Zinātnes Vēstnesis

Citi “Zinātnes Vēstneša” numuri

1999. gada  25. oktobris: 17 (183)

________________________________________________________

Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts

_____________________________________________________________________________________

Pirms lekcijas SZA prezidents medicīnas zinātņu doktors, profesors Jarmo Visakorpi (bijušais Tamperes universitātes rektors) un LZA prezidents akadēmiķis J. Stradiņš parakstīja divpusējo zinātniskās sadarbības līgumu starp abām akadēmijām (līguma parakstīšanā piedalījās arī LZA starptautiskās daļas vadītāja Daina Šveica). Šī klasiskā Somijas Zinātņu akadēmija, kura pārstāv somu valodā runājošos zinātniekus, ir dibināta 1908. gadā kā Somijas Zinātnes biedrības (dibināta 1838. gadā) turpinātāja.

Ievērojot to, ka Somijā otra oficiālā valsts valoda ir zviedru valoda, valstī darbojas arī Zviedru zinātņu akadēmija, kura apvieno zviedru valodā runājošos zinātniekus.

Ar Somijas Zinātņu akadēmijas vadību notika pārrunas par iespējamiem sadarbības virzieniem kā eksaktajās, tā arī humanitārajās zinātnēs. Somi nenoliedz, ka ļoti intensīva sadarbība notiek ar Igaunijas zinātniekiem, bet izsaka vēlmi veidot un atbalstīt ciešākus kontaktus arī ar Latvijas zinātniekiem. J. Stradiņš uzaicināja SZA prezidentu Jarmo Visakorpi apmeklēt LZA. Somu puse sniedza informāciju par finansiāli stabilo Veisela fondu, kurš atbalsta jauno zinātnieku (līdz 40 gadiem) projektus matemātikā, fizikā un ģeozinātnēs (astronomija, meteoroloģija, hidroloģija, ģeofizika) un ar kuru SZA ir izveidojusies veiksmīga un ilgstoša sadarbība.

Apmeklējot trīs Baltijas valstu namu, kurš atklāts pirms gada, varējām iepazīties ar Igaunijas prezidenta L. Meri darba kabinetu, kur viņš strādāja 1991. gadā. Baltijas namā atrodas arī J. Rozentāla biedrība (prezidents Latvijā pazīstams somu zinātnieks A. Leikola), bibliotēka, Baltijas valstu un Somijas draudzības biedrības un tūrisma aģentūras.

Jāatzīmē, ka 2000. gadā no 27. līdz 28. aprīlim Helsinkos notiks piecu Ziemeļvalstu un trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmiju kopējā sēde, kuras viens no organizatoriem ir arī Somijas Zinātņu akadēmija.

Laipni lūdzam tos Latvijas zinātniekus, kuriem ir interese sadarboties ar Somijas zinātniekiem, un kuriem jau ir vai vēl nav sadarbības partneri Somijā, griezties LZA starptautiskajā daļā.

Kā teica LZA prezidents Jānis Stradiņš, tas būs bagātīgs pētījumu materiāls Latvijas Stratēģisko pētījumu centram, jo Tālavs Jundzis gatavo grāmatu par neatkarības atjaunošanu Latvijā, un to paredzēts izdot, sagaidot Latvijas neatkarības atjaunošanas 10. gadadienu.

(LZA Senāta 19. oktobra sēdē tika izveidota komisija LZA viceprezidenta T. Millera vadībā situācijas izpētei, kā arī LTF vēstures komisija.)

Latvijas Zinātņu akadēmijas LTF nodaļa bija kongresam iesniegusi vairākus aicinājumus, kas arī tika pieņemti.

AICINĀJUMS

LR Saeimai

Par vārda brīvību un Valsts valodas likumu

Šogad Saeimas pieņemtajam un pēc tam otrreizējai caurlūkošanai nosūtītajam Valsts valodas likuma ir bijuši adresēti vairāki tādi pārmetumi, ko nevar nosaukt citādi, kā tikai par demagoģiskiem. Daži likuma panti (piemēram, 21. pants, kurā noteikts, ka uzrakstiem un paziņojumiem jābūt valsts valodā, kā arī 11. pants, saskaņā ar kuru valsts valoda jālieto publiskos pasākumos) it kā pārkāpjot tiesības uz vārda brīvību (un līdz ar to neatbilstot Latvijas Republikas Satversmei). Šādi pārmetumi kļūtu iespējami, ja par pamatotu uzskatītu dažu Rietumeiropas politologu teorētisko viedokli, ka vārda brīvība iekļauj ne tikai izteikuma satura, bet arī izteikuma formas, respektīvi, izteikuma valodas brīvu izvēli. Elementāra konfrontācija ar praksi rāda, ka šāds vārda brīvības traktējums ir aplams; pretējā gadījumā jāatzīst, ka ideāla vārda brīvības realizācija bija vērojama pie Bābeles torņa, bet jebkura valodas lietošanas regulācija ar likumu ir vārda brīvības pārkāpums (arī Rīgas Domes noteikumi, kas aizliedz necenzēti lamāties publiskās vietās, ierobežo vārda brīvību, jo nepieļauj brīvi izvēlētu saturu izteikt brīvi izvēlētā formā).

Tāpēc LTF Kongress aicina Saeimas deputātus apzināties, ka neviena Valsts valodas likuma norma patiesībā neierobežo vārda brīvību, un tās normas, kurām attiecīgi pārmetumi adresēti (piemēram, 11. un 21. pants), Latvijas apstākļos ir pilnīgi nepieciešamas.

Ierosinājusi Zinātņu akadēmijas LTF nodaļa

Pieņemts
1999. gada 9. oktobrī

AICINĀJUMI

Saeimai un valdībai

Par valsts pensijām

Izbeigt valsts budžeta sabalansēšanu uz mazturīgāko slāņu rēķina un atcelt sociālā nodokļa iekasēšanas ierobežojumus.

Ierobežot valsts pensiju maksimālo apmēru, piemēram, paredzēt, ka pensija nedrīkst pārsniegt piecas vidējās mēnešalgas.

Atteikties no normām, kas ierobežo strādājošo pensionāru tiesības saņemt algu un pensiju un strauji palielina pensionēšanās vecumu.

Lai novērstu intelektuālā potenciāla tālāku izputināšanu un vecākās paaudzes cilvēku pazemošanu, atļaut visiem pensionāriem, kas spēj konkurēt mūsdienu darba tirgū, saņemt kā algu, tā pensiju.

Par izglītības un zinātnes finansējumu

Lai garantētu vienādas iespējas izglītības iegūšanā visiem sabiedrības locekļiem un novērstu intelektuālā potenciāla aizplūšanu uz ārzemēm, noteikt finansējumu izglītībai vismaz 20%, zinātnei – 2% no nacionālā kopprodukta. Attīstīta zinātne ir valsts garīgās neatkarības un materiālās labklājības galvenais priekšnoteikums.

Par vasaras laika atcelšanu

Ikgadējā pāreja no joslas laika uz t. s. vasaras laiku un otrādi negatīvi ietekmē cilvēku veselību (sevišķi cieš bērni un pieaugušie ar veselības traucējumiem). Aicinām Latvijas valdību atbalstīt Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas 1999. gada 28. aprīļa sēdes lēmumu un ar 2000. gadu atteikties no šādām maiņām (kā to gatavojas darīt arī Igaunija).

Ierosinājusi Zinātņu akadēmijas LTF nodaļa

Pieņemti
1999. gada 9. oktobrī

Profesors skaidroja mazo valstu jēdzienu, uzsvērdams to demogrāfiskās un saimnieciskās pazīmes. Pasaules neatkarīgo mazo valstu skaits mūsdienās sasniedzis 185. Tās ir zemes, kur ir mazāk nekā 10 miljonu iedzīvotāju un teritorija mazāka par 20 tūkstošiem kvadrātkilometru, šaurs izejvielu profils. Šādu valstu vidū ir arī Latvija.

Smagās rūpniecības tirgus šajās zemēs ir mazietilpīgs, tajās nepieciešama ārējās tirdzniecības specializācija.

Kā piemēru atziņai, ka “small is beautiful” (mazs ir skaists), profesors Balabkins minēja Somiju. Tur firma “NOKIA”, kas savos aizsākumos esot nodarbojusies gan ar rūdas rakšanu, gan ar gumijas zābaku ražošanu, tagad apgādā 25 procentus no visas pasaules mobilo telefonu pieprasījuma, nedēļā pārdodot vienu miljonu aparātu. Šī valsts daudzējādā ziņā varētu būt par paraugu Latvijai prasmē sevi parādīt un dot pasaulei to, ko tā spēj un kas pasaulei ir vajadzīgs.

Profesors Nikolajs Balabkins strādā Pensilvānijas štatā Līhaijas (Lehigh) privātajā universitātē. Studentiem bija interesanti dzirdēt, ka tajā ir 19 tūkstošu dolāru mācību maksa gadā. Universitātei pieder akcijas 500 miljonu dolāru vērtībā, un no šiem ienākumiem tiek finansētas stipendijas, ko saņem 75 procenti studentu.

Latvijas Zinātņu akadēmija augstu vērtē Jūsu vispusību, teicamo orientēšanos Latvijas un Eiropas ekonomikas problēmās, lietpratību un aktivitāti gan starptautisko, gan Latvijas mēroga projektu veidošanā.

Vēlam veselību un nepagurstošu enerģiju tās nākotnes tuvināšanā, kad Latvija būs pārvērtusies par plaukstošas tautsaimniecības zemi!

Cieņā un sirsnībā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Rīgā, 1999. gada 16. oktobrī

Latvijas Zinātņu akadēmijas,
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes

NODARBINĀTĪBAS JAUNĀ STRUKTŪRA LAUKOS

1999. gada 5. novembrī plkst. 14.00
LLU Ekonomikas fakultātes aktu zālē
Svētes ielā 18, Jelgavā

14.00 Konferences atklāšana
LZA HSZN priekšsēdētājs, LZA īstenais loceklis Viktors Hausmanis
LLU rektors Voldemārs Strīķis

REFERĀTI

Reģionālā reforma un cilvēks tajā
LR Īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs

Lauku transformācija Baltijā un Vācijas “jaunajās zemēs” pēc sociālisma sabrukuma
Reģionālās ģeogrāfijas institūta Leipcigā Eiropas nodaļas vadītāja Dr. Elke Knappe (Vācija)

Nodarbinātības jaunā struktūra Latvijas laukos
LLMZA prezidente, LZA korespondētājlocekle Baiba Rivža

Saimnieciskā rosība un nodarbinātība laukos
LZA īstenais loceklis, LLMZA loceklis Arnis Kalniņš

DISKUSIJA

1999. gada 22. oktobrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde “Tautsaimniecība un sociālā drošība Latvijā “Likuma par valsts pensijām” grozījumu gaismā”.

Ar Labklājības ministrijas viedokli par pensiju likuma grozījumiem un to sekām (pašreiz un tuvākajā nākotnē) iepazīstināja LR labklājības ministrs R. Jurdžs, ar sociālā budžeta problēmām un to iespējamiem risinājumiem – LR Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāja A. Poča. Pensiju likumu analizēja LZA korespondētājloceklis, Dr. habil. oec. P. Guļāns, bet pensiju likuma grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību prognozēja LZA korespondētājlocekle, Dr. oec. R. Karnīte. Ziņojumiem sekoja diskusija.

Tās pašas dienas pēcpusdienā notika ekonomista Alfrēda Ceihnera 100. dzimšanas dienas atcere, kurā piedalījās viņa meita Inese Ābere-Ceihnere, pēc profesijas farmaceite, kuras 30 gadu darba mūžs pavadīts ASV, un viens no mazdēliem Ēriks Ābers, datorzinību un biznesa administrācijas speciālists, jauns cilvēks ar teicami izkoptu latviešu valodu.

1. EPIDEMIOLOĢISKĀ SITUĀCIJA RĪGĀ

Atsaucoties uz Latvijas Zinātnes padomes Komisijas sakariem ar sabiedrību aicinājumu informēt sabiedrību par zinātnisko programmu izpildes gaitu un rezultātiem, Latvijas Kardioloģijas institūta zinātnieku grupa nolēma publicēt darba rezultātus par sirds un asins vadu slimību izraisītiem ekonomiskiem zudumiem. Tā kā darba apjoms pārsniedz viena raksta apmērus, mēs problēmas nostādni un darba rezultātus centīsimies sniegt vairākās secīgās un savstarpēji saistītās publikācijās.

Šajā ziņojumā ietverts pārskats par sirds un asinsvadu slimību (SAS) epidemioloģisko situāciju Rīgā.

Kopš šī gadsimta vidus sirds un asinsvadu slimības ir viena no galvenajām sabiedrības veselības un zinātnes problēmām, kuru izraisījusi ar šīm slimībām saistīta augsta mirstība (50% no visiem nāves gadījumiem), invaliditāte un saslimstība. Problēmas risināšana rosinājusi pētījumus gan šo slimību izcelsmē, diagnostikā, terapijā, gan profilaksē. Šajā pētījumu lokā ir arī epidemioloģiskie pētījumi, kas ļauj atklāt ne tikai sirds un asinsvadu slimību (SAS) izplatības likumības, bet arī iekšējās un ārējās vides faktorus, kas saistās ar šo slimību izplatību, jaunu slimību gadījumu rašanos, t. s. SAS riska faktorus. Ne mazāk svarīgi ir SAS izraisīto sabiedrības un indivīda ekonomisko zudumu pētījumi. Šādi virzīts ir 18. programmas – Latvijas iedzīvotāji un tautas veselība – 2. apakšprogrammas pētījums “Sirds un asinsvadu slimību izraisītie sociālie un ekonomiskie zudumi Rīgas iedzīvotājiem”. Tā pamatojums ir Rīgas iedzīvotāju epidemioloģiska pētījuma rezultāti laikā no 1994. līdz 1997. gadam, kas apstiprināja SAS nelabvēlīgo situāciju mūsu populācijā.

Epidemioloģiskā pētījuma objekts – Rīgas iedzīvotāju randomizēta statistiska kopa vecumā no 20 līdz 69 gadiem. Izlasē iekļauto cilvēku skaits ir 3500 (sadalīti vecuma/dzimuma grupās ar 10 gadu intervālu), no kuriem apsekoti 2646, t. i. 75,6%. Pavisam izveidotas 10 vecuma/dzimuma grupas, kas nodrošina analīzes iespēju katrā grupā, to savstarpēju salīdzināšanu, kā arī dod iespēju salīdzināt apvienotas grupas un analizēt visus apsekotos kopumā. Epidemioloģiskais apsekojums veikts pēc Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) metodikas: aptauja ar daudzprofila jautājumu kompleksu, arteriālā asinsspiediena mērīšana, antropometriskie mērījumi, miera stāvokļa EKG, bioķīmiskie izmeklējumi (lipīdu līmeņa un spektra, cukura līmeņa noteikšana asinīs). PVO metodika papildināta ar paplašinātu SAS riska faktoru un sociālo faktoru uzziņu. Skaitliski iz teiktie riska faktori vērtēti pēc PVO rekomendētiem kritērijiem. Datu apstrādes rādītāji izteikti procentos, uzrādot ticamības intervālus.

Epidemioloģiskā pētījuma rezultāti raksturo Rīgas pilsētas populāciju kā nelabvēlīgu. Tā arteriālu hipertensiju (AH) (arteriālais asins spiediens =140/90 mm hg) vidēji populācijā konstatē 50,1% vīriešu un 40,3% sieviešu. Arteriālā hipertensija korelē ar vecumu: 20–29 gadu grupā AH ir 18,8% vīriešu un 3,1% sieviešu, bet 50–59 gadu grupā 56,1% vīriešu un 62,3% sieviešu. Slodzes stenokardijas izplatība apsekotajā populācijā ir 8% gan vīriešiem, gan sievietēm. Apakšējo ekstremitāšu obliterējoša ateroskleroze ir raksturīga vīriešu populācijai, un to konstatē kā intermitējošu klibošanu 4,1% apsekoto vīriešu.

Pētījumā iegūti arī dati par 8 galvenajiem SAS riska faktoriem (RF): arteriālā hipertensija (AH), palielināts ķermeņa masas indekss (ĶMI), hiperholesterinēmija (hiperHol), hipertriglicerīdēmija (hiperTG), pazemināts augsta blīvuma lipoproteīdu līmenis asinīs (hipoABL), smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana. Konstatēts, ka tikai 2,2% vīriešu un 6,8% sieviešu nav neviena SAS riska faktora. Visbiežāk konstatē 3 RF kombinācijas. Gados jaunākajās grupās biežāk sastopamie RF ir smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un hiperHol. Turpretī 60–69 gadu grupās: AH, ĶMI, hiperHol, hiperTG.

Ja kopējā populācijā smēķē 44,3% vīriešu un 18,6% sieviešu, tad īpaši satrauc situācija jaunākajās vecuma grupās (20–39 g.), kurās vairāk kā puse (57%) vīriešu un katra trešā sieviete (33,5%) smēķē. Pārmērīgi alkoholu lieto 17,4% populācijas, bet jaunākajās vecuma grupās – 21,2%. Paaugstinātu ķermeņa masu konstatē 53,6% vīriešu un 56,3% sieviešu. Rīgas pilsētas populācijā 63% konstatē paaugstinātu holesterīna daudzumu asinīs, kas norāda uz augstu SAS risku. Paaugstinātu holesterīnu 60–69 gadu sieviešu grupā sastop pat 81,4% gadījumu. Koronārās sirds slimības (KSS) augsta riska grupā pēc Eiropas Sirds Asociācijas normatīviem, novērtējot lipīdu līmeni un spektru, ir 7,5% apsekotās populācijas.

Ņemot vērā apsekotās kopas reprezentabilitāti, SAS un RF izplatību tajā var attiecināt uz visu Rīgas populāciju.

Šie dati ļauj novērtēt patieso SAS situāciju Rīgā pretstatā Slimo kases un ārstniecības iestāžu uzskaites datiem, kuri raksturo saslimstību ar SAS tikai pēc ārsta apmeklējumiem.

Epidemioloģiskā pētījuma rezultāti rosina veikt SAS izraisīto ekonomisko zudumu aprēķinus. Šo aprēķinu rezultātus apkopos mūsu turpmākie ziņojumi.

II. SAS EKONOMISKO ZUDUMU APRĒĶINU METODOLOĢIJA UN REZULTĀTI

Epidemioloģiskā pētījuma rezultāti, kas raksturo Rīgas populāciju kā nelabvēlīgu sirds un asinsvadu slimību (SAS) aspektā, pamato ekonomisko zudumu aprēķinu nepieciešamību.

SAS izraisītos ekonomiskos zudumus nosacīti iedala tiešos un ne tiešos. Tiešajos zudumos ietver SAS slimnieku ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumus, kā arī izmaksas, kas saistītas ar SAS invalīdu uzturēšanu invalīdu namos un ekonomiskos zudumus no invaliditātes un sakarā ar bērnu uzturēšanu apgādnieka zaudēšanas gadījumā.

Netiešos zudumus izraisa indivīda darba spēju samazināšanās un priekšlaicīga mirstība no SAS, kas mazina vai liedz iespēju radīt iekšzemes kopproduktu.

Rīgas iedzīvotājiem SAS radīto ekonomisko zudumu aprēķināšanai veikti sekojoši secīgi uzdevumi:

1. Datu bāzes izveidošana par Rīgas iedzīvotāju statistiskās kopas apsekojuma rezultātiem.

2. Datu bāzes izveidošana par mirstību no SAS.

3. Datu bāzes izveidošana par iedzīvotāju īslaicīgo un ilgstošo darba nespēju no SAS.

4. Datu bāzes izveidošana par kardioloģisko slimnieku izmaksām dažādos slimības ārstēšanas etapos.

5. Biežāk lietoto medikamentu izmaksu datu bāzes izveidošana.

6. Ekonomisko zaudējumu aprēķinu metodikas izstrāde un aprobācija, izmantojot datu bāžu informāciju.

Datu bāzē par iedzīvotāju mirstību no SAS izmantota informācija par mirstību no SAS, kuras kodētas pēc Starptautiskā slimību klasifikatora ar I 121–125 un I 110–115 kodiem. Šī informācija iegūta no Veselības statistikas, informācijas un medicīnas tehnoloģijas centra. Datu bāze par Rīgas iedzīvotāju īslaicīgo un ilgstošo darba ne spēju no SAS veidota, izmantojot Rīgas pilsētas Slimokases un Veselības un darba spēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datus. Biežāk lietoto kardioloģisko medikamentu izmaksu datu bāze veidota pēc zāļu lieltirgotavu, t. sk. TAMRO informācijas.

Programmas ietvaros izstrādāta ekonomisko aprēķinu metode, kas ļāva izrēķināt budžeta izdevumus Rīgā SAS slimnieku ārstēšanai un rehabilitācijai. Aprēķinos ietvertas ambulatoro pakalpojumu, hospitalizācijas, sanatoriju izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar SAS invalīdu uzturēšanu invalīdu namos un ekonomiskie zudumi no invaliditātes un sakarā ar bērnu uzturēšanu apgādnieka zaudēšanas gadījumā. Rīgas pilsētā šī summa gadā ir 3,6 milj. latu. Šajā summā nav ietvertas valsts dotācijas kardioloģisko slimnieku diagnostikas un ārstēšanas modernizācijai.

Nākošajos programmas etapos aprēķinātas atsevišķu SAS nozoloģiju medikamentozas ārstēšanas izmaksas. Ņemot vērā arteriālās hipertensijas (AH) augsto izplatību populācijā, noformulētas 4 mono- un 10 polihipotensīvas medikamentozas terapijas programmas. Pirmo reizi valstī izrēķinātas šo programmu gada minimālās, maksimālās un vidējās izmaksas viena hipertensijas slimnieka ārstēšanai. Uzskatot apsekoto Rīgas iedzīvotāju kopu par reprezentablu, AH % sakarības varam attiecināt uz visiem Rīgas iedzīvotājiem un pēc tām aprēķināt hipotētisko iedzīvotāju skaitu ar AH visā pilsētā. Pēc šī skaita aprēķinātas hipotensīvās terapijas izmaksas Rīgas populācijā, ja visi Rīgas hipertensijas slimnieki ar SAS 160 un/vai DAS 95 mmHg saņemtu adekvātu, regulāru terapiju.

Vidēji viena hipertensijas slimnieka gada hipotētiskās arteriālās tensijas korekcijas izmaksas, ārstējot ar mūsu apstākļos plašāk lietotajiem medikamentiem, ir sekojošas:

ar diurētiķiem – 2,08,

ar beta blokatoriem – 17,05,

ar Ca antagonistiem – 12,32,

ar ACEI – 70,05 latu.

Salīdzinot ar Anglijas un Kanādas pētījumu rezultātiem (A. Fletcher, 1992., T. Wilson, 1996), mūsu aprēķināto terapijas variantu iz maksas vidēji ir mazākas pat 12,5 reizes, izņemot diurētiķu izmaksas, kuru vidējie lielumi ir līdzīgi. Iespējams, ka viens no cēloņiem ir mūsu pacientu lietotās mazākās preparātu devas. Bez tam mūsu aprēķini veikti pēc vairumtirdzniecības izcenojuma, jo mazumtirdzniecības cenas ir svārstīgas un ļoti variablas.

Kā jau minējām, metodika ļauj arī aprēķināt visas Rīgas populācijas hipertensijas slimnieku arteriālās tensijas korekcijas iz maksas, kuras vidēji bija sekojošas:

ar diurētiķiem – 0,28 milj.,

ar beta blokatoriem – 2,39 milj.,

ar Ca antagonistiem – 1,68 milj.,

ar ACEI – 9,58 milj. latu.

Iegūtie rezultāti liecina, ka tikai arteriālās hipertensijas medikamentozai monoterapijai vien Rīgas pilsētā vajadzētu 0,28–9,58 milj., bet politerapijas – maksimāli pat līdz 81,29 milj. latu. Tas pamato turpmākajos pētījumos plānot SAS profilaktisko programmu izveidošanu.

III. KORONĀRĀS SIRDS SLIMĪBAS TERAPIJAS UN PROFILAKSES IZMAKSAS

No Rīgas pilsētas iedzīvotāju epidemioloģiskā apsekojuma datu bāzes, kas aptver informāciju par 2646 Rīgas pilsētas iedzīvotājiem vecumā no 20–69 gadiem, izveidotas iedzīvotāju grupas ar 4 koronārās sirds slimības (KSS) klīniskām formām un augsta KSS riska grupu pēc hiperlipidēmijas izteiktības pakāpes un spektra. Augsta KSS riska grupa formēta, vadoties pēc Eiropas Sirds Asociācijas rekomendācijām.

Katrai SS klīniskai formai formulētas diferencētas terapijas programmas. Bez tam, ievērojot ekonomisko situāciju valstī, skaitliski lielākajai no tām un miokarda infarkta grupai veidoti pat divi terapijas programmu varianti: minimālais un optimālais.

Augsta KSS riska grupai, kurā ietilpst 7,5% Rīgas iedzīvotāju 20–69 gadu grupā, t. i. apmēram 40 tūkst. cilvēku, formulēta programma riska eliminēšanai. Šajā programmā ietverta uztura un fiziskās aktivitātes korekcija un medikamentoza hipolipedimizējoša terapija.

Pēc iepriekšējos etapos izstrādātajiem algoritmiem izskaitļotas viena pacienta un Rīgas populācijas hipotētisko slimnieku gada izmaksas katrai KSS klīniskai formai un katram terapijas variantam.

Koronārā slimnieka medikamentozas terapijas vidējās gada izmaksas ir Ls 391. Klīniski vieglākas KSS formas viena slimnieka gada izmaksas rēķinām Ls 70, turpretim 1 miokarda infarkta slimnieka gada izmaksas var sasniegt pat Ls 972, t. i. ~ 13 reizes vairāk.

Attiecinot epidemioloģiskā apsekojuma rezultātus uz visu Rīgas  populāciju, tika izskaitļoti KSS 4 klīnisko formu hipotētiskie slimnieki Rīgas populācijā un to terapijas izmaksas. Klīniski vieglākas KSS formas slimnieku izmaksas minimālas terapijas gadījumā Rīgas populācijā sasniedz 8,9 milj. latu. Miokarda infarkta slimnieku terapijas izmaksas savukārt ir 3,2 milj. latu, jo slimnieku skaits šajā grupā ar 29,7 reizes mazāks.

Pēc Eiropas Sirds Asociācijas un literatūras datiem zināms, ka, pazeminot kopējā holesterīna līmeni par 10%, saslimstība ar KSS samazinās par 20%. Izmantojot šo saistību aprēķināts, ka holesterīna līmeņa pazemināšanai hiperholesterīnēmijas nosacīta augsta KSS riska grupā Rīgas populācijā patērējam 1,822 milj. latu. Tas mums ļauj ieekonomēt 2,254 milj. latu, jo samazinās saslimstība ar KSS šajā populācijā. Ja hiperholesterīnēmijas korekcijas viena pacienta vidējās gada izmaksas ir Ls 132,33, tad viena KSS slimnieka gada vidējās izmaksas ir Ls 391,36, t. i. 2,9 reizes lielākas.

Darba rezultāti apstiprina riska faktoru eliminēšanas ekonomisko efektivitāti, bet efektivitāti detalizēti precizēt var tikai longitudināli epidemioloģiski pētījumi, kuru veikšanai diemžēl nebija finansiālu nosacījumu.

Šī etapa rezultāti izmantojami veselības aprūpes, slimokasu finansu plānošanā, t. sk. hipolipidemizējošo medikamentu iekļaušanai gan primārā, gan sekundārā sirds un asinsvadu slimību (SAS) profilaksē.

Noslēdzošajā ziņojumā centīsimies parādīt SAS radītos netiešos ekonomiskos zudumus, kurus izraisa priekšlaicīga mirstība no šīm slimībām.

Dr. med. V. Dzērve, apakšprogrammas vadītājs

Š. g. septembra vidū Latvijā viesojās prof. Alans R. Katrickis (Alan R. Katrizky), plaši pazīstams zinātnieks organiskajā ķīmijā, daudzu monogrāfiju autors un līdzautors, vairāku daudzsējumu izdevumu redaktors, aizrautīgs lektors, spilgta personība. Kopš 1980. gada A. Katrickis darbojas Floridas universitātē, kur 1984. gadā nodibināja Floridas Heterociklisko savienojumu centru un ir tā direktors. Šajā centrā strādā ap 50 pētnieku un palīgpersonāls no vairāk nekā 10 valstīm. No tiem tikai divi ir pastāvīgi darbinieki (direktors un menedžers), pārējie galvenokārt strādā divus gadus. Tādējādi 15 gadu laikā šajā centrā ir strādājuši ap 300 pētnieku ar augstskolas vai doktora diplomiem. Liela loma centra darbā ir grupu vadītājiem, kuri lielākoties ir no Ķīnas, Krievijas un Ukrainas.

Prof. A. Katrickim ir senas saites ar Latvijas zinātniekiem. A. Katrickis ir Latvijā izdotā starptautiskā žurnāla “Heterociklisko Savienojumu Ķīmija” redkolēģijas loceklis. A. Katrickis ir redaktors LZA akadēmiķa prof. R. Valtera un V. Fliča monogrāfijai “Ring-chain Tautometrism” (Cikla virknes tautomētrija), kura izdota Plenum Press izdevniecībā.

13. septembrī A. Katrickis apmeklēja Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un institūta direktora akad. E. Lukevica vadībā iepazinās ar tā darbu, kā arī nolasīja lekciju par benztriazola ķīmiju. Lekcijā prof. A. Katrickis iespaidīgi parādīja benztriazola un tā atvasinājumu interesantās īpašības un iespējas šos savienojumus iz mantot organiskajā ķīmijā. Benztriazols aktivē molekulas (piemēram, tas ir protonu aktivators, katjonu stabilizators, anjonu un brīvo radikāļu priekštecis). Bezntriazolu var sekmīgi izlietot dažādu reakciju veikšanai, reģioselektīvās un stereospecifiskās reakcijās, tālākai dažādu klasu savienojumu iegūšanai, pašu benztriazolu atšķeļot un atkārtoti izmantojot jaunām sintēzēm.

A. Katricka lekcija radīja lielu interesi Latvijas ķīmiķos, pēc lekcijas sekoja dzīva diskusija.

A. Katrickis pēdējā laikā popularizē ideju organizēt elektronisko žurnālu ARKNOC, kurā varētu bez maksas publicēt rakstus dažādās organiskās ķīmijas nozarēs.

G. Duburs,
LZA akadēmiķis

Latvijas Zinātnes padomes nozaru ekspertu komisiju kārtējās vēlēšanas notiks

1999. gada 7., 8., 9. decembrī

10.00–18.00

Akadēmijas laukumā 1,

Letonikas integrācija
un modernizācija

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, iesaistoties kopējā “Letonikas” programmā, izvēlējās apakšvirsrakstu “Letonikas integrācija un modernizācija”. Tas ir un paliek mūsu darbības vadmotīvs visus šos gadus, kopš ir aizsākta programmas izstrāde. Institūta galvenie darba mērķi ir pētīt Letonikas jautājumus ideju vēstures, filosofiskā, reliģijzinātnes, kultūrsemiotikas, sociālā, etnoloģiskā un minoritāšu aspektos. Notiek jaunu metodoloģiju apgūšana un pielietošana Letonikas jomā. Filosofus, sociologus, reliģijpētniekus un nacionālo jautājumu pētniekus interesē psiho analītiskās antropoloģijas, hermeneitikas, fenomenoloģijas, strukturālisma un poststrukturālisma, vēsturisma, feministiskās filosofijas metodes, kas gūst arvien lielāku nozīmi mūsdienu humanitārajās zinātnēs.

Programmas ietvaros notiek pētniecības darbs, monogrāfiju, antoloģiju, zinātnisko rakstu sagatavošana publikācijai, konferenču un semināru organizēšana, maģistratūras un doktorantūras studentu darbu vadīšana, kā arī iesaistīšanās LU un citu augstskolu studiju programmās. “Letonikas” ietvaros 1995. gadā iznāca antoloģija “Ideju vēsture Latvijā” (zinātniskā redaktore Dr. phil. Ella Buceniece). Patlaban norit darbs pie ideju vēstures otrā un trešā sējuma. Pirmais sējums jau praktiski ir izpirkts, un par to saņemtas labas atsauksmes gan no skolotājiem, gan skolēniem un studentiem. Šī grāmata ārzemēs labi reprezentē Latvijas humanitārās zinātnes, jo tajā ir integratīvais skatījums, daudz informācijas, kā arī ir pārvarēti tradicionālie historiogrāfiskie nošķīrumi. Ideju vēstures ievadā E. Buceniece atzīmē: “Gara vēsture, kultūras un apziņas izpausmes visplašāk ir reprezentētas latviešu literatūras vēstures, apcerēs par mākslu un zinātnes pagātni. [..] Mazāk iezīmētas gara universālas izpausmes – veselums, mijietekmes, ideju kontinuitāte. Sinātiska kultūras vēsture mums nav uzrakstīta, tāpat nepietiekami apzināta arī latviešu tautas sociālā vēsture.”

Diskusijas par to, ka trūkst Latvijas vēstures pētījumu, it īpaši par XX gadsimtu, jau daudzkārt izskanējušas presē. Lai labotu situāciju, pie Valsts prezidenta tika nodibināta vēstures pētījumu komisija, kura, protams, nevar aizstāt Latvijas vēstures institūtu. Tas “Letonikas” programmas vadībai uzliek pienākumu izanalizēt situāciju vēstures pētīšanas jomā, ņemot vērā to, ka ir jāraksta ne tikai un vienīgi sociālo un politisko faktu vēsture, bet arī “citas vēstures” (I. Šuvajeva terminoloģijā, skat. viņa rakstu “Par citu vēsturi” grāmatā “Prelūdijas”, Rīga, 1998.).

Lai sarakstītu “citas vēstures”, ir nepieciešams kultūrsemiotiskais, feministiskais, strukturālistiskais, integratīvais skatījums. Tādēļ programmai “Letonika” būtu jāsaista dažādi skatījuma veidi ciešākā kopumā, nekā tas tiek darīts līdz šim. Nozīmīga joma, kurā notiek “Letonikas” pētījumi, ir reliģijzinātne. Iepriekšējā periodā LU Filozofijas un socioloģijas institūta reliģijpētnieku grupa (vadītāja Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova) sarakstīja un publicēja “Reliģiski-filozofisko rakstu” 6. sējumu prof. Dr. Haralda Biezā virsredakcijā (Rīgā, 1997). Šis krājums tika sagatavots kā turpinājums 1925. gadā aizsāktajai sērijai ar tādu pat nosaukumu. Pirmskara Latvijā tika izdoti rakstu 5 laidieni, pēdējais RFR redaktors L. Adamovičs bija 1940. gadā sagatavojis 6. rakstu krājumu, un tas jau bija salikts A. Gulbja apgādā, taču okupācijas vara to aizliedza un savāktie materiāli tā arī palika nepublicēti.

Iniciatīva, ko ir uzņēmusies institūta reliģijpētnieku grupa – atjaunot pirmskara reliģijpētniecības tradīcijas, taču darīt to moderno metodoloģiju gaismā, ir ļoti apsveicama. Patlaban norit darbs pie 7. sējuma veidošanas. Reliģijpētniecības akadēmiskā tradīcija neapšaubāmi bagātina “Letonikas” programmu ar jaunām dimensijām un saista to ar kultūrantropoloģiskām studijām.

Svarīgi ir arī tas, ka šajā grupā strādā jaunās maģistres Agita Lūse un Agita Misāne, kas pilnveidojušās ASV un Anglijā un patlaban Latvi jā ir vienas no labākajām speciālistēm kultūrantropoloģijā (A. Misāne – skandināvu un baltu mitoloģijas jomā, A. Lūse, savukārt, ir pārtulkojusi A. Gīrca “Kultūru interpretācijas”, Rīga, 1998 un ieguldījusi ļoti lietu darbu kultūrantropoloģijas latviskās terminoloģijas jomā.)

Patlaban aktivizējas pētnieku iespējas publicēt savus darbus ārzemēs, veidojas reliģijpētnieku sadarbība ar Itālijas un ASV centriem jauno reliģisko kustību pētīšanas jomā. Mums padomā ir 2000. gadā kopā ar Itālijas un daudzu citu valstu zinātniekiem organizēt Rīgā lielu konferenci (varbūt pat kongresu) par jaunajām reliģiskajām kustībām un sektām, pievēršoties speciāli Latvijas un Baltijas situācijai. Jāatzīmē, ka mūs iepriecina teicamā sadarbība ar ārvalstu zinātniekiem un šokē Latvijas valsts ierēdņu, ministriju darbinieku vienaldzīgā, pat negatīvā attieksme pret reliģijpētniecību, valsts pasūtījumu trūkums, ignorance pret unikāliem datiem par sektām un kustībām Latvijā (notiek pilnīgi pretēji procesi: cik lielā mērā Latvijas valdība neliekas par mūsu pētījumiem ne zinis, tikpat lielā mērā, tikai ar plus zīmi, par tiem interesējas ārzemju kolēģi un vēlas tos iegūt savā rīcībā).

Letonikas programmas ietvaros notiek Latvijas filosofisko ideju izpēte Eiropas un pasaules filosofiskās domas kontekstā. Mūsuprāt, nav pareizi atraut Latviju no pasaules konteksta un ierobežot “Letoniku” tikai ar vietējas nozīmes pētījumiem. Šajā sakarā par žurnāla “Filosofija 98” pirmā numura moto izvēlējāmies skatījumu: Eiropa Latvijā, Latvija Eiropā. Šis skatījums ir aktuāls vairākos aspektos:

1) nākotnē paredzama Latvijas integrācija Eiropas Savienībā,

2) pēcpadomju periodā tiek pārskatītas agrāko laiku atziņas par Eiropas vērtību iespaidu uz Latvijas kultūru (vācbaltiešu devums, Eiropas apgaismības ietekme utt.),

3) tiek meklētas latviskās identitātes saknes ne tikai folklorā un baltu mitoloģijā, bet arī kristietībā, Eiropas civilizācijā, antīkajā pasaulē.

Trešā punkta sakarā par būtisku “Letonikas” programmas sastāvdaļu uzskatām pētījumus par antīko filosofiju Latvijā. 1998. gadā Māris Vecvagars strādāja pie grāmatas “Antīkā filosofija Latvijā”, kura patlaban ir pārdošanā grāmatu veikalos. Lieki teikt, ka mūs iepriecina tas, ka pēc šīs grāmatas ir pieprasījums. Tas nozīmē, ka lasītāji vēlas redzēt Latvijas kultūru plašākā kontekstā, neap robežojoties tikai ar pilskalnu, cimdu rakstu vai dievību pētījumiem “Letonikas” ietvaros, bet arī vēlas saskatīt kultūras antīkās saknes.

1999. gada pirmajā pusē LU Filozofijas un socioloģijas institūts “Letonikas” programmā organizēja vairākus pasākumus, tajā skaitā filosofa,  rakstnieka  K. Raudives  90. dzimšanas  dienas  atceri (28. aprīlī). Mēs aplūkojām K. Raudivi kā reliģiju interpretātāju (A. Misā nes referāts), paraprakstes vilinājumus un veselā saprāta disciplīnu (E. Freiberga), K. Raudives parapsiholoģijas pētījumus (N. Gills), “dzīves kultūras” intertekstuālo pasauli (S. Krūmi ņa-Koņkova), kultūras interpretācijas problēmas (R. Kūlis), K. Raudives teoriju un individuālisma diskursa veidošanos Latvijā (A. Priedīte), semiotisko skatījumu uz K. Raudivi kā mūžīgo ceļinieku (E. Buceniece), K. Raudives darbus kā laikmetu garīgās un ideoloģiskās dzīves atspulgu (M. Kūle). Jāatzīmē, ka kopumā Raudives personība un darbi tika vērtēti un pārvērtēti, visai bieži izskanēja kritiskas nostādnes, jo laika distance ļauj uz šo personību paskatīties citādāk nekā agrāk.

Aprīlī “Letonikas” programmas ietvaros notika sanāksme, veltīta filosofiskās terminoloģijas izstrādāšanai latviešu valodā. To organizēja Kanta, Heidegera, Feierbaha, Huserla, Vēbera darbu tulkotājs Rihards Kūlis, piedalījās I. Šuvajevs, M. Vecvagars, A. Zunde, V. Zariņš un Terminoloģijas komisijas vadītāja V. Skujiņa. Institūta zinātnieki kopumā ir pārtulkojuši vairākus desmitus grāmatu no vācu, angļu, franču, sengrieķu valodām, ir izveidojusies liela pieredze un tradīcijas, taču terminoloģijas problēmas tikai aug augumā. Semināra dalībnieki secināja, ka “Letonikas” programmas ietvaros terminoloģijas jomā ir vajadzīga daudz lielāka integrācija, valodnie kiem ir daudz vairāk jāpalīdz citu specialitāšu zināt niekiem vārddarināšanas jomā. Jāpiebilst, ka institūta zinātnieki saskaras ne tikai ar terminoloģijas grūtībām filosofijā. Tulkojot un rediģējot tekstus arī citās humanitārajās un sociālajās disciplīnās, mēs redzam, cik tā ir neizstrādāta kultūrantropoloģijā, socioloģijā, politoloģijā.

Maijā “Letonikas” programmas ietvaros ceturto gadu pēc kārtas notika “Kultūrsemiotikas” konference. Mūsu ideja ir izveidot sintētisku skatījumu uz Latvijas kultūras vēsturi un simboliem, integrējot tajā moderno semioloģiju, hermeneitiku, “ikdienas” socioloģiju un citus mūsdienu skatījuma veidus. Dr. phil. Aija Priedīte sagatavoja darbu par tēmu “Lāčplēsis trejos lokos: varoņtēma Pumpura, Fallija un Raiņa interpretācija”, izvirzot jautājumu par to, kādā veidā Lāčplēsis no literārā varoņa ir kļuvis par tautas mitoloģisko varoni (t. i., kādām apziņas struktūrām un vērtību sistēmām ir jādarbojas, lai tas tā notiktu). Agita Misāne ļoti oriģināli atrada pralēles starp Kurbadu un Edipu. Ansis Zunde runāja par zīmju izpausmēm latviešu filosofijā, R. Kūlis – par verbālajiem stereotipiem Latvijā, vairāki filosofi (Dr. habil. phil. Māra Rubene, Dr. phil. Elga Freiberga, Dr. phil. Ella Buceniece, Dr. phil. Igors Šuvajevs) meklēja kultūrse miotiskos aspektus tukšuma zonās, tukšuma trūkumā, lietu prombūtnē un klātbūtnē, klusuma prombūtnē, t. i., zīmēs, kas pauž mūs dienu Eiropas civilizācijas sarežģītos līkločus. Maija Kūle uzskatīja, ka “Letonikas” programmas ietvaros turpmākos kultūrsemiotiskos pētījumus vajadzētu pavērst virzienā uz pilsētas kā kultūras fenomena analīzi mūsdienās un ar skaistu, ilustrētu grāmatu un apcerēm par Rīgas zīmēm un simboliem iekļauties Rīgas 800. gadadienas svinībās.

Kopš 1998. gada otrās puses liela daļa LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki ir iesaistīti “Sabiedrības integrācijas programmas” sarakstīšanā un apspriešanā. Nebūtu pareizi domāt, ka sociālie, izglītības, kultūras jautājumi, kas skar mūsdienu Latvijas sabiedrību kopumā, būtu jānodala no “Letonikas”. Protams, “Letonikas” programma nespēj finansēt šādus pasākumus, un tas arī netiek prasīts. Taču no zinātnes attīstības viedokļa “Letonika” nedrīkst atrauties no sociālo jautājumu risināšanas. Tādēļ jāatzīmē, ka mēs lepojamies ar to, ka institūtā sekmīgi strādā Etnisko pētījumu centrs (vadītājs Dr. phil. Elmārs Vēbers), kas ir publicējis veselu sēriju pētī jumu par nacionālajām minoritātēm Latvijā un pilsoniskas sabiedrības veidošanos. “Letonikas” programmas pētījumos ir jāintegrē cittautiešu vēstures, mūsdienu kultūrsituācijas analīze, jo galu galā latviskā identitāte nepastāv viena pati “kā tuksnesī” – mūsu vidū jau gadsimtiem ilgi dzīvo nacionālās minoritātes, kas savstarpējās attiecībās ar latviešiem veido mūsu kultūru un mūsu identitātes. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ uz “Letonikas” pētījumiem jāskatās plašākā, modernākā dimensijā.

Latviskās identitātes pētījumi jau daudzus gadus norit Nacionālajā mutvārdu arhīvā (vadītājs Dr. habil. phil. Augusts Milts, koordinatore Māra Zirnīte). Šis arhīvs ir ieguvis ārzemju latviešu fondu nopietnu atbalstu. Mutvārdu vēstures arhīvs savā darbības jomā līdzinās tam, ko savulaik darīja Krišjānis Barons. Barons bagātināja tautas kultūru ar to, ka fiksēja un savāca tautasdziesmas. Mūsu arhīvos krājas tautas dzīvesstāsti – dzīvas, ekspresīvas un patiesas liecības par latviešu traģiskajiem likteņiem daudzu un dažādu politisko varu ielenkumā. Tā ir dzīvā vēsture, kura, ja to nevāks un neapkopos tūlīt, nekad nevarēs tikt restaurēta. Arī šī darbības joma norit, mācoties un apgūstot modernās metodoloģijas, kvalitatīvo socioloģiju, hermeneitiku, interpretācijas mākslu.

“Letonikas” programma, ko finansē LZP, mūsuprāt, ir ļoti vajadzīga un svarīga. Taču tā dažādu apstākļu dēļ nav ieguvusi valstiski nozīmīgas programmas statusu. Tādēļ finansējums, kas tiek sadalīts uz daudziem institūtiem, uz ļoti daudzām zinātnieku grupām, nemitīgi ir par mazu, lai paveiktu vēl lielākus darbus, lai publicētu akadēmiskas daudzsējumu grāmatas un izaudzinātu jauno paaudzi. Tuvākajā nākotnē ir nepieciešams panākt, lai “Letonikas” programmas un humanitārie pētījumi Latvijā iegūtu to statusu, kas tai pie nākas brīvā, neatkarīgā un kulturālā valstī.

Maija KŪLE
Dr. habil. Phil., profesore, akadēmiķe,
LU FSI direktore, Letonikas integrācijas
un modernizācijas apakšprogrammas vadītāja

Janīna Kursīte. Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā

Š. g. 21. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika Janīnas Kursītes grāmatas “Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā” atvēršanas svētki. Grāmatu ar Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Zinātnes padomes atbalstu laidusi klajā izdevniecība “Zinātne”.

Skaisti izdotās grāmatas (māksliniece Ināra Jēgere, Gunta Eniņa vāku foto) ievadā autore raksta: ““Mītiskais” ir tik ietilpīgs jēdziens, ka būtu naivi un reizē neprātīgi domāt uzrakstīt par to pilnīgi visu.”

Par to, kas ir uzrakstīts, liecina grāmatas nodaļu nosaukumi: Mītiskais Baltijas laikā un telpā, Mītiskais laiks latviešu folklorā, Mātes baltu un Baltijas somugru folklorā un literatūrā, Mītiskā Daugava, Metāli latviešu folklorā, Nauda, Savvaļas augi mītiskajā tradīcijā, Noslēpumainais āmulis un Jāņa zāles, Dievības, gari un koki, Latviešu ēdieni, Dievību un cilvēku dzērieni, Mīlestības un nāves ceļš latviešu folklorā, Kanibālisms latviešu folklorā, Miegs un sapņi tradicionālajos priekšstatos, Sapnis latviešu literatūrā, Talismani, amuleti, fetiši senāk un tagad, Jaunā folklora un Krēmars, Mītiskais un nacionālā identitāte 19. gadsimta latviešu literatūrā, Nacionālā ainava 19. gadsimta latviešu literatūrā un mākslā, Mītiskie elementi Gētes “Faustā”, Latviešu dekadence. Dzeja, Neomītisms 20. gadsimta sākumā: dažas paralēles latviešu literatūrā un tēlotājā mākslā, Zalkša simbolika Aspazijas teiku drāmā “Zalkša līgava”, Laiks un telpa Aspazijas dzejā, Jānis Steiks un mītiskā jaunrade, Neobaroks latviešu literatūrā, Mītiskā telpa, Mītiskā pavedienus savelkot mezglā.

Atgriežoties pie autores ievada: “Grāmata “Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā” veidota kā ievads Baltijas mītisko priekšstatu ģeogrāfijā, raugoties no Latvijas saliņas, bet nebūt neliekot to kosmosa centrā. Centru ir tik, cik objektu – latviešu, lietuviešu, prūšu, lībiešu, igauņu.” Parādot godu šiem centriem, kopsavilkums dots arī igauņu un lietuviešu valodā, kā arī angļu valodā.

Atgādinājumam – “Zinātnes” grāmatas vislētāk var iegādāties “Zinātnes” grāmatnīcā Akadēmijas laukumā 1, un šīs unikālās, interesantās, vairāk nekā 500 lappušu biezās grāmatas īpašā cena tur ir tikai 2,99 latu.

Z. K.

* Lasītājiem tiek nodota 840 lpp. bieza lielformāta grāmata. Tekstuālajā daļā lietotas oriģināliem tuvas burtu garnitūras un simboli. Attēlu blokā (236 ilustrācijas) reproducētas īpaši retu izdevumu titullapas, tekstu fragmenti, ilustrācijas u. c. apdares elementi, iesējumi, ierakstu paraugi u. c.

* Latviešu seniespiedumu kopkatalogs sniedz ziņas par visiem iespieddarbiem latviešu valodā, kas iznākuši laikā no 1525. līdz 1855. gadam.

* Pavisam kopkatalogā ir 2579 latviešu sen iespiedumu izdevumu apraksti.

* Daudzi no šiem izdevumiem bibliografēti pirmo reizi. Ziņas par to eksistenci tika iegūtas gan literatūras un arhīvu studijās, gan meklējumos dažādās krātuvēs.

* Apgādi mēdza laist klajā atkārtotus izdevumus, ne mai not titullapas ziņas. Lapu pa lapai salīdzinot viena izdevuma eksemplārus, tika atklāti 190 šādi “slēpti” izdevumi.

* Kopkatalogā ietverti arī tādu izdevumu ap raksti, kuru eksemplāri līdz mūsdienām nav saglabājušies (vai arī nav izdevies noskaidrot to atrašanās vietu). Piemēram, pati vecākā mums zināmā grāmata latviešu valodā – 1525. gada luterāņu mises iz devums.

* Kopkataloga pielikums – nodaļa “Dubia et spuria” sniedz ziņas par apšaubāmiem, kā arī par literatūrā minē tiem, bet patiesībā neeksistējušiem izdevumiem.

* Daudziem no kopkatalogā atspoguļotajiem izdevumiem zināmi tikai daži (1–3) saglabājušies eksemplāri. Eksemplāru atrašanās vietas, kas snieg tas kopkatalogā, ir neatsverams palīgs ikvienam pētniekam, kam nepieciešams šos senos tekstus sameklēt.

* Lai gan Latvijā ir vairāki lieli seniespiedumu krājumi (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un tajā ietilpstošā J. Misiņa Latviešu literatūras nodaļa), neviens no tiem nav pilnīgs seniespiedumu repertuāra ziņā. Ir apzināti un pēc vajadzības izmantoti arī visi ne lielie Latvijas sabiedriskie seniespiedumu krājumi arhīvos un muzejos, kā arī nozīmīgākās privātās kolekcijas.

* Daudzu latviešu seniespiedumu eksemplāri atrodami tikai ārzemju – Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas u. c. valstu bibliotēkās. Kopkataloga sastādīšanas laikā bibliogrāfi strādāja ārzemju bibliotēkās, lai iegūtu maksimāli precīzu informāciju reto grāmatu aprakstei. Atsevišķos gadījumos nācās izlīdzēties ar kopijām. Tā Latvijas Nacionālās bibliotēkas retumu fonds ir papildinājies arī ar unikālu, Latvijas krājumos neesošu, sen iespiedumu kopiju klāstu.

* Kopkataloga sastādīšana, rediģēšana un manuskripta sagatavošana iespiešanai ilga 28 gadus (1971–1998). Darbs norisinājās LNB Reto grāmatu un rokrakstu zinātniskās nodaļas galvenās bibliogrāfes Silvijas Šiško vadībā. Kopkataloga zinātniskais redaktors – šīs nodaļas ilggadējs vadītājs Aleksejs Apīnis. Ilgu laiku kopkataloga sastādīšanā piedalījusies nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane, epizodiski – arī citi šīs nodaļas darbinieki.

* Izdevuma māksliniecisko iekārtojumu veidojis grafiķis Valdis Villerušs.

* Izdevuma tapšanu atbalstījuši: Sorosa Fonds Latvija, Atvērtās Sabiedrības Institūta Bibliotēku tīkla programma (Budapeštā), Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras fonds.

Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 60

Š. g. 29. oktobrī ar svinīgo sēdi, uguņošanu un valšu balli savu 60. jubileju atzīmēs Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Bet kāds bija tās sākums 1939. gadā? Atšķirsim vēlreiz Riharda Treija grāmatu “Latvijas valsts un tās vīri”, kuras fragmentus drukājām “Z. V.” š. g. 4. un 5. numurā, stāstot par Latvijas valsts attieksmi pret augstāko izglītību un zinātni dažādu izglītības ministru valdīšanas laikā.

Jūlija Auškāpa laiks (22.08.1938.—20.06.1940.)

[..] Auškāpa laikā darbu uzsāka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija (JLA), un ministrs piedalījās tās satversmes izstrādāšanā, kuru Ministru kabinets pieņēma 1938. gada 20. decembrī.

Šā normatīvā akta sākumpunktos bija formulēti jaunās augstskolas raksturs un uzdevumi:

1. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija ir augstākā lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes un izglītības iestāde valstī. Tās uzdevums ir veicināt zinātnisku pētīšanu un zinātnes izplatīšanu tautā un sniegt saviem audzēkņiem augstāko izglītību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, rūpējoties arī par viņu audzināšanu. Akadēmija atrodas Jelgavā, Viestura piemiņas pilī.

2. Akadēmijā ir divas fakultātes: 1) Lauksaimniecības un 2) Mežsaimniecības.

3. Akadēmija ir autonoma valsts iestāde ar visām juridiskas personas tiesībām, kas uz savas satversmes pamata patstāvīgi veido savu dzīvi un veic savus zinātniskos un pedagoģiskos, kā arī administratīvi saimnieciskos uzdevumus.

Akadēmiju vajadzēja pārvaldīt rektoram, prorektoram, valdei un padomei, fakultāšu dekāniem, sekretāriem un padomēm, sekretariātam un revīzijas komisijai. Pārvaldes orgānos varēja darboties tikai Latvijas pilsoņi.

Satversme nosacīja, ka rektoru ievēlē no akadēmijas štata profesoriem uz trim gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētam, bet viņš nevar ieņemt šo amatu ilgāk nekā sešus gadus no vietas. Kārtējās rektora vēlēšanas izdara tā mācību gada beigās, kad izbeidzas viņa pilnvarojums. Ievēlēto rektoru apstiprina amatā Ministru kabinets. Rektors ir akadēmijas valdes priekšsēdētājs. Valde, kuras locekļi ir prorektors, fakultāšu dekāni un akadēmijas sekretārs, pārzina, vada, apvieno, saskaņo un uzrauga visu akadēmijas un tās fakultāšu kārtējo darbību un izlemj visus akadēmijas dzīves jautājumus, kuru izšķiršana saskaņā ar satversmi nav uzlikta kādai citai iestādei vai amatpersonai.

Akadēmijas padomē ietilpst augstskolas štata profesori un docenti, viens akadēmijas ārštata profesors, docentu, privātdocentu un lektoru delegāts, kā arī viens štata asistentu delegāts. Padome ir augstskolas augstākais orgāns, kas spiež un lemj par visu akadēmijas zinātnisko, pedagoģisko un administratīvi saimniecisko darbību. Tā ievēlē rektoru, prorektoru un revīzijas komisiju; profesorus, docentus, un privātdocentus; akadēmijas goda biedrus; apstiprina fakultāšu ievēlētos lektorus un asistentus, to piešķirtos zinātniskos grādus, studentu organizācijas un pulciņus utt.

Augstskolai tika dotas tiesības piešķirt zinātniskos grādus: pirmo — agronoms un inženieris mežkopis, un otro — agronomijas zinātņu doktors (Dr. agr.) un mežzinātņu doktors (Dr. rer. for.).

Satversme noteica, ka akadēmijas rīcībā atrodas valsts budžeta summas un speciālie līdzekļi. Pēdējos ieskaita: ziedotās naudas summas un mantu, kā arī ienākumus no tās; studentu reģistrācijas un laboratoriju maksu, eksternu un citu personu pārbaudīšanas maksu; akadēmijas laboratoriju, pētījumu institūtu un citu apmācībai paredzētu uzņēmumu ienākumus.

JLA uzsāka darbu 1939. gada 1. jūlijā. Tās padomes pirmajā sēdē 3. jūlijā runu sacīja arī Auškāps. Jaunās augstskolas darbību atviegloja plašās telpas. Ja Rīgā Lauksaimniecības fakultāte bija izmētāta pa vairākām ēkām, tad akadēmijai piešķirtās 300 istabas ļāva teorētiskās nodarbības izkārtot vienkopus. JLA izvietojās Viestura piemiņas pils priekšējā daļā, jaunceltajā kreisajā un daļēji labajā spārnā, aizņemot apmēram 5/8 pils telpu. Atlikušās telpas izmantoja Lauksaimniecības kameras vajadzībām. Iekārtoja reprezentablu svētku zāli, novietojot tieši pretim galvenajām ieejas durvīm... nu, protams, dižu Ulmaņa portretu, kuru bija gleznojis Ludolfs Liberts.

Jelgavas augstskola sāka darbu ar 719 studentiem un 71 docētāju. Tās pirmais rektors bija prof. dr. Pāvils Kvelde. Augstskolai bija prakses un izmēģinājumu saimniecības Jelgavā, Vecaucē un Lielaucē. Iznāca “Jelgavas Lauksaimniecības Akadēmijas Raksti”.

Latvijas valstisko atjaunošanu pavada ārstu aktivitātes Pasaules latviešu ārstu kongresos (1989, 1993, 1997, gatavošanās 2001. gadam). Tas noris kopsolī ar starptautiskajiem latviešu zināt nieku saietiem. Ārstu profesionālās intereses aizstāv un izkopj Latvi jas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LAZA). LĀB apvieno profesionālo asociāciju darbu, kas galvenokārt risina ārstu sertifikāciju. Kā zināms, praktizēt drīkst tikai sertificēts ārsts. Galvenais kritērijs sertifikācijā ir izglītība – ārstu zināšanu un praktisko iemaņu līmenis. LĀB asociāciju darbu koordinē un vada Sertifikācijas padome.

Lietišķās zinātnes veikumi medicīnā cieši savijas ar ārstu sertifikāciju un praktisko darbu. LZP pētījumu programmas nr. 12 atskaite bija ieslēgta LU 57. zinātniskās konferences programmā (“Z. V.” 1999. g. 24. maijs). Veiktie pētījumi ieviesti ārstu izglītības apritē (zinātniskam darbam tas ir pamatkritērijs). Medicīnas izglītības process noris LU Medicīnas fakultātē, Latvijas Medicīnas akadēmijā, LU Pēcdiploma medicīnas institūtā un citās tradīcijām bagātās iestādēs.

Līdzdiploma un pēcdiploma izglītībai medicīnā liela nozīme ir periodiskajiem izdevumiem – “Acta mediko – historica Rigensia”, “Latvijas Ārsts”, “Latvijas Ārstu Žurnāls”, “Jums, kolēģi”. Minētajos iz devumos biežāk publicē savus darbus augstskolu docētāji, taču ne izpaliek LZP programmu pētnieku, sertificētu un nesertificētu ārstu raksti. Latvijas zināt nieki publicē pētījumu rezultātus medicīnā starp tautiskajos, citu valstu un Latvijas izdevumos. Apsveicama recenzētu mācību grāmatu izdošana. Tās sarakstījuši un izdod mūsu valsts zinātnieki un augstskolu docētāji – gan paši, gan sadarbībā ar citu valstu akadēmiskām personām, piemēram, deramatoveneroloģijā, gastroenteroloģijā, ginekoloģijā, onkoloģijā.

Ārstu izglītošanā nozīmīgi ir monogrāfiskie izdevumi, kas atspoguļo medicīnas attīstības savdabību Latvijā. LZA prezidents Jānis Stradiņš savā grāmatā “Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības” (Zinātne, 1998) parāda Latvijas zinātnes līkloču ceļus. Medicīnas doktora K. Ē. Arona enciklopēdiskajā darbā “Historia medicinae: compendium” (P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, 1998) apkopoti dati par personālijām. Grāmatas, kas ieraudzīja dienas gaismu atjaunotajā Latvijā, lasītājus informē par laikiem un cilvēkiem medicīnā: ķirurģijas profesoru un pasaulē pazīstamo medicīnas vēsturnieku Paulu Stradiņu, ķirurģijas profesoru Jēkabu Alksni, militārmediķi ģenerāli un dermatoveneroloģijas profesoru Pēteri Sniķeru, internās medicīnas profesoru Kristapu Rudzīti. Pētījumi pa mato Latvijas medicīnā nepārtrauktības un pēctecības motīvus, kā arī laika ritmā zaudēto.

Pirmās Saeimas deputāts Jānis Pliekšāns (Rainis) atzīmēja: “Visas tautas interesēs stāv brīva attīstība, kura zīmējas ne tikai uz politisko attīstību, bet arī uz mākslu un zinātni. Dodiet mums brīvu zinātni un mākslu, tad mums būs demokrātiska Latvija. Bez tās ne būs Latvijas, ar to – būs!”

Varas iestādēs valstiskās atjaunotnes posmā ekonomiskās un politiskās aktivitātes aizēno zinātni. Iedzīvotāju medicīniskās un sociālās aprūpes procesi netiek aktualizēti un sekas tam ir katastrofālie demogrāfiskie rādītāji. Pieņemot stratēģiskus lēmumus, tos nevar ignorēt.