Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

1999. gada  12. aprīlis: 07 (173)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Numura saturs

 


LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LIELĀ MEDAĻA

1999. gada 23. martā LZA Senāts piešķīra Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu:

* fiziķim, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim profesoram Oļģertam Lielausim (Latvijas Universitātes Fizikas institūts) — par būtisku ieguldījumu magnētiskās hidrodinamikas attīstībā un šķidra metāla tehnoloģiju izstrādē;

* fiziķim, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklim profesoram Jurim Upatniekam (ASV, Mičiganas universitāte) — par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē.

Profesoram O. Lielausim Lielo medaļu pasniegs LZA pilnsapulcē 26. novembrī.

Profesoram J. Upatniekam Lielo medaļu pasniegs LZA pilnsapulcē 26. novembrī vai viņa Latvijas apmeklējuma laikā jūlijā.

Pilnīgāku pārskatu par LZA Lielo medaļu un tās 14 laureātiem skat. Internetā (http://www.lza.lv/lat/lmed.htm).

Satura rādītājs


LZA īstenais loceklis

OĻĢERTS LIELAUSIS

Oļģerts Lielausis — LZA īst. loceklis (1992), Dr. habil. fiz. (1969), LZA Senāta loceklis, LZA FTZN valdes loceklis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes Domes loceklis, Latvijas Nacionālās mehānikas komitejas viceprezidents, Starptautiskās asociācijas HIDROMAG valdes loceklis.

O. Lielausis dzimis 1930. g. 2. septembrī Ventspils apriņķī. Beidzis LVU Fizikas un matemātikas fak. (1955). Strādā Fizikas institūtā kopš 1955. g.: laboratorijas vadītājs (1962—1993), institūta direktors (1994—1997), no 1998. g. — institūta direktora padomnieks.

O. Lielauša zinātniskās intereses un pētījumu tematika ir plaša, tā saistīta ar hidromehānikas, elektrodinamikas, siltuma pārneses un kodoltehnikas problēmām. Nozīmīgākos rezultātus O. Lielausis un viņa vadītā laboratorija ieguvuši magnētiskajā hidrodinamikā (MHD), elektrovadošo šķidrumu integrālo un lokālo īpašību pētījumos. O. Lielausi pamatoti var uzskatīt par vienu no MHD hidraulikas pamatlicējiem, īpaši atzīmējot viņa līdzdalību šādu fundamentālu rezultātu iegūšanā: divdimensionālas turbulenc es atklāšana, kas radīja iespēju laboratorijas apstākļos modelēt globālās dabas parādības; magnētiskā lauka pašierosmes pētījumi, kas ļāva izskaidrot debess ķermeņu un Zemes magnētiskā lauka rašanos, kā arī prognozēt pašierosmes iestāšanos ātro neitronu kodolreaktoru šķidro metālu dzesēšanas sistēmās. Jāatzīmē arī citu O. Lielauša uz praksi orientētu darbu rezultāti, noskaidrojot iespējas MHD procesu un metožu izmantošanai šķidru metālu tehnoloģijās.

O. Lielausis ir LZP projektu un pētījumu programmas “Latvijas krasta zonas un pazemes hidrodinamisko procesu modelēšana” vadītājs un daudzu starptautisku programmu, projektu un kontraktu atbildīgais izpildītājs un koordinators sadarbībai ar vairāku ES valstu un ASV vadošiem zinātniskiem centriem. O. Lielausis pēc 1992. g. vadīja Fizikas institūta pārveidi par modernu zinātnisko centru, kurš efektīgi izmanto zinātnisko starptautisko sadarbību un ar panākumiem konkurē starptautiskajā zinātniskā darba tirgū.

O. Lielausis ir ap 130 zinātnisku publikāciju, t. sk. 3 monogrāfiju autors, kā arī 13 izgudrojumu un 4 ārvalstīs iegūtu patentu līdzautors.

Monogrāfijas:

Šķidrā metāla MHD ietaišu hidrodinamika. Rīga, Zinātne 1967 (krievu val.).

Šķidrs metāls elektromagnētisko spēku iedarbībā. Rīga, Zinātne 1976 (krievu val.) (līdzautori J. Gelfgats, E. Ščerbiņins).

Satura rādītājs


LZA ārzemju loceklis

JURIS UPATNIEKS

Juris UPATNIEKS dzimis 1936. g. 7. maijā Rīgā. 1944. g. kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, vēlāk (1951) uz ASV. 1960. g. ar izcilību beidzis Akronas universitāti (Ohaio). Kopš 1973. g. ir Mičiganas universitātes profesors, no 1970. līdz 1996. gada, lasījis speciālu koherentās optikas kursu. Pašlaik strādā Mičiganas universitātes Mehānikas departamentā.

1960.—1965. gados J. Upatnieks kopā ar E. N. Līsu (Leith) izstrādāja un eksperimentāli pierādīja principiāli jaunu fizikālās optikas metodi hologrammu uzņemšanai, kura novērsa divu attēlu problēmu agrāk publicētajā Gabora metodē.

LZA ārzemju loceklis (1991), Amerikas Optikas apvienības (Optical Society of America), Fotogrāfisko un Instrumentācijas inženieru apvienības (Society of Photographic In stru men ta tion Engineers), Amerikas Elektro — un Elektronikas institūta biedrs.

Par sasniegumiem hologrāfijā apbalvots ar Roberta Gordona piemiņas balvu (1965), Tehnisko balvu (1967), R. V. Vuda (R. W. Wood) balvu (1975), Holly Zelta medaļu par darbu hologrāfijas attīstīšanā (1976), Gadskārtējo labākā ASV izgudrotāja balvu (1976). Ir 18 ASV patenti (10 no tiem vienpersonīgi) hologrāfijā un koherentajā optikā.

Galvenā publikācija:

E. N. Leith, J. Upatnieks. Wavefront Reconstruction with diffused Illumination and Three-Dimensional Objects. — J. Opt. Soc. Am., 1964, vol. 54, Nr. 11, pp. 1295—1301.

Satura rādītājs


Jaunu LZA locekļu vēlēšanas

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA PAZIŅO,

ka saskaņā ar LZA Statūtiem 1999. gada novembrī notiks jaunu akadēmijas īsteno, ārzemju un korespondētājlocekļu vēlēšanas.

Zinātņu akadēmija ir pieņēmusi lēmumu, ka 1999. gada vēlēšanās pavisam būs 6 īsteno locekļu vakances (viena no tām LZA ārzemju locekļiem, kuri pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un iesaistījušies Latvijas zinātnes dzīvē), 4 ārzemju locekļu un 14 korespondētājlocekļu vakances.

Saskaņā ar Statūtiem, vēlot jaunus īstenos un ārzemju locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei.

Vēlot jaunus korespondētājlocekļus, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. LZA Senāts apstiprinājis korespondētājlocekļu vakances šādās specialitātēs:

Fizikas un tehniskās zinātnes:

fizika — 2

informātika — 1

matemātika — 1

mehānika — 1

Ķīmijas un bioloģijas zinātnes:

ķīmija — 1

bioloģija — 2

medicīna — 2

lauksaimniecības zinātnes — 1

Humanitārās un sociālās zinātnes:

demogrāfija — 1

mākslas zinātnes — 1

valodniecība — 1

Tiesības izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu kandidātus ir LZA īstenajiem locekļiem, Latvijas universitāšu tipa augstskolām, ar LZA asociētajām zinātniskajām biedrībām un ar LZA asociētajiem valsts zinātniskajiem centriem. Ja kandidātus izvirza iestādes vai organizācijas, lēmumu jāpieņem zinātnieku koleģiālās institūcijas sēdē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Piesakot kandidātus, jāiesniedz šādi dokumenti:

* pieteikums: Latvijas ZA locekļa parakstīta vēstule vai zinātnieku koleģiālās institūcijas lēmums ar aizklātās balsošanas rezultātiem;

* pieteicēja apstiprināta kandidāta zinātniskā biogrāfija (Curriculum vitae), ne vairāk par vienu lpp., norādot dzimšanas gadu un datumu, pašreizējās darba vietas un mājas adresi, tālruņus, faksu un E pasta adresi, kopējo zinātnisko darbu skaitu un līdz 5 galveno zinātnisko darbu bibliogrāfiskos datus;

* autora apstiprināts zinātnisko darbu saraksts, darbus sadalot kategorijās (monogrāfijas, raksti, konferenču tēzes u. tml.).

Līdz 1. septembrim papildus jāiesniedz:

* vēl divu LZA īsteno locekļu motivētas rekomendācijas.,

* citi LZA Senāta norādīti dokumenti.

Dokumenti iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidija jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijai Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., 231. istabā līdz 1999. gada 15. jūnijam.

Uzziņas LZA prezidija sekretariātā Akadēmijas laukumā 1, Rīga, LV 1524, tel. 7223931, fakss 7228784, (3717)821153, E pasts: alma@ac.lza.lv, http://www.lza.lv/vel99.htm

Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs A. Siliņš

Satura rādītājs


Par Kārļa Mīlenbaha balvu

Kārlis Mīlenbahs (1853—1916) ir izcils latviešu valodnieks un valodas kopējs, pirmais Latvijā pievērsies vispārīgās valodniecības problēmām, latinizētās latviešu ortogrāfijas pamatlicējs. “Latviešu valodas vārdnīcas” I—IV (1923—1932) sastādītājs: “Latviešu gramatikas” (1907, 1934; kopā ar J. Endzelīnu), “Latviešu valodas mācības” (1907, 1937) autors. Vadījis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas (dib. 1869. g.) Valodniecības nodaļu (1901—1916), īpašu vērību veltot latviešu valodas, literatūras, kultūras, etnogrāfijas materiālu vākšanai un izpētei, valodas teorijai un valodas filozofijai.

Lai godinātu K. Mīlenbaha piemiņu un viņa izcilos nopelnus latviešu valodniecības attīstībā, Latvijas Zinātņu akadēmija 1998. gadā iedibināja K. Mīlenbaha balvu. Pēc vienošanās to piešķir kopā ar Rīgas Latviešu biedrību.

1. Kārļa Mīlenbaha balvu piešķir individuāli par vērtīgu ieguldījumu latviešu lietišķajā valodniecībā, īpaši valodas kopšanā.

2. Kandidātus K. Mīlenbaha balvai var izvirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi, zinātnisko institūciju padomes, universitāšu vai akadēmiju senāti, fakultāšu domes, Rīgas Latviešu biedrības Valde. Paziņojums par balvas izsludināšanu tiek publicēts presē.

3. Izvirzot kandidātus K. Mīlenbaha balvai, vienā eksemplārā iesniedzami šādi dokumenti:

3.1. motivēts izvirzītāja iesniegums;

3.2. ziņas par kandidātu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, tālruni;

3.3. izvirzītāja vai kandidāta parakstīta īsa iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā);

3.4. izvirzāmais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

4. Izvirzīšanas materiāli vienā mēneša laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas “Latvijas Vēstnesī” iesniedzami Latvijas Zinātņu akadēmijas sekretariātā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. st., LV-1524, tālr. 7223931).

5. Laureāts saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas piemiņas medaļu, diplomu un naudas balvu LZA Valdes noteiktā apmērā.

6. Balvu svinīgi pasniedz Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē.

Latvijas Zinātņu akadēmijas sekretariāts

“Latvijas Vēstnesis”
1999. g. 18.III

Satura rādītājs


Pārtikas produktu kvalitātes formēšana un produkcijas realizācija

Ar šādu nosaukumu š.g. 4. martā a/s “Staburadze” notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidiju kopsēde. Pēc iepazīšanās ar ražotnēm sākās diskusija par kvalitatīvām izejvielām pārtikas produktu ražošanai, pārstrādes tehnoloģijām un produkcijas realizāciju. Tika konstatēts, ka būtu mērķtiecīgi Latvijas lauksaimniecības attīstības koncepciju (Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati, pieņemta Zemkopības ministrijā 1998. g. decembrī) papildināt ar lauksaimniecības izejvielu pārstrādājošo nozari. Jo tieši šajā procesā rodas galvenā pievienotā vērtība. Kvalitāte, iepakojums, atbilstība ES standartiem ir izšķiroši sekmīgā mūsu pārtikas preču mārketingā. Koncepcijā ir akcents uz gaļas, piena, graudu, kartupeļu, dārzeņu u.c. ražošanu, mazāk uz to pārstrādi veikalos pārdodamos pārtikas produktos.

Īpaši svarīgi izstrādāt jaunus, dietologu prasībām atbilstošus pārtikas produktus, kā, piemēram, bezholesterīna auzu jogurts.

Š. g. 7. maijā plkst. 14.00 tiek gatavota īpaša LZA sēde “Veselīgs uzturs” ar prof. M. Beķera, as. prof. D. Kārkliņas u.c. referātiem un a/s “Rīgas piena kombināts” jaunās produkcijas demonstrāciju un degustāciju.

Ne mazāk svarīga ir kvalitātes vadības sistēmas ieviešana uzņēmumos, taču šeit ir skaidrs, kas un kā darāms un cik tas maksā. Kvalitātes prasības ir jānodrošina, pretējā gadījumā mūsu produkciju nav iespējams pārdot ES un citos “nopietnos” tirgos.

Kopsēdes dalībnieki secināja, ka ir nepieciešams:

* Ieteikt Zemkopības ministrijas izstrādāto koncepciju “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati” paplašināt ar sadaļu par lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādi, kvalitātes paaugstināšanu, sagatavošanu realizācijai iekšējā un ārējā tirgū.

Lai to realizētu:

— nepieciešams pilnveidot likumdošanas bāzi iekšējā tirgus aizsardzībai, lai vietējos pārtikas produktus neizspiestu subsidētā ārzemju pārtikas produkcija;

— jānodrošina stingra importēto pārtikas preču kontrole.

* Galvenā problēma daudziem lauksaimniecības un pārstrādes produktiem ir kvalitātes neatbilstība Eiropas Savienības standartiem un augstās ražošanas izmaksas. Tādēļ:

— jāpilnveido likumi, lai tie regulētu visus jautājumus, ko iesaka Eiropas Savienība un Pasaules tirdzniecības organizācija;

— jānodrošina Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo dokumentu ievērošana.

* Progresīvas izstrādņu pielietošanas nozīmība kā galvenais inteliģences virsuzdevums,

— kā pārvērst gudrību pārticībā.

* LLMZA aktualizēt starptautisko sadarbību ES 5. Ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā.

Satura rādītājs


Īsumā

1999. gada 9. aprīlī notika

Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde

“LATVIEŠU VALODAS DATORIZĒTĀS TULKOŠANAS AKTUALITĀTES”

Tās darba kārtībā bija sekojoši referāti:

“Latviešu valoda kā mākslīgā intelekta problēma”

Dr. phys. A. SPEKTORS (LU Matemātikas un informātikas institūts),

“Vai latviešu valoda būs informācijas sabiedrības valoda?”

A. VASIĻJEVS (SIA “Tilde”),

“No vārdu sarakstiem līdz korpusa lingvistikai”

Dr. philol. M. BALTIŅA (Ventspils augstskola).

Satura rādītājs


NOLIKUMS

PAR JAUNU LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LOCEKĻU VĒLĒŠANĀM

(Apstiprināts ar LZA 1999.19.02. pilnsapulces lēmumu Nr. 1/2)

 

1. Latvijas Zinātņu akadēmijas Statūtu noteikumi

1.1. Par Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem ievēlē izcilus Latvijas un ārzemju zinātniekus. Jaunu LZA locekļu vēlēšanu principus un kārtību nosaka LZA Statūti un šis Nolikums.

1.2. LZA sastāvā ietilpst:

1.2.1. Īstenie locekļi (no tiem vecumā līdz 70 gadiem ne vairāk kā 100).

1.2.2. Goda locekļi (kopskaitā ne vairāk kā 60).

1.2.3. Ārzemju locekļi (ne vairāk kā 100).

1.2.4. Korespondētājlocekļi (no tiem vecumā līdz 65 gadiem ne vairāk kā 60).

1.3. Par LZA īsteno locekli var ievēlēt zinātnieku, ne vecāku par 70 gadiem, bet par LZA korespondētājlocekli var ievēlēt zinātnieku, ne vecāku par 65 gadiem.

1.4. Par LZA īstenajiem locekļiem ievēlē izcilus Latvijas zinātniekus, kuru pētījumi Latvijā un pasaulē ir plaši atzīti.

1.5. Par LZA goda locekļiem (bez vecuma ierobežojuma) ievēlē izcilus Latvijas vai citu valstu zinātnes, kultūras, tautsaimniecības, izglītības un sabiedriskos darbiniekus, kuri dzīvo un strādā Latvijā vai kuriem ir ciešas saites ar Latviju un tās zinātni.

1.6. Par LZA ārzemju locekļiem (bez vecuma ierobežojuma) ievēlē izcilus zinātniekus, kuri dzīvo un strādā galvenokārt ārzemēs; tādējādi tiek veidoti un nostiprināti kontakti ar pasaules zinātni. Izvēloties ārzemju locekļu kandidātus, īpaša vērība tiek pievērsta ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes zinātniekiem. LZA ārzemju loceklis, pārceļoties uz dzīvi Latvijā un uzsākot šeit zinātnisku darbību, ar pilnsapulces balso jumu var tikt ievēlēts par LZA īsteno locekli vai korespondētājlocekli. Ievēlēšanas kārtību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

1.7. Par LZA korespondētājlocekļiem ievēlē Latvijā kādā zinātnes nozarē autoritāti ieguvušus zinātniekus, kuri spēj kvalificēti pārstāvēt attiecīgo zinātnes nozari, ekspertēt zinātniskos darbus un savai specializācijai atbilstošos zinātniskos virzienus. Korespondētājlocekļus ievēlē uz 5 gadiem. Zinātnieku atkārtoti par korespondētājlocekli var ievēlēt vēl vienu reizi. Ja LZA korespondētājloceklis nav ievēlēts atkārtoti, nav ievēlēts par īsteno locekli vai arī ir sasniedzis 65 gadu vecumu, viņu neietver 1.2.4. punktā paredzētajā kopskaitā.

1.8. Jaunu LZA locekļu vēlēšanās jāievēro ievēlējamo LZA locekļu proporcionāls sadalījums pa zinātņu grupām. Vēlēšanas organizē un balsošanas ieteikumus akadēmijas locekļiem izstrādā LZA Senāts; tam nolūkam Senāts var izveidot jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisiju no LZA īstenajiem locekļiem.

1.9. Vakances jaunu LZA īsteno locekļu un ārzemju locekļu vēlēšanām rodas, jau esošajiem LZA īstenajiem un ārzemju locekļiem sasniedzot 70 gadu vecumu. Vēlot jaunus īstenos un ārzemju locekļus, notiek kopīgs kandidātu konkurss bez priekšrocībām kādai specialitātei (izņemot gadījumus, kad LZA pilnsapulce vai Senāts pieņem citu lēmumu). Vakanču skaitu izsludina LZA Senāts vēlēšanu gada martā.

1.10. Vēlot jaunus korespondētājlocekļus vai ievēlot tos atkārtoti, notiek konkurss izsludināto specialitāšu ietvaros. Senāts specialitātes nosaukumu nedrīkst formulēt tik šauri, ka konkursā uz 1 vietu varētu piedalīties tikai 1 zinātnieks.

Korespondētājlocekļu specialitātes un vakanču skaitu, norādot iespējamos kandidātus, iesaka akadēmijas nodaļas. Galīgo lēmumu par vakanču skaitu un specialitātēm, izvērtējot ieteikumus, ko devušas universitātes tipa augstskolas, zinātniskās biedrības un citas Latvijas zinātnieku organizācijas, pieņem LZA Senāts.

1.11. LZA ģenerālsekretārs līdz katra gada marta beigām ar preses starpniecību informē LZA locekļus, Latvijas zinātniskās iestādes, augstskolas, zinātniskās biedrības un citas zinātnieku organizācijas par LZA locekļu vakancēm. Informācija par plānotajām goda locekļu vēlēšanām netiek sniegta.

2. Jauno locekļu kandidātu izvirzīšanas kārtība

2.1. Latvijas universitāšu tipa augstskolām, ar LZA asociētajām zinātniskajām biedrībām, ar LZA asociētajiem valsts zinātniskajiem centriem, LZA īstenajiem locekļiem ir tiesības līdz vēlēšanu gada 15. jūnijam rakstiski LZA prezidijam pieteikt jaunu LZA īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu kandidātus, savu pieteikumu attiecīgi motivējot un pievienojot kandidāta Curriculum vitae. Ja kandidātus piesaka augstskola, biedrība vai centrs, tie, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu  izvirzāmi  zinātnisko  padomju  u.  tml.  koleģiālu  orgānu sēdēs.

Pieteicējam pēc tam (līdz vēlēšanu gada 1. septembrim) papildus jāiesniedz vēl divu LZA īsteno locekļu rekomendācijas un citi Senāta norādītie dokumenti, šajos dokumentos ir jābūt redzams, ka piesakāmais kandidāts piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai (piemēram, uz kāda no dokumentiem ir viņa paraksts). Pieteicēja pienākums ir iepazīstināt piesakāmo kandidātu ar kārtību, kādā LZA vēlē jaunus locekļus.

2.2. LZA korespondētājloceklis var būt pats savas kandidatūras pieteicējs īsteno locekļu vēlēšanām vai atkārtotai ievēlēšanai par korespondētājlocekli.

2.3. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem ir tiesības līdz vēlēšanu gada 15. jūnijam rakstiski kādam no LZA prezidija locekļiem pieteikt kandidatūras jaunu LZA goda locekļu vēlēšanām, neinformējot par to pašu kandidātu.

3. Kandidātu reģistrācija

3.1. Izvirzītos kandidātus reģistrē LZA zinātniskais sekretariāts.

LZA locekļu kandidāti var balotēties tikai vienā specialitātē. Gadī jumā ja LZA locekļu kandidāti izvirzīti un reģistrēti divās specialitātēs un ja viņi nav rakstiski paziņojuši, kurā no specialitātēm vēlas balotēties, jautājumu par to, kurā specialitātē kandidāts balotējas, izlemj LZA Senāts. LZA Senāts ir tiesīgs īstenā locekļa kandidātu, kas nav LZA korespondētājloceklis, ieteikt ievēlēšanai vai nu par īsteno locekli, vai par korespondētājlocekli. Tāpat Senāts var zinātnieku, kas izvirzīts par korespondētājlocekļa kandidātu, ieteikt ievēlēt uzreiz par īsteno locekli. Ja, pamatojoties uz šādu ieteikumu, zinātnieks maina sava izvirzījuma iepriekšējo statusu, viņš to apstiprina rakstiski. Zinātnieks nevar vienlaikus balotēties gan par īsteno locekli, gan par korespondētājlocekli.

4. Senāta pienākumi

4.1. LZA Senāts pēc apspriešanas, aizklāti balsojot, izveido ievēlēšanai ieteicamo īsteno locekļu, ārzemju locekļu un korespondētājlocekļu kandidātu sarakstu. Šī saraksta otrajā daļā tiek ierakstīti visi pārējie pieteiktie kandidāti. Senāts apspriež arī kandidātu zinātniskās darbības vērtējumu zinātņu nodaļās un jaunievēlamo locekļu izvērtēšanas komisijā.

4.2. LZA Senāts pēc apspriešanas, aizklāti balsojot, izveido ievēlēšanai ieteicamo goda locekļu kandidātu sarakstu — tā, lai uz vienu vietu būtu ne vairāk par vienu kandidātu. Senāta sēdes dalībnieku pienākums ir neizpaust pārējo izskatīto kandidātu uzvārdus. Goda locekļu kandidatūru iepriekšēja izskatīšana notiek jaunievēlamo locekļu izvērtēšanas komisijā.

4.3. Par minēto 4.1. un 4.2. punktā Senāts ar preses starpniecību informē zinātnisko sabiedrību. Informācijas īsu izklāstu, kandidātu sarakstus kopā ar kandidātu saīsinātiem Curriculum vitae Senāta zinātniskais sekretārs ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanām nosūta akadēmijas īstenajiem locekļiem.

5. Vēlēšanu pilnsapulces darbs

5.1. Jaunos LZA locekļus vēlē LZA īstenie locekļi.

5.2. Saskaņā ar LZA Statūties LZA vēlēšanu pilnsapulce ir tiesīga uzsākt darbu un pieņemt lēmumus, ja klāt ir vairāk par pusi to īsteno locekļu, kuri nav vecāki par 70 gadiem, kā arī vairāk par pusi balsstiesīgo korespondētājlocekļu.

6. Vēlēšanu procedūra

6.1. Vēlēšanas (vēlēšanu kārta) var notikt, ja iznāk, ka kopā ar tiem, kas savu viedokli paziņo slēgtās balsošanas aploksnēs, vēlēšanās pie dalās 2/3 un vairāk akadēmijas īsteno locekļu, kuri nav vecāki par 70 gadiem.

6.2. Aizklātajai balsošanai izdala (izsūta) biļetenus ar kandidātu uz vārdiem. Biļetenā iepretim kandidāta uzvārdam ir divi vārdi: “ievēlēt” un “noraidīt”, vienu no tiem balsotājs nosvītro. Biļetens ar citām atzīmēm vai arī bez jebkādām atzīmēm tiek uzskatīts par nederīgu biļetenu. Ja uz 1 vietu pretendē vairāki kandidāti, balsotājs ir tiesīgs izdarīt izvēli “ievēlēt” vairāk kā par vienu.

Piezīme. Balsotājam ir tiesības sabojātu biļetenu nodot atpakaļ balsu skaitīšanas komisijai (vai 7.1. punktā minētajā gadījumā — prezidijam), lai saņemtu jaunu; tas tiek atzīmēts biļetenu izsniegšanas sarakstā.

7. Balsošana pa pastu

7.1. Tie LZA locekļi — balsotāji, kuri nevarēs piedalīties vēlēšanu pilnsapulces darbā (ārzemju komandējumi, slimība), savlaicīgi paziņo par to akadēmijas prezidijam un pēdējais nosūta tiem vēlēšanu biļetenus un īpašas aploksnes. Uz minētās aploksnes norādāms LZA locekļa uz vārds, kā arī vēlēšanu pilnsapulces datums, vēlēšanu nosaukums, atzīme, ka aploksnei jāsatur tikai aizpildīts vēlēšanu biļetens. Balsotājs aiz pilda biļetenu, ieliek to aploksnē, kuru aizlīmē un līmējuma vietās pa rakstās; biļetenu ievietojot aploksnē, ieteicams to salocīt tā, lai pie izņemšanas nebūtu redzami balsošanas rezultāti. Šīs aploksnes ar biļeteniem akadēmijas prezidijam ir jāsaņem atpakaļ ne vēlāk kā 1 stundu pirms vēlēšanu pilnsapulces sākuma. Prezidijs nodrošina aploksnēm īpašu uzskaiti un uzglabāšanu, lai tām nevarētu piekļūt nepiederošas personas. Prezidija iecelta persona nodod slēgtās aploksnes vēlēšanu pilnsapulces ievēlētai balsu skaitīšanas komisijai. Balsu skaitīšanas komisija šīs aploksnes atver, izņem saturu un neiepazīstoties iemet to balsošanas urnā. Balsu skaitīšanas komisija savā protokolā atzīmē šādā veidā saņemto aplokšņu skaitu.

8. Balsu skaitīšanas komisija, tās tiesības un lēmumi

8.1. Pilnsapulce ievēlē balsu skaitīšanas komisiju vismaz 5 cilvēku sastāvā.

8.2. Balsu skaitīšanas komisijas lēmums par jaunu locekļu ievēlēšanu pamatojas uz LZA Statūtiem un šo Nolikumu un pēc tam, kad to ir pa rakstījuši LZA prezidents un LZA ģenerālsekretārs, ir galīgs.

8.3. Par ievēlētiem jauniem akadēmijas locekļiem atzīstami tie, kuri saņēmuši visvairāk balsu “ievēlēt”, pie kam vairāk par 1/2 no iespējamā balsu skaita. Ar iespējamo balsu skaitu saprot to balsotāju skaitu, kas šajā vēlēšanu kārtā saņēmuši balsošanas biļetenus.

8.4. Pilnsapulce pēc balsu skaitīšanas komisijas ierosinājuma var pieņemt lēmumu rīkot atkārtotu balsošanu par kādiem no kandidātiem, izpildot 6.1. punkta prasības.

9. Vēlēšanu rezultātu paziņošana

9.1. Par vēlēšanu rezultātiem akadēmijas prezidents informē visus jaunievēlētos LZA locekļus. Informācija par ievēlētajiem akadēmijas locekļiem tiek publicēta žurnālā “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”.

9.2. Zinātniekiem, kas ievēlēti saskaņā ar šo Nolikumu, kopš ievēlēšanas brīža (8.2. punkts) ir LZA locekļu tiesības. Ievēlētajam LZA loceklim svinīgā ceremonijā pasniedz īpašu LZA locekļa diplomu. Diplomu pasniedz LZA prezidents.

Atsevišķos gadījumos ceremonija var notikt citā vietā un diplomu var pasniegt LZA prezidenta pilnvarota persona. LZA loceklis uz mūžu saglabā nosaukumu, kas iegūts sakarā ar ievēlēšanu LZA, izņemot gadījumus, kas paredzēti LZA Statūtos.

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnieku savienībā

... un izdomāja, ka vajag padomāt

Multiplikācijas filmā “Suns Funs un vējš” suns Funs laiku pa laikam padomāja, un to vien izdomāja, ka vajag padomāt. Latvijas Zinātnieku savienības padome, kas 25. martā bija pulcējusies, lai izteiktu priekšlikumus par, kā U. Raitums teica, Latvijas Zinātnieku savienības nišu, arī padomāja un izdomāja, ka jāpadomā un jāsapulcējas vēlreiz. Taču nu visu pēc kārtas.

Uz LZS padomes sēdi bija uzaicināts Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs A. Siliņš, lai informētu par zinātnes pašreizējo stāvokli. A. Siliņš teica, ka viņam ir gan pozitīvas, gan negatīvas ziņas. Pozitīvās ir tādas, ka, sākot ar šo gadu, Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības 5. Ietvara programmas dalībniece, un Latvijas zinātniekiem ir tādas pat tiesības kā zinātniekiem jebkurā ES valstī pieteikties programmās un saņemt finansējumu. Protams, ja ir atbilstošs skaits partneru no Latvijas un ES valstīm.

4. Ietvara programmā Latvijas zinātnieki nevarēja būt programmu koordinatori. Tagad tas ir iespējams, jo Latvija ir atradusi līdzekļus dalības maksai — 420 000 Ls un 300 000 eiro. Tie nav ņemti no grantu un nacionālo programmu naudas. 180 000 Ls ir no t.s. valsts institūciju pasūtītajiem pētījumiem. Ja rēķina vidēji uz vienu iedzīvotāju vai arī uz vienu zinātnieku, tad esam startējuši sliktāk par igauņiem, bet labāk par lietuviešiem.

A. Siliņš kā problēmu, kas būs jāpārvar, nosauc psiholoģisko barjeru, jo parasti sekmīgs ir viens no 10 iesniegtiem projektiem. Mēs it kā neesam gatavi piedalīties konkursā ar tik mazu varbūtības procentu, bet ārzemju zinātniekiem tā ir ikdienišķa lieta, kas nekādu psiholoģisku diskomfortu nerada. Viņiem ir pilnas atvilktnes ar projektiem, un, līdzko tiek izsludināts kāds konkurss, tā tūdaļ uz to tiek sūtīts projekts. Tā paša iemesla dēļ A. Siliņš ieteica gatavot nevis lielus projektus, bet sadalīt tos 2—3 mazākos projektos. Visus jautājumus, kas saistīti ar piedalīšanos ES 5. Ietvara programmā, var noskaidrot Nacionālajā kontaktpunktā  (skat. “Zinātnes Vēstnesi”  nr. 4 š.g.  22. februārī  un  šī  numura 4. lpp.).

Negatīvā ziņa ir tā, ka mūsu zinātnes kopbudžets pieaug ļoti negribīgi. Zinātnes finansējums no vispārējiem ieņēmumiem pieaudzis no 7,9 miljoniem Ls uz 8,2 miljoniem Ls, t.i. par 300 000 jeb vairāk par 1%, kamēr, piemēram, Igaunijā pieaugums ir 26%. Mūsu valstī zinātnes finansējums ir 0,25% no nacionālā kopprodukta un, kamēr ekonomiskā situācija Latvijā neuzlabosies, pagriezt zinātnes finansējumu uz labo pusi būs ļoti grūti.

Uz jautājumu par to, kādi rezultāti bija premjera V. Krištopana vizītei Latvijas Zinātņu akadēmijā, A. Siliņš teica, ka tai bija specifisks mērķis (skat. “Z.V.” nr. 6. š. g. 22. martā), taču abas puses vienojās tikties vēlreiz, lai apspriestu Latvijas zinātnes lomu tautsaimniecībā. Premjers lūdzis viņam savlaicīgi iesniegt konkrētas ziņas un priekšlikumus, kas tagad ir jāsagatavo.

U. Raitums sēdes tālākajā gaitā izteica savas bažas par Latvijas Zinātnieku savienības nišu — kādus jautājumus savienība var risināt. Otrs jautājums ir formālais — kā zināms, LZS kongresam bija jāsanāk jau pagājušajā rudenī. Saeimas vēlēšanu dēļ tas nenotika. Nebija jau arī ideju, ko likt priekšā kongresam apspriešanai. Ja nebūs konkrēta rīcības plāna un reālas darbības, var arī gadīties, ka kongress izlemj par savienības pašlikvidēšanos, ko nu īsti negribētos. Ko darīt tagad? Nelikties ne zinis, kongresu nesasaukt, turpināt līdzšinējo stāvokli, kas ir tuvs anabiozei, kamēr neuzradīsies enerģiska zinātnieku grupa, kas ņems lietas savās rokās? U. Raitums teica, ka tas nav obligāti jāizlemj šajā padomes sēdē, bet visiem padomes locekļiem sirsnīgi jādomā un jāgatavo savi priekšlikumi nākamajai sēdei.

J. Graudonis teica, ka nevar būt runas par Zinātnieku savienības likvidēšanu. Mēs tikai esam ievēlējuši valdi, kas gaida, ka kaut kas kritīs no debesīm. Pa to laiku zinātnei klājas arvien sliktāk un sliktāk, un nu jau mēs, kā dzirdējām, esam tikuši līdz 0,25% no iekšzemes kopprodukta — sliktāk kā jebkura Āfrikas valsts. Ko Zinātnieku savienība ir darījusi, lai šo stāvokli izlabotu? Kādas petīcijas un kur tā ir iesniegusi? Zem stāvoša akmens, kā zināms, ūdens netek. Tāpat par profesoru algām, kas Igaunijā ir 500—800 latu, saglabājot 80% no tās emeritējoties. Kāpēc nav paaugstināta alga pie mums? Vai Zinātnieku savienības valde ir kaut ko darījusi? Neko. Bet, ja nestrādā galva, tad nedarbojas arī pārējais organisms. Kad tika veidots Kultūrkapitāla fonds, visas radošās organizācijas šajā darbā ņēma aktīvu dalību. Visas, izņemot Zinātnieku savienību, kas arī taču ietilpst Radošo savienību padomē. Naivi cerēt, ka kāds no malas par mums rūpēsies. Ir jau tā, ka, jo cilvēkam ir smagāks materiālais stāvoklis, jo viņš paliek klusāks. Nedrīkst būt jautājums — ir vai nav vajadzīga Zinātnieku savienība. Zinātnieku savienībai ir jābūt zinātnieku balstam, nevis klusējošai čupiņai.

R. Bebre piekrita un atbalstīja teikto. Pagājušā gada 27. novembrī Latvijas Zinātnieku savienībai palika 10 gadu. R. Bebre vairākkārt ierosinājusi to atzīmēt, kaut vai ar padomes sēdi. Nebija atsaucības, jo katrs bija aizņemts ar savām darīšanām. “Nenolaidīsim astītes!” aicināja R. Bebre. Viņa atzina, ka zinātniskas konferences sarīkošana varētu būt viens no pasākumiem, pirms rudenī sasauktu kongresu.

E. Meļķisis aizstāvēja kongresa sasaukšanu, atzīmējot, ka demokrātija  balstās  uz  sistemātisku  institūciju  sastāva  maiņu,  kas ne pieļauj strupceļu, arī garīgo. Ilgi valdīšanas periodi ir raksturīgi stagnācijai.

Runātājs nedomāja, ka būtu ideju trūkums. Cilvēki vai nu ir aizņemti, vai neredz perspektīvu, kādēļ kas būtu jādara. Kāpēc, piemēram, ES 5. Ietvara programmas atbalsta grupā ir gan ministrijas, gan Latvijas Zināt nes padomes pārstāvji, bet nav Latvijas Zinātnieku savienības pārstāvja, kas pa savienības kanāliem informētu zinātniekus par iespējām piedalīties Es programmās? Tāpat viņam šķita, ka Zinātnieku savienība varētu ņemt aktīvu dalību Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanā un apsprie šanā. Kuluāros (un pat valdes sēdē) it kā runā, bet oficiāli nevienai partijai neviens kandidāts nav piedāvāts.

I. Bondare Zinātnieku savienības apātiju izskaidro ar neticību darba pozitīviem rezultātiem. Kā bija ar LATTELEKOM tapšanu? Bija zināt nieku ekspertīze, kas izvērtēja Tilts-Comunication projektu, arī J. Bojārs ar savu aktivitāti neko nepanāca, un cilvēki zaudēja cerību, ka var kaut ko ietekmēt. Aizejot no savas valsts sociālajām un tautsaimnieciskajām problēmām, zūd arī prestižs savas valsts sabiedrībā. Tā bija kļūda, kad Zinātnieku savienība aizgāja no savu locekļu sociālajām problēmām.

A. Blinkena uzsvēra, ka tieši sociālie jautājumi ir tie, par kuriem jārūpējas ZS kā sabiedriskajai organizācijai, jo to nedarīs tās institūcijas, kam zinātne ir pakļauta administratīvi. Kāpēc citu radošo savienību t.s. mūža stipendijas ir 100 Ls mēnesī? Ir izdalītas jau pirmās 100 stipendijas. Emeritētie zinātnieki saņem mazāk un arī to skaits ir stipri mazs, salīdzinot ar to skaitu, kas ir strādājuši zinātnē. Viņa ierosināja prasīt palielināt emeritēto zinātnieku skaitu un viņiem piešķirto ikmēneša maksu (stipendiju? grantu?).

J. Graudonis informēja, ka 23. III ir reģistrēts Emeritēto zinātnieku klubs. Atgādinot, ka t.s. mūža granti emeritētajiem zinātniekiem tiek piešķirti no zinātnes budžeta, tātad, krasi palielinot emeritēto zinātnieku skaitu, tiek samazināts finansējums projektiem, un “vecie dzīvo uz jauno rēķina”. J. Graudonis teica, ka emeritētie zinātnieki gatavo iesniegumu valdībai, lai šī summa tiktu ņemta no valsts budžeta, nevis no zinātnes budžeta, kas jau tā ir smieklīgi mazs. J. Graudonis cer saņemt Zinātnieku savienības atbalstu šim priekšlikumam.

E. Gudriniece, kura, kā pati atzinās, ir Zinātnieku savienības biedre no tās dibināšanas dienas, teica, ka visās organizācijās, vai tā būtu Emeritēto zinātnieku padome, vai Latvijas Zinātnes padome, vai Zinātņu akadēmijas vadošās institūcijas — visi tur darbojošies praktiski ir Zinātnieku savienības biedri, bet nezin kāpēc katra institūcija darbojas atsevišķi. Valdes vaina ir tā, ka tā nav pratusi apvienot zinātniekus. Viņa atbalstīja R. Bebres priekšlikumu sarīkot konferenci par valstij tik svarīgu problēmu kā studentu apmācību, par kuru it kā runāts un rakstīts tiek daudz, bet viss stāv uz vietas.

M. Rikmanis teica, ka mēs paši nerūpējamies par sabiedriskās domas attieksmi pret zinātni. E. Grēns palaida pasaulē terminu “pelēkā zinātne”, bet zinātnes piramīdas virsotne nevar pastāvēt bez pamatnes. Nu termins ir stabili iesēdies sabiedrības apziņā, veidojot mūsu “imidžu”. Kādreiz Latvijā bija milzu rūpnīcas, kurām vajadzēja zinātni. Nu rūpnīcu vairs nav, tātad — arī zinātne Latvijai vairs nav vajadzīga? Sakarība starp skolu un zinātni nav acīs krītoša, to sabiedrība nepamana. Tad mums tā ir jārāda! Ja nebūs zinātnes, nebūs arī skolas. Mēs neesam arī sabiedrībai pateikuši, cik maksā ārzemju speciālisti, ar ko viņi šeit nodarbojas. Sabiedrība būtībā ir ļoti neinformēta un barojas ar mītiem. Daudzi preses izdevumi, arī radio un televīzija aicina izteikties A. Buiķi, kurš runā par tēmām, kas ne katrreiz ir stingri zinātniskas. Bet kāpēc Zinātnieku savienība nevarētu pati rīkot publiskas diskusijas par hipotētiskām tēmām?

C. Šķiņķis, atzīstot, ka viņš savā nesekmīgajā cīņā par Latvijai tik svarīgas tautsaimniecības un zinātnes nozares kā ūdenssaimniecība atzīšanu jūtas paguris un labprāt noliktu savas pilnvaras arī Zinātnieku savienības padomē, jo jāstrādā ir jauniem un enerģiskiem cilvēkiem, kādi būtu nepieciešami arī LZS valdē, brīdina Zinātnieku savienību neaizrauties tikai ar savu biedru sociālā stāvokļa jautājumiem, ja tepat līdzās ir mums visiem tik svarīgas problēmas kā “Latvenergo” privatizācija, tāda pilnīgi aizmirsta Latvijas bagātība kā purvi — nu vairs nav ne tikai purvu pētnieku, nav arī ierēdņu, kam būtu jāatbild par to racionālu izmantošanu.

J. Graudonis pie tematiem, kur Zinātnieku savienība varētu teikt savu vārdu, nosauc arī Daugavas jautājumu, jo Daugavas ieleja ir daudzu unikālu augu izplatības areāls, kas mūs padara bagātus Eiropas acīs.

A. Lūsis atzīmēja, ka mums nav skaidras zinātnes definīcijas, t.i., mums tā ir skaidra, bet ne sabiedrībai. Ja bez zinātnes nevar būt augstākā izglītība, tad jo vairāk bez tās nav iespējama tehnoloģiju attīstība, jo nav speciālistu, kas šīs tehnoloģijas spētu apgūt. Valdību neinteresē jautājums par tehnoloģisko attīstību, to interesē tikai iespēja tirgoties un radīt infrastruktūru, kas apkalpotu tirgošanos. 5. Ietvara programma būtiski atšķiras no iepriekšējās ar to, ka šodien prasa, lai tiktu likta lietā Rietumeiropā radītā tehnoloģiskā bāze, lai projektiem būtu Eiropas dimensijas. Taču, ja orientēsimies tikai uz 5. Ietvara programmu, Latvijas nacionālās intereses paliks ārpusē, jo ES programmas interesēs ir nosūknēt intelektuālo potenciālu no Latvijas.

I. Bondare teica, ka Latvijai ir lielas iespējas piedalīties ne tikai starptautiskos tehnoloģiskos projektos, bet arī biotopu aizsardzības programmās, jo mums ir daudz kas no tā, kā Eiropā vairs nav un ko Eiropa labprāt finansē.

A. Blinkena, runājot par Eiropas dotajiem līdzekļiem, piemin faktu, ka Eiropas aizgādņus ļoti interesē integrācijas jautājums un tiek atvēlēti miljoni cittautiešu integrācijai, latviešu valodas apmācībai, bet nekas netiek dots, lai pētītu latviešu valodu. Valodas centrs ir nabadzīgs, tam nav pat sava datora. Arī šajā jautājumā Zinātnieku savienība varētu kaut ko darīt.

R. Bebre Zinātnieku savienības kā nevalstiskas organizācijas lomu redz starpniecībā starp zinātni, sabiedrību un valdību, zinātnes popularizēšanā. Vajadzētu rīkot “apaļos galdus” avīžu redakcijās un Televīzijā. Konferences organizēšanai būtu jāizveido rīcības komiteja.

Vārdu sakot, “suns Funs padomāja un izdomāja”, ka:

Š.g. 22. aprīlī plkst. 16.00

Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē

notiks

LATVIJAS  ZINĀTNIEKU  SAVIENĪBAS

padomes sēde.

Aicināti LZS padomes locekļi un koordinatori!

Ierasties ar konkrētām idejām par Latvijas Zinātnieku savienības turpmāko darbību!

Z. Kipere

Satura rādītājs


Latvijas Zinātnes padomē

Apstiprināts LZP sēdē 23.03.1999.,

Lēmums Nr. 2-1-1

1999. gada Valsts budžeta dotāciju zinātniskās darbības nodrošināšanai (Ls 6 205 711) finansējuma sadalījums pa pasākumiem

Nr. Finansēto pasākumu veidi

1998. g.
Ls

1999. g.
Ls

1. Pētījumu projekti (granti)

3 478 280

3 478 280

2. Pētījumu programmas

1 438 399

1 438 399

3. Centralizēto izdevumu finans.

239 059

212 659

4. Akadēmiskā bibliotēka

328 280

328 280

5. Nacionālais Botāniskais dārzs

102 322

102 322

6. Latvijas Zinātņu akadēmija

118 085

118 085

7. Latvijas Zinātnes padome

85 000

85 000

8. Kodolpētniecības centrs

77 058

0

9. VS Radioastronomijas centrs

0

26 400

10. LZA nominālās balvas

4000

4000

11. Emeritēto zinātnieku pabalsti

98 848

105 848

12. Starptautiskā sadarbība

150 000

150 000

13. LZP doktorantūra

144 136

137 638

14. ES 5. IP atbalsts

0

18 800

15. Pārējie (rezerve)

11 806

0

        Kopā

6 275 273

6 205 711

IZM AIZD direktora vietnieks V. Egle

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis A. Siliņš

 

Lēmums  Nr. 2-1-2

Rīga 1999. g.23. martā

Latvijas Zinātnes padome nolemj apstiprināt 1999. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (grantu) finansējumu sekojošā veidā:

Noz.
nr.
Nozare

Finans.
Ls

1. Informātika

194 047

2. Mehānika, mašīnbūve, enerģētika

261 169

3. Fizika, matemātika un astronomija

454 950

4. Ķīmija

354 666

5. Tehnoloģijas zinātniskie pamati: materiālu, ķīmijas, farmācijas

162 042

6. Bioloģija, ekoloģija, vides zinātnes, ģeogrāfija, ģeoloģija, ūdenssaimniecība

338 596

7. Molekulārā bioloģija, mikrobioloģija, biotehnoloģija

251 095

8. Medicīnas zinātnes

360 785

9. Lauksaimniecības zinātnes

378 843

10. Vēsture (tai skaitā kultūras vēsture)

105 412

11. Valodniecība, literatūrzinātne, mākslas zinātnes

136 775

12. Filozofija, socioloģija, psiholoģija, pedagoģija

213 394

13. Ekonomikas zinātnes, juridiskās zinātnes

203 506

14. Meža zinātnes

63 000

          Kopā

3 478 280

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis A. Siliņš

 

Lēmums  Nr. 2-1-3

Rīga 1999. g. 23. martā

Latvijas Zinātnes padome nolemj apstiprināt 1999. gada Pētniecības programmu finansējuma sadali starp programmām sekojošā veidā:

Nr. Programmas nosaukums

Piešķirts 1999. g. Ls

1. Organiskās ķīmijas moderno virzienu attīstīšana jaunu ārstniec. līdzekļu ražošanas nodrošinājumam Latvijā (vad. E. Lukevics)

73 035

2. Koksnes un augu valsts izejvielu materiāli (vad. U. Viesturs)

84 951

3. Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana (vad. M. Kalniņš)

61 811

4. Kompozīto materiālu izpēte, tehnoloģija un racionāla izmantošana inženierbūvēs (vad. J. Jansons)

44 903

5. Jaunu mikroelektronikā un fotonikā izmantojamu materiālu sintēze, pētniecība un izstrāde (vad. A. Krūmiņš)

81 660

6. Latvijas siltuma enerģijas ražošanas un izmantošanas sistēmu optimizācija (vad. J. Ekmanis)

44 986

7. Biodegvielas ieguves tehnoloģija un tās realizēšanas iespējas  Latvijā (vad. M. Beķers)

31 175

8. Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana (vad. U. Cielēns)

48 987

9. Latvijas krasta zonas un pazemes hidrodinamisko procesu modelēšana (vad. O. Lielausis)

34 586

10. Latvijas informatikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specif. sektoros. (J. Bārzdiņš)

95 924

11. Latvijas transporta sistēmas optimizācija (vad. A. Gūtmanis)

18 572

12. Veselība un apkārtējā vide: infekciozie un citi vides riska faktori Latvijā (vad. A. Žilēvica)

109 310

13. Zinātniskie pamati lauksaimniecības attīstībai Latvijā (vad. V. Strīķis)

182 210

14. Daudzfunkciju ekoloģiskās mežsaimniecības teorētiskais modelis (vad. P. Zālītis)

38 006

15. Latvijas ekosistēmu bioloģiskie resursi un to saimnieciskās izmantošanas optimizācija (vad. V. Melecis)

44 919

16. Latgales ekonomiskās un sociālās attīstības optimizācija (vad.  E. Matisāns)

20 986

17. Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (vad. R. Karnīte)

30 932

18. Latvijas iedzīvotāji un tautas veselība (vad. E. Grēns, P. Zvidriņš, V. Dzērve)

141 287

19. Letonika (V. Hausmanis)

163 193

20. Sociālā attīstība un sociālā drošība (vad. A. Tabuns)

51 355

21. Biomateriālu un medicīnas jaunās tehnoloģijas (vad. R. Cimdiņš)

14 774

22. Latvijas ūdens resursi

20 837

  Kopā:

1 438 399

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis A. Siliņš

 

Lēmums  Nr. 2-4-2

Rīga 23.03.99

Latvijas Zinātnes padome nolemj:

ieslēgt Latvijas zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā Vadībzinātnes nozarē apakšnozari “Izglītības vadība”.

Latvijas zinātnes padomes
priekšsēdētājs, akadēmiķis A. Siliņš

Satura rādītājs


HABILITĀCIJAS UN

PROMOCIJAS PADOMES

Latvijas Zinātnes padome š.g. 23. marta sēdē nolēma:

1. Piešķirt Latvijas universitātes (LU) juridisko zinātņu habilitācijas un promocijas padomei vienreizējas habilitācijas tiesības zinātņu nozares “Politiskās zinātnes” apakšnozarē “Starptautiskā politika” habilitācijas darba aizstāvēšanai un habilitētā politoloģijas doktora (Dr. habil. sc. pol.) zinātniskā grāda piešķiršanai.

1.2. Piešķirt vienreizējas eksperta tiesības zinātnes nozares “Politiskās zinātnes” apakšnozarē “Starptautiskā politika”:

1.2.1. Jurim Bojāram, Dr.h.jur.;

1.2.2. Dītriham Andrejam Lēberam, Dr.h.c.jur.;

1.2.3. Edgaram Meļķisim, Dr.h.jur.

1.3. Iekļaut minētās padomes sastāvā habilitācijas darba aizstāvēšanas sēdē Dītrihu Andreju Lēberu, Dr.h.c.jur.

LZP lēmums Nr. 2-4-11.

 

2. Piešķirt eksperta tiesības zinātņu nozares “Vadībzinātne” apakšnozarē “Izglītības vadība”:

2.1. Jānim Anspakam, Dr.h.ped.;

2.2. Solveigai Miezītei, Dr.h.c.psih.;

2.3. Jānim Valbim, Dr.h.fiz.;

2.4. Dainuvītei Blūmai, Dr.ped.;

2.5. Andrim Brokam, Dr.fiz.;

2.6. Andrim Grīnfeldam, Dr. fiz.;

2.7. Andrim Kangro, Dr. fiz.;

2.8. Oskaram Zīdam, Dr. ped.

[LZP lēmums Nr. 2-4-3].

Satura rādītājs


VFR jaunā vēstnieka Reinharta Krausa vizīte LZA

Š. g. 26. martā LZA prezidents J. Stradiņš un viņa kolēģi no LZA Prezidija pieņēma jauno Vācijas vēstnieku Latvijā. Sarunā piedalījās arī LU Fizikas institūta zinātnisko projektu vadītājs O. Lielausis, kurš vada vairākus sadarbības projektus ar Vāciju un gatavojas sadarbībai ar Volkswagen rūpnīcu. J. Stradiņš informēja augsto viesi par notikušajām pārvērtībām LZA un Latvijas zinātnē, par Baltijas vāciešu — zinātnieku un kultūras cilvēku nozīmi Latvijas vēsturē un attīstībā.

R. Krauss pastāstīja, ka viņš iepriekš bijis vēstnieks Lietuvā, ka viņam ir juridiskā izglītība, ka viņa tēvs ir bijis starptautisko tiesību speciālists, kurš Gētingenā dibinājis juridisko augstskolu. Viņa tēvs lasījis arī lekcijas Rīgā, un par šo periodu R. Krauss gribot izzināt vairāk. R. Krauss pateicās J. Stradiņam par snieg tajiem interesantajiem faktiem par vācbaltu zinātnieku darbību Rīgā un Latvijā. Šie fakti tikšot izmantoti, gatavojot Vācijas prezidenta vizīti Rīgā š. g. pavasarī. R. Krauss piedāvāja nolasīt lekciju par Rilkes un citu vācu dzejnieku darbību, kuru lasījis arī Lietuvā. R. Krauss uzsvēra, ka, jau pavadot savā darbā nelielu lai ka periodu šeit, Rīgā, ir sapratis, cik sarežģīti veidojusies Latvijas vēsture, ka īpaši tā jāzina valsts politiķiem, jo ļoti bieži dažādu svarīgu valstisku lēmumu pieņemšanā vēstures procesiem ir liela nozīme. Daudz tika runāts par to, kā veicināt zinātnisko sadarbību. 1993. gada 20. aprīlī parakstīts Latvijas—Vācijas nolīgums par sadarbību kultūrā, kura ietver arī zinātni un izglītību. Š.g. septembrī sanāks šī līguma jauktā komisija, lai lemtu par tālāko sadarbību. R. Krauss izteica pārliecību, ka arī viņš piedalīsies komisijas darbā. Lai veicinātu Latvijas un Vācijas zinātnieku sadarbību un, ievērojot to, ka IZM ir atbildīga par minētās jauktās komisijas darbu un ka LZA ģenerālsekretārs A. Siliņš ir izglītības un zinātnes ministra padomnieks, LZA Prezidijs savā sēdē uzdeva A. Siliņam uzņemties koordinatora lomu starp LZA un IZM, lai noskaidrotu, kādi jauninājumi un papildinājumi būtu jāiekļauj minētajā starpvalstu līgumā.

Daina Šveica

Satura rādītājs


Latvijas mākslas vēstures materiālu meklējumi un atradumi Polijā

Darbā pie manas zinātniskās tēmas svarīga ir avotu un analoģiju materiāla apgūšana, kas glabājas Polijā. Plānojot savu komandējumu Latvijas Zinātņu akadēmijas un Polijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās apmaiņas programmas ietvaros, par tā pamatmērķi izvirzīju faktoloģiskā materiāla vākšanu par tēmu “Latgales 18. gs. arhitektūras un mākslas mantojums, tā analoģijas un vēsturiskais konteksts”. Darba gaitā saskaroties ar konkrēto informāciju, apgūstamās tēmas robežas paplašinājās un tika precizēti vairāki tematiskie loki: 1) Latgales 18.—19. gs. portrets Polijas kolekcijās; 2) Kurzemes hercogu mākslas kolekciju likteņi Polijā; 3) Latgales baroka laika sakrālās arhitektūras un tēlniecības konteksta parādības.

Materiālu vākšanai izmantoju vairākas Polijas dokumentu krātuves un muzeju fondus, ieteicamos darba virzienus jau savlaicīgi precizējot konsultācijās ar poļu kolēģiem.

Dokumentālo materiālu studijas veicu Galvenajā Seno aktu arhīvā Varšavā (dokumentu fondi: Varakļānu muižas īpašuma arhīvs, Varšavas Karalistes arhīvs (Kurzemes nodaļa)); Valsts arhīvā Zeļona Gurā, Silēzijā (fonds: Sagānas hercogu arhīvs). Ikonogrāfiskā materiāla izpētei izmantoju plašos Varšavas Nacionālā muzeja Ikonogrāfijas arhīva krājumus, Polijas ZA Mākslas institūta Fotogrāfiju un uzmērojumu nodaļas fondus, Pieminekļu Dokumentācijas centra arhīvu Varšavā un Zeļona Guras vojevodistes pieminekļu aizsardzības dienesta arhīvu.

Glezniecības darbu izpētei ar kolēģu atbalstu varēju piekļūt Varšavas Karaļa pils gleznu kolekcijai un Varšavas Nacionālā muzeja fondiem (Poļu glezniecības un Ārzemju glezniecības nodaļas). Pateicoties īpašai Mākslas institūta kolēģu gādībai, bija iespējams nokļūt K. Pulaska muzejā Varkā, kur glabājas Kurzemes hercoga portrets. K. Pulaskis, vēlākais Ziemeļamerikas neatkarības cīņu varonis, starp citu, pusaudža gados kādu laiku ir pavadījis Kurzemē, būdams pāžs hercoga galmā.

Tēlniecības analīzei nozīmīgu informāciju sniedza iepazīšanās ar Varšavas Nacionālā muzeja skulptūru ekspozīciju, kā arī augstvērtīgā Silēzijas skulptūru kolekcija Zeļona Guras muzejā un Varšavas un Zeļona Guras baroka laika baznīcu tēlnieciskās apdares apskate.

Paralēli strādāju arī bibliotēkās (Mākslas institūta bibliotēka un Nacionālā bibliotēka), apgūstot informāciju jaunākajos poļu kolēģu publicētajos pētījumos, kas diemžēl Latvijā nav pieejami (kaut arī nereti tajos tiek analizēti Latgales un Kurzemes pieminekļi). Svarīgi dati par Latgales pieminekļiem tika iegūti arī pārrunās ar poļu speciālistiem (Dr. habil. P. Paškevičs, Dr. habil. J. Kovaļčiks, Dr. habil. R. Brikovskis, mag. A. Baranovskis, mag. V. Boberskis — PZA Mākslas institūts; Dr. habil. M. Brikovska — Varšavas Politehnika; Dr. habil. J. Maļinovskis — Toruņas M. Kopernika universitāte; mākslas zinātnieces M. Ohņo un M. Plātere-Zīberga — Varšavas Nacionālais muzejs; L. Kaņa — Zeļona Guras muzejs, u. c.). Izmantojot iespēju, varēju iepazīties ar poļu kolēģu veidoto milzīgo un izsmeļošo parku vēsturei veltīto izstādi un glezniecības dižmeistaru darbiem. Mākslas vēsturnieku biedrība atrada par iespējamu pieaicināt mani speciālistiem domātā Rafaela un Ticiāna darbu apskatē, kurus Itālijas muzeji uz laiku atvēlējuši Polijai, apmaiņai pret slaveno Leonardo da Vinči gleznu “Dāma ar sermuliņu”.

Intensīvi strādājot un saņemot kolēģu labvēlīgu un ieinteresētu at balstu, trīs nedēļu laikā bija iespējams paveikt daudz. Brauciena rezultātā ir:

1) savākts apjomīgs dokumentu materiāls (izraksti un kopijas) par iepriekš minētajām tēmām (īpaši nozīmīga un plaša informācija tika atrasta par Kurzemes un Sagānas hercogu mākslas darbu krājumiem);

2) apzināti ikonogrāfiskie avoti un veikta vairāku Latgales un Kur zemes portretu gleznojumu atribūcija (tai skaitā — izmantojot Silēzijas arhīvā atrastās ziņas bija iespējams palīdzēt Varšavas Nacionālā muzeja kolēģiem viņu fondos esošo portretu izcelsmes atributēšanā);

3) apzināta jaunākā zinātniskā literatūra Latgales 18. gs. arhitektūras un mākslas mantojuma konteksta analīzei;

4) nostiprināti kontakti ar Polijas kolēģiem, saņemts piedāvājums tālākai Latgales un Kurzemes 17.—18. gs. mākslas mantojuma pētniecībai izmantot praktisku Polijas zinātnei paredzētu atbalstu.

Komandējuma laikā iegūtā informācija tiks izmantota vairākām zinātniskām publikācijām par Latvijas portreta vēstures un Kurzemes hercogu mākslas kolekciju veidošanās un likteņu jautājumiem (sadarbībā ar Rundāles pils muzeju), monogrāfijai par baroka laika tēlniecību Latgalē, kā arī referāta sagatavošanai š. g. oktobrī PZA Mākslas institūtā organizētai konferencei.

Dr. art. Rūta Kaminska,
Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece

Satura rādītājs


Latvijas zinātnieki ir uzņemti Eiropas Savienībā!!!

Profesori un zinātnieki, doktoranti,

jaunie cilvēki ar maģistra grādu, studenti,

radoši cilvēki no maziem un vidējiem uzņēmumiem (250 strādājošiem) un arī nesen zinātnē darbu zaudējušie aktīvie cilvēki!

Beidzot mums dota iespēja kā līdztiesīgiem gan domāšanas kvalitātes, gan finansējuma ziņā sacensties par darba vietām Eiropas Savienības vienotā zinātnes un tehnoloģiju attīstības darba tirgū un saņemt Eiropas līmeņa atalgojumu.

Eiropas Savienības (ES) Komisija februāra vidū ir iesniegusi ES Ministru Padomei apstiprināšanai lēmuma projektu par 11 ES kandidāt valstu, tai skaitā Latvijas, zinātnieku līdzdalību ES Piektajā Pētniecības un tehnoloģiju attīstības ietvara programmā (5-IP) ar tādām pat tiesībām un pienākumiem kā ES dalībvalstu zinātniekiem. Praksē tas nozīmē, ka Latvijas zinātnieki jau tagad var darboties kā līdztiesīgi ES dalībvalstu zinātnieku partneri, jo visi dokumenti un konkursu nolikumi jau ir sagatavoti, rēķinoties ar to, ka ES Ministru Padomes lēmums būs pozitīvs un tiks pieņemts tuvākā laikā. Ietvara programmas kā ES zinātnes un tehnoloģiju attīstības līdzekli paredz ES līguma 130f pants. Piektās ietvara programmas kopējais budžets ir 15 000 000 000 EURO un tā izsludināta uz laiku no 1999. gada līdz 2002. gadam.

Visas detaļas par 5-IP var izlasīt Internetā, ieejot ES datu bāzēs pēc adreses http: /www.cordis.lu. Par Latvijas 5-IP programmas aktualitātēm varēs lasīt Internetā lappusē http: //www.zinatne-5.lv. Konkursi uz pieteikšanos programmās tiks izsludināti, sākot ar 16.03.99., un pieteikšanās pirmā kārta ilgs līdz 16.07.99.

Laika nav daudz un jārīkojas tūlīt!

Nepalaidīsim garām šo iespēju! Apliecināsim savu prasmi strādāt un gatavosim kvalitatīvus projektus paši vai arī būsim radoši un godprātīgi partneri Rietumzemju zinātnieku projektos! Programma paver negaidīti daudz iespēju arī individuāliem projektiem (braucieni darba vizītēs pie kolēģiem, konferenču granti, iespējas strādāt ar lielas jaudas eksperimentālām iekārtām utt.).

Latvijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes gādību ir izveidota atbalsta grupa un 5-IP programmas Nacionālais kontaktpunkts. Informācija par to ir atrodama minētajā Interneta lappusē. Katrs zinātnieks, kurš jau domā par konkrētu līdzdalību, var saņemt papildus informāciju pa telefonu 7229727 vai vislabāk uzrakstot e-maila vēstuli uz adresi arnold@latnet.lv.

Nacionālā kontaktpunkta vad.
Arnolds Ubelis, Dr. Phys.

Satura rādītājs


KONKURSS

Valsts emeritēto zinātnieku padome izsludina konkursu 1999. gada otrā pusgada vakancēm.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendentam vai institūcijai, kas viņu ieteikusi, jāiesniedz padomei šādi dokumenti 2 eksemplāros:

* Attiecīgās institūcijas lēmums

* Pretendenta biogrāfija (Curriculum vitae) uz vienas lappuses

* Doktora diploma kopija

* Pretendenta zinātnisko darbu saraksts, kurā atsevišķi norādītas zinātniskās monogrāfijas. Šo sarakstu var aizstāt publicēta bibliogrāfija, kas papildināta ar jaunāko darbu sarakstu.

* Publicēto pretendenta izstrādāto mācību grāmatu un metodisko līdzekļu saraksts

* Pretendenta vadībā izstrādāto zinātnisko disertāciju un to autoru saraksts

* To starptautisko organizāciju saraksts, kuru darbā pretendents piedalās.

Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma pretendenta atbilstību vērtē pēc šādiem kritērijiem:

Zinātņu doktors vai habilitēts zinātņu doktors

Latvijā ieviestas nozīmīgas izstrādnes

Zinātniskā skola, kuru pārstāv pretendenta sagatavoti zinātņu doktori

Patenti un pārdotas licences

Augsts citējamības indekss

Sarakstītās monogrāfijas un/ vai mācību grāmatas

Publikācijas starptautiskos žurnālos

Ilgstoši sekmīgi vadīts liels zinātnieku kolektīvs (universitāte, institūts, laboratorija).

Dokumenti jāiesniedz 2 mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Dokumentus pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1, 235. kab.

pirmdienās plkst. 15.00—18.00, trešdienās plkst. 9.00—11.00

Padomes sekretāre Baiba Ādamsone (tel. 7220725).

* * *

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts

izsludina konkursu direktora vēlēšanām

Dokumenti (Curriculum Vitae, zinātnisko publikāciju saraksts) iesniedzami mēneša laikā pēc sludinājuma publicēšanas LU Latvijas vēstures institūta kancelejā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 1213. istabā).

Satura rādītājs


DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

Latvijas Universitātes 2. habilitācijas un promocijas padomes sēde notiks Cietvielu fizikas institūtā Ķengaraga ielā 8, 1. auditorijā š. g. 16. aprīlī.

— plkst. 10.00 —

U. Žagars (LU  AI)

aizstāvēs habilitācijas darbu “Zemes mākslīgo pavadoņu redzamā kustība” (satelītteleskopu precīzās vadības un kontroles metodes).

Recenzenti: prof. J.-R. Kalniņš, prof. V. A. Abalakins (Krievu, Pulkovas obs.), prof. Ž. Kovaļevskis (Francija).

— plkst. 13.00 —

U. Rogulis (LU  CFI)

aizstāvēs habilitācijas darbu “Defektu elektroniskās struktūras noteikšana ar EPR optiskās detekcijas metodēm izolatoru materiālos”.

Recenzenti: akad. J. Ekmanis, prof. P. G. Baranovs (Krievija, St. Pēterburga), Dr. habil. phys. L. Čugunovs.

Ar habilitācijas darbiem var iepazīties LUCFI bibliotēkā, Ķengaraga 8, 4. st.

* * *

1999. gada 23. aprīlī plkst. 14.00 LU Fizikas un matemātikas fakultātē (Zeļļu ielā 8, mācību korpusa 112. telpā) notiks LU Habilitācijas un promocijas padomes matemātikā atklāta sēde, kurā

Asilbeks Čekejevs

aizstāvēs habilitācijas darbu “Uniformās struktūras grupās un vienmērīgi ne pārtrauktie attēlojumi” matemātikas habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. hab. mat. A. Šostaks (LU), prof. V. Fedorčuks (MVU, Krievija), prof. M. Hušeks (Kārļa Universitāte, Čehija).

Ar habilitācijas darbu un tā kopsavilkumu iespējams iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

1999. gada 27. aprīlī plkst. 16.00 LZA Prezidija sēžu zālē (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā) notiks Filoloģijas nozares Valodniecības apakšnozares Habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā promocijas darbu filoloģijas grāda iegūšanai aizstāvēs

VINETA ERNSTSONE

par tēmu “Latviešu valodas slenga leksika”.

Recenzenti: Dr. habil. philol.prof. A. Bankavs, Dr. habil. philol. prof. Z. Ikere, Dr. h. c. philol. M. Stengrevica.

Ar disertāciju var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada  4. maijā  plkst.  15.00 LU  Tiesību  zinātņu  nozares habilitācijas  un  promocijas  padomes  atklātā  sēdē  Raiņa bulvārī 19, 362. telpā

TĀLAVS JUNDZIS

aizstāvēs habilitācijas darbu par tēmu “Mazo valstu drošības politika starptautiskajā kontekstā: teorija un Baltijas valstu pieredze” habilitētā politikas zinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. iur. J. Bojārs, Dr. habil. iur. D. A. Lēbers, Dr. habil. iur. E. Meļķisis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

* * *

1999. gada 5. maijā plkst. 13.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē Jelgavā, Lielā ielā 2, 221. telpā.

LĪGA PAURA

aizstāvēs promocijas darbu “Latvijas apstākļiem piemērota buļļu ciltsvērtēšanas modeļa izstrādāšana” lauksaimniecības doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. agr. J. Sprūžs (LLU), Dr. habil. agr. A. Cālītis, Dr. agr. J. Nudiens (LLU ZC).

Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā Lielā ielā 2.

* * *

1999. gada 18. maijā Raiņa bulv. 19, 12. auditorijā LU Astronomijas un fizikas nozaru habilitācijas un promocijas padomes atklātās sēdēs

plkst. 14.30

Dr. phys. MĀRTIŅŠ BALODIS (LU CFI)

aizstāvēs habilitācijas darbu “Retzemju pārejas apgabalu nepāru-nepāru kodolu pētījumi”.

Recenzenti: Dr. habil. phys. Františeks Bečvaržs (Kārļa Universitāte, Prāgā), Dr. habil. phys., prof. Kestutis Makariūnas (Fizikas institūts, Viļņā), Dr. habil,. phys., prof. Ruvins Ferbers (LU FMF);

plkst. 16.30

Dr. phys. VALĒRIJS BONDARENKO (LU CFI)

aizstāvēs habilitācijas darbu “Telūra un bārija kodolu struktūras pētījumi”.

Recenzenti: Dr. habil. phys., prof. Kestutis Makariūnas (Fizikas institūts, Viļņā), Dr. habil. phys. Juris Tambergs (LU CFI), Dr. habil. phys. Roberts Damburgs (LU FMF ASI).

Ar promocijas un habilitācijas darbiem var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

LU Astronomijas un fizikas nozaru habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 23. marta sēdē piešķīra Dr. phys, zinātnisko grādu lāzeru fizikas un spektroskopijas apakšnozarē LU FMF Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniekam AIGARAM EKERAM par promocijas darbu — zinātnisku rakstu sēriju “Enerģijas pārdeves un jonizācijas procesi sārmu metālu molekulu un atomu sadursmēs”.

Balsošanas rezultāti: par — 9, pret — nav, nederīgu biļetenu nav.

Satura rādītājs


Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

 

Pēdējās izmaiņas: 1999.gada 8. aprīlī