Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1999. gada  24. maijs: 10 (176)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Latvijas Zinātņu akadēmijai

Par augstākās izglītības valsts budžeta finansējumu

Izglītības un zinātnes ministrija vienmēr ir atbalstījusi un centusies veicināt augstākās izglītības attīstību Latvijā. Bez šaubām, šodien sāpīgs ir augstākās izglītības finansējuma jautājums, kuru lielā mērā nosaka Latvijas tautsaimniecības attīstība un iekšzemes kopprodukta ikgadējais pieaugums.

Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1999. gadā augstākajai izglītībai ir 0,7% no iekšzemes kopprodukta, bet turpmākos gados šim finansējumam vajadzētu pieaugt vismaz līdz 0,9% – kā tas bija 1995. gadā. Izglītības un zinātnes ministrija stingri aizstāvēs šāda lieluma budžeta pieprasījumu augstākajai izglītībai.

Ministrija plāno 2000. gada valsts budžeta projektā aizstāvēt Augstākās izglītības padomes izstrādāto priekšlikumu par valsts budžeta finansēto studentu skaitu pieaugumu par 4%. Bez tam 2000. gada valsts budžeta projektā līdzekļi tiks pieprasīti profesoru atalgojumiem, augstskolu bibliotēku bāzes sakārtošanai un citiem pasākumiem.

Paldies par Jūsu ieinteresētību augstākās izglītības un zinātnes attīstībā! Ceram uz jūsu atbalstu programmas “Augstākā izglītība” un “Zinātne” valsts budžeta finansējuma pamatošanā un aizstāvēšanā.

Ministrs J. Gaigals

Š. g. 14. maijā Rīgas latviešu biedrības Zelta zālē pulcējās Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi un Rīgas latviešu biedrības aktīvisti, jo Latvijas Zinātņu akadēmija bija izsludinājusi savu pilnsapulci (kopā ar Rīgas latviešu biedrību), kas veltīta Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšanas 130. gadadienai un latviešu ortogrāfijas 90. gadadienai. Kā zināms, LZA un RLB saista sadarbības līgums, noslēgts mūsu kultūras spožās zvaigznes un akadēmijas goda locekļa nelaiķa Pētera Pētersona laikā. Jaunais RLB priekšsēdis Jānis Streičs ir ne tikai gandarīts par šo sadarbību, bet sper soli tālāk – atjauno Rīgas latviešu biedrības Zinību komisiju ar tās zināšanu popularizēšanas sūtību un aicina akadēmijas locekļus un arī citus zinātniekus aktīvi tajā ņemt dalību.

Pilnsapulcē tika sveikts valodnieks Jānis Kušķis kā pirmais kopējās LZA un RLB balvas – Kārļa Mīlenbaha balvas – laureāts. Jāni Kušķi pazīstam kā “vispiekasīgāko” valodnieku, kurš Latvijas radio programmās un presē nemitīgi apkaro latviešu valodas neprašas un kropļotājus. Tā kā K. Mīlenbaha balva paredzēta par devumu latviešu valodas kopšanā, tad tā nonākusi īstajās rokās, par ko liecināja arī kuplais sveicēju pulks ar vēl kuplākiem ziedu pušķiem.

Par RLB Zinību komisiju kā LZA priekšteci runāja LZA prezidents un zinātnes vēstures pētnieks Jānis Stradiņš, par RLB devumu literatūrā, valodniecībā un ortogrāfijas izveidē – akadēmiķe Aina Blinkena, par RLB Zinības komisiju un tās vasaras sapulcēm – akadēmiķis Viktors Hausmanis (līdz ar ierosinājumu atjaunot ne tikai Zinību komisiju, bet arī vasaras sapulces), par RLB devumu latviešu etnogrāfijā – akadēmiķis Saulvedis Cimermanis. RLB priekšsēdētāja vietnieka Edgara Mucenieka stāstījumu par RLB mūsdienās un tās veikumu humanitāro zinātņu popularizēšanā brīnišķīgi ilustrēja pilnsapulces muzikālā daļa – konkursa “Talanti Latvijai” laureātu priekšnesumi, kas izpelnījās ne tikai vētrainus parasto klausītāju aplausus, bet arī LZA goda locekļa Imanta Kokara sajūsmu.

Z. Kipere

ATKLĀTA VĒSTULE

Nacionālo minoritāšu Augstajam komisāram
Maksam van der Stūlam

Kopijas:
LR Saeimai
LR Ministru Kabinetam

Jūsu Ekselence!

Latvijas Republikas Saeimā patlaban apspriež jauno valsts valodas likumu. Ar šo likumu tiks izlemts latviešu valodas liktenis nākotnē – vai nu latviešu valoda atgūs pilnīgas valsts valodas funkcijas ar pilnām tiesībām visās valodas jomās, vai arī atdos savu vietu citām valodām.

Joprojām latviešu valodu visvairāk apdraud pārmērīgi plašais krievu valodas lietojums Latvijā, jo padomju okupācijas laikā Latvijā tika iepludināti vairāk nekā miljons iedzīvotāju no citām PSRS republikām, kuri latviešu valodu neprata un arī necentās mācīties. Šādu stāvokli balstīja tālaika politiskā situācija un PSRS ideoloģija.

Lai latviešu valodai juridiski piešķirtu vismaz līdzvērtīgas tiesības ar krievu valodu, 1989. gadā tika pieņemts Latvijas PSR Valodu likums. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas šajā likumā pieņēma grozījumus, kas krievu valodai vairs neatstāja priekšrocības pret pārējo Latvijas tautu valodām. Par vienīgo lietvedības valodu Latvijā tika noteikta latviešu valoda, un no visiem iestāžu, organizāciju un uzņēmumu darbiniekiem tika prasīta latviešu valodas prasme vismaz tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai. Tas radīja asus protestus šovinistiski noskaņotos nelatviešu, īpaši krievu, iedzīvotājos, kuriem vajadzēja atteikties no līdzšinējām lingvistiskajām privilēģijām. Nepieņemama viņiem šķiet prasība lietot valsts valodu arī privātās uzņēmējdarbības lietvedībā un publiskajā saskarsmē. Diemžēl šādu viedokli atbalsta arī Jūsu ieteikumi.

Ar likumprojektu iepazinušies arī citi kompetenti starptautiski eksperti, kā Starptautiskās valodu likumu akadēmijas ģenerālsekretārs, Briseles Eiropas studiju institūta prezidents, Eiropas minoritāšu koncepcijas autors Ivo Pēterss (Yvo Peeters), kas Latvijas Valsts valodas likumu atzinuši pat par labāku nekā dažu citu Eiropas Savienības valstu valodas likumi.

Lingvistisko tiesību pamatideja ir aizsargāt valodu no izzušanas un runātājus no ligvistiskās asimilācijas. Jāņem vērā, ka Latvijā ir unikāla situācija, kad pamatnācija okupācijas seku rezultātā tikai nedaudz pārsniedz pusi valsts iedzīvotāju skaita.

Tāpēc Latvijas Radošo savienību padome, kas pārstāv vairāk nekā 5000 biedru no 11 radošajām savienībām, vērš Jūsu uzmanību uz to, ka atteikšanās no prasības lietot valsts valodu publiskajā saskarsmē un lietvedībā privātajā uzņēmējdarbībā noteikti pasliktinās latviešu valodas situāciju un var novest līdz tās izzušanai.

Valodas likumam jānodrošina valsts iedzīvotāju saprašanās un jādod iespēja pamatnācijas valodai savā dzīves telpā pastāvēt un attīstīties, tautai veidot savu nacionālo kultūru kā visas cilvēces kultūras daļu.

Rīga,
04.05.1999.

notiks ceturtdien, 1999. gada 10. jūnijā plkst. 13.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas kinozālē (Akadēmijas laukumā 1, 3. stāvā).

Aicināti visi Latvijas Zinātnieku savienības biedri un interesenti.

Lūdzam samaksāt biedru maksu par 1999. gadu, kā arī par iepriekšējiem gadiem, ja ir parāds.

LZA un LLMZA 1999. gada 7. maija sēdes

“Veselīgs uzturs”

Noklausījušies un apsprieduši Z. Zariņa, M. Beķera un D. Kārkliņas, A. Jemeļjanova, O. Stengrēvica referātus, LZA un LLMZA sēdes dalībnieki konstatē un rekomendē:

1. Mūsdienīgas uzturzinātnes atziņas ļauj izvēlēties atkarībā no vecuma, fiziskās un garīgās slodzes, kā arī slimību rakstura cilvēka organisma vajadzībām un veselīgai attīstībai atbilstošas diētas, pamatā izmantojot augu un dzīvnieku izcelsmes produktus. Latvijas iedzīvotājiem visumā uzturā jāsamazina tauki, sevišķi atgremotāju dzīvnieku, un jāpalielina augu eļļu, dārzeņu, augļu un ogu īpatsvars; nedrīkst orientēties tikai uz vidējām rekomendētām normām, bet jāpiemēro individuāls uzturs.

2. Latvijas lauksaimniecības sistēmā, izmantojot vietējos resursus, ir iespējams saražot veselīgam dzīves veidam atbilstošus pārtikas produktus visiem valsts iedzīvotājiem. Nav pieļaujama turpmāka lauksaimnieciskās ražošanas lejupslīde. Valdībai nekavējoši jānodrošina vietējo pārtikas produktu tirgus aizsardzība, atbilstoši ES prasībām, un aktīvi jāstimulē pašmāju veselīga uztura ražotāji, īpaši popularizējot Latvijas preces.

3. Veidotā pārtikas produktu kontroles sistēma ir orientēta uz produktu kvalitātes pamatrādītāju un kaitīgo piemaisījumu noteikšanu, atbilstoši Eiropas standartiem. Taču pārtikas drošuma kontroles institūcijām vēl jāpastiprina prasības attiecībā uz veselībai bīstamiem ķīmiskajiem vai bioloģiskajiem piesārņotājiem pārtikas produktos.

4. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad daļa iedzīvotāju nav nodrošināta ar iztikas minimumu, valdībai ir jāparedz steidzami pasākumi lētu, bet pēc uzturvērtības sabalansētu pārtikas izstrādājumu ražošanas stimulēšanai un subsidēšanai. Viena no iespējām – sociālo pabalstu palielināšana visnenodrošinātākajiem, pirmkārt, lielģimenēm.

5. LZA, LLMZA un universitāšu zinātnieki sadarbībā ar attiecīgu ministriju un pārtikas ražošanas speciālistiem ir iesaistījušies veselīgu uzturlīdzekļu tehnoloģiju izstrādē. Ir nepieciešams radīt vairāk veselīgu pārtikas izstrādājumu, kas būtu pieejami plašiem iedzīvotāju slāņiem, īpaša uzmanība veltāma augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību un minimālu holesterīna saturu. Nozīmīgs virziens pārtikas produktu ražošanā Latvijā varētu būt funkcionālie uzturlīdzekļi kā diētisko šķiedru, t. sk. šķīstošās šķiedras – glikāna, probiotiķu, prebiotiķu, polinepiesātināto taukskābju un antioksidantu avoti. Pirmo polifunkcionālas dabas diētisku produktu – Auzu bio-lakto pēc zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas sēdes laikā prezentēja A/s Rīgas piena kombināts.

6. Lai katrā ģimenē veidotos sapratne par veselīgu uzturu, būtu vēlams uzturmācību mācīt, jau sākot ar pamatskolu.

7. Šīs sēdes materiālus ieteicams publicēt presē un popularizēt pa radio un TV. Sēdes lēmumu nosūtīt LR Zemkopības, Labklājības, Izglītības un zinātnes, kā arī Ekonomikas ministrijām.

Š. g. 21. un 22. maijā Aknīstē, Sunākstē un Viesītē notika pirmais Sēlijas kongress, kuru organizēja Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, Lietuvas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, Aknīstes un Viesītes pilsētu domes un Sēlijas asociācija.

20. maijā Sēlijas kongresa ieskaņā Aknītē Lietuvas Zinātņu akadēmijas pētnieki tikās ar lietuviešu kopienu, tika atklātas vairākas izstādes, to skaitā izstāde par Lietuvas sēļiem.

21. maijā Aknīstē runāja par Sēliju un sēļiem Latvijā un Lietuvā, bet 22. maijā Sunākstes baznīcas kapos pieminēja Stenderu dzimtu un Sunākstes baznīcā iesvētīja Sēlijas karogu.

Tiekas Baltijas valstu zinātņu akadēmiju

Sēdi atklāja LZA prezidents J. Stradiņš, kurš informēja par to, kā tiek sagatavota ikgadējā Baltijas valstu ZA vadību tikšanās (šogad – Rīgā), kura notiks vienlaicīgi ar atjaunoto VI Baltijas valstu intelektuālās sadarbības konferenci.

Īsumā apkopojot sēdes norisi un iegūto informāciju, jāsecina, ka:

LZA aktīvāk darbojas starptautiskajās organizācijās un tās Starptautiskā daļa uzņemas arī dažādu projektu īstenošanu;

divpusējo zinātnisko sakaru jomā visveiksmīgākā ir Igaunijas ZA, kura gada laikā īsteno zinātnieku apmaiņu vismaz trīs reizes lielākā apjomā nekā pārējās Baltijas valstu ZA.

Igaunijas ZA noslēgusi – 22, Lietuvas ZA – 24 un Latvijas ZA – 22 divpusējos zinātniskos sadarbības līgumus.

1999. gadā:

Igaunijas zinātnieki ārzemēs strādājuši 1316 dienas un ārzemnieki Igaunijā – 1051 dienu, Lietuvas zinātnieki ārzemēs – 624 dienas, ārzemnieki Lietuvā – 295 dienas, Latvijas zinātnieki ārzemēs – 457 dienas un ārzemnieki Latvijā – 166 dienas.

LZA un Lietuvas ZA, atšķirībā no Igaunijas ZA, nav speciāla, plānota finansējuma sadaļa akadēmiju gada budžetos, kura paredzēta starp tautiskajai sadarbībai, īpaši izdalot divpusējo starptautisko sadarbību. Visplašākā apmaiņa Lietuvas ZA ir ar Poliju un Ungāriju, Igaunijas ZA ar Somiju un Ungāriju, kura sasniedz gandrīz pusi no zinātnieku apmaiņas braucieniem gada laikā.

Igaunijas ZA Starptautiskā daļa nodarbojas g. k. tikai ar divpusējo zinātnisko sakaru veicināšanu.

Jāatzīmē, ka Igaunijas ZA kopējais finansējums 1998. gadā bija 533 000 LVL, kas ir 4,5 reizes lielāks par LZA 1998. gada budžetu.

No 1998. gada Igaunijas ZA finansējums ietverts Igaunijas Izglītības ministrijas budžeta speciālā sadaļā, kura paredzēta tikai Igaunijas ZA. No 1999. gada Igaunijas ZA saņems arī speciālu finansējumu 7000 LVL apjomā no Igaunijas Izglītības ministrijas, lai apmaksātu Igaunijas zinātnisko biedrību ikgadējās biedru maksas starptautiskajās organizācijās.

Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas ZA, Igaunijas ZA ir speciāls finansējums divpusējai starptautiskai darbībai, kas sastāda 20 000 LVL. No 1999. gada Igaunijas ZA saņem arī speciālu finansējumu – 10 000 LVL no Igaunijas Izglītības ministrijas Zinātnes kompetences padomes (Science Competence Council), kuras priekšsēdētājs ir IZA prezidents J. Engelbrehts, lai segtu ceļa izdevumus zinātniekiem, kuri jaunāki par 40 gadiem.

Neskatoties uz augsto ikgadējo dalības maksu (20 000 USD), 1998. gada beigās Igaunijas ZA iesniegusi lūgumu Eiropas Zinātnes fondam (European Science Foundation) uzņemt to šajā institūcijā, lai varētu piedalīties tā starptautiskajās programmās.

Top “20. gadsimta Latvijas vēsture”

Pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas līgumam ar Britu akadēmiju par zinātnieku savstarpējās apmaiņas braucieniem, no š. g. 15. februāra līdz 15. martam bija iespēja uzturēties Londonā un vākt materiālus “20. gadsimta vēsturei”. Tas tika darīts Lielbritānijas lielākajā arhīvā (Public Record Office), kas pazīstams ar pārdomātu un lasītājiem pretimnākošu darba organizāciju. Arhīvs strādā sešas dienas nedēļā (arī sestdienās) un tiek plaši apmeklēts. Lasītājiem ir nodrošināta ātra apkalpošana (pasūtītās lietas tiek saņemtas jau pēc 20—30 min.), taču no viņiem tiek prasīta stingra noteikumu ievērošana darbā ar izsniegtajiem materiāliem.

Šoreiz galveno uzmanību veltīju Latvijas un Lielbritānijas attiecībām starpkaru periodā. Par šo laiku minētajā arhīvā glabājas plašs materiālu pasīvs, kopumā aptverot visas trīs Baltijas valstis. Bez sūtņu ziņojumiem un ikgadējiem pārskatiem interesi izraisa militāro atašeju, tāpat konsulu vēstījumi, ziņas par abpusējiem ekonomiskajiem sakariem u. tml. materiāli. Daļa no diplomātiskās sarakstes publicēta, un šis darbs tiek turpināts. Pakāpeniski tiek atslepenoti un nodoti vēsturnieku vērtējumam dokumenti ar valstiski svarīgu nozīmi (personīgi gadījās turēt rokās dažus 1996. gadā atslepenotos, tiesa, ar Latviju praktiski maz saistītus dokumentus par Lielbritānijas—PSRS attiecībām). Šai ziņā pēc 2000. gada var gaidīt ne mazums jauna, jo daļa no svarīgākās dokumentācijas, īpaši par Otro pasaules karu un sekojošiem gadiem, vēl nav pētniekiem pieejama. Taču ar iegūto materiālu varu būt apmierināts, jo tas ievērojami papildinās avotu bāzi “20. gadsimta Latvijas vēstures” nākamajam — 2. sējumam.

Tomēr, atšķirībā no pirmā uzturēšanās laika Londonā 1995. g. no galē, galveno uzmanību pievērsu perspektīvā plānojumam darbam pie minētās grāmatas 3. sējuma (iespējamas nodaļas par Latvijas jautājumu starptautiskajā politikā Otrā pasaules kara gados un vispār — starptautiskās diplomātijas jautājumiem pēc 1940. gada). Iepazītie britu diplomātijas dokumenti parāda Lielbritānijas attieksmi pret Baltijas valstu jautājumu pēc Baltijas valstu neatkarības zaudēšanas, skarot šos jautājumus īpaši Lielbritānijas—PSRS attiecību, Rietumu demokrātisko lielvalstu (ASV un Lielbritānijas) 1941. gada augustā pasludinātās “Atlantijas hartas” deklarēto principu un pēckara starptautiskās politiskās sistēmas (t. s. “Jaltas—Potsdamas sistēmas”) izveidošanas kontekstā. Turpinot pētīt “Baltijas jautājumu” starptautiskajā politikā kara gados, paplašināju to avotu bāzi, kuru biju sācis izmantot, piedaloties nodaļas “Latvijas valsts okupācijas gados (1940—1991)” uzrakstīšanā nesen iznākušajā grāmatā “Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918—1998” (Rīga: Nordik, 1999). Iesāktais izpētes darbs būtu nākotnē turpināms, pētot minēto jautājumu turpmāko attīstību pēc Otrā pasaules kara beigām.

Tādējādi iepazinos ar daļu no britu dokumentiem, kas atspoguļo tieši Lielbritānijas puses viedokli Latvijai svarīgos ārpolitiskos jautā jumos. Arhīvā turpināju iepazīties arī ar fondu katalogiem un arhīva bibliotēkā — ar uzziņu literatūru par ārpolitiskiem jautājumiem. Darbs arhīvā deva arī iespēju turpināt iepazīties ar arhīva darba organizāciju kopumā (arī — izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi) un iegūt plašu informāciju par tā darbības metodēm.

Diemžēl neizdevās īstenot ieplānoto ieceri strādāt Britu bibliotēkā, jo tā bija ilgāku laiku slēgta bibliotēkas darbinieku streika dēļ. Neizdevās īstenot dažas idejas lasīt materiālus, kuri acīmredzot ir ērti pieejami tikai Britu bibliotēkā. Tomēr tās vietā vērtīgs bija darbs Londonas universitātes Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas (School of Slavonic and East European Studies, University of London) bibliotēkā, tajā iepazinos ar Rietumvalstīs un pēdējos gados Krievijā izdoto zinātnisko literatūru par PSRS un Krievijas Federācijas iekšējo un ārējo politiku, starptautiskās diplomātijas un tās vēstures jautājumiem.

No pamatdarba brīvajā laikā centos izmantot iespēju klātienē iepazīties ar Londonas ievērojamākajām vietām, savukārt mēnesi ilgais Londonā pavadītais laiks deva iespēju turpināt sīkāk iepazīties ar lielpilsētu, izjust tās dzīves ritmu, skaistumu un dažādību. Izmantoju iespēju vākt un iegādāties dažādus informatīvus materiālus par Lielbritānijas un Londonas ievērojamākajām vietām.

Kontaktus un sadarbību ar Britu akadēmijas pārstāvjiem vērtēju kā sekmīgu un ļoti pretimnākošu, kā arī organizatoriskā ziņā teicami īstenotu, radot labus apstākļus dzīvei un darbam Londonā. Noteikti būtu nepieciešams turpināt sadarbību ar Britu akadēmiju apmaiņas braucienu veidā.

Kopumā zinātniskās apmaiņas braucienu uz Londonu vērtēju kā sekmīgu un ļoti rezultatīvu, braucienam nosprausto mērķi — par visumā īstenotu.

A. Lerhis,

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Britu akadēmijas zinātnieku apmaiņas līguma ietvaros tika veikts pētnieciskais darbs Britu bibliotēkā Londonā. Darbam šajā literatūras krātuvē bija izvirzīti vairāki mērķi: salīdzinoši analizēt britu kalendāru (kalendāru angļu valodā) saturu un noformējumu; pētīt britu zinātnieku darbus kalendārniecībā un britu kalendāru bibliografēšanas metodes; apzināt Britu bibliotēkas fondos esošos latviešu kalendārus (apskatāmā britu un latviešu kalendāru hronoloģija — no pirmā iespiestā kalendāra līdz 1919. gadam). Izpēte tika veikta atvēlētā laika robežās, izskatot uzziņu literatūru un iespiesto Britu bibliotēkas kataloga daļu brīvpieejas fondā, kā arī atlasot un pasūtot izdevumus no bibliotēkas elektroniskā kataloga. Kopumā analizēti 65 britu kalendāri (izdoti laikā no 1555. līdz 1919. gadam), 15 monogrāfijas un raksti britu kalendārniecībā, 6 apjomīgi literatūras reģistri (15.—19. gs. iespieddarbu rādītāji). Bibliogrāfiski aprakstīti 34 Britu bibliotēkas fondos atrastie latviešu kalendāri.

Iepazīstoties ar minētajiem materiāliem, jāsecina, ka britu zinātnieku pētījumos ir pievērsta padziļināta uzmanība gan pirmā kalendāra problēmai un kalendāru attīstības vēsturei (laikam ritot, tiek atrasti aizvien jauni kalendāru fragmenti, izteiktas jaunas hipotēzes, kas labo un papildina iepriekšējos secinājumus), gan terminoloģijai, kas lietota kalendāru kā iespieddarbu apzīmēšanai.

Apzinot britu kalendārus de visu, to reģistrus un monogrāfijas kalendārniecības vēsturē, noskaidrots, ka šiem iespieddarbiem ir bijusi nozīmīga vieta britu drukāto darbu hierarhijā. Kalendāru popularitāte, iespējams, visciešāk ir saistāma ar to tematisko daudzveidību un praktisko pielietojumu, kā arī ar sastādītāju, iespiedēju un grāmattirgotāju lielo aktivitāti kalendāru reklamēšanas, drukāšanas un izplatīšanas jomā. Analizētās monogrāfijas, faksimili un transkripcijas ar komentāriem rada pilnīgu priekšstatu gan par senākā laika britu kalendāru vizuālo noformējumu, saturu, sastādītājiem, iespiedējiem, izplatītājiem, gan arī par to pašreizējo atrašanās vietu. Bibliogrāfijās bieži sastopamas atsauces uz konkrētiem aprakstu numuriem lielajos literatūras reģistros, kuri ir zināmi daudziem literatūras zinātniekiem un kuros kalendāriem veltītas atsevišķas nodaļas.

Latvijā sistemātiska latviešu kalendāru reģistrēšana sākta tikai 1920. gadā, tādēļ pētniekiem un citiem interesentiem nav apkopojošas informācijas par latviešu kalendāru sākotni un attīstību, par to saturu un vietu lietotāju sadzīvē, kā arī nav pilnīga latviešu kalendāru reģistra.

Izveidot latviešu kalendāru bibliogrāfēšanas metodoloģiju, sastādīt latviešu kalendāru (no pirmā izdevuma līdz 1919. gadam) bibliogrāfiju, raksturot kalendāru saturisko daudzveidību, veidojot pamatu tālākajiem pētījumiem daudzās zinātņu nozarēs, — šāds mērķis ir darbam, kas pašlaik tiek veikts Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Veicot šo darbu, būtiska ir britu literatūrzinātnieku pieredze un kalendārniecības jomā paveiktais, kas tika analizēts un pētīts Britu bibliotēkā.

Vēlos izteikt pateicību Latvijas Zinātņu akadēmijai un Britu akadēmijai par sniegto atbalstu un ieinteresētību.

Līga Krūmiņa

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas
Zinātniskās bibliogrāfijas nodaļas vadītāja

Trīs kroņu zemē

Desmit dienu ilgajā pieredzes papildināšanas apmeklējumā orientējos galvenokārt uz Valsts Antikvariāta Pārvaldes struktūras iepazīšanu un šīs visaptverošās institūcijas teicamā arhīva un bibliotēkas izmantošanu. Ar Dr. G. Trotciga kunga ieteikumu radās iespēja iepazīties ar Zviedrijas kultūras pieminekļu restaurācijas dienestu administratīvo un praktisko darbību, pieminekļu aizsardzības sistēmas tradīcijām, principiem un darbu konkrētu arhitektūras ansambļu uzturēšanā, kopšanā un atjaunošanā. Tika ievadītas sarunas par starptautiski koordinēta projekta veidošanu Cēsu Sv. Jāņa baznīcas konservācijas, sienu izolēšanas un mitruma aizsardzības problēmu novēršanai.

Sadarbībā ar Zviedru Institūtu bija iespējams koordinēt četru karaļu portretu kopiju izgatavošanu Rīgas Melngalvju namam pēc Zviedrijā atrodošamies oriģināliem, kā arī saņemt gleznošanai nepieciešamā platuma audeklu, kāds Latvijā un Baltijas valstīs nav pieejams.

Uzturēšanās Zviedrijā ļāva saskaņot Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumu programmas atsevišķas norises, kas 2001. gada vasarā izpaudīsies kā Kara arhīva, Karaliskās bibliotēkas un Armijas muzeja materiālu izstādes Rīgā.

Tiekoties ar Latvijas vēstniecībai Zviedrijā tuvinātām autoritatīvām personībām no zviedru zinātnieku vidus, bija iespējams vienoties par kopīgi veidojama rakstu krājuma “Trīs kroņi – Trīs Zvaigznes” saturu un ievirzēm. Šim starptautiskas zinātniskās sadarbības produktam zinātnisku rakstu formā paredzama Baltijas jūras baseina zemju un valstu kultūrvidi analizējoša, kā arī popularizējoša funkcija.

Par starptautisku sadarbību un zinātnisku atbalstu paldies Zviedrijas Karaliskajai Humanitārajai akadēmijai ar tās līdzstrādniekiem, bet par morālu stiprinājumu – sirsnīga pateicība akadēmiķim J. Stradiņam un Starptautisko sakaru daļai Dr. D. Šveicas kundzes personā.

LATVIEŠU VALODA EIROPĀ

Ik gadus kādā no Eiropas pilsētām notiek starptautiskās redakcijas sēdes, kurās apspriež kārtējā EVA sējuma materiālus. Šogad šāda sēde notika Maltas salā – Eiropas vistālāko dienvidu valstī, kuras valsts valoda ir maltiešu valoda, kas īpatnēji apvieno indoeiropiešu un arābu valodu iezīmes: rakstībā izmantots latīņu alfabēts, bet leksikā un gramatikā ir elementi kā no arābu, tā ģeogrāfiski tuvās itāliešu valodas, kā arī no citām valodām. Sēdēs piedalījās valodnieki no Nīderlandes Karaliskās mākslu un zinātnes akadēmijas, Latvijas, Dženovas, Florences, Edin burgas, Varšavas, Grenobles, Trondheimas, Upsalas, Turku, Bambergas un Marburgas universitātēm, Franču valodas etimoloģijas centra, Spānijas Zinātnes ieguldījumu augstākās padomes, Slovēnijas un Igaunijas valodas institūtiem, kā arī no Ņufaundlendas universitātes. Tika apspriesti materiāli EVA sestajam sējumam un nosprausti uzdevumi turpmākam darbam.

Katrā atlantā iekļautā jēdziena nosaukumi iezīmēti vienā vai vairā kās kartēs un aprakstīti komentāros, kas raksturo nosaukuma cilmi, motivāciju vai semantiskās un stilistiskās īpatnības. Šajā sesijā noklausījā mies informāciju par jēdzienu ‘tomāts’, ‘ragana’, ‘griķi’, ‘90’ un ‘kurkulis’ nosaukumiem, par kuriem referēja J. Sjatkovskis (Polija), R. Kaprini (Itālija), G. Frankoni (Spānija), A. Timuška (Latvija) un J. Bērnss (Nīderlande). Tā parādīja jēdzienu nominācijas daudzveidīgo motivāciju, piemēram, jēdziena ‘tomāts’ nosaukumos tomate, pomate, pomidor, patri džan u. c. dominē asociācija ar ābolu un spilgto krāsu (paradīzes ābols, sarkanābols, zelta ābols, sarkanauglis); ragana dažādās valodās tiek saistīta ar spēju redzēt (baltu, slāvu, īru valodās), skandināvi to dēvē par troļļu karalieni vai rūnzini, u. tml. Dažas nominācijas rāda ļoti sarežģītu pamatojumu, piemēram, jēdzienu ’90’, ko latviešu valodā izsaka ar vādu deviņdesmit (_{'f2i desmiti), velsieši motivē kā 10+4x20.}

Sesijas organizētājs Maltas Junioru koledžas profesors Džo Zammits Čantars bija parūpējies, lai viesi varētu iepazīties ar Maltas un tuvējās Gozo salas dabu un vēstures un kultūras pieminekļiem, kas liecina par 5000 gados krātajām vērtībām Hagara Kvima un Mnajdras neolīta tempļiem, Nacionālo Arheoloģijas muzeju, Sv. Džona (Jāņa) katedrāli, Nacionālo bibliotēku u. c. Pārsteidza klinšaino salu iemītnieku panākumi, atkarojot akmens un klinšu laukos pa laukumiņam zemes, kur audzēt vīnogas, zemenes vai citronus un apelsīnu kokus, iekopt puķu dārzus, īpaši Lijas pilsētas pasakainos Sv. Antonija dārzus, kur atrodama arī Maltas Prezidenta rezidence. Bija neparasti redzēt, ka augi, kas Latvijā pazīstami kā dārza vai istabas puķes, tur aug savvaļā – košās un daudzkrāsainās gerānijas, lauvmutītes, kliņģerītes, Ķīnas roze u.c. No asajiem Vidusjūras vējiem nelielos lauciņus pasargā milzīgu opunciju dzīvžogi vai, dārzu ierīkojot, izlauztā smilšakmens grēdas.

Lai arī Malta mūsu skatījumā ir dienvidu zeme, kurā cerējām krietni sasildīties pēc mūsu aukstās ziemas, tur vēl stipri bija jūtama tikko aizvadītās ziemas elpa un skarbais vējš bieži lika justies kā Latvijā mūsu vēsajā pavasarī. Tomēr iespaidi par padarīto un redzēto palikuši vissiltākie.

Šā gada februārī Latvijas Universitāte organizēja 57. zinātnisko konferenci, kas bija veltīta LU astoņdesmitgadei un kurā pēc ilgāka pārtraukuma atkal darbojās medicīnas sekcija. Darbs sekcijā bija organizēts sekojoši: sēdes pirmajā daļā referātus lasīja LU Medicīnas fakultātes darbinieki, kā arī Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta zinātnieki.

Sēdes otrā daļa bija ieplānota ar noteiktu mērķi — kā Latvijas Zinātnes padomes pētījumu programmas Nr. 12 “Veselība un apkār tējā vide, infekciozie un citi riska faktori Latvijā” atskaites konference.

Ievadā programmas vadītāja prof. A. Žilēvica pastāstīja par programmas izveidošanas vēsturi un īsi to raksturoja. Programmas pieteikums iesniegts Latvijas Zinātnes padomei 1996. gada rudenī un tā apstiprināta laika posmam 1997.—2001. g. Par pirmo programmas atskaites punktu uzlūkojams Pasaules 3. latviešu ārstu kongress, kas notika Rīgā 1997. gada 25.—26. jūnijā. Kongresā tika nolasīti 14 referāti, kuros atspoguļojās programmā izvirzītā tematika un pirmie iegūtie rezultāti.

1998. gada 26.—27. maijā Rīgā notika starptautiska konference “Vīrusu infekcijas, kas izplatās ar asinīm”, kuru organizēja A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts un kurā tika nolasīti vairāki ziņojumi par programmas pētījumu gaitā iegūtajiem rezultātiem.

Apkārtējās vides faktoru — gan bioloģisko, gan fizikālo un ķī misko, gan sociālo — ietekme uz cilvēka veselību nav noliedzama. Pētījumu lauks šai jomā ir praktiski neierobežots. Programma kopumā izvirza sekojošus mērķus: izstrādāt jaunas diagnostikas, profilakses un terapijas metodes dažādas ģenēzes slimībām, kas saistītas ar vides faktoru ietekmi, tādējādi uzlabojot cilvēku veselības stāvokli.

Programmas izpildē piedalās daudzu medicīnas organizāciju: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes (LU), Biomedicīnas studiju un pētījumu centra (BSPC), Latvijas Medicīnas Akadēmijas — Rīgas Stradiņa Universitātes (AML, RSU), A. Kirhenšteina Mikro bioloģijas un virusoloģijas institūta (MVI), Latvijas Infektoloģijas centra (LIC), Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS), Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta (LEKMI), Nacionālā vides veselības centra (NVVC), AIDS centra u. c. darbinieki.

Programma saturiski ir sadalīta divos blokos: infekciozo faktoru ietekmes uz cilvēka veselību pētījumi (atbildīgā prof. A. Žilēvica, LU) un neinfekciozo faktoru ietekmes pētījumi (atbildīgā prof. M. Eglīte, AML). Kopā programma sastāv no 15 apakšprogrammām, 10 no tām risina infekcijas jautājumus, 5 veltītas neinfekciozajiem fakto riem. Infekciozais bloks savukārt iedalīts 4 apakšblokos.

1. Seksuāli transmisīvo slimību (STS) pētījumi. Tajos iesaistītas 4 apakšprogrammas.

Doc. G. Lazdānes (AML) vadībā tiek pētīta STS sastopamība grūt niecēm Latvijā, to diagnostika un ietekme uz grūtniecības gaitu un iznākumu. Darbā piedalās ginekologi, mikrobiologi, virusologi, imunologi, pediatri. Ir izstrādātas grūtnieču aptaujas anketas un sākta laboratorisko datu apstrāde.

Privātdocentes I. Ančupānes vadītā apakšprogramma ir veltīta STS etioloģiskā spektra un klīniskās norises pētījumiem, galveno uz manību pievēršot jaukto infekciju un infekciozo aģentu savstarpējo attiecību  problēmai.  Viena  no  darba  daļām  (vadītāja  Dr.  med. G. Feldmane, MVI) veltīta jauna preparāta — larifāna pielietojumam klīniskajā praksē, kas dod atzīstamus rezultātus.

Pie jaunas paaudzes STS diagnostikas metožu izveides un pārbaudes strādā Dr. habil. med. A. Majore (LIC) un BSPC un a/s “Grindeks” diagnostikas zinātnieki prof. P. Pumpēna vadībā.

Dr. habil. med. A. Ferdats (AIDS centrs) pēta HIV infekcijas molekulāro epidemioloģiju Latvijā.

2. Vīrusu infekcijas, kas izplatās ar asinīm. Dr. med. M. Murovskas (MVI) vadībā notiek HTLV u. c. retrovīrusu, kā arī cilvēka herpes vīrusu 6, 7, 8 pētījumi par to lomu cilvēka patoloģijā.

Dr. med. V. Baumanis (BSPC) un Dr. med. Ī. Kalniņa (NVVC) izstrādā jaunas agrīnas Laima slimības patogēna Borrelia burgdorferi diagnostikas metodes.

Prof.  L.  Vīksnas  (LIC),  prof.  G.  Borisovas  (BSPC)  un  prof. P. Pumpēna (BSPC) kopīgais pētījums veltīts hepatīta B vīrusa nediagnosticējamo formu izraisītajām patoloģijām.

3. Enterālās un respiratorās infekcijas. Dr. med. V. Saulīte (MVI) sadarbībā ar Dr. med. Ī. Kalniņu (NVVC) pēta enterovīrusu izrai sīto infekciju izplatību Latvijā, nosaka epidemioloģiski no zīmīgākos enterovīrusu tipus un izstrādā specifiskas agrīnas diagnostikas metodes.

Prof. O. Margas (AML) un Dr. med. V. Baumaņa (BSPC) vadībā no tiek rezistento tuberkulozes mikobaktēriju atklāšanas molekulāri bioloģisko metožu izstrāde, aprobācija un pielietošana tuberkulozes ārstēšanā un profilaksē.

4. Hospitālās infekcijas problēmas. Tās etioloģisko spektru, izplatības likumības pēta doc. I. Vingre (TOS). Bez tam tiek izstrādāti profilakses pasākumi šai jomā, kā arī izvērtētas terapijas iespējas.

Neinfekciozo faktoru bloka ietvaros notiek vairāki pētījumi.

Asoc. prof. I. Urtāne (AML) pēta Latvijas bērnu zobu un stomatognatisko stāvokli, kā arī izstrādā patoloģijas profilakses un rehabilitācijas pasākumus.

Prof. M. Eglītes (AML) vadībā notiek Latvijā biežāk sastopamo arodslimību kompleksa izpēte. Tiek izstrādātas diagnostikas, profilakses un terapijas metodes.

Prof. R. Ligere (LEKMI) veic apjomīgu pētījumu par vielmaiņas traucējumiem skolēniem un jauniešiem Latvijā un to lomu sociālajā disadaptācijā.

Starojuma ietekmi uz cilvēka veselību pēta Dr. med. R. Brūvere (BSPC) un Dr. med. G. Feldmane (MVI), nosakot novirzes imūnsistēmas darbībā Latvijas iedzīvotājiem, kas ilgstoši pakļauti radio frekvenču elektromagnētiskajam starojumam vai radioaktivitātei nelielās devās. Darbā tiek noteikts imūndeficīts Skrundas radiolokācijas stacijas starojumam pakļautajiem iedzīvotājiem un tiem, kas piedalījušies Černobiļas avārijas seku likvidēšanas darbos.

Asoc. prof. I. Ranka (AML) nodarbojas ar zīdaiņu veselības uzlabošanas iespēju izstrādi Latvijā.

Domāju, ka atskaites konference kopumā jāvērtē kā veiksmīga. Visi ziņojumi bija patiesi interesanti. Programma strādā jau trešo gadu. Tas nozīmē, ka darba organizācijas problēmu laiks ir pagājis, šie jautājumi ir atrisināti. Ir iegūti pirmie nopietnie zinātniskie rezultāti, un pamazām rodas pirmie secinājumi.

Prof. A. Žilēvica

LZA sēdes 1999. gadā

(plāns)

12. jūnijā, izbraukuma sēde Jūrmalā

JŪRMALAS KĀ KŪRORTPILSĒTAS PROBLĒMAS

Sēdi organizē Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

(zin. sekr. Dr. B. Ādamsone, tālr.: 7220725,

E pasts: chem@ac.lza.lv)

10. septembrī, izbraukuma sēde Alūksnē

KULTŪRVĒSTURISKIE PROCESI ALŪKSNES NOVADĀ

Sēdi organizē Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

(zin. sekr. Dr. I. Tālberga, tālr.: 7225889,

E pasts: humana@ac.lza.lv)

8. oktobrī, 14.00 ZA sēžu zālē

PAŠVALDĪBU REFORMA UN TĀS PROBLĒMAS

Galvenie referenti: R. Karnīte, E. Vanags

Sēdi organizē Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

(zin. sekr. Dr. I. Tālberga, tālr.: 7225889,

E pasts: humana@ac.lza.lv)

5. novembrī, izbraukuma sēde Jelgavā kopā ar LLMZA

NODARBINĀTĪBAS JAUNĀ STRUKTŪRA LAUKOS

Galvenā referente: B. Rivža

Sēdi organizē Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

(zin. sekr. Dr. I. Tālberga, tālr.: 7225889,

E pasts: humana@ac.lza.lv)

10. decembrī, 14.00 ZA sēžu zālē

RĪGA – MULTIKULTŪRU CENTRS

Sēdi organizē Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

(zin. sekr. Dr. I. Tālberga, tālr.: 7225889,

E pasts: humana@ac.lza.lv)

LATVIJAS ZINĀTNES PADOMĒ

1. Piešķirt finansu līdzekļus VZKK darbības nodrošināšanai saskaņā ar LR MK 1999. gada 30. marta apstiprinātā VZKK Nolikuma (Noteikumi Nr. 127) 17. pantu.

2. Izveidot jaunas Promocijas padomes, atbilstoši LR MK apstiprinātā “Nolikuma par promocijas kārtību un kritērijiem” (Noteikumi Nr. 134, 06.04.99.) prasībām.

3. Nodrošināt apstākļus VZKK darbībai.

Ņemot vērā augstāk minēto, LZP nolemj:

a) augstskolām un Valsts zinātniskajiem centriem sagatavot priekš likumus par jauno promocijas padomju izveidošanu un iesniegt Latvijas Zināt nes padomei pieteikumus promocijas tiesību piešķiršanai;

b) zinātniskās kvalifikācijas darbi, kas iesniegti, sākot ar 1999. gada 9. aprīli, izskatāmi jaunajās padomēs saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināto “Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikumu” un “Nolikumu par promicijas kārtību un kritērijiem”;

c) noteikt, ka habilitācijas un promocijas darbus, kas iesniegti habilitācijas un promocijas padomēs pirms “Nolikuma par promocijas kārtību un kritērijiem” stāšanās spēkā 1999. gada 9. aprīlī, esošās padomes ir tiesīgas izskatīt un piešķirt doktora un habilitētā doktora zinātniskos grādus, atbilstoši šo padomju nolikumiem, taču ne ilgāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam, kad savu darbību uzsāks VZKK.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs,
akadēmiķis A. Siliņš

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs,
akadēmiķis A. Siliņš

Censonis Šķiņķis

17.IV 1930.–11.V 1999.

Pirmo ievērojamo starptautisko atzinību C. Šķiņķis ieguva ar Sanktpēterburgā izdoto monogrāfiju “Drenāžas hidroloģijas problēmas”, ko 1975. gadā aizstāvēja kā tehnisko zinātņu doktora disertāciju un kas pēc Starptautiskās Irigācijas un drenāžas komisijas iniciatīvas ārzemēs tika pārtulkota angļu valodā. Šo monogrāfiju ārvalstīs hidroinženierzinātnēs strādājošie vadošie pētnieki novērtēja kā jaunas zinātnes nozares – drenāžas hidroloģijas sākumu.

C. Šķiņķis drenāžas hidroloģijas jomā publicējis vēl 165 zinātniskus darbus, to skaitā 4 monogrāfijas, ir arī 5 citu grāmatu līdzautors. Publicējis vairāk nekā 110 populārzinātnisku rakstu par dažādām ūdenssaimniecības problēmām.

Viņa vadībā izstrādātas un sekmīgi aizstāvētas astoņas zinātņu kandidāta un zinātņu doktora disertācijas.

C. Šķiņķis referējis daudzos starptautiskos kongresos un simpozijos, vadījis zinātniskos projektus, kas realizēti kopā ar ASV, Vācijas, Somijas, Čehijas un citu valstu speciālistiem.

Lielāko atzinību pašmājās un ārzemēs C. Šķiņķis ieguva Latvijas otrās brīvvalsts laikā – 1993. g. ievēlēts par LZA akadēmiķi, 1995. g. par Ņujorkas ZA īsteno locekli, kopš 1992. g. ir Lauksaimniecības un meža ZA īstenais loceklis, vienlaicīgi arī prezidija loceklis un ūdenssaimniecības nodaļas vadītājs.

No Kembridžas saņemta Lielā Starptautiskā medaļa un dip loms par izcilību zinātnē (1997. g.). Šāds apbalvojums C. Šķiņķim ir kā vienam no diviem tūkstošiem 20. gadsimta pasaules ievērojamākiem zinātnes un kultūras cilvēkiem. Par sasniegumiem drenāžas hidroloģijas zinātnē Latvijas Zinātņu akadēmija 1998. g. viņam piešķīra akadēmiķa Paula Lejiņa balvu.

Ar apskaužamu enerģiju un mērķtiecību viņš prata atklāt un pierādīt pamatpatiesības par lauksaimniecības zemju ūdens režīma efektīvu regulēšanu, kam ir paliekoša nozīme valsts lauksaimniecības perspektīvajā attīstībā.

Apbrīnojama bija profesora prasme sastrādāties ar kolēģiem, uzklausīt viņu domas un dalīties viņu rūpēs.

Paliek mūžsenais jautājums, vai nākt bija salnai, kad dārzs Tavs vēl ziedos…

Sirsnīgi pateicībā profesoram par visu labo!

Profesors Jānis Valters

* * *

Visu darba mūžu veltījot kādai zinātnes nozarei, zinātnieks ar laiku kļūst it kā par šās zinātnes nozares simbolu – vismaz savu laikabiedru acīs. Tāds simbols ilgajos darba gados Latvijas ūdens saimniecības, meliorācijas un ūdens enerģētisko resursu pētīšanā un pārzināšanā bija kļuvis Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors LZA akadēmiķis Censonis Šķiņķis.

Savas zināšanas un lielo pieredzi zinātnieks nesavtīgi atdeva jaunatnei, gan audzinot jaunos speciālistus Latvijas Lauksaimniecības universitātē, gan vadot pētniecības darbu Ūdenssaimniecības un meliorācijas institūtā, gan aktīvi darbojoties zinātnes propagandā un organizēšanā. Jau kopš Latvijas Zinātnieku savienības pirmās dienas viņš bija šās organizācijas biedrs un Padomes loceklis un piedalījās daudzos nozīmīgos Latvijas zinātnes organizatoriskos pasākumos.

Profesors bija pārliecināts par Latvijas zinātnes potenciālu: 1998. gada 21. maijā zinātnieku sanāksmē viņš teica: “Valsts lielums nav tiešā proporcijā ar tās zinātnes lielumu.” Zinātnieks brīdināja no Latvijas energoresursu izsaimniekošanas un iztirgošanas un piedāvāja savus projektus, kā rūpēties par mūsu upju spēka izmantošanu. Tās bija ne tikai idejas, bet arī aprēķini…

Viens mirklis izdzēsa radošo domu, vienā mirklī Latvijas zināt ne, zeme un ūdeņi zaudēja spēku briedumā cilvēku, kas savai zemei bija daudz devis un varēja dot vēl vairāk.

Viņu vienmēr gaišā piemiņā paturēs

Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācija un Latvijas Nacionālā mehānikas komiteja
aicina piedalīties seminārā

Radisson SAS viesnīcā

Seminārs tiek organizēts IV Starptautiskās konferences “Baltic Transit Gateway ‘99” ietvaros.

Papildus informācija:

LZA: Ērika Tjuņina (tālr. 7223633, E pasts: fizteh@ac.lza.lv)

LaTAIA: Indra Verpakovska (tālr. 7028294, E pasts: indrav@sam.gov.lv)

DISERTĀCIJU AIZSTĀVĒŠANA

EDUARDS PANTEĻEJEVS

Recenzenti: RTU profesors, Dr. habil. sc. ing. L. Novickis, RAU docents, Dr. sc. ing. N. Volkovs, Dr. sc. ing. V. Rastrigins.

Ar promocijas darbu var iepazīties RAU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 1. jūnijā plkst. 15.00 Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) Promocijas un habilitācijas biomedicīnas integrēto disciplīnu padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

VALENTĪNS LOGINS

aizstāvēs habilitācijas darbu “Skriemeļu kaulaudu biomehāniskās īpašības” habilitētā medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors Haralds Jansons (AML), profesors Imants Detlavs (VTOS), profesors Jurijs Dehtjars (RTU).

Ar darbu var iepazīties AML un Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 4. jūnijā plkst. 14.00 LU Svešvalodu fakultātē (Rīgā, Visvalža ielā 4a, 4. stāva zālē) notiks Valodniecības nozares habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā habilitācijas darbu filoloģijas habilitētā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

INGRĪDA KRAMIŅA

par tēmu “Lingvodidaktiskās teorijas variatīvajā valodu apguvē”.

Recenzenti: Dr. habil. philol. Z. Ikere (DPU), Dr. habil. philol. I. Druviete (LU, LaVI), Dr. habil. paed. A. Kopeloviča (LU).

Ar habilitācijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

* * *

1999. gada 4. jūnijā plkst. 16.00 Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) Promocijas un habilitācijas ķirurģisko disciplīnu padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā

RALFS KOLĪTIS

aizstāvēs promocijas darbu “Intra-aortālās balona kontrapulsācijas klīniskā efektivitāte akūtas sirds mazspējas ārstēšanā operācijās ar mākslīgo asinsriti” medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Oficiālie recenzenti: profesors Haralds Aide (AML), emeritētais profesors Jānis Gaujēns, Dr. habil. med. Henriks Lācis (Rīgas Dome).

Ar darbu var iepazīties AML un Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 8. jūnijā plkst. 15.00 LU Astronomijas un fizikas nozaru habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē (Raiņa bulv. 19, 12. auditorijā)

LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks

ANATOLIJS AFANASJEVS

aizstāvēs zinātnisku rakstu kopu “Rotējošu kodolu teorētiskie pētījumi ekstrēmos stāvokļos” fizikas habilitētā doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. fiz. Helmūts Hofmans (Tehniskā Universitāte, Minhene); Dr. h. fiz. Jānis Bērziņš (LU CFI), Dr. h. fiz. Imants Bērsons (LU FMF ASI).

Ar habilitācijas darbu var iepazīties LU Zinātniskajā bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 11. jūnijā plkst. 14.00 LU Matemātikas un informātikas institūtā (Raiņa bulvārī 29, 413. auditorijā) notiks LU Habilitācijas un promocijas padomes matemātikā atklāta sēde, kurā

NADEŽDA SIŅENKO

aizstāvēs promocijas darbu “Diferenciālvienādojumu ar Markova impulsu atgrie zenisko saiti asimptotiskās analīzes robežteorēmas” matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. mat. A. Reinfelds (LZA un LU Matemātikas institūts), Dr. h. mat. V. Jasinskis (Černovcu VU, Ukraina) doc. K. Šadurskis (RTU);

DAINIS GEIDMANIS

aizstāvēs promocijas darbu “Alternējoši un varbūtiski automāti viena burta alfabētā” matemātikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. mat. A. Andžāns (LU), prof. R. Bonners (Zviedrija), Dr. mat. A. Alberts (LU).

Ar promocijas darbiem un to kopsavilkumiem iespējams iepazīties LU bibliotēkā Kalpaka bulv. 4.

* * *

1999. g. 11. jūnijā plkst. 14.30 Rīgas Aviācijas universitātes (Lomonosova 1, Sēžu zālē) Promocijas padomes (nozare “Transporta un satiksmes zinātne”, apakšnozare – “Telemātika un loģistika”) sēdē savu promocijas darbu “Lidmašīnu sagatavošanas procesu objektu orientēto modeļu izstrāde” inženierzinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

FERAS DARVAZEHS.

Recenzenti: RAU profesors, Dr. habil. sc. ing. A. Andronovs, RSEBAA do cents, Dr. mat. L. Gringlazs, AS “Fincross Securities”, Dr. sc. ing. A. Voļpe.

Ar promocijas darbu var iepazīties RAU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

1999. gada 14. jūnijā, plkst. 14.30, RTU un Enerģētikas elektrotehnikas fakultātes aktu zālē habilitācijas un promocijas padomes H-05 atklātā sēdē Rīgā, Kronvalda bulv. 1

ALDIS KOZLOVSKIS

aizstāvēs disertāciju par tēmu: “Atjaunošanās sprieguma metodes pielietošana augstsprieguma izolācijas diagnostikā” inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. ing., prof. Valdis Uzārs (LJA), Dr. habil. ing., prof. Jēkabs Barkāns (RTU), Dr. ing., prof. Ilgvars Staltmanis (LEB).

Ar disertāciju var iepazīties RTU zinātniskajā bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

Š. g. 14. jūnijā plkst. 14.30 Meža ielā, 1, 4. korpusā, 435. auditorijā notiks RTU inženierzinātņu nozares habilitācijas padomes H-07 sēde.

Promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ARTIS TEILĀNS.

Promocijas darba temats – “Lielu biznesa sistēmu objektorientēta imitācijas modelēšanas metodoloģija”.

Zinātniskais vadītājs: Dr. habil. sc. ing., prof. Jurijs Merkurjevs.

Recenzenti: Dr. habil. sc. ing., prof. Jānis Grundspeņķis, Dr. sc. comp., asoc. prof. Māris Treimanis, Dr. sc. ing. Ēvalds Viļums.

Ar promocijas darbu var iepazīties RTU Zinātniskajā bibliotēkā Kaļķu ielā 1a.

* * *

1999. gada 15. jūnijā

plkst. 14.00

Rīgas Tehniskās universitātes habilitācijas un promocijas padomes H-02 atklātā sēdē Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. auditorijā

LINDA KRĀĢE

aizstāvēs disertāciju inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai par tēmu “Šūnakmens korozija un restaurācija”.

Recenzenti: Dr. ģeol. V. Hodireva, Dr. habil. chem., prof. U. Sedmalis, Dr. habil. chem., prof. A. Ruplis;

plkst. 16.00

INETA ROZENŠTRAUHA

aizstāvēs disertāciju inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai par tēmu “Stiklkeramika ar multibarjeru struktūru no rūpnieciskiem atkritumiem”.

Recenzenti: Dr. habil. inž., prof. M. Kalniņš, Dr. habil. med., prof. M. Eglīte, Dr. habil. ķīm., prof. M. Kļaviņš.

Ar promocijas darbiem var iepazīties RTU, Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes bibliotēkā Āzenes ielā 14/24.

* * *

1999. g. 15. jūnijā RTU Arhitektūras fakultātē Āzenes ielā 16 notiks Arhitektūras zinātņu nozares Habilitācijas padomes H-10 atklāta sēde:

plkst. 11.00

GUNĀRS ASARIS

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Rīgas pilsētbūvnieciskā attīstība (20.–21. gs. mija)” arhitektūras doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. arch., prof. J. Krastiņš, Dr. arch. O. Buka, Dr. arch. A. Holcmanis;

plkst. 13.00

AIJA ZIEMEĻNIECE

aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Zemgales lauku kultūrainavas transfor mācijas procesi” arhitektūras doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. habil. arch., prof. I. Strautmanis, Dr. habil. geogr. A. Melluma, Dr. arch. J. Briņķis.

Ar promocijas darbiem var iepazīties Arhitektūras fakultātes bibliotēkā Āzenes ielā 16, 411. telpā.

* * *

1999. gada 15. jūnijā notiks LU Pedagoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.).

plkst. 13.00 disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

SKAIDRĪTE ĒRLIHA.

Temats “Pedagoģiskā prakse kā topošo mūzikas skolotāju profesionālās kompetences veidošanās līdzeklis”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., prof. Dz. Meikšāne, Dr. biol., doc. I. Kraukle, Dr. paed., doc. B. Vikmane;

plkst. 15.00 habilitācijas darbu pedagoģijas habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

TATJANA KOĶE.

Temats “Pieaugušo mācīšanās sociāli pedagoģiskie pamati”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., prof. R. Garleja, Dr. habil. paed., prof. A. Špona, Dr. habil. paed., prof. G. Böhme (Vācija).

Ar promocijas un habilitācijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

Šī gada 15. jūnijā plkst. 15.00 Latvijas Policijas akadēmijas Administratīvā korpusa 5. stāva 534.kabinetā Rīgā, Ezermalas ielā 8 notiks Promocijas padomes slēgtā sēde, kurā promocijas darbu – zinātnisko rakstu sēriju “Narkokriminalitātes apkarošanas problēmas Latvijā – kriminālistiskie un kriminālmeklēšanas aspekti” tiesību doktora grāda iegūšanai krimināltiesisko zinātņu apakšnozarē aizstāvēs

M. jur. JĀNIS IVANČIKS.

Recenzenti: asoc. prof. Dr. jur. Vitolds Zahars – Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks; doc. Dr. jur. Andrejs Vilks – Tieslietu ministrijas Kriminoloģijas pētījumu centra direktors; doc. Dr. jur. Aleksejs Loskutovs – LPA Krimināltiesisko zinātņu katedra.

Ar promocijas darbu var iepazīties LPA Speciālajā bibliotēkā. Ezermalas ielā 8, administratīvajā korpusā, 2. stāvā.

* * *

1999. gada 16. jūnijā notiks LU Pedagoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurā

plkst. 11.00 disertāciju pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

ANITA LĪDAKA.

Temats “Jaunāko klašu skolēnu vērtību veidošanās”.

Recenzenti : Dr. habil. paed., prof. J. Anspaks, Dr. habil. paed., prof. D. Lieģeniece, Dr. paed., asoc. prof. A. Krūze.

* * *

1999. g. 16. jūnījā notiks LU Ekonomikas, vadībzinātnes un demogrāfijas zinātņu nozaru habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Aspazijas bulv. 5., 302. auditorijā, plkst. 17.00), kurā disertāciju ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

EVITA LUNE.

Temats: “Sabiedrības labklājības noslāņošanās pārejas ekonomikas periodā: situācijas analīze un pasaules pieredzes izmantošanas iespējas Latvijā.”

Recenzenti: Jānis Porietis, Dr. habil. oec., LU profesors; Rasma Garleja, Dr. habil. ped., LU profesore; Zigrīda Goša, Dr. oec., LU asoc. profesore.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 17. jūnijā plkst. 10.00 RTU Ekonomikas nozares Habilitācijas padomes RTU H-09 atklātā sēdē, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. auditorijā doktora disertāciju ekonomikas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

mag. oec. KĀRLIS KETNERS

par tēmu “Uzņēmējdarbības risinājumu ekonomiskā pamatojuma aspekti energouzņēmumos”.

Recenzenti: Dr. habil. oec., prof. N. Sprancmanis (Rīgas Tehniskā univer sitāte), Dr. habil. oec., prof. J. Porietis (Latvijas Universitāte), Dr. oec., doc. K. Krūzs (Latvijas Universitāte).

Ar disertāciju var iepazīties RTU bibliotēkā, Rīgā, Kaļķu ielā 1a.

* * *

1999. gada 17. jūnijā plkst. 14.30 Rīgas Aviācijas universitātē Habilitācijas un promocijas padomes (nozare – “Transporta un satiksmes zinātne”, apakšnozare – “Gaisa transporta ekspluatācija”) atklātā sēdē Lomonosova ielā 1 (Sēžu zālē)

Dr. inž. VLADIMIRS LABENDIKS

aizstāvēs habilitācijas darbu “Aviodzinēju ekspluatācijas raksturojumu mate mātiska modelēšana” habilitētā inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. inž. V. Šestakovs (Rīgas Aviācijas universitāte), T. z. dr. G. Berezins (SIA “”MONTIS”), T. z. dr. N. Tjuņins (Krievija, Maskava, CA VZPI).

Ar darbu var iepazīties RAU bibliotēkā Lomonosova ielā 1 un Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības ielā 10.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības nozares lauksaimniecības inženierzinātnes apakšnozares Habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē 1999. gada 18. jūnijā plkst. 10.00 LLU Tehniskās fakultātes (Jelgavā, J. Čakstes bulv. 5) 212. auditorijā

AIVARS KAĶĪTIS

aizstāvēs disertāciju “Energoekonomiskas sapropeļa ieguves tehnoloģijas” Dr. inž. zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: Dr. h. inž. Andris Šnīders, Dr. h. inž. Jānis Vība, Dr. inž. Andrievs Ilsters.

Ar disertāciju var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

1999. gada 18. jūnijā plkst. 10.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē (Jelgavā, Svētes ielā 18) 307. auditorijā LLU Ekonomikas nozares agrārās ekonomikas un reģionālās ekonomikas apakšnozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē

OLGA ŠULCA

aizstāvēs disertāciju “Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanas iespējas, integrējoties Eiropas Savienībā” ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Recenzenti: prof. Dr. habil. oec. LLMZA loc. Vulfs Kozlinskis, prof. Dr. habil. agro. LLMZA loc. Arturs Boruks, prof. Dr. habil. oec. Elmārs Zelgalvis.

Ar disertāciju var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

1999. gada 21. jūnijā plkst. 14.00 LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (LU BMC), Rātsupītes ielā 1 notiks LU 2. Habilitācijas un promocijas padomes atklāta sēde bioloģijas zinātņu nozarē, kurā promocijas darbus aizstāvēs:

TATJANA VORONKOVA (LU BMC)

“Vīrusveidīgu daļiņu vektori gēnu pārnesei uz poliomas vīrusu bāzes”.

Recenzenti: prof., Kestutis Sasnauskas (Biotehnoloģijas institūts, Viļņa), prof. Mart Ustav (Tartu Universitāte), prof. Indriķis Muižnieks (LU Bioloģijas fakultāte);

NILS ROSTOKS (LU Bioloģijas fakultāte)

“Rafīnozes katabolisma operona promotera struktūra un regulācija”.

Recenzenti: Dr. Rainer Ulrich (Humboldta Universitāte, Berlīne), prof. Kestutis Sasnauskas (Biotehnoloģijas institūts, Viļņa), prof. Aleksandrs Rapoports (Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts).

* * *

1999. gada 22. jūnijā notiks LU Pedagoģijas habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Kronvalda b. 4, 252. aud.), kurā disertācijas pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs:

plkst. 11.00

LINDA MACKĒVIČA.

Temats “Mērķtiecīga mūzikas uztvere kā pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas līdzeklis”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., prof. I. Plotnieks, Dr. habil. paed., prof., I. Žogla, Dr. psych., doc. M. Zilgalve;

plkst. 13.00

RASMA VĪGANTE.

Temats “Bērnu valodas traucējumu diagnosticēšana un valodas attīstības sekmēšana”.

Recenzenti: Dr. habil. paed., prof. I. Maslo, Dr. psych., doc. S. Liepiņa, Dr. paed., asoc. prof. I. Jurgena.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas zinātņu nozares Pārtikas procesu un iekārtu apakšnozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēdē 1999. gada 22. jūnijā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē (Jelgavā, Lielā iela 2), 237. auditorijā:

plkst. 9.00 promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

DAIGA KUNKULBERGA.

Temats: “Pētījumi par rudzu maizes kvalitātes uzlabošanas iespē jām”.

Recenzenti: prof., Dr. habil. inž. Uldis Iļjins, doc., Dr. inž. Ruta Galoburda, doc., Dr. inž. Aleksejs Daņiļevičs;

plkst. 14.00 promocijas darbu inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

VELGA MIĶELSONE.

Temats: “Vistu olu bioaktīvu sastāvdaļu izdalīšana un izmantošana”.

Recenzenti: prof., Dr. habil. inž. Lija Dukaļska, prof., Dr. habil. medvet. Zigmunds Brūveris, doc., Dr. inž. Ilga Karlsone.

Ar promocijas darbiem var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Jelgavā, Lielā ielā 2.

* * *

1999. gada 25. jūnijā plkst. 10.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4a 219. telpā), kurā disertāciju filoloģijas habilitētā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

SIGMA ANKRAVA.

Temats “Salu ķeltu leģendu evolūcija viduslaikos. Karaļa Artūra un sv. Grāla leģendas”.

Recenzenti: J. Kursīte, Dr. h. filol., J. Kastiņš, Dr. h. filol., D. Jurika, Dr. filol.

Ar habilitācijas darbu var iepazīties LU Filoloģijas fakultātes lasītavā (Visvalža ielā 4a), ar kopsavilkumu – LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 25. jūnijā plkst. 15.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4a 219. telpā), kurā disertāciju filoloģijas habilitētā doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

BENEDIKTS KALNAČS.

Temats “Tradīcijas un novatorisms M. Zīverta drāmas struktūrā”.

Recenzenti: Dr. h. filol. L. Akurātere, Dr. filol. S. Viese, Dr. h. filol. V. Hausmanis.

Ar habilitācijas darbu var iepazīties LU Filoloģijas fakultātes lasītavā (Visvalža ielā 4a), ar kopsavilkumu – LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 25. jūnijā plkst. 12.00 notiks LU Literatūrzinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomes atklātā sēde (Visvalža ielā 4a 219. telpā), kurā disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

LINDA KILĒVICA.

Temats “Jāņa Akurātera dramaturģija”.

Recenzenti: Dr. filol. Dz. Vārdaune, Dr. h. filol. S. Radzobe, Dr. h. filol. V. Haus manis.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Filoloģijas fakultātes lasītavā (Visvalža ielā 4a), ar kopsavilkumu – LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

28. jūnijā LU Ķīmijas fakultātes 21. auditorijā Kr. Valdemāra ielā 48 notiks LU Ķīmijas zinātņu nozares Habilitācijas un promocijas padomes sēde, kurā

plkst. 14.00 doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

EDUARDS AUZĀNS

par tēmu “Mn-Zn ferīta nanodaļiņas ferošķidrumiem uz ūdens un ogļūdeņraža pamata: iegūšana un īpašības”

Recenzenti:  Dr. habil. chem.  I. Vītiņa,  Dr. habil. phys. J. Tīliks un Dr. chem. V. Cabuil (Francija);

plkst. 15.30 doktora disertāciju ķīmijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs

EDGARS SŪNA

par tēmu “Hirālu 1, 2, 3, 4-tetrahidroizohinolīnu sintēze un izmantošana asimetriskajā protonēšanā”.

Recenzenti: Dr. habil. chem. E. Lukevics, Dr. habil. chem. A. Zicmanis un Dr. chem. M. Jure.

Ar disertācijām var iepazīties LU bibliotēkā un Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.

* * *

1999. gada 29. jūnijā plkst. 14.30 Rīgas Aviācijas universitātē Habilitācijas un promocijas padomes (nozare – “Transporta un satiksmes zinātne”, apakšnozare – “Gaisa transporta ekspluatācija”) atklātā sēdē Lomonosova ielā 1, (Sēžu zālē)

Maģ. inž. IBRAHIMS ARANDAS

aizstāvēs promocijas darbu “Lidmašīnas dinamikas pētīšana atmosfēras pertur bācijas apstākļos ar imitācijas modelēšanas metodi”.

Recenzenti: Dr. h. inž. V. Šestakovs (Rīgas Aviācijas universitāte), T. z. dr. Tjuņins (Krievija, Maskava, CA VZPI), Dr. h. inž. A. Kobcevs (Rīgas Aviācijas universitāte).

Ar disertāciju var iepazīties RAU bibliotēkā, Lomonosova ielā 1 un Akadēmiskajā bibliotēkā Rūpniecības iela 10.

LU Matemātikas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padome 1999. gada 23. aprīļa sēdē piešķīra habilitētā matemātikas doktora (Dr. habil. math.) zinātnisko grādu Kirgīzijas Nacionālās Universitātes Matemātikas un informātikas fakultātes dekānam Asilbekam Čekejevam par habilitācijas darbu “Uniformās struktūras grupās un vienmērīgi nepārtrauktie attēlojumi”.

Balsošanas rezultāti: par – 13, pret – nav, nederīgs biļetens – 1.

plkst. 13.00 habilitācijas darbu pedagoģijas habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs

RAIMONDS ERNŠTEINS.

Temats “Vides zinātniskās izglītības teorija un prakse”.

Recenzenti: Dr. habil. biol., prof. P. Cimdiņš, Dr. habil. paed., prof. L. Keirāns, Dr. habil. paed., prof. I. Žogla.