Par “Zinātniskās darbības likuma” grozījumiem

Rīga, 2007. gada 27. jūnijā

LR Valsts prezidentei akadēmiķei Vairai Vīķei – Freibergai

Aktīvi līdzdarbojoties 2007. gada 21. jūnijā LR Saeimā pieņemto “Grozījumu “Zinātniskās darbības likumā”” sagatavošanā, Latvijas Zinātņu akadēmija, tāpat kā liela daļa Latvijas zinātnieku sabiedrības, apsprieda Likuma papildinājumus un uzskata par pienākumu izteikt savu viedokli.

Zinātnieki ar gandarījumu uztver zinātniskās darbības likumdošanas precīzijas.

Likuma desmitā panta piektajā punktā teikts: “Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem PSRS Augstākās atestācijas komisijas piešķirtais zinātņu kandidāta vai zinātņu doktora grāds tiek pielīdzināts LR doktora zinātniskajam grādam”. Eiropas diplomu atzīšanas jeb Lisabonas Konvencija paredz, ka grāda, diploma īpašniekam ir tiesības uz sava grāda izvērtēšanu. Tā kā 1992. gada pielīdzināšanas procedūra ir beigusies, atlikušajiem nepielīdzinātajiem ir tiesības to realizēt. Te ir runa par gadījumu, kad zinātnieks, speciālists dabas vai tehniskajās zinātnēs, kādu subjektīvu motīvu vai neapdomības dēļ nav pielīdzinājis savu disertāciju 90. gados.

Norobežojoties no prognozēm, ka, pieaugot zinātnes finansējumam no LR valsts budžeta, Eiropas Savienības un citiem, t.sk. privātajiem avotiem, šo “nokavēto grādu pielīdzināšanu” izmantos “amatu un siltu vietu kārotāji”, LZA uzskata, ka nedaudzajiem nenostrificētajiem zinātniekiem iespēja ir jādod. Ar šādu attieksmi – salvo iure – neaizskarot tiesības – Latvijas rīcība atbilst Lisabonas Konvencijai. Piebildīsim, ka zinātnes attīstība mūsdienās ik pēc desmit – piecpadsmit gadiem liek pārvērtēt iepriekš sasniegto. Lai pielīdzinātais doktors pretendētu uz vadošā pētnieka vai augstskolas mācībspēka vietu, viņam, tāpat kā visiem, būs jāiztur konkurss ar striktiem noteikumiem – pēdējo gadu zinātniskās darbības izvērtējumu, atbilstību amatam u.d.c.

Desmitā panta sestais punkts attiecas uz PSRS iegūto grādu, “kas pamatojas uz marksismu – ļeņinismu.... kā arī darbu, kurā slavināta totalitārā ideoloģija vai kurā noniecināts vai noliegts Latvijas Republikas valstiskums”. Šie grādi “nav pielīdzināmi”.

Lisabonas Konvencija uzsver, ka kvalifikācijas atzīšanu nedrīkst atteikt pretendenta pārstāvētās valsts, izcelsmes vai pārliecības dēļ. Pielietojot šo nostādni humanitāro/sociālo zinātņu sfērā, vērtējumā noteicošajam jābūt neapšaubāmam, no pirmavotiem gūtam faktu materiālam, kas atspoguļo to vai citu laikmeta parādību.

Latvijas Zinātņu akadēmija atzinīgi vērtē arī 21. panta papildinājumus, kuri precīzi nosaka zinātnisko institūtu organizatorisko struktūru Latvijā un ļauj pilnībā izmantot to potenciālu.

“Zinātniskās darbības likumam” jāsabalansē Latvijas vajadzības pēc kvalificētiem kadriem, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, ar taisnīgu jautājuma risinājumu, ievērojot cilvēktiesības un Latvijas zinātnes politiku reglamentējošās ES konvencijas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš

Reta manta – labestība

Pasniegtas Cicerona un Mērfija balvas

Laikā, kad Latvijas žurnālisti, kuri sevi, pašu vārdiem runājot, iecēluši sabiedrības sargsuņu lomā, bezmaz vai katrā masu saziņas līdzeklī vairo neiecietību un agresivitāti un tur sabiedrību nepārtrauktā stresā, kas, no dakteru teiktā, ir viens no ļaundabīgo audzēju izplatības iemesliem, ir noticis kaut kas tāds, kas neiekļaujas vispārpieņemtajā – 20. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā tradicionālās Cicerona balvas no žūrijas komisijas priekšēdētāja akadēmiķa Jāņa Stradiņa un žūrijas komisijas locekļu - Latvijas Universitātes Komunikāciju studiju nodaļas asociētā profesora Ābrama Kleckina un docenta Miervalža Mozera rokām saņēma žurnālisti un reklāmas darbinieki par to, ka savus labos darbus bija veikuši, vairojot cilvēkos labestību un pozitīvas emocijas. Par pētniecisko žurnālistiku, ilgstoši veidojot skatītājos tik iecienīto LTV 1 raidījumu ciklu “Ielas garumā”, “Ciceronu” (kā teica M. Mozers – krietna jaunpiedzimuša bērna svarā) saņēma Lilita Eglīte. “Mēs universitātē ienācām vienlaicīgi – es kā pasniedzējs un Lilita kā studente”, teica Ā. Kleckins, priecājoties par to, ka Lilita spējusi ilgstoši veidot darbietilpīgus pētnieciskus raidījumus ar milzīgu labestības un cieņas “lādiņu”, nevienu nepazemojot un nenoniecinot – ne raidījuma dalībniekus, ne skatītājus. Tā ir reta īpašība laikā, kad, ne bez žurnālistu līdzdalības, tiek kultivēta necieņa pret “da jebko” (arī žurnālistu iecienīts teiciens) – sākot ar valsts pirmo personu un beidzot pret jebkuru dzīvu radību, kura nevar atbildēt ar lielu rīkli, asiem zobiem un cietu dūri.

LNT kampaņa “Labestības diena”, kura spēja savākt gandrīz 150 000 latu slimu bērnu atbalstam, ir vēl retāks gadījums, jo tā nebija paredzēta “TV seju” izrādīšanai, pat ne TV kanāla reitinga pacelšanai, kaut gan, protams, LNT reitingu tā pacēla krietni vien. Žēl, ka uz balvas pasniegšanu nebija tikusi “Labestības dienas” “lielā loze” aktrise Katrīna Pasternaka, lielā mērā pateicoties kurai kampaņa bez skatītāju jūtināšanas un žēlināšanas spēja panākt to, ka “bagāts viņš, bet mīkstu sirdi” no kabatas vilka laukā nevis nēzdodziņu, bet čeku grāmatiņu.

Toties kuplā pulkā bija ieradusies DDB Latvija veidotās TELE-2 reklāmas kampaņas “Zelta zivtiņa” kompānija, kas ar labu gaumi un humoru panākusi to, ka apnicīgās reklāmas “starpspēles” TV skatītāji piecieš, baidīdamies palaist garām kādu no “Zelta zivtiņas” “sērijām”.

Cicerona balvai bija pieteikti vairāk nekā 80 nominantu. Balvas saņēma trīs, bet atzīmēti tika vēl daži, kā, piemēram, avīzes “Čas” žurnālists Jevgeņijs Orlovs par aktuālām reportāžām, īpaši uzsverot viņa perfekto krievu valodu, uz ko viņš atbildēja, ka nav studējis žurnālistiku, bet krievu filoloģiju, lieku reizi atgādinot, ka labam žurnālistam nepietiek ar žanru apgūšanu vien. Vajadzīgs vēl kas, un – jo vairāk, jo labāk.

Atzīmēts tika arī Radio SWH par Eirovīzijas parodiju un kampaņa “Help - par dzīvi bez tabakas”.

Neizbēgams Cicerona balvas pavadonis ir Mērfija balva, kura tiek piešķirta tajos gadījumos, kad “gribēja - kā labāk, sanāca - kā ...”(“parasti” laikam būtu par mīkstu teikts). Tās saņēmējiem bija pietrūcis veselīgā humora un viņi uz balvas pasniegšanas ceremoniju nebija ieradušies. Šīgada Mērfija balva bija piešķirta SIA “Nelss” kampaņai “Nāc, pārtikas mums nav!” – par reklāmas telpas piesārņošanu ar nekvalitatīvu vēstījumu (es to formulētu stingāk – par morālu vērtību graušanu, jo nedrīkst necienīgi izturēties pret ēdienu) un SIA “Rīgas satiksme” - par neprasmīgu skaidrojumu jaunas maksas kārtības ievie?anai tramvajos.

3. jūlijā notika Cicerona balvas pasniegšanas otrā kārta – trīs Baltijas valstu prezidentiem balvu pasniedza par Baltijas valstu attīstības un sasniegumu sekmēšanu un popularizēšanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

Kā parasts, nosakot Cicerona un Mērfija balvu laureātus, žūrijas komisija uzmanību pievērsa arī interneta balsojumam.

Starp citu, atgriežoties pie sākumā pieminētās žurnālistu sūtības, atcerēsimies, ka paši savas un apkārtējo drošības dēļ sargsuņus parasti turam pie ķēdes, bet aklā pavadonis drīkst tramvajā braukt par brīvu.

Cerības un cilmes šūnas

Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sēde šī gada martā izvērtās par aizraujošu notikumu, ja vārdu “aizraujošs” var piemērot nopietnai bioloģiski medicīniskai tēmai “Cilmes šūnas: teorija un prakse”. Cilmes šūnas ir ne tikai biologu un mediķu, bet arī plašas sabiedrības uzmanības un pārspriešanas objekts, par tām raksta bērnu kopšanas un skaistumkopšanas žurnāli, tiek intervēti Amerikā dzīvojošie un praktizējošie latviešu ārsti (Dr. med. Edvīns Gunārs Krečko, Dr. med. Kārlis Ullis). Zinātņu akadēmijā netika jautāts “Cilmes šūnas – vai panaceja?” (“Ieva”, 2007 Nr. 24), tur nopietni zinātnieki stāstīja par nopietnām lietām – akadēmijas korespondētājlocekle P. Stradiņa universitātes profesore Māra Pilmane iepazīstināja ar embrioloģiju, cilvēka un eksperimenta dzīvnieku cilmes šūnām un indukciju, P. Stradiņa universitātes profesore Dr. med. Sandra Lejniece ziņoja par alogēna asinsrades cilmes šūnu transplantāciju – darbības mehānismu un pielietošanu medicīnā, Dr. biol. Jānis Ancāns runāja par somātiskās cilmes šūnām un to pielietojumu eksperimentālajā medicīnā, kas sevišķi attīstījies pēdējo piecu gadu laikā. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē 2006. gadā ir uzsākts ERAF finansēts lietišķo pētījumu projekts, kura mērķis ir izdalīt un pavairot somatiskās cilmes šūnas no cilvēka ādas audiem, pārbaudīt un salīdzināt līdz šīm iegūtos datus un veikt eksperimenālu šūnu izolēšanas un pavairošanas procesu optimizāciju (cilmes šūnas līdz šim iegūtas no dažādiem ķermeņa ādas rajoniem donoriem vecumā no 30 līdz 56 gadiem). Šī projekta ietvaros ir uzsākta sadarbība ar Roterdamas universitātes (Nīderlande) Transplantoloģijas departamentu. Ar ļoti specifisku ziņojumu par levāna un dekstrāna atvasinājumu ietekmi uz peļu embrionālo cilmes šūnu diferenciāciju uzstājās Dr. biol. Armands Vīgants.

Visvairāk klausītāju jautājumu tika uzdots prof. Sandrai Lejniecei, jo viņa runāja par jau izārstētiem smagās, bieži nedziedināmās slimības – akūtās leikozes slimniekiem. Pie tam nevis nezin kur pasaulē, bet tepat pie mums, Latvijā. Sēdes reglaments katram ziņotājam bija atvēlējis stingri noteiktu minūšu skaitu, tādēļ norunājām ar prof. Sandru Lejnieci tikties slimnīcas “Linezers” Hematoloģijas centrā, kuru viņa vada.

– Tādas šūnas, kuras daloties spēj veidot dažādus audus un orgānus. Ja tās implantē slimā orgānā, var notikt šī orgāna atjaunošanās. Visas cilmes šūnas dalās divās lielās grupās – embrionālās cilmes šūnas, ko iegūst no cilvēka embrijiem 5. – 6. attīstības dienā, šobrīd tās galvenokārt ir zinātnes izpētes objekts, un tās , ko mēs saucam par pieaugušām cilmes šūnām un kurām bez zinātniskās izpētes jau ir liela nozīme praktiskajā medicīnā, it sevi?ķi hematoloģijā. Es gribētu teikt, ka praktiskajā medicīnā vienīgā specialitāte, kas šobrīd strādā ar pieaugušām cilmes šūnām, ir hematoloģija. Lielāko daļu akūto leikožu var izārstēt tikai tad, ja tiek veikta cilmes šūnu transplantācija. Ja pacientam ar akūto leikozi ir nepieciešama transplantācija un ja ir donors, tad mēs ņemam no donora veselas asins cilmes šūnas un tās pārstādām, transplantējam slimniekam. Tas kardināli atšķiras no sirds vai nieru transplantācijas, kad orgānus ņem no miruša cilvēka, pārstāda slimniekam un šie orgāni turpina funkcionēt. Pie mums viss notiek šūnu līmenī. Arī terapija ir pilnīgi citā līmenī kā līdzšinējā terapija. Mēs zinām, kā šūnas darbosies organismā, mēs tās ievadām un gaidām pozitīvo rezultātu. Protams, komplikācijas var būt gan orgānu, gan šūnu transplantācijas gadījumā, jo medicīnā nekas nav bez komplikācijām, bet tas, ka mēs esam spējuši to hematoloģijā realizēt, Latvijai ir liels sasniegums.

– Gan ģimenes loceklis, gan kāds ārpus ģimenes.

– Nē. Tas, kurš piedzims ģimenē, tās pieaugušam loceklim nederēs. Jūs runājat par to nozari, ko sauc par nabas saites cilmes šūnu transplantāciju. Bērniņam piedzimstot, no placentas un nabas saites atsūc asinis, kas satur cilmes šūnas. Tā jau daudzi domā, ka no jaundzimušā bērniņa var iegūt cilmes šūnas un transplantēt ģimenes pieaugušajam, kuram ir kādas problēmas, taču nabas saites cilmes šūnas pieaugušajam neder tā iemesla dēļ, ka to ir par maz. Lai šūnas transplantētu, ir jābūt noteiktam šūnu daudzumam uz vienu cilvēka svara kilogramu, vismaz diviem miljoniem šūnu uz vienu kilogramu. Tas cilmes šūnu daudzums, ko var iegūt no jaundzimušā, pietiktu viņam pašam, kamēr viņš ir bērniņš, vai citam bērniņam līdz noteiktam vecumam. Jaundzimušā cilmes šūnas nav saskārušās ar svešiem antigēniem, tās skaitās labākas, veselīgākas, bet to daudzums ir ierobežots. Šobrīd mēģina šīs šūnas pavairot laboratoriski, bet vēl nav izstrādātas tādas metodes, lai nabas saites cilmes šūnas laboratorijā varētu izaudzēt vairāk un tad pārstādīt pieaugušajiem. Pagaidām to pietiek bērnam – māsai, brālītim, ja viņi ir bērna vecumā. Varbūt, ka pēc 10 gadiem tiešām būs izstrādāta metode, kā paņemt cilmes šūnas no jaundzimušā, ja vajadzēs, pavairot un transplantēt pieaugušam ģimenes loceklim. Amerikā tā dažkārt dara – ja ģimenē ir slims bērniņš un viņam nav donora, tad gādā viņam brālīti vai māsiņu cerībā, ka viņi būs saderīgi.

– Tikai brāļi un māsas. Vislabākie donori ir vienas olšūnas dvīņi, tad tas vispār ir ideāls gadījums. Vēl tiek pārbaudīti brāļi un māsas. Jo viņu vairāk, jo lielāka varbūtība, ka kāds no viņiem var būt donors. Parasti tuvinieki lūdz pārbaudīt arī vecākus, brālēnus un māsīcas, bet tas vairāk ir tāds psiholoģisks mierinājums.

– Diemžēl neder gan, jo bērnam ir puse gēnu no viena vecāka un puse no otra. Ja brāļu un māsu nav, tad jāmeklē citur.

– Tā ir Latvijas un arī Rietumeiropas nelaime. Kā lasām presē, nekādu problēmu ar donoriem nav spāniski runājošām ģimenēm Amerikā un arī Spānijā, kur ir kupls bērnu pulks. Ja pie manis atnāk kāds un saka, ka viņam ir četri brāļi un māsas, tad parasti kāds no viņiem var būt donors. Ir arī gadījumi, kā mums šobrīd, ka ir tikai viena māsa, un viņa ir saderīga. Tā ir liela laimes spēle, kā tie gēni ir tajā brīdī sastājušies – vai ir saderība vai nav. Katrā ziņā ģimenes donori vienmēr ir labāki kā sve?ie. Bet pie mums slimnīcā bieži iestājas pacienti, kuri ir vienīgie bērni. Viņiem pat ģimenē nav ko pārbaudīt.

– Tad meklējam donoru citur.

– Eiropā. Meklējam donoru un sūtam pacientu uz ārzemēm.

– Mums Latvijā nav savas donoru datu bāzes. Sola nākamgad tādu sākt veidot. Tas nozīmētu, ka aicina pieteikties veselus cilvēkus vecumā no pilngadības līdz 50 gadiem, labāk, protams, gados jaunākus, kuri būtu ar mieru kļūt par cilmes šūnu donoriem. Viņi nodod asins analīzes un viņiem nosaka HLA tipu, tas saīsinājumā ir kopējais cilvēka antigēns, to ievada datorā lielajās datu bāzēs. Ja mums Latvijā konkrētajam pacientam ģimenē nav donora, mēs sazināmies ar šo centru Polijā vai Vācijā vai kur citur un paziņojam, ka mums ir slimnieks un mēs pēc attiecīgā HLA tipa meklējam donorus. Viņi to ievada savā datorā un atrod iespējamos donorus. Vispirms, protams, mūsu valstī. Ja tādi cilvēki ir atrasti un viņi piekrīt tālākai izmeklēšanai, tad viņi kļūst par donoru pilnīgi svešam cilvēkam.

– Protams. Donora sameklēšana un noorganizēšana ārzemēs šobrīd maksā 15 000 eiro par vienu donoru. Nerunājot jau par pašu transplantāciju.

– Jā. Ja donors ir ģimenes loceklis, tad viss notiek mūsu slimnīcā.

– Tikai pieaugušie, no 18 gadu vecuma . Bērnu klīniskā slimnīca visus bērniņus izdarīt transplantāciju sūta uz ārzemēm.

– Pozitīvi. Visi mūsu pacienti, kam izdarīta transplantācija, ir izveseļojušies. Mums ir speciāla transplantācijas nodaļa, par kuru mēs cīnījāmies veselus 10 gadus. Cik cilvēkiem tad ir tā milzīgā nauda, ko ārzemēs maksāt? Arī ārstiem tas ir liels atspaids, jo viņi zina – ja viņu pacientiem būs nepieciešama transplantācija, tad to varēs izdarīt, un viņi vairs nejūtas bezpalīdzīgi.

– Akūtajām leikozēm ir definēti riska faktori, noteiktas akūtas leikozes formas. Ja ārsts redz, ka pacientam ir tā noteiktā forma un noteiktais riska faktors, tad obligāti ir nepieciešama transplantācija, jo iespēja nomirt ir tik liela, ka cita ārstēšana neattaisnojas.

– Visa onkoloģija pasaulē pieaug. To skaidro ar diviem faktoriem. Pirmais – mums apkārt ir arvien vairāk ķīmisko vielu, arī produktos, visas tās ķīmiskās piedevas, kas pievienotas labākam izskatam un ilgākai uzglabāšanai, visi konservanti, stabilizatori. Otrs – hroniskais stress, kādā mēs dzīvojam. Tas mums izmaina imuno sistēmu. Tikai dažiem vēžiem ir pierādīts, ka tie ir iedzimti un tur vispār neko nevar izdarīt. Pa lielākai daļai mēs tos kaut kur dzīves laikā dabūjam. Neviena no hematoloģiskām onkoloģiskajām slimībām nav iedzimta, visas ir sarūpētas dzīves laikā.

– Sākot ar pilnīgi visu slimību izārstēšanu un beidzot ar mūžīgo jaunību. Kosmetologi sola jaunu un gludu ādu. Sola daudz ko, kam vēl nav reāla pamata.

– Jā, šobrīd visinteresantākie pētījumi ir saistīti ar embrionālajām cilmes šūnām.

– Kad sievietei tiek veikta ārpusķermeņa apaugļošana, tas ir, kad paņem sievietes olšūnas un laboratoriski tās apaugļo ar spermatozoidiem, parasti rodas ļoti daudz embriju, bet atpakaļ implantē vienu vai divus. Pāri paliek tā saucamie “liekie” embriji. Amerikā šīs zinātnes novirziens sākās ar to, ka vecāki šos “liekos” embrijus ziedoja zinātniskajām laboratorijām ar domu, ka viņiem vairs bērnu nebūs un tie 10 vai 20 embriji, šūnu līmenī, viņiem nav vajadzīgi. Ja gribētu paturēt sev, sak, ko var zināt, tad tos sasaldētā veidā varētu uzglabāt kaut vai 100 gadu. Tātad, ja “liekie” embriji nonāk zinātniskā laboratorijā, tos izaudzē līdz 5. – 6. dienai, mazo šūniņu nopunktē, paņem no tās cilmes šūnas, un tad sākas problēma, jo tajā brīdī, kad šūniņā iedur, potenciālais cilvēks, kas no tās varētu izaugt, iet bojā. Pret to uzstājas kristīgā morāle, tāpēc Amerikā ir lielas problēmas ar finansējumu šiem pētījumiem, jo ASV valdība tiem naudu no federālā budžeta nepiešķir. Tiem tiek izlietoti privātie ziedojumi. Iznāk, ka, lai palīdzētu tiem, kuri šobrīd reāli slimo, nedrīkst nogalināt neesošo. Pasaulē ir ļoti daudz “lieko” embriju, kuri nevienam nav vajadzīgi. Nu ko, sasaldēsim un glabāsim. Valstīs un pasaules daļās, kur šādu ierobežojumu nav, embrionālo cilmes šūnu pētījumi notiek ļoti aktīvi. Tās apstrādājot un pievienojot dažādas vielas, var izaudzēt sirds muskuļu šūnas. Vai nervu šūnas. Visu, ko vajag. Šie pētījumi šobrīd ir laboratoriju līmenī, bet tā ir nozare, kas ļoti attīstās. Vēl ļoti interesanti ir pētījumi ar pieaugušām cilmes šūnām no dažādiem audiem un orgāniem, jo arī orgānos ir cilmes ?ūnas, tikai to ir ļoti maz. Tagad šīs audu cilmes šūnas mēģina pavairot laboratoriski, piemēram, aknu šūnas, ādas, sirds muskulatūras, nervu šūnas. Šie pētījumi vēl nav nonākuši līdz reālai medicīnai, bet ļoti daudziem cilvēkiem tie dod cerību, ka tas notiks. Iedomājieties, cik pasaulē ir cilvēku ar muguras traumām, paralizēti, kuri visu mūžu ir vai nu guloši, vai invalīda ratiņos, un viņiem ir cerība, ka nervu šūnas izaudzēs šādā barotnē, un tās injicējot slimniekam, viss atjaunosies un viņš varēs staigāt. Tāpat ir solījumi ar cilmes šūnām izārstēt Alcheimera slimību, Parkinsona slimību, arī diabētu. Ir ļoti daudz pacientu, arī Latvijā, kas visu laiku seko līdzi un cer. Reāli tas tik vienkārši nav.

– Trūkst cilvēku. Reāla problēma Latvijā ir tā, ka nav jauno, kas aktīvi gribētu strādāt. To mēs jūtam arī savā Hematoloģijas un cilmes šūnu laboratorijā. Mēs gribētu to paplašināt un darīt vairāk. Aparatūru iegādāties nebūtu problēma, bet kas ar to strādās? Turklāt mums vairāk par mediķiem būtu vajadzīgi biologi un ģenētiķi. To specifisko viņi apgūtu ātri. Esam noskatījuši divus biologus, kuri gribētu nākt.

– Jā, taču, kad viņus meklējam, tad tik viegli atrast nemaz nevaram. Domāju, ka liela nelaime bija tas pārrāvums, kad medicīnā tika likvidētas daudzas pētniecības laboratorijas. Zinātnei bija bada gadi, viss putēja ārā, naudas nebija, zinātne bija nostādīta hobija līmenī, un tagad mums zinātnisko laboratoriju pietrūkst. Tagad mēs saprotam – ja klīnika grib attīstīties kā universitātes klīnika, tad tai nepieciešama pētniecība. Praktiskajiem ārstiem ikdienas darba ir tik daudz, ka viņi nespēj nodarboties ar ko citu. Cilvēkresursu trūkums ir liela problēma gan praktiskajā medicīnā, gan zinātnē, ko mēs tikai tagad sākam just, bet kas parādīsies un parādīsies.

– Protams, bet viņus var saprast. Kāpēc nepaskatīties pasauli? Bet reāli Latvijai tā ir problēma.

Ivars Kalviņš vadīs Latvijas Zinātnieku savienību

21. jūnijā notika LZS VII kongresā 25. maijā ievēlētās Padomes pirmā sēde, kuras uzdevums bija ievēlēt jauno Valdi un precizēt darbības galvenās līnijas nākamajam darba cēlienam. Tas solās būt saspringts, jo pār likumā paredzēto gadskārtējo zinātnes finansējuma pieaugumu no valsts budžeta ēnu sāk mest “taupības režīms”, par ko bīstami liecina 2008. gada zinātnisko institūciju bāzes finansējuma budžeta meti. Par to jau savu nostādni gatavojas izteikt Latvijas Zinātnes padome un LZS šai lietai jāķeras klāt ar visu sparu. Taču, pirms sākt konkrēti plānot nākotni, jāveic pirmais jaunās Padomes pienākums – jāievēl Zinātnieku savienības vadība un“darba orgāns” – Valde. Iepriekšējās Padomes priekšsēdētājs U. Grāvītis ierosina par LZS Padomes priekšsēdētāju ievēlēt Ivaru Kalviņu. Jānis Stradiņš šo kandidatūru “katedoriski atbalsta” (J. Stradiņa vārdi). Daudzi LZS biedri atceras, ka savulaik I. Kalviņš līdz ar citiem savienības biedriem no Organiskās sintēzes institūta savienību pameta, protestējot pret bezzobainību un neieinteresētību aktīvi iesaistīties tobrīd Latvijas zinātnes attīstībai akūti svarīgu problēmu risināšanā. Pēdējos gados Zinātnieku savienība ir sevi parādījusi (un pierādījusi) kā nopietnu ar zinātni saistītu valsts likumu un citu dokumentu projektu izvērtēšanas un uzlabošanas dalībnieci, jo tā pārstāv visplašāko zinātnieku spektru – gan augstskolās, gan zinātniskos institūtos. Lai atceramies, cik nopietni un detalizēti tika apspriests katrs topošā Zinātniskās darbības likuma punkts, cik daudz labojumu un ierosinājumu tika izteikts un arī likuma galīgajā redakcijā iekļauts. Tas pats notiek ar Augstākās izglītības likumu. Saikni ar LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un Augstākās izglītības padomi uzturēja LZS Padomes priekšsēdētājs U. Grāvītis, vienmēr ziņojot Valdes sēdēs par tur spriesto. I. Kalviņš savu kandidatūru LZS Padomes priekšsēdētāja postenī redzēja tikai tandēmā ar vietnieku U. Grāvīti. Padome par abām kandidatūrām – I. Kalviņu kā priekšēdētāju un U. Grāvīti kā priekšsēdētāja vietnieku nobalsoja lielā vienprātībā.

Padomes locekļi vienojās Valdi atstāt iepriekšējā skaitā – 7 cilvēki. Plus Padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Zinātnieku savienības vadība: Ivars Kalviņš (Padomes priekšsēdētājs). Latvijas Zinātnieku savienības Valde: Aivars Āboltiņš (Valdes priekšsēdētājs); Rita Bebre; Ināra Bondare (Valdes priekšsēdētāja vietniece); Uldis Grāvītis (Padomes priekssēdētaja vietnieks); Jānis Juško; Ivars Šmelds; Henrihs Zenkēvičs.

Tālākā darba kārtībā Padomes locekļi detalizēti apsprieda jaunāko informāciju par zinātnisko institūciju bāzes finansējuma lielumu un tā piešķiršanas kārtību, kas ir diezgan pretrunīga. Tāpat Ministru kabinets ir izdomājis, kā zinātnei nepiešķirt likumā paredzēto finansējuma pieaugumu 0,15 % no IKP gadā, proti, nākamgad no šīs summas maksās arī ES struktūrfondu valsts līdzfinansējuma daļu. J. Stradiņa rīcībā bija dati par par zinātnes budžetu nākošajiem trim gadiem – 2008., 2009. un 2010. gadam. Finan?u ministrijas priek?likums: 2008. gadam – 34 miljoni latu, 2009. gadam – 36 miljoni latu, 2010. gadam – 36 miljoni latu.

Komisija, kas darbojas IZM valsts sekretāra vietnieka vadībā un kurā LZP pārstāv tās priekšsēdētāja vietnieks J. Jansons, liek priekšā citus skaitļus: 2008. gadam – 43 miljonus latu, 2009. gadam – 53 miljonus latu, 2010. gadam – 68 miljonus latu.

H. Zenkēvičs aicināja pievērst uzmanību faktam, ka, lai saņemtu bāzes finansējumu, pēdējā pusotra gada laikā, galvenokārt augstskolās, ir radīti neskaitāmi zinātniskie institūti, starp kuriem ir arī tīri fiktīvi. Pietiek, ka reģistrēšanas brīdī tiek uzrādīti pieci zinātņu doktori, kuri šajā institūtā it kā skaitās pamatdarbā. Kas notiek pēc tam, tas vairs netiek kontrolēts. Viņi tik pat labi var aiziet uz pamatdarbu citā vietā, jo doktoru mums ir tik, cik ir, jaunu klāt nāk maz,bet jaundibinātais institūts saņem bāzes finansējumu. Tādējādi zinātnei paredzētā nauda tiek “izsmērēta” pa daudzām sīkām institūcijām un, nepastāvot kontrolei, varam nonākt situācijā, ka zinātnes lauks kļūst nekontrolējams. K. Lapuška apsvēra nepieciešamību pie IZM izveidot kvalificētu atestācijas komisiju, kas izvērtētu pieteikumus un rekomendētu, kurus institūtus uzņemt zinātnisko institūciju reģistrā un kurus ne.

Ivars Kalviņš atzina, ka šobrīd likums to neparedz, bet Latvijas Zinātnieku savienība kā nevalstiska organizācija var pieprasīt no ministrijas datus par zinātnisko instritūciju reģistru un izvērtēšanas kritērijiem. Šeit Valdes locekļi kļuva domīgi – jau ilgāku laiku tiek veikti priekšdarbi, lai zinātnisko institūciju reģistrā ierakstītu arī Latvijas Zinātnieku savienību, kas tai dotu iespēju pieteikt projektus un pretendēt uz bāzes finansējumu, jo, kā zināms, LZS nav citu “iztikas līdzekļu” kā biedru naudas, un tas inflācijas apstākļos vispār nav nekas. J. Juško ierosinājumu pieprasīt pamatfinansējumu un Izglītības un zinātnes ministrijas var īstenot tikai tajā gadījumā, ja LZS ir augšminētajā reģistrā. I. Kalviņš redz vairākus citus finansējuma avotus, kā, piemēram, Darba devēju konfederācija, kas dotu Zinātnieku savienībai kā nevalstiskai organizācijai lielāku rīcības brīvību, jo sabiedriska organizācija var pieprasīt dokumentus no jebkuras valsts iestādes. Tādējādi būtu iespēja sekot zinātnes budžeta sastādīšanas kritērijiem un rezultātiem.Likumā par nevalstiskajām organizācijām ir paredzēts, ka valsts iestādēm ir jāsniedz atbalsts nevalstiskajām organizācijām. Pēc I. Kalviņa domām, Zinātnieku savienībai būtu jānoskaidro, kāds ir bāzes finansējuma sadalījums pa institūcijām, kā tas tiek izmantots, kādā veida pieaudzis (vismaz trīskāršojies) zinātnisko institūtu skaits.

Apspriežot Zinātnieku savienības nākošā darba cēliena stratēģiju, par būtisku tika uzskatītas rūpes par vidējās izglītības kvalitāti, kas ir neapšaubāms priekšnoteikums tālākajai augstākās izglītības kvalitātei, it īpaši nozarēs, kas valstij dod pievienoto vērtību. Ir jāpalīdz studentiem iegūt pilnvērtīgu kvalifikāciju. Svarīga ir ES struktūrfondu apgūšana un sadalījums projektiem, kas reizēm notiek bez konkursa. Jāpanāk pilnīgs finansējuma caurspīdīgums. Tā vien izskatās, ka liela daļa naudiņas jau ir sadalīta, atliek tikai to noformēt. Jāaktivizē sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, Finansu ministriju un citām institūcijām, kas pārvalda zinātnei paredzēto naudu. Tāpat pie “vadlīnijām” tika pieskaitīta sadarbība ar reģionālajām augstskolām un institūtiem ar mērķi paplašināt LZS biedru rindas, zinātnieku interešu aizstāvība topošo likumu izstrādē, zinātnes popularizēšana sabiedrībā un it īpaši jaunatnes auditorijās, kur daudz var darīt LZS kolektīvais biedrs – Jauno zinātnieku apvienība. H. Zenkēvičs gan bija visai pesimistisks , runājot par LZS ietekmi uz izglītības kvalitāti skolās, jo skolu sistēma ir sabojāta un, ja LZS neatradīs kādus kanālus, pa kuriem var efektīvi uz to iedarboties, tad nekas neiznāks. J. Gedrovics tieši tur redzēja darba lauku jaunajiem zinātniekiem, jo skolu jaunieši labāk uzklausa tos, kas paši ir gados jauni. Izglītības sistēma ir ļoti konservatīva jebkurā valstī, un zinātniekiem ir jāpalīdz sabiedrībai saprast, kādu izglītību mēs gribam. I. Kalviņš domāja, ka te var palīdzēt Darba devēju konfederācija, ar kuru kopā var izdarīt spiedienu uz Izglītības un zinātnes ministriju, piemēram, lai palielinātu augstskolās budžeta vietas ķīmijas studijām. Darba devēju konfederācijas rīcībā ir arī finansu līdzekļi šāda tandēma – konfederācija un LZS – izveidei, lai stimulētu jauniešus apgūt tās profesijas, kas nepieciešamas Latvijas ekonomikas izaugsmei. I. Bondare aicināja pievērsties skolotāju prestiža celšanai, jo tiek kultivēts nihilisms un pedagoga profesijas noniecināšana, kas arī nenāk par labu izglītības kvalitātei.

Ņemot par pamatu Padomes sēdē izteiktos ierosinājumus, Padome uzdeva Valdei līdz nākamajai sēdei izstrādāt un sēdē pieņemt LZS darbības pamatvirzienus un programmu.

Nākošā LZS Valdes sēde notiks 20. septembrī plkst. 16.00.

LZA akadēmiķa Īzaka Rašala galvenās zinātniskās intereses saistītas ar augu ģenētiskās mainības izpēti un tās eksperimentālo paaugstināšanu, kā arī augu imunitātes ģenētiku un augu ģenētisko resursu saglabāšanu. Viņa vadībā izstrādātas jaunas augu ģenētiskās mainības noteikšanas un paaugstināšanas metodes, pētītas ģenētiskās mainības īpatnības plašam augu sugu lokam. Jāatzīmē, ka iegūtas jaunas miežu formas, kas tiek izmantotas ģenētiskos pētījumos un selekcijas procesā. Veikti ilggadīgi pētījumi par miežu miltrasas izturības ģenētisko determināciju. Pētījumu gaitā noskaidrotas miežu miltrasas izraisītāja Latvijas populācijas ģenētiskās mainības īpatnības un atšķirības no populācijām citos reģionos. Noteikti arī miežu miltrasas rezistences gēni, kuri ir efektīvi Latvijas apstākļos. Bez tam ir veikta Latvijas augu ģenētisko resursu inventarizācija un izveidota to ilgstošās glabāšanas sistēma, uzsākta Latvijas izcelsmes paraugu ģenētiskā raksturošana. Jāuzsver, ka jubilārs nav “ieslēdzies” savā kabinetā un savā zināšanu jomā. Viņš ir Latvijas Universitātes asociētais profesors, lasa lekciju kursus par vispārējo ģenētiku, ģenētisko analīzi, sugām un populācijām, kā arī speckursus. Īzaks Rašals vada vairāku maģistrantu un doktorantu zinātniskos darbus. Par viņa sekmīgo organizatorisko darbu un vispusību liecina dalība Latvijas un Eiropas profesionālajās apvienībās, zinātnisko žurnālu redkolēģijās.

Ņemot vērā viņa ievērojamos sasniegumus 2007.gada 30.jūnijā LZA akadēmiķim Īzakam Rašalam pasniegts LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts.

Lai novēlam akadēmiķim Īzakam Rašalam labu veselību un teicamus rezultātus viņa zinātniskajā un pedagoģiskajā darbībā.

LZA LMZN priekšsēdētāja p.i. A. Treimanis

23. jūnijā mūs visus pārsteidza ziņa, ka pēkšņi mūžībā aizgājis Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, LZA korespondētājloceklis, valsts emeritētais zinātnieks, profesors Ansis Zīverts, izcils zinātnieks un liels goda vīrs.

Ansis Zīverts, habilitētais inženierzinātņu doktors, ievērojams pedagoģiskā un zinātniskā darba organizators ar visu sirdi un dvēseli strādāja gan inženiera, gan zinātnieka un augstskolu pasniedzēja darbu. Izglītības virzienu Ansis Zīverts izvēlējās tēva – melioratora–kultūrtehniķa ietekmē. Pēc Rīgas lauksaimniecības tehnikumā iegūtā tehniķa zemes ierīkotāja kvalifikācijas sekoja studijas LLA Hidromeliorācijas fakultātē, kuru Ansis Zīverts absolvēja 1959. gadā, iegūstot inženiera–hidrotehniķa diplomu. Jau studiju laikā Ansis zinātniskajā darbā guva panākumus publicējot trīs rakstus studentu zinātnisko rakstu krājumos, no kuriem nozīmīgākais bija grunts filtrācijas spēju noteikšana lauka apstākļos.

Pēc fakultātes absolvēšanas A.Zīverts iesaistījās Lielupes ūdenssaimniecības shēmas izstrādāšanā Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūtā un tieši līdzdalība šajā projektā bija pamats studijām Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas zinātniskās pētniecības institūta aspirantūrā. Tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju A.Zīverts aizstāvēja specialitātē Hidraulika un inženierhidroloģija, bet 1993.gadā ieguva inženierzinātņu habilitētā doktora grādu specialitātē Ūdenssaimniecība un meliorācija, 1998.gadā ievēlēts par profesoru inženierzinātņu nozares ūdenssaimniecības apakšnozarē.

Ansis Zīverts laikā no 1967. līdz 1971.gadam bija direktora vietnieks zinātniskajā darbā Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas zinātniskās pētniecības institūtā Jelgavā. Pēc atgriešanās Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūtā A.Zīverts izstrādāja un ieviesa ražošanā meliorācijas būvju un lauku ceļu automatizētu projektēšanas sistēmu. No 1991. gada Ansis Zīverts pārnāca darbā uz LLU Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes Hidrotehnisko būvju katedru strādāt par pasniedzēju, laikā no 1993. līdz 1995.gadam vadīja Ūdenssaimniecības katedru.

2002. gadā profesoru Ansi Zīvertu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni un ievēlēja par Valsts emeritēto zinātnieku. Zinātniskās pētniecības darbības galvenie virzieni: augsnes hidrofizikālo īpašību un ūdens režīma novērtēšanas metodes; nosusināšanas sistēmu aprēķini un ekoloģiskais pamatojums; hidroloģiskie aprēķini; nestacionāras ūdens plūsmas aprēķini upju gultnēs un palienēs, ūdenssaimniecības bilanču aprēķinos; hidroloģisko procesu matemātiskā modelēšana. Pētniecības darbi atspoguļoti 125 publicētos darbos, trīs monogrāfiska veida izdevumos, piecos mācību metodiskos darbos, septiņos starptautiski citējamos izdevumos un 14 starptautisku konferenču materiālos. Profesors bija 250 šķirkļu autors enciklopēdiskajos izdevumos Latvijas PSR Mazā enciklopēdija un Latvijas daba. Viņa vadībā izstrādātas divas disertācijas un viens promocijas darbs. A.Zīverts bija arī vairāku promocijas padomju loceklis, pētniecības darbu eksperts, darbojās vārdnīcas EnDic 2004 sastādīšanā.

A.Zīverts bija arī aktīvs Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, regulāri piedalījās tās rīkotajos pasākumos un diskusijās. Līdz 1970.gadam A. Zīverts nodarbojās ar daiļslidošanu, pēc tam 15 gadus bija starptautiskās kategorijas tiesnesis daiļslidošanā. Ansis Zīverts bija intelektuāli ļoti bagāts cilvēks, ar ļoti dziļu dabas procesu izpratni, savu profesionālo nozaru īsts un nelokāms patriots, izcila personība zinātnē, jauno speciālistu sagatavošanā un iedvesmošanā.

Esam zaudējuši lielisku cilvēku, pasniedzēju un zinātnieku hidroloģijas, meliorācijas un ūdenssaimniecības nozarēs. A. Zīverts aizgāja savu spēku pilnbriedā, palika ieplānoti, bet nepaspēti darbi, kurus kolēģi un zinātniskā darba turpinātāji virzīs tālāk un centīsies īstenot.

Dinamiskais profesors Aleksejs Naumovs

Latvijas Mākslas akadēmijas jaunievēlētais rektors profesors Aleksejs Naumovs savu pirmo personālizstādi 2. jūlijā atklāja Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Skatītāji LZA izstāžu telpā priecājās par Anitas Paegles smalko, pasakaino bērnu grāmatu ilustrāciju pasauli un veda bērnus un mazbērnus ar to iepazīties. Šo baudījumu iekāroja arī skatītāji Sv. Pēterburgā, kur Anitas Paegles darbu izstāde tiks atklāta 13. jūlijā Centrālajā bērnu bibliotēkā. Ekspozīciju maiņai darbus, t.sk. arī visjaunākos, tikko Berlīnē pabijušos, piedāvāja profesors Aleksejs Naumovs. “Semeinij podrjad” – A. Naumova krāsainās ceļojumu pasaules atklāšanā teica akadēmiķis Jānis Stradiņš. LZA prezidents Juris Ekmanis, sveicot abus LMA rektorus – Jāni Andri Osi un Alekseju Naumovu, sirsnīgi pateicās par LMA un LZA sadarbību un vēlēja tai radošu turpinājumu.

LZA goda loceklis Jānis Andris Osis uzteica kolēģa prasmi “uzlikt caurspīdīgu krāsu”, LZA goda loceklis Jānis Strupulis, autora iedrošināts, ka tēlnieki drīkt vērtēt gleznotāju darbus, atzina profesora dinamismu un temperamentu, Jāzeps Pīgoznis un Anita Paegle priecājās par meistarību (es tā nemāku!– A.P.) un sveica mākslinieku. LMA Mākslas vēstures institūta direktore Dr. art. Elita Grosmane profesionāli vērtēja gleznotāja rokrakstu, LU Latviešu valodas institūta direktore Dr. habil. philol. Ilga Jansone vēlēja panākumus rektora darbā.....

Un labi, ka “tā nemāk” Anita Paegle, lieliski, ka varam pazīt un priecāties par profesora Alekseja Naumova rokrakstu, krāsainā virpulī raujot mūs līdzi Eiropas ceļojumu iespaidos – Itālija, un pēkšņi tepat Latvija – Vilhelma Purvīša dzimtās mājas, Ķīpsala....

Zinātņu akadēmijā līdz pašam rudenim valdīs dinamisks krāsu un iespaidu prieks.

2007. gada 30.jūlijā plkst. 14:00 RTU Kaļķu ielā 1, 119 telpā notiks “RTU – P14” Promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

par tēmu “Pilsētas elektrotransporta vilces apakšstaciju divvirzienu enerģijas plūsmas energoelektronisko pārveidotāju izpēte”.
Recenzenti: Dr.habil.sc.ing., RTU prof. J. Greivulis (RTU, Latvija); Dr. sc.ing., asoc.prof., Gundis Lauža (LJA); Dr.sc.ing., Tallinas Tehnoloģiskās universitātes profesors Juhans Laugis (Igaunija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU EEF mājas lapā http://www.eef.rtu.lv un RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2007.gada 17.augustā pulksten 10 Latvijas Policijas akadēmijas Konferenču zālē ( Rīgā, Ezermalas ielā 8) paredzēta

promocijas darba – monogrāfijas “Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību” aizstāvēšana juridisko zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.iur. Aivars Niedre, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis; Dr. habil. iur. Viktors Justickis, Mikolas Romeris Universitātes, Sociālās politikas fakultātes Psiholoģijas katedras profesors; Dr. iur. Valentija Liholaja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedras profesore.
Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Policijas akadēmijas bibliotēkā Rīgā, Ezermalas ielā 8.

***

2007.gada 17.augustā pulksten 14 Latvijas Policijas akadēmijas Konferenču zālē ( Rīgā, Ezermalas ielā 8) paredzēta

promocijas darba – disertācijas “Speciālās procesuālās aizsardzības pilnveides problēmas” aizstāvēšana juridisko zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.iur. Aleksejs Loskutovs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, asociētais profesors; Dr. habil. iur. Viktors Justickis, Mikolas Romeris Universitātes, Sociālās politikas fakultātes Psiholoģijas katedras profesors; Dr. iur. Valentija Liholaja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedras profesore.
Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Policijas akadēmijas bibliotēkā Rīgā, Ezermalas ielā 8.

***

2007. gada 30. augustā plkst. 14.00 Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zālē, Kronvalda bulvārī 1, notiks RTU Promocijas padomes P–05 (Enerģētika un elektrotehnika) atklātā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba tēma – “Asinhronā režīma īpatnības energosistēmās ar palielinātu izkliedētās ģenerācijas daļu”.
Oficiālie recenzenti: Dr.sc.ing., Vilnis Krēsliņš (LEB); Dr.sc.ing., Irina Oļeiņikova ( FEI); Dr.sc.ing., Georgijs Obu?evs (RTU).
Ar promocijas darbu un kopsavilkumu var iepazīsties RTU Zinātniskā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Anglikāņu ielā 5 un internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php

***

2007.gada 30. augustā plkst. 15.30 RTU Enerģētikas nozares promocijas padomes P–05 atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulvārī 1, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zālē

aizstāvēs promocijas darbu “Pilsētu vidsprieguma tīklu attīstības variantu izvēle un pamatojums” inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.ing., prof. J.Rozenkrons, Dr.sc.ing. K.Briņķis, Dr.sc.ing. V.Neimane. Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2007.gada 31.augustā plkst. 14.00 Latvijas Mākslas akadēmijā notiks

KRISTĪNES OGLES

promocijas darba “Societas jesu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā” aizstāvēšanā.
Recenzenti: Dr.hist. I.Ose (LU LVI), Dr.hist. A.Priede (LU), Dr.art. L.Bremža (LMA).
Ar promocijas darbu var iepazīties LMA bibliotēkā.

***

2007. gada 10. septembrī plkst. 14.00 Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zālē, Kronvalda bulvārī 1, notiks RTU Promocijas padomes P–05 (Enerģētika un elektrotehnika) atklātā sēde. Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Promocijas darba tēma – “Statistiskā pieeja energosistēmu aizsardzības algoritmu sintezē un testēšanā”.
Oficiālie recenzenti: Dr.sc.ing., prof. Mati Valdma (Igaunija); LZA kor.loc., Dr.habil. sc.ing., prof. Leonīds Ribickis (RTU); Dr.sc.ing, Sergejs Rubcovs (AS “Latvenergo”).
Ar promocijas darbu un kopsavilkumu var iepazīsties RTU Zinātniskā bibliotēkā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, Valsts Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, Anglikāņu ielā 5 un internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/promocijas_darbi.php

***

2007.gada 10.septembrī plkst. 14.00 Daugavpils Universitātes Bioloģijas promocijas padomes atklātajā sēdē Daugavpilī, Vienības ielā 13, 215. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Dzīvnieku vokālā komunikācija, plēsonība un pretplēsēju adaptācijas” bioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.biol. Voldemārs Spuņģis (Latvijas Universitāte); Dr.habil.biol. Tatjana Zorenko (Latvijas Universitāte); Dr.biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkas Bibliogrāfijas un informācijas nodaļā Saules ielā 1/3, B202. auditorijā un interneta lapā http://www.lapas.dau.lv/science/

***

2007. gada 10. septembrī plkst.14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Adaptīvas apmācības un zināšanu vērtēšanas intelektuāla atbalsta sistēmas izstrādāšana” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr.sc.ing. Leonīds Novickis, asoc. prof., Dr.comp. Māris Vītiņš, asoc. prof., Dr.math. Dale Dzemidiene (Viļņa, Lietuva).
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

2007. gada 13.septembrī plkst. 14.00 notiks LU Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, A 201 auditorijā), kurā disertāciju psiholoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Latviešu un krievu etnolingvistisko grupu jauniešu laika perspektīva Rīgā un Latgalē”.
Recenzenti: Dr.habil. paed., psych., prof. A.Vorobjovs; PhD., asoc. prof. I.Austers; PhD., prof. J.G.Draguns
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

2007. gada 14. septembī plkst. 16:00 RTU, Ķaļķu iela 1, 119. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Šūnu atbildes reakcijas uz biomateriāliem” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr.habil.sc.ing. V. Kasjanovs (Rīgas Tehniskā universitāte), profesore, Dr. habil. med. M. Pilmane (Rīgas Stradiņa universitāte), profesors, Dr. habil. med. A. Skaģers (Rīgas Stradiņa universitāte)
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/, RTU Zinātniskajā bibliotēka Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu iela 5.

***

2007.gada 18.septembrī plkst. 14.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Marinas Cvetajevas nepabeigtie teksti”.
Recenzenti: Dr.habil.art. Silvija Radzobe; Dr.philol. Anna Stankeviča; Dr.philol. Irina Belobrovceva.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007.gada 18.septembrī plkst. 16.00 LU Filoloģijas fakultātes (Visvalža ielā 4a, Rīgā) 204. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Episkā teātra pieredze Eiropā un Latvijā”.
Recenzenti: Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis; Dr.art. Lilija Dzene; Dr.philol. Valda Čakare.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un LU Filoloģijas fakultātē 219.telpā.

***

2007. gada 18. septembrī plkst.16.00 LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats – “Latvijas ēnu ekonomikas modelēšana: nodokļu politikas aspektā.” Nozare – ekonomika, apak?nozare – ekonometrija.
Recenzenti: Dr. habil. oec., profesore Ludmila Frolova, Dr. habil.oec., Ilmārs Vanags, Dr. oec., Oļegs Barānovs.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 19. septembrī plkst. 13.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 145. auditorijā, Jelgavā, Lielā ielā 2, notiks LLU Pārtikas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtā piena kvalitātes izvērtējums” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Lietuvas Lauksaimniecības universitātes profesore, Dr.habil.sc.ing. Sigita Angele Urbiene; Latvijas Universitātes profesore, Dr.habil.med. Aija Žileviča; Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” Bioķīmijas laboratorijas ķīmijas daļas vadītāja, Dr.sc.ing. Vita Šterna.
Ar zinātnisko darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā– 2, Jelgavā un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.

***

2007. gada 19. septembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē Rīgā, Visvalža ielā 4a 402.telpā notiks Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Manipulācija kā specifiska parādība rakstiskajā un mutvārdu tulkojumā” filoloģijas doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. habil. philol. Z.Ikere; Dr. philol. J.Sīlis, Dr. philol. J.Baldunčiks.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2007.gada 28.septembrī plkst.10.00 Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Svētes ielā 18, 212.auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

Tēma: “Sociālā kapitāla attīstības iespējas Zemgalē”.
Recenzenti: Dr.habil.oec. Ludmila Frolova LU profesore; Dr.agr. Aksels Volcs Centrālās un Austrumeiropas Lauksaimniecības attīstības institūta (IAMO) zinātniskais līdzstrādnieks; Dr.oec. Zita Tamašauskiene Šauļu universitātes Ekonomikas katedras vadītāja, docente.
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2 un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.

***

2007. gada 28. septembrī plkst. 11.30 LLU Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Dobeles ielā 41, sēžu zālē, promocijas darbu mežzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “Bilancspējīgas mežierīcības metodes teorētiskais pamatojums un ieviešanas modeļi”.
Recenzenti: Dr.habil.biol., LLU MF profesors Imants Liepa, Dr.oec., LLU EF profesors emerit. Jānis Kaktiņš, Dr.habil., profesors Romualdas Deltuvas (Lietuvas Lauksaimniecības universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2 un http://llufb.llu.lv/llu–theses.htm.”

***

2007.gada 28.septembrī plkst. 14.30 LLU Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Dobeles ielā 41, sēžu zālē, promocijas darbu mežzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

par tēmu “Ietvarstādu morfoloģisko parametru un stādījumu ierīkošanas tehnoloģiju ietekme uz kārpainā bērza (Betula Pendula Roth.) augšanas rādītājiem bijušajās lauksaimniecības zemēs”.
Recenzenti: Dr.habil.biol., LLU MF profesors Imants Liepa; Dr.sc.ing., LV MZI “Silava” vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete; Dr., vadošais pētnieks Vytautas Suchockas (Lietuvas Meža pētniecības institūts).
Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2 un http://llufb.llu.lv/llu-theses.htm.”

2007. gada 11. septembrī plkst. 15:00 Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē, LU Matemātikas un informātikas institūta 413. telpā, Raiņa bulvārī 29

EDGARS CELMS

aizstāvēs promocijas darbu “Transformāciju valoda MOLA un tās lietojumi” datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.comp., profesors J. Bičevskis (LU), Dr.sc.ing., asoc.profesore M. Kirikova (RTU), Dr.sc.comp., Uģis Sarkans, (Eiropas Bioinformātikas institūts, Lielbritānija).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

2007. gada 11. septembrī plkst. 15:00 Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē, LU Matemātikas un informātikas institūta 413. telpā, Raiņa bulvārī 29

VALDIS VĪTOLIŅŠ

aizstāvēs promocijas darbu “Biznesa procesu modelēšana, izmantojot metamodelēšanas paņēmienus” datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.sc.comp., profesors J. Bārzdiņš (LU), Dr.sc.ing., asoc.profesore M. Kirikova (RTU), Ph.D., profesors O. Vasiļecs (Viļņas Ģedimina Tehniskā Universitāte).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

2007. gada 11. septembrī plkst. 15:00 Latvijas Universitātes Datorzinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē, LU Matemātikas un informātikas institūta 413. telpā, Raiņa bulvārī 29

JĀNIS ZUTERS

aizstāvēs promocijas darbu “Neironu tīkli stundu saraksta sastādīšanas modelī” datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.sc.comp., profesors K. Podnieks (LU), Ph.D., profesors O. Vasiļecs (Viļņas Ģedimina Tehniskā Universitāte), Dr. sc.ing., pētnieks A. Vališevskis (RTU).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.