14. februāra rītā Latvijas karogs rotāja Latvijas Zinātņu akadēmijas ēku Akadēmijas laukumā 1, bet LZA karogs ar ieaustiem Akadēmijai zīmīgiem gadskaitļiem – Mazo zāli, kur Senāta svinīgajā sēdē pulcējās ne tikai senatori, bet arī daudzi citi zinātnieki, lai kopīgi atcerētos laiku pirms 20 gadiem, kad 1992. gada 14. februārī tika pieņemta LZA Harta un Akadēmija ieguva savu šodienas veidolu. Par to, cik sarežģīts un neviennozīmīgi vērtējams bija šis process, savā referātā “LZA transformācija, Hartas pieņemšana un tradīciju ieveidošana (1990 – 1994)” runāja nenogurstošais Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstures pētnieks un tautās laidējs akadēmiķis Jānis Stradiņš. (Viņa referātu varat lasīt 2. un 3. lappusē .)

Latviešu valoda ir viena no latviešu nācijas pamatvērtībām un identitātes neatņemama sastāvdaļa. 150 gadus ilgā cīniņā kopš jaunlatviešu laikmeta mūsu literārā valoda ir izveidota un nostiprināta valsts un kultūras apritē. 21. gadsimtā tā kļuvusi par vienu no oficiālajām ES valodām. Īstenojot Jāņa Endzelīna 125. dzimšanas dienai veltītās sēdes ieteikumus, tieši LZA 1998. gada 14. maijā aicināja toreizējo Saeimu, Valsts prezidentu un Valdību iekļaut LR Satversmes 4. pantā negrozāmu normu, ka līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam kā nacionālajam simbolam latviešu valoda ir valsts valoda Latvijā.

Parakstīts nodomu protokols starp LR Zemkopības ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju

2012. gada 8. februārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente Baiba Rivža parakstīja ikgadējo nodomu protokolu, paredzot trīspusēju sadarbību ieteikumu izstrādē politikas plānotājiem par iespējamiem uzlabojumiem zinātnē un augstākajā izglītībā, atbalsta sniegšanu jauno zinātnieku sagatavošanā, informācijas apmaiņā starp ZM, LZA, LLMZA, starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanā un citos nozīmīgos jautājumos.