Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdē

Darba kārtība:

Ievadvārdi
LZA prezidents J.Ekmanis

Pašreizējais stāvoklis Latvijas zemes dzīļu resursu ģeoloģiskā izpētē un nākotnes uzdevumi šajā nozarē
Dr.geol. V.Segliņš, LU Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs

Materiālu ieguves iespējas no Latvijas zemes dzīļu resursiem
Dr.habil.sc.ing. V.Švinka, RTU MĶF Silikātu materiālu institūta asociētais profesors

Latvijas naftas resursi, ģeotermālā enerģija, gāzes krātuves un pazemes ūdeņi
Dr.geol. LZA goda doktors A.Freimanis

Latvijas kūdras resursi un to izmantošanas iespējas tautsaimniecībā
V.Kozlovs, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Latvijas zemes dzīļu resursu izmantošana ilgtermiņā
D.Ozola, LR Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vadītājas vietniece

Debates

Lēmuma pieņemšana

SVEICAM!

LZA Humanitāro un sociālo
zinātņu nodaļas darbs 2006. gadā

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas locekļi sekmīgi strādājuši Letonikas valsts programmas izpildē, kā arī meklējuši jaunas darba formas Letonikas tēmu popularizācijai.

Valsts prioritārās pētījumu programmas Letonika rezultātu publiska apspriešana notika LZA Senāta sēdē 2007. gada 16. janvārī. Pārskatu sniedza programas koordinatore LZA kor.loc. Ilga Jansone. Runāja akadēmiķi Jānis Stradiņš, Tālavs Jundzis, Maija Kūle, Dr. art. Elita Grosmane. Publicēta virkne monogrāfiju (sarakstu sk.” LZA Gadagrāmatā 2007”), Letonikas I kongresa referāti – plenārsēdes, Latvijas un latviešu identitātes jautājumiem veltītās sekcijas, valodniecības, kā arī filozofijas un kristīgo vērtību sekcijas materiāli.

Letonikas I kongress, pulcējot 525 referentus no 9 valstīm, bija notikums zinātnes pasaulē.

Aktīvi sadarbojoties Letonikas padomei un kongresa organizācijas komitejai, sākta gatavošanās Letonikas II kongresam 2007. g. 30. – 31. oktobrī. Tāpat kā iepriekš, kongresa sēdes vispirms notiks Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un Daugavpils Universitātē, analizējot Kurzemes novada kultūrvēsturisko mantojumu, tā izpēti un saglabāšanu (LPA) un skatot “Latgali kā robežsituācijas fenomenu” (DU). Letonikas Valsts programmas rezultātiem var pieskaitīt ne tikai monogrāfijas, rakstu krājumus, bet arī apt. 100 zinātniskos rakstus. Galvenais – Letonikā ienāk jaunie pētnieki – programmā strādā 2 bakalauri, 7 maģistra, 20 doktorantūras programmu studenti. Divas doktora disertācijas pieņemtas aizstāvēšanai, trīs aizstāvētas. No 118 Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas 2006.g. akceptētajām disertācijām 44 jeb 37,2% pieder humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjiem. Rezultāts nav slikts, taču jādomā par zinātnskās kvalitātes paaugstināšanu, darbu ar pirmavotiem, pētījuma valodas izkopšanu.

Problēmas: vēlami, nepieciešami apkopojoši pētījumi Letonikas tematikā. Lūgums autoriem – Letonikai veltīto monogrāfiju, rakstu krājumu utt. titullapā atzīmēt, ka tie ir darbi no Valsts pētījumu programmas Letonika. Tā, kā tas darīts, piem., Viktora Hausmaņa un Benedikta Kalnača monogrāfijā “Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse”.

Par atzinību humanitāro zinātņu pētījumiem liecina fakts, ka tradicionālo LZA paziņoto desmit Latvijas zinātnes ievērojamāko sasniegumu skaitā 2006. gadā ir nosaukti: LU Latvijas vēstures institūta Dr.habil. hist. Annas Zariņas uz unikālu arheoloģisko pētījumu pamata uzrakstītā monogrāfija par lībiešu materiālo un garīgo kultūru Salaspils Laukskolā 10. –13. gs., Daugavpils Universitātes pētnieku grupas pētījums par Latgales reģionālo ekonomiku un tās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī LZA goda locekļa Imanta Kokara vadībā sagatavotais fundamentālais kultūrvēsturiskais darbs “Latviešu kordziesmas antoloģija. 1873. – 2000” un tam pievienotie 12 kompaktdiski ar dziesmu ieskaņojumiem.

Aizvadītajā gadā notikušas vairākas LZA Senāta sēdes, kurām ir būtiska nozīme (kā LZA sēdēm) Latvijas Zinātņu akadēmijas, HSZN un humanitāro/sociālo zinātņu dzīvē: 10. janvārī akadēmiķi Andris Caune un Jānis Bērziņš zinoja par LU Latvijas vēstures institūta, viena no pirmajiem LZA institūtiem, veidošanos un attīstību. Dr. hist. Guntis Zemītis izteica zinātnieku viedokli par Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu Latvijas skolās. Pēc tam Latvijas preses izdevumos sākās plaša diskusija, atspoguļojot LZA, LZA FSI, LU u.c. zinātnisko institūciju pārstāvju viedokļus. Šobrīd LR IZM šo priekšmetu atzīst kā eksperimentālu.

14. februārī – LZA gadadienā prezidents Juris Ekmanis referēja par ZA vietu un uzdevumiem mūsdienu Latvijā un akadēmiķis Jānis Stradiņš – par LZA pretrunīgo vēsturi un nākotni.

Tradicionāli – 2006.gada 26. janvārī – atskaite par zinātnisko, organizatorisko un pedagoģisko darbu. T. Jundzis ziņoja par Letonikas I kongresa organizāciju un gaitu, par divu Letonikas programmu norisi. Darba kārtībā bija arī LZA kor.loc. Dr.sc. pol. Arta Pabrika ziņojums “Latvijas ārpolitikas aktualitātes”.

12. oktobrī nodaļas sēdes dalībnieki noklausījās LPA rektores prof. Dr. iur. Ārijas Meikališas zinātnisko ziņojumu ”Kriminālprocesa attīstības aktuālās tendeces”, balsoja par attieksmes izteikšanu LZA jauno locekļu kandidātiem un LU LVI pētniecei arheoloģei Zigrīdai Apalai piešķīra goda doktora grādu vēsturē.

LZA sēdes

30. martā notikušo LZA sēdi “Ārvalstu investīcijas Latvijā: gaidītais un sagaidītais”perfekti sagatavoja Ekonomikas institūta direktore Dr.oec. Raita Karnīte, sniedzot galveno ziņojumu par šo investīciju ”seju.” Par ārvalstu projektu vērtēšanas kritērijiem referēja LZA goda loceklis Dr.habil.oec. Pēteris Guļāns. Par ārvalstu investīcijām telekomunikāciju sektorā – Dr.sc. ing. Jānis Lelis. Investīciju vidi Latvijā analizēja Dr.oec. Sergejs Babuškins, par investīciju nozīmi Taivānas ekonomikā runāja Taivānas misijas Latvijā pārstāvis. Šī akadēmijas sēde atšķīrās ar iesaistīto referentu tēmu daudzveidību, ar ārvalstu pārstāvju un ar jauno zinātnieku līdzdalību – R. Karnītes referāta līdzautore bija Mg. Irina Čurkina.

27. aprīlī notika HSZN organizētā LZA sēde “Mūžizglītības izaicinājumi”. Referēja LR izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža, LZA kor.loc. Tatjana Koķe, par šo vitāli svarīgo problēmu un tās risinājumu Latvijas reģionos – Ventspils augstskolas rektors Dr. math. Jānis Vucāns, par praktiski paveikto – Jelgavas Pieaugušo izglītības centra direktore Ingrīda Muraškovska. Jāpiebilst, ka Tatjana Koķe ir ievēlēta Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas valdē.

Konferences nosacīti iedalās “netradicionālajās” un “tradicionālajās”, kuras notiek regulāri.

13. janvārī Latvijas Kara muzejā notika Barikāžu atceres 15. gadadienai veltīta zinātniskā konference “Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas pieredze”. Tās materiāli publicēti krājumā ar tādu pašu nosaukumu. 21. – 22. augustā notika starptautiska konference “Demokrātijas attīstība: Baltijas un Taivānas pieredze”. Arī šīs konferences materiāli publicēti rakstu krājumā.

29.– 30. septembrī starptautiska, LU un Austrijas vēstniecības organizēta konference “Freidam – 150”. Vairāku konferenču tēmas bija veltītas varas un kultūras attiecībām. 8. februārī LU Filoloģijas fakultātē Valsts Letonikas programmas ietvaros notika konference “Vara un tradicionālā kultūra”, 15. februārī – “Kultūra un vara: mijiedarbes latviešu valodā, folklorā un literatūrā”,11.– 12. oktobrī, Latvijas Mākslas akadēmijas 85. gadadienā – “Māksla, vara, izglītība”.

Pie tradicionālajām, ikgadējām konferencēm jāmin: 22.– 23. februārī J. Endzelīnam veltītā (LU LVaI), 20. aprīlī – LFMI konference “’Meklējumi un atradumi”. 22. maijā LU LVI – atskaites sesija ‘”Par arheologu pētījumiem 2004. un 2005. gadā” 31. okt. – 1. nov. – Barondienas konference “Bērnības pieredze kultūras aspektā”. T.s. tradicionālās konferences ir īpaši nozīmīgas, demonstrējot zinātnisko institūciju darba regularitāti, radošo potenciālu, jaunatradumus un jauno zinātnieku iesaistīšanu pētniecības darbā.

Esam pateicīgi LZA goda locekļiem par akadēmijai izrādīto cieņu, līdzdalību pasākumos un veltēm Zinātņu akadēmijai.

7. jūnijā Raiņa kapos apbedīja latviešu kultūras darbinieces Lilijas Dunsdorfas pelnu urnu. Svinīgo ceremoniju vadīja Dr. theol. Juris Rubenis.

21. jūnijā sarīkojumā “Akadēmijā Ludmilas un Jāņi” dzeju lasīja dzejniece Ludmila Azarova, framgmentus no topošās grāmatas lasīja Jānis Streičs. Skatījāmies jaunās filmas “Rūdolfa mantojums” aktieru mēģinājumus. Līgo dziesmas diriģēja Imants Kokars.

HSZN piedalījās dzejnieka, atdzejotāja Knuta Skujenieka jubilejas sagatavošanā – bija izstādes Daugavas muzejā un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā, zinātniski radošā konference LZA “Knutam Skujeniekam – 70”. Oktobrī jubileju svinēja režisors, mākslinieks un rakstnieks Jānis Streičs, kurš aicināja LZA uz viņam veltīto izstādi Kino muzejā un kopā ar apgādu “Dienas Grāmata” LZA atvēra savu eseju grāmatu “Lāga dvēseļu straumei”. Tradicionāli kļuvuši sarīkojumi “Sagaidīsim Ziemassvētkus ar baltām domām”, kuros piedalās Dr. theol. Juris Rubenis un kāds mākslinieks. Šogad dzeju lasīja aktieris Pēteris Liepiņš.

Izstādes LZA izstāžu telpā regulāri pulcē skatītājus. Aizvadītais gads raksturīgs ar starptautisku autoru loku un redzamu LMA profesoru piedalīšanos.

10. janvārī Arņa Blumberga fotoizstāde “Ķemeru Nacionālais parks. Klusums’”

7. martā LMA profesora Alekseja Naumova gleznu izstāde “Mani ceļojumi”

25. aprīlī Ausmas Krūmiņas akvareļu izstāde ‘”Vidzemes ceļos”

6. jūnijā atklāta zviedru fotomākslinieka Gunāra Lundkvista dabas fotogrāfiju izstāde

12. septembrī Maijas Tabakas “Es gleznoju savu dzīvi”

10. oktobrī Lietuvas ZA galvenās mākslinieces Migles Datkunaites izstāde “No tālienes”

14. novembrī LMA profesora Jura Jurjāna gleznu izstāde

16. decembrī mākslinieka Jāzepa Pīgožņa “Latvijas daba”.

Triju Zvaigžņu ordenis: Gundaram Ķeniņam– Kingam, Jānim Peniķim, Maijai Einfeldei, Jurim Dreifeldam, Mārim Sirmajam. Viestura ordenis – Ārijai Meikališai. Atzinības krusts – Raimo Pullatam.

LZA Raiņa balva dzejniekam Andrejam Eglītim.

LZA un a/.s Grndeks balva – LZA kor.loc. Pārslai Eglītei par devumu sociālajā demogrāfijā

Rīgas balva – Vaidelotim Apsītim

Feliksa balva – Vilnim Zariņam

LZA/RLB K. Mīlenbaha balva Ainai Blinkenai

LZA K. Baloža balva – Raitai Karnītei

LZA Jāņa Endzelīna balva – Dacei Markus

LZA Tālivalža Vilciņa balva – Aivaram Tabunam

LZA Arveda Švābes balva – Annai Zariņai

Nodaļas locekļi guvuši augstas atzinības: akadēmiķe V. Vīķe– Freiberga saņēmusi Lježas un Otavas universitāšu goda doktora grādus, akadēmiķe Baiba Rivža ievēlēta par Karaliskās Zviedrijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekli, akadēmiķei Valentīnai Skujiņai ir starptautiska atzinība terminoloģijas jomā, Folkloras Gada balva – akadēmiķei Janīnai Kursītei. “Draudzīgā aicinājuma” medaļas – Janīnai Kursītei, Imantam Lancmanim, Jurim Rubenim. LZA A.Krastkalna balva – akadēmiķim Viktoram Hausmanim.

Par presi – varam pateikties uzticamajiem sadarbības partneriem un pateikties jaunajiem projektiem. Paldies “Latvijas Vēstnesim”, “Neatkarīgajai Rīta Avīzei”, “Dienai”, “Latvijas Avīzei”, “Rīgas Balsij” (ar ilgtermiņa projektu “Gudrā Rīga”), “Izglītībai un Kultūrai”,“ LZA Vēstīm” un “Zinātnes Vēstnesim”. Un Latvijas TV “Panorāmai.”

Visām LZA nodaļām, augstskolām. Īpaši – Rīgas Latviešu biedrībai, kuras Teātra komisijā aktīvi darbojas akadēmiķis Viktors Hausmanis, veidojot teātra vēsturei un Latvijas aktieriem veltītus emocionālus sarīkojumus. RLB palīdzēja Letonikas I kongresa organizācijā un palīdzēs arī II kongresā.

Īpaši jāuzteic Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un direktore Venta Kocere – gan par Letonikai veltītajām izstādēm, par aktivitāti Latvijas mazzināmo kultūras lappušu atainošanā, par starptautisko sadarbību, popularizējot Latvijas grāmatu kultūru ārzemēs.

Spriežot pēc aktīvās gleznu ekspozīciju maiņas, izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju un rektoru LZA goda locekli Jāni Andri Osi.

Visos pasākumos LZA HSZN saņēmusi LZA vadības atsaucību, atbalstu un palīdzību.

Letonikas Valsts programmas sekmīga izpilde. Apkopojošu darbu sagatavošana un izdošana. Jāaktualizē starptautiskā sadarbība. Jauno zinātnieku piesaiste un kvalificētu jauno doktoru sagatavošana.

Pateicoties nodaļas locekļu entuziasmam, šī perspektīva ir reāla un izpildāma.

Tālavs Jundzis,
LZA HSZN priekšsēdētājs

Ainavu veidošanās gaitas rekonstrukcijas balstās uz zināšanām un iztēli, taču jāņem vērā, ka pat zināms ainavu attīstības laiks ir praktiski nesamērojams ar cilvēkam piemītošo laika uztveri. Turklāt rekonstrukcija ir saistīta ar virkni pieņēmumu, jo varam balstīties tikai uz tām likumsakarībām dabā un sabiedrības attīstībā, kas novērotas vai atklātas jau vēlākajos laikos vai par kurām atrodamas liecības arheoloģiskajos izrakumos, ziņas rakstītos avotos, zīmējumos vai fotogrāfijās. Daudz mazāk varam paļauties uz savu personisko pētniecisko pieredzi un vizuālajiem priekšstatiem.

Ainava ir cilvēka un dabas ilgstošās mijiedarbības produkts, bet vienlaikus arī nepārtraukts process. Mūsu apstākļos tie ir tūkstoši gadu kopš tā laika, kad Latvijas teritorijā parādījās cilvēki, kad veidojās pirmās apmetnes, kad sāka apstrādāt zemi, iekopt tīrumus. Abi šie lielie spēki – daba un cilvēku sabiedrība laika gaitā attīstījās savstarpēji saistīti un vienlaikus. Dabas apstākļi ietekmēja dzīves un saimniekošanas apstākļus un priekšnosacījumus, labāko darbības paņēmienu izvēli. Tādējādi ainavās parādījās tādi veidojumi, kas nav ( un nevar būt) dabiskajās ainavās – zemes lietojumveidi, ceļi, ēkas utt. Turklāt – šie veidojumi ir atšķirīgi dažādos apvidos, un to nosaka gan dabas apstākļi, gan atšķirības sociāli ekonomiskajos apstākļos un likumdošanā, kas pastāvēja atšķirīgās Latvijas daļās, pašreiz – kultūrvēsturiskajos novados. Lietuviešu ģeogrāfs A. Basaliks ainavās vērojamās etnogrāfiskās iezīmes savulaik nosauca par ainavas kultūras rotu.

Ainavas veidošanās un attīstības gaita nav vienmērīgs process, tas ir cieši saistīts ar sabiedrības politisko un ekonomisko attīstību, katram laikam atbilstīgo vērtību sistēmu, kā arī ar laikam raksturīgo likumu un normatīvu komplektu. Tādēļ laika gaitā mijas ainavas līdzsvarotās attīstības etapi ar krasiem lūzuma punktiem, kas sakrīt ar tikpat krasām izmaiņām politiskajās un sociāli ekonomiskajās struktūrās.

Līdzsvarotās attīstības etapos veidojas atbilstība starp dabas apstākļu dotumiem un cilvēka darbību, veidojas ainavas telpa, kas strukturāli un vizuāli raksturo konkrēto laiku. Kā uzskatāmu piemēru varam minēt Latvijas pirmskara lauku ainavu, kas joprojām glabājas daudzu cilvēku vizuālajā un emocionālajā atmiņā.

Pēc krasajiem lūzumiem, kas maina arī vērtību sistēmu, sākas jauns etaps ainavu struktūras attīstībā, notiek cilvēka darbības, dabas apstākļu radīto priekšnosacījumu un pārmantotās ainavas struktūras līdzsvarošanās.

Ainavas attīstībai kā procesam, kas sācies senvēstures laikos, pievērsta uzmanība jaunākos vēsturnieku darbos... Tās ir interesantas rekonstrukcijas, balsoties uz pētītajiem objektiem, kas reiz bijuši kādas senas ainavas fragmenti, bet šodienas ainavās ir klātesoši kā kultūras un vēstures pieminekļi.

Mēs savukārt pievērsīsim uzmanību tiem ainavas attīstības etapiem un lūzuma punktiem, kas saistās ar pagājušo gadsimtu. Katrs no tiem ir atstājis savas pēdas šodienas ainavās – gan ekoloģiskā, gan vizuālā, gan sociālā kontekstā.

Pirmais lūzuma punkts pēc Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanas bija lēmums par Zemes reformas uzsākšanu. Turpmākajos gados, praktiski līdz Otrā pasaules kara sākumam reformas ietekmē un rezultātā izveidojās tā lauku ainava, kas vecākajām paaudzēm joprojām ir Latvijas vizuālais tēls. Lauku ainavās blakus muižu centriem un vecsaimniecībām parādījās jaunsaimniecības, ainavu telpas it kā piepildījās ar mājvietām. Piemēram, Saldus rajona Gaiķu pagastā 1930. gadu vidū bija 58 vecsaimniecības un 165 jaunsaimniecības, turklāt pirmo vidējā platība bija 50,3 ha, bet otro – 28,2 ha. Tādējādi var pieņemt, ka pagasta ainavu telpā parādījās jaunas lauku sētas.

Otrs lūzuma punkts – Otrais pasaules karš, kura postījumi ietekmēja ainavas plašos apvidos, sevišķi tur, kur ilgāk stāvēja frontes līnija. Šī ietekme saglabājās līdz 1950. gadiem, bet ir apvidi, kur to pēcietekme jūtama vēl šodien.

Trešais lūzuma punkts – lauku kolektivizācija pēckara gados. Ja līdz 1960. gadu vidum mazāk vai vairāk saglabājās pirmskara gadiem raksturīgās ainavas, vietām ar kara darbības sekām, tad sākot ar 1970. gadiem notika krasas pārmaiņas ainavu telpiskajā struktūrā un veidolā. To noteica divi procesi: zemju vienlaidus meliorācija un viensētu likvidēšana, kā arī lauku ciemu veidošana. Pagaidām nav vienotas informācijas par likvidēto viensētu skaitu, taču H.Stroda darbā (Strods H. Latvijas lauksaimniecības vēsture. Rīga: Zvaigzne, 1992. 287 lpp.) atrodam šādus datus: 1985. gadā viensētu skaits, salīdzinājumā ar 1950. gadu, bija samazinājies par 53,6 %. Izmainījās zemes lietojuma struktūra – vietām veidojās plaši, klaji lauku masīvi, bet vietām,sevišķi nomalēs,– atjaunojās mežs. Būtiskas izmaiņas lauku ainavās ienesa ciemi, kas nereti tika veidoti bijušo muižu centros, ar pilsētvidei raksturīgajām daudzstāvu ēkām. Šajā laikā izveidojusies lauku ainava patiesībā pastāv vēl joprojām un ietekmē lauku attīstību kopumā.

Ceturtais lūzuma punkts – Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana 1991. gadā, tai sekojošā Zemes reforma, kas deva iespēju atjaunot īpašuma tiesības, un šajā laikā daudzi pilsētnieki pārcēlās dzīvot laukos. Bija ilūzija, ka notiks atgriešanās idealizētā bērnības laika ainavā un apstākļos, ka vienlaikus ar īpašuma tiesību atgūšanu atjaunosies arī agrākā ainava. Taču patiesībā īpašumi tika atgūti padomju sistēmas saimniekošanas veida ietekmētajā ainavā, un tas lielā mērā nosaka arī izmantošanas iespējas un ainavas turpmāko attīstību. Neatbilstība starp gaidīto un piedzīvoto cilvēkos izraisīja vilšanos, un daudzi pilsētnieki pēc vairāku gadu cīniņiem ar lauku grūtībām atgriezās pilsētās.

Pašreiz daudzviet novērojama neizmantoto lauksaimniecības zemju pārkrūmošanās, redzamas neapdzīvotas mājas, pamesti ražošanas objekti. Bet dažviet veiksmīgi attīstās saimniekošana pārmantotajās ainavās, attīstās gan intensīvā lauksaimniecība, gan alternatīvi saimniekošanas veidi, kas savā veidā ietekmē ainavas vizuālo tēlu. Pašreiz aktīvie strukturālo pārvērtību procesi laukos ir neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošana, jaunā dzīvojamo māju celtniecība, sevišķi lielo pilsētu tuvumā vai arī skaistākajās vietās – jūras, upju vai ezeru krastos.

Var sagaidīt, ka jauns ainavu attīstības etaps sāksies pēc tam, kad tiks pieņemta un īstenosies jaunā ES lauku un lauksaimniecības politika, un tam ir jābūt gataviem

2006. gada 28, decembrī kā LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 1076 tika izdoti Grozījumi Zinātniskās darbības likumā, lai virzītu uz Saeimu to pieņemšanu Satversmes 81. panta kārtībā.

Atviegloti uzelpoja valsts zinātniskās pētniecības institūti, jo tieši steidzamība bija dzīvības garantija. Būtiskais ir zinātniskās pētniecības institūtu juridiskā statusa jautājums, jo citādi, turpinot darbu valsts aģentūras statusā, ar 2007. gada 1. janvāri institūti zaudētu juridisko patstāvību. Vēl vairāk – bez juridiskās patstāvības tiem liegta iespēja piedalīties Eiropas Kopienas 7. Ietvara zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmā. Programma darbu uzsāka 1. janvārī, bet jau 2006. gada 22. decembrī tika izsludināti pirmie konkursi ar kopējo līdzekļu apjomu 4,3 miljardi eiro. Bez tam 2007. gadā, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, sāksies Kompetences centru veidošana. Bez juridiskās patstāvības tur dalība liegta. Tātad divi ļoti nopietni zinātniskās darbības apdraudējumi.

Tikpat aktuāls bija jautājums par zinātnisko institūtu kontiem.Operatīvi nerīkojoties, 2006. gada beigās tiktu slēgti institūtu līdzšinējie konti. Tas pārtrauktu zinātnieku sadarbību ar lietišķajos pētījumos un tehnoloģiju izstrādē ieinteresētajiem uzņēmumiem. Mūsdienās, kad no institūtu kopējiem finansu resursiem divas trešdaļas var būt uzņēmēju piešķirtie un konkursos iegūtie līdzekļi, šīs jautājums kļūst būtisks.

Grozījumi bija nepieciešami zinātnisko institūtu darbības turpināšanai un efektīvai līdzekļu apsaimniekošanai. Likumprojekts regulē zinātnisko institūciju, it īpaši valsts zinātnisko institūciju statusu, darbību un ar finansējumu saistītas lietas, neskarot valsts budžetu.

Latvijā ir vairāki ar labiem rezultātiem strādājoši, Eiropas un Latvijas sabiedrībā atzīti valsts zinātniskie institūti: Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (VKĶI), Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BPSC), Fizikālās enerģētikas institūts (FEI), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) u.c. Sadarbībā ar LR IZM un ministri Baibu Rivžu ir tapuši šie institūtu dzīvei un darbībai vitāli svarīgie grozījumi, kas apmierina zinātniekus, jo veidojas labvēlīgi apstākļi, kas nodrošina Latvijas zinātnes pastāvēšanu un attīstību Eiropas telpā.

Zinātnieki vēlas strādāt un cer uz augstākā likumdevēja sapratni. Svarīgs ir galarezultās – ar šo grozījumu pieņemšanu Saeima apliecinās savu atbalstu un labvēlību Latvijas zinātnei.

Lai arī citkārt sabiedrībā izskanējusi doma, ka MK steidzamības kārtā pieņemtajiem lēmumiem nav bijis pārliecinošas motivācijas, šoreiz ir cits gadījums. Motivācija ir. Pārliecino?a.

Reformu periods ir ieildzis. Laiks attīstībai un tolerancei.

Dr. habil. chem. Grigorijs Veinbergs,
OSI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs

Dr. chem. Bruno Andersons,
VKĶI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs

Dr. biol. Viesturs Baumanis,
BPSC Zinātniskās padomes priekšsēdētājs

Dr. habil. phys. Juris Ekmanis,
FEI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs

Dr. sc. comp. Modris Greitāns,
EDI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs

Rīgā, 2006.g. 27. decembrī

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas “Zinātniskās darbības likumu” (19.05.2005.) un “Latvijas Zinātnes padomes nolikumu” (LR MK Noteikumi Nr. 383, 09.05.2006.) nolemj: apstiprināt par ekspertiem zinātņu nozares “Vadībzinātne” apakšnozarēs “Izglītības vadība” un “Sabiedrības vadība” šādus zinātniekus:

Ekspertu pilnvaru laiks līdz 2009. gada 27. decembrim.

Latvijas Zinātnes padomes
priekšsēdētājs akadēmiķis J.Ekmanis

* * *

Rīgā, 2006.g. 27. decembrī

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas “Zinātniskās darbības likumu” (19.05.2005.) un “Latvijas Zinātnes padomes nolikumu” (LR MK Noteikumi Nr. 383, 09.05.2006.) nolemj: apstiprināt par ekspertu juridiskās zinātnes nozares apakšnozarē “Kriminālistika un operatīvās darbības teorija” Latvijas Policijas akadēmijas profesoru Dr. iur. Jāni Ivančiku.

Eksperta pilnvaru laiks līdz 2009. gada 27. decembrim.

Latvijas Zinātnes padomes
priekšsēdētājs akadēmiķis J.Ekmanis

Akadēmiskā bibliotēka 8. februārī aicināja uz Lietuvas Republikas vēstniecības Latvijā, Nidas kultūras un tūrisma informācijas centra “Agila” un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas rīkoto Nēringas tūrisma iespēju un kultūras mantojuma prezentāciju. Tā sakrita ar Starptautisko tūrisma izstādi Ķīpsalā un, galu galā, aiz kalniem nebija arī 16. februāris – Lietuvas Republikas neatkarības proklamēšanas diena. Sava loma ir arī Lietuvas Republikas vēstnieka Antana Vinkus atraktīvajai dabai un draudzībai ar tuviem kaimiņiem – Akadēmisko bibliotēku (abas atrodas Rūpniecības ielā), tādēļ pasākuma goda viesu vietās pirmajā rindā sēdēja Austrijas, Ukrainas un Uzbekijas vēstnieki – visi tepat no blakus ielām.

Daudz fotoattēlu pie zāles sienām, plaša Nēringas pašvaldības delegācija ar pilsētas mēru priekšgalā, koša vizuālā demonstrācija uz ekrāna, dzīvespriecīgs dejotāju un muzikantu priekšnesums, garšīgi zivju ēdieni un vēl šis tas lietuviski nacionāls dūšas piesiešanai. Lietuvieši šādas lietas prot darīt ar vērienu un starptautiskajai tūrisma izstādei bija sagatavojušies godam.

Visvairāk tūristu Kuršu kāpās ierodas no Vācijas, bet arī krievi un latvieši ir gana naski. Kas mums kā potenciālajiem vai jau tradicionālajiem Kuršu kāpu apmeklētājiem būtu jāņem vērā:

Nēringa garumā aizņem 52 kilometrus – visu to 97 km garās Kuršu kāpu daļu, kas pieder Lietuvai (pārējā atrodas Krievijas Federācijas anklāvā Kaļiņingradas apgabalā). Kā pilsēta, apvienojot gleznaino pilsētiņu Nidu ar zvejnieku ciemiem, Nēringa tika izveidota 1961. gadā. 2000. gadā Kuršu kāpas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā kultūras ainavas objekts ar lielu dabas un kultūras mantojuma vērtību. Tas ir jo lielāks stimuls kopt un attīstīt šo savdabīgo kurortu, kas atrodas tik viegli ievainojamā dabas veidojumā, kā Kuršu kāpas. Veseli ciemi ir palikuši zem klejojošajām smiltīm, tās ir cilvēku, bieži vien zvejnieku sievu nostiprinātas.(Kamēr vīri jūrā, sievas stādīja mežus.) Ilgus padomju gadus Kuršu kāpas kā pierobežas zona un sevišķi aizsargājams dabas objekts bija visai grūti pieejamas. Vajadzēja milicijas izdotas caurlaides un dabas aizsardzības “činavnieku” atļaujas, lai ar ekskursiju autobusu iebrauktu “zonā”. Šie drastiskie “mēri” ļāva regulēt pieļaujamās slodzes.Tagad jā­prot sabalansēt ekonomiskās intereses, kas prasa kurorta aktīvo sezonu izstiept visa gada garumā un piesaistīt arvien lielāku tūristu skaitu, ar dabas iespējām. Cik viegli kāpu dabu var ievainot, rādīja izgājušās vasaras mežu ugunsgrēks, kas piecas dienas plosījās kalna priežu mežā. Augumā necilās simtgadīgās priedes ar spēcīgo sakņu sistēmu, kuras stādīja kāpu smilšu nostiprināšanai, ir sveķainākas par iekura skalu un uzšvirkst tieši tāpat kā skali. Dzēsa no zemes, dzēsa no gaisa, palīgā devās arī Latvijas helikopters. Rezultātā izdega 28 ha meža.

Uz jautājumu, ko ar šo izdegušo mežu dara šobrīd, Nēringas mērs atbildēja, ka daļu atstāj kā ir – tūristiem par mācību un brīdinājumu, citur izcērt stigas, lai būtu skats uz jūru (“To mums jau sen būtu vajadzējis izdarīt.”), bet daļa jau ir izarta ar visām sak­nēm, lai tur stādītu citus smiltis nostiprinošus kokus vai krūmus (“Laiks gājis uz priekšu un mums tagad ir citi, mazāk bīstami, piemērotāki augi.”)

Varat būt droši, ka nevienā Nēringas restorānā jums vārnas par baložiem nepiedāvās. Arī paši vairs neķer un mucās ziemas pavalgam nesāla. Vārnu ķeršana ar tīkliem redzama vien fotogrāfijās kā eksotiska nacionāla savdabība.

Tie lasītāji, kuri bija iegādājušies Daba un vēsture 2006 un izlasījuši rakstu par kursenieci Lizeloti Šrēberi, atcerēsies, kā viņas vectēvs ķēris un kodis vārnas, bet vecāmāte vārnas applaucējusi un plūkusi, lai pēc tam pārdotu restorānam. Viņa stāstīja arī par salaku (stinten) zvejo?anu zem ledus, ko sarīkojumā varējām redzēt dejotāju un dziedātāju izpildījumā. “...mans tēvs kopā ar diviem trim citiem vīriem devās ārā uz ledus, izcirta caurumu, ieslidināja tajā garu dēli un dēļa galā tīklu. Kaut kā to tur piestiprināja tā, lai dēļa gals paliktu ārā, apsēdās pie tā uz maza soliņa un klaudzināja tā, kā es to tagad rādu (Lizelote ar īkšķiem sit pa galda malu). Un zivis nāca uz šo troksni, jo zivis ir ziņkārīgas, tā tās tika satvertas ziņkārības dēļ. STINTEN PUKES, STINTEN PUKES. Tā tas gāja nepārtrauktā ritmā. Stinten bija ziemas delikatese. Tās cepa un ieskābēja. Un, kad zivis vārīja, smaržoja visa māja, to smaržu vēl kā šodien atceros: skābēti kāposti, zivis, kartupeļi un viss pārējais.”

Stinten bija garšīgas, viss pārējais arī. Sarīkojuma oficiālo daļu Lietuvas vēstnieks noslēdza ar vārdiem “Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī Lietuvu!” No sirds pievienojamies un – brauksim atvaļinājumā uz Nēringu!

Par bāzes finansējuma piešķiršanu valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumiem Nr.820 “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem” piešķirt 2007.gadā no valsts budžeta programmas “Zinātne” apakšprogrammā 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” iedalītajiem līdzekļiem bāzes finansējumu Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem šādā apmērā:

2. Piešķirt zinātnisko institūciju bāzes finansējumu šādām ministrijām no valsts budžeta programmas “Zinātne” apakšprogrammā 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums” iedalītajiem līdzekļiem:

3. No 2007.gada 1.aprīļa šādām valsts zinātniskajām institūcijām – atvasinātām publiskām personām bāzes finansējumu pārskaitīt Valsts kasē atvērtajos norēķinu kontos, ievērojot šādu finansējuma sadalījumu:

Ministre B.Rivža

Aizstāvēšana

2007.gada 27.februārī plkst.13.00 Daugavpils Universitātes Psiholoģijas promocijas padomes atklātajā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 311. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Jauniešu priekšstatu par vientulību sociāli psiholoģiskais modelis” psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.psych. Ineta Tunne (Latvijas Universitāte); Dr.habil.psych. Ārija Kaprova, Dr. Paed., Dr habil.psych.Danguole Beresnevičiene.

***

2007.gada 2. martā plkst. 9.00 notiks LU Juridiskās zinātnes
apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma: “Kriminālistiskās mācības par noziedzīgu nodarījumu teorētiskie aspekti (Kriminālistikas objekts un metodes kā izzināšanas procesa struktūras elementi)”.

Recenzenti: prof., Dr.iur., H.Maļevskis, Mykolas Romeris Universitāte (Lietuva); Dr.iur., A.Loskutovs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs; Dr.iur., U.Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, ANO Starptautiskā Tribunālā par bijuso Dienvidslaviju ad litem tiesnesis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv.4.

***

2007.gada 2. martā plkst. 11.00 notiks LU Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs.

Tēma: “Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā”.

Recenzenti: Dr.iur., A.Endziņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs; prof., Dr.iur., S.Osipova, LZP eksperte Juridiskās zinātnes Valststiesību apakšnozarē; prof., Dr.iur., G.F.K. Harhoff, Dienviddānijas Universitāte.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv.4.

***

LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

tiek pārcelta no 2007.gada 06. februāra plkst. 14.00 uz 2007. gada 05. martu plkst.12.00.

Temats: “Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās”.

Recenzenti: prof., Dr. habil.paed.Irēna Žogla, LU; prof., Dr. habil. paed. Daina Lieģeniece, LPA; Dr. habil. phil. Jozefs Helds, Tībingenes universitāte, Vācija.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2007. gada 8. martā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Ērču encefalīta prognozes izpēte” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: Dace Gardovska, profesore (RSU); lze Irēna Vingre, docente (LU); Alkidas Laiškonis, profesors (Lietuva).

Ar promocijas darbu var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās, RSU mājas lapā www.rsu.lv.

***

2007. gada 9. martā plkst. 15.30 Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un Elektrotehnikas fakultātes zālē, Kronvalda bulvārī 1, notiks RTU Promocijas padomes P–05 (Enerģētika un elektrotehnika) atklātā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba tēma – “Energosistēmu avārijas režīmu vadības metodes, izmantojot adaptīvo atslodzi pēc frekvences”.

Oficiālie recenzenti: asoc. prof., Dr.sc.ing., J. Priedīte (RTU, Latvija); Dr.sc.ing. K. Briņķis (LEB, Latvija); prof., Dr.sc.ing., V. Ažubalis (KTU, Lietuva).

Ar promocijas darbu un kopsavilkumu var iepazīsties RTU Zinātniskā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Anglikāņu ielā 5 un internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php

***

2007. gada 14. martā plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē Rīgā, Visvalža ielā 4a 204.telpā notiks Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Korelācija starp mācību līdzekļu tekstu un dominējošo pieeju maiņu latviešu valodas kā otrās valodas apguvē” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. philol. I.Kramiņa, Dr. philol. M.Brēde, Dr. philol. J.Baldunčiks.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2007.gada 16. martā plkst. 10:00, Rīgas Tehniskajā universitātē RTU P–09 Promocijas padomes sēdē, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 407. auditorijā,

aizstāvēs promocijas darbu “Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. Piemērošanas problēmas un iespējamie risinājumi” ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr.oec. J. Saulītis, Dr.oec. M. Jurušs, Dr. V.van Kommers.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2007. gada 16. martā plkst. 13.00 Rīgā, Kaļķu ielā 1, RTU 407. auditorijā notiks

promocijas darba “Latvijas kapitāla tirgus novērtēšanas metodes un modelis” aizstāvēšana RTU P–09 promocijas padomes sēdē ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.”

Recenzenti: Nikolajs Baranovskis, Dr. habil. oec., RTU profesors; Aleksandrs Rutkauskas, Dr. habil. oec., Viļņas Gediminas Tehniskās universitātes profesors; Kārlis Krūzs, Dr. oec., LU docents.

***

2007.gada 21. martā plkst. 9.00 notiks LU Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma: “Prejudiciālo nolēmumu procedūra ES dalībvalstu tiesās”.

Recenzenti: prof., Dr.habil.iur. J.Bojārs; Norbert Reich, Tartu universitātes viesprofesors; Jens Fejo, Kopenhāgenas Biznesa augstskolas profesors.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv.4.

***

2007.gada 21. martā plkst. 11.00 notiks LU Juridiskās zinātnes
apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma: “Eiropas Kopienas dzimumu līdztiesības tiesības Latvijā. Personu tiesības saistībā ar bērnu piedzimšanu”.

Recenzenti: prof., Dr.habil.iur., J.Bojārs; Dr.iur. Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore; Norbert Reich, Tartu universitātes viesprofesors.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv.4.

***

2007.gada 21. martā plkst. 13.00 notiks LU Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības promocijas padomes atklātā sēde (Rīgā, Raiņa bulv.19, 8. auditorijā), kurā promocijas darbu  tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma: “Tiesību uz vārda brīvību un neiecietību, diskrimināciju kurinošas runas aizlieguma līdzsvarošana”.

Recenzenti: prof., Dr.habil.iur. J.Bojārs; Dr.iur. Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore; Jens Vedsted–Hansen, Orhusas universitātes profesors.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulv.19 un Kalpaka bulv.4.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 05.janvāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu Liesmai Osei sociālās pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Skolotāju pedagoģiskās darbības salīdzinoša analīze latviešu un mazākumtautību sākumskolu klasēs”.

Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padome 2007.gada 5. janvāra sēdē piešķīra lauksaimniecības doktora (Dr. agr.) zinātnisko grādu Dainai Jonkus Lauksaimniecības nozarē lopkopības apakšnozarē par promocijas darbu “Govju piena produktivitātes pazīmju mainības analīze”.

Balsošanas rezultāti : par – 9; pret – nav, atturas – nav.

***

Daugavpils Universitātes Bioloģijas promocijas padome 2007. gada 15. janvara sēdē piešķīra bioloģijas doktora zinātnisko grādu (Dr. biol.) Bioloģijas nozares ekoloģijas apakšnozarē Dāvim Grubertam par promocijas darbu “Palu pulsa koncepcija Daugavas vidusteces palieņu ezeru ekoloģijā”.

Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Rīgas Tehniskās universitātes promocijas padome “RTU P–06” 2007. gada 15. janvāra sēdē Normundam Tirānam piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Būvniecības nozares Būvmehānikas apakšnozarē par promocijas darbu “Liektu dzelzsbetona elementu pastiprināšana ar kompozīto materiālu uzlikām”.

Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.