Star Phenomenon (1996, Turcija) parādīja, ka auksto zvaigžņu pētnieki Latvijā strādā starptautiskiem standartiem atbilstošā līmenī un var godam reprezentēt savu valsti visaugstākā līmeņa pasākumos (Latvija Simpozijā bija pārstāvēta ar septiņiem referātiem). Latvijas astrofiziķiem IAU Pekulāro sarkano milžu darba grupa (Working Group on Peculiar Red Giants) ir arī uzticējusi visu līdz šim atklāto Galaktikas oglekļa zvaigžņu apzināšanu un to pozīciju kopkataloga revīziju un papildināšanu.

Latvijas Zinātņu akadēmijā astronomijā ir ārzemju un korespondētājlocekļi un goda doktori, LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā astronomija ir kā atsevišķa nozare. Astronomi ir arī valsts emeritētie zinātnieki.

LU Astronomijas institūtā LZP projektu izpildē piedalās maģistri: I.Abakumovs, V.Lapoška, O.Paupers, I.Pundure, K.Salmiņš, J.Vjaters; doktoranti: D.Docenko, J.Kalvāns, L.Osipova; maģistranti (K. Kaufmaņa piemiņas stipendiāti): A.Barzdis (2005, 2006), O.Smirnova (2006), K.Adgere.

Lai nodrošinātu kvalificētu dažādo astronomijas apakšnozaru projektu izvērtēšanu, ierosinām LZP Dabaszinātņu un matemātikas Ekspertu komisiju papildināt ar zinātnes nozari “Astronomija” (pašlaik astronomija pieminēta kā fizikas apakšnozare). Astronomija ar apakšnozarēm ir arī Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā (nr. 2).

Ar cerībām, ka astronomijapatstāvīga dabaszinātne tiks iekļauta EK struktūrā, laimīgu Jauno – 2007. gadu – vēlot,
LU Astronomijas institūta darbinieki – dažādu LZP projektu vadītāji un izpildītāji zinātņu doktori SAS biedri:
LZA Dr.astron.h.c. A.Alksnis, LZA kor.loc. M.Ābele, U.Dzērvītis, I.Eglītis, J.Freimanis, E.Grasbergs, K.Lapuška, B.Rjabovs, I.Šmelds, I.Vilks

2006. gada 22. decembrī

Satura rādītājs


Latvijas Zinātņu akadēmija un SIA “RD Electronics”
izsludina pieteikšanos uz balvām

Gada balva fizikā un/vai tās inženierpielietojumos. Laureāts saņem diplomu un naudas prēmiju (pēc nodokļu atvilkšanas) – 1000 Ls.

1 ikgadēju balvu studentiem fizikā un/vai tās inženierpielietojumos par pētniecisku darbu un oriģināliem rezultātiem. Laureāts saņem diplomu un naudas prēmiju (pēc nodokļu atvilkšanas) – 300 Ls.

Līdz šim balvas ir saņēmuši:

Kurts Švarcs (2000. g.) – LZA īstenais loceklis – par mūža devumu un cietvielu radiācijas fizikas skolas izveidi Latvijā.

Jurijs Gefgats (2001. g.) – Dr.habil.phys. (LU Fizikas institūts) — par būtiskiem izgudrojumiem un izciliem sasniegumiem pielietojamā magnetohidrodinamikā un materiālzinātnē.

Andrejs Cēbers (2002. g.) – LZA īstenais loceklis (LU Fizikas institūts) – par izciliem darbiem magnētisko koloīdu teorijā.

Donats Millers (2003. g.) — Dr.habil.phys. (LU Cietvielu fizikas institūts) — par izciliem dielektrisko materiālu pētījumiem un unikālu iekārtu izstrādi mikroelektronikai.

Anatolijs Truhins (2004. g.) — Dr.habil.phys. (LU Cietvielu fizikas institūts) — par jauna zinātniskā virziena izveidošanu optisko kristālu un stiklu fizikā Latvijā.

Jevgeņijs Joļins (2005. g.) – LZA kor.loc. – par izciliem darbiem neitronu un rentgenstaru izkliedes izpētē kristālos.

Imants Bērsons (2006. g.) – LZA kor.loc. (LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts) – par izciliem darbiem
atomu un spēcīga lāzerstarojuma mijiedarbības teorijā.

Laureātu kandidātus 2007.gada balvām var pieteikt līdz 16.februāra plkst. 16.00, iesniedzot motivētu un parakstītu vēstuli (līdz 1 lpp., ieskaitot formulējumu – par ko – latv. un angļu val.). Vēstuli var parakstīt LZA locekļi, vai augstskolu, fakultāšu, institūtu vadītāji. Vēstule jānodod LZA sekretariātam (Rīga, Akadēmijas lauk. 1, 231.ist., tel.7223931) vai LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļai (Rīga, Akadēmijas lauk. 1, 234a.ist., tel.7223633). Studentu balvu gadījumā papildus jāiesniedz darbs (darbi), kas tiek izvirzīti balvai.

Satura rādītājs


Zaiga Kipere

Rādi ceļu!

11. janvārī Rīgas Rotari klubs kopā ar Latvijas Universitāti rīkoja akadēmiķu un profesoru senioru gadskārtēju saviesīgu pēcpusdienu, kuras moto bija enerģija: formu daudzveidība, iegūšana, pārnese, mijiedarbe, zudumi.

Sākumā daži vārdi par pašu Rīgas Rotari klubu. Rotari ir starptautiska organizācija, kas apvieno cilvēkus, kuri vēlas darīt pasauli labāku ikvienam. Vārds rotari norāda uz zināšanu apmaiņu starp dažādu profesiju cilvēkiem, lai iegūtu jaunas zināšanas, kā attīstīt un pilnveidot sabiedrību kopēja labuma sasniegšanai. Rotari ir labdarīga organizācija, kas palīdz iegūt izglītību, atbalstot ar stipendijām, īsteno projektus slimnīcu un aprūpes iestāžu darba uzlabošanai. Rotari kustības vēsture jau ir vairāk nekā 100 gadu veca, bet Latvijā pirmais Rotari klubs – Rīgas Rotari klubs tika nodibināts 1933. gadā. To atjaunoja 1992. gadā pēc Kārļa Skaldera (vienīgā Latvijā tobrīd dzīvojošā Rotari kluba biedra kopš 1938. gada) iniciatīvas. Šobrīd Latvijā darbojas 21 Rotari klubs.

Katram Rotari biedram tiek uzdoti četri filozofiski jautājumi:

1. Vai tā ir patiesība?

2. Vai tas ir godīgi pret visiem?

3. Vai tas veicina draudzību un labu gribu?

4. Vai tas nāks par labu visiem?

Katru gadu mainās Rotari kluba priekšsēdētājs un devīze, kas ir kopīga visai Rotari organizācijai. Šogad tā ir Lead the way – rādi ceļu!

LZA akadēmiķis, LU Cietvielu fizikas institūta direktors, rotarietis un viens no iepriekšējiem Rīgas Rotari kluba prezidentiem Andris Šternbergs paša izraudzītajam pasākuma moto par enerģijas formu un darbības daudzveidību bija piegājis ļoti nopietni, par ko liecināja arī līdzpaņemtais eksponāts – stikla sfērā ieslēgtā plazma, kas reaģēja uz stiprāk izteiktu vārdu un grīdai piespertu kāju. Taču, kā tas saviesīgā pasākumā mēdz būt, runas bija drīzāk asprātīgas nekā prātīgas. Tās drīzāk atbilda trešajam, nevis pirmajam rotariešiem uzdotajam jautājumam.

Andris Šternbergs, fiziķis, LZA akadēmiķis, runāja par enerģijas iegūšanu no mākslīgās saules – plazmas. Globālajai sasilšanai var būt divi varianti. Ja sasilsim ātri, tad nosalsim. Izkusīs ledi, pacels pasaules okeāna līmeni un aizvirzīs projām Golfa straumi. Otra versija: globālā sasilšana veicina politisko sasalšanu. Valstis, kuru rīcībā ir energoresursi, izmanto tos savu politisko mērķu sasniegšanai, aizgriežot krānus. Tādēļ galvenais enerģijas avots ir un paliek intelektuālā enerģija, zināšanu enerģija, ar kuru daudz ko var panākt. Viens no ceļiem, kā iegūt enerģiju, kad beigsies fosilie enrģijas avoti, ir termiskā kodolsintēze. Bahreinā vēja enerģijas iegūšanai uzstāda 240 m augstus torņus. Enerģiju var iegūt no notekūdeņiem un automašīnu izplūdes gāzēm, visādiem kaitīgiem draņķiem. Vēl ir arī ezotēriskās enerģijas – karmas, likteņi u.c.–, par kurām nav skaidrs, cik tālu tajās var iejaukties. Vai teleportācija – kad ķermenis sadalās molekulās un parādās citā vietā. Tā arī ir viena no enerģijas pārneses formām. Šrēdingera kaķis, kas vienlaikus var atrasties divās vietās... Vārdu sakot, A. Šternbergs kā košu pāva asti izvērsa visdažādākos tradicionālos un netradicionālos uzskatus, ļaujot katram diskusijas turpinātājam izvēlēties sev tīkamo aspektu.

Juris Zaķis, fiziķis, LZA akadēmiķis, aizrādīja, ka iepriek­šējais runātājs galvenokārt pieminējis enerģijas iegūšanu, uzlādēšanos. Ja nav kur izlādēties, varam uzsprāgt. Enerģijai vērtība nav tikai tad, kad tā ir augsta. Jābūt skaidrībai, kur to liksim. Žurnāla Ilustrētā Zinātne lasītājs jautā, vai vielu var pilnīgi pārvērst enerģijā. Einšteina formula mc2 atklāj, ka masā ir milzīga enerģija. Cik lielu daļu no tās ir iespējams izmantot? Vai nevar iznākt tā, ka nebūs vairs cilvēku, viss būs pārvērsts enerģijā? Kā vārdā? Senie grieķi uzskatīja, ka pasaule sastāv no zemes, uguns, ūdens un gaisa, no kuriem vissvarīgākais ir gaiss, bet plazma, uguns – pēdējā vietā. Piesaucot Raimonda Paula dziesmu Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no jauna, J. Zaķis teica, ka fiziķi ir pārrakstījuši Bībeli un nosaukuši lietas citos vārdos – Dievu par Lielo Sprādzienu.

A. Šternbergs, atbildot J. Zaķim, aizbildinājās, ka mēs pazīstam tikai 5 % enerģijas un ka latviešu valodā vārdam enerģija ir jauks ekvivalents – možums.

Valdis Bisenieks, tulkotājs un atdzejotājs, aicināts kaut ko pateikt par enerģiju, nolasīja Dievišķās komēdijas noslēgumu:

Nav varas iztēlei, tik mīlestība,
Ir tā, kas garu debess dzīlēs aiznes
Un visam ritēt liek, tā mīlestība,
Caur kuru griežas saule, mēness, zvaigznes.

Viktors Kalnbērzs, ārsts, LZA akadēmiķis, apsolīja runāt par diviem enerģijas veidiem. Pirmā ir intelektuālā enerģija, par kuru dakterim bija šāda anekdote: Kremlī pa gaiteni nāk Brežņevs, viņam pretī – Podgornijs. Brežņevs aptur Podgorniju un saka: “Pelše palicis galīgi dulns, jāsviež ārā no politbiroja.” Podgornijs prasa, kas noticis. “Vakar nāk man pretī pa koridoru Pelše, es viņam saku : “Zdravstvuj, Pelše!” Bet viņš man atbild: “Ja ņe Pelše.”” Otra enerģija ir seksuālā enerģija, par kuru V. Kalnbērzam bija cita anekdote. Bils Klintons ar Hilariju brauc pa ceļu Amerikā. Beidzas benzīns. Bils iebrauc benzīntankā, un Hilarija iet kārtot enerģētikas problēmas. Tanka īpašnieks noskūpsta Hilariju, piepilda bāku un neņem ne centa. Bils prasa Hilarijai: “Kā tu pazīsti to tipu?” “Mēs savā laikā kopā mācījāmies,” atbild Hilarija. “Viņš gribēja mani precēt, bet es nepiekritu.” “Pareizi darīji. Ja tu būtu apprecējusies ar viņu, tad būtu benzīntanka īpašniece, bet tagad tu esi Amerikas prezidenta sieva,” saka Bils. “Nē, Bil. Ja es viņu būtu apprecējusi, tad šodien Amerikas prezidents būtu viņš.” “Lai jums vienmēr būtu līmenī kā intelektuālā, tā seksuālā enerģija, un tur es jums varu palīdzēt,” savu uzstāšanos nobeidza V. Kalnbērzs.

Ivars Lācis, fiziķis, LZA akadēmiķis runāja par to, ka gaisma ne vienmēr ir gaisma. Ja ilgstoši jāskatās gaismā, tā pārvēršas tumsā. Ir vajadzīga pāreja no tumsas uz gaismu. Ja ilgstoši dzīvojam pārticībā, mums kļūst garlaicīgi. Savukārt, ilgstoši badojoties, mēs arī notrulinām savus jutekļus. Bēthovena mūzika izraisa daudz asu pārdzīvojumu, kas pēc tam atstāj jūsos mieru un gaismu.

Māra Rikmane, grafiķe un gleznotāja, uz vakara vadītāja Gunta Gailīša provokatīvo jautājumu, vai gleznā var būt enerģija, atbildēja, ka viņas tēma būs cita. Viņa nesen atklājusi kaut ko tādu, par ko fiziķi varēs viņu apsmiet, proti – brīnumpunktu. Viss mums apkārt, vai tā būtu glāze, zvans vai fotoaparāts, sastāv no nemanāmām plūsmām. Vai tas ir kosmiskais vai kāds cits starojums, bet tas pastāv. Lai cilvēks varētu katru dienu gūt šo enerģiju, viņam jāatrod sevī mikrokosms. Katrā cilvēkā ir savs punkts, kas atspoguļo lielo makrokosmu jeb Dievu. Tas ļauj mums radīt jaunas idejas un jaunus mākslas darbus.

Toms Siliņš, fiziķa un LZA akadēmiķa Edgara Siliņa dēls, pārstāvēja naudas enerģijas plūsmu – viņš ir vadošs darbinieks Hansabankā un Hanza Rotari kluba biedrs. Pēc viņa domām, bankas palīdz cilvēkiem enerģiju vairot, lai varētu virzīt uz priekšu lietas un idejas. Banka pati enerģiju nerada, tā ir tikai tehnisks līdzeklis, kas palīdz vairot to enerģiju, kas ir mūsos. Nauda pati par sevi nav neko vērta un par naudu īsto enerģiju nopirkt nevar.

Augusts Milts, filozofs, izteica domu, ka bankas mūsu dienās pārņēmušas baznīcas funkcijas. Tās pārrauga savu klientu (draudzes locekļu) dzīvi, uzklausa grēksūdzes. Vai arī enerģija no baznīcas nepārvietojas uz banku? Uz šo jautājumu T. Siliņš atbildēja, ka pēc kāda laika augļotājus jau met laukā no baznīcas.

Arturs Mauriņš, biologs, runājot par jaunām, modernām hipotēzēm, kas ļautu konstruēt ierīci enerģijas ražošanai ar vairāk nekā 300 % lietderības koeficientu, atgādināja, ka termodinamikā aizliegts pat 100 % lietderības koeficients, kas jau būtu perpetuum mobile. No kurienes rodas tie vairāk nekā 300 %? Ar vieliskiem ķermeņiem un enerģiju to panākt nevar. Tad darbojas trešā substance, ko sauc par informāciju. Kāds ir šo trīs substanču mijiedarbības efekts? Teorētiski ir radīti brīnumi. Kibernētikas tēvs Norberts Viners informāciju ir nosaucis par organizācijas mēru. Lai izprastu augu, nepietiek ar racionālo. Jāpieslēdz intuitīvā, emocionālā refleksija. Dabaszinātņu karaliene ģenētika dod mums pirmo tuvinājumu, lai kaut ko sakarīgu varētu pateikt par dabu un tām informatīvām struktūrām, kas ir auga rīcībā.

Tenu Karma, valodnieks, LZA goda loceklis, lībiešu pētnieks, uz jautājumu, kuru var un kuru nevar atzīt par lībieti, teica, ka kritērijs ir valodas prasme. Lībiešu skolu nekad nav bijis, tādēļ vecāki mājās ar bērniem runājuši latviski, lai atvieglotu viņiem dzīvi skolā. Patīkami, ka tagad daudzi jaunieši sākuši apgūt lībiešu valodu.

Baiba Rivža, izglītības un zinātnes ministre, LZA akadēmiķe, pati darbojas starptautiskajā Zontu organizācijā, viņas vīrs ir rotarietis, bijis Rotari kluba prezidents. Kā Rotari, tā Zontu organizāciju devīze – dots devējam atdodas. Ja tu kādam pasniedz palīdzīgu roku šodien, nākotnē kāds to pasniegs tev.

Romans Lācis, kardioķirurgs, dalījās domās par enerģiju pārnesi, respektīvi, garīgās enerģijas pārnesi, kuras atrisināšana palīdzētu ātrāk apgūt zināšanas, kas tagad notiek ilgstošā mācību procesā. Vai nebūtu labi, ja intelektuālā enerģija tiktu nodota no viena citam bez darba, bet laikam tā nesanāks.

Jāni Vaivodu, Rotari kluba biedru, piena produktu ražošanas vadītāju mūsu valstī, klātesošie kaismīgi iztaujāja par mums tik pierasto enerģijas avotu – pienu un piena produktiem. Izrādās, ka mūsu pienu trakoti grib Tuvo Austrumu valstis, jo vecās Eiropas piens tām vairs negaršo. Mūsējais ir labāks. Arābu pasaulē mums esot neierobežots tirgus, un Latvija var atgriezties pie savām piena ražošanas tradīcijām.

Saldo pienu vēlams dzert līdz 25 gadu vecumam, pēc tam labāk lietot skābpiena produktus. Sviests ir tas, kuram uz paciņas rakstīts “Sviests”. Pasterizētais piens nesarūgst, bet pretīgi saskābst nevis tādēļ, ka tam būtu pievienotas antibiotikas, kas nogalina rūgšanas baktērijas, bet tādēļ, ka lielās molekulas sašķeltas mazākās, kas vairs nespēj savienoties. Tas tiek darīts, lai piens ilgāk uzglabātos svaigs. Izlietojiet pienu līdz norādītajam derīguma termiņam, tad problēmu nebūs.

Tā, sākuši ar plazmu, rotarieši un viņu viesi beidza ar pienu un atbildi uz ceturto jautājumu Vai tas nāks par labu visiem? Nāks.

Satura rādītājs


Fantastiska vīzija par Latvijas dabu LZA

16. decembrī, dienā, kad notika Valsts pētījumu programmas “Letonika “ sabiedriskā apspriešana un profesors Trevors Fennels (Austrālija), saņēmis LZA Lielo medaļu, lasīja akadēmisko lekciju, LZA izstāžu telpā atklāja mākslinieka Jāzepa Pīgožņa darbu izstādi.

LZA prezidents Juris Ekmanis nosauca šo dienu par “latviskuma, latviskās pašapziņas celšanas dienu”. LMA profesors Juris Jurjāns raksturoja izstādes autoru Jāzepu Pīgozni īsi: “ Izcils kultūras cilvēks. Jūtīgs, pārjūtīgs. Ar savu sirds atklātību visos laikos spējis novērst smagus konfliktus mākslinieku vidū. Viņa ainavu var identificēt ar Latgales ainavu, tā ir fantastiska vīzija par dabu. Viņa medaļas ir kā spēļlietiņas, viņa ilustrācijas ir brīnumainas”. Tālāk profesors pastāstīja, kā, savulaik sapircis māksliinieka ilustrētās tautasdziesmu un pasaku grāmatas divos eksemplāros, tagad māca no tām mazbērnus. LZA goda loceklis Indulis Ojārs Ranka, kura mākslas gaitas kopš J. Rozentāla skolas laikiem gājušas soli solī ar J. Pīgozni, uzsvēra, ka gleznotājs savos darbos faktiski dzejo un izstāstīja amizantu notikumu no jaunības dienām, kad jaunie mākslinieki “ietekmējās” no slavenībām. Abi jauni, abi trūcīgi. Un jaunais I. Ranka uzglezno jaunā J. Pīgožņa vecos, pagalam nonēsātos zābakus. Un arī pats pazudē savējos – tiesa, ne vairs van Goga, bet kāda zaglēna ietekmē. Žēl, bet tas gleznojums vairs nav atrodams.... LZA ārzemju loceklis Trevors Fennels spēja norādīt uz viņam neparastajām Latvijas mežu ainavām, ka viņam patīk tā, tā un vēl un vēl... Jāzeps Pīgoznis: “Katrs mākslinieks, ņemot otu, stāv krustcelēs. Un katram pagriezienam ir savas sekas. Par izvēli jāmaksā ar savu vārdu, dzīvi. Visiem māksliniekiem ir vēlme radīt vērtību – estētisko vērtību.”

Tieši šī virsvērtība skatītājus izaicināja spriest – te tā kā Mazā Jugla, te Daugavas krasts. Atbilde vienkārša – divdesmit septiņos gados, vadot jauno mākslinieku prakses, iepazīta visa Latvija. Un tādēļ rodas pasakai līdzīgās ainavas, kurās mēs katrs saskatām savu Daugavas krastu. Un nekļūdamies. Jo tā ir Latvija. Tuva un pazīstama.

I. T.

zv336-3.jpg (23091 bytes)

Mākslinieks Jāzeps Pīgoznis ar kundzi tekstilmākslinieci
Leontīni Pīgozni un LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš

A.Edžiņas foto

Satura rādītājs


IN MEMORIAM

Aizgājis mūžībā LZA goda loceklis gleznotājs
Auseklis Baušķenieks
(25.08.1910.–13.01.2007.)

zv336-1.jpg (18612 bytes)
Auseklis Baušķenieks ar kundzi Ņinu
Latvijas Zinātņu akadēmijā 2002.gadā

No sirds dalām sāpju smagumu ar mākslinieka tuviniekiem, kolēģiem un visiem viņa neatkārtojamā talanta cienītājiem. Savā radošajā mūžā viņš kā neviens cits prata saskatīt mūsu laika iezīmes un likt skatītājiem domāt un darboties.

Mākslas zinātnieku dēvēts par avangarda pārstāvi, par varai bīstamu mākslinieku, Auseklis Baušķenieks labprāt iepriecināja zinātniekus ar savām personālizstādēm, labsirdīgi komentēdams savas gleznas: sak, tā es to dzīvi redzu. Un redzēja viņš daudz un prata to parādīt mums. Meistarīgi, ar smalku, labsirdīgu ironiju.

Latvijas Zinātņu akadēmija

Satura rādītājs


AICINĀM PIETEIKTIES ĪSTERMIŅA VIZĪTĒM 2007. GADĀ

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir parakstījusi sadarbības līgumus vai memorandus (pavisam 29) ar dažādu, galvenokārt, Eiropas valstu zinātņu akadēmijām un daudzi (23) no šiem dokumentiem paredz arī zinātnieku apmaiņu noteikta dienu skaita ietvaros, ko vienas valsts zinātnieki var uzturēties otrā valstī, lai veiktu kopīgus pētījumus, strādātu bibliotēkās, arhīvos vai piedalītos zinātniskās konferencēs vai semināros.

Ja Jums ir sadarbības partneri vai arī ja vēlaties uzsākt sadarbību ar savas zinātņu nozares kolēģiem LZA starptautiskās sadarbības valstīs, lūdzam Jūsu pieteikumus iesniegt LZA starp­tautisko sakaru speciālistēm. Vēlamais un ieteicamais dokumentu iesniegšanas termiņš – 3 mēneši pirms vizītes sākuma (Londonas Karaliskajai biedrībai 4,5 mēneši).

LZA Prezidijs 2005. gada 29. augustā apstiprināja “Noteikumus par Latvijas zinātnieku īstermiņa vizītēm un ārvalstu zinātnieku uzņemšanu LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros”, kuru pielikumā norādīts, kāda informācija par zinātniskās apmaiņas vizīti vai ārvalstu zinātnieka uzņemšanu LZA divpusējās zinātniskās sadarbības līguma ietvaros iesniedzama pēc atgriešanās vai vieszinātnieka aizbraukšanas (skat. LZA mājaslapā http://www.lza.lv).

Šogad jau trešo gadu ir iespēja izmitināt vieszinātniekus, kuri ierodas LZA sadarbības līguma ietvaros, viesu istabās Akadēmijas augstceltnes 14. stāvā. Sīkāku informāciju par līgumiem, zinātnieku apmaiņas nosacījumiem katrā valstī un augstākminētajiem noteikumiem, kā arī par LZA sadarbību ar starptautiskajām organizācijām varat saņemt pie LZA starptautisko sakaru speciālistēm pa tel. 7227391 vai 7223922; e–pasts: int@lza.lv. Informācija par 2006. gada 1. pusgadā notikušajām apmaiņas vizītēm atrodama “Zinātnes Vēstneša” 2006. gada 18. septembra numurā (http://www.lza.lv/zv00.htm).

LZA divpusējie zinātniskās sadarbības līgumi un 2006. gada zinātnisko apmaiņu rezultāti

Nr. p.k. LZA partnerinstitūcija – zinātņu akadēmija (ZA) vai Zinātnes padome (ZP) Zinātnisko apmaiņu kvota 2007. gadā Īpaši nosacījumi un ieteikumi attiecībā uz apmeklējamām institūcijām, dienu skaitu u.tml. 2006. gadā izmantoto dienu skaits
No Latvijas Uz Latviju
1 Austrijas ZA pēc vienošanās Tikai Austrijas ZA sastāvā esošie institūti 30 –
2 Baltkrievijas Nacionālā ZA 50 dienas 36 43
3 Berlīnes–Brandenburgas ZA 6 nedēļas Tikai kopīgu pētījumu projektu izpildei – –
4 Bulgārijas ZA 12 nedēļas 47 49
5 Britu akadēmija 3 mēneši 51 29
6 Čehijas ZA 8 nedēļas Tikai Čehijas ZA sastāvā esošie institūti 34 38
7 Igaunijas ZA 75 dienas 62 73
8 Itālijas Nacionālā ZA 30 dienas – –
9 Izraēlas ZA 6 nedēļas 25 31
10 Krievijas ZA 30 dienas Tikai Krievijas ZA sastāvā esošie institūti – 12
11 Lietuvas ZA 75 dienas 73 53
12 Melnkalnes ZA 21 diena – –
13 Norvēģijas ZA 12 nedēļas 18 –
14 Polijas ZA 100 dienas Galvenokārt kopīgu projektu izpildei 51 77
15 Slovākijas ZA 21 diena – 7
16 Slovēnijas ZA pēc vienošanās Īstermiņa vizītes pēc vienošanās – –
17 Somijas ZA pēc vienošanās – –
18 ?veices ZA 8 nedēļas – –
19 Taivanas Nacionālā ZP pēc vienošanās Par Latvijas–Lietuvas–Taivānas zin. sadarb. fonda aktivitātēm
skat. http://www.izm.gov.lv
– –
20 Ukrainas Nacionālā ZA 30 dienas 42 52
21 Ungārijas ZA 12 nedēļas – 12
22 Zviedrijas Karaliskā Humanitāro ZA 28 dienas 29 –
23 Londonas Karaliskā biedrība nav  ierobežojumu Īpaša vizītes sagatavošanas kārtība 82 –
KOPĀ: 577 486

2006. gadā iespēju veikt īstermiņa vizīti LZA sadarbības līgumu ietvaros izmantojuši 60 Latvijas zinātnieki (577 dienas) un 65 LZA partnerakadēmiju zinātnieki (486 dienas).

Anita Draveniece, LZA Starptautiskie sakari

Satura rādītājs


LLU aģentūra
Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts
izsludina konkursu
akadēmiskam amatam – pētnieks ( 1 vieta)
struktūrvienībā – hidroloģijas nodaļa.

Pieteikumi iesniedzami LLU ŪZZI zinātniskam sekretāram, Dobeles ielā 43, Jelgavā, LV 3001 līdz 2007.gada 23.februārim. Pieteikumam pievienot :

1. LLU ŪZZI direktoram adresētu iesniegumu par piedalīšanos konkursā.
2. Zinātniskos grādus apliecinošo dokumentu kopijas.
3. CV.
4. Zinātnisko publikāciju sarakstu( pēdējo 5 gadu).
5. Citas kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas( pēc pretendenta izvēles).

Papildus informācija pa tālruni 3027180, 26193947

* * *

Latvijas Universitātes
Literatūras, folkloras un mākslas institūts
izsludina konkursu

uz pētnieka amatu mākslas zinātnēs – 1 vieta un asistenta amatu – 6 vietas (literatūrzinātnē – 4 vietas, folkloristikā – 2 vietas). Pretendentam jāiesniedz: pieteikums, CV, zinātnisko kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, publikāciju saraksts (2002.–2006.), perspektīvais pētnieciskā darba redzējums ievēlēšanas periodam.

Dokumenti iesniedzami līdz š.g. 19.februārim LU LFMI direkcijā, Akadēmijas laukumā 1, 1306.kabinetā. Tālrunis uzziņām 7229017.

* * *

Atvasinātā publiskā persona “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs”
izsludina konkursu uz direktora amatu.

Pretendentiem jāiesniedz pieteikuma vēstule, CV, zinātnisko grādu apliecinoša dokumenta kopija, institūta turpmākās darbības vīzija.

Dokumenti jāiesniedz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra personāldaļā, Rātsupītes ielā 1, divu nedēļu laikā no sludinājuma publicēšanas (tālrunis uzziņām 7808003).

Satura rādītājs


Aizstāvēšana

2007.gada 6. februārī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ILZE NORVELE

Temats: “Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās”.
Recenzenti: prof., Dr. habil.paed.Irēna Žogla, LU, prof., Dr. habil. paed.Daina Lieģeniece, LPA, Dr. habil. phil. Jozefs Helds, Tībingenes universitāte, Vācija.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2007.gada 8. februārī plkst. 15.00 notiks LU Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

INGMARA BERGMANE.

Tēma: “Nekustamais īpašums laulāto mantiskajās attiecībās”.
Recenzenti: prof. W.Schlüter, Vestfālenes Vilhelma Universitāte, Vācija; prof. J.Rozenbergs, Rēzeknes augstskola; prof. J.Rozenfelds, Latvijas Universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv.4.

***

2006. gada 28. februārī plkst. 13.00 notiks Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

Žanna BORMANE

aizstāvēs promocijas darbu “Antroponīmi literārā teksta tulkojumā (A.Puškina daiļrade latviešu un vācu valodā)” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. philol. I.Jansone, Dr. philol. L.Balode, Dr. philol. I.Brigzna.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 28. februārī plkst. 15.00 LU Moderno valodu fakultātē 402.telpā Rīgā, Visvalža ielā 4a notiks Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

Indra KARAPETJANA

aizstāvēs promocijas darbu “Bakalaura darbu valoda kā lingvofunkcionālās kompetences attīstības rezultāts” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. philol. I.Druviete, Dr. philol. M.Brēde, Dr. philol. J.Baldunčiks.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

28. februārī LU Ķīmijas fakultātes 45. telpā Kr. Valdemāra ielā, 48 notiks LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā:

1.daļā – plkst.14.00 promocijas darbu ķīmijas doktora grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

KRISTĪNE EDOLFA

Promocijas darba tēma “Kobalta katalizatoru izstrāde un pētījumi 2,3–dihidrofurāna sintēzei no 1, 4–butāndiola”.
Recenzenti: Dr.habil.chem.G.Duburs (LOSI), Dr. chem. V.Kokars (RTU), Dr. chem. A.Prikšāne (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī, 4.

***

2. daļā – plkst. 16.00 promocijas darbu ķīmijas doktora grāda iegūšanai organiskās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

SVETLANA STUPŅIKOVA

Promocijas darba tēma “Skābju katalizētas hidrētu piridīnu cikla transformācijas”.
Recenzenti: Dr.habil.chem. E.Lukevics (LOSI), Dr.chem. V.Kokars (RTU), Dr. chem. A.Prikšāne (LU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī, 4.

***

3. daļā – plkst. 18.00 promocijas darbu ķīmijas doktora grāda iegūšanai fizikālās ķīmijas apakšnozarē aizstāvēs

JORENS KVIESIS

Promocijas darba tēma “Polimerizēties spējīgo virsmas aktīvo vielu hromatogrāfija”.
Recenzenti: Dr. habil. chem. M. Kļaviņš (LU), Dr. chem. A. Andersons(LZA), Dr.chem. H.Kažoka (LOSI).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī, 4.

***

2006.gada 15. decembrī RTU ķīmijas inženierzinātņu nozares Promocijas padomes P–02 slēgtā sēdē Ilona PAVLOVSKA aizstāvēja promocijas darbu “ Hidroksilapatīta nanopulveru un kompozītkeramikas iegūšana ar sola–gēla metodi” un viņai piešķīra Dr.sc.ing zinātnisko grādu.
Balsošanas rezultāti: par –11, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Nākošais “Zinātnes Vēstneša” numurs iznāks 2007. gada 6. februārī.

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 2007. gada 18.janvārī