LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS VĒSTĪM – 60

Augsti godātie žumāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” autori, veidotāji un lasītāji!

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā sveicu Jūs nozīmīgaja sešdesmit gadu jubilejā. Žumāls ir pārdzīvojis laikmetu, paaudžu un prasību maiņas un pratis godam pastāvēt.

Šodien “LZA Vēstu” specializācija – A un B daļas, t.i., humanitāri sociālo un dabas un tehnisko zinātņu bloki, izplatība Latvijas un vairāk neka simt zinātniskās pētniecības centros un bibliotēkās ārzemēs dod iespēju pasaulei iepazīties ar zinātnes sasniegumiem Latvijā.

To veicina arī tas, ka esam kļuvuši brīvāki izteiksmē un valoda – A daļā rakstiem tiek doti kopsavilkumi svešvalodās un vēres, B daļa iznāk angļu valodā.

Vēlot Jums visiem jaunas, radošas domas un to piepildījumu, gribu aicināt rezultātus aktīvi publicēt žumālā. Iepriecinoši, ka akadēmisko autoru pulkam pievienojas jaunie, nodrošinot paaudžu pēctecību.

Vispusība, aktualitātes, jauni autori, plaša zinātnes dzīves hronika – tāds varētu būt vēlējums žumalam nākamajos gadu desmitos, lai pārstāvētu Latviju un Latvijas Zinātņu akadēmiju vienotajā Eiropas zinātnes telpa un reizē ar to paradītu atšķirīgo, tikai mums raksturīgo.

Sirsnīgi sveicu mūsu žurnālu, tā veidotājus un autorus jubilejā! Ar saviem 60 gadiem “Latvijas ZA Vēstis” ir viens no visu laiku Latvijas zinātniskās periodikas ievērojamākajiem ilgdzīvotājiem, tā saturs ir Latvijas zinātnes attīstības spogulis 20. gs. otrajā pusē. “Vēstis” ir dzimušas gandriz reizē ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un visā savā mūža gaitā bijušas saistītas ar to, ar visām tajā pārstāvētajām jomām (kaut laika gaitā no “Vēstīm” atpumpurojušās ķīmijas un fizikāli tehnisko zinātņu sērijas kā tajās patstāvīgi žurnāIi).

Par izcili svarīgu žurnāla daļu uzskatu ZA dzīves atspoguļojumu žurnāIā, zinātnisko pasākumu hroniku un personāliju dokumentējumu. Neviens zinātņu norišu pētnieks nevar apiet “Vēstis”, kas ir viens no galvenajiem izziņas avotiem par Latvijas zinātni. Tādējādi žurnāls arī pats ir kļuvis par nozīmīgu Letonikas avotu – avotu tieši tajā jomā, kura pēdējā laikā kļuvusi par ZA daļas galveno rūpi.

Kā žurnāla ilggadējs autors, 50 gadu garumā, kopš 1958. gada, vēlos izteikt savu dziļāko pateicību un cieņu žurnāla redaktoriem (-ēm) un visiem veidotājiem. Žurnālam novēlu turpināt Iīdzšinējo kursu, tomēr ari izdevumu pilnveidojot un modernizējot, izveidojot elektronisko versiju un dodot vairāk principiālas nozīmes problēmrakstu par Latvijas pētījumiem un zinātni vispār. Izkopjot latviešu valodu, mazliet vairāk vajadzētu lietot ari svešvalodas (angļu)!

Rīgā, 2007. gada 27.septembrī

Patiesā cieņā un sirsnībā
LZA prezidents Juris Ekmanis
Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš
Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas
zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Raimonds Valters

* * *

Ļoti cienītā Skujiņas kundze!

Šajā rudenīgi skaistajā laikā pienākusi reize sumināt Jūsu darbīgumu un vispusību profesionālajā laukā, atsaucību un koleģialitāti Latvijas Zinātņu akadēmijas darbā.

Jūsu paveiktais latviešu terminoloģijas principu izstrādē, pamācības lietišķo rakstu sastādīšanā labi noder un derēs vēl ilgi. Cerēsim, ka arī turpmāk jaunā paaudze vispirms mācīsies rakstīt “ar roku” un tikai tad ieslēgs datoru, kur pareizrakstības kļūdas gādīgi norādīs “Tildes Birojs”.

Jūsu paveiktais 17. un 18.gs. latviešu leksikas skaidrojumā (G. Manceļa “Lettus” ) ir visnotaļ uzteicams un par to varētu teikt, ka to darījis viens “Zaelta ghabals”.

Paldies Jums par darbu LZA Senātā, par toleranto, iejūtīgo attieksmi.

Vēlam veselību, enerģiju un dzīves/darba prieku!

Daudz laimes dzimšanas dienā!

No sirds un dziļā cieņā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis
LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš
LZA Humanitāro un sociālo zinātņu
nodaļas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis

Latvijas Zinātnieku savienībā

20. septembrī pēc vasaras pārtraukuma notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. Valdes priekšsēdētājs A. Āboltiņš par galveno apspriežamo jautājumu izvirzīja pāreju uz jauno grantu sistēmu, kura pieņemšanas gadījumā darbosies desmit gadus, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai priekšlikumi, ar kādiem pie Latvijas Zinātnes padomes vērsīsies Latvijas Zinātnieku savienība, būtu izsvērti un argumentēti un uz kuriem varētu stingri pastāvēt. Viņaprāt, viens no izpētāmiem jautājumiem būtu lielie projekti un mazie, sīkprojekti. Ne visās zinātņu nozarēs iespējami lieli, apvienoti projekti vai projektu bloki. Matemātiķiem, piemēram, lieli projekti diez vai ir iespējami.

H. Zenkēvičs bija satraukts par to, ka Latvijā ārkārtīgi sarežģīti ir atrast neatkarīgus projektu ekspertus, jo visi ir savstarpēji saistīti. Vai būs daudz apakšnozaru ekspertu, kas spēs ekspertēt attiecīgo apakšnozari? Arī termiņi un apjomi ir drastiski – nedēļas laikā. Cilvēks var tajā nedēļā atrasties ārzemju komandējumā vai slims. A. Āboltiņš uzskata, ka jāatjauno ekspertu datu bāze, ievērojot prasības par divām nozīmīgām publikācijām pēdējo trīs gadu laikā. Tiesa, atsevišķām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībā, tas varētu būt problemātiski. Ir daudz ekspertu, kuriem šo nozīmīgo publikāciju nav. Taču H. Zenkēvičs strikti pastāv uz to, ka ekspertu kvalifikācijas latiņu nolaist nevar – viņiem jābūt ļoti kompetentiem savā nozarē.

A. Āboltiņš, informējot par LZP nostādni, teica, ka Latvijas Zinātnes padome pastāv uz starptautisko ekspertīzi, bet nav skaidrības par finansējumu. Valsts valodas likums prasa, lai ekspertu slēdzieni būtu tulkoti latviešu valodā. Tiktāl par ekspertīzi, bet daudz aktuālāks ir jautājums par jaunu grantu pieteikšanu. Šis ir pēdējais gads, kad vēl darbojas vecie granti. Tie ir jāpabeidz. Naudas summa nav palielināta. Kā tādā gadījumā vērtēt jaunos grantus? Pēc kādiem kritērijiem jaunais var dabūt grantu? Ja nav naudas un esošajiem grantiem to atņemt nevar, tad būs veltīgi iztērēts eksperta laiks, un pozitīvi novērtētais projekts tiks nolikts “uz rezerves sliedēm”. Nākošajā etapā nozares ekspertu komisija ņems vērā šo vērtējumu. Tas ir vienīgais mierinājums, jo nav tādu tiesību, lai labi strādājošam grantam samazinātu vai vispār atņemtu finansējumu un to atdotu jaunam grantam. Jauno Zinātnieku apvienības priekšēdētājs Jānis Juško pārvaicāja: “Arī tādā gadījumā, ja jaunajam ir labāks rezultāts?”, uz ko H. Zenkēvičs atbildēja, ka nav runa par labumu. Ja grants ir apstiprināts uz četriem gadiem, tad tas ir jāpabeidz.

I. Kalviņš runāja par to, ka neviens jau nav veicis retroanalīzi, cik uz katru zinātnisko darbinieku reāli iznāk grantu finansējums. Viņš to savulaik ir izdarījis un konstatējis, ka atsevišķās dabaszinātņu un humanitāro zinātņu nozarēs finansējumā uz vienu līdzstrādnieku atšķirības ir 400 – 800 % . Jautājums – ar ko ķīmiķis atšķiras no molekulārā biologa? Kāpēc ir iekonservēts sadalījums starp nozarēm? Runājot par grantiem – ja piešķirtais finansējums nosedz 20 – 30 % no prasītās summas, tad pilnīgi loģiski, ka izpilda tik, cik par šādu summu var un reālas kontroles pār rīcību un atbilstību nav. Izeja – Zinātnes padome nosaka grantu kategorijas. Piesakoties uz konkrēto summu, tiek atrunāts, ko jūs par šo summu esat gatavi izdarīt. Tāda sistēma pašlaik pastāv Igaunijā. Latvija to nevarēja darīt, iekams nebija bāzes finansējuma. Uz I. Šmelda ierosinājumu finansējumu piešķirt pēc nozarē strādājošo skaita I. Kalviņš iebilda, ka nevar salīdzināt eksperimentālo zinātni ar socioloģiju. J. Juško ierosināja vairāk papētīt kaimiņvalstu pieredzi, kur grantu sistēma varbūt darbojas efektīvāk. Piemēram, Somijā. Vai Igaunijā un Čehijā projektus vērtē brīvprātīgi ārzemju eksperti? Jāsalīdzina 2 – 3 valstu pieredze un jāpārņem labākā. I. Kalviņš teica, ka pieteikumā jau var sasolīt gaisa pilis, bet ja ir zināma summa, uz ko var pretendēt, tad šajā kategorijā var salīdzināt. I. Kalviņa vadītajā Organiskās sintēzes institūtā ir 65 grantu tēmas un 215 projekti. Katru mēnesi piešķirtai summai jābūt iztērētai līdz santīmam. “ Kā lai es to visu menedžēju?” jautāja I. Kalviņš.

H. Zenkēviču interesēja, kā būs pēc 2008. gada, jo izmaiņas nenotiek tā, kā ieplānots. Kāpēc šogad un nākošgad zinātnei nav piešķirti likumā paredzētie 0,15 %. Uz to I. Kalviņš atbildēja, ka nauda patiešām ir piešķirta, bet jaunums ir tas, ka no zinātnes budžeta tiek maksāts arī Latvijas līdzfinansējums lielajos Eiropas projektos. Mums ir jāprasa informācija no Izglītības un zinātnes ministrijas, vai šī summa tiešām ir iedota un izmantota.

A.Āboltiņš informēja, ka šogad notiks naudas dalīšana pa 5 blokiem. Ar kādiem priekšlikumiem LZS piedalīsies šajā procesā? I.Šmelds: uz strādājošo skaitu. A. Āboltiņš: eksperimentālajām zinātnēm jāpiemēro koeficients I. Kalviņš: vai esošo 14 nozaru pērnā gada finansējuma procentus mehāniski sasummēs blokos? H. Zenkēvičs: tā tas var būt nākamgad kā grantu nobeiguma gadā. Sistēma tuvāko gadu laikā ir jāmaina. I. Kalviņš: mums ir jāpasaka, ka LZS nepiekrīt šīs sistēmas turpinājumam. Jāizveido LZS darba grupa, kas izpētīs šo jautājumu un noformulēs priekšlikumu. J. Juško: jāpavelk svītra un ar 2009. gadu sistēma jāmaina. Šī gada laikā jāizveido darba grupa, kas izstrādās jaunu sistēmu I. Kalviņš ierosināja veidot institucionālos grantus, kur institūts pats ar savu zinātnes padomi izvērtētu, kam dot un kam nedot grantus. I. Šmelds satraucās, ka tā ir klasiska institūta direktora nostāja. Ir daudzi institūti, kuros zinātnes padomes ir administrācijas kabatā, uz ko I. Kalviņš atbildēja, ka likums nosaka pavisam citas institūta direktora funkcijas un viņš gribēdams nevar iejaukties sava institūta zinātnes padomes darbā. Projekta autoriem būs izvēle vai nu piedalīties institūta grantā, vai pieteikties uz individuālo grantu. I. Bondare ieteica neaprobežoties ar vienu sistēmu, bet izstrādāt vairākas sistēmas un salīdzināt, kur ir vairāk plusu un mīnusu. U. Grāvītis teica, ka jāsāk ar informācijas pieprasīšanu no LZP par iepriekšējo gadu – grantu skaitu, tajā strādājošo pilnas slodzes zinātnieku skaitu, kopējo finansējumu, tai skaitā darba algu fondu. A. Āboltiņš papildināja – arī no Izglītības un zinātnes ministrijas par 2007. gadu un ministrijas projektu nākamajam gadam.

Otrais LZS Valdes darba kārtības punkts bija saistīts ar jaunajiem zinātniekiem. Kāda var būt sadarbība un kāda palīdzība ir nepieciešama? J. Juško kā pirmo nosauca jau pieminēto – nauda ir sadalīta vecajiem projektiem un nav ko iedot jaunajiem. Augstā zinātniskā līmenī risināmas problēmas ir jārisina kopā – vecajiem ar jaunajiem. Jauno zinātnieku apvienība ir saņēmusi pasūtījumu grāmatas izdošanai 3 valodās par to, kā kļūt par zinātnieku Baltijā. Kas ir doktorantūra? Kā strādā zinātnieki Latvijā? Vidusskolēniem par to nav informācijas. Pusi finansējuma dod Šveice, puse jāsameklē no sponsoriem.

Uz A. Āboltiņa jautājumu, kā jaunajiem zinātniekiem ielauzties nākošajā grantu sistēmā un vai nevajadzētu paredzēt kādu noteiktu finansējuma daļu tieši jaunajiem, U. Raitums atbildēja, ka jau ir LZP lēmums par 5 % finansējumu jaunajiem zinātniekiem. Cik reāli viņi to ir saņēmuši? I. Kalviņš teica, ka 5 % ir smieklīgi maz. Nepieciešami 10 %, kas jāieliek atsevišķā sadaļā. Ja to nevar aizpildīt, tad tajā gadā noņem. I. Šmelds to uzskatīja par pārējo zinātnieku diskrimināciju, ko nepieļauj vecuma ierobežojumu novēršana. H. Zenkēvičs pastāvēja uz vienotiem kritērijiem zinātnē, jēdziens jaunais zinātnieks nevar būt caurlaide pie naudas. Vecie nekad nav bremzējuši labus projektus. I. Kalviņš teica, ka svarīgi ir kritēriji, pēc kuriem novērtēt projektus. “Mani neviens jaunais neizkonkurēs”. Svarīgs ir nevis iepriekšējais veikums, bet domāšanas veids. I. Šmelds domā, ka jāpastāv uz pēcdoku pozīciju zinātnes finansējumā, uz ko I. Kalviņš atbildēja, ka viss finansējums ir iedalīts grantos.

LZS Valde gaidīja priekšlikumus no pašas JZA un vēlējās saņemt informāciju gan par jaunajiem zinātniekiem, gan reemigrāciju. Dažādos jautājumos R. Bebre informēja par Andreja Krastkalna prēmiju, kuras kandidātam LZS var sniegt savu atbalstu, ja kāds no humanitārajiem institūtiem tādu izvirzīs.

Nākoša LZS Valdes sēde notiks ceturtdien, 18. oktobrī plkst. 16.00.

Profesors Arnolds Spekke –
jaunu ceļu lauzējs Latvijas vēstures pētniecībā*

Šogad profesors Arnolds Spekke varētu atskatīties uz savu 120. gadumiju, bet tieši šodien viņš atgriežas dzimtenē, Vecmuižā, kur 1887. gada 14. jūnijā pirmoreiz ieraudzīja dienasgaismu. Protams, mēs daudzinām Arnoldu Spekki kā izcilu diplomātu, politiķi, sabiedrisku darbinieku, kurš Latvijai liktenīgajos gados bija pat iznācis uz pasaules lielās politiskās skatuves (īpaši te gribētos pieminēt viņa darbošanos par toreiz faktiski nepastāvošās Latvijas Republikas pilnvaroto lietvedi ASV, Vašingtonā, 1954.–1970.g.). Taču ne mazāk nozīmīgs, varbūt pat paliekamāks ir Arnolda Spekkes devums Latvijas vēstures pētniecībā, jaunus rakursus un jaunas pieejas iezīmējot, atklājot jaunus, pareizāk sakot, aizbirušus, aizmirstus avotus. Spekkes devums Latvijas viduslaiku vēstures pētniecībā, t.s. poļu laikmeta rekonstruēšanā, seno karšu un dzintara ceļu noskaidrošanā un plašāka skatījuma veidošanā uz Latvijas vēsturi nav zaudējis ne savu aktualitāti, ne nozīmību. Par to liecina vairāku Spekkes grāmatu atkārtota izdošana neatkarību atguvušajā Latvijā, viņa darbu joprojām augstā citējamība. Arī Letonikas valsts programmā, kas pētī Latvijas kultūru, vēsturi, latviešu valodu, Spekkes darbi joprojām pieder stūrakmeņiem.

Pēc savas izglītības Arnolds Spekke nebija profesionāls vēsturnieks. Viņš ir beidzis Maskavas Universitātes Filoloģijas fakultāti 1915.gadā kā romāņu filoloģijas speciālists, viņa pirmie darbi veltīti vecfranču, provansāļu, spāņu, itāļu seno literatūru pētniecībai, veltīti Servantesam, Kalderonam, renesanses laiku dzejai un franču romānam. Taču atgriezies Latvijā 1920. gadā, kļūdams par Latvijas Universitātes docentu, 1922.gadā par profesoru, Filoloģijas fakultātes dekānu (1925–1927) un kādu laiku arī par LU prorektoru (1927–1929), Spekke izlēma, ka ir jāmaina pētniecības joma, ka jāpievēršas Latvijas vēsturei, Latvijas seno, vēsturisko sakaru atklāšanai gan ar Romas pasauli, gan ar tuvākajām kaimiņu zemēm, piemēram, Poliju, lai nedominētu vienpusīgais priekšstats, ka mūsu zeme attīstījusies tikai vācu un krievu ietekmes lokā. Tas bija jo vairāk nepieciešams tādēļ, ka Latvijas vēsture, latviešu tautas vēsture kā akadēmiska disciplīna tolaik vēl nepastāvēja vispār, Universitātē nebija Latvijas vēstures katedras. Bija Baltijas (Baltijas provinču) vēsture, kas atradās baltvācu vēsturnieku (jāatzīst, daudzos gadījumos ļoti kvalificētu) neierobežotā pārziņā, un tie atainoja Latvijas vēsturi kā vācu kolonijas vēsturi, ignorējot zemes pamatiedzīvotājus – latviešus, zemniekus, vadoties no savas koloniālās, kungu kārtas domāšanas veida un aizspriedumiem. 20.gados jaundibinātajai Latvijas valstij bija jāizcīna sīvas cīņas, arī starptautiskā arēnā, agrārreformas aizstāvībai, Rīgas Doma baznīcas pārņemšanai Latvijas luterāņu baznīcas pārvaldījumā, bet plašāk ņemot – Latvijas kā neatkarīga valstiska veidojuma eksistences pamatojumam. Tieši šādām lietām bija nepieciešami kvalificēti vēsturnieki, to argumenti. Baltijas vācu vēsturnieku un juristu viedoklim bija jāstāda pretī latviešu zinātnieku dibināts viedoklis.

Tādēļ arī vairāki akadēmiskie latviešu filologi, juristi “pārkvalificējās” par vēsturniekiem. Lai minam dzejnieku un juristu Arvedu Švābi, kas kļuva par tiesību un agrārvēsturnieku, eģiptologu Franci Balodi, kas kļuva par latviešu arheoloģijas skolas pamatlicēju, lai minam klasisko filologu Kārli Straubergu, kas kļuva par Folkloras krātuves izveidotāju un raganu prāvu pētītāju, un vēl citus. Un šajā plejādē labi iederas arī Arnolds Spekke, kurš pievērsās Latvijas kultūrvēsturei jau 1922. gadā, sākdams savu pētniecisko darbību ar t.s. poļu laiku problemātiku.

Latvijas vēsturē izsenis valda stereotips – par labajiem “zviedru laikiem” un sliktajiem “poļu laikiem”. Jā, zviedru laiku beigās tika gādāts par zemnieku skolām un pa daļai par zemnieku tiesībām, zemē nostiprinājās protestantisms, notika zināma kultūras augšupeja, taču būtu aplami gluži noniecināt t.s. poļu laikus Latvijā. Tie lielā mērā saistās ar augsti izglītotā karaļa Stefana Batorija valdīšanas periodu, kad Polijā plauka kultūra. To raksturo reliģiska tolerance (atgādināšu, ka arī Kurzemes hercogvalsts attīstījās Polijas – Lietuvas protektorātā), t.s. humānistu darbība un arī jezuītu vadītā kontrreformācija, kuras gaitā sāka rūpēties par latviešu zemnieku reliģisko dzīvi; starp citu pirmā saglabājusies latviešu grāmata ir 1585.gadā Viļņā izdotais jezuīta Kanīsija katoļu kateķisms.

Spekkes nopelns ir t.s. Rīgas humānistu “atklāšana”, ja tā drīkst izteikties. 1927.gadā viņš publicēja grāmatu “Alt–Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595. Basilius Plinius. Eucomium Riga”. Plīnija poēma latīņu valodā “Rīgas cildinājums” ir viens no spilgtākajiem neolatīņu literatūras paraugiem Livonijā, kam baltvācieši nebija pievērsuši uzmanību. Šis pats Bazīlijs Plīnijs, Rīgas ārsts, sacerēja arī poēmu par vējiem, cits dzejnieks Eicēdijs – par upēm, Solomons Frencelis – veltījuma dzejoļus. Baltijas vācieši – vēsturnieki bija g.k. tiesību un privilēģiju vēsturnieki, politisko notikumu apcerētāji, avotu izdevēji. Speke deva turpretī jaunu pieeju – kultūrvēsturē, agrīnā, neolatīniskā literatūrā, kas bija neskarts darba lauks. Šī Spekkes doktora disertācija bagāta ar ievērības cienīgiem secinājumiem.

Tāpat neskarts temats bija arī karaļa Stefana Batorija vizīte Rīgā. Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas 1582.gadā apmeklēja Rīgu un uzturējās te 6 nedēļas, risinot jautājumu par Doma baznīcas un Jēkaba baznīcas statusu, mēģinot samierināt katoļus un protestantus. Doma baznīcas problēma bija aktuāla arī Spekkes laikā, 20. gadu beigās, kad risinājās jautājums par tās atsavināšanu no vācu draudzes un nodošanu Latvijas bīskapa rīcībā. Cīņa aizgāja līdz Saeimai, kur darbojās komisija Marģera Skujenieka vadībā un apspriedēs tika pieaicināti eksperti no vācu un no latviešu puses (latviešu eksperti – Švābe un Spekke). Notika pat referendums, gan neveiksmīgs. Šīs lietas atbalss ir 1932.gadā žurnālā “Daugava” publicētais Spekkes pētījums par Stefana Batorija vizīti Rīgā un Doma baznīcas problēmu.

Pirmie pētījumi saistīja sabiedrību, Spekke guva Rokfellera stipendiju studijām Polijā un Itālijā 1932. gadā. Viņš tika aicināts uz vairākām ārzemju universitātēm lasīt lekcijas par Latvijas vēsturi, un šo starptautisko eksāmenu izturēja godam (lekcijas Kēnigsbergā, Stokholmā, Varšavā, Parīzē, Strasbūrā, Upsalā, Krakovā, Helsinkos, Romā).

Rokfellera stipendijas gada noslēgumā nāca toreizējā zemsaviešu līdera Kārļa Ulmaņa rosinājums Spekkem iesaistīties diplomātiskā darbā, kļūstot par vēstnieku Itālijā (arī Grieķijā, Bulgārija, Albānijā). Tad arī savos ārzemju braucienos gūtos datus Spekke apkopoja grāmatā “Latvieši un Livonija 16.g.s.”, kas iznāca 1935. gadā, bet sacerēta jau agrāk. Tajā ir apkopotas līdz tam nepublicētas ģeogrāfiskas, etnogrāfiskas un kultūrvēsturiskas ziņas par baltu tautām, īpaši par latviešiem, izvirzīta tēze, ka Livonija ir “Austrumeiropas likteņu zeme”, “atslēga visiem ekonomiskiem un kulturāliem procesiem starp neaptveramo iespēju bagātajiem Austrumiem un to Vakareiropas atrisinājumu – Baltijas jūru”. Grāmatā sniegts bagātīgs materiāls par latviešu nodarbošanos, darbarīkiem, pārtiku, apģērbu, mūzikas instrumentiem, ticējumiem, ierašām, par Baltijā noritošajiem etniskajiem procesiem, kā šīs lietas skatīja dažādi tālaika ceļotāji, kosmogrāfiju rakstītāji utml. Ar Spekkes grāmatu Latvijas vēsture parādījās jaunā gaismā. Kaut arī grāmatai ir savi trūkumi – ne īsti kārtībā ir “literatūras aparāts”, atsauces neskaidras, grūti izprotamas vai izpaliek vispār, dažbrīd zūd rāmji starp zinātnisku pētījumu un avotu hrestomātiju, taču Spekkes sarūpētajam materiālam un arī viņa interpretācijām ir paliekama nozīme. Pār grāmatu nāca kritika no Baltijas vācu kolēģu, arī erudītā profesora Leonīda Arbuzova puses, daži vācieši centās pierādīt, ka Spekke neesot speciālists vēstures rakstīšanā, neesot medievists, bet gan romāņu filologs un labākajā gadījumā viņu varot uzskatīt par “Materialensammler”, taču grāmata izturējusi laika pārbaudījumu. 1995.gadā tā atkārtoti izdota Rīgā, izdevniecībā “Zinātne”, ar diezgan pamatīgiem etnogrāfa S. Cimmermaņa komentāriem. Šī grāmata ir veltījums Aleksandrai Spekkei – Stērstei “manam dzīves draugam” ar skaistu Petrarkas vēlējumu.

Līdzās Spekkes “Latvijas vēsturei” tas varbūt ir ievērojamākais Spekkes – zinātnieka darbs, taču profesoram ir arī nelielāki raksti, g.k. itāļu auditorijai. Tajos dominē doma par Eiropas mazo tautu kopējiem vēstures “likumiem” lielu satricinājumu gadsimtos. Vēstures grāmatas parasti raksta lielās tautas, kurām maz rūp mazo tautu problēmas un liktenis, pasvītro Spekke.

Šajā sakarībā prof. Spekke ir sacījis zīmīgus vārdus: “Mani īstenībā sen kaitināja lielvalstisko vēsturnieku nicīgā vai vismaz nevīžīgā nostāja pret t.s. mazajām tautām, parasti viņu uzvarētām, viduslaikos vai lielvalstu attīstības posmos jaunākās vēstures laikā. Šīm mazajām <..> tautām <..>, reiz jau tās bija uzvarētas, bija jābūt vājām miesā un garā, <..>, tādām, kam nav tiesības uz neatkarīgu dzīvi, ir politisku, ir intelektuālu. Tā nu radās spārnotais teiciens “tauta bez vēstures” <..> Kas to nu var izturēt, lai tas to arī dara, man diemžēl miera nebij, jo arī es gribēju būt cilvēku kārtā, nevis nesen atsvabināto izpirkto vergu sociālajā slānī”.

Jāatzīst, ka Spekke apsteidzis laiku – tikai tagad, ES projektu ietvaros veidojas pētījumi, kuros akcentētas arī mazo tautu problēmas, kaut gan ne vienmēr pārāk izteikti.

Arī 1948.gadā, kad anonīmi iznāca A. Spekkes lielās “Latvijas vēstures”1. izdevums (autors – profesors N. N., Baltijas komitejas protektorātā), tajā rodams šis pats motīvs. Grāmatai ir 12 lappušu garš pielikums: “Eiropas mazās tautas kā seno civilizāciju pārstāves”. Uz lielo tautu vēsturnieku augstprātīgajiem pārmetumiem, ka mazo tautu vēsturnieki slimojot ar nacionālistiskām “bērnu slimībām” Spekke atbild: “itin kā lielajām historiogrāfijām nebūtu bijis savu kaišu, kaut, piemēram, bīstamas īsredzības daudzos virzienos”(to īpaši var attiecināt uz vācu un krievu historiogrāfiju 19.–20.g.s., ar pārmērīgi izteiktām lielvalstnieciskām ambīcijām).

“Latvijas vēstures” angļu izdevumi iznāca 1948., 1951., 1957.gadā, grāmatai tolaik bija arī sava politiska nozīme, atgādinot pasaules akadēmiskajām aprindām, ka pastāv tāda Latvija (tajā mirklī – uz ģeogrāfiskām kartēm kā patstāvīga vienība neatrodama), ar savu, gadsimtu tālēs aizejošu vēsturi. Arī pašreiz grāmata iznākusi jaunā izdevumā, pateicoties Vijai Spekkei, un joprojām nav noliedzama tās oriģinalitāte un skaidrā vīzija, skaidrot Latvijas notikumus un iezīmēt mūsu gaitu plašā skatījumā.

Šie darbi, tāpat kā unikālie pētījumi par senajiem dzintara ceļiem un Latvijas ģeogrāfisko atklāšanu ir nodrošinājuši Arnoldam Spekkem izcilu vietu Latvijas vēsturnieku saimē, – mūsu uzdevums ir turpināt Spekkes aizsākto līniju par īpatnēju Latvijas vēsturi, atklājot un analizējot faktus par Latvijas, tās tautas un valstisko veidojumu savdabību, tās sarežģītajām attiecībām ar kaimiņtautām un kaimiņvalstīm, ar impērijām, tās vietu Eiropā.

Kaut arī Arnolds Spekke nebija autoritāra režīma piekritējs, viņa politiskās simpātijas lielā mērā piederēja Kārlim Ulmanim kā Latvijas patriotam (Spekke bija Zemnieku Savienības biedrs jau kopš 1928. gada, sadarbojoties ar Ulmani un kultūras jomā arī ar sev ļoti tuvo Edv. Virzu). Tādēļ gribu citēt Spekkes “Livonijas …” nobeigumā minētos Kārļa Ulmaņa vārdus: “Mūsu zemes un tautas gaitas allaž bijušas smagu pārbaudījumu pilnas. Bet pareizi saburtotā un iekšēji izprastā vēsture sāk mācīt, ka uzticībā un izturībā pie Baltijas jūras krastiem nodzīvotie gadu tūkstoši ir tomēr vairojuši mūsu spēku un beidzot padarījuši mūs nesalaužamus. Gadu maiņā mēs visi vēlam Latvijai labu. No sirds to dara tie, kas Latviju mīl no sirds.”

Arnolds Spekke bija viens no tiem, kas patiešām mīlēja Latviju no sirds. Gan baltās, gan nebaltās dienās.

Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, A/s “Latvijas Gāze”, universitāšu senāti, fakultāšu domes.

Izvirzot pretendentus balvai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros:

• motivēts izvirzītāja iesniegums;
• ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi;
• izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);
• izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa;
• izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

* * *

Pieteikumi iesniedzami mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 902. istabā, tālrunis 7227696.

Pieteikumam pievienot:

1) Curriculum vitae,
2) zinātniskos grādus apliecinošu dokumentu kopijas,
3) publicēto zinātnisko darbu sarakstu (2002. – 2007.g.),
4) citas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas (pēc pretendenta izvēles).

* * *

1. Akadēmiķu E.Gudrinieces un A. Ieviņa stipendijām ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā 2007./2008.g. Stipendijas Ls 120.– mēnesī uz 10 mēnešiem piešķir konkursa kārtībā un to mērķis ir veicināt pētījumus un jauno speciālistu sagatavošanu.

2. LZA Goda doktora K. Poča stipendijām fizikā 2007.2008.g. Stipendijas Ls 60.– mēnesī uz 10 mēnešiem piešķir konkursa kārtībā un to mērķis ir veicināt pētījumus un jaunu speciālistu sagatavošanu.

Pieteikumus, atbilstoši stipendiju nolikumiem, lūdzam iesniegt līdz š.g. 20.oktobrim LZA sekretariātā (Akadēmijas lauk.1, Rīga, tel. 7225361 vai 7228784).

Ar konkursa nolikumiem var iepazīties LZA Fondā vai sekretariātā.

Profesors Igors Danilāns (29.07.1928.–22.09.2007.)

Šā gada 22. septembrī Zemes gaitas beidza Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, ilggadējais Ģeoloģijas institūta direktors, habilitētais ģeoloģijas doktors, valsts emeritētais zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis Igors Danilāns.

I. Danilāns ir dzimis 1928. gada 29. jūlijā Rēzeknē, skolotāju ģimenē. 1950. gadā viņš beidza Latvijas Valsts universitātes Ģeoloģijas un ģeogrāfijas fakultāti. Jau kā students veica ievērojamu apjomu zinātnisko pētījumu un organizēja kursa biedru darbu, bet pēc augstskolas beigšanas jauno speciālistu norīkoja uz Cesvaini par vidusskolas direktoru. Rīgā I. Danilāns atgriezās 1952. gadā, kad arī sākās viņa aktīvā zinātniskā darbība, kas turpinājās gandrīz 55 gadus Ģeoloģijas institūtā, kas savu nosaukumu un juridisko piederību ir mainījis vairākkārtīgi, bet Latvijas ģeoloģisko pētījumu aktualitāte un pēctecība vienmēr tika saglabāta. Tajā liels nopelns bija arī I. Danilānam, kurš darbu uzsāka kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūtā, vēlāk Vissavienības jūras ģeoloģijas un ģeofizikas zinātniskās pētniecības institūtā bija nodaļas vadītājs, bet no ikdienas darba 2002. gadā aizgāja kā Latvijas Universitātes Ģeoloģijas institūta direktors. Viņa zinātniskās intereses saistījās ar Latvijas kvartāra nogulumiem. 1957. gadā aizstāvēta ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāta disertācija par saldūdens kaļķiežiem, bet 1975. gadā iegūts zinātņu doktora grāds par ļoti plašu pētījumu kvartāra stratigrāfijā, paleoģeogrāfijā un morfoģenēzē. Šī monogrāfija “Četvertičnije otložeņija Latviji” vēl arvien uzskatāma par kvartāra pētnieku rokasgrāmatu. 1992. gadā I. Danilānam piešķira habilitētā ģeoloģijas doktora grādu. Viņš savus pētījumus aprobēja neskaitāmos zinātniskajos forumos, kur guva starptautisku atzinību. Jau 1960. gadu sākumā viņš kļuva par PSRS ZA Kvartāra perioda pētniecības komisijas locekli un PSRS Starpresoru stratigrāfijas komitejas Pastāvīgās kvartāra komisijas locekli, bet 60. gadu otrajā pusē un 70. gados bija Starptautiskās Kvartāra Pētniecības Savienības (INQUA) Litoloģijas un ģenēzes komisijas korespondējošais loceklis. Latvijas PSRS Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums I. Danilānam tika piešķirts 1978. gadā, bet Latvijas Zinātņu akadēmija par savu Goda locekli viņu ievēlēja 1992. gadā. I. Danilāns publicējis 106 zinātniskos darbus, bet viņa ieguldījums dažādu zinātnisko un enciklopēdisko izdevumu izveidē un rediģēšanā ir nenovērtējams.

Jauns dzīves posms I. Danilānam iezīmējās ar nacionālās atmodas laiku 1988. gadā, kad sākās organizatoriskais darbs par ģeoloģijas zinātnes saglabāšanu Latvijā un ģeoloģijas studiju atjaunošanu Latvijas Universitātē. Kopš 1990. gada viņš aktīvi iesaistījās augstskolas pedagoga darbā – izstrādāja pirmās ģeoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmas, bija šo programmu direktors, sagatavoja un vadīja vairākus mācību kursus, daudz darba ieguldīja ģeoloģijas doktora studiju programmas radīšanā un doktorantu vadīšanā, bija LU Ģeoloģijas nozares habilitācijas un promocijas padomes priekšsēdētājs. 1991. gadā LU Ģeogrāfijas fakultātē izveidoja Ģeoloģijas katedru un I. Danilāns kļuva par tās vadītāju, bet 1993. gadā tika ievēlēts par profesoru, vienlaikus turpinot vadīt Latvijas universitātes Ģeoloģijas institūta darbu. Līdztekus tiešajiem pienākumiem viņš līdzdarbojās akadēmiskajās zinātniskajās komisijās, zinātniski tehniskajās un zinātniski metodiskajās padomēs un redkolēģijās, bija vairāku savienību un biedrību biedrs. Vairāk kā 30 gadus, līdz 1991. gadam viņš darbojies Latvijas PSR Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, veltīdams daudz pūļu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. I. Danilāns ir bijis arī sastādītājs, zinātniskais redaktors un viens no autoriem pirmajam latviešu valodā 1980. gadā izdotajam mācību līdzeklim “Dabas aizsardzība”.

Apbrīnojama bija profesora erudīcija, darba spējas, mērķtiecība, prasme mierīgi un nosvēri, bez steigas rast risinājumu ikvienai problēmai un visu nokārtot laikā. Viņš savu palīdzību nevienam neatteica arī tad, kad jau bija pensijā, bieži ieradās fakultātē, interesējās par mācību un pētniecisko darbu, labprāt recenzēja studentu darbus. Viņu augstu vērtēja un cienīja kā kolēģi, tā arī studenti. Visai Latvijas ģeologu saimei vēl ilgi trūks profesora uzmundrinošā smaida un padoma.

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
LU Ģeoloģijas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija

Aizstāvēšana

2007. gada 19. oktobrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Bronhu vazoaktīvā intestinālā polipeptīda (VIP) un P vielas (SP) imūnhistoķīmiskie un radioimūnhistoķīmiskie pētījumi ar vieglu un vidēji smagu bronhiālo astmu slimiem cilvēkiem” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: A.Lejnieks, profesors (RSU); M.Bukovskis, Dr. med. (P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca); A.Dabužinskiene, profesore (Lietuva).

***

2007. gada 25.oktobrī plkst. 14:00 RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notiks “RTU – P14” Promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

par tēmu “Latvijas energosistēmas lieljaudas transformatoru diagnostikas uzlabošana ar gāzu hromotografijas analīzes metodi”.
Recenzenti: prof Dr.sc.ing. J.Gerhards (RTU), vad.pētn.,Dr.habil.sc.ing. V.Pugačevs (LZA, FEI, Latvija), Dr.sc.ing. R.Neimanis (programma Elektric AB, Zviedrija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU EEF mājas lapā http://www.eef.rtu.lv un RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2007.gada 26.oktobrī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, LU Medicīnas, Farmācijas un Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Iedzimtības un BRCA1 gēna mutāciju patoģenētiskā nozīme pacientēm ar krūts un olnīcu vēzi” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.med. J.Bērziņš, Dr.habil.biol. I.Muižnieks, Dr.med. D.Leja.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007.gada 26.oktobrī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, LU Medicīnas, Farmācijas un Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Aizkuņģa dziedzera vēža riska faktoru un pārmantoto gēnu mutāciju analīze” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.med. V.Pīrāgs, Dr.habil.med. A.Danilāns, Dr.habil.med. J.Bērziņš.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 30.oktobrī plkst.16.00 LU Ekonomikas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322. auditorijā promocijas darbu ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats –“Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai.” Nozare – ekonomika, apakšnozare, grāmatvedības un uzskaites teorija.
Recenzenti: profesore Dr.oec. Elvīra Zelgalve; asoc.profesors Dr.oec. Staņislavs Keišs; profesore Dr. oec. Ingrīda Jakušonoka.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2007. gada 5. novembrī plkst.14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Datorizētās zināšanu pārbaudes modeļi un metodes” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr.habil.sc.ing. Jānis Grundspeņķis, profesors, Dr.sc.ing. Boriss Mišņevs, asoc.prof., Dr.sc.ing. Ildars Galejevs (Ildar Kh. Galeev), (Kazaņa, Krievija).
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2007. gada 12. novembrī plkst.14.30 Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas nozares promocijas padomes P – 07 atklātajā sēdē Rīgā, Meža ielā 1/3, 202. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Klasifikācijas likumu automātiskās ģenerācijas metožu izstrāde un izpēte” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: profesors, Dr.habil.sc.ing. Zigurds Markovičs, asoc.prof., Dr.sc.ing. Irina Jackiva, profesors, Dr.tech. Viktors Romaņenko (Ukraina).
Ar promocijas darbu var iepazīties internetā http://www.rtu.lv/zinatne/doktorantura/, RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10 un Valsts Nacionālajā bibliotēkā Anglikāņu ielā 5.

***

2007. gada 16. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas nozares Internās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu “Antioksidantu iedarbība un izmantošanas iespējas ārstēšanai un komplikāciju profilaksei bronhiālās astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības slimniekiem” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Oficiālie recenzenti: M.Eglīte, profesore (RSU); I.Siliņš, profesors, valsts emeritēts zinātnieks; I.Taivāns profesors (LU).
Ar promocijas darbiem var iepazīties RSU bibliotekā un RSU mājas lapā www.rsu.lv.

***

LU Fizikas zinātņu nozares (cietvielu un materiālu fizikas apakšnozares) promocijas padome 2007. gada 29. jūnija atklātā sēdē piešķīra fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys) fizikas zinātnes nozares materiālu fizikas apakšnozarē Līgai Grīnbergai par promocijas darbu “Jaunu kompozītmateriālu pētījumi ūdeņraža uzglabāšanai”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Fizikas zinātņu nozares (cietvielu un materiālu fizikas apakšnozares) promocijas padome 2007. gada 29. jūnija atklātā sēdē piešķīra fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys.) fizikas zinātnes nozares materiālu fizikas apakšnozarē Renāram Ertam par promocijas darbu “Jaunas fotopletizmogrāfiskās metodes un ierīces sirdsdarbības un asinsrites neinvazīvai kontrolei”.
Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

elektrotehnikas nozares promocijas padome “RTU – P14” 2007. gada 30.jūlijā sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektriskās tehnoloģijas un automātikas apakšnozarē AIGARAM VĪTOLAM par promocijas darbu “Pilsētas elektrotransporta vilces apakšstaciju divvirzienu enerģijas plūsmas energoelektronisko pārveidotāju izpēte”.
Balsošanas rezultāti: par – 12, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskās zinātnes promocijas padome 2007.gada 17. augusta sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu ANDREJAM JUDINAM krimināltiesību apakšnozarē par promocijas darbu – monogrāfiju “Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību”.
Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskās zinātnes promocijas padome 2007.gada 17. augusta sēdē piešķīra doktora zinātnisko grādu SANDRAI KAZAKAI krimināltiesību apakšnozarē par promocijas darbu – disertāciju “Speciālās procesuālās aizsardzības pilnveides problēmas”.
Balsošanas rezultāti: par – 6; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

2007.gada 30.augustā RTU promocijas padomes “Enerģētika un elektrotehnika” P–05 atklātā sēdē Inesa Svalova sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu “Asinhronā režīma īpatnības energosistēmās ar palielinātu izkliedētās ģenerācijas daļu” (vadītājs profesors Dr. habil. sc. ing. Antans Sauhats). Piešķirts inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 14, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007.gada 30.augustā RTU promocijas padomes “Enerģētika un elektrotehnika” P–05 atklātā sēdē Jānis Runčs sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu “Pilsētu vidsprieguma tīklu attīstības variantu izvēle un pamatojums” (vadītājs profesors Dr. habil. sc. ing. Zigurds Krišāns). Piešķirts inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds enerģētikas nozares elektroapgādes apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 13, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007. gada 31.augustā Latvijas Mākslas akadēmijas promocijas padomē notika KRISTĪNES OGLES promocijas darba “Societas Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotājas mākslas mantojumā” aizstāvēšana. Darba recenzenti bija Dr.hist I.Ose, Dr. hist. A.Priede, Dr. art L.Bremša.
Balsošanas rezultāti: par – 9; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

2007.gada 10.septembrī RTU promocijas padomes “Enerģētika un elektrotehnika” P–05 atklātā sēdē Marija Bočkarjova sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu “Statistiskā pieeja energosistēmu aizsardzības algoritmu sintēzē un testēšanā” (vadītājs profesors Dr. habil. sc. ing. Antans Sauhats). Piešķirts inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 13, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

Daugavpils Universitātes Bioloģijas promocijas padome 2007. gada 10. septembra sēdē piešķīra bioloģijas doktora zinātnisko grādu (Dr. biol.) bioloģijas nozares ekoloģijas apakšnozarē Kristīnei Igaunei par promocijas darbu “Dzīvnieku vokālā komunikācija, plēsonība un pretplēsēju adaptācijas”.
Balsošanas rezultāti: par – 6, pret – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P–07 2007. gada 10.septembra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Allai Anohinai par promocijas darbu “ Adaptīvas apmācības un zināšanu vērtēšanas intelektuāla atbalsta sistēmas izstrādāšana”.
Balsošanas rezultāti: par – 8 balsis; pret – 0; nederīgi biļeteni – 0.

***

2007. gada 11. septembrī LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra EDGARAM CELMAM datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātnisko grādu apakšnozarē “Programmēšanas valodas un sistēmas” par promocijas darbu “Transformāciju valoda MOLA un tās lietojumi”. Balsošanas rezultāti: piešķirt – 8, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007. gada 11. septembrī LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra JĀNIM ZUTERAM datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātnisko grādu apakšnozarē “Datu apstrādes sistēmas un datortīkli” par promocijas darbu “Neironu tīkli stundu saraksta sastādīšanas modelī”. Balsošanas rezultāti: piešķirt – 7, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

***

2007. gada 11. septembrī LU Datorzinātnes nozares promocijas padome atklātā sēdē piešķīra VALDIM VĪTOLIŅAM datorzinātņu doktora (Dr. sc. comp.) zinātnisko grādu apakšnozarē “Programmēšanas valodas un sistēmas” par promocijas darbu “ Biznesa procesu modelēšana, izmantojot metamodelēšanas paņēmienus”. Balsošanas rezultāti: piešķirt – 7, nepiešķirt – 1, nederīgu biļetenu nav.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 18. septembrī Tatjana Barišņikova aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Nepabeigtie teksti Marinas Cvetajevas daiļradē”. Balsošanas rezultāti: par – 9, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Tatjanai Barišņikovai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds literatūrzinātnes nozarē cittautu literatūras vēstures apakšnozarē.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 18. septembrī Līga Ulberte aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Episkā teātra pieredze Eiropā un Latvijā”. Balsošanas rezultāti: par – 10, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Līgai Ulbertei tika piešķirts mākslas doktora (Dr.art.) zinātniskais grāds mākslas zinātnes nozarē teātra teorijas un vēstures apakšnozarē.

***

LU Valodniecības zinātņu nozares promocijas padomes sēdē 2007.gada 19.septembrī Aiga DUKĀTE aizstāvēja promocijas darbu “Manipulācija kā specifiska parādība rakstiskajā un mutvārdu tulkojumā” un viņai tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr. philol.) zinātniskais grāds valodniecības zinātņu nozares lietišķās valodniecības apakšnozarē.
Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, atturas – nav.

***

RTU inženierzinātņu nozares promocijas padome P-07 2007. gada 1.oktobra sēdē piešķīra inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Marinai Uhanovai par promocijas darbu “Uz modelēšanas un tīmekļa tehnoloģijām balstīta apdrošināšanas riska novērtēšana”.
Balsošanas rezultāti: par – 9 balsis; pret – 0; nederīgi biļeteni – 0.