Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1999. gada  8. marts: 05 (171)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātņu akadēmijas gada pilnsapulce

Jānis Stradiņš

Urbi et Orbi

Ievadruna LZA gada pilnsapulcē 1999. g. 19. februārī

Neaizmirstamo kolēģu atcere lai atgādina mums straujo, nepielūdzamo laika ritējumu, to, ka šī ir pēdējā Akadēmijas gada sapulce pirms 2000. gada. Negribu oponēt astronomiem, ka matemātiski jaunā tūkstoš gade sāksies tikai ar 2001. gadu, taču skaidrs arī tas, ka psiholoģiski tieši 2000. gads ir jaunas atskaites sākums, kaut gan Jēzus Kristus būtu dzimis 25. decembrī. Jo vairāk tādēļ, ka 2000. gads ir arī datorapjukuma gads. Tādēļ jaunā Millennium zīmē sākam ieiet jau šogad, un šī būtu reize, kad jārunā Urbi et Orbi — pilsētai un pasaulei. Urbi, t. i. Zinātņu akadēmijai, runāšu mazāk, jo pēdējā gada norises apcerētas jaunajā gadagrāmatā, par ko mums jāpateicas J. Kristapsonam un viņa komandai, pārskatu par tām sniegs ģenerālsekretāra vietnieks Uldis Viesturs (Andrejs Siliņš ir sēdē Briselē par Eiropas Savienības 5. Ietvara programmu). Iezīmēšu tikai dažus mezgla momentus. 1998. gadā ZA noslēgusi līgumu ar Latvijas Inteliģences apvienību un Rīgas Latviešu biedrību par kopēju publisku ikmēneša konferenču rīkošanu, kuras translē radio, parakstījusi līgumu ar Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju par sadarbību, ar Baltijas studiju veicināšanas apvienību AABS; Akadēmija uzņemta par locekli World Federation of Scientists, tā ir publiski paudusi savu viedokli par latviešu valodas stāvokli Latvijā, par Salaspils reaktora slēgšanu, par vēsturiskām pārestībām bioloģijas zinātnē (kas publicēti ALLEA biļetenā), palīdzējusi izveidot Rīgā UNESCO Biomedicīnas un biotehnoloģijas pētījumu centru. Sakārtota ZA balvu sistēma, ir iedibinātas jaunas vārdbalvas vairumā zinātņu nozaru, tāpat jauno zinātnieku balvas. Pirmoreiz piešķirta Raiņa balva par globālu pasaules redzējumu un identitātes saglabāšanu, tāpat Edgara Siliņa balva. ZA izveidojusi kopējas balvas ar “Grindeks” un “Aldari”, pirmās jau piešķirtas, iedibinot reālu sākumu zinātnes mecenātismam Latvijā. Sakārtots dažādu kategoriju ZA locekļu un goda doktoru saraksts. Ir ritējis produktīvs sēžu darbs, rīkotas reprezentatīvas un produktīvas konferences ar ZA līdzdalību. Esam pateicīgi Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” darbiniekiem, tā galvenajam redaktoram ZA goda loceklim Oskaram Gertam par to, ka šis laikraksts regulāri un ļoti korekti atspoguļo ZA dzīves norises, publicē sēdēs nolasītos referātus. Sveicu šo visai pozitīvas ievirzes laikrakstu ar 1500. numura iznākšanu, gribu lūgt akadēmiķus vairāk lasīt Gerta avīzi, lai uzzinātu, kas jauns akadēmijā. Pateicamies Baibai Šābertei, žurnālistiem “Izglītībā un Kultūrā” un citas avīzēs, TV darbiniekiem, kuri nav aizmirsuši zinātni un Latvijas ZA. Tā ir izcili svarīga un vajadzīga saikne starp Akadēmiju un Latvijas sabiedrību. ZA izcelsmes, vēstures un pārvērtību gaitu esmu mēģinājis sīki analizēt savā nule iznākušajā grāmatā, ieskicējot arī neatrisinātas nākotnes problēmas. Būtu ļoti pateicīgs, ja kolēģi izlasītu noslēguma nodaļu “Quo vadis, Academia”, atsauktos ar saviem komentāriem, kā tālāk veidot Zinātņu akadēmiju, kas būtu jālabo, jāveido, ar ko reāli varam ieiet nākamajā gadu tūkstotī.

Un te nu būtu jārunā “Orbi” — par valstisko struktūru un visas sabiedrības attieksmi pret zinātni. Pirms kāda gada laikrakstā “Diena” tika publicēta 16 zinātnieku atklāta vēstule “Sabiedrībai jāzina patiesība: zinātne Latvijā iet bojā”. Vēstules tonis varbūt bija pārlieku emocionāls, taču būtiskais tur tika konstatēts precīzi un, kas ir mūsu bažu iemesls, to šajā zālē visi labi zinām.

Šajā gadā uz labo pusi stāvoklis mainījies nav, zinātnei atvēlētā budžeta daļa ne tikai nav palielināta, bet pat samazināta. Galvenais: finansējuma absolūtais pieaugums vairs nav 5—8%, kas labklājības robežās sedza inflāciju un ļāva saglabāt finansējumu vismaz līdzšinējā līmenī, bet pēc projekta ir tikai 0,6%. Vēl vairāk — dalības iemaksa ES 5. Ietvarprogrammai 420 tūkst. latu nav zinātnes budžetā iekļauta papil dus, bet līdzekļi vismaz daļēji jāmeklē no šī paša jau tā trūcīgā finansējuma; tiesa, panākts zināms kompromiss, papildus izdalot valsts institūciju pasūtītajiem pētījumiem 240 t. Ls. Taču tajā pašā laikā Igaunijas zinātnes finansējums uz 1999. g. pieaudzis par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo.

Mēs apzināmies, ka darīts tas nav tīši, 1999. g. ekonomiskās depresijas apstākļos Latvijas valsts budžets patiešām ir ļoti saspringts. Pašreiz 1999. g. budžeta projektu vairs daudz nav iespējams grozīt, taču apzināsimies arī to, ka budžeta samazinājums Latvijā joprojām allaž vispirms skar kultūru un zinātni. Un tā jau ir varas attieksme, pret ko iekšēji gribas protestēt.

Pēdējo triju mēnešu laikā man iznācis piedalīties trijos nozīmīgos simpozijos: Hallē — par zinātnes inovācijām Eiropas valstīs, Tallinā — par zinātnes lomu sabiedrībā, kas tiecas uz nākotni, Viļņā — Baltijas zinātņu vēstures konferencē par informācijas sabiedrību. Zinātnes reformu un zinātnes organizācijas ziņā, arī reālā pētnieciskā devuma un pētījumu kvalifikācijas ziņā Latvija uz pārējo Centrālās un Austrumeiropas valstu fona vēl izskatās labi, taču zinātnes finansējuma ziņā esam stabili noslīdējuši uz pašu lejasgalu (atskaitot, saprotams, NVS valstis, Bosniju, Albāniju un nupat arī Bulgāriju). Diemžēl, šī tendence saglabājas, kaut arī par krīzes situāciju informējām valdību, informējām sabiedrību un presi, arī ārvalstu institūcijas. Nesen šajā ēkā viesojās Amerikas Nacionālā Zinātņu fonda NSF Eiropas daļas vadītājs Dr. Deivids Šindels, kurš visai atzinīgi izteicās par Latvijas zinātni, pat uz kaimiņvalstu fona, solīja atsūtīt labvēlīgu ziņojumu par iespaidiem Latvijā. Mēs viņam teicām, ka dzīvojam sapringti, uz pagātnes pēdējo rezervju rēķina, ka labi būtu, ja Latvijā ierastos ne tikai NATO ģenerāļi ar ieteikumu palielināt izdevumus aizsardzībai, bet arī augstāki Vašingtonas un Briseles zinātnes emisāri un civilģenerāļi, ar norādījumiem palielināt zinātnes budžetu, jo nez vai NATO un Eiropas Savienībai jauni mazizglītoti partneri ir vajadzīgi. Vēl labāk būtu, ja varētu te veidot zināt nes centrus — kopuzņēmumus ar ASV partnerību, dotējot infrastruktūru un veicinot Amerikā izglītotu latviešu zinātnieku atgriešanos dzimtenē.

Pērn ar LZA līdzdalību akad. J. Ekmaņa vadībā zinātnieku grupa izstrādāja Latvijas zinātnes attīstības nacionālo koncepciju. Tajā iezīmēti prioritātes zinātnes attīstības virzieni, izvirzīti kritēriji valsts zinātnisko centru veidošanai, zinātniskā personāla atjaunošanai un nostiprināšanai (2001. g. paredzēts divkāršot doktorantu skaitu, līdz 2000 cilvēku), paredzēts lietišķo pētījumu un izstrāžu atbalsts, iezīmēti pamatvirzieni humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Valstij būtu jāatbalsta pētniecība prioritārajās organizatoriskajās struktūrās, zinātniskie projekti (granti) kā galvenā zinātniskā darbības forma, ierobežots skaits valsts nozīmes zinātnisku programmu, infrastruktūras finansējums dažām institūcijām, attiecīgi jāsubsidē starptautiskā līmeņa pētnieku grupas.

Šī koncepcija,  kopā ar augstākās izglītības koncepciju, divreiz, 1998. g. jūlijā un novembrī, skatīta Ministru kabineta sēdēs — tā bija pirmā reize, kad Latvijas valdība pēc neatkarības vispār kompleksi iztirzāja situāciju zinātnē, un par to esam pateicīgi. Tomēr pārsteidza valstsvīru mazā ieinteresētība — koncepciju nevis akceptēja, bet tikai pieņēma zināšanai. Otrajā sēdē pieņēma zināšanai Izglītības ministrijai iesniegto koncepcijas realizācijas plānu, taču ar gandrīz vai cinisku ieteikumu īstenot to atbilstoši piešķirtajam finansējumam, un tas, kā saprotat, budžeta projektā zinātnes jomā līdzinās nullei. Papildus līdzekļi nav iedalīti nevienā no Izglītības un zinātnes ministrijas projektā paredzētajiem pasākumiem, vienīgi “Tēvzemei un Brīvībai” nupat sola atbalstīt Letonikas pētījumus un centru ar 200 tūkst. latiem. Bet visumā — nav, nav un nav. Nav — un nebūs? Pašreiz IZM izveidojusi darba grupu zinātnisko tehnoloģiju un inovatīvas attīstības koncepcijai, lai 1999. gada laikā izstrādātu kopēju RTD programmu. Diemžēl bīstos, ka koncepcijai būs līdzīgs liktenis kā zinātnes nacionālai koncepcijai — to noliks kādā mapītē labākiem laikiem. Bet, kamēr uzdīgs zālīte, būs nosprādzis zirgs, t. i., pagaidām vēl konkurētspējīgā Latvijas zinātne.

Kāpēc tas tā ir? Var meklēt vainu zinātniekos pašos, viņu nespējā iesaistīties valsts stratēģijas veidošanā, nespējā pašiem uzturēt sevi, nākt ar interesantiem, drosmīgiem ierosinājumiem — daļēji tā tas arī ir. Var sacīt, ka zinātniekiem nav stabilu lobiju varas struktūrās, zināt nieki neiet partijās vai iet ne tajās partijās, bet valdošajās partijās nav pie tiekami ietekmīgi. Tāpat zinātnieki neesot daudzskaitlīga elektorāta daļa — pensionāri, skolotāji, pašvaldības saklausāmi daudz labāk. Dzird arī sakām, ka zinātnieki esot pārāk delikāti — savu, būtībā ne jau savu, bet valsts nākotnes interešu aizstāvībā. Bet mūsu rīcībā jau arī nav pārāk daudz to cīņas līdzekļu. Ne jau streiki un piketi. Dialogs ar valdību un Saeimu tā īsti neveidojas. Varētu būt rezolūcijas, apelācijas pie kolēģiem starptautiskā līmenī, ko esam jau sākuši un ko laikam turpināsim. Ne gribētos jau, lai mūs uzskata par “antipatriotiem”, par Latvijas cildenā, dažbrīd stiprā vien “uzpūstā” tēla niecinātājiem. Negribētos, lai zinātnieki pievienotos to pulkam, kas teic: “Mēs mīlam šo zemi, bet nemīlam šo valsti”. Diemžēl, notikumu loģika liek kļūt pesimistiem, kā pirms pāris dienām Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē izteicās cienījamie akadēmijas locekļi Hausmanis, Graudonis, Kursīte, Karnīte, Guļāns. Modriem liek būt arī norises ap Kultūrkapitāla fondu, kurš subsidējis un subsidē humanitārās zinātnes — arī mums tas jāatbalsta.

Jau gadsimta sākumā Emīls Dārziņš rakstīja, ka bagāto latviešu aprindām raksturīgs sauklis “Nost ar garu!” un Kārlis Skalbe tolaik rakstīja pasaku “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”. Zemas debesis virs Latvijas bija toreiz, un zemas tās ir arī tagad — piekrītu Norai Ikstenai. Labums tas, ka karotes itin kā būtu vieglāk debesīs iespraust, taču putra, ko strebt ar šīm karotēm, kļūst plānāka un zilāka. Bez zinātnes un izglītības, īpaši augstākās izglītības kvalitātes, sabiedrība zaudē kvalitāti, zaudē savas “debesis”.

Vai šī zemo debesu un tukšo bļodu problēma ir tikai zinātnes jautājums, vai varbūt tomēr tas ir valsts vispārējās attīstības jautājums? Latvijā dominē pārlieks ekonomisks pragmātisms. Dominē trubu, neaptēstu baļķu, arī izklaides industrijas un ašā biznesa ideoloģija. Tā varbūt ir laba šai dienai, tā varbūt nodrošina makroekonomikas rādītājus, taču tā ir īstermiņa domāšana. Protams, var jau sacīt, ka Venēcijas tirgotāji un Dženovas naudas mijēji sagatavoja gan Renesansi, gan Reformāciju, un tomēr mūsdienīgās nākotnes programmas sauc Leonardo da Vinči un Galileja, nevis Šeiloka vārdā. Kas notiks, kad beigsies privatizācija, kad būs sadalīts dalāmais, kā tālāk attīstīsies Latvija, ar ko mūsu tēvzeme izcelsies Eiropas valstu saimē?

Mūsuprāt, tai būtu jāizceļas vispirms ar intelektu, izglītību, zinātņietilpīgu ražošanu, ar inovatīvām tehnoloģijām, konkurētspējīgiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, labu datororogrammu ražošanu, kaut vai Microsoft ietvaros. Latvijā vajadzīga prātu vētra, bet pašreizējā attieksme labākos prātus aizpūtīs uz ārzemēm, paliks sīki andelmaņi un veci akadēmiķi. Nepieciešams valsts, visas sabiedrības atbalsts, lai kādu jauku dienu mēs neatrastos mazattīstīta, nekvalificēta darba zonā, no kuras 21. gs. konkurences un tempu pasaulē izkļūšana nebūs viegla.

Atbalsts nepieciešams gan zinātniski tehniskajām inovācijām, gan vēl jo vairāk — fundamentālo zinātņu uzturēšanai, kaut minimālā, tomēr mūsdienīgā līmenī. Tāds īpaši vajadzīgs nacionālās kultūras, humanitāro un sociālo zinātņu attīstībai. Eiropa te daudz nedos, ja par to nedomāsim paši. Diemžēl, intelektuālā ziņā gan Igaunija, gan Lietuva mūs sāk ap steigt, lai cik nožēlojami būtu šo atziņu atkārtot. Igaunijas jaunajam parlamentam sagatavota programma “Knowledge based Estonia”. Kad taps uz zināšanām balstīta Latvija? Lūk, par ko būtu jāsāk dialogs ar valdību. Šodien mūsu sapulcē bija iecerējis ierasties Ministru prezidents V. Krištopans, diemžēl viņu aizkavēja steidzama sēde par korupcijas novēršanu valstī. Taču Ministru prezidents solījis ierasties sarunai Zinātņu akadēmijā marta sākumā, tiklīdz būs pieņemts budžets. Gaidīsim un runāsim, centīsimies pārliecināt, lai vismaz 2000. gadā zinātnes prasības būtu ap mierinātas mazliet augstākā līmenī. Kaut gan finansu ministrs Godmaņa kungs nupat sarunā sacīja, ka arī 2000. gada zinātnes budžetā pozitīva tendence varētu iezīmēties tikai mazliet, zinātnes budžetu “noēdīšot” sociālie pabalsti, skolotāju algu paaugstinājums saskaņā ar jau no izglītības likumu, pirmsskolas iestāžu uzturēšana, kas sabiedrībai liekoties nozīmīgāki. Šogad Izglītības ministrijas budžets pieaudzis visai ievērojami — par 9,8%, taču tā sastāvā zinātne tikai par 0,7%. (Tiesa, kopējā pieaugumā iekļautas summas studiju kreditēšanai, tas arī nozīmē maksas augstāko izglītību un daļēji pašu apmaksātu zinātni augstskolās, bet tā jau ir cita tēma.) Zinātnes īpatsvars Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā pēdējos trijos gados krities par 4%. Tomēr kādu mazumiņu, lai kam 450 t. Ls zinātnei papildus šogad vēl izdevies izcīnīt, salīdzinot ar Kabineta sākotnēji iecerēto projektu, un vismaz tas lai mūs iepriecina, ja vien to apstiprinās Saeima.

Šajā sakarā lūdzu pilnsapulci pilnvarot LZA vadību sastādīt Ministru prezidentam, Valdībai, Saeimai memorandu par zinātnes vietu Latvijā, liekot tā pamatā idejas, ko šodien un pēdējās sarunās ar valdības pārstāvjiem esam jau mēģinājuši ieskicēt. Būšu pateicīgs, ja ZA pilnsapulces dalībnieki debatēs dotu papildus ierosinājumus šim memorandam. Šī “mazo soļu taktika” tomēr ir labāka par klusēšanu, nekonstruktīvu opozīciju, un varbūt vismaz inovāciju, moderno tehnoloģiju stratēģiju augšās tomēr pēdīgi saklausīs.

Negribētos ievadrunu nobeigt ar gaušanos, kā sacīja ministrs J. Gaigals, “ar nelabvēlīgu fonu bez konstruktīvām iespējām un aizvaino jumu par neizpratni”. Ar ministriju akadēmijai sadarbība ir laba, diemžēl, ne allaž ministrijas viedoklis tiek saklausīts. Finansējums, protams, ir izšķirīgi svarīgs zinātnes attīstības nosacījums, tomēr ne vienīgais un pat ne galvenais; ne mazāk svarīgs ir entuziasms, zinātkāre. Žēl, ka ne paguvām iekārtot 1998. g. iznākušo zinātnisko grāmatu izstādi. Tur būtu redzams ilgi gaidītais “Latviešu valodas dialektu atlants”, “Latvijas vēstures atlants”, Latvijas arhitektūras vēsture, literatūrvēstures 1. sējums, grāmatas par Rīgas vēsturi, prof. G. Raņķa grāmata par eksaktajām zinātnēm kultūras vēsturē, daudzas, daudzas grāmatas, ko sarūpējuši gan ZA locekļi, gan citi zinātnieki. Tādu nebija un nevarēja būt, teiksim, 1985. gadā. Tas ir pašaizliedzīga darba un arī demokrātisko brīvību rezultāts. Tas liecina, ka zinātnieki meklējuši līdzekļus darbu izdošanai no visdažādākiem avotiem iekšzemēs un ārzemēs, kaut arī autoru — zinātnieku sociālais statuss bieži ir neatbilstošs viņu reālajam devumam Latvijai. 80. tūkst. Interneta pieslēgumu Latvijā un Latvijas terminoloģija Internetā — arī te ir zinātnes nopelnu daļa. Latvijas zināt nieki eksaktajās un dabaszinātnēs ar sekmēm reprezentējas starptautiskos forumos, taču atšķirībā no mūsu sportistiem, skaistuma karalienēm un modeļu aģentūrām viņu sniegums pašmājās maz tiek pamanīts. Ceru, ka gandarījumu visiem šodien dos gan akadēmiķa Paula Pumpēna lekcija, gan zinātnisko balvu ieguvēji no dažādām paaudzēm.

Budapeštā šovasar būs UNESCO un ICSU Pasaules zinātnes konference; esam saņēmuši teksta projektu tās aicinājumam pasaules sabiedrībai par zinātnes vērtību (Science for the 21^st Century. A New Commitment. Declaration on Science and Use of Scientific Knowledge), kur lūgsim iekļaut arī tēzi par zinātnes izšķirīgo lomu mazās valstīs, nozīmību tās identitātei. Paudīsim ne tikai Latvijas bažas, bet arī cerības.

Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala apsveikuma vēstule

Izglītības un zinātnes ministrijas nosaukumā ir minētas divas Latvijas attīstībai ļoti svarīgas nozares. Saprotamu iemeslu dēļ zinātne ministrijas darbībā tiek mazāk akcentēta nekā izglītība. Tomēr tas nenozīmē, ka zinātne nav ministrijas uzmanības lokā; tiek domāts par atsevišķa zinātnes departamenta izveidi.

Ministrija ierosināja un aktīvi līdzdarbojās Latvijas Republikas Augstākās izglītības un zinātnes attīstības nacionālo koncepciju izstrādē. Tika sniegts konkrēts atbalsts šo koncepciju apspriešanā un pieņemšanā Ministru kabinetā. Nepārtraukti tiek mēģināts pa nākt, lai reāli nodrošinātu ar finansēm zinātnes attīstības nacionālajā koncepcijā izvirzītos mērķus: piedalīšanos ES 5. Ietvara programmā zinātnē un tehnoloģiskajā attīstībā; valsts zinātnisko centru izveidošanu; jauno zinātnieku (doktorantu) atbalstīšanu un zinātni augstskolās.

Izsaku gandarījumu par Izglītības un zinātnes ministrijas labo un konstruktīvo sadarbību ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Personīgi gribu pateikties akadēmiķim J. Stradiņam gan par sadarbību, gan par uzdāvināto grāmatu “Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības”, kurā vispusīgi ir atspoguļots Zinātņu akadēmijas sarežģītais attīstības ceļš un dots izvērtējums par Latvijas zinātnieku centieniem un devumu vecā režīma apstākļos. Tiek uzsvērts arī Latvijas Zinātņu akadēmijas transformācijas ceļš neatkarīgajā Latvijā, kā arī nākotnes redzējums.

Latvijas Zinātņu akadēmija ieņem nozīmīgu vietu Latvijas intelektuālajā dzīvē. Tās redzes lokā ir sabiedrības informatizācijas, augstākās izglītības un tehnoloģijas, nacionālās kultūras saglabāšanas un valsts modernizācijas problēmas, arī sašķeltās multikultūru sabiedrības integrēšana.

Aicinu pilnsapulces dalībniekus aktīvi piedalīties valsts zinātnes tehnoloģijas attīstības stratēģijas izstrādē. Vēlu veiksmi!

Ministru kabineta balvas laureāta zinātnē akadēmiķa Paula Pumpēna akadēmiskā lekcija

Šajā īsajā pārskatā es gribētu īpaši pievērsties tām jaunām tehnoloģijām, kas ir parādījušās tieši gadu tūkstošu mijā, tādām kā:

1) genomika un proteomika,

2) “DNA chips” un citas principiāli jaunas diagnostikas,

3) himēro proteīnu un DNS vakcīnas,

4) gēnu terapija,

5) dzīvnieku un cilvēka klonēšana.

Tuvākais XXI gs. uzdevums ir šo tehnoloģiju tālāka pilnveidošana, apvienojot bioloģijas, medicīnas, mikroelektronikas un informācijas sasniegumus. Šo jauno zinātņu kopu varbūt nosauks par bioelektronisko medicīnu, tagad to dažkārt dēvē par farmakogenomiku.

Nav šaubu, ka XXI gs. būs arī jaunas biofilozofijas rašanās laikmets, kas balstīsies uz informāciju par dzīvo būtņu pilnām genoma struktūrām. Ja 1976. gadā tika noteikta pirmā pilna genoma struktūra vienam no visvienkāršākajiem vīrusiem 3569 nukleotīdu garumā, tad 1995. gads iezīmējās jau ar pirmās baktērijas, Escherichia coli zarnu nūjiņas, genoma struktūras atšifrēšanu, kas satur jau vairāk nekā 4 miljonus nukleotīdu. 1996. gadā sekoja rauga genoma atšifrēšana, ar 12 miljoniem nukleotīdu.

Pašlaik vairāki starptautiski kolektīvi stradā jau ne pie mikro organismu, bet pie augu, kukaiņu, zivju, peles un visbeidzot pie paša Homo sapiens genomu struktūras noteikšanas. Cilvēka genoma projekta nobeigums tiek prognozēts ap 2003.—05. gadu. Pilnas genoma struktūras paver ceļu jauniem diagnostikas principiem, tādiem kā uz mikroelektronikas un nukleotīdu ķīmijas robežas radītā DNS čipu tehnoloģija. DNS čipu pielietošana principā pieļauj vienlaicīgu vairāku simtu dažādu slimību izraisītāju noteikšanu un pat VISU cilvēka gēnu struktūras kontroli.

Jaunās tehnoloģijas vajadzīgas ne tikai slimību diagnostikai, bet arī to ārstēšanai, ar ko jau XX gs. beigās sākusi nodarboties gēnu terapija. Simtiem gēnu terapijas protokolu jau ir apstiprināti veselai rindai iedzimto un onkoloģisko slimību. Zināšanas par proteīnu struktūru un to atsevišķo elementu funkcijām paver ceļu jaunu vakcīnu izveidošanai. Kā gēnu terapija, tā jaunu vakcīnu un diagnostiku tehnoloģijas balstās uz multimēro, daļiņas veidojošo proteīnu izmantošanu nesēju lomā. No 1985. gada LU Biomedicīnas centrā (LU BMC) tiek strādāts pie himēro proteīnu radīšanas un mērķtiecīgas izmantošanas, par pamatu tiem izmantojot tādas daļiņas veidojošās struktūras kā rekombinantie hepatīta B vīrusa antigēni un RNS bakteriofāgu kapsīdi.

Jaunās zāles gaidās

Pārdomas pēc 19. februāra pilnsapulces

Bija cerēts un gaidīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas gada pilnsapulci pagodinās Ministru prezidents un izglītības un zinātnes ministrs, bet tiem katram bija savi neatliekami pasākumi. Nav vairs tie laiki, kad, nākot uz akadēmijas lielo sapulci, pat nebija jāuzdod jautājums: “Avos buģet Vos?” Viņš sēdēja kā ķipis prezidijā līdz ar visu attiecīgo rangu pavadoņu svītu. Ne jau tāpēc, ka Zinātņu akadēmija būtu kāds ideoloģisks bastions vai augsto partijas vadību interesētu zinātnes jaunumi. Visdrošāk, ka svētsvinīgā sejas izteiksme piesedza domas par sestdien paredzētajām medībām, taču labais tonis pieprasīja dot godu zinātnei. Kā zināms, toņi mainās. Tāpat arī attieksme pret zināšanām un zinībām. Atceros mazu meitenīti, kura, pirmo klasīti pabeigusi, paziņoja, ka viņa tālāk skolā vairs neies, jo lasīt un rakstīt viņa nu prot, un to, ko viņai dzīvē vajadzēs, tad arī iemācīsies. Vai nav pazīstams domu gājiens?

Dodamies tālāk. Tātad, augstu viesu nebija, lai gan tieši viņiem bija adresēta prezidenta uzstāšanās lielākā un interesantākā daļa. Nekas, noklausījās savējie un no sirds nopriecājās. Arī U. Viestura priekšā celtais akadēmijas darbības gada pārskats, kuru viņš bija apņēmies nolasīt ģenerālsekretāra A. Siliņa vietā, stipri vien atšķīrās no tā, ko A. Siliņš tēžu veidā cēla priekšā Senāta sēdē, jo kā nekā visiem zālē sēdošajiem rokās pavisam silta Gadagrāmata, kur varēja izlasīt visu par akadēmijas organizatorisko darbību un zinātniskajām un sabiedriskajām aktivitātēm 1998. gadā, tādēļ U. Viesturs veikli izmantoja augsto tribīni un uzsēdās sava iecienītā inovāciju zirdziņa mugurā. Protams, atkal cerībā, ka to sadzirdēs lielākas ausis par zālē sēdošajām.

Pasniedza akadēmijas apbalvojumus. Diemžēl pirmais Raiņa balvas laureāts Indulis Ranka bija sasirdzis, bet viņš šīs balvas sakarā jau bija tik daudz sumināts un ar ziediem apveltīts gan rudens pilnsapulcē, gan izstādi Zinātņu akadēmijā atklājot, ka izpalika tikai pats balvas pasniegšanas un rokas spiešanas moments.

Balvu laureātu saraksts līdz ar nopelnu uzskaitījumu publicēts “Zinātnes Vēstnesī” š. g. 2. numurā 25. janvārī. Ar to var iepazīties arī Internetā Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapā. Jauno zinātnieku balvas saņēma braši jauni cilvēki. Vienam visi darba vadītāji Kopenhāgenas Universitātes profesori, par citu teica — viņa darbs jau guvis starptautisku ievērību. Tika novēlēts aizstāvēt zinātnisko grādu. Atsaucoties uz akad. J. Stradiņa salīdzinājumu par zirgu un zāli, proti, kamēr uzdīgs zinātnes finansējumam labvēlīga zāle, zirgs var arī nosprāgt, skaidrs, ka tas vairāk attiecināms uz tiem nobadinātajiem kleperiem, kas cenšas vilkt zinātnes vezumu ar vecās enerģijas pārpalikumu. Jaunajiem, augošajiem kumeļiem nepieciešama ne tikai zāle. Auzas! Un te jāatceras tautas gudrība: “Tam sijāšu, tam es došu, kas tīk manam prātiņam.” Nebūs sijātājas un devējas te, būs citur. Un atkal nabaga trūcīgā Latvija no sava plānā izglītības un zinātnes maciņa būs izskolojusi pasaules klases zinātniekus un uzdāvinājusi tos bagātajām valstīm, kur pašu zēni un meitenes nav tik gudri un čali.

Te nu man ir kāds priekšlikums. Vai mūsu akadēmijas Scientometristu grupa J. Kristapsons vadībā neuzņemtos darbu noskaidrot, kādos zinātnes centros strādā mūsu pētnieki ārzemēs. “Poštučno” un “poimjonno”. Katrs! Lai būtu tāds saraksts. Prezidenta mapē. Internetā. Lai tad, kad atkal kāds augsts vīrs teiks — “nu, ko jūs varat...”, viņam atbildētu: “Lūk, mēs varam. Bet jūs? Ko darāt jūs, lai šo cilvēku spējām un kvalifikācijai atrastos pielietojums viņu dzimtenē, kas viņus audzinājusi un skolojusi?”

Mūžībā aizgājušo veco un ne tik veco akadēmijas locekļu piemiņu godināja ar klusuma brīdi. Vai drīz mūžīgā piemiņā nebūs jāpatur arī Latvijas zinātne? Un vai maz būs, kas to godinās?

Andreasam Adālam pasniedz LZA ārzemju locekļa diplomu

A. Adāls pateicās par viņam parādīto godu, piebilzdams, ka daudzi zinātnieki vēlētos kļūt par LZA ārzemju locekļiem, kā arī atzīmēja, ka savā Latvijas perioda laikā sekojis zinātnieku ieguldījumam Latvijas zināt nes saglabāšanā, kurā, viesa vārdiem runājot, vienmēr tikušai izmantoti “tīri cīņas līdzekļi”.

J. Stradiņš atcerējās, ka 1992. gada 14. februārī LZA pilnsapulcē, kad tika pieņemts lēmums par LZA pārveidošanu, vienīgie no ārzemju zinātņu akadēmiju pārstāvjiem piedalījās Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas prezidents Torvalds Laurents un tās ģenerālsekretārs Karls Olofs Jākobsons, kuri atbalstīja LZA pieņemto lēmumu.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka A. Adāls jau ieguldījis nopietnu darbu, lai varētu sākties t. s. Zviedrijas — Baltijas sociālo zinātņu projekta īstenošana, kas tuvinās Baltijas valstu un Zviedrijas zinātniekus kopējai sadarbībai. Projekts ietver piecas tēmas. A. Adāls panācis, ka šo projektu finansēs Zviedrijā nodibinātais Baltijas fonds. Zviedrijas puse segusi visus izdevumus šī projekta elektroniskā tīkla izstrādei. Projekta finansēšana tiks uzsākta jau šī gada sākumā, kad četru valstu zinātnieki sāks kopējo sadarbību, visdrīzākajā laikā tiekoties Stokholmas jaunajā Sodertornas universitātē, kas ir šī projekta koordinators Zviedrijā. Pirmo tēmu “Transformācijas zinātnē un universitātēs Baltijas valstīs” Latvijā koordinēs viens no tās autoriem LZA prezidenta padomnieks, Dr. phys. Jānis Kristapsons. Kopā ar Baltijas valstu kolēģiem šajā tēmā no Zviedrijas puses piedalīsies ievērojams profesors Stens Berglunds, kurš izvērtējis arī līdzīgas pārmaiņas Austrumeiropas valstu blokā.

Diskusijā izteicās LZA īst. loc.: J. Ekmanis, J. Stradiņš, I. Lazovskis, A. Blinkena, LZA kor. loc.: V. Zariņš, V. Ivbulis, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore T. Kārkle un līdzstrādnieks Dr. V. Krugļevskis.

Sēdē piedalījās LZA Terminoloģijas komisijas locekļi, pārstāvji no Latvijas augstskolām (LU, RTU, LLU, Sporta akadēmijas), Tulkošanas un terminoloģijas centra, dažādu institūtu un institūciju pārstāvji un citi interesenti.

Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar Internet datu bāzi (http://www.ttc.lv), kura izveidota LZA Terminoloģijas komisijas, Tulkošanas un terminoloģijas centra un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta sadarbībā.

Visi klātesošie varēja aplūkot LZA Terminoloģijas komisijas 90. gados apstiprināto vai ar tās lēmumiem saskaņoto terminoloģijas vārdnīcu izstādi.

Sēdes lēmums:

Latvijā, attīstot tautsaimniecību un aktīvi integrējoties Eiropas Savienībā, arvien pieaug vienotas nacionālās terminoloģijas loma.

Astoņdesmit gados, kopš dažādu nozaru terminoloģijas izstrāde Latvijā ir Terminoloģijas komisijas (sākumā kā IM institūcijas, bet ar 1946. gadu kā LZA institūcijas) pārziņā, strādājot vairāk nekā 20 apakškomisijām, nozaru speciālisti ir radījuši daudznozaru terminu sistēmu, kas ir nacionālās terminoloģijas pamatfonds. LZA Terminoloģijas komisijas (LZA TK) pieredze sastatījumā ar starptautisko pieredzi ir teorētiski apkopota, ir aprakstīti terminu veidošanas principi un modeļi, kas noder par pamatu tālākai vienotas terminoloģijas attīstībai.

LZA TK, Tulkošanas un terminoloģijas centra un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta sadarbībā ir uzsākta terminu bāzes veidošana, un vienotai lietošanai apstiprinātie 115 000 latviešu termini un to ekvivalenti citās valodās ir pieejami Internet tīklā (http://www.ttc.lv).

Pēdējos desmit gados, kopš Latvijā ir spēkā Valodu likums, ar LZA TK apstiprinājumu vai saskaņojumu ir publicētas vairāk nekā 40 tulkošanas un/vai skaidrojošās terminu vārdnīcas un ap 20 dažādu citu terminoloģiska rakstura materiālu (standartu, klasifikarotu u. tml.).

Diemžēl dažādu likumu un noteikumu nesaskaņotība un pretrunīgums, kā arī nepietiekamais finansējums ir ļāvis attīstīties dažām bīstamām tendencēm:

— ir apdraudēts terminoloģijas akceptēšanas vienotības princips valstī, jo, kaut gan saskaņā ar LR MK 1998. g. 28. aprīļa noteikumiem Nr. 156 saskaņota terminu sistēma ir jāveido un jāapstiprina LZA TK, taču pēc citiem normatīvajiem aktiem tādas tiesības ir arī Tulkošanas un terminoloģijas centram, kā arī Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra tehniskajām komitejām u. c.;

— daudzas komercstruktūras ar nekur neakceptētu terminu vārdnīcām un terminoloģiska rakstura izdevumiem ievieš praksē tādus terminus, kas neatbilst latviešu nacionālās zinātniskās terminoloģijas izstrādes principiem un tradīcijām un kas grauj līdz šim izveidoto nacionālo terminu sistēmu.

Ievērojot iepriekš teikto, atzīstam par nepieciešamu Valdības līmenī paredzēt pasākumu kompleksu terminoloģijas jomas sakārtošanai Latvijā.

Šim nolūkam nepieciešams:

— izveidot darba grupu terminoloģijas nacionālās programmas izstrādei, pastiprinot normu par saistošu vienotas apstiprinātās terminoloģijas lietošanu praksē;

— finansiāli atbalstīt speciālistu grupas, kas iesaistās nozares terminoloģijas izstrādē, paredzot kā saistošu prasību šo darbu veikt sadarbībā ar LZA TK un izmantojot LZA TK publikācijas kā vienotās terminoloģijas pamatu;

— noteikt, ka vienotā terminoloģija konsekventi jālieto likumos, normatīvajos aktos, tehniskajā dokumentācijā, speciālajā un mācību literatūrā un ka presei, radio un televīzijai jāsekmē vienotās terminoloģijas izplatīšana;

Vienotas terminu elektroniskās datu bāzes veidošana

1. Informātikas (informācijas tehnoloģijas) termiņi vairumā gadījumu vispirms tiek radīti angļu valodā. Tomēr plaši izplatītais ieskats, ka latviešu termini ir angļu terminu tulkojumi, nav īsti korekts. Pareizi būtu uzskatīt, ka latviešu termini tiek radīti no jauna, tiesa, par paraugu ņemot angļu, kā arī citvalodu terminus. Tā kā termini parasti rodas nozaru speciālistu aprindās (ar lielāku vai mazāku valodas speciālistu līdzdalību), ir lietderīgi apzināt kompaktu svarīgāko termindarināšanas vadlīniju kopu un popularizēt to nozaru speciālistu vidū. Šāda vadlīniju kopa patiešām ir izstrādāta un jau apmēram 5 gadus veiksmīgi izmantota Informātikas apakškomisijas darbā. Šķiet, būtu lietderīgi to izmēģināt arī citās apakškomisijās un nozarēs.

2. Jo lielāka kļūst kādas nozares terminu kopa, jo grūtāk panākt, lai atšķirīgiem jēdzieniem netiktu piešķirts viens un tas pats latviešu vārds vai vārdkopa, kas terminoloģijā ir nevēlama parādība. Tā kā nav parasta cilvēka spēkos nekļūdīgi paturēt prātā tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu jau “aizņemtu” vārdu, šeit ļoti noder dators ar pastāvīgi papildināmu terminu datu bāzi. Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtā (RITI) tika izstrādāts tāds datu bāzes un attiecīgu datorprogrammu prototips, kas ar labiem panākumiem jau ilgāku laiku tiek izmantots Informātikas apakškomisijas sēdēs, kā arī publicējamo vārdnīcu sagatavošanā.

3. Cik mums zināms, pasaulē izplatītākā tulkošanas un terminoloģijas datorsistēma ir Vācijā izstrādātā TRADOS. Šo sistēmu pamēģināšanai Latvijā sākotnēji ieguva Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs, bet nu jau vairākus gadus to plaši izmanto Tulkošanas un terminoloģijas centrā (TTC). Pateicoties Sorosa Fonda-Latvija (SFL) finansiālam atbalstam, arī RITI ir ieguvis vienu TRADOS licenci un “pārcēlis” savu prototipa datu bāzi uz TRADOS sistēmu. Pašlaik TRADOS sistēmā jau atrodas visi Informātikas apakškomisijas apstiprinātie informātikas un telekomunikāciju termini ar skaidrojumiem. RITI ir gatavs ievietot šajā, neoficiāli par akadēmisko nosauktajā, datu bāzē arī citu apakškomisiju un, protams, arī pašas LZA Terminoloģijas komisijas (LZA TK) apstiprinātos terminus. Šie RITI darbi tika veikti bez jebkāda ārēja finansējuma (ja neskaita SFL apmaksāto TRADOS licenci), tāpat no tiem netiek gūts nekāds tiešs vai netiešs komerciāls labums. Savu nelielo iespēju robežās mēs šos darbus darīsim arī turp māk.

4. TTC savām vajadzībām ir izveidojis ievērojama lieluma terminu datu bāzi, ko pirms dažiem mēnešiem ir darījis brīvi pieejamu Interneta adresē www.ttc.lv. Šajā datu bāzē ietilpst dažādas apstiprinātības termini. Līdztekus Informātikas apakškomisijas apstiprinātajiem, no RITI akadēmiskās datu bāzes iekopētajiem terminiem, tur atrodami arī citi, gan apstiprināti, gan vēl neapstiprināti termini. Ne visiem no tiem ir pievienoti skaidrojumi. Vārdu sakot, dažādu datu bāzes fragmentu kvalitāte atšķiras. Tomēr nav noliedzama šādas datu bāzes praktiskā lietderība un varētu tikai vēlēties, lai datu bāze turpinātu papildināties ar jauniem terminiem, kļūstot par savdabīgu Dainu skapja analogu Internetā. Arī TTC tādējādi veic būtisku un vajadzīgu darbu, kas nav tā tiešo uzdevumu lokā un ir uzskatāms par pienesumu latviešu terminoloģijā. Pašlaik tiek izstrādāts TTC, LZA TK un RITI trīspusējs sadarbības līgums šajā virzienā.

5. Kaut arī ne gluži attiecināma uz šodien apspriežamo jautājumu kopu, nedrīkstētu palikt nepieminēta Sabiedrības Tilde raženā darbība latviešu valodas atbalstam datoros (datorizētā Latvijas Vēstures enciklopēdija, datorvārdnīca, kurā ievietoti arī jau pieminētās akadēmiskās datu bāzes termini, Tildes pārstāvju tieša piedalīšanās Informātikas apakškomisijas darbā u. c.). Vai un cik lielā mērā šis darbs finansiāli atmaksājas, laikam jau zina tikai pati Tilde. Ar gandarījumu gribu nosaukt to Informātikas apakškomisijas sanāksmju veterānu vārdus, bez kuru ieguldījuma nebūtu izdarīts ne nieka no iepriekšminētā — akadēmiķe Valentīna Skujiņa, zinātņu doktori Guntis Fricnovičs, Ilze Ilziņa, Aldis Baums, Andrejs Gobzemis, Gunta Šlihta, Jānis Ķikuts, Margonis Grīnhofs, Rudīte Čevere, jau pieminētās Tildes direktors Andrejs Vasiļjevs, Anna Mauliņa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Marisja Lučkina no RITI. Dažādos laikos dalību ņēmuši vēl vairāki desmiti.

6. Vienīgais būtiskais pamatojums Latvijas kā patstāvīgas valsts eksistencei ir latviešu tautas un latviešu kultūras aizsardzība un attīstības veicināšana. Terminoloģija ir neatņemama šīs kultūras sastāvdaļa. Mēdz teikt — terminu izstrāde ir tik dārga (domāts — darbietilpīga), ka tiem jābūt bez maksas. Varētu tikai vēlēties, lai Latvijas valsts uzsvaru sāktu likt arī uz šī teiciena pirmo, ne tikai otro daļu, kā tas diemžēl ir pašlaik.

Latvijas Zinātnes padomē

Lēmums Nr. 1-2-4

Rīga, 09.02.99.

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

ieslēgt Latvijas zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā Transporta un satiksmes zinātnes nozarē apakšnozari “Telemātika un loģistika”.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis

1. Siliņš

* * *

Lēmums Nr. 1-2-6

Rīga, 09.02.99.

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

ieslēgt Latvijas zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā Transporta un satiksmes zinātnes nozarē apakšnozari “Gaisa transporta ekspluatācija”.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis

A. Siliņš

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 1999. gada 24. februāra  lēmumam

1. Dalības maksa starptautiskās organizācijās

2. Starptautisko konferenču organizēšana

3. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs

4. Starptautiskā sadarbība

Piezīme: NOS-N apzīmē Ziemeļvalstu Zinātnes padomi, kas piešķir finansējumu Baltijas valstu zinātniekiem, kuri piedalās konferencēs Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Informāciju par pieteikšanās kārtību finansējuma saņemšanai var dabūt LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas centrā (tel.: 7089415; 7089313, 7089343).
Lūdzu nesajaukt NOS-N ar Ziemeļvalstu informācijas centru!

Akad. I. Knēts,  LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas vadītājs

Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai 475 gadi

Savukārt 1885. gadā izcilais latviešu bibliofīls un bibliogrāfs Jānis Misiņš sāk īstenot savu ieceri — izveidot bibliotēku, kurā ir uzkrāts viss, kas izdots Latvijā, visas pasaules izdevumi, kuriem ir kāds sakars ar Latviju. Savu bibliotēku Misiņš 1925. gadā nodod Rīgas pilsētas valdījumā, bet veidojot Zinātņu akadēmiju, arī tā tiek iekļauta akadēmijas struktūrā.

1954. gadā Misiņa bibliotēku pievieno Fundamentālajai bibliotēkai. Līdz ar to tās esošie fondi — daudzu pasaules valstu autoru darbi eksaktajās un humanitārajās zinātnēs organiski papildinās ar fondu, kura nozīmīgums Latvijas kultūrai un vēsturei nav pārvērtējams. Izveidojas unikāls, Latvijā informatīvi vērtīgākais un pilnīgākais informatīvo materiālu krājums. Reorganizējot Zinātņu akadēmiju, 1992. gadā Fundamentālā bibliotēka kļūst par pilnīgi patstāvīgu Latvijas Akadēmisko bibliotēku.

Šodien, savā 475 gadu jubilejā, bibliotēka nodrošina visdažādākās informācijas pieejamību jebkuram valsts iedzīvotājam — zinātniekam, tautsaimniecības speciālistam un ierēdnim, skolotājam, augstskolas pasniedzējam un studentam, Latvijas inteliģencei. Bibliotēkas informācijas materiālu krājums un lietotājiem piedāvāto pakalpojumu klāsts turpina papildināties, atbilstoši šodienas informācijas apgādes tendencēm.

Bibliotēkas lietotāju rīcībā kopsummā ir vairāk nekā 3 milj. visdažādāko informācijas avotu. Vairāk nekā 32 tūkstoši reto izdevumu un ap 14 tūkstoši rokrakstu veido vērtīgāko šādu materiālu fondu valstī, kurš ir nozīmīgs ne tikai latviešu nacionālās kultūras vēsturei, tam ir vispārcilvēciska vērtība Eiropas kultūras kontekstā. 800 tūkstoši eksemplāru veido Misiņa bibliotēkas fondu — pasaulē pilnīgāko informācijas materiālu krājumu par Latviju un latviešiem.

Taču lietotāju iespējas ir daudz plašākas. Bibliotēka šodien nodrošina saviem lietotājiem iespēju sameklēt un izmantot praktiski jebkuru pasaules iespiesto vai elektronisko informācijas avotu. Informācijas meklēšanai tiek izmantoti dažādi katalogi un datu bāzes, savukārt starptautiskie starpbibliotēku abonementi, dokumentu piegādes sistēmas, Internet informācijas resursu izmantošana garantē vajadzīgo dokumentu piegādi. Arvien vairāk informāciju var iegūt bibliotēkas mājas lapā. Nepārtraukti papildinās bibliotēkas elektroniskais katalogs, tiek radīti bibliogrāfiskie rādītāji, veidotas un uzturētas daudzas datu bāzes.

Savu 475. dzimšanas dienu Latvijas Akadēmiskā bibliotēka sagaida, aktīvi iekļāvusies informācijas sabiedrības veidošanā Latvijā.

Latvijas Republikas Patentu valde

un

Latvijas Zinātņu akadēmija,

paziņo,

ka tiks izvērtēti visi nacionālo pieteicēju izgudrojumi, kas 1999. gadā iegūs aizsardzību ar Latvijas Republikas patentu.

Labākā patentētā nacionālā izgudrojuma autors (-i) tiks apbalvots ar Latvijas Republikas Patentu valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas Diplomu, kā arī saņems prēmiju Ls 500 apmērā.

Otrā un trešā labākā patentētā nacionālā izgudrojuma autors(-i) tiks apbalvots ar Latvijas Republikas Patentu valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas Diplomu, kā arī saņems prēmiju attiecīgi Ls 300 un Ls 200 apmērā.

Ceturtā, piektā un sestā labākā patentētā nacionālā izgudrojuma autors(-i) tiks apbalvots ar Latvijas Republikas Patentu valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas Diplomiem.

Ja apbalvotā patentētā nacionālā izgudrojuma patenta pieteicējs ir juridiska persona, tā tiek apbalvota ar Patentu valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas Diplomu.

1999. gadā patentēto nacionālo izgudrojumu izvērtēšanu veiks Patentu valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti.

Izvērtēšanas rezultāti tiks paziņoti un apbalvošana notiks līdz 2000. gada 1. martam.

Latvijas Zinātņu akadēmija

GUNTIS FRICNOVIČS

G. Fricnovičs dzimis 1936. g. 19. maijā Rīgā. 1960. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultāti. Kopš 1963. gada un līdz mūža galam viņš strādāja Elektronikas un datorzinātņu institūtā: inženieris, vecākais inženieris-grupas vadītājs, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, no 1990. gada — institūta zinātniskais sekretārs, bet no 1992. gada amatu apvienošanas kārtībā arī direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

G. Fricnoviča zinātniskās intereses bija saistītas ar automātu teorijas metožu izmantošanu loģisko vadības iekārtu projektēšanas automatizācijai: asinhrono diskrēto vadības iekārtu funkcionālo modeļu un loģisko shēmu sintēzes un optimizācijas metožu izstrādāšana, izmantojot neorientētu grafu krāsošanu, pētījumi par automatizētas diskrēto vadības iekārtu loģiskās projektēšanas sistēmas izstrādāšanu, kā elementu bāzi izmantojot programmējamas loģiskās matricas — PLM. Turpmākais darbs bija saistīts ar datortīklu protokolu automatizācijas problēmu izpēti, Valsts standartu izstrādāšanu teleapstrādes un skaitļošanas tīklu terminoloģijā, ar krievu un latviešu terminoloģijas izveidošanu šajā jomā. Pēdējos gados G. Fricnovičs vadīja LZP zinātniskos projektus, kas bija saistīti ar nozares terminoloģiju latviešu valodā. Kopš 1992. gada viņš vadīja LZA Terminoloģijas komisijas informātikas apakškomisijas darbu un bija LZA Terminoloģijas komisijas plēnuma loceklis.

G. Fricnovičs ir vairāk par 100 zinātnisko publikāciju, t. sk. 3 grāmatu, 2 izgudrojumu un 33 dažādu starptautisku konferenču un semināru referātu un tēžu autors. Viņa darbs izpelnījies augstu atzinību — 1975. un 1989. gadā viņš saņēma LZA Prezidija pirmo prēmiju.

G. Fricnoviča zinātniskajā vadībā izstrādātas un aizstāvētas divas disertācijas. G. Fricnovičs bija Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas Domes loceklis, LU Zinātnes padomes loceklis, vairāk nekā 20 gadus strādājis žurnāla “Automātika un Skaitļošanas Tehnika” redkolēģijā, kur sākumā vadīja nodaļu “Galīgie automāti”, bet vēlāk — nodaļu “Diskrētās struktūras”.

Mēs esam zaudējuši enerģisku, vienmēr dzīvespriecīgu, atsaucīgu, radoša gara pilnu Cilvēku, kurš līdz sava mūža pēdējām dienām aktīvi strādāja.

CRAFT

— finansiāli atbalstīt pieteikumu sagatavošanu 5-IP, ja to pieprasa vismaz 2 MVU no dažādām ES valstīm (exploratory awards);

— programma CRAFT (Co-operative Research) — speciāli granti līdz 2 milj. EUR, kurus, kopīgi iesniedzot pieprasījumu, var saņemt vismaz 3 MVU no vismaz 2 ES valstīm (viena no tām var arī būt asociētā valsts) ar mērķi apmaksāt viņiem nepieciešamos pētījumus jaunu produktu izstrādē to pašu vai citu valstu pētnieciskām iestādēm vai laboratorijām;

— izveidot specializētus kontaktpunktu tīklus (network of specialised contact points) visās ES un asociētās valstīs, kuros MVU būtu pieejama informācija un atbalsts (piemēram, partneru atrašanā) līdzdalībai 5-IP.

Kā zināms, katrai no 5-IP septiņām programmām katrā dalībvalstī tiek veidoti Nacionālie kontaktpunkti — NKP (National Contact Point — NCP), un NKP, kas darbosies programmā “Inovācija un MVU līdzdalība”, tiek nosaukts kā CRAFT-NCP. Pagaidām, līdz oficiālā pieteikuma iesniegšanai un mandāta piešķiršanai, Latvijā šo funciju izpilda Latvijas Tehnoloģiskais centrs.

Š.g. 3. un 4. februārī Briselē notika pirmā CRAFT-NCP pārstāvju tikšanās ar DGXII atbildīgajām personām par sadarbību ar MVU un programmas CRAFT realizāciju. Būtiskāko, šajā sanāksmē paskaidroto, var raksturot sekojoši:

— MVU, kas atbilst līdzdalības kritērijiem, ir uzņēmums ar ne vairāk kā 250 nodarbinātiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 40 milj. EUR vai gada bilance kopumā nepārsniedz 27 milj. EUR; tam ir apstiprināts neatkarības kritērijs, t.i., ne vairāk kā 25% no statūtkapitāla drīkst piederēt lielam uzņēmumam; MVU nedrīkst būt pētniecības centrs, pētniecisks institūts vai konsultāciju birojs un MVU jābūt reģistrētam un jādarbojas valstī, kura ir 5-IP dalībvalsts;

— maksimālais finansējums projekta pieteikuma sagatavošanai (exploratory award) var būt 30.000 EUR, no kuriem 22.500 EUR (75%) finansē ES laika periodam ne ilgākam par 12 mēnešiem; šis finansējums var tikt saņemts tikai pēc noteiktajā termiņā paredzētā CRAFT projekta pieteikuma iesniegšanas Briselē;

— CRAFT projekts var tikt iesniegts arī tieši, t.i., neizmantojot projekta pieteikuma sagatavošanas finansējumu (exploratory award); projekta izpildes ilgums 1—2 gadi un kopējās projekta izmaksas var būt robežās no 0,3 līdz 2 milj. EUR, no kuras līdz 40% jābūt paredzētiem pētnieciskā darba izpildītājam; ES finansējums projekta izpildei ir 50% no kopējām projekta izmaksām un projekta tēmai jāatbilst vienai no četrām 5-IP vertikālajām programmām; projekta noslēgumā pētnieciskā darba rezultāts ir MVU īpašums;

— projektu pieteikšanas formas un iesniegšanas procedūra būs daudz vienkāršāka nekā klasiskam zinātniski pētnieciskā darba pieteikumam jebkurā citā programmā.

Nākošā CRAFT-NCP koordinācijas sēde notiks 18. martā. Tad ir jābūt pilnīgai skaidrībai par visām projektu pieteikšanas niansēm, nepieciešamām pieteikumu formām un to saturu, projektu novērtēšanas kritērijiem, u.c. Sekojiet informācijai FEMIRC-LATVIA biļetenā, kā arī CORDIS MVU lappusē http://www.cordis.lu/sme.

Matemātiķi pasaulē un Latvijā

Ar diezgan lielu ticamības pakāpi var pieņemt, ka matemātiķu skaits M kādā valstī liecina arī par zinātnisko pētījumu vispārējo attīstību un kvalitāti, kā arī diezgan labi raksturo izglītības un kultūras līmeni šajā valstī — īpaši tad, ja ņem arī tā attiecību R=M/N pret visu valsts iedzīvotāju skaitu N (piemēram, matemātiķu skaitu uz miljonu iedzīvotāju). Pēc minētās adresu grāmatas datiem, pamatojoties uz skaitļiem M un R, var iegūt šo rādītāju aptuvenu kopainu.

WDM 11. izdevumā uzrādīti 53 911 matemātiķi no 69 valstīm — 33 (praktiski visām) Eiropas valstīm, 19 Āzijas, 9 Amerikas, 6 Āfrikas valstīm, Austrālijas un Jaunzēlandes. Gandrīz visas no tām ir IMU dalībvalstis. Pasaules matemātikas lielvalstīs ASV (M=21 100) un Krievijā (M=5523), kā arī 9 citās valstīs — Japānā, Francijā, Vācija, Nīderlandē, Ķīnas TR, Kanādā, Lielbritānijā, Itālijā un Polijā (minot tās skaitļu M dilšanas secībā) matemātiķu skaits pārsniedz 1000. Kopā šajās valstīs dzīvo 78% visu pasaules matemātiķu. Latvija (M=109), Lietuva (M=131) un Igaunija (M=87) šajā sarakstā ieņem attiecīgi 45./46., 40. un 49./50. vietu.

Pavisam cita aina paveras, ja salīdzinām relatīvos rādītājus R. Pirmo un otro vietu te dala Nīderlande un Izraēla. Tām seko (dilstošu R secībā): ASV (R=82), Īrija, Islande, Bulgārija, Igaunija (R=58), Somija, Francija, Zviedrija, Dānija, Kanāda, Latvija (R=44), Šveice. Tātad Latvija šo relatīvo zinātnes un izglītības rādītāju ziņā ieņem 13. vietu pasaulē! Igaunijai un Lietuvai (kurai R=35) ir attiecīgi 7. un 21. vieta. Mazajām Eiropas zemēm (ieskaitot visas Ziemeļvalstis!) šeit ir acīmredzams pārsvars. Igaunija savu augsto vietu ir godam nopelnījusi, jo tā pastāvīgi rūpējusies par labu matemātisko izglītību un augstu grāmatu kultūru. Turpretī daudzas lielās Eiropas valstis (izņemot Franciju) ar to vispāratzīto kultūras līmeni šajā salīdzinājumā paliek trešajā un ceturtajā desmitā: Vācija — 26., Lielbritānija (!) un Itālija — 36./37. vietā. Industriāli attīstītā Japāna sava lielā iedzīvotāju skaita dēļ ieņem tikai 31. vietu (R=24), bet dižvalstis Ķīna (R=1,1) un Indija (R=0,4) neglābjami nokļūst pašās saraksta beigās. No Āzijas valstīm (neskaitot Izraēlu un Japānu) priekš galā vēl ir mazā Singapūra (R=35, 23. vieta); Taivanas republikai R=7 (49./50. vieta). Neviens matemātiķis šoreiz nav reģistrēts tādās lielās valstīs kā Pakistāna, Bangladeša, Indonēzija. Daudzas Eiropas valstis pārspēj Austrālija (R=35, 22. vieta) un Jaunzēlande (R=40, 16. vieta).

Salīdzinot ar 1990. un 1993. gada datiem, var izdarīt arī secinājumus par šīs situācijas attīstību. Kopumā progress izpaužas rādītāja R augšanā: iepriekš tā maksimālā vērtība bija 85 (Islandei, kura ieņēma 1. vietu!); tagad, kā redzējām, divas valstis to jau paaugstinājušas pāri simtam. Igaunija, Latvija un Lietuva tad ieņēma attiecīgi 2., 32./33. un 25. vietu ar R=65, 20, 26; M=97, 53, 94 (iespējams, ka toreiz mūsu saraksta sastādītāji kļūdījās, pārāk paškritiski samazinādami savu matemātiķu skaitu!).

Daudzu valstu matemātiķi (arī no bijušās PSRS) turpina pārcelties uz ASV, kur skaitlis M 90. gados gandrīz dubultojies. Krievijā matemātiķu skaits tomēr palicis stabils, droši vien jauno speciālistu pieplūduma dēļ (tagad R=37, 19. vieta). Ļoti progresējusi Nīderlande, trīskāršojot savu matemātiķu skaitu; tāpat arī Izraēla, Brazīlija, Taivanas republika. Turpretī stipri zemāk noslīdējusi Indija, kura agrāk matemātiķu skaita ziņā ieņēma 9./10. vietu kopā ar Ķīnu. Savukārt Ķīna pēdējos gados ļoti enerģiski attīsta zinātni; tā aktīvi iesaistījusies IMU darbībā un paziņojusi, ka nākamo starptautisko matemātiķu kongresu saaicina 2002. gadā Pekinā. (Iepriekšējie kongresi notika 1990. g. Kioto, 1994. g. Cīrihē un 1998. g. Berlīnē; tajos piedalījās arī Latvijas matemātiķi.)

Nobeidzot jāpiebilst, ka visi minētie statistiskie dati uzskatāmi par stipri aptuveniem. Lielāku precizitāti šeit nevar iegūt tīri objektīvu šķēršļu dēļ: vērtējumus padara nedrošus gan valstu matemātiķu organizāciju dažādā pieeja savu zinātnieku atlasei, gan arī ieejas datu (iedzīvotāju skaita N) neviendabīgums laikā. Tādēļ šis apskats nevar pretendēt uz zinātniska pētījuma līmeni, bet sniedz vienīgi pieturas punktus iespējamiem tālākiem vērtējumiem, kas varētu pilnīgāk izgaismot Latvijas vietu kultūras pasaulē. (Par pirmo šāda veida mēģinājumu autors referēja Latvijas I matemātiķu konferencē 1995. g. oktobrī.)

2. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā atklāja pazīstamā novadpētnieka, dižkoku, dižakmeņu, alu un seno zīmju meklētāja Gunta Eniņa vadītās Dabas retumu krātuves izstādi. Tā ir tik vizuāla, ka nepadodas pārstāstam — jāiet un jāskatās pašiem. Pat rakstītie materiāli šķita izstādes kopainā neiederīgi, taču, tā kā izstāde tomēr atrodas tādā iestādē, kur cieņā ir rakstītais vārds, vai tie būtu ekspedīciju pieraksti vai publikācijas, tad tām tomēr kādu mazāk pamanāmu kaktiņu atradīšot, jo būs tādi apmeklētāji, kas gribēs ne tikai acis priecēt, bet arī iegūt informāciju.

Jau turpat gadu neviena nepamanīta aiz garderobes mazā istabiņā mīt Dabas retumu krātuve, kurai J.Kursīte novēlēja ieņemt goda pilnu vietu līdzās Folkloras krātuvei, ar kuru tā tematiski ir neatraujami saistīta, jo Latvijas daba lielā mērā ir provocējusi folkloru.

Ejiet, skatieties, priecājieties!

Larisa Ignatjeva

Temats: “Vecāko klašu skolēnu komunikatīvās kompetences veidošanās retorikas apguves procesā”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., LU prof. I. Maslo, Dr. habil. paed., LU prof. I. Žogla, Dr. paed., RPIVA doc. I. Jurgena.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotekā.

* * *

Rīgas Tehniskās universitātes Habilitācijas un promocijas padome H-05 1998. g. 18. decembra atklātā sēdē Robertam Neimanim piešķīra inženierzinātņu doktora grādu Enerģētikas nozares Elektrisko staciju, tīklu un sistēmu apakšnozarē par promocijas darbu “Eļļas-papīra izolācija strāvmaiņos un vidējā sprieguma kabeļos: diagnostika un modelēšana”.

Balsošanas rezultāti: par — 13, pret — nav, nederīgu biļetenu nav.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas nozares Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozares habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 29. janvāra sēdē piešķīra Dr. ekon. zinātnisko grādu INĀRAI JURGENAI par disertāciju “Pētījumi par uzņēmējdarbības formu izvēles un konkurētspējas sakarībām”.

Balsošanas rezultāti: par — 11, pret — 1, atturas — nav.

* * *

Latvijas Universitātes Matemātikas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 26. februāra sēdē piešķīra matemātikas doktora (Dr. math.) zinātnisko grādu Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētniekam Oļegam Zaicevam par promocijas darbu “Attēlojumu saimju paplašinājumi”.