LZA Senātā

LZA Senāta sēdē 2007. gada 8. maijā četri Latvijas vēsturnieku komisijas pārstāvji – priekšsēdētājs akadēmiķis Andris Caune, LZA goda loceklis Heinrihs Strods, akadēmiķis Inesis Feldmanis un ārzemju loceklis Valters Nollendorfs dāvāja Latvijas Zinātņu akadēmijai 20 Latvijas vēsturnieku komisijas izdotus rakstu krājumus un vienu dokumentu krājumu. LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja, ka Latvijas vēsturnieku komisija tika izveidota saziņā ar Zinātņu akadēmiju un vienojoties ar toreizējo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, lai pētītu Latvijas jaunāko vēsturi. Komisija īsti darbu uzsāka tagadējās Valsts prezidentes akadēmiķes Vairas Vīķes–Freibergas laikā, kļūstot par starptautiski atzītu institūciju un vairojot Latvijas reputāciju. Akadēmiķis Andris Caune teica, ka šogad komisija atskatās uz 10 gadu ilgu darba cēlienu. Puse no tās 24 locekļiem ir Latvijas vēsturnieki, otra puse – ārzemju kolēģi. 6 no vēsturniekiem ir LZA īstenie, goda, ārzemju un korespondētājlocekļi, kā rakstu autori piedalījušies vēl trīs LZA pārstāvji . Komisijas patrons ir Valsts prezidente, LZA akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga.

Līdz 1998. gadam Latvijas okupācijas periodu pētīja tikai atsevišķi vēsturnieki, publikāciju bija maz. Pēdējos 10 gados okupācijas perioda vēstures pētniecība nesusi bagātus augļus, kas apkopoti šajos 20 + 1 sējumā. Vai jaunais Valsts prezidents uzskatīs, ka darbs ir pabeigts un likvidēs šo komisiju vai arī darbs turpināsies, to rādīs laiks.

LZA tika uzdāvāti divi komplekti – viens, tā sakot, reprezentācijai, otrs – darbam. Akadēmijas vadība tos pieņēma ar pateicību un novēlēja vēsturniekiem sekmes turpmākajā darbā.

Senāta darba kārtībā bija LZA ģenerālsekretāra R. Valtera Pavasara pilnsapulces rezultātu analīze. Par stāvokli Latvijas enerģētikā šodien un rīt, tā sakot, – enerģētikas vīziju informēja akadēmiķis Juris Ekmanis. Enerģētika ir valsts pētījumu programma un viena no prioritātēm, tādēļ tai pievērsta īpaša uzmanība, jo sevišķi tādēļ, ka Ignalīnas atomelektrostacijas apturēšana nav aiz kalniem, bet mūsu valsts enerģijas patēriņš pieaug vidēji par 10 % gadā. Mēs visi gribam, lai enerģija būtu lēta, “zaļa” un droša, bet ?īs trīs īpašības vienlaicīgi nav iespējamas.

Lēta. Vai nu taupām, metot kurtuvē vienu šķipeli ogļu mazāk vai lietojam jaunas, progresīvas tehnoloģijas, kas tērē mazāk, bet tas nebūs lēti.

“Zaļa”. Lai maksimāli samazinātu kaitīgos izmešus un siltumnīcas efektu,vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, kas atkal nav lētas.

Dro?a. Mēs nevaram enerģiju tērēt tikai tajā laikā, kad tā ir lēta un “zaļa”, mēs esam pieraduši, ka Latvijā enerģija vienmēr ir bijusi pieejama, bet par šo drošību ir jāmaksā.

Šobrīd Latvija ar saviem resursiem var nodrošināt 35 % nepieciešamās enerģijas, 65 % ir jāieved, tātad, Latvija atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kuras ne tikai apgādā sevi, bet arī eksportē enerģiju, ir pilnīgi atkarīga no enerģijas importa. Mūsu pašmāju resursu lielākā daļa ir meži, biomasa, kuru kurinām nost. Daugava, mazās HES un vēja enerģija dod tikai mazu daļu. Piemēra pēc, pagājušajā gadā visa saražotā vēja enerģija spēja nodrošināt elektrības patēriņu vienai dienai, bet visas mazās HES kopā – divām dienām. Kokus varētu cirst divas reizes vairāk, iespējas palielināt pārējos energoresursus ir mazas. Tas situāciju neatrisina. Kas atrisinās? Ogļu stacija? Gāzes stacija? Jauna Ignalīnas atomelektrostacija? Trīs Baltijas valstis parakstīja lēmumu par priekšizpēti, kuras “Latvijas komandā” piedalījās arī J. Ekmanis. Jaunās paaudzes 3+ reaktori ir tehniski droši, tie spēj izturēt pat lidmašīnas ietriekšanos, tādēļ Latvijas līdzdalību šajā projektā, kas sākotnēji bija iecerēts kā bezpeļņas, pašapmaksas pasākums ar vienu mērķi – nodrošināt Baltijas valstu enerģētisko neatkarību, var atbaidīt tikai jaunu investoru piesaistīšana ar mērķi gūt peļņu. Lietuvai ir skaidri jāpaziņo, kādi ir Ignalīnas AES nosacījumi, jo nevar piedalīties tur, kur nav zināmi nosacījumi. Taču viens ir skaidrs – ar vai bez Latvijas līdzdalības Ignalīnas AES ar visu radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas problēmu tiks celta tur, kur tā ir paredzēta.

Neatkarīgi no visa Ignalīnas AES strāvu sāks dot ne agrāk par 2015. gadu. Ko darīt līdz tam, ja jau 2010. gadā mēs būsim nonākuši dziļā krīzē? Tas nu mums jāatrisina pašiem. Vai uzbūvēt ogļu staciju tur, kur tās var ērti pievest, jo ogļu pasaulē ir daudz un netiek prognozēts to cenu pieaugums, vai būvēt jaunu gāzes elektrostaciju.

Akadēmiķis Andris Buiķis atzīst, ka ekoloģiski vistīrākā ir atomenerģētika un izsaka aizdomas, vai nepatika pret to nav Krievijas gāzes tirgotāju lobēta. J. Ekmanis atbild, ka stacija pie Liepājas darbotos ar sašķidrināto gāzi, kas nav atkarīga no Krievijas. A. Buiķis aicina nenovērtēt par zemu netradicionālu enerģijas iegūšanas veidu pētījumus. Arī akadēmiķis Andrejs Siliņš piemin kādu enerģētikas zinātnes “šauro vietu” – mēs vēl neprotam efektīvi akumulēt enerģiju, šie jautājumi jārisina materiālzinātniekiem. Ja mēs būtu pietiekami gudri, tad ziemā dzīvotu ar vasarā uzkrātu siltumu un gaismu. Akadēmiķis Mārtiņš Beķers atgādina, ka nevar galīgi ignorēt bioetanolu, biodīzeli un biogāzi.Arī Latvijas laukos dzīvo cilvēki, un viņi grib dzīvot labi. Uz to J. Ekmanis atbild, ka fermeris var taisīt “mazo enerģētiku” savām vajadzībām, bet lielās problēmas ar to atrisināt nevar, jo arī tā ir dārga. Portugālē uzbūvēta saules elektrostacija ar jaudu 11 megavati, kas aizņem 6 hektārus un izmaksāja 2,5 miljardus eiro. Kas ir 11 megavati?... Savukārt akadēmiķis Ivars Lācis aizrāda, ka problēma ir īstermiņā. Pēc gadiem 4–5, lai saglabātu esošo komforta līmeni, ikviens iedzīvotājs būs spiests par enerģiju maksāt 1000 latu gadā. Ja netiks pieņemti politiski un zinātniski izsvērti lēmumi, tad cenas tikai augs. Kodolenerģijas izaicinājums ir ļoti nopietns, tas jāskaidro sabiedrībai.

LZA korespondētājloceklis Leonīds Ribickis iepazīstināja ar enerģētikas pētījumiem un jauno speciālistu sagatavošanu Rīgas Tehniskajā universitātē.

Vēl LZA Senāts iepazinās ar izmaiņām Zinātnieka ētikas kodeksā un apstiprināja Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas lēmumu piešķirt LZA goda doktora grādu Dr. habil. med. Osvaldam Plēpim.

Pēc Senāta sēdes LZA izstāžu telpā tika atklāta mākslinieka Jāņa Murovska darbu izstāde.

2. aprīlī – akadēmiķa profesora Ojāra Neilanda (1932 – 2003) 75. dzimšanas dienai veltīti piemiņas lasījumi RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē. Pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa ievadvārdiem klātesošie noklausījās fakultātes dekāna akadēmiķa profesora Valda Kampara referātu “Nelineāro hromoforu ķīmija” un LZA korespondentājlocekles profesores Intas Muzikantes ziņojumu “Nelineāro hromoforu fizika”, pie kafijas tases dalījās atmiņās par O. Neilandu, nolika ziedus profesora atdusas vietā Ziepniekkalna kapos.

10. aprīlī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēde. Kā teica Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, šis pasaulē ir jubilejas gads, jo pirms 50 gadiem sākās praktiskās kosmonautikas ēra. Šim notikumam bija pieskaņoti zinātniskie ziņojumi. Par Starptautiskā Radioastronomijas centra iecerēm kosmosa pētniecības jomā informēja LZA korespondētājloceklis Juris Žagars. Par vestibulārās sistēmas atlases kritērijiem kosmonautiem – Dr. habil. med. Osvalds Plēpis. LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters iepazīstināja ar LZA jauno locekļu vakancēm 2007. gadā (skat. “ZV” Nr. 8 2007.g. 23.IV). Senāts akceptēja ģenerālsekretāra R. Valtera tēzes referātam par LZA darbību 2006. gadā (pārskata referātu LZA Pavasara pilnsapulcē skat. “ZV” Nr. 8 2007.g. 23. IV).

17. IV – 11. V Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 Ziemeļu pavasara ietvaros bija atvērta starptautiska ceļojošā izstāde “J. V. Snellmans – Eiropas domātājs”, kas bija veltīta J. V. Snellmana (1806 – 1881) 200. dzimšanas dienai. To sagatavojusi Somijas Nacionālā bibliotēka un atbalstīja Somijas vēstniecība.

20. aprīlī notika LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sēde “Cilvēka genoma programma Latvijā” , kurā tika nolasīti šādi referāti: “Genoma datubāzes veidošana Latvijā. Gēnu pētījumi saistībā ar metabolisma un endokrīnajām slimībām” (kor. loc. Dr. biol. Jānis Kloviņš, Dr. med. Valdis Pīrāgs), “Interleikīna–6 haplotipa saistība ar koronāro sirds slimību” (Dr. biol. Normunds Lācis, Dr. med. Gustavs Latkovskis), “Autoantivielu profīli: nozīme vēža diagnostikā un monitoringā” (Dr. biol. Aija Linē), “Vēža predisponētības ģenētiskie pētījumi” (Dr. biol. Laima Tihomirova, Dr. med. Aivars Stengrevics), “Monogēno slimību izraisošo un patoģenēzi ietekmējošo mutāciju diagnosticēšana” (Dr. habil. biol. Astrīda Krūmiņa). Sēde lēma par LZA goda doktora grāda piešķiršanu Dr. habil. med. Osvaldam Plēpim

26. aprīlī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde “Aktuāli par demogrāfiju Latvijā”. Tajā par demogrāfiju un demogrāfiskajiem pētījumiem Latvijā, dzimstības samazināšanos, tautas veselību un mūža ilgumu, iedzīvotāju sastāva novecošanos un depopulāciju, migrāciju un nākotnes perspektīvām runāja LKA korespondētājloceklis Dr. habil. oec. Juris Krūmiņš un viņa stāstīto papildināja LZA korespondētājlocekle Dr. habil. oec. Pārsla Eglīte. Sēde pieņēma rezolūciju “Lemjot par finansējumu pētījumiem sociālajās zinātnēs, vadīties no Nacionālā attīstības plāna stratēģiskajiem mērķiem un valsts izaugsmes priekšnosacījumiem, akcentējot atbalstu ģimenēm ar bērniem, dzimstības veicināšanu, ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu un cilvēka veselību.”

18. aprīlī notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta gadskārtējā konference “Meklējumi un atradumi 2007”. Tās pirmā sēde bija veltīta kino un teātra zinātnei un muzikoloģijai un tajā tika nolasīti šādi ziņojumi: Maruta Vītola “Kinokamera ir mans ierocis:subversīvais zemteksts Jura Podnieka agrīnajās filmās”; Anita Uzulniece ‘’Atradumi Eduarda Krauca fondā Stenfordas universitātes Hūvera arhīvā ASV”; Ingrīda Vilkārse “Režijas meklējumi un tendences Latvijas Nacionālās operas iestudējumos 20. un 21. gadsimta mijā”; Baiba Jaunslaviete “Latviešu dziesmu svētki vācu un krievu preses skatījumā (1873. – 1938.)”. Otrā sēde bija veltīta literatūrzinātnei: Viktors Hausmanis “Jāņa Kalniņa lugas”; Pauls Daija “Neoficiālā Raiņa meklējumi Jāņa Kalniņa romānā “Rainis””; Benita Smilktiņa “Daiļdarba mākslas pasaule: teksta interpretācija”; Ieva Kalniņa “Anagramma A. Aizpurietes dzejolī “Ar daudziem vārdiem sabalsojas nāve””; Bārbala Stroda “Fantāzijas žanrs – mīts, problemātika, specifika”. Trešā sēdē bija veltīta folkloristikai: Māra Vīksna “Naudas loma latviešu folkloristikas vēsturē”; Mārtiņš Boiko “Bēru raudas un sēru process. Funkcionālie un biokomunikatīvie aspekti”; Aldis Pūtelis “Atstumtais eposs: Jēkaba Lautenbaha “Niedrīšu Vidvuds””; Guntis Pakalns “Stāstnieku kustība rietumu pasaulē un tās iespējas Latvijā”.

27. aprīlī Latvijas Farmakoloģijas biedrība atskatījās uz 35 darba gadiem.LFB prezidente Vija Kluša atgādināja LFB biedriem noieto ceļu, kurš līdz 1994. gadam tika veikts Modra Melzoba vadībā, par ko viņam tika izteikta pateicība. Biedrība sanāk regulāri divas reizes gadā – aprīlī un oktobrī, piedalās Baltijas konferencēs Tartu, Rīgā, Kauņā, uzņemta starptautiskajā organizācijā IUPHAR un pošas uz kongresu Kopenhāgenā (2010) un Keiptaunā (2014). Ar pateicību pieminēja ārzemju augstskolas, kuras Latvijas zinātnei sarežģītajā 1990. gadu sākumā sniedza palīdzīgu roku un pieņēma Latvijas farmācijas zinātniekus savās laboratorijās uz gadu vai ilgāk. Tad arī tika iedibināts LFB Goda biedru institūts un pasniegtas Osvalda Šmīdeberga medaļas ārzemju un Latvijas farmakologiem. Šoreiz O. Šmīdeberga medaļa tika pasniegta jaunajiem LFB Goda biedriem Anti Kalda (Tartu universitāte, Igaunija) un Helgi Birgiram Šietam (Helgi Birgir Schiōth) (Upsalas universitāte, Zviedrija). Ziņojumus nolasīja jaunie LFB Goda biedri Anti Kalda (“Adenozīna A–2A receptora antagonisti kā jauna tipa neiroprotektanti Parkinsona un Hantingtona slimību modeļos laboratorijas dzīvniekiem”) un Helgi Birgirs Šiets (“Ar G proteīnu saistītie receptori (GPCR) un to loma barības uzņemšanā”). Klātesošie ar lielu prieku uzņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstījumu Latvijas Farmakoloģijas biedrībai tās 35. gadskārtā.

2. un 3. maijā Rīgā darba vizītē bija ieradies ES zinātnes un pētniecības ģenerāldirektors Hosē Manuels Silva Rodrigess, lai iepazītos ar 7. Ietvarprogrammas gaitu. Viņš apmeklēja Latvijas Universitāti, tikās ar IZM un zinātnes politikas veidotājiem, LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un LU Cietvielu fizikas institūtu, sarunājās ar LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadību un žurnālistiem.

9. maijā notika LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas un Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas kopsēde “Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis”, kurā par aizsaulē aizgājušo akadēmiķi Juri Tīliku un Latvijas cietvielu radiācijas ķīmijas un fizikas skolu referēja LU Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs Dr. chem. Andris Actiņš, bet par Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējo stāvokli ziņoja akadēmiķis Jānis Bērziņš.

Š.g. 13. aprīlī notika LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde uz Talsu rajonu, uzņēmumu SIA “Jaunpagasts Plus”, kas ražo gan pārtikas etilspirtu, gan arī bioetanolu. Sēdes zinātnisko programmu sastādīja LZA akadēmiķis N. Vederņikovs un tajā, bez LMZN biedriem piedalījās gan arī Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas locekļi, gan arī degvielas tirgotāju asociāciju vadītāji un citi praktiķi.

Semināra dalībnieki noklausījās 6 ziņojumus un, viesmīlīgo saim­nieku aicināti, apskatīja pašu ražotni, kas atstāja ļoti labi iespaidu.Valdes priekšsēdētājs D. Vaitaitis un tehnologs A. Bosenko pastāstīja par uzņēmuma modernizāciju un iecerēm turpmākajos gados palielināt investīcijas un produkcijas apjomu gan Jaunpagasta, gan arī Iecavas ražotnēs. 2006. gadā pavisam ražoti 12,2 miljonu litru etilspirta, ieskaitot biodegvielu. Kā problēmas viņi minēja nepieciešamību audzēt un iegādāties graudus ar augstāku cietes saturu, efektīvāk pārstrādāt ražošanas blakusvielas un meklēt alternatīvas pamatizejvielai – graudiem. Sekojošie zinātniskie ziņojumi zināmā mērā deva atbildes uzstādītajiem jautājumiem.

Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta darbinieks A. Daņiļēvičs savā apskatā runāja gan par pasaules mēroga tendencēm, gan arī Latvijas aktualitātēm. Pasaulē lielākie etanola ražotāji ir Brazīlija un ASV, kas kā izejvielu izmanto cukurniedres un kukurūzu. Bioetanola ražošanas un izmantošanas apjomiem ir izteikta tendence palielināties. Arī Latvijas rūpnieki prognozē bioetanola ražošanas pieaugumu, ko prasa arī attiecīgās ES vadlīnijas par atjaunojamo resursu intensīvāku izmantošanu enerģijas iegūšanā naftas produktu vietā iekšdedzes dzinējos.

Stendes graudaugu selekcijas institūta pārstāve S. Zute pastāstīja par graudaugiem – kviešiem un tritikāli – kā izejvielu bioetanola ražošanai. Viņa atzīmēja, ka labības audzētāji vairāk vērības piešķir pārtikas graudiem, kas sastāda lielāko daļu ievākuma. Taču jāņem vērā, ka bioetanola ražotāji Latvijā šobrīd neredz citu izejvielu avotu kā graudus un arī tiem jāpievērš selekcionāru uzmanību.

Savukārt LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas institūta darbinieks J.Nudiens sēdes dalībniekus informēja par bioetanola ražošanas blakusproduktu izmantošanu dzīvnieku ēdināšanā.

Uz nākotni, iespējams, tuvu nākotni, “pārcēlās” LV Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks N. Vederņikovs. Viņš pastāstīja par iespējām ražot etilspirtu un citus produktus no koksnes un citiem biosintezētajiem produktiem. Iespējams vienlaicīgi iegūt arī furfurolu. Etilspirta, tajā skaitā bioetanola, ražošanai no koksnes ir jau pagara vēsture, taču mūsdienās šo tehnoloģiju atjaunina ar pieejamiem modernajiem paņēmieniem un resursiem. Vairākas valstis, kā , piemēram, ASV, Ķīna, Zviedrija, piešķir ievērojamus finansu līdzekļus pētniecībai šajā jomā. Galvenās problēmas šajā jomā saistās ar to, ka polisaharīdu struktūra augu valsts izejvielās ir lielā mērā kristāliska. Tas nozīmē to apgrūtinātu pieejamību attiecībā uz fermentiem, kas būtu piemērotākais polimēro cukuru šķēlējs, lai tālāk raudzētu etanolu. Arī Latvijas zinātnieki ir devuši savu ieguldījumu hidrolīzes procesu izpētē.

Diskusijas dalībnieki – LZA akadēmiķis A. Kalniņš un citi – bija vienoti attiecībā uz faktu, ka bioetanola ražošana un izmantošana ieņems aizvien pamanāmāku vietu Latvijas un arī visas pasaules tautsaimniecībā, taču grūti ir prognozēt naftas produktu un atjaunojamo resursu tirgus attīstības detaļas.

LZA LMZN priekšsēdētāja p.i. Arnis Treimanis

Atbilstoši LZA Hartai un Statūtiem Uzraudzības padome sagatavojusi vērtējumu par Akadēmijas darbību aizvadītajā gadā. Uzraudzības padomē pašreizējā sastāvā, ko ievēlēja 2004.gada 15.aprīlī, strādā 7 akadēmiķi (Elmārs Blūms, Arnis Kalniņš, Rihards Kondratovičs, Ēvalds Mugurēvičs, Rolands Rikards, Andris Strakovs un priekšsēdētājs Pēteris Zvidriņš). Padomes locekļi, strādājot atšķirīgās nozarēs, pārstāv trīs Akadēmijas nodaļas, izņemot Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu. Šis darbs norisa situācijā, kad ir pieņemts Zinātniskās darbības likums un pamatos pabeigta tā “iedarbināšana”.

Hartas pārkāpumus Uzraudzības padome nekonstatē.

Zinātņu akadēmija atskaites gadā izvērsa plašu darbību. ZA Senāts 10 sēdēs blakus organizatoriskajiem pasākumiem pievērsa nopietnu uzmanību zinātniskajiem jautājumiem, apspriežot jaunākos sasniegumus, apzinot Akadēmijas un tās institūciju tālākās attīstības problēmas un meklējot to risinājumus. Noturētas 2 pilnsapulces, 6 LZA sēdes, kā arī 25 nodaļu sēdes, kurās apspriestas ne tikai zinātniskas un kultūrvēsturiskas tēmas, bet pievērsta uzmanība arī valsts nozīmes problēmām, kas saistās ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienības zinātnes telpā. LZA Senāta sēdēs apspriestas Nacionālā attīstības plāna, Latvijas tautsaimniecības attīstības mērķu un struktūrpolitikas, zinātniskās literatūras izdošanas, Latvijas vēstures mācīšanas skolās, Rīgas apbūves u.c. problēmas. Ļoti daudzšķautnīgs bijis ZA nodaļu darbs. Visas nodaļas turpina pievērst uzmanību jautājumiem ar plašāku zinātnisko, tehnoloģisko un sociālo nozīmi. LZA un Augstākā izglītības padome rīkoja īpašu sēdi par mūžizglītības izaicinājumiem (27.aprīlī), LZA un LZP organizēja apaļā galda diskusiju par ES pētniecības politiku un Latvijas pētniecības politikas nākotni (20.jūnijā), bet sadarbībā ar IZM izskatīti sagatavotie grozījumi Zinātniskās darbības likumā attiecībā uz zinātnisko institūtu statusu (14.decembrī).

Apsveicami vērtējama arī jau agrāk iedibinātā prakse organizēt dažādas izbraukuma sēdes kopā ar Latvijas augstskolām, citām pētniecības organizācijām, pašvaldībām. Aizvadītajā gadā izbraukuma sēdes organizētas sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju Jaunkalsnavā un Transporta un sakaru institūta Latgales filiālē Daugavpilī. Veselu izbraukuma sēžu ciklu īstenoja Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa. Tas nostiprina zinātnes saikni ar sabiedrību, bet atsevišķos gadījumos veicina arī jaunu zinātnisku problēmu apzināšanu. Ja iepriekšējā Uzraudzības padomes ziņojumā tika atzīmēts, ka Senāta un nodaļu pasākumos ne vienmēr tika formulēti konkrēti priekšlikumi, nereti sēdes beidzās ar faktu konstatāciju vai vispārēju atbalstu izvirzītajai problēmai, tad tagad Uzraudzības padome saskata uzlabojumu šajā ziņā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka pasliktinās Akadēmijas kopējo un nodaļu sēžu apmeklētība.

Plaši izvērsta LZA zinātnisko sasniegumu atzīmēšana. Palielinājusies LZA un citu pētniecisko un komerciālo organizāciju prēmiju skaits. LZA nosaukusi nozīmīgākos zinātnes sasniegumus 2006.gadā. Perspektīvā vēl izteiktāk un objektīvāk būtu jāapzina formas, kurās jomās Latvijas zinātne spējusi dot valstij un latviešu tautai paliekošas vērtības. Izceļams atbalsts studentu un jauno zinātnieku pētnieciskajam darbam, tomēr jāpanāk vēl būtisks jauno zinātnieku skaita palielinājums. Maz ir LZA balvu, uz kurām var pretendēt vidējās paaudzes zinātnieki, kuri veido lielāko pētnieciskās produktivitātes pienesumu.

Saskaņā ar LZA Hartu (4.pantu), viens no Akadēmijas uzdevumiem ir aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos. Atskaites periodā LZA vadība šiem jautājumiem pievērsusi lielu vērību. Manāmi pieauga zinātnes finansējums, t.sk. LZA. Iedibināti lietišķi kontakti ar LR Ministru kabinetu un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Latvijas vadošos zinātniskos centrus apmeklēja LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis. LZA viesojies veselības ministrs, parakstīts nodomu protokols par LZA sadarbību ar Zemkopības ministriju. Tomēr savlaicīgi netika pieņemti ar Zinātniskās darbības likumu saistītie noteikumi, radot daudz sarežģījumu vairākos aspektos: promocijas padomju darbībā, zinātnisko institūtu statusa noteikšanā, sākotnēji arī finansējuma jomā u.tml. Uzraudzības padome konstatē, ka IZM ierēdņu neizdarības dēļ 2006.gada sākumā tika pārtraukta piecu valstiski svarīgu pētījumu programmu finansēšana un realizācija, un tikai pēc valsts pētījumu programmu vadītāju aktivitātēm daļēji tika atrisināti programmu finansēšanas jautājumi. Organizatorisko un finansiāla rakstura grūtību pārvarēšanu sekmēja IZM ministres akadēmiķes Baibas Rivžas aktīvā rīcība, LZA un LZP sadarbība ar IZM. Aizvadītajā gadā sākās LZP kardinālākas reorganizācijas darbs. LZA pilnsapulce pieņēma izmaiņas Statūtos, lai racionālāk īstenotu jaunu locekļu vēlēšanas. Uzsāktas jaunas valsts programmas.

Akadēmijas vadības darbība zinātnes politikas veidošanā Latvijā 2006. gadā jāvērtē pozitīvi. Tomēr, pildot LZA Hartā un Statūtos noteiktos pienākumus, Akadēmijas darbs jāpilnveido apzinot un risinot visaktuālākās sabiedrības intelektuālās attīstības problēmas, veicinot kvalificētu ekspertīzi, formulējot pārdomātus priekšlikumus un rekomendācijas , kā arī aktīvāk jāiestājas par šo rekomendāciju īstenošanu. Turpmākajā darbā vēlams, lai Akadēmija vēl vairāk pievērstos Latvijas nacionālās attīstības jautājumiem, valsts attīstības procesu prognozēšanai un starpdisciplināru zinātnisko problēmu risināšanai, pieņemot attiecīgus lēmumus LZA Senātā. Nepietiekama ir privāto uzņēmēju iesais­tīšana pētniecisko projektu izpildē un inovācijā.

Valstī joprojām aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju un strādājošo novecošanos, t.sk., par zinātnieku novecošanos un gados jauno cilvēku piesaisti pētniecībā, it īpaši dabas un inženierzinātnēs. Nav izstrādāta programma zinātnisko kadru reemigrācijas stimulēšanā. Ļoti vēlams, lai LZA aktīvāk iesaistītos minēto jautājumu izzināšanā, problēmu skaidrošanā sabiedrībā un risināšanā Valsts pārvaldes institūcijās. Jautājums kļūst aizvien aktuālāks saistībā ar izdalīto budžeta papildlīdzekļu pārdomātu sadalīšanu un sagaidāmo līdzekļu pieaugumu turpmāk. Ar jaunākajām izmaiņām augstākās izglītības likumā panākts, ka zinātnisko iestāžu pētnieki un profesori nevar būt bakalauru, maģistru un promocijas darbu vadītāji. Uzraudzības padome uzskata, ka LZA sadarbībā ar IZM jānovērš tāda diskriminējoša attieksme un jāpanāk, lai pieredzējuši, starptautiski atzīti zinātnieki efektīvāk tiktu iesaistīti augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā.

Latvijas Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukums pastāv kopš 1996. gada. Aizvadītajos 10 gados Valsts emeritēto zinātnieku padome šo goda nosaukumu piešķīrusi 356 izcilākajiem Latvijas zinātniekiem, kuri pensionējušies uz 01.05.2006. Valsts emeritētā zinātnieka mūža grantu uz 01.04.2007 saņem 271 pensionētais zinātnieks, bet 85 emeritētie zinātnieki, kuriem bija piešķirts šis nosaukums, aizvadītajos gados (kopš 1996. g.) ir miruši.

Finansējums Valsts emeritēto zinātnieku grantiem kopš 1996. gada pieaudzis vairāk nekā 28 reizes un 2007. gadā sasniedzis 505 tūkst.latus. Ievērojams finansējuma kāpums ir 2007. gadā, kas deva iespēju emeritētajiem zinātniekiem, sākot ar 2007. gada 1. janvāri, palielināt mūža granta lielumu no Ls 100,– mēnesī uz Ls 150,–. 2007. gada finansējuma pieaugums dos iespēju šajā gadā Valsts emeritētā zinātnieka gada nosaukumu piešķirt vēl aptuveni 20 pensionētajiem zinātniekiem.

Līdz šim piešķirtie Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukumi un granti pa zinātņu nozarēm sadalās šādi: medicīnā – 65 (18,3% no kopskaita), inženierzinātnēs – 55 (15,5%), ķīmijā – 48 (13,5%), bioloģijā – 46 (12,9%), lauksaimniecībā – 35 (9,8%), fizikā – 31 (8,7%), filoloģijā – 16 (4,5%), vēsturē – 14 (3,9%), ekonomikā – 14 (3,9%), veterinārmedicīnā – 8 (2,2%), pedagoģijā – 7 (1,9%), filozofijā – 4 (1,1%), ģeoloģijā – 4 (1,1%), mākslas zinātnē – 3 (0,8%), mežzinātnē – 3 (0,8%), datorzinātnēs – 2 (0,6%), arhitektūrā – 1 (0,3%).

2006. gadā uz Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukumu pretendēja 57 pensionētie zinātnieki (no jauna iesniegtie 34 pieteikumi un atteiktie 23). Piešķirto finansu ietvaros Valsts emeritētā zinātnieka goda nosaukumu piešķīra 45 pretendentiem, bet atlika 12 pieteikumus.

2006. gadā turpinājās darbs pie Valsts emeritēto zinātnieku atmiņu krājuma rediģēšanas un sakārtošanas. Darbs ar iesniegtajiem materiāliem praktiski pabeigts, taču finanšu trūkuma dēļ to līdz šim nav izdevies izdot.

Aizvadītajā atskaites periodā turpināja darboties Valsts emeritēto zinātnieku biedrība “Emeritus” (agrāk klubs “Emeritus”), kurā apvienoti 129 emeritētie zinātnieki. “Emeritus” biedrība saviem biedriem 2006. gadā noorganizēja 2 ekskursijas; notika 4 biedrības sanāksmes, kurās nolasīti 4 priekšlasījumi un godināti biedrības biedri viņu nozīmīgākajās jubilejās. Lielu atbalstu Valsts emeritētajiem biedriem sniedz Zinātņu akadēmija, kas visiem pasākumiem bez maksas atvēl savas telpas, apmaksā transporta izdevumus ekskursijām. 2006. gada septembrī biedrībai “Emeritus” piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Joprojām valsts mērogā nav atrisināts jautājums par darba apmaksu Valsts emeritētajiem zinātniekiem, kuri vēl turpina darbu savā zinātnes nozarē, vadot grantus un piedaloties to izpildē. Saņemt atlīdzību par darbu, ko tie veic, aizliedz LR Ministru kabineta noteikumu “Par Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu” 3. pants. Šis pants nosaka, ka “Valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem”. Uzraudzības padome uzskata, ka šis 1995. gada 7. novembra (grozījumi 1997. g. 11. februārī) noteikumu pants ir jāgroza. Mūža grants, ko saņem Valsts emeritētie zinātnieki, ir atlīdzība par to darbu, ko viņi ir veikuši pirms aiziešanas pensijā, bet, ja viņi vēl spēj kvalitatīvi strādāt, tad par to ir jāsaņem atlīdzība.

Lai uzlabotu Valsts emeritēto zinātnieku veselības aprūpi, ir jāapsver jautājums par Valsts emeritēto zinātnieku apgādi ar veselības apdrošināšanas polisēm. Lai katram Valsts emeritētajam zinātniekam piešķirtu bezmaksas polisi, tam būtu nepieciešams apmēram 40 tūkst.latu.(rēķinot Ls 150,– par polisi). Apsverams arī jautājums par tālāku granta apmēru palielināšanu.

Akadēmijas finanšu pārskata revīziju ir veikusi zvērināto revidentu firma “Astrop” un tāpēc Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt revidenta funkcijas. Zvērināto revidentu vispārējais vērtējums ir pozitīvs. Saskaņā ar revidentu ziņojumu LZA pārskats par finansiālo stāvokli 2006.gada 31.decembrī, darbības rezultātiem un naudas plūsmu 2006.gadā sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība tiek finansēta no valsts budžeta un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

LZA pamatbudžetā 2006.gadā no valsts budžeta saņemts tranzīta pārskaitījums 613 734 lati, kas ir par ceturto daļu vairāk nekā 2005.gadā. No tiem 25,3% izlietoti darba samaksai un pakalpojumu apmaksai, 51,1% emeritēto zinātnieku pabalstiem, 23,6% grantu un projektu finansēšanai, starptautiskas sadarbības nodrošināšanai un citām vajadzībām.

Būtiska akadēmijas darbības finansu izdevumu daļa tiek segta no Lietu pārvaldes saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kuri pagājušā gadā bija 549 519 lati. Ieņēmumi veidojas no akadēmijas valdījumā esošo īpašumu veiksmīgas apsaimniekošanas, tas ir, no telpu un autostāvvietu izīrēšanas, kā arī no telekomunikāciju tehnisko iekārtu izvietošanas ēkas augšējos stāvos un servisa pakalpojumu sniegšanas to darbības nodrošināšanai.

Veicot karnīžu nosegšanu ar skārdu, pabeigta augstceltnes torņa daļas rekonstrukcija. Izremontētas darba kabinetu telpas 204 m² platībā, koridori un koplietošanas telpas divos stāvos, nomainīti logi ēkas pirmajam stāvam, rekonstruēta siltumapgādes sistēma konferenču un kino zālēm, iekārtots jauns grāmatu veikals vestibilā. Pārskata gadā augstceltnes dienesta divos divvietīgajos viesnīcas numuros tika izvietotas 60 personas no 15 valstīm, kuras ieradās Latvijā starptautiskās zinātnieku apmaiņas programmas ietvaros.

Akadēmijas valdījumā esošo pamatlīdzekļu vērtība ir 4,5 milj. latu, šie īpašumi ir pietiekoši veiksmīgi apsaimniekoti.

Uzraudzības padome uzskata, ka sakarā ar cenu tālāku pieaugumu siltumenerģijai, jāturpina logu nomaiņa, kā arī paaugstināma augstceltnē strādājošo informētība par ugunsdrošības pasākumiem.

LZA Statūti nosaka, ka viens no tās darbības mērķiem ir sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Uzraudzības padome atzīmē, ka visumā šis darbs noris sekmīgi. Šī darbība atspoguļota LZA ģenerālsekretāra pārskatā un LZA gadagrāmatā.

LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni vairākās starptautiskajās un starpvalstu organizācijās, kā arī starptautiskajās nevalstiskajās organizācijās. Parakstīti 29 sadarbības dokumenti ar citu valstu zinātņu akadēmijām. Turpinājās Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbība. Pagājušajā gadā vairākas aktivitātes īstenotas enerģētikas jomā.

Aizvadītajā gadā augusi sabiedrības un politiķu interese par zinātni, palielinājies zinātnes prestižs sabiedrībā. Zināma loma šeit bijusi LZA nosauktajiem nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem, to popularizācijai.Laba sadarbība izveidojusies ar “LTV Panorāmu”, vairākiem laikrakstiem, t.sk. “ Latvijas Vēstnesi”, ”Latvijas Avīzi”, “ Neatkarīgo Rīta Avīzi” un citiem plašsaziņas līdzekļiem. Pieprasīts ir LZA, LZP un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstis”, kā arī LZA gadagrāmata, zināmu popularitāti ieguvusi LZA veidotā Latvijas zinātnieku datu bāze internetā, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas biļeteni.

Saskaņā ar Akadēmijas Statūtu 5.5. punktu Uzraudzības padome iepazinās un vērtēja Senāta, Prezidija un Valdes lēmumu izpildi. Padome konstatē, ka Prezidija un Valdes sēdes notiek regulāri (attiecīgi reizi nedēļā un reizi divās nedēļās). Tā izlases veidā iepazinās arī ar daļu šiem lēmumiem un būtisku kritisku piezīmju tai nav. Iepriekšējā gada aprīļa LZA pilnsapulces izteiktie priekšlikumi tika izskatīti LZA Senāta 2006.g. 25.aprīlī. Uzraudzības padome gan atzīst, ka pieņemto lēmumu izpildei visos līmeņos būtu jāveltī vēl lielāka uzmanība. Tāpat svarīgi sekmēt birokrātijas izpausmju samazinājumu zinātniskā darba organizēšanā.

Joprojām aktuāls ir jautājums par LZA locekļu sastāvu un stratēģiju šī sastāva iespējamām izmaiņām. Jau vairākus gadus diskutējām par Akadēmijas sastāva atjaunošanas nepieciešamību, tomēr faktiski noris nepārtraukta tā novecošanās. Turklāt noris zinātnisko darbinieku skaita samazināšanās un Akadēmijas locekļu īpatsvara sistemātiska palielināšanās zinātnieku sastāvā. LZA Statūtos noteiktais akadēmiķu un korespondētājlocekļu un goda locekļu maksimālais skaits gan nav sasniegts, taču apsverams ir jautājums par šī skaita tālāka pieauguma nepieciešamību apstākļos, kamēr nepieaug zinātnieku kopskaits.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2007.gada 2.aprīlī.

Padomes priekšsēdētājs: akad.P.Zvidriņš
Padomes locekļi: akad. E.Blūms, akad. A.Kalniņš,
akad. R.Kondratovičs, akad. Ē.Mugurevics, akad. R.Rikards, akad. A.Strakovs

Panākt pretī – tā savu darbu izstādes nosaukumu skaidro Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, Audio vizuālo mediju mākslas nodaļas vadītājs Jānis Murovskis. Uzskatot, ka skatītāja izpratne par ikvienu mākslas darbu sākas tieši ar šādu “pretī panākšanu” mākslinieka domai un domas iemiesojumam, Jāņa Murovska teiktais intriģē. Tāpat kā izstādē skatāmie darbi – klasiska grafika, lielformāta grafika, kurā jaušama datortehnikas klātbūtne un pavisam neredzēti – darbi ar dzīvu uguntiņu – simtiem mazu, mirgojo?u lampiņu. Rezultāts pārsteidz un fascinē. Te jau ir tā pretī panākšanas jēga – mākslinieks, atrodot neparastu elementu klasiskajā sietspiedes tehnikā veidotajā darbā, izmantojis to jaunā idejā, pievienojot moderno tehnoloģiju iespējas.

LZA prezidents Juris Ekmanis atgādināja, ka Jāni Murovski un Zinātņu akadēmiju jau saista viens visiem labi zināms darbs – Letonikas I kongresa un vēlāk visas Valsts programmas logo. Runāja LZA goda loceklis LMA rektors Jānis Andris Osis, LZA goda locekļi Džemma Skulme, Jānis Strupulis, studiju biedrene māksliniece Gunta Plotka, māksliniece Arta Dumpe. Un visi runātāji uzsvēra autora darba mīlestību, virtuozitāti, tieksmi pēc novatoriskā. Sirsnīgus sveiciena vārdus no plenēra Lietuvā atsūtīja Jāzeps Pīgoznis, kurš Jāni Murovski no studiju prakses laikiem atcerējās kā izcili darbīgu un kārtīgu studentu.

Zinātņu akadēmijas izstāžu telpā mirgo un laistās noslēpumainas gaismiņas Kosmosa acī, Cilvēka saprātā... Varbūt tā. Bet varbūt pavisam citādi Bet tā es, skatītāja, panākot pretī autora uztverei, saprotu šos darbus. Paldies māksliniekam par uzaicinājumu padomāt. Un priecāties.

8.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu”.

Latvijas Zinātnes padomes sastāvs tiek veidots atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 15.pantā noteiktajai kārtībai: no IZM ir deleģēta valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos K.Vāgnere; no Latvijas Zinātņu akadēmijas – A.Siliņš, J.Jansons, E.Grēns un B.Andersons; no Latvijas Zinātnieku savienības – A.Āboltiņš; no Rektoru padomes – J.Vētra; un pa vienam pārstāvim no zinātnes nozaru ekspertu komisijām – M.Auziņš no Dabaszinātņu un matemātikas komisijas; L.Ribickis no Inženierzinātņu un datorzinātnes komisijas; V.Pīrāgs no Bioloģijas un medicīnas zinātnes komisijas; E.Birģele no Lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātņu komisijas un B.Kalnačs no Humanitāro un sociālo zinātņu komisijas. Ekspertu komisiju nominētie pārstāvji ir nominēti, ņemot vērā Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju vēlēšanu rezultātus, kas notika 2007.gada 11. un 12.janvārī.

Godājamais Zinātņu akadēmijas prezidents! Godājamie pilnsapulces locekļi!

Es esmu daudzkārt piedalījusies sēdēs šajā zālē un atceros visdažādākās izjūtas: diezgan melnu pesimismu, kad zinātnei klājās ļoti grūti, bet šobrīd ir pavisam citas izjūtas – ir sācies absolūtas augšupejošas līknes laiks. Tātad ļoti atbildīgs laiks. Jāizsaka lielu paldies visiem tiem, kas sekmējuši zinātnes finansējuma pieaugumu un likumu sakārtošanu. Mums tagad ir citas rūpes – kā apgūt visas tās iespējas, kas tiek piedāvātas. Iespējas ir milzīgas, sācies projektu apgūšanas laiks. Ir jāprot to darīt. Ļoti daudzi vēl to tā īsti labi neprot. Uz to ir maksimāli jākoncentrējas, vārds “interdisciplinārs”, ko mēs jau ilgi lietojam, sāk iegūt patiešām pilnvērtīgu un nopietnu nozīmi. Jo tīkli būs plašāki, jo tie būs vērtīgāki. Mēs esam pieraduši norobežoties savās zinātnes nozarēs, sašķelties, bet tur, kur mēs esam apvienojušies, tur mums ir veicies. Apvienošanās zinātnisko tīklu sistēmās būtu jābūt vēl plašākai. Gribētos, lai dabaszinātnieki, kam tagad ir piešķirta zaļā gaisma, nedomātu, ka humanitārās un sociālās zinātnes ir mazliet otršķirīgas. Tie tīkli, kuros būs kopā gan fizika, gan medicīna, gan tieslietas, gan ētika, gan socioloģija un ekonomika būs daudz stiprāki nekā atsevišķu nozaru tīkli. Tā ir mana absolūta pārliecība. Ja mēs raugāmies uz Eiropu kā milzīgu civilizāciju, redzam, ka visaugstākās vērtības tomēr Eiropā ir cilvēka dzīvībai, dzīves kvalitātei, tiesiskumam un personības attīstībai, ko sekmē zinātne un tehnoloģijas. Eiropas spēks ir tehnoloģijās, bet Eiropai vajag sargāt un attīstīt arī savu otru spēku – kultūras saprašanu, kultūru dialogu, toleranci un cilvēku tiesību veidošanu. Tieši šī otrā puse ir humanitāro u sociālo zinātņu spēks, izpratne un tieši šīm zinātnes jomām ir maksimāli jākopj šīs Eiropas vērtības. Gribu izteikt pateicību Latvijas Zinātņu akadēmijai par to, ka Valsts programma “Letonika” atrodas šeit un ka Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa kalpo kā liels tīkla jumts, kā menedžeris. Klausoties šodien Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidenta iespaidīgo runu, bija redzams, ka Lietuvas Zinātņu akadēmija prot menedžēt daudzus tīklus. Man liekas, ka mūsu Zinātņu akadēmija arī varētu vēl daudz iespaidīgāk vadīt uz kopēju uzvaru Eiropas Savienībā.

Jautājums, kas mani uztrauc – izglītības kvalitāte. Varbūt Akadēmijai nav tiešs sakars ar pamatskolām un vidusskolām, bet tad, kad mēs esam pasniedzēji un profesori, mēs ieraugām, kādi atnāk vidusskolēni pirmajos kursos. Liels skaits manu kolēģu saka, ka vidusskolas izglītības līmenis nemaz tik strauji uz augšu neiet. Mēs redzam daudzas izglītības kļūdas. Taisnība ir akadēmiķim I.Lācim, kurš vienā no Senāta sēdēm teica: “Mīļie akadēmiķi, cik daudz laba jūs esat darījuši savām skolām?” Arī tā ir taisnība. Skolas ir jaunās zinātnieku paaudzes sākuma punkts. Skolās kārtējo reizi notiek izglītības reformas, skolās ir pazaudēta un ir jāatjauno eksakto zinātņu mācīšana, jo tas ir racionālas domāšanas pamats. Bet mācību programmās tiek trīskārt samazināta kultūras vēstures mācīšana, loģika netiek mācīta. Globalizācijas laikmetā mēs arvien vairāk saskarsimies ar no mums pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, citas ticības, mentalitātes, reliģijas. Šie cilvēki būs te, strādās kopā ar mums, un ja mēs gribam būt toleranti, tad mums ir jāapgūst reliģiju vēsture, mentalitāšu atšķirības, jāmācās par civilizācijām, par kultūrām, lai Eiropā stiprinātu šo otro, ārkārtīgi nozīmīgo dimensiju. Un pats pēdējais – piekrītu, ka vajag attīstīt doktorantūru, paldies tiem, kas teica, ka jāatbalsta profesūru, kas vada promocijas darbus, ir jāpalielina doktoru skaits, bet gribētos, lai šis zinātnes uzplaukums gūtu atbalstu vēl plašākā mērogā. Doktoranti būs tie, kas nāks pēc mums, kurus mēs atstāsim savā vietā. Bet, mācot studentus, es redzu reizēm pat nepateiktu vēlmi – studenti ļoti daudzi smagi strādā, strādā sliktās vietās – Narvesen kioskos, par apkopējām, jo jānopelna dzīvošanai un studiju maksām. Studenti saka – kad jūs, zinātnieki uzplauksiet, varbūt jūs arī mūs paņemsiet savos projektos, kaut par laborantiem, mums ļoti gribas kaut mazliet pieskartie savai nākotnes specialitātei. Mans lūgums – zaļo gaismu ne tikai doktorantiem, bet jaunajai paaudzei vispār, ļaujot jau pirmajos kursos pieskarties tai zinātnes nozarei, kurā viņi būt kopā ar mums. Paldies.

2007.gada 12.aprīlī, LZA Pavasara pilnsapulcē

19. aprīlī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Atsaucoties LZS Valdes priekšēdētāja A. Āboltiņa uzaicinājumam, uz to iepazīšanās un kontaktu nodibināšanas nolūkā bija ieradušies Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji – Valdes priekšsēdētājs Jānis Jaško un Valdes loceklis Aigars Atvars. Jauno Zinātnieku apvienība tika izveidota, lai jaunie zinātnieki, galvenokārt augstskolu doktoranti, varētu izstrādāt kopīgu viedokli, kuru vajadzības gadījumā aizstāvēt ES vai citās oficiālās institūcijās un valsts iestādēs. Iecerētas interdisciplināras zinātniskas konferences un semināri par aktuāliem, jaunos zinātniekus interesējošiem jautājumiem. Otrs darbības virziens – finansējumu meklēšana, kas galvenokārt izpaužas kā informācija par iespējām iegūt dažādas stipendijas un piedalīties konkursos. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju JZA meklē veidus, kā atbalstīt jaunos zinātniekus un motivēt jauniešus zinātniskajai darbībai. Finansiālo atbalstu JZA izveidošanai sniedza Šveices fonds Igaunijas, Lietuvas un Latvijas zinātnes atbalstam, tādēļ Baltijas valstīs Jauno Zinātnieku apvienības izveidojās praktiski vienlaicīgi un savā starpā sadarbojas.Tā Igaunijas iniciatīva bija rīkot jauno zinātnieku kursus projektu vadīšanā, kuru rīkošanu daļēji finansēja Šveices fonds, daļēji – Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija.

LZS Valdes locekļus interesēja vairāki jautājumi, piemēram – kāds ir jauno zinātnieku vecuma diapazons. Padomju laikā robeža bija 35 gadi. Izrādās, ka ES ir pieņemts par jauno zinātnieku uzskatīt 2 – 9 gadus pēc doktora grāda aizstāvēšanas. Praktiski Jauno zinātnieku apvienībā šobrīd pamatā ir doktoranti un 3 – 4 ir maģistranti. Vēl bija jautājums, kādas zinātņu nozares ir vairāk pārstāvētas? Vairāk – eksaktās un dabaszinātnes. Mazāk – humanitārās, kuras Valdē pārstāv Inese Sviestiņa no Kultūras akadēmijas. Jānis Jaško apgūst vides zinības, Aigars Atvars ir LU doktorants lāzerfizikā.

Uz jautājumu, ko JZA cer sagaidīt no LZS, atbilde skanēja – informācijas apmaiņu, kopējus pasākumus, piemēram, konferences, seminārus utt. Tūdaļ Jauno Zinātnieku apvienības pārstāvjus uzaicināja uz LZS kongresu 25. maijā ne tikai kā pasīvus klausītājus, bet uzstāties debatēs un pastāstīt plašākai zinātnieku auditorijai par savu organizāciju. Tika ierosināti arī vairāki abu organizāciju sadarbības modeļi, kurus apspriest JZA Valdē un izvēlēties piemērotāko. Piemēram, JZA varētu tikt pārstāvēta LZS Padomē un tādējādi saņemt aktuālo informāciju par LZS aktivitātēm.

LZS Valde apsprieda darbu pie savienības reģistrēšanas Zinātnisko institūciju reģistrā (ziņoja I. Bondare).

Lielākā sēdes daļa tika veltīta kongresa rīkošanas organizatoriskiem jautājumiem – biedru sarakstam, ielūgumiem, pilnvarām, delegātu reģistrācijai.

Vēlreiz atgādinām:

Darba kārtība:

LZS Valdes pārskata ziņojums
LZS Valdes priekšsēdētājs A. Āboltiņš

Revīzijas komisijas ziņojums

Valsts loma zinātnes tālākajā attīstībā
LR izglītības un zinātnes ministre B. Rivža

Zinātniskā darba stāvoklis un iespējas Latvijā
LZP priekšsēdētājs, LZA prezidents J. Ekmanis

Radošo spēju attīstīšana zinātnē un uzņēmējdarbībā
Prof J.R. Kalniņš

Debates

LZS Padomes un Revīzijas komisijas vēlēšanas

Lūdzam Latvijas Zinātnieku savienības biedrus un interesentus piedalīties kongresā ar savām pārdomām un ierosinājumiem. Tie, kuri vēlas kļūt par LZS biedriem, var ierasties kongresā, līdzi ņemot vajadzīgās rekomendācijas, uz vietas izpildīt formalitātes, lai jaunievēlētā Valde varētu viņus uzņemt LZS.

2007.gada 29.maijā plkst. 14.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats “Kallimaha himnu poētika”.
Recenzenti: Dr.habil.philol. Juris Kastiņš; Dr.philol. Ojārs Lāms; Dr.philol. Sandra Meškova.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007. gada 1.jūnijā plkst.16.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. ekon.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats – “Subsidaritātes principa pielietojums kompetences sadalē Latvijas publiskajā pārvaldē”. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare– uzņēmējdarbības vadība.
Recenzenti: Dr. fiz., profesors Andris Kangro; Dr. ģeogr. as. prof. Pēteris Šķiņķis; Dr. ekon., prof. Sulevs Maeltsemees.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 1.jūnijā plkst.14.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. ekon.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats – “Krāpšanas riska novērtēšana”. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare– uzņēmējdarbības vadība.
Recenzenti: Dr. ekon., profesore Inta Brūna; Dr. ekon., prof., Žanete Ilmete; Dr. ekon., prof. Sulevs Maeltsemees.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 5. jūnijā plkst 14 Latvijas Mākslas akadēmijā notiks

promocijas darba “Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā” aizstāvēšana.
Recenzenti: Dr. habil. art. E.Kļaviņš, Dr. art. S.Pelše (LMA MVI), Dr. art. J.Kalnačs (Vidzemes augstskola).
Ar promocijas darbu var iepazīties LMA bibliotēkā.

***

2007.gada 8.jūnijā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, LU Medicīnas, Farmācijas un Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Jauna tipa 1,4–dihidropiridīnu atvasinājumu neiroprotektējošās darbības pētījumi toksicitātes modeļos in vitro” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.biol. R.Muceniece, Dr.med. A.Skutelis, Dr.med. J.Ramanauskas (Lietuva).
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007.gada 8.jūnijā plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, LU Medicīnas, Farmācijas un Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Melanokortīnu receptoru ligandu ietekme uz centrālajiem un perifērajiem iekaisuma procesiem” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.med. J.Bērziņš, Dr.med. G.Trofimovičs, Dr.hab.med. D.Par?ins (Krievija). Dr.habil.med. N.Sjakste, Dr.med. A.Skutelis, Dr.med. A.Rinken (Igaunija).
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 13. jūnijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Cukura diabēta pacientu sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekme uz glikēmijas kontroli” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: A.Lejnieks, profesors (RSU); P. Eglīte, profesore (LZA Ekonomikas institūts); Z. Padaiga profesors (Lietuva)
Ar promocijas darbiem var iepazīties RSU, Akadēmiskajā un Nacionālajā bibliotekās, RSU mājas lapā www.rsu.lv.

***

2007. gada 15. jūnijā plkst. 10.00 Kaļķu ielā 1 RTU 407. auditorijā notiks

promocijas darba “Investīciju lēmumu pieņemšana riska apstākļos” aizstāvēšana RTU P–09 promocijas padomes sēdē Ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. oec., RTU profesors Remigijs Počs; Dr. habil. oec., LU profesors Elmārs Zelgalvis; Dr. habil. oec., Nikolaja Kopernika Universitātes (Polija) profesors Voicehs Kosidovskis.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas iela 10”

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2007.gada 05. marta sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu ILZEI NORVELEI pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Pieaugušo mācīšanās stratēģijas tālmācības studijās”.
Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības Promocijas padome 2007.gada 21.martā atklātā sēdē piešķīra tiesību doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes Starptautisko tiesību apakšnozarē ARTŪRAM KUČAM par promocijas darbu “Tiesību uz vārda brīvību un neiecietību, diskrimināciju kurinošas runas aizlieguma līdzsvarošana”.
Balsošanas rezultāti: par – 5, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības Promocijas padome 2007.gada 21.martā atklātā sēdē piešķīra tiesību doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes Starptautisko tiesību apakšnozarē KRISTĪNEI DUPATEI par promocijas darbu “Eiropas Kopienas dzimumu līdztiesības tiesības Latvijā. Personu tiesības saistībā ar bērna piedzimšanu”.
Balsošanas rezultāti: par – 5, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Valststiesības, Krimināltiesības un Starptautiskās tiesības Promocijas padome 2007.gada 21.martā atklātā sēdē nepiešķīra tiesību doktora zinātnisko grādu Juridiskās zinātnes Starptautisko tiesību apakšnozarē ARNIM BUKAM par promocijas darbu “Prejudiciālo nolēmumu procedūra ES dalībvalstu tiesās”.
Balsošanas rezultāti: par – 2, pret – 3, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padome 2007.gada 22. martā atklātā sēde piešķīra tiesību doktora (Dr.iur.) zinātnisko grādu LAURIM LEJAM par promocijas darbu “Līzinga līgumu kvalifikācija un saturs Latvijas privāttiesībās”.
Balsošanas rezultāti: par – 4, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padome 2007.gada 22. martā atklātā sēde piešķīra tiesību doktora (Dr.iur.) zinātnisko grādu INESEI LĪBIŅAI par promocijas darbu “Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība – to aizskāruma gadījumā”.
Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padome 2007.gada 22. martā atklātā sēde piešķīra tiesību doktora (Dr.iur.) zinātnisko grādu LĪGAI MEŅĢELEI–STILLEREI par promocijas darbu “Pretrunas starp īpašuma tiesībām uz mežu un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē”.
Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – 0, nederīgu biļetenu nav.