Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1999. gada  11. oktobris: 16 (182)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Zinātniskajā projektā par nelipīgo un lipīgo slimību izplatību u.c. A. Jemeļjanovs kopā ar zinātnieku grupu vairāku gadu laikā strādā pie dzīvnieku slimību izpētes un ārstēšanas metožu un medikamentu izstrādes, kuras kā zooantroponozes ir bīstamas ne vien dzīvniekiem, bet var būt pārnestas arī cilvēkiem.

Tā pēc cūku sarkanguļas izplatības un slimības ierosinātāja izpētes tika radīts cūku sarkanguļas serums, kuru, modernizējot tehnoloģiju, ieguvām no liellopu asinīm, to sensibilizējot. Agrāk to ieguva no zirgiem. Pēdējos gados tas tika importēts.

Pielietojot gēnu inženērijas metodi, izmainot Salmonella enteritidis patogēno celmu, esam ieguvuši dzīvu, apatogēnu pretsalmonelozes putnu vakcīnu perorālai lietošanai ar ūdeni vai barību. Lietojot šo vakcīnu, putnu saslimstība ar salmonelozi samazināsies.

Kā vienu no svarīgākām problēmām šodien jāmin govju mastīti, kuru izdalītais piens visbiežāk satur Staph. aureus, kā arī citus mikro organismus, kas ir bīstami ne tikai jaundzīvniekiem, bet arī cilvēkiem, sevišķi bērniem. Tāpēc galvenie jautājumi šajā problēmā ir zinātniski pamatotas metodoloģijas izstrāde, kas bāzējas uz subklīnisko mastītu pareizu diagnostiku, cēloņu izpēti – kas tos ierosina, saistību ar makroorganisma rezistenci, ierosinātāju īpašības, efektīvu ārstniecības līdzekļu izvēli un pilnīgi jauna profilakses līdzekļa – pretmastītu vakcīnas radīšana. Pašreiz noris minēto biopreparātu aprobācija. Darbs turpinās.

Valsts nozīmes pētniecības programmā par nepiesārņotu un augstvērtīgu pārtiku pētījumi tiek veikti ar nolūku izveidot noteiktu zinātniski pamatotu nosacījumu kompleksu, kas garantētu augsti kvalitatīvas pārtikas ražošanas, pārstrādes, glabāšanas, realizācijas savstarpējo saistību un drošību.

Savus pētījumus bāzējam uz zemes – augsnes ielabošanas nosacījumu izstrādi, tās piesārņojuma izpēti, augkopības produkcijas kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju uzlabošanu, sevišķu vērību veltām jaunu, produktīvāku, pret slimībām izturīgāku graudaugu u.c. kultūru šķirņu veidošanai, izstrādājam augu bioloģiskos aizsardzības līdzekļus, lielu darba daļu veltām pareizas lopbarības sagtavošanas jautājumiem, jo tie un dzīvnieku pareiza ēdināšana var nodrošināt nekaitīgu lopkopības produktu ieguvi. Bez šī tuvākā nākotnē veidosies jaunas ar pārtikas drošību saistāmas problēmas, t.i. ģenētiski modificēta pārtika. Tās imports. Vai to ražosim arī mēs? Vai mēs to lietosim? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem? Bez šīs būs problēmas ar importēto gaļu, kas iegūta, pielietojot hormonus, antibiotikas. Jādomā arī par to, kā iegūt veselīgāku pārtiku, mazāk treknu gaļu. Kā ar selekcijas metodēm samazināt holesterīna līmeni, piem., olās.

Programmas ietvaros veicām arī darbu pārtikas produktu pārstrādes zinātniskā pamatojuma izstrādē, jaunu pārtikas produktu radīšanā.

Lopbarības ražošanas, ēdināšanas un citu jautājumu saistībā ar dzīvnieku veselību, iespējamu zooantroponožu izplatību, savus pētījumus veicam arī veterinārmedicīnas jomā.

Priekšlikumi, kurus rekomendējām ieviest, ir ekonomiski izvērtēti.

Minētos darbus veicām kopīgi ar akadēmiķiem M. Beķeru, U. Viesturu, prof. E. Birģeli, A. Ružu, D. Kārkliņu u.d.c.

1999. gada 25. septembrī Latvijas Zinātnieku savienības rīkotā semināra “Par pensijas likuma grozījumiem” dalībnieku

REZOLŪCIJA

1. Seminārs aicina iedzīvotājus atbalstīt referendumu.

Semināra dalībnieki uzskata, ka referendumam ir daudz plašāka nozīme nekā tikai pensiju likuma grozījumu atcelšana. Referenduma ierosināšana ir pievērsusi sabiedrības uzmanību nepieciešamībai sakārtot visu sociālās nodrošināšanas sistēmu valstī. Sociālā budžeta “izgrābšanas” politikas vietā valstij maksimāli ir jānodrošina sociālo nodokļu iekasēšana un saimnieciskās rosības attīstīšana.

2. Neatkarīgi no referenduma iznākuma, valstij ir jāpārskata visa sociālās nodrošināšanas sistēma.

Daži mūsu ieteikumi:

1) atcelt sociālās obligātās apdrošināšanas griestus no darba ienākumiem virs - Ls 14 000.

2) ieviest progresīvo nodokli;

3) ievērojot reālo vidējo mūža ilgumu valstī, pastāvošo vecuma cenzu nemainīt 2000., 2001. gadā;

4) pensijas un algas izmaksājamas bez izņēmuma visiem pensionāriem, kas uz vispārējiem noteikumiem spēj konkurēt darba tirgū.

LZS valdes priekšsēdētājs, Dr. habil. phys.
Juris Roberts Kalniņš

(Runa 7. Baltijas intelektuālās sadarbības konferencē Rīgā 1999. gada 17. septembrī)

Man ir liels gods stāvēt jūsu priekšā šajā vēsturiskajā mirklī, kad intelektuālās sadarbības tradīcija triju Baltijas valstu starpā un pat visā Baltijas reģionā tiek atjaunota pēc daudzu gadu desmitu skumja, ilgstoša un traģiska pārtraukuma.

Kaut arī šis nav vienīgais forums, kurā notiek šāda veida apmaiņas, tas simboliski ir ļoti svarīgs. Tas ir it īpaši svarīgs šī pārrāvuma dēļ, jo iepriekšējās konferences un tagadējās konferences gadu skaitļi kopā atgādina mums par triju Baltijas nāciju likteņiem, ko tās izcieta šī aizejošā gadsimta otrajā pusē.

Es piekritu uzstāties šīs godājamās auditorijas priekšā manā agrākajā statusā, kad, pabeigusi profesionālas zinātnieces aktīvo darbību, es uzņēmos Latvijas institūta vadītājas pienākumus. Tagad, kad šī konference beidzot ir pienākusi, es stāvu jūsu priekšā kā Latvijas valsts pašreizējā vadītāja.

Jāatzīst, ka uzmanība, kuru ir piesaistījušas manas potenciālās uzstāšanās, ir bijusi tieši proporcionāla zinātniskās sagatavotības pakāpei, ar kādu esmu spējusi tās sagatavot. Kādreiz es veltīju daudz laika kādai tēmai, to nopietni pētot kā zinātniece, kaut arī es nesaņēmu to uzmanību, kāda man tiek veltīta tagad, kaut arī man ir mazāk laika kā valsts vadītājai sagatavot publiskas uzstāšanās.

Šādam pavērsienam ir arī savas pozitīvās puses tādā ziņā, ka es varu izmantot uzmanību, kādu piesaista mans jaunais statuss, lai izteiktu atbalstu daudziem pasākumiem, un šī konference ir viens no tiem. Vēlos uzsvērt, ka mana atrašanās jūsu vidū apliecina manu visdziļāko atbalstu Baltijas sadarbības idejai, it īpaši intelektuālajā jomā.

Kā akadēmiķis Stradiņš jau norādīja, esmu pavadījusi ievērojamu daļu savas dzīves, strādājot Baltijas sadarbības interešu labā zinātnes laukā. Baltijas studiju un pētījumu asociācija ir daudz paveikusi, lai rosinātu interesi par Igauniju, Latviju un Lietuvu kā valstīm, kam ir ne tikai sava ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ģeogrāfiskā tuvība, bet arī kopīga pieredze pusgadsimta garumā. Tām ir arī kopīgas vērtības, attieksmes un mērķi, ko tās vēlas sasniegt. Šīs vērtības un mērķi ir ārkārtīgi pār domāti un pamatoti. Tie ļoti labi iederas pārējā Eiropā, kam šīs valstis grib pievienoties nākamajā gadsimtā.

Es uzskatu, ka ir grūti pārvērtēt kopējo vērtību kā sapratnes, saskarsmes un miera priekšnosacījumu nozīmīgu. Nedaudzajos mēnešos, kopš esmu Latvijas prezidente, man bija iespēja apciemot Bosniju un Hercogovinu. Es redzēju, kā izskatās Sarajevas pilsēta, un pati savām acīm pārliecinājos (un tas ir ļoti skumjš un satriecošs skats), kur sapratnes un kopējo vērtību trūkums var novest iedzīvotāju grupas, kas agrāk mierīgi dzīvojušas līdzās nelielā ģeogrāfiskā telpā, līdzīgi mūsu nācijām šeit, Baltijas jūras austrumu krastā.

Pārāk bieži mēs aizmirstam, cik tuvas un līdzīgas ir mūsu vērtības un mūsu mērķi. Mēs aizmirstam, cik daudz iegūstam, sadarbojoties savā starpā intelektuālajā jomā. Savu neseno vizīšu laikā Igaunijā un Lietuvā man bija patiess prieks atklāt, ka mani kolēģi prezidents Meri un prezidents Adamkus, kā arī citas oficiālās personas un zinātnieki, kurus pazinu no saviem agrākajiem kontaktiem, un tie, ar kuriem iepazinos nesen – visi izteica gatavību uzsākt jaunu kopdarbības posmu un intensīvu sadarbību zinātnes, kultūras un mākslas jomās.

Šie svarīgie elementi, manuprāt, bieži tiek atstāti novārtā. Jo pēdējo desmit gadu laikā, kas ir pagājuši kopš šī unikālā, brīnišķīgā un vienreizējā Baltijas ceļa, to vietu ir ieņēmušas politiskās un ekonomiskās norises. Ir pilnīgi saprotami, ka ikviena nācija ir risinājusi konkrētās praktiskās ikdienas dzīves problēmas, uzskatot intelektuālo attīstību par plašākas kopainas daļu, kurā ekonomiskā stabilitāte bija galvenais, vissvarīgākais uzdevums.

Galu galā, visām trijām valstīm bija jāīsteno straujas izmaiņas un pāreja no centralizētas, kontrolētas ekonomikas un valsts finansējuma uz brīvā tirgus ekonomiku un starptautisko konkurenci. Šī pāreja ir bijusi ārkārtīgi strauja un pārsteidzoši pamatīga. Bet tā ir nodarbinājusi cilvēku prātus. Zināmā mērā tā ir apdraudējusi ticību intelektuālajām vērtībām un to nozīmību sabiedrībai.

Es ceru, ka šī konference dos iespēju vēlreiz parādīt sabiedrībai intelektuālo vērtību fundamentālo svarīgumu, jo tās ir moderno un demokrātisko sabiedrību pīlārs. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs nedzīvojam tikai no maizes vien un mēs nedzīvojam tikai no makroekonomiskajiem indikatoriem.

Demokrātijas pamats ir izpratne, kāda cilvēkiem ir par valsts būtību un savu lomu tajā. Lai spētu funkcionēt demokrātiskā valstī, cilvēkiem ne pieciešama izglītotība (un nākotnē viņiem būs nepieciešama izglītotība datoru jomā, nevis parastā izglītotība mūsu šodienas izpratnē). Viņiem ir nepieciešama izpratne par intelektuālo potenciālu un intelektuālo attīstību kā kaut ko tādu, kas nav greznumlieta, par ko mēs domājam tikai tad, kad jūtamies pietiekami ērti un pietiekami bagāti.

Būtībā lieta ir pilnīgi pretēja. Ekonomiskās attīstības dzinējspēki lielā mērā balstās uz intelektuālajiem resursiem, kapitālieguldījumiem izglītībā, apmācībā, attīstībā un zinātnē, kā arī pārejā no pamatzināšanām uz lietišķo tehnoloģiju. Šie faktori kļūs vēl jo svarīgāki nākamajā gadu simtenī.

Mēs vairs nedzīvojam laikmetā, kad bagātības mērī ar feodāļiem pie derošo zemju lielumu. Kā labi zinām, jo vairāk cilvēku nodarbināti lauksaimnieciskajā ražošanā, jo grūtāk ir konkurēt starptautiskajos tirgos.

Mēs vairs neesam tik atkarīgi no nācijas spējas ražot fiziskas, taustāmas preces (kaut arī, protams, tas joprojām paliks jebkuras ekonomikas svarīga sastāvdaļa). Nākamajā gadsimtā informācija un zināšanas vēl jo vairāk veidos pamatu ekonomiskajai attīstībai. Tās būs pamats nācijas bagātībām un dzīves līmenim, uz ko tiecas vidusmēra pilsonis.

Tādēļ vēlreiz atkārtošu: izglītība, intelektuālās vērtības un zinātne nav dīkas greznumlietas. Tās nav lietas, ko mēs varbūt varēsim iegādāties vēlāk, jo pašlaik mums ir jādomā par daudz nopietnākām lietām. Nē, tieši pretēji – mums nav cerību kaut ko sasniegt bez šiem svarīgajiem instrumentiem. Nācijai, kas sevi uztver nopietni, tā ir dzīves nepieciešamība. Tie ir absolūti nepieciešami jebkurai valstij, kas vēlas ieņemt savu likumīgo vietu nāciju saimē, ko Latvija noteikti cer un plāno ieņemt ne tik tālā nākotnē.

Līdzīgā kārtā mūsu kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva – manuprāt, ir tieši tādā pašā stāvoklī, kā to parādītu nopietna pārbaude. Esmu pievērsusies trijām Baltijas valstīm, jo tām ir bijis tik daudz kopīga ne senajā pagātnē. Šīm trijām valstīm jāuzsver nepieciešamība pēc trīspusējas sadarbības kā īpaša aspekta to plašākai integrācijai hierarhiski augstākās struktūrās, tai skaitā tajās struktūrās, kas ietver visas nācijas Baltijas jūras reģionā, kas pats par sevi ir ļoti interesants jēdziens.

Baltijas jūras reģions ir ļoti svarīgs līmenis mūsu integrācijai plašākā pasaulē. Mēs arī acīmredzot tiecamies uz pārējo Eiropu, un mēs vēlamies uzturēt ciešus kontaktus ar visām tās valstīm, bet es uzskatu, ka trim brālīgajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā ir savas īpašas vajadzības un īpašas intereses. Piemēram, mums ir kopīgas prasības objektīvi interpretēt vēsturi, gan neseno, gan daudz senāko. Vēsture ir viena no tām jomām, kurā ideoloģija, uzskati un aizspriedumi var ietekmēt veidu, kā tā tiek attēlota un pasniegta. Un, ja man būtu jāizdala viena atsevišķa joma, kurā sadarbība triju Baltijas valstu starpā ir absolūti būtiska un izšķiroši svarīga, tad prioritāte noteikti būtu mūsu nesenās un senās vēstures objektīva izpēte, kopā strādājot un cieši sadarbojoties visām trim Baltijas valstīm.

Tas nenozīmē, ka citas sadarbības jomas nebūtu svarīgas; kaut arī sadarbība ir īpaši nozīmīga humanitārajās zinātnēs, tā ir arī būtiski svarīga galvenajās eksaktajās zinātnēs, jo tur nopietni pētījumi bieži vien prasa ievērojamus resursus. Es personiski uzskatu, ka mums ir jārada reģionālie attīstības centri, reģionālās tehnoloģijas ieviešanas parki un reģionālās biotehnoloģijas zinātniskie centri, kuros zinātnieki no visa reģiona varētu strādāt plecu pie pleca. Atsevišķas laboratorijas valstī varētu ātrāk sajust finansējuma trūkumu, finansējuma resursu apvienošana varētu uzlabot zinātnisko infrastruktūru.

DEKLARĀCIJA

par sadarbību starp Latvijas Universitāti un Latvijas Zinātņu akadēmiju

Abas puses atbalsta harmonisku augstākās izglītības attīstību Latvijā atbilstoši Eiropas kritērijiem un Latvijas vajadzībām, pienācīgi finansējot šo Latvijas nākotnei vitāli svarīgo jomu, un īpaši akcentē universitāšu autonomijas principu.

LZA un LU ar gandarījumu konstatē, ka vairums bijušo Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtu ir integrējušies LU sastāvā un turpina savu pētniecisko darbu, reāli saistot pētniecību ar augstāko izglītību. Latvijas Zinātņu akadēmija ir kļuvusi par augstākā līmeņa zinātnisko institūciju, kas ar savu individuālo locekļu darbību klasiskajām zinātņu akadēmijām raksturīgajās funkcionēšanas formās veicina visu Latvijā gan augstskolās, gan ārpus tām strādājošo starptautiska līmeņa pētnieku saskaņotu darbību zinātnes un Latvijas labā, pārstāv Latvijas zinātni starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Abas puses ar gandarījumu konstatē, ka vairums LZA īsteno locekļu un korespondētājlocekļu ir Latvijas universitāšu, galvenokārt LU, profesori, tādējādi īstenojot Latvijas akadēmiskās vides vienotības principu. Arī vēsturiski Zinātņu akadēmijas īsteno locekļu vairums akadēmijas dibināšanas brīdī bija toreizējās LVU profesori.

LZA ar gandarījumu konstatē, ka nesen Rīgā notikušās 7. Baltijas intelektuālās sadarbības konferences organizatoru un referentu vidū dominēja LU akadēmiskais personāls.

Zinātņu akadēmijai un Latvijas Universitātei kopā ar Igaunijas un Lietuvas Zinātņu akadēmijām, Tartu un Viļņas universitātēm, kā arī pārējām Latvijas augstskolām arī turpmāk ir jāatbalsta šī nozīmīgā diskusiju foruma pastāvēšana un tālākattīstība.

Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Universitāte vienojas par:

• saskaņotu rīcību LU sastāvā integrēto pētniecisko institūtu profīla, darbības iespēju un zinātniskā līmeņa nodrošināšanā;
• saskaņotu rīcību Letonikas centra izveidošanā, nodrošinot LU humanitāro un sociālo zinātņu institūtu darbību, kuru telpas atrodas LZA Augstceltnē;
• datortīkla pilnveidošanu LZA saskaņā ar LU Matemātikas un informātikas institūta izstrādātajiem ierosinājumiem;
• optimālas jaunākās zinātniskās informācijas (žurnālu, grāmatu, jauno informācijas tehnoloģiju u.c.) pieejamības sistēmas veidošanu, risinot Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Misiņa bibliotēkas nākotnes statusu;
• kopēju konferenču, sēžu, starptautiskās sadarbības pasākumu īstenošanu.

Konkrētas vienošanās par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas statusu, LZA Augstceltnē dislocēto LU humanitāro institūtu darbības nodrošināšanu, par sadarbību LZA Lielupes Zinātnes nama izmanto ša nā kopējiem pasākumiem tiks atspoguļotas atbilstošos sadarbības līgumos.

LZA prezidents Jānis Stradiņš

LU rektors Juris Zaķis

Latvijas Zinātņu akadēmijas cilvēktiesību atbalsta grupas darbības pamatvirzieni

Latvijas Zinātņu akadēmijā izveidotā zinātnieku cilvēktiesību atbalsta grupa par savas darbības galveno virzienu uzskata cilvēktiesību īstenošanas veicināšanu Latvijas Republikā.

Tās dalībnieki būs Latvijas zinātnisko institūtu un mācību iestāžu zinātnieki, arī emeritētie, pensionētie.

LZA zinātnieku cilvēktiesību atbalsta grupa:

1. Veiks zinātniskus pētījumus par cilvēktiesību ievērošanu un likumisku garantēšanu Latvijā.

2. Savus secinājumus un atziņas par cilvēktiesību stāvokli Latvijā un citās valstīs izteiks savās publikācijās, referātos, zinātniskās konferencēs un citos sabiedriskos pasākumos.

3. Informēs Latvijas sabiedrību par ārvalstu cilvēktiesību aizsardzības problēmām un to risinājumiem.

4. Piedalīsies Pasaules akadēmisko zinātnieku un zinātnieku apvienību aizstāvēšanas organizatoriskā tīkla pasākumos, nodibinās un uzturēs sakarus ar šī tīkla Izpildu komiteju un tā sekretariātu Vašingtonā (ASV).

5. Pievērsīs sabiedrības uzmanību aktuāliem cilvēktiesību aizsardzības uzdevumiem, protestiem, nododot tos publicēšanai presē un citos masu medijos, internetā, personīgi uzstājoties televīzijā un radio.

6. LZA Latvijas zinātnieku aizstāvēšanas atbalsta grupa sadarbosies ar citām Latvijas zinātnieku cilvēktiesību aizsardzības institūcijām un ar Latvijas nevalstisko organizāciju centru.

7. LZA Latvijas zinātnieku cilvēktiesību atbalsta grupa būs nepartijiska, nepiesliesies nevienai politiskai partijai vai kustībai.

Laukaugu šķirņu veidošana: situācija un iestrādes
(13.4 pētījumu apakšprogrammas ietvaros)

Dr. agr. M. Belickis, LLMZA loceklis

Daudzkārt pierādīts un praksē apstiprinājies – jo augstražīgāka šķirne, jo tā prasīgāka pret apkārtējās vides (audzēšanas) faktoriem. Līdz ar to šķirnes izplatības iespējas ir nosacīti ierobežotas. Šādas šķirnes savu pozitīvo efektu spēj uzrādīt galvenokārt tādā vidē, kurai tieši šī šķirne veidota. Tāpēc ar svarīgāko laukaugu selekciju, selekcijas metožu izstrādi un pārbaudi nodarbojas gandrīz visās lauksaimnieciski attīstītās valstīs. Selekcijas darbs nav vienreizējs pasākums, tas prasa ilggadīgu pieredzi, kadru izaugsmi un to pēctecību. Parasti labākos sasniegumus selekcijā gūst tieši tās valstis un organizācijas, kur ir jau ilgstošas selekcijas tradīcijas, atbilstoša materiāli tehniskā bāze un saglabāta pēctecība.

Latvijā ir labas selekcijas darba tradīcijas, uzkrāta ievērojama zinātniskā un eksperimentālā darba pieredze. Ir laukaugu kultūru selekcijas centri Stendē, Priekuļos, Skrīveros, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Nostabilizējušies selekcijas un zinātniskā darba veicēju kolektīvi. Darbā iesaistījušies Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistranti un doktoranti.

Pašlaik laukaugu kultūru selekcijas darbs tiek veikts Latvijas Zināt nes padomes apstiprinātās valsts pētījumu 13.4 apakšprogrammas “Latvijas agroekoloģiskiem apstākļiem un saimnieciskām prasībām atbilstošu šķirņu veidošana un to uzturošā selekcija” ietvaros.

Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzvidību” (Riodežaneiro, 1992), kuru 1995. gada 8. septembrī ratificējusi arī Latvija, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās dažādības līmenī. Saglabāt augu ģenētiskos resursus ir ļoti svarīgi, jo tie veido nākotnē iespējamo izejmateriālu jaunu šķirņu izvešanai un tiek izmantoti zinātniskos pētījumos un mācību procesā.

Saskaņā ar LR likumu “Par augu šķirņu aizsardzību” un starptautiskajiem UPOV noteikumiem selekcionāra pienākumos ietilpst izaudzēto šķirņu uzturošās selekcijas veikšana, tādējādi nodrošinot audzēt ieteicamām šķirnēm augstvērtīgu sēklu pietiekošā daudzumā.

Apakšprogrammas izpildē piedalās LLU Augkopības katedra. LU Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorija, LLU Skrīveru zinātnes centrs, Priekuļu un Stendes selekcijas stacijas. Koordinācijas funkciju veic Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija.

Pētījumus 1999. gadā veic 1 habilitētais zinātņu doktors, 15 zinātņu doktori, 10 asistenti, 8 doktoranti un maģistri, 49 palīgpersonāla darbinieki.

Jaunu šķirņu veidošana notiek šādām kultūrām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas rudzi, vasaras mieži, auzas, zirņi, kartupeļi, āboliņi, lucerna, stiebrzāles.

Pēdējos gados pieaug patērētāju pieprasījums pēc noteiktas šķir nes un augstas kvalitātes izejvielām. Maizes labībai pieprasa augstu lipekļa saturu, alus rūpniecībā – zemu olbaltuma saturu miežos. Atšķirīgas prasības ir kartupeļiem – izmantošanai pārtikā, cietes un spirta rūp niecībā.

Apakšprogrammas izstrādes gaitā LU Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorijā (prof. Ī. Rašals) veikta un turpinās Latvijas kultūraugu ģenētisko resursu bankas izveide. Izveidota datu bāze, kurā ietver ta informācija par dažādu kultūraugu šķirņu paraugiem darba kolekcijās. Nodibināta sadarbība ar vadošiem pasaules augu ģenētisko resursu centriem par pieredzes un informācijas apmaiņu (ASV, Kanāda, Zvied rija, Vācija, Čehija, Itālija). Laba sadarbība izvērsusies ar Ziemeļu gēnu banku, no kuras saņemta materiāli tehniskā palīdzība kompjutarizēta informācijas centra izveidošanā.

Ziemas kviešu selekcionāri (V. Strazdiņa, I. Belicka) pēdējos gados izveidojuši 5 intensīva tipa šķirnes: ‘Krista’, ‘Santa’, ‘Banga’, ‘Elva’, ‘Otto’. Šo šķirņu potenciālā ražība sasniedz 7–8 t.ha, raksturojas ar labu ziemcietību, veldres izturību, izturību pret izplatītākajām graudaugu slimībām. Milti piemēroti maizes cepšanai.

Ziemas rudzu un tritikāles selekcijas darbs (A. Kokare, A. Kronberga) Priekuļos darbs turpināts ar ieceri veidot augstražīgas, ziemcietīgas, veldres izturīgas šķirnes ar augstiem kvalitātes rādītājiem, kuri atbilst labiem maizes cepšanas kritērijiem. Tritikāli iecienījuši lopbarības un spirta ražotāji. Valsts šķirņu pārbaudē nodota ziemas rudzu šķirne ‘Kaupo’.

Vasaras kviešu šķirņu veidošana (I. Priekule, G. Lanka) Stendē atjaunota 1991. gadā. Izveidota plaša kolekcija (ap 400 paraugu), veikta hibridizācija (ap 60–80 kombinācijām katru gadu). Atlasītas līnijas ar augstu ražību un izturību pret slimībām.

Miežu šķirņu selekcijā (I. Belicka – LLU, S. Kaļiņina – Stende, M. Gaiķe un V. Gaiķe – Priekuļi). Galvenā selekcijas metode ir starpšķirņu hibridizācija ar tai sekojošo individuālo izlasi. Līdztekus klasiskai selekcijai tiek veikta dihaploido līniju veidošana no F₁ un F₂ hibrīdiem ar Bulbosum metodi, kā arī somaklonālo līniju iegūšana.

LLU Augkopības katedrā miežu kolekcijas audzētavā iekļauti 450 šķirņu un līniju paraugi, kuri saņemti no ASV Gēnu bankas un raksturojas ar paaugstinātu proteīna saturu. Izveidotas ražīgas plēkšņaino un kail graudu miežu līnijas ar augstāko proteīnu saturu nekā standartšķirnēm.

Latvijā selekcionētas labas jaunās miežu šķirnes ‘Sencis’, ‘Ansis’ (Stende), ‘Klinta’, ‘Malva’ (LLU) ‘Rūja’, ‘Gāte’, ‘Idumeja’ (Priekuļi) gan vispārējai, gan izmantošanai alus rūpniecībai.

Tautā iecienītās zirņu šķirnes izveidotas Priekuļu selekcijas stacijā (M. Vitjažkova). Audzēt ieteicamo šķirņu reģistrā iekļautas šķirnes ‘Zaiga’, ‘Lāsma’, ‘Selga’.

Jaunu kartupeļu šķirņu veidošanā (G. Bebre, M. Oša) Priekuļu selekcijas stacijā pielieto hibridizācijas metodi ar labāko hibrīdu atlasi, pārbaudi un pavairošanu. Perspektīvākie hibrīdi tiek atveseļoti meristē mu laboratorijā un pavairoti sākotnējās sēklaudzēšanas audzētavās. Obligāta prasība jaunajām šķirnēm – izturība pret kartupeļu vēzi, nematodi, lakstu un bumbuļu puvēm. Tiek pieprasītas šķirnes, kuras piemērotas pārstrādei čipsu, frī un cietes ieguvei. Ļoti svarīgas ir garšas īpašības, ko nosaka eksperti – degustējot.

Šķirnes ‘Zīle’, ‘Brasla’, ‘Madara’, ‘Bete’ ir izveidotas pēdējā laikā un pieprasītas zemnieku saimniecībās. No 27 kartupeļu šķirnēm, kuras audzē Latvijā, 13 šķirnes ir selekcionētas Priekuļos.

Daudzgadīgo tauriņziežu (āboliņi, lucerna) šķirņu uzlabošana un jaunu veidošana izvērsta LLU Skrīveru zinātnes centrā (B. Jansone, E. Dambergs) ar mērķi izveidot augstražīgas šķirnes, ziemcietīgas, ar ilggadīgu noturību zelmenī, izturīgas pret sēnīšu slimībām.

Tauriņziežu audzēšanas nozīme augsnes auglības uzlabošanā un pilnvērtīgas olbaltumvielām bagātas lopbarības ražošanā ir nepārvēr tējama. Pēdējos gados izveidotās šķirnes ‘Agra’, ‘Skrīveru tet ra’, ‘Dižstende’, ‘Menta’ rakturojās ar labu zaļmasas un sēklu ražību un tiek pieprasības zemnieku saimniecībās.

Stiebrzāļu selekcijā (P. Bērziņš) turpina veidot ražīgas šķirnes, pret slimībām izturīgas, ar atšķirīgiem attīstības ritmiem un ar ilggadīgu noturību zelmenī. Tiek veikta galvenokārt timotiņa, pļavu skarenes un ma zākā mērā arī kamolzāles šķirņu uzlabošana. Auglīga sadarbība notiek ar Igaunijas un Lietuvas zinātniekiem.

Pēc Latvijas Augu šķirņu nacionālās padomes informācijas 1999. gadā audzēt ieteicamo šķirņu  sarakstā iekļautas pavisam graudaugu un pākšaugu grupā 51 šķirne – no tām 20 jeb 39% ir Latvijā selek cionētas, kartupeļu – 27 šķirnes, no tām 13 jeb 48% ir Latvijas šķirnes, zāl augu – 34 šķirnes, no tām 24 jeb 71% ir Latvijā selekcionētas.

Apkopojot cienījamo selekcionāru veikumu 1998. gadā, jāatzīmē arī aktivitātes, sadarbojoties ar ārzemju zinātniskajām iestādēm un selekcionāriem. Minēšu atsevišķus piemērus:

– Zviedrijas firmu “Svalöf Weibull AB”, Somijas firmu “Boreal”, Vāci jas firmu “Semundo”, Lietuvas Zemkopības institūtu, Gvelfas Universitāti Kanādā – ar kurām notiek perspektīvo līniju un šķirņu apmaiņa un izvērtēšana Latvijas agroekoloģiskos apstākļos;

– internacionālās programmas ietvaros, kuru koordinē CIMMYT (Meksika), ICARDA (Turcija), Oregonas Valsts universitāte (ASV), pētīts ziemas un vasaras kviešu genofonds (183 paraugi) un izvērtēta iespēja šo paraugu izmantošanai selekcijas procesā:

– sadarbība ar Ziemeļu gēnu banku, Polijas un Igaunijas šķirņu pārbaudes institūcijām par AVS testa veikšanu;

– FAO programma ASCORENA (Čehija) ietvaros novērtēta auzu šķirņu izturība pret auzu vainagrūsu. Pētījumā ietvertas 67 dažādu valstu auzu šķirnes un līnijas.

Programmas izpildītāji 1998. gadā sagatavojuši un publicējuši 82 rakstus, t.sk. 22 zinātniskus, 42 populārzinātniskus, 18 tēzes dažādās starptautiskās, Baltijas un Latvijas konferencēs. No visām publikācijām 26 ir svešvalodās, kas ir vērtējams ļoti pozitīvi.

Dažādos Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra rīkotajos semināros nolasītas 49 lekcijas par laukaugu šķirnēm, to audzēšanas agrotehniku un izmantošanas iespējām. No slēgti 405 licences līgumi par Latvijā izveidoto šķirņu sēklu pavai rošanu.

No 30. jūnija līdz 6. jūlijam Jūrmalā viesnīcā Lielupe notika vasaras apmācību kurss Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Ziemeļrietumu Krievijas doktorantiem par tēmu “Persistentu un latentu vīrusu infekciju bioloģija cilvēkam un dzīvniekiem”, kura organizatori bija Zviedrijas Lauksaimniecības universitāte ar profesoru Tommy Linne priekš galā un Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.

Kurss bija domāts medicīnas un veterinārmedicīnas profila doktorantiem. Tā klausītāji bija 25 konkursa kārtībā akceptētie doktoranti no Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas. Kursa pamatā bija lekcijas un tā saucamās “studentu aktivitātes” jeb žurnālu klubi, kuros pieredzējušu kolēģu (skolotāju) virsvadībā studenti mācījās patstāvīgi strādāt ar jaunu zinātnisku materiālu, atšķirt svarīgāko no mazāksvarīgā, pareizi interpretēt un izvērtēt atspoguļotos rezultātus. Lekcijas lasīja savā nozarē vadošie un starptautiski atzīti zinātnieki no Anglijas, Īrijas, Krievijas, Latvijas un Zviedrijas. Programmā tika iekļautas gan medicīnā, gan veterinārmedicīnā aktuālas vīrusu infekcijas. Lekciju par papillomasvīrusu persistentu infekciju un tās lomu karcinoģenēzē nolasīja Maskavas Valsts universitātes profesors, Krievijas Onkoloģijas centra laboratorijas vadītājs Fjodors Kiseļevs. Trīs lekcijas bija veltītas retrovīrusu grupai: lekciju par lentivīrusiem, ieskaitot HIV, nolasīja Upsalas Universitātes profesors Jonas Blomberg, par cilvēku T-šūnu limfotropajiem vīrusiem – profesors Graham Taylor no Londonas Imperial Collage School of Medicine (viņš ir arī European HTLV Research Network zinātniskais sekretārs), bet lekciju par samērā lielo endogēno retrovīrusu grupu nolasīja Upsalas Universitātes profesors Erik Larsson. Kursa programmas medicīnas daļā bija iekļauti arī hepatītu vīrusi un herpes vīrusi, kur lekciju par hepatīta vīrusu infekcijas latentiem stāvokļiem nolasīja LU BMC profesors Pauls Pumpēns, bet lekciju par herpes IV tipa vīrusa jeb EBV latentas infekcijas mehānismiem nolasīja profesors Georg Klein no Karolinska Institūta Stokholmā. Kursa pēdējā diena bija veltīta veterinārmedicīnā aktuālām problēmām: Borna vīrusa infekcijai, par kuru lekciju nolasīja Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes profesors Mikael Berg, un prioniem – proteīna izmaiņām, kuras var būt latentas saslimšanas cēlonis. Lekciju par prioniem nolasīja Dublinas Universitātes profesors Mark Rogers.

Studentu zinātnisko darbu intereses bija ļoti dažāda, sākot no cilvēka latentām un persitentām vīrusa infekcijām līdz zviju un medus bišu koloniju vīrusu infekcijām, par kurām savus doktora darbus izstrādā studenti no Norvēģijas un Zviedrijas.

No pasniedzēju un organizatoru puses jāatzīmē studentu plašās un labās priekšzināšanas, kas ļāva bez grūtībām izsekot un orientēties visās lekcijās un nodarbībās. Kursa organizatorus priecēja un studentus lutināja mūsu šīs vasaras saulainais un siltais laiks. Neiz palika arī peldes jūrā un dažādie sporta pasākumi, īpaši futbola mači, kuros spēlēja gan studenti, gan pasniedzēji, un brīžiem labā kās bija studentes.

Jācer, ka katrs students aizbrauca uz mājām, atradis jaunus draugus un kolēģus, jo šī studentu grupa bija patiešām jauka un draudzīga – vismaz mums, organizatoriem, tā likās. Jebkurā gadījumā šāds kurss ir stimuls gan mūsu jaunajiem speciālistiem, gan arī pieredzējušajiem kolēģiem. Nemaz tik bieži nav izdevība noklausīties vadošo zinātnieku lekcijas par jaunākajiem sasniegumiem vienas tematikas ietvaros – šoreiz par to, kas ir topā virusoloģijā, tādēļ nereti blakus studentiem zālē bija redzami mūsu virusologi. Jācer, ka tas nebūt nav pēdējais NorFA sponsorētais doktorantu vasaras kurss, kurš tiek organizēts Latvijā.

Dr. med. Modra Murovska,
Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta
Onkovirusoloģijas nodaļas vadītāja

Apstiprināts
LZP valdes sēdē 27.09.1999.,
prot. nr. 20

Latvijas Zinātnes padomes vēlēšanu
Nolikums

I Ekspertu komisijas vēlēšanas

1. Vēlēšanu komisiju izveido Latvijas Zinātnes padome.

2. Vēlēšanu komisija veic vēlēšanu organizēšanu atbilstoši LZP vēlēšanu Nolikumam.

3. Vēlēšanas tiek izsludinātas 2 mēnešus pirms vēlēšanām.

4. Tiek ievēlētas 14 ekspertu komisijas atbilstoši pašreizējai zinātnes struktūrai. Komisiju saraksts, tajās pārstāvēto zinātnes nozaru un/vai apakšnozaru saraksts un skaitliskais sastāvs ar sadalījumu pa nozarēm un/vai apakšnozarēm dots Pielikumā 1.

5. Vēlēšanu elektorātu veido visi Latvijā strādājošie zinātnieki, kuriem ir doktora, goda doktora vai habilitētā doktora zinātniskais grāds, kuri pēdējo 3 gadu laikā ir piedalījušies LZP, ministriju vai nozaru finansēto zinātnisko pētījumu izpildē, saņēmuši par to atalgo jumu, vai arī minētajā laikā ir publicējuši vismaz vienu darbu LZP Vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā ietilpstošajos izdevumos, kā arī LZA īstenie locekļi un emeritētie zinātnieki.

6. Elektorāta sarakstu veido Vēlēšanu komisija. Strādājošie zinātnieki, kuri vēlas iekļauties elektorātā, aizpilda anketu. Zinātnieki, kas piedalījušies LZP, ministriju vai nozaru finansēto zinātnisko pētījumu izpildē un saņēmuši par to atalgojumu, aizpilda anketu A, bet tie zinātnieki, kas nav veikuši minēto darbu un kuriem ir publikācijas, patenti, izgudrojumi, aizpilda anketu B. Anketas saņemamas LZP sekretariātā (Akadēmijas laukums 1, ist. 334) vai nozaru ekspertu komisijās. Anketas iesniedzamas LZP sekretariātā līdz 31. oktobrim.

7. Par Ekspertu komisijas locekļa kandidātu var tikt izvirzīts Latvijā strādājošs zinātnieks, kurš atbilst LZP promocijas padomju ekspertiem noteiktiem kritērijiem.

Ekspertu komisiju locekļu kandidātus izvirza pašreizējā sastāva nozaru ekspertu komisijas, LZA, LZS, LLMZA, augstskolas, to struktūrvienības, zinātniskās iestādes. Par kandidātu var pieteikties arī personīgi. Pieteikumi iesniedzami LZP sekretariātā līdz 31. oktobrim.

Ekspertu komisijas locekļu kandidāti iesniedz Vēlēšanu komisijai Curriculum vitae, kurā uzrādīti pēdējo 5 gadu galvenie zināt niskie darbi (monogrāfijas, publikācijas, patenti, referāti). Ar minētajiem Curriculum vitae var iepazīties LZP sekretariātā vēlēšanu laikā (Akadēmijas laukums 1, ist. 334).

Eksperts var tikt ievēlēts tikai vienā ekspertu komisijā.

8. Ekspertu komisiju ievēl elektorāta locekļi, kuri strādā attiecīgajā nozarē (apliecinājums ir vai nu zinātniskais grāds vai zinātniskas publikācijas šajā nozarē) un ir izteikuši gatavību piedalīties šīs komisijas vēlēšanās. Ja Ekspertu komisijā ir ietvertas vairākas nozares (apakšnozares), tad elektorāta loceklis balso tikai par savas iz vēlētās nozares (apakšnozares) pārstāvjiem atbilstoši LZP lēmumam.

9. Vēlēšanu kārtība.

Vēlēšanu komisija sagatavo vēlēšanu biļetenus, nosaka vēlēšanu norisi un kārtību. Vēlēšanu biļetenos pa nozarēm alfabēta kārtībā ieraksta visus izvirzītos Ekspertu komisijas locekļu kandidātus, kuri piekrituši strādāt attiecīgajā Ekspertu komisijā. Vēlēšanu biļetenos ieraksta:

* nozari, apakšnozari,

* kandidāta uzvārdu, vārdu, dzimšanas gadu,

* zinātnisko grādu, darba vietu, ieņemamo amatu, izvirzītājus.

Vēlēšanu komisija izsniedz biļetenus vēlētājiem pret parakstu.

Vēlēšanu biļetenos norādīts ievēlamo ekspertu skaits. Vēlētāji izsaka savu attieksmi pret biļetenos norādītajām kandidatūrām, nosvītrojot visu to kandidātu uzvārdus, kurus neatbalsta. Ieteicams, lai atbalstāmo kandidātu skaits atbilstu zinātnes nozarē, apakšnozarē ievēlamo ekspertu skaitam.

Par ievēlētiem Ekspertu komisijas locekļiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu. Vienādu balsu skaita gadījumā Vēlēšanu komisija var pieņemt lēmumu par ievēlēšanu, balstoties uz dažādu zinātnisko iestāžu pārstāvniecību. Pie tam no vienas institūcijas (juridiski patstāvīgas) ekspertu skaitam vienā Ekspertu komisijā jābūt mazāk kā 50% no EK kopējā locekļu skaita.

II LZP vēlēšanas

1. Katra Ekspertu komisija, klātesot Vēlēšanu komisijas pārstāvjiem, aizklāti balsojot ar absolūtu balsu vairākumu no dotās Ekspertu komisijas locekļiem ievēl vienu LZP locekli.

2. Likumā “Par zinātnisko darbību” minētās institūcijas deleģē savus pārstāvjus LZP pēc tam, kad ievēlēti LZP locekļi no Ekspertu komisijām.

3. LZP pirmo sēdi sasauc un vada (līdz LZP priekšsēdētāja ievēlēšanai) Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

4. LZP priekšsēdētāju ievēl no LZP locekļiem ar absolūtu balsu vairākumu, aizklāti balsojot.

Latvijas Zinātnes padomes
priekšsēdētājs, akadēmiķis A. Siliņš

1. Informātikas EK – 8 locekļi.

EK apakšnozares:

1.1. Datoru un sistēmu programmatūra, datorlingvistika – 2 locekļi;

1.2. Signālu un datu apstrāde – 2 locekļi;

1.3. Modelēšana, automātika, sistēmtehnika, mākslīgais intelekts – 2 locekļi;

1.4. Informācijas apstrādes un pārraides sistēmas – 2 locekļi;

Elektorāta locekļi balso par visām apakšnozarēm.

2. Mehānikas, mašīnbūves un enerģētikas EK – 11 locekļi.

EK nozares:

2.1. Mehānika – 4 locekļi;

2.2. Mašīnbūve – 3 locekļi;

2.3. Enerģētika – 4 locekļi.

Elektorāta locekļi balso tikai par savu nozari.

3. Fizikas, matemātikas un astronomijas EK – 12 locekļi.

EK nozares:

3.1.Fizika – 7 locekļi, tai skaitā apakšnozares:

3.1.1. Cietvielu fizika – 3 locekļi;

3.1.2. Magnētiskā hidrodinamika un siltumfizika – 2 locekļi;

3.1.3. Kodolfizika, atomfizika, spektroskopija – 2 locekļi;

3.2. Matemātika – 3 locekļi;

3.3. Astronomija – 2 locekļi.

Elektorāta locekļi balso tikai par savu nozari.

4. Ķīmijas EK – 12 locekļi.

EK apakšnozares:

4.1. Organiskā ķīmija (ieskaitot bioorganisko un medicīnisko ķīmiju ) – 6 locekļi;

4.2. Neorganiskā, fizikālā un analītiskā ķīmija – 3 locekļi;

4.3. Koksnes un polimēru ķīmija – 3 locekļi.

Elektorāta locekļi balso par visām apakšnozarēm.

5. Tehnoloģijas zinātnisko pamatu EK – 11 locekļi.

EK apakšnozares:

5.1. Materiālu tehnoloģija – 4 locekļi;

5.2. Ķīmijas tehnoloģija – 4 locekļi;

5.3. Farmācijas tehnoloģija – 3 locekļi.

Elektorāta locekļi balso par visām apakšnozarēm.

6. Bioloģijas un vides zinātņu (ekoloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija, ūdenssaimniecība) EK – 11 locekļi.

EK apakšnozares:

6.1. Botānika – 1 loceklis;

6.2. Augu fizioloģija – 1 loceklis;

6.3. Zooloģija – 1 loceklis;

6.4. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija – 1 loceklis;

6.5. Bioķīmija – 1 loceklis;

6.6. Ģenētika – 1 loceklis;

6.7. Ekoloģija – 2 locekļi;

6.8. Ģeogrāfija – 1 loceklis;

6.9. Ģeoloģija – 1 loceklis;

6.10. Ūdenssaimniecība – 1 loceklis.

Elektorāts dalās 2 grupās: viena grupa balso par EK locekļiem bioloģijas apakšnozarēs; otra grupa balso par EK locekļiem vides zinātnēs (ekoloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija, ūdenssaimniecība).

7. Molekulārās bioloģijas, mikrobioloģijas, biotehnoloģijas un virusoloģijas EK – 8 locekļi.

EK apakšnozares:

7.1. Molekulārā bioloģija un virusoloģija – 4 locekļi;

7.2. Mikrobioloģija un biotehnoloģija – 4 locekļi.

Elektorāts sadalās 2 grupās: viena grupa balso par EK locekļiem molekulārajā bioloģijā un virusoloģijā; otra grupa balso par EK locekļiem mikrobioloģijā un biotehnoloģijā.

8. Medicīnas EK – 9 locekļi.

EK apakšnozares:

8.1. Klīniskā un sociālā medicīna – 5 locekļi;

8.2. Eksperimentālā medicīna – 4 locekļi.

Elektorāta locekļi balso par visām apakšnozarēm.

9. Lauksaimniecības EK – 13 locekļi.

EK apakšnozares:

9.1. Zemkopība – 4 locekļi;

9.2. Lopkopība un veterinārmedicīna – 3 locekļi;

9.3. Mehanizācija – 2 locekļi;

9.4. Zemes ierīcība, meliorācija  – 2 locekļi;

9.5. Pārtikas zinātnes – 2 locekļi.

Elektorāta locekļi balso par visām apakšnozarēm.

10. Vēstures EK – 7 locekļi.

EK apakšnozares:

10.1. Vēsture (viduslaiki, jaunie un jaunākie laiki) – 3 locekļi;

10.2. Arheoloģija un antropoloģija – 2 locekļi;

10.3. Etnogrāfija – 1 loceklis;

10.4. Zinātnes un kultūras vēsture – 1 loceklis.

Elektorāta locekļi balso par visām apakšnozarēm.

11. Valodniecības, literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes EK – 10 locekļi.

EK apakšnozares:

11.1. Valodniecība – 4 locekļi;

11.2. Literatūrzinātnes un folkloristika – 4 locekļi (tai skaitā folkloristikā – 1 loceklis);

11.3. Mākslas zinātnes – 2 locekļi.

Elektorāta locekļi sadalās trijās grupās un katra no tām balso par attiecīgās apakšnozares kandidātiem.

12. Filosofijas, socioloģijas, psiholoģijas un pedagoģijas EK – 11 locekļi.

EK nozares:

12.1. Filosofija  – 4 locekļi;

12.2. Socioloģija – 3 locekļi;

12.3. Psiholoģija – 2 locekļi;

12.4. Pedagoģija – 2 locekļi.

Elektorāta locekļi balso par visu apakšnozaru kandidātiem.

13. Ekonomikas un juridisko zinātņu EK – 8 locekļi.

EK nozares:

13.1. Ekonomika, demogrāfija  – 6 locekļi;

13.2. Juridiskās zinātnes – 2 locekļi.

Elektorāta locekļi balso tikai par savas nozares kandidātiem.

14. Mežzinātņu EK – 5 locekļi.

Elektorāta locekļi balso par visiem kandidātiem.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis A. Siliņš

Latvijas Zinātnes padomes
VISPĀRATZĪTO RECENZĒJAMO ZINĀTNISKO IZDEVUMU SARAKSTS

1. DAĻA

Apstiprināta LZP sēdē 25.05.99. (LZP protokols nr. 4)

1. Pasaules mēroga citēšanas indeksu sarakstos (ISI u. c.) ietvertie izdevumi.

2. Pasaules zinātniskās literatūras zemāk minēto izdevniecību publicētie zinātniskie žurnāli un rakstu krājumi:

Academic Press

ACM Press

Addison-Wesley

American Mathematical Society

Artech House

Birkhäuzer Verlag

Cambridge University Press

Chapman & Hall

Digital Press

Ellis Horwood

Elsevier Science

Gordon and Breach

IEEE Press

Kluwer Academic Publisher

Lange and Springer

London Mathematical Society

McGraw-Hill

MIT Press

North-Holland

Oxford University Press

Prentice Hall

Society for Industrial and Applied Mathematics

Springer-Verlag

Valter de Grueter

John Willey & Sons

Word Scientific Publishing

Yourdon Press

Zinātne

MAIK "Nauka" (krievu val.)

Interperiodika (krievu val.)

3. Starptautisko konferenču, kongresu, semināru, darba sanāksmju recenzēto referātu pilnu tekstu (Proceedings) izdevumi. Par starptautisku atzīstams tāds pasākums, kura programmas komitejā pārstāvētas vismaz 3 valstis.

4. Zemāk minētie LZP finansētie žurnāli:

LZA Vēstis

LZA FEI “Latvian Journal of Physics and Technical Sciences”

LU FI žurnāls “Magnitnaja gidrodinamika”

LU EDI žurnāls “Avtomatika I vičisļiteļnaja tehnika”

LU PMI žurnāls “Mechanics of Composite Materials”

LOSI žurnāls “Chemistry of Heterocyclic Compounds”

RTU NĶI žurnāls “Latvijas Ķīmijas žurnāls”

LU LVI Latvijas vēstures institūta žurnāls

LU žurnāls “Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”

LU žurnāls “Humanities and Social Sciences. Latvia”

LU žurnāls “Letonika”

Balt-LASA “Baltic Journal of Laboratory Animal Science”

“Silava” Baltijas valstu mežzinātnes žurnāls “Baltic Forestry”

5. Zinātniskās monogrāfijas.

6. Ārvalstu Zinātņu Akadēmiju galvenie zinātniskie žurnāli.

7. Latvijas universitāšu recenzējamie regulāri iznākošie zinātniskie izdevumi, kuru redkolēģijā ir kvalificētākie Latvijas un ārzemju speciālisti dotajā nozarē, tai skaitā valsts profesori, kas ievēlēti atbilstoši Augstskolu likumam. Vienas universitātes pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt pusi no redkolēģijas sastāva.

8. Latvijā iznākošo periodisko izdevumu izvērtēšanai un iespējamai iekļaušanai sarakstā nepieciešamās ziņas:

8.1. Izdošanas sākuma gads un izdošanas regularitāte.

8.2. Redkolēģijas sastāvs.

8.3. Manuskriptu recenzēšanas kārtība.

8.4. Publikāciju un to kopsavilkumu valoda.

8.5. Pieejamība Latvijas un ārvalstu zinātniskajās bibliotēkās.

8.6. Kādos citēšanas indeksu sarakstos un referatīvajos žurnālos izdevums iekļauts.

9. Jautājumu par kāda konkrēta izdevuma vai publikācijas zinātnisko līmeni pēc attiecīgās promocijas padomes ierosinājuma izlemj NEK eksperti un priekšlikumu iesniedz LZP akceptēšanai.

10. Saraksts ir atvērts un nepieciešamības gadījumos tiek pārskatīts.

2. DAĻA

Apstiprināta LZP sēdē 29.06.99. (LZP protokols nr. 5)

Sarakstā pagaidām nav iekļauti vairāki nozaru ekspertu komisiju iesniegtie izdevumi, kuros publicēto zinātnisko rakstu atbilstība prasībām katrā konkrētā gadījumā nosakāma 1. daļas 9. punkta kārtībā, piemēram, žurnāla “Karogs” literatūrkritikas nodaļa, LU Filozofijas un socioloģijas institūta almanahs “Filosofija”.

Acta Baltica. Izd. AESTI Letonikas centrs Kauņā, Lietuva.

Acta et Commentationis Universitatis Tartuensis. Izd. Tartu universitāte, Igaunija.

Acta Medico-Historica Rigaensia. Izd. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un LMA Medicīnas vēstures institūts, Latvija.

Arheoloģija un etnogrāfija. Izd. LU Latvijas Vēstures institūts, Latvija.

ASLE Transactions. Izd. American Society for Lubrication En gi neer ing, ASV.

Baltic Review. Izd. Viļņas Pedagoģiskā universitāte, Lietuva.

Baltistika. Izd. Viļņas universitāte, Lietuva.

Chemical and Biochemical Engineering. Izd. Horvātijas inženieru-ķīmiķu b-ba, Slovēnijas ķīmiķu b-ba un Austrijas bioprocesa tehnoloģijas sav., Horvātija.

Cryptogramica Estonici. Izd. Igaunijas dabas pētnieku b-ba, Igaunija.

EJB Electronic Journal Biotechnology. Izd. Valparaiso Katoļu universitāte, Čīle.

Food Tehnology and Biotehnology. Izd. Zagrebas universitāte, Horvātija.

IEEE Transactions. Izd. Institute of Electronic and Electrical Engineers (IEEE), ASV.

Journal of Baltic Studies. Izd. AABS, ASV.

Journal of the Optical Society of America. Izd. Optical Society of America, ASV.

Journal of Waterway, Port, Coastal and Ocean Engineering. Izd. American Society of Civil Engineering, ASV.

Latvia. Human Development Report. Izd. United Nations Development Programme, Latvija.

Latvijas entomologs. Izd. Latvijas Entomoloģijas b-ba, Latvija.

Lietuvos Matematikos Rinkinys. Izd. “TEV”, Lietuva.

Linguistica Lettica. Izd. LU Latviešu valodas institūts, Latvija.

Lithuanian Journal of Cardiology. Izd. Lietuvas kardioloģijas institūts, Lietuva.

Man and World. An International Philosophical Review. Izd. University of New Hampshire, ASV.

Mathematical Modelling and Analysis. Izd. “Tehnika”, Lietuva.

Phenomenological Inquiry. Izd. Modernās fenomenoloģijas pētījumu un mācību pasaules institūts, ASV.

Proceedings SPIE. Izd. The International Society for Optical Engineering, ASV.

Putni dabā. Izd. Latvijas Ornitoloģijas b-ba, Latvija.

The Ring. Izd. Polijas Zooloģijas b-ba, Polija.

Ugdymo psihologija. Izd. Viļņas Pedagoģiskā universitāte, Lietuva.

Latvijas Zinātnes padomē

Pielikums
LZP ZSKK 1999. gada 23. septembra  lēmumam

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Augsti godātās ekselences un masu saziņas līdzekļu vadītāji!

“Zvaigžņotās Debess” redakcijas kolēģijas locekļiem ļoti bieži ir jāatbild uz interesentu jautājumiem un jāskaidro, kāpēc Latvijas televīzijā, radio un presē un pat valsts oficiālo pārstāvju izteikumos par trešās tūkstošgades sākumu tiek pēc būtības aplam uzskatīts 2000. gads. Tāpēc mēs kā izglītojoša izdevuma veidotāji uzskatām par savu pienākumu pret sabiedrību vērsties pie Jums  – Latvijas valsts un masu saziņas līdzekļu vadītājiem.

Uzsaucot tostus 1999. gada 31. decembra pusnaktī jaunā – 2000. – gada sagaidīšanai, kas pats par sevi ir iespaidīga un nozīmīga kristīgās ēras jubileja, nemaldināsim līdzpilsoņus ar jaunās – trešās – tūkstošgades sākšanos, jo:

1) secības aprakstīšanai līdz pat 19. gs. beigām izmantoja naturālos skaitļus 1, 2, 3 utt.;

2) kristīgajā ērā gadi sākas ar 1 (nevis 0);

3) trešā tūkstošgade (2001–3000) nevar sākties, pirms nav beigusies otrā (1001–2000)!

Šim jautājumam “Zvaigžņotā Debess” tika pievērsusi uzmanību jau 1996. gada rudens numurā, un plašāka informācija par laika skaitīšanu ir atrodama “Zvaigžņotās Debess” š. g. rudens laidienā.

Vēlot veiksmīgu otrās tūkstošgades pēdējo – 2000. – gadu, “Zvaigžņotās Debess” redakcijas kolēģija:

atbildīgais redaktors LZA koresp. loc. Dr. phys. A. Balklavs-Grīnhofs,
atbildīgā redaktora vietnieks Dr. habil. math. A. Andžāns,
atbildīgā sekretāre I. Pundure,
locekļi – LZA Dr. astron. h. c. Dr. phys. A. Alksnis,
M. Gills,
Dr. phil. R. Kūlis,
Dr. phys. T. Romanovskis,
Dr. phys. L. Roze,
Dr. paed. I. Vilks.

1999. gada 23. septembrī

Daļēji pateicoties Latvijas Zinātnes padomes atbalstam, mums bija iespēja piedalīties Vienpadsmitajā Starptautiskajā Virusoloģijas kongresā, kas no 8. līdz 13. augustam notika Sidnejā, Austrālijā. Šāds Viru soloģijas kongress notiek reizi trijos gados un ir lielākais starptautiskais virusologu saiets. Šī gada kongress pulcēja 2429 dalībniekus no dažādām valstīm. Četras visvairāk pārstāvētās valstis bija ASV – 380 dalībnieku, Japāna – 181 dalībnieks, Lielbritānija – 170 un Vācija – 105 dalībnieki. Kongresā tika prezentēti 1762 ziņojumi par darba rezultātiem visdažādākajos virusoloģijas virzienos. Kongresu atklāja Austrālijas izcelsmes 1997. gada Nobela prēmijas laureāts Peter Doherty, atzīmējot Sera Macfarlane Burnet lielo ieguldījumu virusoloģijas un imunoloģijas attīstībā īpaši Austrālijā, jo šogad tiek atzīmēta viņa simtā dzimšanas diena. Atklāšanā runāja arī IUMS Virusoloģijas nodaļas priekšsēdētājs profesors Jeff Almond, Austrālijas Mikrobiologu biedrības prezidents profesors Ian Gust, kongresa Nacionālās orgkomitejas priekšsēdētājs profesors John Mackenzie un citi.

Kongresa darbs notika plenārsimpozijos un darba grupu simpozijos. Ja plenārsimpoziji bija veltīti globālām virusoloģijas problēmām, tādām kā “Virusoloģija 21. gadsimtā”, “Vīrusu struktūra un to veidošanās”, “Molekulārā bioloģija/slimību kontrole”, “Imunoloģija un patoģenēze”, “Vīrusu rašanās un evolūcija”, tad darba grupu simpoziji bija veltīti daudz konkrētākām un šaurākām viru soloģijas problēmām, par ko liecina šo darba grupu simpoziju skaits – 68. Vairāki simpoziji bija veltīti vīrusiem, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar karcinoģenēzi, persistentām vīrusu infekcijām, vakcīnu izstrādei un vīrusu evolūcijai un daudzveidībai. Atsevišķs simpozijs bija veltīts veterinārmedicīnai un vīrusiem. 1100 ziņojumi bija noformēti posteru veidā un bija apskatāmi divas dienas. Īpašs laiks tika atvēlēts stenda ziņojumu apspriešanai un diskusijām, kaut gan jāpiezīmē, ka apspriešana un diskusijas turpinājās visa kongresa laikā.

Par mūsu institūta zinātniskā darba rezultātiem tika ziņots sekcijās “Vīrusi un vēzis”, “Persistentas vīrusu infekcijas” un “Pretvīrusu aģenti” (divi ziņojumi).

Kongresa laikā bija iespējams apmeklēt dažādu firmu izstādes stendus, iepazīties ar jaunākajām izstrādēm zinātniskās aparatūras, diagnostikumu jomā, kā arī jaunāko zinātniskās informātikas jomā un izdevniecību darbā.

Piedalīšanās šāda veida zinātniskos forumos ir nepieciešama un lietderīga vairāku iemeslu dēļ: 1) tā dod iespēju iepazīties ar pa šiem jaunākajiem sasniegumiem attiecīgajās virusoloģijas nozarēs; 2) ļauj iepazīstināt atbilstošo speciālistu aprindas ar saviem pētījumiem un to rezultātiem; 3) dod iespēju novērtēt sava darba rezultātus pārējo sasniegumu kontekstā; 4) šāds kongress ir vieta, kur dibinās jauni zinātniskie kontakti un iespējamas sadarbības; 5) tā dod iespēju koordinēt un plānot turpmāko darbu ar jau esošajiem sadarbības partneriem. Jebkurā gadījumā piedalīšanās šāda veida forumos dod pozitīvu lādiņu turpmākajam darba posmam, kas, ņemot vērā zinātnes situāciju mūsu valstī, nebūt nav mazsvarīgi.

Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta
Onkovirusoloģijas nodaļas vadītāja Dr. med. Modra Murovska,
Imunomodulatoru laboratorijas vadītāja
Dr. med. Guna Feldmane