Šī gada 25.janvārī Latvijas Republikas Zemkopības ministrija (turpmāk– ZM) tās ministra Mārtiņa Rozes personā, Latvijas Zinātņu akadēmija (turpmāk– LZA) tās prezidenta Jura Ekmaņa personā un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (turpmāk– LLMZA) tās prezidentes Baibas Rivžas personā jau trešo gadu pēc kārtas, parakstīja Nodomu protokolu, ar mērķi veicināt lauksaimniecības un meža zinātnes ciešāku sadarbību ar citām Latvijas Zinātņu akadēmijā pārstāvētām nozarēm.

Pēc Nodomu protokola parakstīšanas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka tikai sakonsolidējot visus spēkus – ierēdņus, zinātniekus, ražotājus, zemniekus u.c., valsts var nonākt pie labiem attīstības rezultātiem, savukārt LZA prezidents, akad. Juris Ekmanis pauda gandarījumu par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar Zemkopības ministriju. LLMZA prezidente akad. Baiba Rivža norādīja, ka šī gada Nodomu protokols ir papildināts ar trīs jauniem sadarbības punktiem:

1. Sadarbība jauno zinātnieku sagatavošanā, organizējot seminārus par doktorantūras studiju problēmām un izaicinājumiem, kā arī sniedzot iespēju doktorantūras studentiem ziņot par savu pētījumu rezultātiem LZA un LLMZA sēdēs;

2. ZM zinātnes konsultatīvās padomes izveidē un darbībā;

3. Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu apvienības (turpmāk – Apvienība) V Ģenerālasamblejas un saistītā semināra “Atjaunojamie enerģijas resursi, produkcija un tehnoloģijas”, kas norisināsies 2008.gada 28.–31.maijā Latvijā, (“Renewable Energy Resources, Production and Technologies”) organizēšanā (organizatoriskie pienākumi ir deleģēti LZA un LLMZA, savukārt finansiālu atbalstu nodrošina LR Zemkopības ministrija, kā arī LR Izglītības un zinātnes ministrija).

Apvienība aptver 18 dalībvalstu – Baltkrievijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas, Slovēnijas, Zviedrijas un Ukrainas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas vai līdzīgas institūcijas, kas rotācijas kārtībā nodrošina konferenču organizēšanu par Eiropai aktuāliem tematiem, veic kopīgus pētījumus, kā arī īsteno citus uzdevumus. Plānots, ka šī gada Ģenerālasamblejas laikā Apvienībā tiks uzņemtas vēl 10 jaunas dalībvalstis. Līdz ar izcīnītajām tiesībām organizēt Ģenerālasambleju un saistīto semināru Latvija ir ieguvusi arī Apvienības prezidējošās valsts statusu nākamajiem diviem gadiem.

Nodomu protokolā ir iekļauti punkti arī par sadarbību vairākās citās jomās, t.sk. kopīgu pētījumu veikšanā lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, lauku attīstības un meža zinātnes jomā, informācijas apmaiņā starp LZA, LLMZA, ZM, Izglītības un zinātnes ministriju, zinātniskajām institūcijām un lauksaimnieku profesionālajām organizācijām u.c.

Nodomu protokola izpildi ZM, LZA un LLMZA apspriež reizi gadā.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre I.Brence

LU Cietvielu fizikas institūtu

Sadarbība ar a/s “Latvijas Gāze” turpinās

Turpinot Latvijas Zinātņu akadēmijas auglīgo sadarbību ar a/s “Latvijas Gāze”, 27. februārī tika parakstīts trīspusīgs līgums starp LZA, a/s “Latvijas Gāze” un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības fondu. Tā mērķis – veicināt Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un novērtēt Latvijas zinātnieku, praktiķu un topošo zinātnieku (doktorantu) devumu. Vienlaikus tiek veicināta arī cita, ne mazāk svarīga nozare – medicīnas zinātne sirds ķirurģijas un kardioloģijas jomā.

Divas Gada balvas, katru diploma, speciālas piemiņas medaļas un Ls 1500 izteiksmē, pasniegs ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē. Savukārt jaunie zinātnieki cīnīsies par divām Gada balvām (diploms, piemiņas medaļa un Ls 500) moderno tehnoloģiju attīstībā.

Pēc līguma parakstīšanas profesors Imants Meirovics tuvāk raksturoja “Latvijas Gāzes” atbalstu izglītībai un zinātnei, kas aizsākās 1995. gadā, laikā , kas bija īpaši skarbs studējošiem un zinātnē strādājošiem. 14 gados “Latvijas Gāzes” finansētās stipendijas saņēmuši 146 jauni cilvēki. Tas ir liels skaits. Kopš 2002. gada tiek pasniegtas LZA un “Latvijas Gāze” balvas attiecīgajās inženierzinātnēs un medicīnas zinātnēs. Profesors I. Meirovics atzīmēja, ka sadarbība ar “Latvijas Gāzi” un tās valdes priekšsēdētāju Dr. Adrianu Dāvi notiek neuzspēlēti, bez lieka populisma, jo galvenais ir rezultāts, nevis sevis parādīšana. Rūpējoties par jauno speciālistu sagatavošanu, “Latvijas Gāze” ir ziedojusi Rīgas Tehniskajai universitātei Ls. 70 000 jaunas mācību literatūras sagatavošanai gāzes tehnoloģijā. Arī RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis tencināja “Latvijas Gāzi” par atbalstu studējošajiem un zinātniekiem.

Norisinājusies Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsapulce

Šī gada 1.februārī Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā norisinājās kārtējā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk– LLMZA) kopsapulce.

Pārskatu par LLMZA darbības rezultātiem un nākotnes plāniem sniedza LLMZA prezidente, akadēmiķe Baiba Rivža. Prezidente pateicās Zemkopības ministrijai par piešķirto atbalstu LLMZA darbības nodrošināšanai. Jau otro gadu LLMZA ir sekmīgi startējusi projektu konkursā, saņemot Lauku atbalsta dienesta subsīdijas, kuru mērķis ir atbalsts nevalstisko organizāciju darbam. Papildus tam LLMZA sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju piedalījās projekta “Forsaita speciālistu tīkla pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana” īstenošanā. Atbalsts sniedz iespēju LLMZA nodrošināt gan vairākas izbraukuma sēdes, gan vairākus citus pasākumus. Izbraukuma sēžu laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīsties gan ar zinātnieku un jauno zinātnieku referātiem, gan ar institūciju praktiskās darbības rezultātiem. Bez tam – īpaši izveidota LLMZA komisija 2007.gadā vērtēja jauno zinātnieku referātus izbraukuma sēžu laikā, piešķirot Atzinības rakstu un naudas balvu labākajam izbraukuma sēžu referentam. 2007.gadā šo naudas balvu saņēma Latvijas Valsts augļkopības pētnieks, Mg.biol. Gunārs Lācis. Papildus izbraukuma sēdēm LLMZA 2007.gadā piedalījās un atbalstīja vairāku konferenču, kā arī reģionālās lauksaimniecības izstādes “Vecauce–2007” un izstādes – ražas svētki “Vecauce–2007”organizēšanu.

LLMZA locekļi ir guvuši arī vairākus nozīmīgus panākumus – LLMZA īstenā locekle Dr.biol. Edīte Kaufmane 2007.gadā ievēlēta par LZA korespondētājlocekli, savukārt LLMZA īstenais loceklis Dr.habil.sc.ing., profesors Pēteris Rivža 2007.gadā kļuva par LZA goda doktoru.

Jau vairākus gadus LLMZA locekļi sekmīgi piedalās arī Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” grupā “Zinātne lauku attīstībai”. 2007.gadā kā konkursa laureāti tika izraudzīti LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” un citu saistīto institūciju zinātnieki LLMZA viceprezidenta, akadēmiķa, profesora Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandra Jemeļjanova vadībā, monogrāfija “Lauksaimniecības dzīvnieki un to produkcija bioloģiskajā lauksaimniecībā”.

Laureātu ziņojumu bija iespēja klausīties arī LLMZA kopsapulces laikā.

2007.gadā tika apbalvots vēl viens LLMZA īstenais loceklis – A.Kalniņa balvu mežzinātnēs, koksnes pētniecībā un pārstrādē saņēma Dr.habil.chem. Nikolajs Vederņikovs, darbs “Furfurola un metanola vienlaicīgas iegūšanas tehnoloģiju izstrāde”.

2007.gadā LLMZA sadarbībā ar APP “Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts” un LLU aģentūru “Zemkopības zinātniskais institūts” piešķīra J.Lielmaņa prēmiju. 2007.gada konkursa laureāte bija Bauskas rajona SIA “Uzvara–Lauks” agronome Vizma Valterāne.

Īpašu atzinību 2007.gadā ir pelnījis arī LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra”, kas 269 Eiropas Savienības valstu pieteikto projektu konkurencē sadaļā par zinātnisko ekselences centru izveidi pēc konkursa komisijas piešķirto baļļu vērtējuma izcīnīja 5.vietu.

LLMZA 2007.gadā ir uzsākusi arī jaunu tradīciju, sadarbībā ar Jauno zemnieku klubu sniedzot atbalstu vidusskolu, profesionālo skolu un arodskolu audzēkņiem. 2007.gadā ar LLZMA dalību balvas tika piešķirtas reģionālās lauksaimniecības izstādes “Vecauce–2007” ietvaros organizēto konkursu laureātiem.

LLMZA ir uzsākusi ļoti veiksmīgu sadarbību ar LR Zemkopības ministriju un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Tās stiprināšanai 2008.gada 25.janvārī, ja trešo gadu pēc kārtas, tika parakstīts nodomu protokols starp iepriekšminētajām trīs institūcijām. Šī gada nodomu protokolā ir ietverti arī vairāki papildus punkti – LLMZA ir apņēmusies ņemt dalību Zemkopības ministrijas zinātnes konsultatīvās padomes izveidē un darbībā, kā arī stimulēt jauno zinātnieku sagatavošanu, organizējot seminārus par doktorantūras studiju problēmām un izaicinājumiem, kā arī sniedzot iespēju doktorantūras studentiem ziņot par savu pētījumu rezultātiem LLMZA sēdēs.

Kā liels izaicinājums 2008.gadā ir uzskatāms Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas un dabaszinātņu apvienības (turpmāk– Apvienība) V Ģenerālasamblejas un saistītā semināra “Atjaunojamie enerģijas resursi, produkcija un tehnoloģijas” (“Renewable Energy Resources, Production and Technologies”) organizēšana. Konference norisināsies Latvijā 2008.gada 28.–31.maijā un līdz ar konferences organizēšanu Latvija 2008.–2009.gadā iegūst arī Apvienības prezidējošās valsts statusu.

LLMZA locekļi ņem aktīvu dalību arī starptautisko projektu īstenošanā, kā atsevišķi no tiem būtu minami dalība – ES BIOSOL (meža augsnes), ES zinātniskajās programmās (LLMZA Pārtikas un veterinārmedicīnas zinātņu nodaļa), ES 6. ietvarprogramma (koku audzēšanas inovācijas), COST projekts (mežkopība), EUREKA projekts (enerģētiskās koksnes ražošana), SEPA projekts (notekūdeņu izgulšņu izmantošana) un daudzi citi. Dalība šādu projektu īstenošanā tiks nodrošināta arī 2008.gadā.

LLMZA ir sabiedriska organizācija, kuras darbība virzīta uz lauksaimniecības, pārtikas, veterinārmedicīnas, meža, inženierzinātņu un agrārās ekonomikas zinātņu un prakses attīstību. LLMZA galvenais uzdevums ir augstākminēto zinātņu nozaru savstarpēja koordinācija, attiecīgo zinātņu nozaru darbības izvērtēšana un jaunu pētniecības virzienu noteikšana zinātniski pētniecisko un tehnisko problēmu risināšanā saistībā ar praksi.

LLMZA zinātniskā sekretāre I.Brence

2007. gadā organizētas divas LZA sēdes un notikušas piecas nodaļas sēdes un divas kopsēdes ar Fizikas un tehnisko zinātņu un Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļām.

23. februāra LZA sēde “Latvijas zemes dzīļu resursi un to izmantošana tautsaimniecībā” bija veltīta Latvijas minerālajām izejvielām un to izmantošanai tautsaimniecībā, aptverot pētniecību, rūpniecisko ražošanu un izglītību. Vienkopus tika pulcināti valsts institūciju pārstāvji, ražotāji, zinātnes un izglītības darbinieki. Sēdē pieņēma lēmumu, ierosinot izstrādāt ilgtermiņa valsts programmu “Latvijas zemes dzīļu resursi: to apzināšana, izpēte un izmantošana”, kā arī veikt vairākus citus pasākumus stāvokļa uzlabošanai, t.sk. sekmēt jaunu ražotņu izveidi keramzīta, logu stikla, keramisko apdares plākšņu ražošanai, piesaistot iekšzemes un ārvalstu investorus; izveidot jaunus dolomīta ieguves karjerus importējamo granīta un dolomīta šķembu aizstāšanai. Lai nodrošinātu nozares attīstībai nepieciešamos kadrus, ierosināts LR Izglītības un zinātnes ministrijai palielināt no valsts budžeta finansētu studējošo skaitu Latvijas Universitātes ģeoloģijas specialitātē un Rīgas Tehniskās universitātes silikātu un augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas specialitātē.

LZA 7. decembra sēdē “Cilvēka genoms: evolūcijas strupceļš, jauns vijums vai tikvien kā izaicinājums” plašu un aizraujošu priekšlasījumu sniedza akadēmiķis Elmārs Grēns, nobeigumā secinot, ka cilvēka genoma struktūra jeb nukleotīdu secība ir noskaidrota, bet genomā iekodētās informācijas apzināšana ir tikai pašā sākumā.

19. janvārī nodaļas pilnsapulcē noklausījās nodaļas priekšsēdētāja akad. R.Valtera atskaiti par nodaļas darbu 2006. gadā, kā arī akad. Jekaterinas Ērenpreisas referātu “10 gadi pēc akadēmiķa Jāņa Ērenpreisa aiziešanas. Būtisks pagrieziens kanceroģenēzes paradigmā”.

23. martā nodaļas sēdē “ Cilmes šūnas – teorija un prakse” LZA kor. loc. prof. M.Pilmane sniedza pārskata referātu “Embrioloģija, cilvēka un eksperimenta dzīvnieku cilmes šūnas, un indukcija”, prof. Dr.med. S.Lejniece – “Alogēna asinsrades cilmes šūnu transplantācija – darbības mehānisms un pielietošana medicīnā”, Dr.biol. J. Ancāns – “Somātiskās cilmes šūnas un to pielietojums eksperimentālajā medicīnā” un Dr.biol. A.Vīgants – “Levāna un dekstrāna atvasinājumu ietekme uz peļu embrionālo cilmes šūnu diferenciāciju”. Nobeigumā notika plaša diskusija par šobrīd zinātnē un praksē ļoti aktuālo tēmu.

20. aprīlī notika nodaļas sēde “ Genoma programma Latvijā”. Pēc akad. E.Grēna ievadvārdiem, kuros viņš īsi raksturoja sarežģīto birokrātisko ceļu līdz genoma programmas atzīšanai un īstenošanas sākumam, sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda 5 ziņojumus. Par Genoma datubāzes veidošanu Latvijā un gēnu pētījumiem saistībā ar metabolisma un endokrīnajām slimībām plašu informāciju sniedza kor.loc. Dr.biol. J.Kloviņš (līdzautors – Dr.med. V.Pīrāgs). Par interleikīna–6 haplotipa saistību ar koronāro sirds slimību ziņoja Dr.biol. N.Līcis (līdzaut. Dr.med. G. Latkovskis). Dr.biol. A.Linē informāja par autoantivielu nozīmi vēža diagnostikā un monitoringā. Dr. biol. L.Tihomirova (līdzaut. Dr.med. A.Stengrevics) iepazīstināja ar vēža predisponētības ģenētisko pētījumu rezultātiem. Dr.habil.biol. A.Krūmiņa ziņoja par Latvijā veiktajiem monogēno slimību molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem. Rezumējot dzirdēto, akad. E.Grēns uzsvēra, ka programmas veidošanas vēsture pierāda to, ka , ja pietiek spēka un enerģijas cīnīties par ieceres realizāciju, daudz ko var sasniegt. Sēdes dalībnieki nobalsoja arī par LZA goda doktora grāda Dr.med.h.c. piešķiršanu profesoram O.Plepim.

9. maijā LZA FTZN un ĶBMZN kopsēdē “Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējais stāvoklis” par aizsaulē pāragri aizgājušo akadēmiķi Juri Tīliku un Latvijas cietvielu radiācijas ķīmijas un fizikas skolu referēja LU Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs Dr.chem. A. Actiņš. Par Nacionālā ciklotrona centra izveidošanas pašreizējo stāvokli ziņoja akad. J.Bērziņš.

25. septembrī LMZN, ĶBMZN un LLMZA izbraukuma sesijas “Baltalksnis Latvijā’’ mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar baltalkšņa audzēšanas un izmantošanas iespējām Latvijā. Sēdes dalībnieki apskatīja dažāda vecuma baltalkšņu audzes parauglaukumus Neretas mežniecībā, kā arī iepazinās ar baltalkšņa koksnes mehānisko apstrādi SIA “Ošukalns” Jēkabpilī.

19. oktobrī nodaļas sēdē tās dalībnieki noklausījās un vērtēja jauno LZA locekļu kandidātu zinātniskos ziņojumus. Pārskatus par zinātnisko darbību sniedza īsteno locekļu kandidāti LZA korespondētājlocekļi Dr. biol. A.Šaripo un Dr.habil.chem. A.Zicmanis, kā arī pretendenti LZA korespondētājlocekļa vakancēm farmācijā, bioloģijā un ķīmijā Dr.pharm. M.Dambrova, Dr.biol. U.Kalnenieks un Dr.chem. V. Kauss. Aizklāti balsojot, nodaļas locekļi atbalstīja visus pretendentus. LZA Rudens pilnsapulcē par LZA akadēmiķi ievēlēja A. Zicmani, par LZA korespondētājloceķļiem – M.Dambrovu, U.Kalnenieku un V.Kausu.

16. novembra ĶBMZN un RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kopsēde “50. gadadiena poliomielīta pētījumiem Latvijā” bija veltīta akadēmiķes Ritas KUKAINES 85. gadu jubilejai. Sēdes dalībnieki noklausījās akad. Dr.habil.med. R.Kukaines pārskata referātu “Poliomielīta likvidācija Latvijā mūsdienu skatījumā “ un Pasaules veselības organizācijas Nacionālās polioreferences laboratorijas vad. Dr.med. V. I. Kalniņas ziņojumu “Latvija kā poliovīrusa brīva zona”. Jubilāri sirsnīgi sveica Latvijas Zinātņu akadēmijas, vairāku ministriju, veselības iestāžu un zinātnisko institūtu pārstāvji.

2. aprīlī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē notika akadēmiķa profesora Ojāra Neilanda (1932 – 2003) 75. dzimšanas dienai veltīti piemiņas lasījumi. Pēc akad. J. Stradiņa ievadvārdiem klātesošie noklausījās fakultātes dekāna akad. prof. V.Kampara referātu “Nelineāro hromoforu ķīmija” un LZA kor.–loc., profesores I. Muzikantes ziņojumu “Nelineāro hromoforu fizika”, pie kafijas tases dalījās atmiņās par O.Neilandu, nolika ziedus profesora atdusas vietā Ziepniekkalna kapos.

16.oktobrī akadēmijā profesoru Alfrēda Ieviņa un Emīlijas Gudrinieces piemiņas lasījumus organizēja RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, LZA ĶBMZN, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs un Latvijas Ķīmijas biedrība. Pēc akad. Tāļa Millera ievadvārdiem klātesošie noklausījās Dr.chem. E.Siliņas referātu “8–Merkaptohinolīna un tā atvasinājumu iekšēji komplekso savienojumu kristālķīmija”. LZA kor.loc. RTU prof. M.Jure informēja par profesoru A.Ieviņa un E.Gudrinieces balvu 2006. gada laureātiem. Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja L. Reimate priekšlasījumā “Ķīmijas priekšmets Tukuma Raiņa ģimnāzijā” pastāstīja par savu pedagoģisko pieredzi ķīmijas mācīšanā. LZA E.Gudrinieces balvas laureāte Mg.sc.ing. A. Kotova iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem.

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Pieciem no Latvijas Zinātņu akadēmijas nosauktajiem 10 nozīmīgākajiem sasniegumiem autori vai līdzautori ir mūsu nodaļas locekļi – kor.loc. I.Rumba, akad. V. Kluša un akad. I.Kalviņš, LZA goda doktors J.Rukšāns, akad. V. Kampars, kor.loc. A.Treimanis.

Atzīmējami arī citi nodaļas locekļu zinātniskie sasniegumi:

• Pirmo reizi Baltijas valstīs Latvijā uzsākta hroniskā noguruma sindroma diagnostika. Pierādīta aktīvas limfotropo herpesvīrusu infekcijas nozīme šā sindroma izraisīšanā (kor.loc. L.Vīksna, Dr. S.Čapenko, kor.loc. M.Murovska, RSU, RSU A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts).

• Izvirzīta jauna hipotēze par DNS pārrāvuma nozīmi šūnu diferenciācijas regulācijā (kor.loc. N. Sjakste, Dr.biol. T.Sjakste, LU, LU BI).

• Kopīgos Latvijas, Baltkrievijas, Polijas un Kanādas zinātnieku pētījumos atklāts efektīvs maztoksisks dihidropiridīnu rindas antimutagēns, parādīts tā darbības mehānisms (akad. G.Duburs, LOSI, u.c.).

• Iegūti silīcijorganisku komponenti saturoši magnētiskie šķidrumi, kuriem piemīt pretvēža aktivitāte (akad. E.Lukevics, LOSI).

• Iegūtas jaunas atziņas par daudzkomponentu heterogēnu (arī nanolīmenī) termoplastisku un termoelastoplastisku polimēru sistēmu veidošanās mehānismu, šo sistēmu struktūras un īpašību kopsakaru (vad. akad. M.Kalniņš, RTU Polimērmateriālu institūts).

• Pirmo reizi Latvijas veterinārmedicīnā veikti pētījumi veterinārajā anestezioloģijā (Dr. G.Avdoško, kor.loc. E.Birģele, LLU, klīnika “Mazo brāļu hospitālis”, LU Kardioloģijas institūts).

• Izstrādātas bezatkritumu ražošanas sistēmu koncepcijas un to modeļi (kor.loc. J.Grāvītis , LV KĶI sadarbībā ar AN Universitātes Prioritāro pētījumu institūtu, Tokijas Universitātes Industriālo pētījumu institūtu, LU).

• Izstrādāts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloģiskais plāns (vad. kor.loc. O. Nikodemus, LU).

• Pilnveidota notikumu hronoloģija Skandināvijas ledusvairoga dienvidu malas iekšējās zonas vēlā Vislas posma deglaciācijai (kor.loc. V.Zelčs, LU).

• Veikta Latvijas Organiskās sintēzes institūta un P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ģenēzes un darbības izpēte 50 gados (1957–2007) (akad. J. Stradiņš).

• Apkopota un sistematizēta plaša informācija par vairāk nekā 1000 kokaugu sugām ( A.Mauriņš, A.Zvirgzds .”Dendroloģija”, LU Akadēmiskais apgāds, 448 lpp.).

2007. gadā iznākušas 13 grāmatas, kuru autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi A.Kārkliņš, M.Kļaviņš, I.Liepa, M.Pilmane, R.Rozentāls, J.Rukšāns, J.Stradiņš, A.Strakovs, R.Valters, A.Vīksna, J.Vīksne, A.Zvirgzds. Izdotas arī akad. I.Kalviņa un akad. O.Neilanda biobibliogrāfijas.

Nodaļas locekļi saņēmuši dažādas balvas par zinātniskajiem sasniegumiem:

akad. A.Zicmanis – LZA Gustava Vanaga balvu ķīmijā, kor.loc. V.Kauss – LZA un a/s Grindeks balvu “Zelta pūce”, akad. A. Jemeļjanovs – LR Zemkopības ministrijas un LR Vides ministrijas balvu “Sējējs”, akad. M.Beķers – LLU profesora J.Āboliņa balvu. a/s Grindeks D.H. Grindeļa medaļu saņēmis akad. E.Liepiņš par ieguldījumu jaunu zāļu vielu struktūras pētījumos un kor. loc. R.Muceniece par ieguldījumu farmaceitiskās izglītības attīstībā un mērķproteīnu izpētē. Akad. V.Kampars, akad. E.Liepiņš un ārz.loc. K.Vītrihs apbalvoti ar RTU MLĶF Paula Valdena medaļu. Akad. I.Kalviņam piešķirts RTU Goda doktora grāds.

Akad. A.Vīksna un LZA Dr.h.c. J.Vētra apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, kor.loc. E.Birģele , ārz..loc. E. Bunkše, kor. loc. I.Rumba un kor.loc. P.Zālītis – ar Atzinības krustu.

Kā vērtēt zinātniskus pētījumus un zinātnieka devumu zinātnei

Vērtēšanas procesā jāizšķir divi atsevišķi vērtējumi:

1. zinātniska darba vērtējums
2. zinātnieka darbības vērtējums.

1. Zinātnieka, tāpat kā mākslinieka darbu vērtējumu var veikt pēc to aktualitātes un nozīmīguma valsts tautsaimniecībā. Diemžēl zinātnieka darbu vērtēšanā, tāpat kā mākslinieka darba vērtēšanā, nevar būt viennozīmīga šablona. Zinātnieka darba vērtība var būt ļoti daudzpusīga, kas nav izsakāma ar konkrētiem parametriem. Daudzi pasaules zinātnieki ir aizgājuši no dzīves neatzīti un pat nonicināti, bet pēc viņu nāves darbi atzīti kā nozīmīgi ieguldījumi pasaules izzināšanā vai konkrētās tautsaimniecības sfērās. Zinātnieka devumu nav iespējams novērtēt ar konkrētiem viennozīmīgiem parametriem: tik lappuses, tik skaitļu, tik atsauksmes uz citiem autoriem, tik aprēķinātais efekts utt. Zinātnieka darbu nevar vērtēt arī pēc kāda konkrēta cita zinātnieka atziņas. Gan mākslā, kultūrā, medicīnā un arī zinātnē eksistē dažādas “skolas”, kuras vienu otru pat pilnībā noliedz. Zinātnieka devumu var pieņemt vai nepieņemt, bet to nevar viennozīmīgi atzīt kā pieņemamu vai nepieņemamu. Fundamentāliem pētījuma rezultātiem nav viennozīmīga vērtības kritērija: viena pētījuma rezultāti var būt attiecināmi uz tuvāku periodu, citi uz tālāku, citi uz globālām problēmām. Kā novērtēt zinātnes pētījumu par pasaules globālām sasilšanas problēmām, par iespējamām zemestrīcēm atsevišķās pasaules vietās, tai skaitā arī Latvijā? Vai viennozīmīgi iespējams izvērtēt zinātnieku pētījumus par modificētās pārtikas lietošanu? Vai ir viennozīmīgi izvērtējams jautājums vai celt Latvijā atomelektrostaciju, vai arī celulozes rūpnīcu pie Daugavas vai pie Pāvilostas, vai celt ar jaudu 500 tūkstoši tonnu celulozes vai ievērojami mazāku, kā to ir izdarījuši Igaunijā?

Zinātnieka konkrēta darba vērtējumam nevar būt viennozīmīgs šablons un nav iespējams noteikt skaitlisku viennozīmīgu vērtējumu. Zinātniskā darba nozīmīgumu var analizēt tikai līdzvērtīgs zinātnieks netieši, vērtējot izmantoto izejas informāciju, pielietotās metodes, salīdzinājumus ar līdzīgiem pētījuma rezultātiem, pētījuma rezultāta apraksta pārskatamību, salīdzinājumu ar ārvalstu atziņām un ar atziņām citos pētījumos un praktiskām norisēm dzīvē. Kaut arī analīzes rezultāti liksies pārliecinoši, tas vēl nedos tiesības zinātnieka darba rezultātus noliegt vai arī viennozīmīgi tos uzreiz slavināt kā vienīgo pasau­les patiesību. Jebkuram zinātniskam secinājumam un atklājumam jāiziet aprobācijas periods rezultātu praktiskai pārbaudei vai salīdzinājumiem ar līdzvērtīgiem pētījuma rezultātiem. Ne mazums it kā slavētu pētījumu rezultāti pēc kāda laikā atzīti kā nepareizi vai maznozīmīgi, un tai pašā laikā kritizēti un pat atzīti kā nederīgi pētījumi ir ieguvuši vispārēju atzinību. Cik gan daudz lauksaimniecībā nav slavinātas viena vai otra jaun­izveidotā šķirne, bet pēc laikā tā ir klusi pazudusi. Cik gan daži esošās pensiju sistēmas ieviesēji nav slavinājuši Latvijas pensiju sistēmas ģenialitāti, bet izrādījās, ka tā ir sociāli netaisnīga un tautsaimniecības attīstību bremzējoša. Vai nav dzirdēti slavinājumi par Latvijas nodokļu politiku un to autori cildināti par tādas sistēmas izstrādi, bet kur ir novedusi Latviju esošā nodokļu politika – pie nedaudzu tūkstošu miljonāru un turpat 50% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma. Vai Latvijas valsts privatizācija ir veidojusi attīstītu ražošanu, ja Latvijas ražošanas potenciāls pēc privatizācijas ir samazinājies turpat divkārt? Tas noticis bez zinātniskas diskusijas un zinātniskām izstrādēm. Vienlaicīgi var jautāt, kāpēc tad zinātnieki nedeva savas izstrādes? Bet kur tad bija pasūtījums zinātnei un finansējums izstrādēm? Vai par zinātnei atvēlēto finansējumu 1991. – 2000. gadā, kurš nodrošināja pienācīgu finansējumu tikai dažu simtu zinātnieku algošanai, varēja vispār minēt par iespēju veikt nozīmīgus pētījumus? Vai vispār varēja runāt par zinātni Latvijā? Vai kādreiz atvēlētie 0,2 % no iekšzemes kopprodukta vispār var veicināt zinātnes pētījumus?

Viennozīmīgi jāsecina, ka zinātnes izstrādes vērtēšana nevar būt šabloniska, bet tai jābūt dinamiskai un radošai, zinātnieka darbu, tāpat kā mākslinieka darbu, var atzīt vai to neizprotot vienkārši neievērot, bet nevar noliegt kā nederīgu. Zinātnieks ar saviem pētījumiem ir problēmu iepazinis, un nevar kāds cits, neiedziļinoties lietas būtībā, apgalvot “tur nav nekā” vai “kāda tam nozīme.” Arī Latvijas zinātnes padomes eksperti, ekspertējot darbus, neiedziļinoties pētījumu saturā, nedrīkst noliegt pētījumus. Eksperti var tikai izteikt savu vērtējumu par pētījuma atspoguļojumu zinātnieka atskaitēs vai publikācijās. Neskaidrību gadījumā eksperti var arī, kontaktējoties ar pētījuma autoriem, iegūt papildus informāciju. Vērtējot zinātnieka darbu, jebkurš eksperts vērtē tikai kādu vai kādus zinātniskus pētījumus un viņam nav priekštata par citiem tūkstošiem zinātnisku pētījumu un nav globālas informācijas par kopumu. Līdz ar to konkrētā eksperta vērtējums vienmēr būs subjektīvs savu zināšanu ietvaros. Vēl sarežģītāka situācija, ja jāekspertē līdzīgi pētījumi, kādus veic pats eksperts. Šādā gadījumā vērtējums būs subjektīvs, izejot no paša eksperta pētījumu atziņām, bet nekad nebūs garantijas, vai eksperta viedoklis ir pareizākais. Ekspertējot zinātniskās izstrādes, jābūt piesardzīgam, izsakot visaptverošu secinājumu. Arī ģeniāls pētījums var izskatīties “pelēks”, bet maznozīmīgs darbs, labi aprakstīts un izpušķots, var likties kā liels sasniegums.

2.Otra problēma ir kā vērtēt ne konkrēta darba, bet zinātnieka darbības rezultātu, tas ir zinātnieka zinātniskos sasniegumus. Zinātnieka vērtēšanai nevar būtu par pamatu kāds konkrēts ikdienišķs darbs – publikācijas, uzstāšanas konferencēs, lekciju pasniegšana un cits zinātnisks pasākums. Zinātnieka sasniegumu raksturošanai par pamatu jāņem zinātnieka kompleksā darbība. Šī kompleksā darbība izpaužas vairākos aspektos: nepieciešamas publikācijas, jāpropagandē savi rezultāti konferencēs, mācību procesā, jāvada studentu un doktorantu darbība. Zinātniskā darbība var izpausties konkrētu izstrāžu ieviešanā ražošanā, ražošanas vai vadības procesa uzlabošanā, savas zinātniskās skolas izveidošanā. Zinātniskā darbība var izpausties jaunu zāļu radīšanā vai jaunu zāļu pielietošanā. Zinātniskā darbība var izpausties arī kā jaunu inovatīvu tehnoloģiju ieviešana. Tātad zinātnieka darbību raksturo darbības komplekss, no kuriem dažs darbs vai pasākums ir plaši atzīts, bet var būt arī darbi vai darbība, kuru neviens neslavē vai citi pat noliedz kā nezinātnisku.

Nu ko tu padarīsi, ja pats Radītājs mūs kārdina uz šo grēku? Viņš mums nepavēlēja: “Vīri, esiet uzticīgi savām sievām un sievas, esiet uzticīgas saviem likumīgajiem vīriem!” NĒ! Viņš teica mums: “Tev nebūs!” Kam citam kā ne viņam jāzina šis psihiatrijas zelta likums, ka cilvēka zemapziņa nepieņem nolieguma formu. Zina, gatavais jokdaris tāds, bet pats kopā ar pušelnieku Sātanu stāv malā un skatās, kā latviešu hokeja fani,– kura vārtos tiks iesista “šaiba”. Dievs grib, lai negrēkojam un gaida arī no mums šo gribu. Taču mums ar šīs bauslības grēka gribu ir tā kā visā pasaulē. To bieži vien nosaka tīri fizioloģiski faktori, iedzimtība, kompleksi un citas būšanas un nebūšanas, ka vielas priekš romāniem filmām, varoņdarbiem un noziegumiem bija un būs bezgala daudz. Mēs ne ar ko neatšķiramies no citām tautām gribēšanā iegūt sievieti vai sievai atņemt svešu vīru. Tāpēc vēlreiz atkārtošu, ka šis un nākošie četri baušļi ir Dieva eksāmens kā Izraelas tautai, tā latviešiem un visai pasaulei mūžīgi mūžos:

Jo ir nācijas, kur zagšana tikums, un ir tādas, kur nepazīst atslēgas. Ir, kur īpašums svēts un ir bijuši gadījumi, ka īpašums kļuva pielīdzināts noziegumam, par kuru cilvēkus bez tiesas slepkavoja. Mēs esam izgājuši šīs abas galējības...

Kādas īpašības latvietim pierakstītu es pats?

1.Mazvērtības komplekss, kas kā inde graužas cauri visām latvieša gara izpausmēm. Pirms dažiem gadiem lasīju, ka Čikāgā tikuši veikti pētījumi pasaules mērogos un tur latvieši ieņēmuši posta pilno pirmo vietu kā nācija ar dižāko mazvērtības kompleksu. Tas izsauca tautiešu protestu visos līmeņos. Jo paši visai pasaulei kladzinam: “Mēs esam maza, bet lepna tauta.” Vispirms, mani mīļie, nošķirsim jēdzienus tauta un valsts. Tauta ir Dieva dots lielums un tas nav mērojams ne kilometros, ne lielgabalu gaļas tonnās. No kurienes mēs nākam un kurp aiziesim, Dievs vien zina.

Kas mēs esam šodien?

Vēl nezinam. Neredzam. Traucē pūlis, kurā dzīvojam.

Te mūsu eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai bija taisnība. Atcerieties tautas aizvainojumu, kad viņa kaut kādu nemieru nosauca par pūļa reakciju.

Taču ir gan Pūlis un ir arī Tauta. Pūlis ir šis mirklis, kurā masa viļņojoties pauž savu sāpi un izkliedz savu vajadzību. To nevajag novērtēt par zemu, jo tā ir augsne, kas gaida sēklu. To fantastiski ir sajutuši diktatori – Ļeņins, Hitlers, Mao, Čegevara, Čavess un ir sekmīgi sējuši vēju un pļāvuši vētru. Čavesam tas vēl priekšā.

Pūli vada instinkti, zemapziņa, jūtas, un tas alkst vieglāko ceļu un gaida brīnumu.
Pūlis gaida Saulvedi.

Tauta ir gaita un process no gadsimtu dzīlēm uz nākamību.
Tautu veido prāts un griba.
Tāpēc, izsakoties kāda mūsu mūžam dzīvā paziņas vārdiem,:

“Mēs būsim lieli tik, cik liela mūsu GRIBA!”
2.Latvietim nav valstiskās apziņas, valstiskās domāšanas.
3.Latvietim ir aplama attieksme pret naudu.
4.Latvietis ir nepateicīgs.
5.Latvietis ir predisponēts uz sociālisma idejām.
6.Tikai par sevi vien domā, malā stāvētājs.
7. Latvietis savstarpējās attiecībās neprot un nemīl atšķirt lietderīgo no netīkamā.
8. Joprojām vēl tic brīnumiem.

1.Kā jau teicu, latvietis ir tolerants pret citām ticībām, citu uzskatiem, pārliecībām. Arī pret seksuālajām minoritātēm. Kaut arī žurnālisti dedzīgi vēlās un dara visu, lai tā nebūtu. Ak,Dievs, kas tad te notiktos, ja būtu, kā kārojas presei!

2.Latvieša dzīvības izpratne ir varen plaša. Par to jau runāju, skaidrojot 5. Dieva bausli –“ Tev nebūs nokaut!”

3.Dzimumu savstarpējās attiecībās valda harmonija kā reti kurā nācijā. Atcerieties, ka sarkanbaltsarkano karogu Latvijas vēsturē jāšus uz zirga ienesa braša meiča no seno letgaļu cilts. Vīri un sievas ir gājuši blakus. Ja vēsturē ir bijusi vieta un laiks cīņai par sievietes tiesībām, tad tas ir bijis citu valstu ievazāts, uzspiests un piespiests to darīt. Mūs kā nāciju ir saglabājis vīru darbs un sievu tikums. Ne iekarojumi, pasarg Dievs! Mūsu kultūra tapa pie vīru plēstas skala guns, sievietēm pinot likteņa jostā latviešu tautas rakstus un tinot dainas kamolā.

4.Latvietis joprojām ir krietns darba darītājs.

5.Joprojām mudrs uz mācīšanos un jaunumu apgūšanu.

6.Latvietim veselīga attieksme pret nāvi. Viņš ir tālu no ticības reinkarnācijai, kas būtībā ir nāves bailes un izkāpināta patmīla. Latvietim citu dzīvi nevajaga tikai tāpēc, ka līdz ar to viņš kļūtu savas zemes, savas tautas, savas ģimenes un draugu nodevējs. Latvietis kopš senatnes tic nemirstībai daudz augstākā intelekta pakāpē. 7.Latvietim ir nemirstīga tieksme uz daiļumu. Un to viņš redz un kopj savā apkaimē, mājā un pats sevī.

Dievs, palīdzi mums visiem kādi nu esam
un vadi Latviju uz saprātu!

Latvijas Zinātņu akadēmija, P/AS “Grindeks”, Latvijas Organiskās sintēzes institūts un LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs izsludina konkursu 2008.gada Solomona Hillera balvai. Balva tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem biomedicīnā un jaunu medicīnas preparātu izstrādē.

Kandidātus Solomona Hillera balvai var izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie vai goda locekļi, zinātnisko iestāžu padomes, universitāšu senāti, fakultāšu domes.

Izvirzot kandidātus Solomona Hillera balvai, ekspertu komisijai vienā eksemplārā iesniedzami šādi dokumenti:

1. Motivēts izvirzītāja ieteikums.
2. Izvirzītais darbs (darbu kopa).
3. Ziņas par autoru (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adreses un tālruņus, E–pasta adresi.

Materiāli konkursam uz Solomona Hillera balvu iesniedzami līdz 31.martam Latvijas Zinātņu akadēmijas sekretariātā (Akadēmijas laukumā 1, 2.st., Rīga, LV – 1524, tālr. 7223931, 7220725).

LZA ģenerālsekretārs R.Valters

Tiesības izvirzīt pretendentu VEZ nosaukuma piešķiršanai ir LZA Senātam, valsts akreditēto augstskolu senātiem un zinātnisko institūciju padomēm.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam vai institūcijai, kas viņu ieteikusi, jāiesniedz padomei šādi dokumenti 2 eksemplāros:

• Attiecīgās institūcijas lēmums
• Pretendenta biogrāfija (Curriculum vitae)
• Doktora diploma kopija
• Pretendenta zinātnisko darbu saraksts, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas, zinātniskās publikācijas, konferenču tēzes, autorapliecības un patenti. Šo sarakstu var aizstāt publicēta biobibliogrāfija, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu.
• Pretendenta publicēto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu saraksts
• Pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru saraksts
• To starptautisko organizāciju saraksts, kuru darbā pretendents piedalījies vai piedalās, citas aktivitātes.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendenta atbilstību vērtē pēc šādiem kritērijiem:

• Zinātņu doktors vai habilitēts zinātņu doktors
• Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādnes
• Zinātniskā skola, kuru pārstāv pretendenta sagatavoti zinātņu doktori
• Patenti un pārdotas licences
• Augsts citējamības indekss
• Sarakstītās monogrāfijas un/vai mācību grāmatas
• Publikācijas starptautiskos žurnālos
• Ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).

Dokumentus pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1 (2.stāvā),
LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā.

Padomes sekretāre Dr. Baiba Ādamsone
(tel.: 7220725).

Vai nav viedi vārdi! Kā šodien teikti. Tā savu ceļu pie Zinātņu akadēmijas arvien pieaugošās saimes pirms 50 gadiem, 1958. gada 1. janvārī, sāka laikraksts “Latvijas Zinātnieks” (redaktors E. Trinklers). Ievērojiet – Latvijas, nevis padomju Latvijas, kāda būtu vienīgā iespējama forma pirms un pēc dažiem gadiem. Bija taču “Padomju Latvijas Sieviete”, dib. 1952. gadā, vēl pie tētiņa Staļina. Bet “Latvijas Zinātnieks” tapa “Hruščova atkušņa” laikā, un tad, kā tālāk lasīsim, bija iespējams ne tas vien.

“Godam veikt zinātniskos pētījumus 1958. gadā!” zinātnieku saimei novēl prof. P. Valeskalns, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis sekretārs.

Pirmajā numurā rubrikā “Mūsu laureāti” ZA Vēstures un materiālās kultūras institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks V. Dorošenko rakstā “Vērtīgs ieguldījums Latvijas vēstures zinātnē” lasītājus iepazīstina ar Latvijas PSR Valsts prēmijas laureātu M. Stepermani, kurš apbalvojumu, ko raksta sacerētājs nosauc par Oktobra dāvanu autoram, saņēmis par monogrāfiju “Zemnieku nemieri Vidzemē (1750 – 1784)”.

Lūk, kāda ziņa – uz Maskavu Ķīnas un Korejas aspirantiem pēc viņu lūguma nosūtīti A. K. Mālmeistera grāmatas “Betona elastīgums un neelastīgums” četri eksemplāri līdz ar autora veltījumu.

Uzzinām, ka apbalvojumus zinātnieki saņem ne tikai par pētniecības darbu. Rakstā “Laimīgā māte” vēstīts, ka Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, ārste, piecu bērnu māte Margarita Kopilova saņēmusi medaļu “Mātes slava” (II pakāpi). Pašreiz b. Kopilova raksta diserāciju medicīnas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai .

Pēc divām nedēļām, 15. janvārī, klāt jau otrais “Latvijas Zinātnieka” numurs. Un ko mēs uzzinam? To, ka 2. janvārī notikusi akadēmiķu un korespondētājlocekļu pilnsapulce akadēmijas viceprezidenta vēlēšanām, kā arī Sabiedrisko zinātņu nodaļas akadēmiķa sekretāra (tagad – nodaļas priekšsēdētāja) un Ekonomikas institūta direktora apstiprināšanai. Par ZA viceprezidentu nelaiķa Fr. Deglava vietā nākamajiem pieciem gadiem ievēlēts tehnisko zinātņu doktors akadēmiķis Kārlis Plaude, par Sabiedrisko zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru apstiprināts akadēmiķis Kārlis Strazdiņš, par Ekonomikas institūta direktoru nākamajiem trim gadiem apstiprina ekonomikas zinātņu kandidātu Paulu Dzērvi. Nu nesanāks tie nākamie trīs gadi, jei bogu nesanāks! Bet to tobrīd neviens nezina.

Rubrikā “Diskusijas” – “Dažas piezīmes par Latvijas PSR enerģētikas bāzes attīstību”. Kaut kā mums ar to enerģētiku mūždien neveicas. Jādiskutē, ko darīt, ja Latvijas PSR uz vienu iedzīvotāju 1957. gadā ražoja par 33 % mazāk elektroenerģijas nekā vidēji Padomju Savienībā. Tas esot strauji augošās rūpniecības dēļ (no 1940. gada līdz 1955. gadam rūpniecības produkcija PSRS pieaugusi 3,2 reizes, bet Latvijas PSR – 5,86 reizes) un elektroenerģijas ražošana tai netiek līdzi. Vai te kaut kas neieskanas no P. Dzērves vēlākā “klupšanas akmens” – iestāšanās pret Latvijas paātrināto industrializāciju , smagās rūpniecības hipertrofētu attīstīšanu, kas izraisīja smagas disproporcijas tautsaimniecībā? Izeja taču ir tik vienkārša – vēl viena HES uz Daugavas un elektroenerģijas būs gana. Bet, kā vēlāk lasīsim, Latvijas zinātniekiem (un “Latvijas Zinātniekam”) par to būs ko teikt.

Lieli plāni celtniecībā – laboratoriju ēka Organiskās sintēzes institūtam, laboratoriju ēka Arhitektūras un celtniecības institūtam, siltumnīcas un ūdenstornis Botāniskajam dārzam Salaspilī, insektorijs Bioloģijas institūtam Kleistos. Turpinās Rīgas augstceltnes iekšējā izbūve, lai 1958. gadā uz to varētu pārcelties ZA prezidijs, Lietu pārvalde un Sabiedrisko zinātņu nodaļas institūti. (Drīz vien to sāks dēvēt par Zinātnes pili.) Rīgas celtniecības trests apņēmies sākt celt ZA darbiniekiem jau sen solīto 129 dzīvokļu dzīvojamo māju Daugavas krastmalā. Laikam man acis nerāda, nevaru ieraudzīt. Varbūt atsauksies kāds, kurš tur dzīvo?

Latvijas PSR alpiniādē ļoti augstos kalnos (nav tikai pateikts, kur tie kalni atrodas) piedalījušies septiņi ZA darbinieki.

Vēl pēc divām nedēļām, 29. janvārī, “Latvijas Zinātnieka” trešajā numurā uzzinām, ka republikas prēmija par furacilīnu piešķirta S. Hilleram, A. Kalniņam un S. Zajevai, bet Fizikas institūta zinātnieki pašlaik būvē un pēc 1,5 – 2 gadiem nodos ekspluatācijā elektronu skaitļojamo mašīnu. Pēc diviem gadiem, pabeiguši mašīnu, viņi “nodos ekspluatācijā” arī paši savu institūtu – Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtu, kurš pie savām jaunajām mājām Teikā gan tiks stipri vēlāk.

12. februāris un “Latvijas Zinātnieks” Nr. 4 pie lasītājiem nāk ar ziņu, ka Zinātņu akadēmijas kolektīvs PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām izvirza LKP Rīgas pilsētas komitejas sekretāru E. Berklāvu. Par viņa uzticības personu izvirzīts Ekonomikas institūta direktors P. Dzērve. Biedri Berklāv, drīz mēs jums atgādināsim, ka esam jūs izvirzījuši!

“Mūsu laureāti” – I pakāpes Valsts prēmija profesoram, filoloģijas zinātņu doktoram Jānim Endzelīnam par darbu “Latvijas PSR vietvārdi”.

Kā ziņo avīzes 26. februāra numurs (Nr. 5), tajā pašā dienā ZA konferenču zālē notiks PSRS ZA korespondētājlocekļa, Latvijas PSR ZA akadēmiķa, lauksaimniecības zinātņu doktora Pauļa Lejiņa 75 gadu dzimšanas dienai un 50 gadu zinātniskā un pedagoģiskā darba jubilejai veltīta sanāksme.

Š.g. (proti –1958.gada) 10. februārī notikusi Latvijas PSR ZA Dabas aizsardzības komisijas rīkotā pirmā republikāniskā dabas aizsardzības konference, kas pulcējusi neparasti lielu dalībnieku skaitu – 300. Tā vēl nav Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibināšana, bet tuvu tai gan. Un par ko tad viņi tur runāja? Citēju: “Sakarā ar pašreizējo Pļaviņu hidroelektrostacijas būves projektu Daugava no Pļaviņām līdz Aizkrauklei tiks pārplūdināta. Līdz ar to ies bojā viena no skaistākajām Latvijas vietām – krāšņā Daugavas senleja ar īpatnējo un bagāto floru, Pērses ūdenskritums, Kokneses pilsdrupas ar parku un varenais Staburags. Konferences dalībnieki ierosināja izskatīt Pļaviņu hidroelektrostacijas būves projektu un izstrādāt jaunu variantu, lai tādējādi saglabātu mūsu krāšņo, vienreizējo Daugavas senleju.

Ne nu izskatīja, ne kā! Bija jāpaiet daudziem gadiem un jāaiztek daudz Daugavas ūdeņu, līdz izdosies apturēt Daugavpils HES būvniecību pēc tik pat tizla projekta un izglābt pēdējo senlejas posmu.

Zinātnieki bija ideālisti un gribēja daudz. V. Grāvītis no Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta, tas pats dabas aizsardzības entuziasts ģeologs Viktors Grāvītis, vēlētos no ZA izdevniecības saņemt labu un glītu Latvijas PSR vēstures atlasu, Latvijas PSR fiziskās un ekonomiskās ģeogrāfijas (tautsaimniecības) atlasu, Latvijas PSR dabasskatu albūmu, etnogrāfisko tērpu albūmu, monogrāfijas par Latvijas PSR dabu, tautsaimniecību, literatūras vēsturi, bibliogrāfiju, rūpniecības attīstības vēsturi, dabaszinātnisko pētījumu vēsturi, medicīnas vēsturi, arhitektūras vēsturi u.c. Nekā daudz tajā u.c. nav palicis.

“L.Z” Nr. 6 (8.III) ir svētku numurs. Lielā Sieviešu diena! Akadēmiķe L. Liepiņa sveic visas akadēmijas sievietes 8.martā (nez, kāpēc to nedara vīrieši, akadēmijas prezidents, piemēram? Atkal pašapkalpošanās?). Gods godam, arī pati akadēmiķe Liepiņa saņem cildinājumus. No akadēmijas slavenākajām sievietēm atzīmētas ZA Mežsaimniecības problēmu institūta Koksnes ķīmiskās rūpniecības sektora vadītāja Vera Kalniņa (galvenokārt tādēļ, ka ir Rīgas pilsētas padomes deputāte), Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas sektora vadītāja Antonija Kumsāre, Ekonomikas institūta komjauniešu sekretāre Vizma Rimša, Ķīmijas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece Valerija Kadeka, ZA izdevniecības tehniskā redaktore Faja Žukovska, bibliotekāre Olga Leimane un ZA tūristes. Sveiks lai dzīvo! Vai – sveikas lai dzīvo!

Nākošajā numurā (Nr. 7), kas iznāk 26. martā, ZA J. Raiņa vārdā nosauktais literatūras muzejs ar lietpratīgu un rūpīgu izstādi atdod godu latviešu pirmajai dzejniecei – sievietei Aspazijai sakarā ar viņas deviņdesmito gadadienu. Citi jau esot sen sākuši atzīmēt.

Reportāža no Fizikas institūta, kurš pārcēlies uz Zinātnes pili (te pirmo reizi parādās Zinātnes pils vārds, vēlāk tas kļūst iemīļots).Gaisa daudz, pat mazliet pārāk daudz. Nav arī ko brīnīties – griestu augstums sniedzas līdz 6 metriem. Līdzstrādnieki necieš no gaisa trūkuma, sevišķi aukstās saulainās dienās, kādu šogad bija pietiekami daudz. Savu vērtējumu izpelnās arī koridori. Tie ir plati, tīri, tos uzkopj ar visjaunāko tehniku – putekļu sūcējiem, reizi divās nedēļās ierodas arī bonierētājs. Vienīgais, kas tomēr trūkst, ir atkritumu tvertnes un papīrgrozi, kuru visā institūtā ir ne vairāk par trijiem. Kaut gan nepatīkami nomest papirosa galu uz grīdas tik greznā koridorā, tomēr neviens negrib bāzt tos savā kabatā. Tāpēc tos šad tad var atrast stūros nomestus. Vispār jāsaka, ka fiziķi ar telpām ir apmierināti. Lūk, no kurienes cēlies tas “Ne tuvāk par 10 m no ieejas”. Lai nemet končikus uz grīdas.

Aizstāvēšana

2008.gada 28.martā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19, LU Medicīnas, Farmācijas un Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Vēdera priekšējās sienas elektīvu trūču slēgšana ar polipropilēna protēzi un tās novērtējums” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr.habil.med. U.Vikmanis, Dr.med. G.Ambalovs, Dr.habil.med. A.Peetsalu (Tartu Universitāte).
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4.

***

2008.gada 3. aprīlī pulksten 13.00 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Krišjāņa Barona ielā 1, Ērģeļu zālē, promocijas padomes atklātā sēdē

aizstāvēs promocijas darbu “Neoromantisma tendence latviešu simfoniskās mūzikas stilistiskajā attīstībā 20. gadsimta pēdējā trešdaļā” mākslas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Recenzenti: Dr. phil., prof. Mārtiņš Boiko (J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), Dr. art., asoc. prof. Jons Brūveris (Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija), Dr. art. Arnolds Laimonis Klotiņš (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).
Ar promocijas darbu no š. g. 15. marta var iepazīties JVLMA bibliotēkā un un mājas lapā www.music.lv/academy/lv.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2008.gada 24. janvāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu RITAI BIRZIŅAI pieaugušo pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Humānistiskā pieeja pieaugušo datorpratības izpētē”.
Balsošanas rezultāti: par – 7; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2008.gada 24.janvāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu MARINAI MARČENOKAI skolas pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Mūzikas uztvere kā skolēnu muzikālās gaumes pilnveidošanās nosacījums”
Balsošanas rezultāti: par – 7; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares promocijas padome 2008.gada 7. februāra sēdē piešķīra pedagoģijas doktora (Dr. paed) zinātnisko grādu ALEKSANDRAM SOKOLAM skolas pedagoģijas apakšnozarē par promocijas darbu “Izgudrojumdomāšanas attīstība valodu mācībās.”
Balsošanas rezultāti: par – 9; pret – nav; nederīgu biļetenu nav.

***

2008.g. 15.janvārī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Lauksaimniecības zinātņu nozares Lauksaimniecības inženierzinātņu apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē LLU aģentūras Lauksaimniecības tehnikas zinātniskais institūts doktorants Ādolfs Ruciņš aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Arklu korpusu optimālo parametru un darba režīma pamatojums” un ieguva LR inženierzinātņu doktora grādu.
Balsošanas rezultāti: par – 8, pret – nav, atturas – nav.