11. decembrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēde. Tajā par Latvijas zinātniskās ekspedīcijas pētījumiem Eģiptē ziņoja ekspedīcijas vadītājs Dr. arh. Bruno Delāns (Deslandes) un LZA goda doktors Jānis Klētnieks. Par to jau varēja lasīt “Zinātnes Vēstneša” šī gada 18. numurā (Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē: Likt mēmām piramīdām runāt. Var pētīt, izzināt un atklāt daudz dziļāk!) 2007.g. 5. novembrī. Jaunā gada pirmajā numurā atgriezīsimies pie šīs tēmas. B. Delāns apsolīja arī imterviju par ekspedīcijas rezultātu prezentāciju Francijas akadēmijā š.g. 9. novembrī.

Ar ilgtspējīgu, vidi saudzējošu augļu un ogu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu Latvijā iepazīstināja LZA korespondētājlocekle, Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore Dr. biol. Edīte Kaufmane. Viņai bija jāatbild uz daudziem jautājumiem, piemēram, par vaskoto ārzemju ābolu kvalitāti salīdzinājumā ar pašmāju ne tik daiļiem un par globālās sasilšanas ietekmi uz Latvijas dārziem.Arī par neganto slimību bakteriālo iedegu. Noskaidrojām, ka: a) nav tiesa, ka kraupains pašmāju ābolītis ir veselīgāks. Kraupis ir sēnīšu slimība un cilvēkam tas nav jāēd. Arī pašmāju āboliem ir jābūt skaistiem, ar gludu mizu. Tas atkarīgs no miglošanas režīma. Poļi lepojas, ka savus ābolus augšanas laikā miglo t i k a i 15 reizes. Latvijā – trīs reizes, tādēļ ļoti precīzi jāzina, kuram dārzam kurā laikā tas ir jādara; b) globālā sasilšana nenozīmē to, ka mēs savos platuma grādos varēsim audzēt ananasus un banānus, kaut gan persikus un vīnogas jau audzējam. Globālā sasilšana izraisa krasas temperatūras svārstības, tādas kā pagājušajā ziemā, kad ļoti siltam decembrim un janvārim sekoja liels sals februārī un bojā aizgāja praktiski visa nākošā plūmju un ķiršu raža, jo sals nokoda pumpurus (dažviet arī pašus kokus); c) bakteriālā iedega tiešām ir ļoti bīstama slimība, bet nav jauna. Tā ir bijusi vienmēr, bet uzliesmo tajos gados, kad rodas labvēlīgi apstākļi – silta ziema un karsta un slapja vasara. Jāprot slimību laikā pamanīt un mācēt to apkarot. Senāta locekļi degustēja Dobeles ābolus un krūmcidoniju sukādes. Pavāra Rītiņa vārdiem – kas var būt labāks par šo!

Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai kļūstos par Valsts aģentūru, pārtrauc darboties LZA Statūtu 5.2.1.1. punkts, ka no Senāta locekļu vidus ievēlē LZA pārstāvi Akadēmiskās bibliotēkas padomē.Tā vietā Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas konsultatīvajā padomē iekļauti LZA pārstāvji T. Jundzis, D. Markus, I. Kalviņš un J. Stradiņš. LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis informēja par to, ka LZA noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku.

Akadēmiķe Ilga Jansone informēja par LZA un LAB pārstāvju viesošanos Gruzijas Nacionālajā zinātņu akadēmijā š.g. novembrī, kuras ietvaros Tbilisi tika atklāta LAB izstāde.

Pēc Senāta sēdes atklāja akvarelistes Ausmas Krūmiņas darbu izstādi.

Rīga 2007. gada 26.oktobrī

Lai veicinātu Latvijas zinātnes popularizēšanu, zinātnes vēstures pētījumu tālāku pilnveidošanu un paplašināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma, kas glabājas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondos nozīmi zinātniskajos pētījumos, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) atbilstoši savas Hartas 4.pantam un Valsts aģentūra “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” (LAB) vienojās noslēgt un attīstīt divpusēju sadarbības līgumu.

LZA un LAB apņemas:

1. Veicināt pētniecisko un izdevējdarbību, kas saistīta ar Latvijas zinātnieku biobibliogrāfiju sagatavošanu un izdošanu;

2. Iespēju robežās nodrošināt LAB pētnieku piedalīšanos zinātniskajos pētījumos ārvalstīs, izmantojot LZA noslēgtos starptautiskās sadarbības līgumus;

3. Veicināt Latvijas pētniecībai veltītu darbu apzināšanu, apkopošanu, to oriģinālu komplektēšanu un saglabāšanu LAB;

4. Rūpēties par LAB fondu papildināšanu ar jaunāko zinātnisko literatūru;

5. Organizēt kopīgus pasākumus: izstādes, seminārus, konferences u.c.;

6. Atbalstīt un veicināt LAB Konsultatīvās padomes darbu;

7. Savstarpēji sniegt informāciju par organizētajiem pasākumiem, lai vairāk piesaistītu kā interesentus, tā arī valdības pārstāvjus zinātnes sasniegumu un vēsturisko kultūras vērtību popularizēšanā.

LAB direktore Venta Kocere
LZA prezidents Juris Ekmanis

Rīgas balva – 2007

30. novembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tika pasniegtas ikgadējās Rīgas balvas, skaitā piecas. Svinīgo ceremoniju atklāja Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, sakot atzinīgus vārdus par balvas laureātiem, kuri darījuši harmoniskāku Rīgas vidi un nesuši Rīgas vārdu pasaulē.

Rīgas balvas biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks izteica gandarījumu, ka Rīgas 800 gadu jubilejai iedibinātajai balvai šogad pievienojusies Hipotēku un zemes banka, kura apbalvo cilvēkus ar inovatīvu domāšanu un darbošanos.

Kas tad ir šīgada Rīgas balvas laureāti?

LZA īstenā locekle arheoloģe Ieva Ose balvu saņem par devumu Rīgas arheoloģijas un Daugavgrīvas cietokšņa pētniecībā. LZA goda loceklis tēlnieks Andris Vārpa – par ieguldījumu Rīgas vizuālā tēla veidošanā; viņa darināti ir pieminekļi māksliniekiem Kārlim Padegam (1998) un Valdemāram Irbem (1999), zinātniekiem Vilhelmam Ostvaldam (2001) un Paulam Valdenam (2003), kā arī atraktīvā grupa Rīgas kanālmalā – pilsētas galva Džordžs Armitsteds ar kundzi un suni (2006), bērnu un Rīgas viesu iemīļota fotografēšanās vieta (it īpaši kopā ar suni).

Fotomākslinieks Vilhelms Mihailovskis apbalvots par Rīgas radošo personību portretēšanu fotografijās. Tikpat labi viņš būtu varējis šai balvai piestādīt vēl veselu virkni kolekciju, un tās arī būtu par Rīgu – seno, jauno, ziemā, vasarā, tumsā, gaismā. Mihailovskis ir radošs un ražīgs fotomākslinieks. Divas balvas pasniegtas par inovācijām – Dr. sc. ing. Jānim Stabulniekam par inovatīvas vides veicināšanu Rīgā un arhitektei Zaigai Gailei – par radošu inovatīvu ieguldījumu Rīgas kultūrvides atjaunošanā un arhitektūras renovācijā.

Savu kolēģi Latvijas vēstures institūtā arheoloģi Ievu Osi raksturoja 2005. gada Rīgas balvas laureāts akadēmiķis Jānis Bērziņš. Daugavgrīvas cietoksnis ir seno laiku lielākā militārā būve Vidzemē. To cēla talantīgi zviedru militārie inženieri un tas ilgu laiku sargāja Daugavas baseinu un Rīgu. Daugavgrīvas vēsture ir cieši savijusies ar Rīgas vēsturi. Līdz šim nav neviena apkopojoša darba par Daugavgrīvas cietokšņa būvniecību. Vēstures avoti izkaisīti Zviedrijā, Latvijā, Krievijā, Vācijā, tie dod lokālu skatījumu. Laureāte ir izvirzījusi sev uzdevumu apgūt visus materiālus un dot apkopojošu zinātnisku pētījumu par Daugavgrīvas cietoksni. Pēc tam, kad cietoksni pameta padomju armija, tas jāapgūst mūsu vēsturiskajā mantojumā. I. Ose, uzstādamās starp­tautiskās konferencēs, nes Rīgas vārdu pasaulē un Rīgas balvu ir godam nopelnījusi.

Tēlnieku Andri Vārpu raksturoja Rīgas balvas žūrijas komisijas loceklis un 2004. gada laureāts akadēmiķis Jānis Stradiņš. Rīdzinieki ir iemīļojuši Andra Vārpas darinātos pieminekļus to lielās cilvēcības dēļ. Irbītim, kurš, baso kāju ceļgalam pārlicis, sēž starp Dailes teātri un Vidzemes tirgu, pa laikam no tirgus tiek atnesti ne tikai vienkārši ģimenes dārziņu ziedi, bet arī pa kādam ābolam. Dendijs Padegs vienmēr var lepoties ar kādu sārtu neļķes, rozes vai vismaz alpu vijolītes ziedu pie kājām. Ja mākslinieks būtu iedomājies viņa platplecu žaketes atlokā ietaisīt pogcaurumu, tad ziedus varētu spraust tuvāk sirdij (šīs nav cienījamā akadēmiķa, bet gan rakstiņa autores pārdomas).Vilhelmam Ostvaldam derētu sakoptāka apkārtne (tā teica akadēmiķis), citādi tā vien šķiet, ka viņš kā tāds pašnāvnieks novietots aiz kapsētas ( Vērmanes dārza) žoga (tās atkal autores pārdomas). Valdena pieminekļa apaļās bumbas kādam tā iepatikušās, ka naktī mēģināts tās nozāģēt. (Šoreiz Vārpas cienītājiem paveicies mazāk nekā šī paša autora izstādes laikā Zinātņu akadēmijā, kad vienam tēlniecības darbam “pieauga kājas”. Nav viegli būt populāram...) Nākamais varētu būt piemineklis valodniekiem Endzelīnam un Mīlenbaham pie Latvijas Universitātes, par kuru jaunais Universitātes rektors izteicies, ka tas varētu būt rotējošs... Tēlnieks Andris Vārpa drošu roku velk skaistus vaibstus Rīgas sejā.

Fotomākslinieku Vilhelmu Mihailovski akadēmiķis Jānis Stradiņš nosauca par Rīgas portretētāju, atzīmējot gan jaukos Rīgas skatus, gan dziļi psiholoģiski veidotos rīdzinieku portretus.

LZA goda doktors RTU profesors Ivars Strautmanis novēloti atzinās mīlestībā savai studentei un diplomantei Zaigai , kuru, kā liecina uzvārds, viņam nocēla Māris Gailis. Sākusi ar modernām vēsmām lauku arhitektūrā, Zaiga Gaile ir kļuvusi par vienu no izcilākajām Rīgas seno ēku renovācijas projektētājām. Tās nav prestižas biržas, valdības ēkas, teātri vai muzeji, bet teju līdz graustu stāvoklim nolaistais Berga bazārs, kas kļuvis par vienu no visvairāk apbrīnotajām vietām Rīgas ainavā. Tās ir atjaunotās koka ēkas Ķīpsalā un Kalnciema ielā – mazi dārgakmeņi paneļu un betona brutālajā pelēkumā. Profesors Strautmanis novēlēja Zaigai Gailei kādreiz atgriezties modernajā arhitektūrā. Diez vai tā ir laba doma, profesor! Moderno arhitektūru ar dažādām sekmēm projektēt cenšas vai katrs arhiteks, bet tāda Zaiga Gaile mums ir liels retums. Tieši tādēļ viņai arī piešķirta Rīgas balva.

Rīgas balvas 2006. gada laureāts akadēmiķis, RTU rektors Ivars Knēts teica, ka Jānis Stabulnieks, turpinot padomju laikos populāro prasību pēc zinātnisko izstrādņu ieviešanas, 1992. gadā nodibināja Rīgas Tehnoloģisko centru inovatīvās (tās pašas ieviešanas) darbības veicināšanai. Daudz jaunu firmu un uzņēmumu ar šī centra materiālu un morālu atbalstu ir uzsākuši jaunu, zinātņietilpīgu produktu un pakalpojumu ražošanu. Šīgada Rīgas balvas laureāts grib veidot Rīgu par inovatīvu pilsētu, kur tiek radītas un liktas lietā jaunas zinātniskās domas.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Ine­sis Feiferis teica, ka problēmas rodas no tā, ka cilvēki domā vienpusīgi. Visas naudas novirzīšana nekustāmo īpašumu biznesā neko labu par mums neliecina. Jānodarbina abas smadzeņu puslodes, arī tā, kas atbild par radošo darbību. Bez mākslas, arhitektūras neiztiksim. Ja būs interesantas mākslinieciskās izpausmes, ja radīsies jaunas idejas, bankas tās palīdzēs realizēt. I. Feiferis pateicās, ka Rīgas balvas ideja rosinājusi bankām mainīt domāšanu. Un vēl – gan šīgada, gan iepriekšējo gadu Rīgas balvas laureāti ir pārkāpuši Rīgas un Latvijas robežu, jo viņu veikums ir novērtēts starptautiski.

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere atgādināja, ka bibliotēka jau kopš tās pašiem pirmsākumiem, Bibliotheca Rigensis laikiem, ir Rīgai piederīga, tādēļ ir likumsakarīgi, ka Rīgas balvas pasniegšana notiek šeit. Viņa pieminēja sadarbību ar jaunajiem laureātiem dažādu bibliotēkas pasākumu organizēšanā – izstādi par Bergu dzimtu pirms diviem gadiem kopā ar Zaigu Gaili, Vilhelma Mihailovska fotogrāfiju izstādes. Jānim Stabulniekam Venta Kocere izteica bibliotēkas gatavību inovatīvi iekļauties akadēmiskajā tīklā, jo viena no bibliotēkas ēkām Teikas rajonā ir vistiešākie Tehnoloģiskā centra kaimiņi un ir viens otram noderīgi.

Zaiga Gaile savā īsajā atbildes runā pateicās ne tikai Rīgas balvas biedrībai, bet arī – Aizsardzības ministrijai, jo bez NATO samitam paredzētās naudas nebūtu iespējama Kalnciema ielas koka ēku atjaunošana. Zīmīga bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas attieksmes maiņa – no krasi noliedzošas (vai tos graustus nevar novākt!) sākumā līdz draudiem lēnīgajiem meistariem pašai ņemt spainīti un iet krāsot. Paldies Rīgas domei, kura katru gadu dod 50 tūkstošus latu koka ēku renovācijai.

Pieci dažādu žanru pārstāvji. Visi – Rīgas patrioti.

Šajā gadā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā darbībā balstījušās uz vairākiem svarīgiem starptautiskiem un Latvijas mēroga zinātnes un izglītības dokumentiem. Minēšu, piemēram, Lisabonas stratēģiju, kas, kā zināms, par galveno mērķi izvirza Eiropas Savienības (ES) konkurētspējas un ekonomikas attīstības ļoti dinamisku virzību, ievērojamus konkrētus rezultātus sagaidot jau 2010.gadā. Šeit būtiski atzīmēt, ka ES Lisabonas stratēģijas ieviešanai ir izstrādāta Latvijas Nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam.

Minēšu arī ES Padomes Barselonas samitā izvirzīto mērķi – palielināt finanšu resursu apmēru zinātnei un attīstībai (Z&A) līdz 3% no IKP (tai skaitā 2% privātā sektora investīcijas). Tāpat būtisks LZA un IZM darbībā ir bijis arī Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gada periodam, kas par vadlīniju izvirza ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti izglītībai, pētniecības un attīstībai.

Šajā kontekstā būtiski minēt politikas plānošanas dokumentus Latvijā un tajos noteiktos stratēģiskos mērķus:

• Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam, kas īpaši uzsver izglītības un zināšanas nozīmi tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai, kā arī zinātnes un pētniecības attīstību;

• Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2006.–2013.gadam, kas par mērķi izvirza pilnveidot augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomas, veidojot tās kā sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu.

2007.gadā notikusi deviņu valsts pētījumu programmu realizēšana atbilstoši zinātnes prioritārajiem virzieniem. Ļoti svarīgi un būtiski ir arī tas, ka šogad pirmo reizi nodrošināts bāzes finansējums pilnā apmērā valsts zinātniskajām institūcijām. Tas ir liels sasniegums!

2007.gadā nodrošināta zinātnes prioritāšu īstenošana. Proti:

• Atbalsts lietišķajiem pētījumiem – nodrošināts priekšfinansējums 42 lietišķo pētījumu īstenošanai, kam ir paredzēts ES struktūrfondu līdzfinansējums;

• Atbalsts emeritētajiem zinātniekiem – atbalsta apmērs palielināts līdz 150 Ls mēnesī;

• Zinātniskās literatūras pieejamība – nodrošināta zinātniskajās institūcijās pieeja zinātniskās literatūras elektroniskajām datu bāzēm – Science Direct un Springer;

• Sabiedrības izpratnes veidošana par zinātnes nozīmi un jauniešu motivēšana pievērsties zinātniskajai darbībai – sniegts atbalsts Zinātnes kafejnīcas, Zinātnieku nakts pasākumiem, Inovāciju arēnas pasākumiem, Zinātnes piedzīvojumu centra izveidei.

Šogad esam pabeiguši programmas “Infrastruktūras modernizēšana valsts pētniecības iestādēs” projektus par 12,2 miljoniem latu. Atbalstu saņēma 23 valsts zinātniskās institūcijas. Līdz ar pašreizējo projektu noslēgšanu šogad tiks uzsākta arī 4 jaunu projektu realizēšana.

Tāpat aktīvi tiek realizēti 42 projekti programmas “Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās” ietvaros, kuri noslēgsies nākamajā gadā.

Šis gads ir bijis nozīmīgs arī ar valsts budžeta finanšu resursu pieaugumu zinātniskajai darbībai:

Nozīmīgs fakts ir tas, ka ar šā gada 1.septembri ir palielinātas algas profesoriem – no 798 uz 983 latiem, savukārt asociētajiem profesoriem no 638 uz 786 latiem. Turklāt arī no 2008.gada 1.septembra plānots turpināt šo palielinājumu.

2008.gadā valsts budžeta programmā “Zinātne” ir būtiskas pozitīvas izmaiņas. ņemot vērā ES struktūrfondu atbalstu zinātnei un pētniecībai, 2008.gadā tiks nodrošināts Zinātniskās darbības likuma 33.pantā paredzētais ikgadējais valsts budžeta pieaugums vismaz 0,15% apmērā no IKP. Proti, nākamajā gadā kopējais pieaugums zinātnei un pētniecībai tiek plānots gandrīz 40 miljoni Ls apmērā, tajā skaitā – 4,9 miljoni Ls no valsts budžeta, ~ 5 miljoni Ls no nacionālā līdzfinansējuma ES struktūrfondu aktivitātēm un ~ 30 miljoni Ls ES struktūrfondu līdzfinansējums.

Plānotais 2007.–2013.gada ES fondu un nacionālā publiskā finansējuma ieguldījums zinātnē sekojošās aktivitātēs:

• Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas administratīvās kapacitātes stiprināšanai – 1,5 miljoni latu, zinātnes sistēmas izvēršanai un ieteikumu izstrādei;

• Motivācijas veicināšanai zinātniskajai darbībai – 4,1 miljons latu, TV raidījumu izveidošanai, zinātnisko kafejnīcu organizēšanas prakses turpināšanai, Zinātnes piedzīvojumu centra ierīkošanai;

• Atbalstam starptautiskajiem sadarbības projektiem zinātnē – 8,2 miljoni latu, lai varētu gan rakstīt jaunus projektus, gan veicinātu esošo projektu attīstību un dalību tajos;

• Latvijas akadēmiskajam IT tīklam – 47 miljoni latu;

• Cilvēkresursiem zinātnē – jaunu zinātnisku darba grupu veidošanai, reimigrācijai, ārvalstu zinātniekiem;

• Atbalstam lietišķajiem pētījumiem – 60 miljoni latu;

• Zinātnes infrastruktūrai – 164,8 miljoni latu.

Neskatoties uz vairākām pozitīvām izmaiņām un tendencēm, nākotne mūs sagaida arī ar vairākiem izaicinājumiem. No tiem kā būtiskākos minēšu:

• Cilvēkresursu trūkums zinātnē un pētniecībā – kā publiskajā, tā privātajā sektorā, nepieciešams vairāk doktorantu un doktoru;

• Finansējuma pieaugums grantiem fundamentālajā zinātnē;

• ES struktūrfondu (ERAF un ESF) finanšu resursu apgūšana – 2007.–2013.gada periodā nodrošinot vienkāršotāku finansējuma saņemšanas procedūru;

• Inflācijas radītās sekas.

Nākotnes darbā un zinātnes attīstības nodrošināšanā, nozīmīgs atbalsts būs ES pētniecības politikas noteiktie galvenie darbības virzieni:

• Pieaugošs valsts finansējums zinātnei, lai sekmētu privāto investīciju piesaistīšanu pētniecībai un attīstībai;

• Zinātniskās literatūras pieejamības, izplatības un uzglabāšanas nodrošināšana digitālajā laikmetā;

• Universitāšu modernizācija (autonomija un pārvaldība, kvalitāte, mūžizglītības iespēju paplašināšana, akadēmiskā personāla un studentu mobilitāte);

• Nanozinātne un nanotehnoloģija kā pamats Eiropas konkurētspējas veicināšanai.

LZA ir elitārs un ļoti nozīmīgs sociālais partneris IZM. LZA prestižs ir augsts zinātnieku vidū, par to liecina arī izcilie zinātnieki, kas vēlas kļūt par akadēmiķiem un būt piederīgi LZA. Arī es personīgi uzskatu par lielu godu būt akadēmiķei un LZA Senāta loceklei.

Izglītības un zinātnes ministre Dr.habil.oec. Baiba Rivža

2007.gada decembrī

Latvijas gāze apbalvo
zinātnes seniorus un juniorus

3. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā Latvijas gāze kopā ar Zinātņu akadēmiju un Latvijas Izglītības fondu sumināja 2007. gada balvu laureātus – vienu ievērojamu zinātnieku vai praktiķi gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs, kā arī vienu zinātnieku sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu (tā teikts konkursa nolikumā) un atbilstoši arī divus jaunos vai topošos zinātniekus. LZA prezidents Juris Ekmanis viņus nosauca par zinātnes senioriem un junioriem.

Senioru kardioloģijas zinātnē Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Dr. habil. med. Andreju Kalveli raksturoja LZA goda doktors Jānis Vētra, teikdams, ka sirds jau tāda elektromehāniska ietaise vien ir ar nelielu ķīmijas piedevu, un profesors Kalvelis, kurš Latvijā attīstījis elektrokardiogrāfijas metodes lietošanu, tīri labi atbilstu arī tehnikas speciālistu nominācijai. Viņš kā ievērojams zinātnieks un speciālists ir atzīts visos laikos un pie visām iekārtām. Vēl 1990. gada 26. aprīlī, nedēļu pirms Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas, Andrejs Kalvelis saņēma oficiālo PSRS profesora diplomu, jo viņa darbs ir nozīmīgs un nepieciešams visiem cilvēkiem, neatkarīgi no valsts iekārtas. Profesors ir daudzu starptautisku kardiologu biedrību loceklis, iepazīstina pasauli ar Latvijas sasniegumiem un Latvijas ārstus – ar jaunāko ārzemju pieredzi. Latvijas gāze prezidents Adrians Dāvis, pasniedzot Andrejam Kalvelim Zelta medaļu, diplomu un stipendiju par mūža darbu un veikumu kardioloģijā, teica: “Tu esi lielisks cilvēks, Latvijai vajadzīgs vēl tālā nākotnē. Lai tev dzīvē veicas!”

Atbildes runā profesors Kalvelis teica, ka nākamgad būs 50 gadi, kopš viņš saistījies ar Rīgas Stradiņa universitāti, kur guvis iespēju radoši strādāt. Par to paldies kolēģiem. Paldies arī Kardiologu biedrībai un, protams, ģimenei, sievai. Tieši šajā dienā, 3. decembrī, viņa sen aizsaulē aizgājušajam tēvam būtu dzimšanas diena. Paldies arī viņam.

Dr. sc. ing. Ivaru Plato raksturoja pirmais Latvijas gāze balvas laureāts (2002) LZA korespondētājloceklis Andris Krēsliņš. Ivars Platais ir ievērojams speciālists gāzes nozarē, ievērojams pedagogs gāzes nozarē, ievērojams zinātnieks gāzes nozarē. Un visus trīs ievērojamos titulus A. Krēsliņš apkopoja vienā – Latvijas gāzenieks Nr. 1. Ivars Platais gāzes nozarē strādā kopš 1960. gada – atslēdznieks, meistars, pēc Rīgas Politehniskā institūta (tagad – RTU) beigšanas – inženiera un administratīvos amatos. Viņš ir bijis Rīgas Gāzes tresta pārvaldnieks, r/a Latvijas gāze“ galvenais inženieris.Kopš 1988. gada lektors RTU gāzes apgādes specialitātē, pirmais Latvijā aizstāvēja doktora grādu šajā nozarē. Pirms diviem mēnešiem Ivars Platais nosvinēja 75 gadu jubileju, kam neviens netic, jo viņš izskatās jauns un aktīvi strādā. Viņš ir uzrakstījis sešas monogrāfijas par apgādi, no viņa zinības smēlušās divas pašreizējo gāzes saimniecības darbinieku paaudzes. Adrians Dāvis teica, ka nav lielāka goda skolniekam kā pasniegt apbalvojumu savam skolotājam. “Es to pat nevarēju nosapņot.” Jau 70. gados kaimiņu republiku gāzes speciālisti Ivaru Plato dēvējuši par mūsu akadēmiķi. Zelta medaļa godam nopelnīta. Daudzi pat brīnās, kādēļ to Ivaram Platajam pasniedz tikai tagad. Toties apsveicēju – vesels pulks un ziedu – vesels kalns.

Ivars Platais sevi nosauca par gāzes dinozauru, kura mūžs savijies ar dažādām deggāzēm. Kad Latvija sāka saņemt dabasgāzi, sākās plaši gazifikācijas darbi un radās iespēja likt lietā radošo prātu un izdomu, it īpaši lauksaimniecības gazifikācijas jomā. “Tur tad arī radās tās sešas grāmatas.” Par sava mūža labākajiem gadiem Ivars Platais uzskatīja tos, kuri saistīti ar speciālistu sagatavošanu. Pēdējos gados tie galvenokārt ir bijuši Latvijas gāzes darbinieki, kuri maģistrantūrā lieliski apvienoja praksi ar teorētiskajām zināšanām, kuras savukārt tālāk radoši pielieto praksē. Šobrīd laureāts vada trīs doktorantus, no kuriem gaidāmas pārsteidzošas lietas

Ka no jaunajiem zinātniekiem ir sagaidāmas pārsteidzošas lietas, pierādījuši abi apbalvotie junioru klases pārstāvji. Ar sudraba medaļu, diplomu un stipendiju apbalvota Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Inga Narbute par darbu, kuru Juris Ekmanis atzina par grūti saprotamu un izrunājamu – “Kreisās koronārās artērijas kopējā stumbra perkulānas koronārās intervences”. Skaidrs ir tikai tas, ka runa ir par sirdi... Ingai par šo tēmu ir desmit starp­tautiskas publikācijas un nolasīti ziņojumi trīs starptautiskās konferencēs. Inga pati atzina, ka tas ir kolektīvs darbs, par ko atzinība pienākas arī viņas kolēģiem, bet tas ir mīļš un sirdij tuvs darbs, tikpat kā vaļasprieks. Paldies, ka tas ir tik augstu novērtēts.

Otru sudraba medaļu, diplomu un stipendiju saņēma RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta doktorants Andris Krūmiņš par ēku inženiersistēmu energoefektivitātes pētījumiem. Arī viņam ir starptautiskas publikācijas un ziņojumi starptautiskās konferencēs. “Šo tēmu pirms dažām dienām apspriedām pat valdībā. Žēl, ka tu tur nepiedalījies, būtu pataisījis mūs gudrākus un gaišākus,” sveicot jauno laureātu, teica Adrians Dāvis un ceremonijas noslēgumā atzīmēja – kamēr vien būs Latvijas gāze, būs arī šīs balvas. Šobrīd valstī valda politisks un ekonomisks apjukums, par maz zinātnieku piedalās politikā un ekonomiskajā darbā. Daudz sāpīgu, neatrisinātu jautājumu, ko nevar atšķetināt bez zinātniekiem. Latvijas gāze būs priecīga apbalvot zinātniekus, kuri risina valstiski svarīgus jautājumus.

Sudraba laureātiem ar laiku pārtapt par zelta laureātiem novēlēja Latvijas Izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Ilgvars Forands.

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas
pārskats par darbu 2007. gadā

VZK komisija 2007. gadā izskatīja 148 promocijas darbus, akceptēja 143, noraidīja 5. 2006. gadā komisija izskatīja 119 darbus, akceptēja 118. 2007. gadā akceptēto promocijas darbu skaits salīdzinājumā ar 2006. gadu ir pieaudzis par 21,2 %.

2007. gadā akceptētie promocijas darbi pa specialitātēm iedalās šādi (iekavās 2006. gadā akceptēto darbu skaits): arhitektūra – 1 (2), bioloģija – 6 (5), būvzinātne – 0 (4), datorzinātne un informācijas tehnoloģijas – 11 (6), ekonomika un vadībzinātne – 16 (12), elektrotehnika un telekomunikācijas – 0 (2), enerģētika un elektrotehnika – 9 (6), farmācija – 1 (1), filozofija 0 (0), fizika – 6 (3), ģeogrāfija – 0 (2), ģeoloģija 3 (0), juridiskā zinātne – 12 (7), ķīmija un ķīmijas inženierzinātnes – 5 (10), laukkopība – 0 (0), lauksaimniecības inženierzinātne 1 (0), literatūrzinātne – 13 (5), lopkopība – 0 (1), mākslas zinātne – 7 (2), matemātika – 4 (1), materiālzinātne – 0 (0), medicīna 16 (16), mehānika un mašīnzinātne – 4 (5), mežzinātne 4 (0), pārtikas zinātne – 3 (5), pedagoģija – 7 (8), psiholoģija 2 (1), socioloģija, politikas un komunikāciju zinātne – 2 (0), transports un satiksme – 0 (5), valodniecība – 3 (7), veterinārmedicīna – 1(1), vēsture – 1 (1), vides zinātne 5 (0).

Akceptētie darbi pa augstskolām iedalās sekojoši: LU – 79 (46), RTU – 25 (38), RSU – 12 (16), LLU – 10 (8), DU – 5 (6), TSI – 1 (3), Latvijas Kultūras akadēmija 3 (0), Latvijas Mākslas akadēmija 3 (0), Latvijas Mūzikas akadēmija – 0 (2), Policijas akadēmija 5 (0).

Raimonds Valters, VZK komisijas priekšsēdētājs

16.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas un RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kopsēde “50. gadadiena poliomielīta pētījumiem Latvijā” , veltīta diviem nozīmīgiem notikumiem. Pirmais no tiem ir tīri zinātnisks, jo šogad paiet 50 gadi kopš Latvijā uzsākti pētījumi par poliomielītu, kas bija pirmie pētījumi medicīnas virusoloģijā mūsu valstī un būtībā pamats virusoloģijas zinātnes tālākai attīstībai. Pateicoties pirmajiem pamatīgajiem pētījumiem par poliomielīta vīrusa izplatību, īpašībām un vakcinācijas iespējām, Latvija šodien ir atzīta par poliovīrusu brīvu zonu. Otrs lielais notikums – lielas personības, akadēmiķes Ritas Kukaines, nozīmīga dzīves jubileja. Akadēmiķe Rita Kukaine 30 gadus bija ZA Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūta direktore. Viņas vadībā ir veikti ne tikai pētījumi par poliovīrusiem, bet arī par vīrusiem, kas ir saistīti ar cilvēka un dzīvnieku ļaundabīgiem audzējiem, vīrusu hepatītiem un citām ne mazāk svarīgām problēmām. Ļoti nozīmīgs ir akadēmiķes ieguldījums LZA Ķīmijas un bioloģijas nodaļas darbā Atmodas laikā, un patlaban, vadot valsts emeritēto zinātnieku biedrību “Emeritus”.

Sēdes dalībnieki noklausījās akad. Dr.habil.med. R.Kukaines pārskata referātu “Poliomielīta likvidācija Latvijā mūsdienu skatījumā “ un Pasaules veselības organizācijas Nacionālās polioreferences laboratorijas vad. Dr.med. Vairas Irisas Kalniņas ziņojumu “ Latvija kā poliovīrusa brīva zona”. Jubilāri sirsnīgi sveica Latvijas Zinātņu akadēmijas, vairāku ministriju, veselības iestāžu un zinātnisko institūtu pārstāvji. Institūta direktore LZA kor.–loc. Modra Murovska, sveicot jubilāri, teica: “ Lielākā daļa RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku šodien var lepoties ar to, ka ir patiešām lielas personības, akadēmiķes Ritas Kukaines, skolnieki. Mēs, esam pateicīgi par iespēju vēl aizvien smelties zināšanas no cilvēka, kas pats tik daudz veicis virusoloģijas zinātnes attīstībā Latvijā, prasmīgi apvienojot teorētiskos pētījumus ar praktiskās medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām, un, dziļā cieņā noliecot galvas, vēlam daudz baltu dieniņu turpmākajos gados.”

Iznācis pēdējais Čaks

Aleksandrs Čaks. Kopoti raksti. 6. sējums
Proza, raksti, vēstules, autobiogrāfija
ZINĀTNE ,2007

Pēdējais Čaks ir LIELS. 1165 lappuses, ja neskaita tukšās. “Madonas poligrāfistam” bija ko norauties. Protams, vispirms bija ko norauties sastādītājam un komentāru autoram Valdim Rūmniekam un apgāda “Zinātne” darbiniekiem. Savu “Komentāru” ievadā Valdis Rūmnieks raksta : “Ar šo sējumu tiek pabeigts A.Čaka Kopotu rakstu zinātniskais izdevums. Izmantojot izdevību, sastādītājs izsaka dziļu pateicību Kopotu rakstu izdošanas ierosinātājiem – J. Peteram un I. Riekstiņam, bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, privātpersonām un it sevišķi M. Grīnfeldei, kuras vairs nav mūsu vidū, par atbalstu un ieinteresētību A.Čaka darbu apzināšanā un nepieciešamo faktu precizēšanā.

Pateicību izsaku izdevniecības “Zinātne” darbiniekiem un finansālajiem atbalstītājiem – Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Valsts kultūrkapitāla fondam.” Kāpēc es to citēju? Tāpēc, ka tas ir iespiests baltā, masīvā sējuma 976. lappusē, turklāt ar stipri mazākiem burtiem, kā jau visi komentāri. Kad visās mūsdienās izdodamajās grāmatās lappusēm garas pateicības visiem, ieskaitot aizsaulē aizgājušo suni un vēl nedzimušos mazbērnus, tiek iespiestas tūdaļ pēc titullapas, lai, pasarg dies, kāds nejustos aizmirsts, šāda kautrība un pieticība draud ar to, ka sastādītāja klusais paldies vispār var palikt nesadzirdēts.

Kopotu rakstu pēdējie sējumi bieži vien ir skumji. Pārāk intīmi. Ne tajā nozīmē, ka tur būtu publiskota rakstnieka ļoti personīga sarakste, par ko dažs labs no dzīvajiem varētu sūdzēties kā par personīgās dzīves neaizskaramības pārkāpumu. Nemeklējiet šajā Čaka Kopotu rakstu sējumā kādu piparotu piparkūciņu vai pa atslēgas caurumu ieraudzītu veļas gabalu uz krēsla atzveltnes.Te ir trīsdesmito gadu beigās sarakstīti stāsti, raksti par literatūru, tēlotājmākslu, teātri un mūziku, publicistika. Dzīves laikā nepublicētie un jaunatklātie raksti. (Kāpēc nepublicēti? Nav ņemti pretī vai autors pats nav gribējis?) Parasti jau pēdējā sējumā saliek visu, kas pāri palicis vai citos nav īsti labi iegūlies. Taču šoreiz skumjas, un pamatīgas, uzjundī tas, ka cauri stāstiem un publicistikai izvijas Čaka – dzejnieka, rakstnieka, cilvēka traģēdija, faktiski visas latviešu tautas traģēdija. No Pirmā pasaules kara ierakumiem, Brīvības cīņām, neatkarīgas valsts īsās vēstures (tikai mazliet vairāk kā 20 gadi!) līdz pilnīgai sevis noliegšanai un pazemošanai, solījumiem “stingri ievērot dotos aizrādījumus” un “turpināt savu paškritiku”.

Kāpēc tā notiek? Varbūt atbildi var meklēt mazā tēlojumā “Es sēdu pie galda”, kas sarakstīts 20. gadu pirmajā pusē un kā pirmpublicējums ievietots nodaļā “Jaunatklāti A. Čaka teksti”. “Es sēdu pie galda. Kā vienmēr. Uz galda deg lampa. Es lasu kritikas. Viens rakstnieks pēc otra ir izlaidis kādu jaunu grāmatu. Viens dzejnieks pēc otra ir ticis pie vārda – ir kaut [ko] devis. Tik ne es. Visi strādā, dara un gurst. Tik ne es.Viens pats sēžu kā vienmēr. Uz galda deg lampa. Aiz durvīm virtuvē rīkojas māte. Aiz logiem grimst pilsēta savos bāli zilganos sniegos, rūc tramvaji, ormaņu zvaniņi činkst, ka plīstot glāzes – viss kaut kurp steidzas – traucas...

Un manā dvēselē sāk plosīties ārprātīgas sāpes, šaubas un nemiers. Mana dvēsele deg – sūrkst kā izplucināta, kā skudrām sakosta. Kā milzīga, spēcīga roka viņa sāk griezt ap mani milzīgā ātrumā visu apkārtni, visas manas attiecības iesviežot haosā kā vecas lūžņas atkritumu vietā.

Es mūžīgi esmu tiecies pēc kā liela un augsta. Pēc bezgala. Es alcis būt par varoni, par izcilus personu, un man šermuļi ir gājuši pār kauliem, iedomājoties tikai to, ja man būtu jāpaliek par ikdienas pelēko cilvēku. Ne! To tik ne. Tad labāk mirt.”

Šīs jaunības maksimālisma cauraustās rindas man personīgi Čaku raksturo vairāk nekā 1945. gada 6. februārī latviešu un krievu valodā uzrakstītā un Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedra personiskajā lietā atrodamā sausā, oficiālā “Autobiogrāfija”. Grāmatā lapas otrajā pusē ievietota Miršanas apliecība, kas apliecina, ka pilsonis Čadarainis Aleksandrs Jāņa dēls 48 g.v.miris 1950. g. 8. II no sirds infarkta. Dzejnieks Čaks mira piecus gadus agrāk.

2007. gada 27.decembrī plkst. 14.00 RTU Kaļķu ielā 1, 119. telpā notiks ”RTU – P14” promociju padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas nozarē aizstāvēs

par tēmu “Energoelektronikas pārveidotāju aktīvo filtru vadības sistēmas izpēte un izstrāde”.
Recenzenti: RTU prof. Dr.habil.sc.ing. A. Sauhats (RTU, Latvija); asoc.prof. Dr. sc.ing. Gundis Lauža (LJA); Tallinas Tehnoloģiskās universitātes profesors Dr.sc.ing. Juhans Laugis (Igaunija).
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU EEF mājas lapā http://www.eef.rtu.lv un RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10.

***

2007.gada 27. decembrī plkst. 12.00 RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 406. auditorijā Rīgā, Āzenes ielā 16 notiks Arhitektūras nozares promocijas padomes “RTU P–10” atklāta sēde, kurā

aizstāvēs promocijas darbu “Viesnīcu attīstības problēmas un to risinājumi” arhitektūras doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: promocijas padomes P – 10 priekšsēdētājs Dr.habil.arch. J. Krastiņš, RTU APF Arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu restaurācijas profesora grupas profesors Dr.habil.arch. J. Trušiņš un RTU APF Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras asociētais profesors Dr.arch. U. Bratuškins.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10, Rīgā.

***

2007. gada 27. decembrī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 3. auditorijā LU Vēstures zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Agrārā reforma Latvijā 1988.–1996.”vēstures doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.hist. Heinrihs Strods, Latvijas Okupācijas muzejs; as. prof. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, LU; docente Dr.hist., Daina Bleiere, Rīgas Stradiņa universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

***

2007.gada 28.decembrī plkst. 10.00 Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinātnes zinātņu nozares promocijas padomes “RTU P-16” atklātajā sēdē, Rīgā, Ezermalas ielā 6, 405. auditorijā

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Mašīnu detaļu plakanu slīdes virsmu nodiluma pētījumi” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.
Recenzenti: prof. Dr.sc.ing. Reins Lāneots (Rein Laaneots), Tallinas Tehniskā universitāte, prof., Dr.sc.ing. Ruslans Dorošenko, prof., Dr.h.ing. Viktors Mironovs, Rīgas Tehniskā universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā, Ķīpsalas ielā 10”

***

2008. gada 17. janvārī plkst.10.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes vides zinātnē atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides zinātnē aizstāvēs

Temats: “Suspendēto daļiņu un nogulumu loma metālisko elementu apritē Rīgas līcī”
Recenzenti: Dr. biol. Zinta Seisuma, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts; asoc. prof. Dr. chem. Pēteris Mekšs, Latvijas Universitāte; prof. Dr. habil. chem. Māris Kļaviņš, Latvijas Universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4, kā arī internetā LU mājas lapā.

***

2008. gada 17. janvārī plkst.13.00 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes promocijas padomes vides zinātnē atklātā sēde, kurā disertāciju doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides zinātnē aizstāvēs

Temats: “Ķīmisko vielu plūsmas Latvijas priežu mežu ekosistēmās”.
Recenzenti: Dr. geogr. Zenons Gulbins, Lietuvas Ģeogrāfijas un ģeoloģijas institūts, asoc. prof. Dr. biol. Gunta Spriņģe, Latvijas Universitāte, Dr. geogr. Juris Aigars, Latvijas Hidroekoloģijas institūts.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4 un Akadēmiskajā bibliotēkā, Lielvārdes ielā 4, kā arī internetā LU mājas lapā.

***

2008.gada 24. janvārī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Humānistiskā pieeja pieaugušo datorpratības izpētē”.
Recenzenti: LU prof., Dr. habil. paed.Rasma Garleja; LPA prof. Dr. habil.paed. Daina Lieģeniece; DU prof. Dr. habil. psych. Aleksejs Vorobjovs.

***

2008.gada 24. janvārī plkst. 16.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Mūzikas uztvere kā skolēnu muzikālās gaumes pilnveidošanās nosacījums”.
Recenzenti: LU prof., Dr. habil.paed.Irēna Žogla; DU prof. Dr. habil. paed. Eļena Davidova; SPA prof. Dr. habil. paed. Nikolajs Jaružnijs.

***

2008.gada 7. februārī plkst. 14.00 notiks LU Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēde (Jūrmalas gatve 74/76, G16 aud.), kurā disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

Temats: “Izgudrojumdomāšanas attīstība valodu mācībās”.
Recenzenti: prof., Dr. habil.paed. Irēna Žogla, LU; prof., Dr. psych. Anita Pipere, DU; prof. Dr. phil. Kari Smith, Bergenas universitāte, Norvēģija.
Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 25. jūnijā Pāvels Glušakovs aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Krievu trimdas vēsturiskās prozas žanri (20.gadsimta 20.–30.gados Latvijā)”. Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, nederīgu biļetenu – nav. Pāvelam Glušakovam tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds literatūrzinātnes nozarē cittautu literatūras vēstures apakšnozarē.

***

LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē 2007. gada 25. jūnijā Valdis Rūsiņš aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Dualitāte seno latviešu reliģiskajos priekšstatos”. Balsošanas rezultāti: par – 7, pret – nav, nederīgu biļetenu nav. Valdim Rūsiņam tika piešķirts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds folkloristikas zinātnes nozarē mitoloģijas apakšnozarē.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Fonds š.g. 8.oktobrī laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” izsludināja konkursu stipendiju piešķiršanai 2007./2008.gadā. Izvērtējot saņemtos pieteikumus, ekspertu komisijas rekomendēja un LZA Fonda valde nolēma piešķirt:

Ievai Bīdermanei ( Latvijas Universitāte)
Vadimam Kolbjonokam (Daugavpils Universitāte)

Inesei Mieriņai (Rīgas Tehniskā universitāte)
Ilonai Vanagai (Rīgas Tehniskā universitāte)